Anšovi: kāda zivs, derīgās īpašības, pagatavošanas receptes

Pēdējā laikā NVS valstu gastronomiskā kultūra sistemātiski tiek bagātināta ar aizjūras delikatesēm. Turklāt daži no tiem uzreiz kļūst par ierastu mūsu līdzpilsoņu uztura sastāvdaļu. Tieši tā, strauji un pārliecinoši, uz mūsu galda parādījās anšovi – mazi, bet ļoti noderīgi jūru un okeānu iemītnieki. Šīs mazās zivtiņas jau sen ir kļuvušas par neatņemamu pasaules virtuves daļu. Dažādās valstīs no tām gatavo visgaršīgākos ēdienus. Indijā un Ķīnā anšovi jau sen ir kļuvuši par nacionālās virtuves apskates objektu. Arī Karību baseina iedzīvotāji labprāt bauda kaltētus vai vītinātus jūras produktus. Eiropā šī gardā zivtiņa ieņem goda vietu labāko restorānu ēdienkartē.

Starp citu, no šīs pieticīgās izskata zivtiņas var pagatavot daudz noderīgu ēdienu ar izsmalcinātu garšu. Bet pirms iepazīties ar labākajām slavenu pavāru receptēm, vispirms ir vērts uzzināt par anšovu īpatnībām un derīgajām īpašībām.

Anšovs: kāda zivs, kā izskatās un kur sastopama

Anšovi pieder pie tāda paša nosaukuma dzimtas, bet ir siļķu zivju kārtas pārstāvji. Šiem jūras iemītniekiem ir diezgan pieticīgs izskats: garš, kalsns ķermenītis nepārsniedz 20 cm garumu. Tas ir pārklāts ar lielām zvīņām pelēcīgā nokrāsā ar zilganu atstarojumu, kuras ļoti viegli atdalās pieskaroties. Sīki zobi izvietoti vienā rindā abos žokļos.

Par anšovu raksturīgu īpatnību uzskata galvas vertikālo novietojumu. Ja skatās uz zivtiņu no sāniem, rodas iespaids, ka tā speciāli “pozē”, tik perfekts sanāk profila attēls. Neskatoties uz pieticīgajiem ķermeņa izmēriem, šai mazajai zivtiņai ir milzīga mute, kuras līnija sniedzas tālu aiz acu novietojuma robežām. Tieši pēc šīs galvenās pazīmes anšovus var viegli atšķirt no citām mazajām zivīm. Vēl viena atšķirīga iezīme ir ikru elipsoīdā forma. Starp citu, anšovi aktīvi vairojas no maija līdz rudens sākumam, vienā reizē izmetot līdz pat 25 tūkstošiem ikru, kas nav maz tik mazai zivtiņai. Tiesa, tieši šo zivtiņu auglība ir pievilcīga jūras plēsējiem.

Barība

Anšovu uzturu veido neliels planktons, ko tie satver ar atvērtu muti pārvietojoties. Muti iekļuvusī barība tiek filtrēta žaunās.

Izplatības areāls

Anšovi nav īpaši prasīgi pret dzīves apstākļiem, jūtoties komfortabli Vidusjūras piekrastes zonās un Ziemeļatlantijā. Šī zivju suga sastopama praktiski visos planētas ūdens baseinos, un dažas pasugas dzīvo pat saldūdens upēs.

Anšovi dod priekšroku dzīvei baros, jo lielā grupā tie jūtas drošāk. Atsevišķi īpatņi ātri kļūst par lielu zivju, delfīnu un galvkāju medījumu. Arī kaijas un citi putni labprāt mielojas ar gardajām zivtiņām.

Svarīgi: Anšovi nav jūras ilgdzīvotāji: to dzīves ilgums ir tikai 3–4 gadi.

Sugas

Iespējams, kādam šīs mazās zivtiņas nosaukums var šķist eksotisks. Tādā gadījumā to var saukt vienkārši – hamša, jo abas zivju šķirnes ir radniecīgas siļķei. Tieši no savas tuvās radinieces anšovi un hamša ir mantojuši lokanību, miesīgumu un sudrabainu krāsojumu. Kopumā ir zināmas vairāk nekā 15 anšovu zivju sugas, bet visplašāk piekrastes mērenajos ūdeņos izplatītas ir tikai astoņas no tām:

1. Kalifornijas. Sastopams Klusā okeāna austrumu daļā. Šī pasuga izceļas ar lielākiem izmēriem, kā arī ar mīlestību uz jūras dziļumiem. Nereti tā dzīvo dziļumā virs 300 m.
2. Austrālijas. Dzīvo pie Jaunzēlandes un Austrālijas dienvidu krastiem.
3. Japānas. Plaši izplatīts Japānas un Dzeltenās jūras ūdeņos. Tā zveju veic Sahalīnā pie Ohotskas jūras dienvidu krastiem.
4. Sudrabainais. Mitinās galvenokārt gar ASV austrumu piekrasti.
5. Kāpas. Galvenokārt dzīvo siltajos Atlantijas ūdeņos gar Dienvidāfrikas krastiem.
6. Peru. Visdaudzskaitlīgākā zvejas zivju suga uz mūsu planētas. Tās iecienītā dzīvesvieta ir piekrastes zona pie Peru un Čīles ziemeļiem.
7. Argentīnas. Sastopams Atlantijas okeāna rietumu daļā. Šī zivju suga ir galvenais barības resurss hekam un skumbrijai.
8. Eiropas (hamša). Ieguvis visplašāko izplatību mūsu puslodē. Šī suga masveidā apdzīvo Melnās, Azovas un Vidusjūras ūdeņus, bet siltajā laikā bieži sastopama pat pie Norvēģijas krastiem.

Krievijā anšovu zveju veic Azovas, Melnajā un Baltijas jūrā.

Anšovi tiek uzskatīti par vienu no visvērtīgākajām zvejas zivju sugām, jo to gaļas tauku saturs ir gandrīz 30%. Tauku satura rekordists ir Azovas pasuga. Tieši tā tiek vērtēta augstāk par citiem jau no seniem laikiem.

Interesants fakts! Anšovi ne visur tiek izmantoti gastronomijas nolūkos. Piemēram, Peru suga tiek pārstrādāta miltos lopbarībai, bet Japānas suga tiek izmantota kā ēsma tunča zvejā.

Kā anšovi atšķiras no brētliņām

Tikai īsts komerciālo zivju pazinējs pēc ārējām pazīmēm var atšķirt brētliņu no anšova – abi jūras dziļumu pārstāvji ir tik līdzīgi. Taču to garšas īpašības krasi atšķiras. Tāpēc, izvēloties zivju produktus, ir ļoti svarīgi nepieļaut kļūdu, kas var sabojāt jau pagatavotu ēdienu.

Lai šāda nepatīkama situācija nenotiktu, ir jāiegaumē īpašības, pēc kurām būs viegli atšķirt anšovu no brētliņas:

1. Brētliņai jeb ķīlītim, kā šo zivtiņu sauc Melnās jūras piekrastes iedzīvotāji, apakšžoklis izvirzīts uz priekšu. Anšovam šādas pazīmes nav. Toties tā galvas uzbūve ir tāda pati kā haizivij, īpaši ņemot vērā mutes izmēru.
2. Brētliņa mīt atsāļotos un vāji sāļos ūdeņos. Anšovs ir jūru un okeānu pamatiedzīvotājs. Tas tikai reizēm nonāk upēs.
3. Brētliņa savu nosaukumu ieguvusi pateicoties zvīņām, kas atgādina ķīli. Anšova ķermeni klāj lielas, gludas zvīņas.
4. Abas zivis atšķiras arī ar garšas īpašību kopumu, jo tām ir atšķirīgs tauku sastāvs un tauku procentuālais daudzums. Šajā ziņā līderi ir anšovi. Lai saglabātu unikālo garšu, tos sālī eļļā bez garšvielu pievienošanas, bet brētliņas gatavo tomātā ar garšvielām.

Sastāvs un kaloriju saturs

Anšovu gaļa ir bagāta ar olbaltumvielām. Tāpēc pēc uzturvērtības tā var konkurēt ar dzīvnieku gaļu. Toties ogļhidrāti zivīs pilnībā nav, padarot to par vērtīgu diētiskā uztura produktu. Svaiga anšovu gaļa satur pilnvērtīgu cilvēkam svarīgu elementu komplektu:

1. A vitamīns jeb retinols ir nepieciešams kaulu sistēmas būvmateriāls. Šis taukos šķīstošais komponents palēnina novecošanās procesus un labvēlīgi ietekmē dzimumsistēmu.
2. B grupas vitamīnu komplekss anšova gaļā ir pārstāvēts gandrīz pilnā sastāvā. Šīs vielas regulē asinsrades procesu, aktivizē smadzeņu darbību, pozitīvi ietekmē nervu un imūnsistēmas stāvokli.
3. E vitamīns (tokoferols). Šis spēcīgais antioksidants attīra organismu no toksiskiem produktiem, veicina retinola uzsūkšanos, kā arī stimulē dzimumhormonu ražošanu abu dzimumu pārstāvjiem.
4. K vitamīns novērš trombu veidošanos, regulējot asins recēšanu.
5. D vitamīns nodrošina muskuļu un locītavu stiprumu. Tas ir nepieciešams bērniem pilnvērtīgai augšanai un kaulu skeleta attīstībai.
6. Polinepiesātinātās omega taukskābes ir ārkārtīgi svarīgas normālai imūnsistēmas darbībai.
7. Aminoskābes, tostarp neaizvietojamās, nodrošina gremošanas orgānu un nervu sistēmas normālu darbību.
8. Minerālvielas. Anšova filejā ir milzīgs daudzums makro- un mikroelementu. Starp dzīvībai svarīgajām vielām, kas atrodamas mazās zivtiņas gaļā, ir jods, magnijs, fosfors, selēns, dzelzs, cinks un vēl vairāk nekā desmit noderīgu minerālvielu.

Protams, šāds unikāls sastāvs ir ļoti vērtīgs cilvēka veselībai. Tāpēc dietologi stingri iesaka iekļaut ēdienus no šīs zivs slimu cilvēku uzturā, kā arī to, kuri nesūdzas par veselību. Ņemot vērā, ka šī vērtīgā jūras produkta kaloritāte ir 135 vienības, šādus ēdienus var droši iekļaut diētā cilvēkiem, kuri vēlas zaudēt svaru.

Piezīme: lai gan produkta enerģētiskās vērtības rādītājs tiek uzskatīts par salīdzinoši augstu, gandrīz puse (55 kcal) attiecas uz enerģijas izmaksām, ko dzīvnieku tauki nodod organismam.

Kā anšovs ir noderīgs

Vispārējais ieguvums

Kā redzams no sastāva apraksta, anšovi ir ne tikai barojoši, bet arī ārkārtīgi derīgi veselībai. Tāpēc pat epizodiska šīs zivtiņas parādīšanās ēdienkartē labvēlīgi ietekmēs jebkura vecuma cilvēka pašsajūtu. Īpaši derīgs ir šis zivju gardums gados vecākiem cilvēkiem un bērniem, sportistiem un diabētiķiem. Tiem, kas atgūstas pēc smagas slimības vai operācijas, obligāti jāiekļauj ēdienkartē ēdieni no anšoviem.

Šāda barojoša zivju produkta klātbūtne uzturā kļūs par uzticamu vitamīnu un minerālvielu avotu. Anšova gaļas labvēlība organismam ir nenovērtējama, jo tā unikālā sastāva formula nodrošina veselu virkni labvēlīgu iedarbību:

• attīra no atkritumvielām un toksīniem;
• uzlabo sirdsdarbību;
• samazina «kaitīgā» holesterīna koncentrāciju asinīs;
• palīdz samazināt svaru bez izsmeļošām diētām;
• nodrošina kaulu aparāta un zobu stiprumu;
• paaugstina imunitātes aizsargspējas;
• novērš acu slimības;
• regulē lipīdu vielmaiņu;
• paaugstina potenci;
• piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības;
• pozitīvi ietekmē endokrīno un nervu sistēmu darbību;
• veicina normālu gremošanu;
• aktivizē šūnu metabolismu, kas stimulē audu atjaunošanos;
• paaugstina garīgās spējas, kas ir ļoti svarīgi bērnu attīstībā.

Zinātnieki uzskata, ka racionāla anšovu izmantošana var kļut par uzticamu profelaktisku līdzekli pret onkoloģiju.

Vārdu sakot, mazi anšovi jebkuram cilvēkam spēj dot milzīgu labumu, ja tie ir pareizi pagatavoti. Lieta tā, ka šo zivtiņu nevajadzētu sālīt, jo populārā garšviela atņem tai lielāko daļu labvēlīgu sastāvdaļu.

Bet galvenā šīs mazās zivtiņas labvēlīgā īpašība ir augstā barojošība un ātra uzsūkšanās organismā. Ēdieni no anšoviem nerada smaguma sajūtu, un gandrīz visas sastāvā esošās vielas ātri uzsūcas zarnās.

Tagad atsevišķi jāapsver, kādu labumu anšovu var dot dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem.

Sievietēm

Uzturs, kurā iekļauti ēdieni no anšoviem, sniegs sievietes organismam nenovērtējamu labumu. Pirmkārt, polinepiesātināto taukskābju un vitamīnu kompleksa saturs nodrošinās normālu dzimumhormonu ražošanu, kas īpaši noderīgi menopauzes laikā. Jaunām meitenēm šī mazā zivtiņa ir noderīga ar to, ka ar tās palīdzību var normalizēt menstruālo ciklu un samazināt sāpīgās sajūtas šajā periodā.

Jāatceras par selēna un citu komponentu klātbūtni, kas aizsargā ādu no saules un vides negatīvās ietekmes. Anšovu lietošana novērsīs priekšlaicīgu grumbu parādīšanos, palīdzēs ilgus gadus saglabāt pievilcīgu izskatu. Tam jāpieraksta, ka augstais joda saturs zivs gaļā novērsīs vairogdziedzera patoloģiju attīstību, kas biežāk sastopamas sieviešu dzimuma pārstāvēm.

Vīriešiem

Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka 100 gramu porcija anšovu satur 36 µg selēna – elementa, no kura atkarīgs ne tikai sirds un asinsvadu sistēmas stāvoklis, bet arī dzimumorgānu veselība. Pastāvīga šī minerāla klātbūtne pārtikā palīdzēs novērst prostatas vēža attīstību. Turklāt ar olbaltumvielām bagātā zivs fileja ir nepieciešama sportistiem muskuļu masas palielināšanai. Anšovu sastāvā ir komponenti, kas paaugstinās potenci, kas arī ir ļoti svarīgi spēcīgā dzimuma pārstāvjiem. Ja ēdienkartē iekļauj ēdienus no šīs zivtiņas vismaz divas reizes nedēļā, šāds uzturs pozitīvi ietekmēs darbaspējas un emocionālo stāvokli.

Grūtniecības laikā

Lai arī cik paradoksāli tas nešķistu, bet stingru ierobežojumu apstākļos grūtnieču uzturā ārsti atļauj lietot anšovus. Šādu mediķu labvēlīgo attieksmi pret mazajiem jūras iemītniekiem izskaidro tas, ka to īsā mūža dēļ tie vienkārši nepaspēj uzkrāt smagos metālus, īpaši dzīvsudrabu. Protams, topošajām māmiņām zivis jālieto vārītā vai ceptā veidā, ievērojot mērenību. Piemēram, lai atbalstītu pašas sievietes un nākamā mazuļa veselību, pietiek ēdienkartē iekļaut anšovu ēdienus divas reizes nedēļā.

Zīdīšanas periodā

Barojošās mātes, baidoties kaitēt bērnam, ļoti rūpīgi attiecas pret savu uzturu. Galu galā kopā ar pienu mazulim jāsaņem tikai viss noderīgais viņa augšanai un attīstībai. Šajā atbildīgajā periodā augošajam organismam ir nepieciešams kvalitatīvs «būvmateriāls», kas ir atrodams zivju produktos. Ja no anšoviem gatavo tvaicētus ēdienus, tad šāds uzturs būs derīgs gan mātei, gan bērnam. Bet zivis kūpinātā vai sālītā veidā tomēr nav jāēd, kā arī nav jāpārmērīgi tās lietot. Tā kā anšovos ir paaugstināts tauku saturs, tas var izraisīt aizcietējumus mazulim. Savukārt vitamīnu un minerālvielu piedevu klātbūtne zivju delikatesē tikai veicinās bērna harmonisku attīstību.

Bērniem

Augošajai paaudzei anšovi ir ne tikai noderīgi, bet ārkārtīgi nepieciešami. To unikālā sastāva formula nodrošinās pareizu kaulu sistēmas un garīgo spēju attīstību, samazinās sliktas vides riskus un stiprinās imūnsistēmu. Nav nejaušība, ka anšovus dažādā veidā sniedz bērniem pirmsskolas un skolas izglītības iestādēs. Šis fakts vēlreiz pierāda, ka mazā jūras zivtiņa ir pilnīgi droša bērnu veselībai. To var dot pat maziem zīdaiņiem kā papildbarību. Īpaši noderīgi anšovi ir bērniem ar nepietiekamu svaru. Optimālā norma bērnu uzturā ir 200 g zivju produkta, kas atbilst aptuveni desmit zivtiņām.

Svara samazināšanai

Neraugoties uz augstu tauku saturu un lielu olbaltumvielu procentu, anšovi palīdz cīnīties ar aptaukošanos. Lieta tā, ka, pateicoties olbaltumvielām, pat neliela porcija anšovu ātri rada sāta sajūtu. Tāpēc vēlme apēst vairāk vienkārši pazūd, un nevajadzīgās kalorijas neiekļūst organismā. Taču, lietojot sālītas, kaltētas un kūpinātas zivis, pastiprinās slāpes. Rezultātā cilvēks, kurš zaudē svaru, patērē daudz šķidruma, kas piepilda audus. Šādas diētas rezultātā rodas tūska un svara pieaugums. Tāpēc visā jāievēro mērenība, tad anšovi kā uztura daļa kļūs par spēcīgu stimulu organisma pašatjaunošanai.

Vai kaltēti anšovi ir noderīgi?

Kaltētā zivtiņa ir iecienīts gardums alus cienītāju vidū. Taču kaltēti anšovi pēc uzturvērtības pilnībā ir pelnījuši neatkarīga ēdiena statusu. Ar tiem var pagatavot daudz barojošu ēdienu: produkts lieliski sader ar dārzeņiem, olīvām, grauzdiņiem.

Kaltētas zivis bieži ir daļa no oriģinālām mērcēm, ar tām papildina pamatēdienus. Turklāt pēc derīgām īpašībām šāds produkts neatpaliek no svaigas anšovu gaļas. Tajā pilnībā saglabājas minerālvielas, vitamīni un omega-skābes. Tiesa, delikateses garša ir tieši atkarīga no zivtiņas lieluma: jo mazāka, jo garšīgāka uzkoda. Daži gardēži salīdzina kaltētus anšovus ar sēkliņām, kuras nemanāmi apēd lielā daudzumā. Bet šāds produkts nevar aizstāt pilnvērtīgu zivju ēdienu. Tāpēc labāk anšovu fileju gatavot cepeškrāsnī, cept vai sautēt.

Kaitējums un kontrindikācijas

Vienīgā kontrindikācijā anšovu lietošanai var būt individuāla nepanesība. Pārējos gadījumos šis zivju produkts ir absolūti drošs, ja tas atbilst kvalitātes standartiem, kā arī tiek pareizi uzglabāts un lietots uzturā saprātīgos daudzumos.

Lai izslēgtu nevēlamu seku risku, jāievēro šādi noteikumi:

1. Nepārmērīgi lietot sālītus un kaltētus anšovus, īpaši kopā ar alu, to dzerot neierobežotā daudzumā. Šāda kombinācija var izraisīt tūsku un alerģiskas reakcijas.
2. Arī bīstamību rada parazīti, kas bieži mājo mazu zivtiņu ķermeņos. Inficēšanos novērst palīdzēs pareiza termiskā apstrāde vai sasaldēšana.
3. Veselībai kaitēt var sālīti anšovi. Tāpēc, lai noņemtu lieko nātriju, pirms lietošanas tie jāmērcē pusstundu.
4. Potenciālus draudus rada domskābe – spēcīgs neirotoksīns, kas izraisa smagas saindēšanās formas. Šī viela galvenokārt uzkrājas zivs zarnās. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst ēst anšovus veselus.

Ko var pagatavot no anšoviem: receptes

No anšovu filejas var pagatavot gandrīz jebkurus ēdienus: cept un vārīt, sautēt un gatavot pastēti, kūpināt un izmantot pīrāgu pildījumam. Lai gan mūsu valstī šis zivju produkts nav tik populārs, Eiropas virtuvē tas ir ļoti pieprasīts. Piemēram, briti izgudroja savu slaveno Vorčesteras mērci tieši pateicoties šīm mazajām zivtiņām. Itāļi un spāņi dievina ceptus izstrādājumus ar zivju pildījumu, bet Zviedrijā ar anšoviem gatavo sacepumu ar ceptiem kartupeļiem un sīpoliem.

Savu ieguldījumu kulinārijas daudzveidībā devuši arī amerikāņi: viņi no barojošām zivtiņām gatavo kanapē un sviestmaizes. Starp citu, tieši amerikāņi radīja Cēzara salātu recepti ar anšoviem, kas iekaroja visu pasauli. Vienu no oriģinālajām mērces versijām slavenajam ēdienam sniedzam zemāk.

Mērce Cēzara salātiem

Šajā visā pasaulē pazīstamajā ēdienā galveno lomu spēlē mērce, kas vienlaikus ir gan sastāvdaļa, gan mērce. Tas nozīmē, ka par pamatkomponentu var izmantot vistas fileju, garneļus, dārzeņus, jebkuru produktu. Bet bez pareizi pagatavotas mērces pilnvērtīgs ēdiens nesanāks. Izsmalcinātai mērcei ar pikantu garšu labāk derēs eļļā konservēti anšovi.

Papildus tam būs nepieciešami:

• olas – 2 gab.;
• ķiploks – 1 daiviņa;
• sinepes – 3 tējk.;
• anšovi – 2–3 gab.;
• citrons – 1 gab.;
• olīveļļa – 3 ēdamk.;
• malts pipars.

Pagatavošanas shēma:

1. Cieti vārītas olas ievietojiet ledusskapī, lai vieglāk atdalītos dzeltenumi no baltumiem. Mērcei vajadzīgi tikai dzeltenumi.
2. ķiploku sarīvējiet, zivi saspaidiet ar dakšiņu.
3. Bļodā izspiediet citrona sulu, pievienojiet dzeltenumus, ķiploku, sinepes. Visu rūpīgi samaisiet.
4. Tagad sastāvā ievietojiet zivi, pēdējā kārtā pievienojiet piparus un olīveļļu.
5. Kuliet iegūto masu, līdz mērce kļūst bieza.
6. Ar šādu mērci garšojiet Cēzara salātus jebkurā izpildījuma variantā.

Tomāti pildīti ar anšoviem

Šī oriģinālā ēdiena, kas spēj spēlēt galveno lomu svētku galdā, pagatavošanas laiks ir tikai 40 minūtes. Izsmalcinātam kulinārijas šedevram būs nepieciešams šāds produktu komplekts:

• eļļā konservētu anšovu bundža;
• citrons – puse;
• lieli tomāti – 6 gab.;
• saldie pipari – 2 gab.;
• kaperi un olīvas – pa 50 g;
• olīveļļa – 50 ml;
• sāls un nedaudz svaigu pētersīļu.

Soli pa solim pagatavošanas process:

1. Vispirms cepeškrāsnī cepiet piparus, tad noņemiet no tiem miziņu, sagrieziet mazos gabaliņos.
2. Kaperus labāk sasmalciniet. Tādā pašā veidā sasmalciniet olīvas ar pētersīļiem.
3. Bundžu ar anšoviem atveriet un ar dakšiņu saspaidiet zivi.
4. Tālāk samaisiet visas sastāvdaļas, izņemot tomātus.
5. Ar tomātiem veikt juvelierdarbu – uzmanīgi ar asu nazi nogriezt katra augļa augšējo daļu, pēc tam ar tējkaroti izņemt serdi ar sēklām.
6. Piepildīt tomātu «trauciņus» ar iepriekš sagatavotu pildījumu, pārklāt tos ar vāciņiem, pēc tam izlikt uz ar eļļu ieziestas cepešpannas. Uz 30 minūtēm ievietot topošo gardumu cepeškrāsnī.

Trauku cept temperatūrā, kas nepārsniedz 180°C. Var pasniegt uzkodu gan karstu, gan aukstu.

Pica Neapolitāna

Neapolē, kas tiek uzskatīta par šī slavenā ēdiena dzimteni, picu cep malkas krāsnī. Ja nav šāda senlaicīga aprīkojuma, var iztikt ar parasto cepeškrāsni. Receptē ir dots viens pildījuma variants, bet tā sastāvu var papildināt ar Parmezānu vai Mocarellu.

Sastāvdaļu saraksts:

• picas mīkla – aptuveni 1 kg;
• olīveļļa – pēc nepieciešamības;
• tomāti savā sulā – 300 g.

Pildījumam nepieciešams ņemt:

• ķiploks – 5–6 daiviņas;
• anšovi eļļā – 30 g;
• baziliks – dažas lapiņas;
• kaperi – 40 g;
• olīvas (Kalamata) – 50 g.
• kaltēts oregano.

Uzreiz jāpiezīmē, ka visam procesam paies ne vairāk kā pusstunda. Kā pagatavot:

1. Vispirms no tomātiem iegūt pastu. Šim nolūkam labāk izmantot blenderi.
2. Tagad visu mīklu sadalīt četrās aptuveni vienādās daļās.
3. Virs galda virsmas izsmidzināt miltus. Pēc tam no katra mīklas gabala izveidot apli ar diametru 20 cm. Malas nevajag piespiest.
4. Liekos miltus novākt no galda.
5. Nākamais posms – pildījums. Sagatavju virsmu ieziest ar tomātu mērci, pēc tam izlikt baziliku, olīvas, anšovus un visbeidzot – kaperus.
6. Virs šīs košās masas izkaisīt plānās šķēlītēs sagrieztu ķiploku un oregano.
7. Pēc šīs procedūras uzmanīgi nogludināt picas malas.
8. Cepeškrāsnij jau jābūt uzkarsētai līdz 250–300°C. Kulināro krāšņumu ievietot tajā uz aptuveni 10 minūtēm.
9. Lai uzzinātu par picas gatavību, pietiek nedaudz piespiest izstrādājuma malas: ja mīkla atgriežas sākotnējā stāvoklī – ēdiens ir gatavs.

Pirms pasniegšanas picu apslacīt ar eļļu.

Spageti sicīliešu gaumē

Šī ir vēl viena kulināra dāvana no itāļu augstās virtuves meistariem. Ēdiens ir ikdienišķs, bet tas noteikti patiks mājas gardēžiem ar neparasti bagātīgo garšu un ēstgribīgo izskatu. Turklāt viss kulinārais process aizņems ne vairāk kā ceturtdaļstundu, kas ir ļoti vērtīgi aizņemtām saimniecēm.

Produktu komplekts:

• spageti paka – 450 g;
• ķiploki – 3 daiviņas
• olīveļļa – 2 ēd.k.;
• svaigi anšovi – 100 g;
• pētersīļi – ķekars;
• Parmezāns (rīvēts) – 4 ēd.k.;
• rīvmaize – 2/3 glāzes;
• šķipsna maltu melno piparu.

Pagatavošanas secība:

1. Iepriekš uzlikt ūdeni spageti vārīšanai. To nedaudz sālīt.
2. Kamēr ūdens uzvārās, nodarboties ar produktu sagatavošanu.
3. Nomizot un smalki sagriezt ķiploku.
4. Anšovus izķidāt, noņemt spuras un galvu.
5. Uzkarsēt pannā eļļu, ielikt tajā ķiploku un zivis. Divas minūtes nepārtraukti maisot gatavot iegūto maisījumu.
6. Pēc tam pievienot rīvmaizi un sasmalcinātus pētersīļus. Pirms noņemšanas no uguns piparot.
7. Verdošā ūdenī ievietojiet makaronus. Vāriet 8–10 minūtes, pēc tam nokāš caurdurī, lai notecinātu ūdeni.
8. Kad visas sātīgā ēdiena daļas būs gatavas, tās apvienojiet, bet virspusi izrotājiet ar rīvētu sieru.

Grauzdiņi ar anšoviem

Bezprātīgi garšīga un līdz nepiedienībai vienkārša pagatavošanā uzkoda ir ideāli piemērota pat bufetēm īpaši svarīgu svētku gadījumā. Ēdiens izskatās ļoti pievilcīgs, un to var pagatavot tikai 15 minūtēs, ja pa rokai ir šādas sastāvdaļas:

• anšovu fileja (eļļā) – 250 g;
• maize – 6–8 šķēles;
• krēmsiers – 50 g;
• tomāti – 4 gab.;
• ķiploks – 1 daiviņa;
• koriandrs – neliels ķekars;
• olīveļļa – 2 ēdamk.;

Pagatavošanas secība:

1. Maizes gabaliņiem piešķiriet jebkuru formu: padariet tos apaļus, iegarenus vai nelielu kvadrātiņu veidā.
2. Vispirms apcepiet maizi pannā ar nelielu eļļas daudzumu. Jāpanāk, lai no abām pusēm izveidotos ēstgribu rosinoša garoziņa.
3. Grauzdiņus ierīvējiet ar ķiploku.
4. Tomātus sagrieziet kubiņos.
5. Uz gatavajiem grauzdiņiem vispirms izklājiet tomātus, tad zaļumus, pēc tam anšovus un sieru.

Izcila uzkoda ir gatava degustācijai.

Tomātu biezzupa

Šis ēdiens tiek gatavots no konservētiem tomātiem savā sulā, un anšovi tajā ir pievienoti, lai radītu spāņu akcentu.

Sastāvdaļu saraksts:

• vidējs sīpols – 1 gab.;
• ķiploki – 3 daiviņas
• paprika – ½ tējk.;
• anšovu fileja (eļļā) – 4–5 gab.;
• buljons (dārzeņu, gaļas) – 400 ml;
• tomāti – 800 g;
• cukurs – 2 tējk.;
• sāls, malti pipari.

Kā pagatavot:

1. Ķiploku un sīpolu smalki sakapājiet, bet tomātus un zivis – sasmalciniet ar dakšiņu.
2. Traukā ar biezu dibenu ielejiet ēdamkaroti augu eļļas. Apcepiet sīpolu, līdz tas kļūst caurspīdīgs.
3. Pievienojiet sīpolam ķiploku, anšovus, papriku. Vēl minūti cepiet maisījumu.
4. Apvienojiet buljonu ar tomātu masu, ielejiet katlā.
5. Uzkarsējiet maisījumu līdz vārīšanās temperatūrai, pēc tam samaziniet uguni līdz minimumam un vāriet zupu zem vāka aptuveni 20 minūtes.
6. Noņemiet trauku no uguns. Karsto masu sablendējiet līdz viendabīgai konsistencei, pievienojiet sāli, cukuru, piparus.
7. Pasniedziet ēdienu pie galda ar grauzdiņiem.

Šāda zupīte labāk piestāvēs ziemas ēdienkartei. Neskatoties uz pagatavošanas vienkāršību un standarta produktu komplektu, ēdiens sanāk ļoti garšīgs un sātīgs.

Interesanti fakti

1. Nesen anšovus sāka izmantot kosmetoloģijā. Pirmie, kas pievērsa uzmanību šīs ziviņas atjaunojošajām īpašībām, bija japāņi. Pamatojoties uz ekstraktu, viņi tagad ražo veselu efektīvu pretnovecošanās krēmu līniju.
2. Senos laikos romieši no anšoviem gatavoja aso mērci garum, kas tolaik bija neticami populāra. Mērces sastāvā, izņemot zivis, ietilpa olīveļļa un garšvielas. Šādu piedevu izmantoja sāls vietā. Mērces gatavošanas procesā specifiskais aromāts bija tik spēcīgs, ka drīz vien darbnīcas, kurās produktu gatavoja, tika izlemts pārvietot ārpus pilsētas. Šodien tikai Taizemē gatavo mērci, kas nedaudz atgādina garum.
3. Antīkajos laikos visvairāk tika vērtēti sālīti un kaltēti anšovi. Grieķi uzskatīja šādu zivju produktu par ļoti ienesīgu preci un pat sauca to par otro maizi.
4. Un vēl viens interesants vēsturisks fakts: sākotnēji par anšovu sauca nevis pašu zivtiņu, bet gan no tās pagatavotu ēdienu. Taču laika gaitā šis nosaukums stingri nostiprinājās pie zivtiņas.

Rezumējot, gribas atcerēties tautas gudrību, kas vēsta, ka vērtība nav atkarīga no konkrētā objekta lieluma. Anšovu pieticīgie izmēri ne mazākajā mērā nemazina to priekšrocības.

Anšovu foto