Jēra gaļa: labvēlīgās īpašības un kontrindikācijas

Jēra gaļa ir aunu un aitu gaļa. Vislielāko vērtību veido kastrētu indivīdu līdz pusotra gada vecumam liemeņi. Augstas garšas kvalitātes produktu kategorijā ietilpst arī līdz 3 gadu vecām aitām piederīga gaļa. Produktam ir gaiši sarkana krāsa, elastīga un balta tauku masa. Vāji nobarotu vai pieaugušu dzīvnieku gaļai ir tumši sarkana krāsa un dzelteni tauki. Tā parasti ir ļoti stīgaina, tāpēc no tās visbiežāk gatavo malto gaļu. Apskatīsim šo gaļas veidu sīkāk, tā atšķirīgās iezīmes un derīgās īpašības.

Kā atšķirt jēra gaļu no kazas gaļas

Dažreiz negodīgi tirgotāji uzdod kazas gaļu par jēra gaļu. Lai nekļūdītos izvēlē, jāpievērš uzmanība produkta krāsai, smaržai, kauliem un taukiem. Piemēram, kazas gaļai praktiski nav zemādas un starpmuskuļu tauku. Tāpat jāatzīmē, ka kazas gaļai ir tumšāka krāsa atšķirībā no jēra gaļas. Ja produktam ir specifiska asa smaka, tad tā ir kazas gaļa.

Jāpievērš uzmanība liemeņa kaulu struktūras uzbūvei. Auna iegurņa un krūšu kauli ir biezāki nekā kazai. Auna ribas šķērsgriezumā ir ovālas, izstieptas formas, kazām tās ir četrstūrainas ar 2 asiem leņķiem.

Kura gaļa ir noderīgāka

Katram no gaļas veidiem ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, jēra gaļas priekšrocība ir zemāks holesterīna saturs salīdzinājumā ar liellopu un cūkgaļu. Tajā pašā laikā liellopu gaļā ir daudz dzelzs, kas ir noderīga cilvēkiem dzelzs deficīta stāvoklī. Savukārt cūkgaļa tiek uzskatīta par čempioni holesterīna satura ziņā, taču tajā tā ir vairākas reizes mazāk nekā vistas olās un sviestā.

Apskatīsim sīkāk katra gaļas veida derīgumu.

Jēra gaļa vai cūkgaļa

Ja salīdzina jēra gaļu ar cūkgaļu, tad uzreiz jāatzīmē, ka pirmajā ir mazāk tauku, tādēļ šis veids ir atļauts lietošanai pat asinsvadu problēmu gadījumā. Jēra gaļu uzskata par diētisku produktu, jo tajā ir maz kaloriju, kā arī tāpēc, ka organisms to diezgan viegli asimilē. Tomēr vecumdienās šo gaļu labāk neēst. Jēra gaļu nav vēlams iekļaut bērnu uzturā, kā arī kuņģa-zarnu trakta problēmu gadījumos.

Ja runā par cūkgaļu, tajā ir vielas, kas labvēlīgi ietekmē kaulu audus. Tomēr liela holesterīna koncentrācija negatīvi ietekmē cilvēka veselību. Turklāt cūkgaļa rūpīgi jāapstrādā, jo tā var būt inficēta ar parazītiem. Tajā esošais augšanas hormons palielina aptaukošanās, dažādu iekaisumu risku un pat var veicināt ļaundabīgus veidojumus. Tieši tādēļ, pastāvīgi lietojot cūkgaļu, palielinās dažādu vēža slimību iespējamība. Cūkgaļu nav ieteicams lietot uzturā aterosklerozes, holecistīta un duodenīta gadījumos.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem, var secināt, ka jēra gaļa ir cilvēkam labvēlīgāka, jo negatīvo seku risks pēc tās lietošanas ir mazāks.

Jēra gaļa vai liellopu gaļa

Lai precīzi noteiktu viena vai otra gaļas veida derīgumu, jāzina dzīvnieka turēšanas un barošanas apstākļi. Var pieņemt, ka gan jēra, gan liellopu gaļa ir turēta līdzīgos apstākļos un patērējusi tikai dabīgu barību. Pirmā nianse – liellopu gaļa ir bagāta ar olbaltumvielām, tāpēc to ieteicams iekļaut sportistu uzturā. Liellopu gaļa normalizē kuņģa-zarnu trakta darbību un uztur normālu skābuma līmeni. Tā arī lieliski piesātina novājinātu organismu, palīdz kļūt stiprākam un iegūt spēkus.

Jēra gaļā dzelzs koncentrācija ir augstāka nekā liellopu gaļā, turklāt tajā ir kālijs, kas atbalsta sirds darbību. Tā ir kalorijām bagāta, bet vienlaikus vērtīgāka daudzu derīgo vielu satura dēļ. Tajā ir B12 vitamīns, kas normalizē nervu sistēmas darbību. Produkta enerģētiskā vērtība lielā mērā ir atkarīga no dzīvnieka vecuma. Vislielāko vērtību pārstāv jaunu dzīvnieku – jēra un teļa gaļa.

Nobeigumā var teikt, ka izvēlēties veselīgāku un barojošāku produktu ir diezgan grūti, jo gan pirmais, gan otrais gaļas veids ir ar savām priekšrocībām. Lai gan jēra gaļa tiek uzskatīta par kalorijām bagātu produktu, tajā tomēr ir mazāk holesterīna, tāpēc tā ir drošāka sirds sistēmai.

Jēra gaļa vai kazas gaļa

Kazas gaļā ir liels daudzums nepiesātināto taukskābju, minerālvielu, aminoskābju ar nelielu holesterīna koncentrāciju. Šī gaļas veida atšķirīgā iezīme ir parazītu trūkums. Liellopi ir pakļauti tārpiem un citiem parazitāriem organismiem, savukārt kazas gaļā nav ne kāpuru, ne pilnvērtīgu parazītu. Šī gaļa tiek uzskatīta par diētisku produktu. Kazas gaļa ir noderīga mugurkaula problēmām, jo tā palīdz atjaunot saistaudus. Regulāri lietojot kazas gaļu, samazinās aknu slimību risks. Pēc speciālistu domām, kazas gaļa pārsniedz jēra gaļas vērtību.

Sastāvs un kaloriju saturs

100 g produkta satur:

• kalorijas – 209 kcal;
• olbaltumvielas – 15,6 g;
• tauki – 16,3 g;
• ogļhidrāti – 0 g.

Jēra gaļā ir B grupas vitamīni, kuriem ir svarīga loma vielmaiņas procesos. Šīs grupas vitamīni, izņemot B12, neuzkrājas organismā, tāpēc to krājumi pastāvīgi jāpapildina. Runājot par mikro- un makroelementiem, gaļā ir kālijs, nātrijs, magnijs, fosfors, kalcijs, fluors un cinks.

Jēra gaļā ir par trešdaļu vairāk dzelzs nekā citos gaļas veidos. Produkts ir bagāts ar aminoskābēm, kas nepieciešamas organismam audu veidošanai. Lielākā daļa gaļā esošo tauku ir labvēlīgi mononepiesātinātie tauki.

Ar ko noderīga ir jēra gaļa

Vispārējais ieguvums

1. Cīnās ar vēzi. Jēra gaļa ir lielisks dzelzs, B vitamīna, holīna un selēna avots. Holīns un selēns samazina ļaundabīgu audzēju rašanās un attīstības risku iekšējos orgānos. Turklāt gaļā ir konjugētā linolskābe. Konjugētā linolskābe veic daudzas svarīgas funkcijas cilvēka organismā, piemēram, aizkavē aterosklerozes bojājumu veidošanos, veicina taukaudu samazināšanos, nomāc 2. tipa diabēta attīstību, uzlabo kaulu mineralizāciju, nodrošina bakteriostatisku, antioksidantu un pretvēža iedarbību. Bet visefektīvāk šī viela izpaužas cīņā pret vēzi. Skābe nomāc melanomas, resnās zarnas, taisnās zarnas, plaušu un krūts vēža attīstību.
2. Ir anēmijas profilakse. Galvenais anēmijas cēlonis ir dzelzs trūkums organismā. Jēra gaļā ir diezgan daudz dzelzs, tāpēc, regulāri lietojot šo produktu, var izvairīties no šīs kaites.
3. Atbalsta ādas veselību. Jēra gaļā esošais B12 vitamīns palīdz uzturēt ādas veselību. Turklāt produktā ir omega-3 nepiesātinātās taukskābes, kas veicina ādas elastību un saglabā tajā mitrumu.
4. Ir bagāts karnozīna avots. Jēra gaļa ir lielisks aminoskābes karnozīna avots. Lai arī cilvēka organisms pats var ražot šo aminoskābi, to ir lietderīgi iegūt arī no ārējiem avotiem. Pirmkārt, karnozīnam ir spēcīgs antiaterosklerotisks efekts, kas samazina tauku plāksnīšu veidošanās iespējamību asinsvadu sieniņu iekšpusē. Tas būtiski samazina sirds un asinsvadu slimību risku, ieskaitot sirdslēkmi un insultu. Papildus tam tas arī cīnās ar iekaisuma procesiem, mazinot to negatīvo ietekmi uz organismu. Tas netieši veicina priekšlaicīgas novecošanās novēršanu.
5. Atbalsta organisma antioksidantu sistēmu. Aitas gaļa var palīdzēt atbalstīt brīvo radikāļu neitralizācijas procesus, jo tā satur vielu, ko sauc par glutationu. Daži speciālisti šo savienojumu dēvē par vienu no visefektīvākajiem antioksidantiem, ko cilvēka organisms ražo. Tas papildina antioksidantu rezerves deficīta gadījumā, kā arī palīdz cīnīties ar brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi.
6. Veicina izturību un darbspēju. Papildus olbaltumvielām, kas palīdz uzturēt muskuļu audu augšanu un atjaunošanos, aitas gaļa ir bagāta arī ar citām vielām, kas atbalsta muskuļu audus un vispārējo ķermeņa tonusu. Konkrēti, produktā ir aminoskābes beta-alanīns un kreatīns, labi zināms fiziskās veiktspējas pastiprinātājs. Šo aminoskābju iekļaušana uzturā dod spēku, samazina nogurumu, uzlabo darbaspējas un pienskābes buferizāciju, kas, kā zināms, izraisa "dedzināšanu" muskuļos fiziskās slodzes laikā.
7. Atbalsta imunitāti. Cinka klātbūtne aitas gaļā labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, jo tas palīdz uzturēt daudzas fermentatīvas reakcijas, kas veicina patogēno mikroorganismu iznīcināšanu. Ir vērts arī atzīmēt, ka tas veicina brūču dzīšanu un samazina rētu veidošanos. Aktīviem cilvēkiem ir īpaši noderīgi ēst aitas gaļu, jo tā papildina cinka rezerves, kas tiek zaudētas fiziskās aktivitātes laikā.
8. Atbalsta nervu sistēmas veselību. Tai nepieciešama pastāvīga pietiekama barības vielu piegāde. Aitas gaļa bagātina organismu ar B grupas vitamīniem un taukiem, kas ir nepieciešami nervu sistēmas veselības uzturēšanai. B grupas vitamīni palīdz impulsu pārraidē un nervu jutīguma saglabāšanā, īpaši tas ir svarīgi perifērajiem nerviem, kuriem var būt traucēta asinsrite. Tauki nodrošina nervu šķiedru izolējošā apvalka uzturēšanu, tādējādi novēršot elektriskā signāla zudumu pārraidē.
9. Atbalsta kaulu veselību. Aitas gaļa ir ļoti labvēlīga kauliem un zobiem. Gaļa satur kalcija savienojumus, kas atbalsta kaulu veidošanos un augšanu bērniem, un samazina osteoporozes iespējamību pieaugušajiem. Turklāt produkts ir bagāts ar fosforu. Tam ir arī dzīvībai svarīga loma veselu kaulu un zobu veidošanā un saglabāšanā, tas piedalās audu augšanā un reģenerācijā, kā arī palīdz uzturēt normālu asins pH līmeni.

Sievietēm

Aitas gaļa ir labvēlīga sievietēm, jo tā uzlabo ādas, matu, zobu izskatu, atbalsta organisma imūno sistēmu un paātrina vielmaiņas procesus, kas palīdz kontrolēt ķermeņa svaru. Turklāt, regulāri lietojot aitas gaļu, var atbrīvoties no reiboņiem menstruāciju laikā. Produktā esošie vitamīni veicina skeleta nostiprināšanu un palīdz asinsradē, tādējādi uzlabojot sievietes vispārējo pašsajūtu.

Vīriešiem

Aitas gaļas sastāvdaļas kompleksi ietekmē cilvēka organismu, īpaši tās ir noderīgas vīriešu populācijas pārstāvjiem. Svarīgākās aitas gaļas īpašības vīriešiem – nervu sistēmas stiprināšana, paaugstinot stresa izturību un stabilizējot morālo stāvokli (vīrieši bieži apslāpē emocijas, tādējādi pakļaujoties slēptai depresijai).

Turklāt aitas gaļa palīdz paaugstināt potenci, pastiprināt dzimumtieksmi un stimulēt testosterona veidošanos. Produkts arī uzlabo olbaltumvielu pārtikas sagremojambu un palīdz to vienmērīgi sadalīt organismā, kas ir noderīgi sportojot.

Grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā aitas gaļu drīkst ēst, jo tajā ir folijskābe, kas atbild par augļa nervu šūnu attīstību. Šo skābi bieži izraksta grūtniecēm. Turklāt gaļa ir bagāta ar cinku, kas atbild par bērna augšanu, B12 vitamīnu, kas uztur augļa imunitāti, kā arī mangānu un varu – vielām, kas atbalsta normālu embrija attīstību. Bet, ja tiek pārkāpta mērenība, var rasties negatīvas sekas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens.

Zīdīšanas periodā

Tā kā aitas gaļa ir diezgan trekna, to nevajadzētu iekļaut uzturā zīdīšanas periodā. Tomēr daži speciālisti atļauj lietot gaļu, bet tikai ievērojot noteiktus nosacījumus. Pirmkārt – aitas gaļu var sākt ēst tikai 4 mēnešus pēc dzemdībām. Pirmajā reizē atļauts ēst tikai buljonu. Ja bērnam nav nekādu negatīvu reakciju, tad uzturā jāievieš gaļa, pakāpeniski palielinot porcijas. Pēc kāda laika porcija var sasniegt 150 g dienā, bet ne vairāk.

Bērniem

Aitas gaļa ir noderīga arī bērniem. Tomēr to neiesaka iekļaut bērnu uzturā, kamēr bērns nav sasniedzis 1 gada vecumu. Daži speciālisti aizliedz ēst šo produktu līdz 3 gadu vecumam. Ja bērnam ir vāja gremošanas sistēma, tad iepazīšanos ar gaļu noteikti jāatliek līdz 3 gadiem. Pirms gatavošanas no gaļas jānoņem visi tauki. Alerģisku reakciju gadjumā aitas gaļa jāizslēdz no bērna ēdienkartes, un ieteicams konsultēties ar ārstu.

Svara samazināšanai

Zaudējot svaru, aitas gaļu drīkst lietot, bet dažos gadījumos pat ir nepieciešams. Gaļā ir salīdzinoši maz tauku un holesterīna, taču produktā esošie tauki veicina enerģijas atbrīvošanu un neizraisa lieko kilogramu pieaugumu. Protams, ir jāatceras, ka produkta labvēlīgās īpašības nedos labumu, ja to lieto pārmērīgi. Lai produkts nekaitētu organismam un netraucētu svara samazināšanas procesu, dienā drīkst apēst ne vairāk kā vienu mazu gaļas gabaliņu.

Jēra gaļas buljona ieguvumi un kaitējums

Jēra buljona derīgās īpašības ir zināmas daudziem. To parasti iekļauj bērnu uzturā, ja ir problēmas ar sirds un asinsvadu sistēmu un kuņģa-zarnu traktu. Pateicoties zemajam holesterīna saturam, buljonu izmanto arī aterosklerozes un citu ar sirdi un asinsvadiem saistītu slimību gadījumā. Gaļas buljons ir noderīgs, ja ir pazemināts hemoglobīns vai anēmija.

Runājot par produkta kaitīgumu, tas ir kontrindicēts aknu, nieru slimību, žultspūšļa problēmu un gastrīta ar paaugstinātu skābumu gadījumā. Ierobežojumi attiecas arī uz tādām slimībām kā podagra, kuņģa čūla, artrīts.

Ar ko noderīgas ir jēra aknas

Aknas tiek uzskatītas par visvērtīgāko un veselīgāko jēra liemeņa daļu, jo tajās ir A un C vitamīns. Turklāt aknās ir tāda viela kā heparīns, kas nodrošina normālu asins recēšanu, kas būtiski ietekmē miokarda infarkta risku. Tajās ir arī vērtīgs proteīns, kas nodrošina pilnvērtīgu cilvēka organisma darbību. Šis produkts būtu jāiekļauj profesionālu sportistu ēdienkartē, jo tajā esošie minerāli veicina muskuļu masas palielināšanas procesa paātrināšanu.

Jēra gaļa medicīnā

Tautas medicīnā jēra tauki tiek izmantoti saaukstēšanās, gripas un angīnas profilaksei un tiešai ārstēšanai. Turklāt gaļa palīdz pie kuņģa-zarnu trakta problēmām un sirdsdarbības traucējumiem.

Cukura diabēta gadījumā

Cukura diabēta gadījumā ieteicams lietot liesu jēra gaļu, jo tas ir ideāls gaļas uztura risinājums šajā gadījumā. Produktā esošās vielas palīdz kontrolēt procesus, kas saistīti ar kuņģa sulas veidošanos, kas savukārt atvieglo aizkuņģa dziedzera darbību. Turklāt, pateicoties lecitīnam, vielai, kas atrodas gaļā, to var izmantot diabēta attīstības profilaksei.

Svarīgi: Jēra gaļas glikēmiskais indekss — 0 vienību.

Pankreatīta gadījumā

Tā kā gaļā ir tauki, no tās jāatsakās slimības saasinājuma periodā. Ja iestājas stabila remisija, jēra gaļu drīkst lietot, bet uzmanīgi un reti. Ēst drīkst tikai sautētu vai vārītu jēra gaļu.

Gastrīta gadījumā

Gastrīta gadījumā jēra gaļa nav ieteicama, bet arī nav aizliegta. Jebkurā gadījumā slimības saasinājuma laikā gaļu ēst nedrīkst. Bet, ja slimība pāriet remisijas stadijā, laiku pa laikam var atļauties liesu jēra gaļu.

Podagras gadījumā

Podagras gadījumā, kā zināms, ir aizliegts lietot produktus, kas bagāti ar purīniem. Šajā sarakstā ir gaļa, tātad arī jēra gaļa. Tāpēc šajā gadījumā gaļas produktus vajadzētu ēst vai nu ar lielu piesardzību, vai arī nelietot vispār.

Kaitējums un kontrindikācijas

Jāpiemin arī jēra gaļas kaitīgums. Šis gaļas veids ir kontrindicēts šādos gadījumos:

• aptaukošanās;
• hronisku kuņģa-zarnu trakta, aknu un nieru slimību;
• podagras un locītavu artrīta;
• aterosklerozes.

Arī gaļa nav ieteicama maziem bērniem (līdz 2 gadu vecumam) un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Kā izvēlēties un uzglabāt jēra gaļu

Galvenās kvalitatīva produkta pazīmes:

• gaiša tauku kārta (tas nozīmē, ka gaļa ir jauna);
• vienmērīga krāsa;
• elastīgums: nospiežot ar pirkstu, gaļai jāatgriežas sākotnējā formā;
• patīkama un bagātīga smarža, bez svešiem aromātiem;
• rupjgraudaina konsistence;
• balti kauli, pavisam jauniem jēriem kauli var būt rozā nokrāsā;
• neliels tauku daudzums, uz gaļas labi redzamas dzīslas;
• bez asinīm, gaļa nedaudz mitra un spīdīga.

Tāpat jāpievērš uzmanība liemeņa ribām: jo lielāks attālums starp tām, jo vecāks bija dzīvnieks.

Jēra gaļu var uzglabāt ledusskapī. Nelieli gaļas gabaliņi uzglabājas līdz 3 dienām temperatūrā līdz -5°C. Pēc termiņa beigām jēra gaļu vairs nav ieteicams sasaldēt. Lieli gaļas gabali tādos pašos apstākļos saglabā svaigumu līdz 4 dienām. Istabas temperatūrā jēra gaļu var uzglabāt tikai dažas stundas.

Vai var sasaldēt

Gaļu var sasaldēt. Sasaldētā veidā to var uzglabāt saldētavā apmēram pusgadu. Parasti pirms sasaldēšanas produktu atdzesē. Tam pietiks to ievietot ledusskapī uz 1–2 dienām. Pēc tam gaļa ir cieši jāiesaiņo pārtikas plēvē un jānosūta saldētavā. Uzglabāšanas temperatūra – -4–7°C.

Ko var pagatavot no jēra gaļas: receptes

Šurpa

Sastāvdaļas:

• jēra gaļa – 2 kg;
• kartupeļi – 2 kg;
• burkāns – 2 gab.;
• sīpoli – 2 gab.;
• saldie pipari – 2 gab.;
• dilles un pētersīļi – pa 1 ķekaram;
• ķiploki – 2 galviņas;
• eļļa (augu eļļa) – 10 ēd.k.;
• sāls – 1 ēd.k.

Kā pagatavot:

1. Sasmalcināt sīpolus, burkānus un piparus sagriezt kubiņos (1×1 cm), kartupeļus – pusītēs. Nomizot ķiplokus no mizas, daiviņas neatdalīt.
2. Gaļu sagriezt vidēja izmēra gabaliņos. No kauliem gaļu nogriezt nav nepieciešams. Lielos kaulus sacirst mazākos gabalos.
3. Katliņā ieliet eļļu un uzkarsēt.
4. Pievienot burkānus un sīpolus. Maisot, apcept sīpolus līdz zeltainumam.
5. Ievietot tur jēra gaļu. Uzlikt uz stipras uguns. Maisot, cepināt līdz garozai (lai nebūt asins).
6. Sāliet un pievieno jēra gaļas garšvielu (izvēlaties pēc garšas). Maisot, cepināt apmēram 10 minūtes.
7. Ielejiet aukstu ūdeni (lai paliek apmēram 4 cm līdz katla malai).
8. Pārklāt ar vāku un ļaut izvārīties (līdz 40 minūtēm), laiku pa laikam maisīt.
9. Pievienot kartupeļus (līdz 12 gab. uz vidējo katliņu).
10. Maisīt, 7–9 minūtes pirms kartupeļu gatavības pievienot saldos piparus.
11. Kad kartupeļi būs gatavi, pievienot dilles un pētersīļus, un atstāt uz 5 minūtēm uz lēnas uguns. Pēc tam pievienot ķiploku galviņas, kas nav sadalītas daiviņās.
12. Izkaisīt ogles, atstājot katlu virs ugunskura un neļaujot šurpai atdzist. Ieliet šķīvjos.

Kotletes

Sastāvdaļas:

• jēra maltā gaļa – 600 g;
• sīpoli – 400 g;
• ķiploki – 5 daiviņas;
• olas – 2 gab.;
• eļļa (augu eļļa) – 80 ml;
• milti (kviešu) – 6 ēd.k.;
• zaļumi – 1 ķekars.

Kā pagatavot:

1. Ievietojiet blenderī tīrus un sausus zaļumus, nomizotus ķiplokus un sasmalciniet līdz viendabīgai masai.
2. Blenderī pievienojiet papriku (pēc izvēles), garšvielas (pēc garšas), sīpolu pusītes, ielieciet 1 olu un sablenderējiet līdz viendabīgai masai.
3. Masai pievienojiet malto gaļu, sāli, piparus, ielieciet atlikušo olu un samaisiet.
4. Samitriniet rokas un no maltās gaļas veidojiet nelielas kotletes (līdz 70 g).
5. Kviēšu miltos apviļātās kotletes lieciet uz pannas (iepriekā uzkarsējot tajā augu Eļļu). Cepiet uz vidējas uguns līdz pusstundai.
6. Karstajām jēra kotletēm pievienojiet svaigu dārzeņu garnīru un pasniedziet.

Ļuļa kebabs

Sastāvdaļas:

• jēra gaļa (svaiga vai atdzesēta) – 1 kg;
• kurdjuka tauki – līdz 20 g;
• sīpoli – 3 gab.;
• koriandrs, sāls un melnie pipari (pēc garšas).

Kā pagatavot:

1. Gaļu noskalojiet ar aukstu tekošu ūdeni. Noņemiet visas plēves un cīpslas. Novietojiet to uz griešanas dēļa un sagrieziet gabalos 5 x 7. Izlaidiet caur gaļas mašīnu (ar vidējo resti).
2. Nomizojiet, noskalojiet sīpolus un sagrieziet mazos kubiņos (līdz 0,3 cm).
3. Maltajai gaļai pievienojiet kurdjuka taukus un sīpolus. Nomazgājiet rokas un labi samaisiet. Sasmalciniet koriandru un kopā ar melnajiem pipariem pievienojiet bļodā maltajai gaļai. Pēc tam 8–10 minūtes maisiet malto gaļu, paceļot un metot masu atpakaļ bļodā. Pēc tam ievietojiet to ledusskapī uz 1–2 stundām.
4. No atdzesētas maltās gaļas veidojiet bumbiņas (līdz 70 g katra), vienlaikus samitrinot rokas vēsā ūdenī. No bumbiņām veidojiet "desiņas" (garums līdz 15 cm).
5. Uzvelciet tās uz iesma (1 desiņa – 1 iesms), sāliet un vienmērīgi sadaliet gaļu pa iesmu.
6. Cepiet uz oglēm 10 minūtes (bez liesmas), vienlaikus nepārtraukti griežot iesmu.

Pasniedziet karstu.

Lagmanis

Sastāvdaļas:

• jēra gaļa – 1 kg;
• augu eļļa – 20 ml;
• ķiploki – 6 daiviņas;
• tomāti – 3 gab.;
• saldie pipari – 1 gab.;
• nūdeles – 300 g;
• sīpoli – 4 gab.;
• burkāns – 2 gab.;
• zaļumi, piparu graudi, melnie pipari (malti).

Kā pagatavot:

1. Nomazgāto un nosusināto gaļu sagrieziet lielos kubiņos, pievienojiet sāli un
2. Dziļā pannā ielejiet augu eļļu, pievienojiet sasmalcinātus sīpolus, gaļu, novietojiet cepties līdz zeltaini brūnai garozai.
3. Nomizojiet un sagrieziet lielās strēmelītēs burkānus, saldos piparus un tomātus – mazos kubiņos. Piparus ar burkāniem lieciet pie gaļas pannā, sāliet, pievienojiet verdošu ūdeni un novietojiet uz mazas uguns, maisot.
4. Kad gaļa būs gatava, pievienojiet tomātus un samaisiet.
5. Nomizotus un uz pusēm pārgrieztus ķiplokus un piparu graudus pievienojiet gaļai.
6. Sālītā ūdenī novārītās un caurdurī noskalotās nūdeles sadaliet šķīvjos. Virsū uzlieciet gaļu un dārzeņus. Varat pārkaisīt ar sasmalcinātiem zaļumiem un pasniegt.

Zupa

Sastāvdaļas:

• liesa jēra gaļa – 300 g;
• sīpols – 1 gab.;
• ķiploki – dažas daiviņas;
• kartupeļi – 200 g;
• burkāns – 1 gab. (liels);
• estragons – līdz 70 g.

Kā pagatavot:

1. Nomazgāto gaļu sagrieziet gabaliņos (pa 40 g). Ievietojiet jēra gaļu katlā, pārlejiet ar ūdeni un vāriet, līdz tā gatava (neaizmirstot noņemt putas). Pēc pagatavošanas buljonu izkāšiet.
2. Nomizotos kartupeļus un burkānus sagrieziet lielos kubiņos, sīpolu sagrieziet un apcepiet augu eļļā.
3. Buljonā ievietojiet vārītu jēra gaļu, kartupeļus, burkānus un sīpolus. Sāliet un pipariet. Vāriet zupu, līdz kartupeļi gatavi.
4. Smalki sagrieztu estragonu un nomizotas sasmalcinātas ķiploku daiviņas pievienojiet pēc zupas gatavības.
5. Pasniedziet galdā.

Plovs

Sastāvdaļas:

• rīsi – 1 kg;
• jēra gaļa – 1 kg;
• burkāni – 1 kg;
• augu eļļa – 300 ml;
• sīpoli – 4 gab.;
• asi sausie pipari – 2 gab.;
• ķiploki – 2 galv.;
• bārbele (kaltēta) – 1 ēdamk.;
• zira – 1 ēdamk.;
• koriandrs (sēklas) – 1 tējk.

Kā pagatavot:

1. Vairākas reizes noskalojiet rīsus. Nomazgāto jēra gaļu sagrieziet kubiņos. Sīpolus (3 gab.) un burkānus nomizojiet. Sīpolus sagrieziet plānos pusgredzenos, burkānus garos stienīšos (līdz 1 cm biezumā). Noņemiet ķiploku miziņu, bet daiviņas nedaliet.
2. Uzkarsējiet katlu (kazanu), pievienojiet eļļu un uzkarsējiet to, līdz parādās gaiši dūmi. Pievienojiet sīpolu (1 gab.) un cepiet, līdz tas kļūst melns, pēc tam izņemiet to no katla.
3. Izveidojiet plova pamatu. Maisot, apcepiet sīpolus, līdz tie kļūst zeltaini tumši (apmēram 7 minūtes). Pievienojiet jēra gaļu un cepiet, līdz veidojas garoziņa.
4. Pievienojiet burkānus, apcepiet apmēram 3 minūtes. Samaisiet un atstājiet uz 8–10 minūtēm, reizēm apmaisot.
5. Pievienojiet saberztu ziru, koriandra sēklas, bārbeli un sāliet.
6. Gatavojiet uz vidējas uguns, līdz burkāni mīkstina (līdz 10 minūtēm). Ielejiet katlā verdošu ūdeni (apmēram 2 cm slāni). Pievienojiet asos piparus. Samaziniet uguni un sautējiet apmēram 60 minūtes.
7. Atkal noskalojiet rīsus, pagaidiet, kamēr ūdens notece. Izklājiet rīsu kārtu uz plova pamata un palieliniet uguni līdz maksimumam. Ar rievkaroti pievienojiet verdošu ūdeni, kas nosedz rīsu kārtu (par 3 cm).
8. Pēc tam, kad šķidrums ir iesūcies rīsos, iespiediet ķiploku galviņas un uz vidējas uguns vāriet, līdz gatavs.
9. Viegli piesitiet pa rīsiem ar rievkaroti. Ja skaņa ir dobja, izdariet vairākus caurumus rīsos.
10. Pēc virsmas izlīdzināšanas uzlieciet virsū šķīvi, bet tam vēl vāku. Novietojiet plovu uz minimālas uguns uz pusstundu.

Kura jēra daļa ir vislabākā plovam
Bez kājiņām var izmantot jebkuru jēra daļu. Restorānos parasti izmanto visdārgākās un mīkstākās daļas – tās ir karbonāde un fileja. Mājas gatavošanā derēs ribiņas, kakls un lāpstiņa.

Šašliks

Vispopulārākā un pārbaudītākā recepte ir jēra šašliks ar etiķi. Šī pagatavošanas metode veicina visu dzīslu mīkstināšanos, tāpēc gaļa būs maiga un sulīga.

Kura jēra daļa ir vislabākā šašlikam
Vispiemērotākā jēra daļa šašlikam ir karbonāde. Var izmantot arī aizmugurējo gaļīgo kājas daļu vai ribiņas.

Kā marinēt jēra gaļu šašlikam
Sastāvdaļas:

• jēra gaļa — 0,5 kg;
• sīpoli — 3 gab.;
• etiķis (9%) — 1 ēdamk.;
• olīveļļa — 1 ēdamk.;
• mētra — 1 zariņš;
• pētersīļi — 1 saišķis.

Kā pagatavot:

1. Sagrieziet gaļu porcijās šašlikam. Noņemiet dzīslas un plēves, noskalojiet zem tekoša ūdens un ievietojiet traukā, vēlams dziļā. Pievienojiet sāli, piparus, ielejiet etiķi un olīveļļu. Labi samaisiet.
2. Notīriet sīpolus un sagrieziet gredzenos. Saplēšiet zaļumus mazākos gabaliņos.
3. Pievienojiet sīpolus un zaļumus gaļai, samaisiet tā, lai izdalītos sula. Pēc tam pārklājiet ar vāku un novietojiet vēsā vietā. Marinējiet apmēram 8 stundas.

Kā vārīt

Sastāvdaļas:

• rācenis – 1 gab.;
• sīpoli – 2 gab.;
• burkāni – 2 gab.;
• ūdens – 2 l;
• jēra gaļa – 500 g;
• sāls – 1 tējk.;
• garšvielas – 2 tējk.

Kā pagatavot:

1. Nomazgājiet gaļu un ievietojiet katlā. Ielejiet verdošu ūdeni tā, lai tas pilnībā pārklātu jēra gaļu.
2. Pārklājiet ar vāku un novietojiet vārīties. Pēc uzvārīšanās samaziniet uguni.
3. Sasmalciniet dārzeņus un pievienojiet katlā. Putas laiku pa laikam ir jānoņem.
4. Jauna dzīvnieka gaļu vāriet apmēram pusotru stundu, pieauguša dzīvnieka – līdz 2 stundām.

Kā cept

Sastāvdaļas:

• jēra gaļa (ar tauku kārtiņu) – 600 g;
• sīpoli – 2 gab.;
• pētersīļi, baziliks un augu eļļa.

Kā pagatavot:

1. Noskalojiet un nosusiniet fileju, sadaliet sloksnēs (biezums – 1 pirksts, garums – līdz 5 cm).
2. Uzkarsējiet pannu, ielejiet eļļu, pēc minūtes ielieciet gaļu. Maisot, cepiet līdz 3 minūtēm.
3. Samaziniet uguni līdz vidējai.
4. Pielejiet verdošu ūdeni līdz gaļas līmenim.
5. Nepārklājiet ar vāku, sautējiet, līdz liekais ūdens ir iztvaikojis (apmēram 25 minūtes).
6. Pievienojiet svaigus sīpolus, sagrieztus pusgredzenos, sāli, piparus un pievienojiet zaļumus.
7. Cepiet 10 minūtes, līdz gaļa ir apbrūnējusi.

Kā novērst jēra gaļas smaku gatavošanas laikā

Lai atbrīvotos no jēra gaļas smakas, tā ir jāizmērcē degvīnā. Lai to izdarītu, sagatavotā gaļa jāpārlej ar parasto degvīnu un jāatstāj uz vairākām stundām.

Vai dzīvniekiem var dot jēra gaļu

Suņus var barot ar jēra gaļu. Šī gaļa ir sastopama daudzās sausajās barībās. Mājdzīvnieka organisms spēs viegli sagremot svaigu neapstrādātu gaļu. Jēra gaļu nevar iekļaut kaķu pamata uzturā, jo tā ir pārāk trekna. Taču kā neliela piedeva ēdienkartē šis produkts ir pilnībā pieļaujams.

Interesanti fakti par jēra gaļu

1. Musulmaņiem jēra gaļa ir neatņemama ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa.
2. Jērs ir dzīvnieks, kas ir līdz 10 mēnešu vecumam.
3. Jēriem, kas vecāki par 2 gadiem, gaļa ir tumši bordo krāsā un ir diezgan cieta.

Jēra gaļas foto