Zivs – brētliņa: foto, apraksts, derīgās īpašības un receptes
Brētliņa ir vispārīgs nosaukums vairākām mazu jūras zivju šķirnēm, kuras plaši izmanto kulinārijā. Brētliņa ir diētisks, veselīgs un garšīgs produkts. Šī zivs ir viena no pieejamākajām. Veikalu plauktos var atrast visdažādākos variantus – marinētu, kūpinātu, saldētu, un dažos reģionos pat svaigu zivi. Lai gan brētliņa ir ļoti maza zivs, tā spēj sniegt milzīgu labumu cilvēka organismam.
- Kilka: kas tā par zivi, kā izskatās un kur sastopama
- Sugas
- Kā kilka atšķiras no tulkas un hamsas
- Sastāvs un kaloriju saturs
- Kilkas derīgās īpašības
- Sievietēm
- Vīriešiem
- Grūtniecības laikā
- Zīdīšanas periodā
- Bērniem
- Svara samazināšanai
- Cukura diabēta gadījumā
- Gastrīta gadījumā
- Podagras gadījumā
- Kāpēc kilka tomātu mērcē ir derīga
- Kaitējums un kontrindikācijas
- Kā izvēlēties un uzglabāt
- Ko var pagatavot no kilkas: receptes
- Sviestmaizes
- Zupa
- Šprotes
- Pastēte
- Kotletes
- Kā sālīt kilkas mājas apstākļos
- Kā cept kilkas pannā
- Vai dzīvniekiem var dot kilkas
- Interesanti fakti
Kilka: kas tā par zivi, kā izskatās un kur sastopama

Reņģe – mazu zivju šķirņu grupa, kuras pieder siļķu dzimtai. Mūsdienās visizplatītākās ir 5 sugas, un tās visas ir vērtīgas zivrūpniecībai un plaši tiek izmantotas kulinārijā. Reņģei ir šādas ārējās īpašības:
- Ķermeņa garums līdz 10 cm;
- Plakans ķermenis ar nelielu sabiezējumu mugurā;
- Spoguļsudrabains ādas krāsojums;
- Tumši pelēka svītra gar muguru;
- Mazas zvīņas, parasti ātri nokrīt pašas, tāpēc veikalos zivs tiek pārdota bez tām;
- Maza galva ar lielām apaļām acīm.
Atkarībā no dzīves vides īpatnībām zivs ārējās īpašības var atšķirties. Ir svarīgi zināt, kā atšķiras dažādas brētliņas sugas.
Sugas
Visas sugas ir vienlīdz derīgas un pieejamas, taču nelielas atšķirības tomēr ir. Mūsdienās kulinārijā plaši izmanto 5 brētliņas sugas.
- Baltijas vai Melnās jūras – visizplatītākā un visdaudzskaitlīgākā mazu baru zivju suga. Sastopama Melnās jūras ūdeņos un Baltijas valstu akvatorijā.
- Anšovveidīgā – liela šķirne, garumā līdz 14 cm, sastopama galvenokārt Kaspijas jūrā un tiek izmantota šprotu pagatavošanai un konservēšanai tomātā.
- Lielacainā – siltummīloša zivs ar lielām acīm, nedaudz līdzīga hamsai, satur lielu daudzumu derīgo tauku.
- Abrauskas – maza zivtiņa, kas dzīvo saldūdenī, izplatīta Turcijas teritorijā.
- Kaspijas – zivs, kas galvenokārt sastopama Kaspijas jūras ūdeņos. Liela – līdz 16 cm, ar saplacinātu ķermeni un spoguļoti spīdīgām zvīņām.
Par visizplatītāko šķirni tiek uzskatīta Baltijas brētliņa, tieši to masveidā iegūst un izmanto pārtikas rūpniecībā. Arī tieši šo šķirni Baltijas valstis piegādā citām pasaules valstīm svaigi saldētā veidā.
Kā kilka atšķiras no tulkas un hamsas
Anšovi ir gaļīgāka zivs, tām ir lielāka mute. Tām ir mazāk spīdīga, caurspīdīga āda, garāks ķermenis. To fileja nav tik trekna, bet ne mazāk veselīga. Uz anšovu platās muguras ir tumši pelēka, gandrīz melna plata josla – šprotei šādas pazīmes nav. Anšovus dēvē arī par Melnās jūras sardīnēm, to nozveju veic noteiktās sezonās, un tie nav pieejami veikalos svaigā veidā visu gadu, atšķirībā no šprotēm. Anšovus arī masveidā neizmanto pārtikas rūpniecībā, tos reti konservē.
Brētliņas ir arī vispārīgs nosaukums dažādām siļķu dzimtas zivju šķirnēm, taču tās nedaudz atšķiras no šprotēm. Tām ir īsa galva, apaļa mugura, lielākas zvīņas un garākas spuras un aste. Pēc sastāva brētliņas arī nedaudz atšķiras – tās satur nedaudz vairāk tauku. Pēc garšas īpašībām atšķirības ir nenozīmīgas.
Sastāvs un kaloriju saturs
Pateicoties kompleksajam sastāvam un aktīvo komponentu klātbūtnei augstā koncentrācijā, šprotes spēj pozitīvi ietekmēt cilvēka veselību. Šī zivs satur visu nepieciešamo, lai justos labi, reti slimotu un labi izskatītos. Lai novērtētu visas šīs zivs priekšrocības, ir svarīgi zināt, kas ietilpst tās sastāvā. Pētnieki ir detalizēti izpētījuši šprotes un spējuši sniegt pilnīgu sarakstu ar vērtīgajām vielām, kas tajās atrodas.
- A un E vitamīns – antioksidanti, veicina ādas un matu veselību, pagarina jaunību, novērš vēža attīstību un stiprina imunitāti.
- B grupas vitamīni (B3, B6, B9 un B12) – atbild par imunitāti, asinsradi.
- Mikroelementi: magnijs, cinks, kālijs, nātrijs, jods, mangāns, fosfors.
- Taukskābes, omega-3, omega-6 – atbalsta nervu sistēmu un veicina normālu imunitātes darbību.
100 g šprošu ir aptuveni 135–140 kcal atkarībā no zivs vecuma un dzīvotnes. Lielāka zivs vienmēr ir nedaudz treknāka, tāpēc var būt kalorijām bagātāka. No vienas 100 gramu porcijas cilvēks iegūst 20–21 g olbaltumvielu, aptuveni 5–7 g tauku, atkal atkarībā no zivs vecuma un šķirnes. Pārējais ir ūdens, pelni, mikroelementi.
Kilkas derīgās īpašības
Šprotes ir ļoti veselīga zivs, tās satur gandrīz visas vielas, kas nepieciešamas organisma veselības uzturēšanai, jaunības pagarināšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai. Zinot, ar ko šī mazā zivtiņa ir noderīga, to var regulāri izmantot savā uzturā. Atsevišķos gadījumos tā var būt īpaši noderīga, ja to lieto pareizi.

Sievietēm
Sievietēm ir ārkārtīgi svarīgi regulāri iekļaut savā uzturā šprotes, jo šī zivs satur vielas, kas nodrošina šādus labvēlīgus efektus:
- atbalsta hormonālās sistēmas darbību;
- novērš priekšlaicīgu novecošanos;
- normalizē reproduktīvās sistēmas darbību;
- baro smadzenes un nervu sistēmu;
- atjauno ādas elastību un matu skaistumu;
- stiprina nagus;
- pastiprina aizsargfunkciju efektivitāti.
Sievietēm šī zivs darbojas kā hormonālā fona regulators, piegādājot endokrīnās sistēmas orgāniem nepieciešamos mikroelementus un vielas, kas normalizē to darbību.
Vīriešiem
Saskaņā ar PVO ieteikumiem katram vīrietim dienā jāuzņem vismaz 500 mg taukskābju ar pārtiku. Tas ir nepieciešams, lai uzturētu reproduktīvo funkciju, nervu sistēmas darbību, tiktu galā ar lielām fiziskām un garīgām slodzēm.
Turklāt mediķi uzsver, ka vīriešiem ir paaugstināta vajadzība pēc olbaltumvielām. Abi šie komponenti – olbaltumvielas un taukskābes – ir pārpilnībā atrodami Baltijas brētliņā. Tāpēc ir svarīgi regulāri iekļaut šo produktu uzturā, it īpaši, ja vīrieša ikdienas darbība ir saistīta ar fiziskām, garīgām vai stresa slodzēm.
Grūtniecības laikā
Katra māte vēlas savam bērnam tikai pašu labāko, un pareizs uzturs ir pirmais lēmums, ko sieviete pieņem grūtniecības laikā, lai nodrošinātu sava bērna labklājību. Brētliņa var būt daļa no veselīga uztura šajā periodā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem šīs zivs lietošana grūtniecības laikā veicina bērna pareizu attīstību.
Brētliņā ir polinepiesātinātās taukskābes omega-3 un omega-6, kas iekļūst caur placentas barjeru un pozitīvi ietekmē embrija attīstību. Pateicoties šīs zivs lietošanai grūtniecības laikā, sieviete sniedz ieguldījumu bērna kognitīvajās prasmēs, viņa balsta un kustību aparāta veselībā. Brētliņa satur arī minerālu savienojumus, kas veicina pareizu orgānu veidošanos auglim un novērš attīstības defektus.
Brētliņa satur vērtīgus proteīnus, kas nepieciešami mazuļa augšanai, fosforu un PP vitamīnu, kā arī taukus, kas labvēlīgi ietekmē mātes imūnsistēmu. Turklāt zivs ir bagāta ar kāliju un magniju, kas uztur sievietes nervu un sirds-asinsvadu sistēmas veselību, novērš pēcdzemdību depresijas attīstību. Dzelzs un folijskābe palīdz izvairīties no anēmijas un augļa hipoksijas.
Zīdīšanas periodā
Sievietes organisms ātri izsīkst zīdīšanas laikā, ja viņa nepareizi ēd. Sakarā ar procesu īpatnībām, kas norisinās organismā laktācijas periodā, pieaug vajadzība pēc uzturvielām, minerālvielām, olbaltumvielām un taukiem. Tāpēc brētliņa var tikt iekļauta barojošās mātes uzturā, tikai tā jāsagatavo pareizi.
Brētliņu uzturā var sākt ieviest aptuveni no 4–6 mēnešiem atkarībā no bērna veselības stāvokļa un attīstības īpatnībām. Bet jākonsultējas ar ārstu, jo pastāv alerģiskas reakcijas risks. Labāk sākt ar ļoti nelielu daudzumu, piemēram, pamēģināt apēst brokastīs vienu zivtiņu. Dienas laikā jānovēro bērna pašsajūta, jāpārliecinās, ka zivs nav izraisījusi alerģisku reakciju.
Bērniem
Bērniem no trīs gadu vecuma uzturā jāievieš šprotes. Ar ārsta atļauju to var darīt arī agrāk. Šīs zivis ir aktīvu vielu avots, kas nepieciešams bērna augšanai un intensīvai attīstībai. Šīm zivīm ir 8 galvenās priekšrocības bērniem.
- Šprotes satur taukskābes, kas atbalsta imunitāti un ietekmē smadzeņu attīstību.
- Šo zivju regulāra lietošana palīdzēs izvairīties no magnija un cinka deficīta, un tādējādi pasargās bērnu no koncentrācijas problēmām un stresa.
- Īpaši noderīgas ir šprotes tiem bērniem, kuriem agrā vecumā sākušas novērot redzes problēmas – šo zivju sastāvā esošās aktīvās sastāvdaļas aizsargā acu veselību.
- Šprotes satur minerālsavienojumus, kas veicina veselīgu kaulu augšanu.
- Tajās ir kālijs, kas atbalsta sirds un asinsvadu sistēmas veselību, kas ir ārkārtīgi svarīgi augšanas periodā.
- Zivis ir bagātas ar antioksidantiem, kas attīra organismu un neitralizē brīvo radikāļu iedarbību. Vislielākajā koncentrācijā ir pārstāvēti vitamīni – tokoferols un retinols. Tie bieži ietilpst farmaceitiskajos piedevās bērnu imunitātes stiprināšanai.
- Šprotes bērnu uzturā nodrošina organismu ar augšanai nepieciešamo olbaltumvielu, novērš liekā svara rašanos.
- Zivīs ir dzelzs, kas novērš anēmijas attīstību.
Bērniem šīs zivis var dot no trīs gadu vecuma vai pat agrāk, ja pediatrs atļauj. Vienīgā kontrindikācija – tendence uz alerģiskām reakcijām. Šprotes, tāpat kā citas zivju sugas, var izraisīt alerģiju bērniem ar paaugstinātu jutību.
Svara samazināšanai
Šprotes ir lielisks diētisks produkts ar minimālu kaloriju saturu un lielu taukskābju daudzumu. Tās ir noderīgas svara zaudēšanai, jo spēj labvēlīgi ietekmēt vielmaiņu, bet tajā pašā laikā tās pilnībā nesatur ogļhidrātus. Vērtīgās vielas, ko satur šprotes, sniedz papildu priekšrocības svara zaudēšanai:
- Palīdz aknām tikt galā ar toksisko slodzi un izvadīt taukaudu sadalīšanās produktus.
- Stimulē lipolīzi, paātrina tauku dedzināšanas procesu.
- Atbalsta ādas elastību, novērš strijas.
Pat visstingrākās diētas laikā šprotes palīdzēs zaudēt svaru nekaitējot izskatam. Tajās ir visas nepieciešamās vielas, lai āda, nagi un mati mirdzētu veselībā.
Uzturs ar šprotēm ir ideāls risinājums tiem, kas vēlas īsā laikā zaudēt svaru bez negatīvām sekām organismam. Turklāt zivis ir noderīgi ēst tiem, kas jau ir zaudējuši svaru, bet vēlas uzturēt savu figūru ideālā stāvoklī. No šprotēm var pagatavot garšīgas piedevas garnīriem, pusdienām un vakariņām, tās var izmantot diētiskām sviestmaizēm un uzkodām.
Cukura diabēta gadījumā
Cilvēka ar cukura diabētu uzturs kardināli atšķiras no vesela cilvēka uztura. Problēma ir tā, ka viņš nevar lietot ogļhidrātiem bagātus produktus. Tieši tāpēc mediķi iesaka kā alternatīvu enerģijas avotu izmantot proteīna produktus. Šprotes ir optimāls variants. Ar ko zivis ir noderīgas diabēta gadījumā:
- Novērš ketozes attīstību, piesātinot organismu ar darbībai nepieciešamajiem taukiem.
- Sniedz enerģiju, bet nesatur ogļhidrātus.
- Nodrošina organismu ar minerālvielu savienojumiem, kas nepieciešami līdzsvara uzturēšanai.
- Aizsargā no diabēta komplikāciju attīstības.
- Pateicoties taukskābju klātbūtnei, piedalās vielmaiņas procesā un normalizē kaloriju pārvēršanas ātrumu enerģijā.
Brētliņas diabēta gadījumā var un vajag regulāri iekļaut savā uzturā, jo tās sniedz labumu veselībai un nepārslogo aizkuņģa dziedzeri. Bet, ja ir citas kontrindikācijas brētliņu lietošanai, labāk neriskēt. Ir svarīgi konsultēties ar ārstu un lūgt viņam pēc iespējas precīzāk aprēķināt pieļaujamo šo zivju daudzumu ikdienas uzturā.
Gastrīta gadījumā
No brētliņām gastrīta gadījumā vajadzētu atteikties tikai vienā gadījumā – ja ir sākusies saasināšanās. Visos pārējos gadījumos šīs zivis nāks tikai par labu. Tauki un taukos šķīstošie vitamīni veicina ātru gļotādas šūnu atjaunošanos, tādējādi paātrina dziedināšanas procesu. Bet gastrīta gadījumā jāzina, kuri brētliņu veidi ir jāizslēdz no uztura. Diētiskajā ēdienkartē nedrīkst būt šādas šķirnes:
- kūpinātas;
- sālītas;
- pikantas;
- tomātos.
Zivis var cept, bet pirms lietošanas tās jānotur uz papīra salvetes, lai tā uzsūktu atlikušo eļļu. Tās var cept cepeškrāsnī, pagatavot mazsālītu variantu, sautētas brētliņas vai arī pagatavot šprotes.
Podagras gadījumā
Primārā terapeitiskā metode podagras gadījumā ir ārstnieciskā diēta. Tieši pārtikas produkti palīdz ātrāk tikt galā ar slimību un kontrolēt vielmaiņas procesus. Brētliņa ir viens no nedaudzajiem olbaltumvielu produktiem, kas ir atļauts podagras gadījumā, bet ļoti nelielā daudzumā. Tā nesatur purīna bāzes, tāpēc to var lietot uzturā 1–2 reizes nedēļā. Porcija nedrīkst pārsniegt 100 g. Podagras gadījumā ir svarīgi ēst olbaltumvielu produktus kopā ar svaigiem dārzeņiem un ogām. Lai samazinātu iespējamos riskus, ir nepieciešams arī katru dienu izdzert vismaz 300 ml sārmaina minerālūdens.
Vienīgais svarīgais ierobežojums – nekādā gadījumā nedrīkst ēst konservētas brētliņas. Lai saglabātu veselību podagras gadījumā, jāizvēlas pēc iespējas drošākas zivju pagatavošanas metodes. Piemēram, no tām var pagatavot tvaika kotletes. Tāpat vēlams samazināt sāls daudzumu, neizmantot nekādus transtaukus (margarīnu, taukus, sviestu), gatavojot zivis.
Kāpēc kilka tomātu mērcē ir derīga

Brētliņas tomātu mērcē ir divu veidu – svaigi pagatavotas un konservētas. Konservus var iegādāties jebkurā pārtikas veikalā – tie ir vispieejamākā un daudzu iemīļotākā zivs. Šī produkta priekšrocība ir tā, ka konservēšanas procesā tiek saglabātas galvenās derīgās vielas vajadzīgajā koncentrācijā. Tas nozīmē, ka konservēto brētliņu ieguvums ir tāds pats kā svaigai zivij – ceptai, sālītai vai ceptai cepeškrāsnī. Brētliņas tomātu mērcē satur zivju eļļu, kas bagāta ar taukskābēm, kas nodrošina normālu nervu sistēmas darbību un atbalsta imunitāti. Zivīs saglabājas galvenie B grupas vitamīni, D vitamīns, kā arī taukos šķīstošie vitamīni – retinols un tokoferols.
Neskatoties uz to, ka konservētās brētliņas tomātu mērcē saglabā visas derīgās vielas, uztura speciālisti neiesaka bieži lietot šo produktu. Lieta tāda, ka konservēšanas procesā tiek izmantoti konservanti, kas ļauj saglabāt zivju svaigumu ilgu laiku. Parasti konservu glabāšanas laiks ir 2 gadi. Šajā laikā skābes, kas atrodas tomātā, reaģē ar taras metāla pārklājumu, veidojot kaitīgas vielas. Turklāt paši konservanti ir diezgan toksiski. Ir arī citi riski, pērkot konservētas brētliņas tomātu mērcē:
- Šāds produkts var izraisīt botulisma attīstību, ja tā pagatavošanas laikā tika pārkāpta tehnoloģija.
- Bankā zivis var sākt bojāties ātrāk, ja tika pārkāpti uzglabāšanas apstākļi.
- Veikalos dažreiz tiek pārdoti viltojumi – konservu imitācijas.
Ir svarīgi lasīt informāciju uz iepakojuma – pārbaudīt ražošanas datumu, izvēlēties svaigāko produktu, pievērst uzmanību atbilstībai GOST standartam.
Kaitējums un kontrindikācijas
Galvenais risks, kas saistīts ar brētliņu lietošanu, ir smago metālu, pirmkārt – dzīvsudraba, klātbūtne tajās. Smagie metāli ir kancerogēni, izraisa vielmaiņas traucējumus, ietekmē hormonālo fonu. Zivis, kas dzīvo piesārņotos ūdeņos, uzkrāj toksiskas vielas. Tieši tāpēc ir vērts pirkt brētliņas tikai veikalos, kur tās nonāk no pārtikas noliktavām, kas obligāti veic produkcijas analīzi. Ja tiek konstatēta kritiskā smago metālu koncentrācija zivīs, partija netiek laista mazumtirdzniecības tīklos.
Pat ja brētliņas ir pilnīgi drošas, tās nedrīkst lietot šādu slimību un problēmu gadījumā:
- alerģija pret zivīm;
- nieru un aknu darbības traucējumi;
- kuņģa-zarnu trakta slimības akūtā stadijā.
Turklāt brētliņas, tāpat kā daudzas citas jūras zivju sugas, ir pakļautas riskam inficēties ar parazītiem. Ja zivis tiek audzētas mākslīgos apstākļos, risks ir ievērojami mazāks. Vispār brētliņās parazīti sastopami ļoti reti, taču šāds risks nav izslēgts. Lai neinficētos, svarīgi zivis termiski apstrādāt, gatavot temperatūrā, kas nav zemāka par 60°C, desmit minūtes. Ja nepieciešams sālīt svaigas brētliņas, tās jāliek saldētavā uz diennakti – temperatūrā zem 20 grādiem tārpu kāpuri iet bojā vienas diennakts laikā.
Kā izvēlēties un uzglabāt
Lai izvēlētos veselīgas un svaigas brētliņas, ir svarīgi zināt pamatnoteikumus. Brētliņas jāpērk veikalos vai vietās, kas ir īpaši aprīkotas šāda veida preču tirdzniecībai. Svarīgi, lai vieta atbilstu sanitārajām normām. Atlases noteikumi atšķiras atkarībā no tā, kāda veida brētliņas ir jāiegādājas.
Kvalitatīvu sālītu brētliņu raksturojums:
- caurspīdīga sālījuma klātbūtne;
- blīva zivs konsistence;
- veseli vēderi, bez bojājumiem;
- zivju, svaiga smarža, ja šprotes ir pikanti sālītas – ar garšvielu notīm.
Ja konteinerā ir dažas zivis ar irdenu fileju vai bojājumiem vēdera rajonā, tas ir normas robežās. Ja visas zivis ir irdenas, ar bojājumiem vēdera rajonā, un sālījums ir duļķains – tās nav jāpērk, tās nav svaigas. Vāji sālītas brētliņas ledusskapī var uzglabāt līdz 72 stundām. Zivju glabāšanas laiku var pagarināt. Lai to izdarītu, tās jātīra, jāliek burkā ar sīpolu gredzeniem, jāpievieno etiķis un jāpārlej ar saulespuķu eļļu. Šādas zivis ledusskapī var uzglabāt līdz nedēļai.
Kvalitatīvu kūpinātu brētliņu raksturojums:
- zelta krāsas ādiņa;
- mēreni sauss, bet ne pārkaltēts filejs;
- zivju, ar dūmu notīm, svaiga smarža.
Visgrūtāk ir izvēlēties kūpinātas zivis. Dūmu aromāts ļoti spēcīgi maskē nepatīkamo smaku, kas rodas, brētliņām bojājoties, tāpēc jāpievērš uzmanība arī ražošanas datumam un uzglabāšanas apstākļiem. Kūpinātas brētliņas jāizlieto 72 stundu laikā, bet, ja tiek ievēroti visi uzglabāšanas noteikumi, tās var ēst līdz derīguma termiņa beigām.
Kvalitatīvu svaigi saldētu zivju raksturojums:
- blīva un spīdīga, gandrīz spoguļveidīga ādiņa;
- bojājumu neesamība uz virsmas;
- zivju, izteikta smarža, bez svešiem piejaukumiem;
- blīva, ne irdena konsistence; zivs nedrīkst plīst, to piespiežot.
Konservētu brētliņu atlases noteikumi nedaudz atšķiras. Šprotes un brētliņas tomātu mērcē ir konservi, kas bieži tiek ražoti no vienas un tās pašas zivju sugas. Šie konservi jāizvēlas pēc viena un tā paša principa. Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, – nav iespiedumu, rūsas vai cita veida bojājumu uz kārbas. Jāpārliecinās arī, ka kārba nav uzpūtusies. Ja vāks, nospiežot, pulsē un atsperas, labāk izvēlēties citu kārbu. Uzpūstus konservus kategoriski nav ieteicams ēst – tajos var būt baktēriju toksīni, kas izraisa botulismu, nāvējošu slimību. Svarīgi arī pārbaudīt derīguma termiņu – labāk pirkt svaigākos konservus un tos ilgi neuzglabāt.
Vai var sasaldēt
Ja ir nopirkts liels daudzums svaigu brētliņu, tās var sasaldēt. Zivi saldētavā var uzglabāt ne ilgāk kā 2 mēnešus. Vislabāk zivi sasaldēt jau bez iekšām – tā būs vieglāk to pagatavot nākotnē. Var iepakot porciju maisiņos un izņemt pēc vajadzības pa vienam. Tas ir svarīgi, jo, ja sasaldēsiet visu zivi vienā maisiņā, tad vienā reizē nāksies to visu pagatavot. Brētliņu atkārtota sasaldēšana nav ieteicama – tā zaudē garšas īpašības, kļūst irdena un cepot sairst gabaliņos.
Ko var pagatavot no kilkas: receptes
Ir neskaitāmas receptes, kas palīdz saglabāt brētliņu labvēlīgās īpašības un maksimāli atklāt to garšu. Tās var pasniegt ceptas, grilētas, pievienot salātiem, izmantot uzkodām, pastētēm un sviestmaizēm. Daudzpusība ir galvenā brētliņu priekšrocība – to garša var apmierināt pat visprasīgāko gardēžu vajadzības. Brētliņas uzturā var kalpot par lielisku alternatīvu gaļai. Faktiski tās satur tikpat daudz olbaltumvielu, bet ir mazāk kaloriju un daudz veselīgākas. Zemāk ir sniegtas labākās šīs zivs pagatavošanas receptes, kas ir populāras visā pasaulē.

Sviestmaizes
Sviestmaizes var pagatavot no dažādiem brētliņu veidiem. Ir populāras receptes kanapē un sviestmaižu pagatavošanai ar pikantām sālītām brētliņām. Šeit ir 3 dažādas veiksmīgas produktu kombinācijas sviestmaižu pagatavošanai:
- pikantās brētliņas (nomizotas), kornišoni, melnā maize;
- baltmaizes kvadrātiņi, siera kubiņi, pikantās brētliņas, olīvas;
- marinēti sīpoli, melnās maizes šķēles, brētliņas, zaļumi.
Var pagatavot gardas sviestmaizes no ceptām brētliņām. Ceptas brētliņas labi sader ar baltmaizi, siera-ķiploku pastu, ķiršu tomātiem. Tāpat no šīs zivs var pagatavot pastēti, lai gatavotu sviestmaizes.
Zupa
Ir divas populārākās receptes brētliņu zupas pagatavošanai. Var izmantot konservētas zivis tomātu mērcē vai svaigi saldētas brētliņas. Zupa no konserviem tiek pagatavota ļoti ātri un viegli. Šī recepte var būt piemērota aizņemtiem cilvēkiem vai ārkārtas gadījumos, kad nepieciešams visus pabarot ar sātīgu ēdienu, bet kritiski trūkst laika citu ēdienu gatavošanai.
Sastāvdaļas:
- 1 bundža brētliņu;
- 1,5 l ūdens;
- 4 kartupeļi;
- 1 sīpols;
- 1 burkāns;
- pētersīļi;
- dilles;
- lauru lapa;
- sāls;
- smaržīgie pipari.
Vispirms jāuzliek uz uguns katls ar ūdeni; kamēr tas uzvārās, nomizot un sagriezt mazos kubiņos kartupeļus. Verdošajam ūdenim pievienot sāli, lauru lapu un smaržīgos piparus, pēc tam iemest kartupeļus. Kamēr tie vārās, pagatavot apcepumu – uz pannas apcept sagrieztus sīpolus ar sarīvētiem burkāniem. Kad kartupeļi jau ir gatavi, pievienot apcepumu un konservētās zivis, uzvārīt un pēc 5 minūtēm izslēgt. Pirms pasniegšanas pievienot zaļumus tieši šķīvī. Ja ir nedaudz vairāk laika, var pagatavot gardu zivju zupu no svaigi saldētām brētliņām.
Sastāvdaļas:
- 600 g brētliņu;
- 6 kartupeļi;
- 1 burkāns;
- 1 vidēja izmēra sīpols;
- dilles;
- zaļie lociņi;
- lauru lapa;
- krustnagliņas;
- smaržīgie pipari;
- 1 ēdamkarote rīsu;
- sāls pēc garšas.
Rīcības algoritms ir pavisam vienkāršs – jāsāk ar ūdens uzvārīšanu un kartupeļu tīrīšanu. Kartupeļus sagrieziet kubiņos un kopā ar rīsiem iemetiet verdošā ūdenī, pēc 5 minūtēm pievienojiet sāli. Zivis notīriet, noņemiet galvas un mugurkaulus. Kad rīsi ar kartupeļiem būs gatavi, pievienojiet zivis un garšvielas, apcepiet sīpolus ar burkāniem un arī iemetiet katlā. Vāriet zivis ne ilgāk par 7–10 minūtēm, pirms pasniegšanas zupai pievienojiet zaļumus porcijās katrā šķīvī.
Šprotes
Mūsdienās daudzas zivju fabrikas ražo konservētas šprotes, tāpēc ne vienmēr ir viegli izvēlēties patiesi kvalitatīvu produktu. Tiem, kas vēlas baudīt maksimāli garšīgas un veselīgas šprotes, ir recepte pašu gatavošanai.
Sastāvdaļas:
- 700 g saldētas brētliņas;
- 50 g kūpinātas brētliņas;
- 1 ēdamkarote sāls;
- ½ glāzes saulespuķu eļļas;
- 100 ml stipras melnās tējas.
Jāsagatavo katliņš, tajā jāielej eļļa. Zivis (gan svaigas, gan kūpinātas) jānotīra – jāizņem zarnas un galvas. Notīrītās brētliņas kārtām jāliek eļļā, atsevišķi jāizšķīdina sāls stiprā tējā un jāpievieno katliņā. Jāpārklāj ar vāku un jāvāra 2 stundas uz minimālas uguns. Var gatavot multivārāmā, izvēloties režīmu «Sautēšana» uz 2 stundām.
Pastēte
No brētliņām var pagatavot daudzveidīgus pastēšu veidus. Starp dažādajām receptēm katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Zemāk aprakstītas trīs populārākās receptes.
Lai pagatavotu pastēti no brētliņām eļļā, jārīkojas pēc šādas shēmas:
- 200 g zivs sasmalcināt ar dakšiņu dziļā bļodā;
- pievienot 100 g rīvēta siera uz smalkās rīves;
- smalki sagriezt zaļumus;
- pievienot majonēzi (2 ēdamkarotes) un melnos piparus.
Šī pastēte lieliski derēs sviestmaizēm un tartaletēm, to var ietīt lavašā vai izmantot vienkārši kā apetīti rosinošu zivju uzkodu.
Lai pagatavotu pastēti no brētliņām tomātā, jāveic šādas darbības:
- Ar dakšiņu sasmalcināt brētliņu bundžu.
- Pievienot 4 olu dzeltenumus, arī sasmalcināt vai sablenderēt līdz viendabīgai masai kopā ar zivīm.
- Pievienot ķiploka daiviņu un majonēzi pēc garšas.
Šo pastēti var izmantot kā pamatu sviestmaizēm vai arī pildīt tajā atlikušās olu baltumu pusītes. Pirms pasniegšanas ēdienu ar pastēti ieteicams rotāt ar svaigiem zaļajiem sīpoliem.
Kotletes
Gatavot kotletes no brētliņām ir daudz vienkāršāk nekā no jebkuras citas zivs. Tās priekšrocība ir tāda, ka kaulus var neizņemt – ja tie ir labi samalti, tie kotlešu garšā nebūs jūtami. Gatavais ēdiens būs bagāts ar fosforu, kalciju un citiem minerāliem, ar kuriem ir bagāts brētliņu mugurkauls.
Sastāvdaļas:
- 700 g svaigi saldētas zivs;
- 1 ola;
- 3 gabaliņi baltmaizes;
- sīpols;
- panēšanas rīvmaize;
- zivju garšvielas, sāls, pipari.
Vislabāk zivīm pievienot aromātiskus garšaugus – tie mīkstina specifisko aromātu un padara kotlešu garšu maigāku. Tātad, soli pa solim instrukcija veselīgu un sātīgu kotlešu pagatavošanai.
- Nomazgāt brētliņas, noņemt galvas ar zarnām.
- Zivis divreiz izlaist caur gaļasmašīnu.
- Turpat samalt sīpolu.
- Pievienot olu un maizi, iepriekš izmērcētu pienā un izspiestu.
- Sajaukt visu, pievienot garšvielas un sāli, pēc tam veidot kotletes un apviļāt tās rīvmaizē.
Apcept kotletes līdz zeltaini brūnai krāsai. Tās var neapviļāt rīvmaizē, ja pēc cepšanas plānots kotletes sautēt tomātu mērcē. Ieteicams maltajai brētliņu gaļai pievienot nelielu daudzumu ķiploku – tā būs vēl aromātiskāka un garšīgāka. Dažas saimnieces izmanto brētliņas kā pildvielu, gatavojot kotletes no sarkanās zivs. Šādā gadījumā sastāvdaļas jāsajauc proporcijā 1:1. Tad gatavajās kotletēs dominēs sarkanās zivs garša.
Kā sālīt kilkas mājas apstākļos

Sālītas brētliņas var pagatavot pašu spēkiem un būt pilnīgi pārliecinātiem par uzkodas svaigumu. Uzdevums ir pavisam vienkāršs, ar to tiks galā pat bērns. Viss, kas nepieciešams sālīšanai:
- 1 kg saldētu brētliņu;
- 2,5 ēdamkarotes sāls;
- 20 g cukura.
Tā ir sausā sālīšanas metode. Zivis vienkārši jānomazgā un jāļauj ūdenim notecēt. Galvas un iekšas nav jāizņem, pretējā gadījumā zivis būs pārāk sāļas. Ņem trauku – konteineru ar vāku, burku vai spaini. Tieši traukā ar rokām sajauc brētliņas ar sāli un cukuru, pēc tam pārklāj ar vāku un sālī ledusskapī vienu diennakti. Pievieno garšvielas pēc saviem ieskatiem. Gatavās brētliņas notīra un sadala burkās ar eļļu un etiķi, tādējādi tās ilgāk saglabāsies.
Kā cept kilkas pannā
Ceptas brētliņas ir lielisks papildinājums kartupeļu ēdieniem, kā arī brīnišķīga uzkoda ikdienas un svētku galdam. Zivtiņas vislabāk cept pannā ar biezu dibenu, lai tās labi izceptos. Zemāk ir instrukcija soli pa solim.
- Nomazgāt brētliņas, izņemt galvas un iekšas. To var ļoti viegli izdarīt ar rokām, neizmantojot nazi.
- Izņemt mugurkaulu un atplacināt zivtiņu tā, lai tā būtu plakana.
- Viegli sālīt zivtiņu, var arī piparot, apviļāt kviešu miltos un likt uz sakarsētas pannas ar eļļu.
- Brētliņas cept no abām pusēm līdz gaiši zeltainam tonim, nepārcept, pretējā gadījumā tās kļūs sausas un bezgaršīgas.
Ceptas zivis var pasniegt ar citrona šķēlītēm, olīvām, čeriju tomātiem vai arī pagatavot tomātu un siera mērci, ja brētliņas tiek pasniegtas kā uzkoda.
Vai dzīvniekiem var dot kilkas
Mājdzīvnieki bieži izrāda interesi par cilvēku ēdienu. Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka kaķis vai suns lūgs brētliņas – šī aromātiskā zivs garšo daudziem dzīvniekiem. Bet nevajag steigties izdabāt mīluļu kaprīzēm. Ir svarīgi pārliecināties, ka zivs nekaitēs dzīvniekam.
Lielākā daļa kaķu ļoti mīl brētliņas, tas nav pārsteidzoši. Bet ēst šo zivi lielos daudzumos kaķiem ir kontrindicēts, jo tas ir milzīgs slogs nierēm. Lai palutinātu mīluli ar zivi, tā jānovāra vai jāizcep – neapstrādātu dot nav ieteicams saindēšanās vai parazitāru infekciju riska dēļ.
Arī suņi dažreiz nav vienaldzīgi pret zivīm, taču ar šiem mājdzīvniekiem un to uzturu viss nav tik viennozīmīgi. Teorētiski zivis ir ļoti noderīgas suņiem – tās ir jāpievieno uzturā. Tauki un minerālvielas, ar kurām produkts ir bagāts, stiprina kaulus, padara kažoku gludu un zīdainu. Taču ir milzīgs mīnuss – tās izraisa alerģiju daudzu šķirņu pārstāvjiem. Problēma ir tā, ka pirmās alerģiskās reakcijas ne vienmēr ir iespējams atpazīt, bet, ja suns pastāvīgi ēd zivis, tam var rasties nopietnas problēmas ar gremošanas sistēmu, izsitumi, apmatojuma izkrišana. Vārītu brētiņu suņiem var dot ne biežāk kā 1 reizi nedēļā un tikai nelielā daudzumā, lai nenodarītu ļaunumu.
Interesanti fakti
Brētiņa ir zivs ar bagātu vēsturi. Baltijā par to klīst leģendas, bet arī visā pasaulē brētiņu pazīst tikai no labās puses. Zemāk aprakstīti interesantākie fakti, kas attiecas uz šo zivju sugu.

- Brētiņa ir zivs, kas barojas ar planktonu. Ja to neizķer, tā var vienkārši izjaukt jūru ekosistēmu.
- Šo sugu ne velti uzskata par baru zivi – zivis vienmēr pārvietojas jūrās lielos baros, to nav iespējams sastapt atsevišķi.
- Viena maza zivtiņa nārsta periodā var izdēt līdz 14 000 ikru, no kuriem trešdaļa kļūs par mazuļiem.
- Brētiņa nereti apēd daļu savu ikru, jo pēc nārsta tās organisms ir ļoti iztukšots.
- Dažos reģionos brētiņas satur pārāk daudz smago metālu, jo īpaši dzīvsudrabu, tāpēc to nozveja ir aizliegta.
Brētiņa ir neticami veselīga zivs, kas bieži var parādīties cilvēku uzturā, neatkarīgi no viņu vecuma un veselības stāvokļa. Galvenais – pārliecināties, ka nav alerģiskas reakcijas, un pareizi pagatavot šo produktu!
«Svarīgi: visa informācija vietnē ir sniegta tikai informatīvos nolūkos. Pirms kādu ieteikumu lietošanas konsultējieties ar attiecīgās jomas speciālistu. Ne redakcija, ne autori neuzņemas atbildību par jebkādu iespējamo kaitējumu, ko var nodarīt materiāli.»
