Smiltsērkšķis: noderīgās īpašības un kontrindikācijas

Smiltsērkšķis ir izplatīts krūmu augs, kura augļi satur daudz noderīgu vielu. To audzē gan kā dekoratīvu augu, gan ogu dēļ, turklāt selekcionāri pastāvīgi strādā pie jaunu šķirņu izstrādes. Tālāk tiks apskatītas auga noderīgās īpašības un tā pareiza izmantošana medicīnā un kosmetoloģijā, kā arī vairākas kulinārijas receptes.

Kā izskatās un kur aug smiltsērkšķis

Savvaļas stāvoklī pašlaik smiltsērkšķis ir izplatīts gandrīz visā Eirāzijas teritorijā, ieskaitot ne tikai Mongoliju un Ķīnu, bet pat daļēji Indijas un Pakistānas tropiskos reģionus. Nevar nepieminēt, ka Krievijas teritorijā smiltsērkšķis jau sen veiksmīgi aug ne tikai Eiropas daļā, bet arī Altajā un pat Sibīrijā.

Šis krūms dod priekšroku upju palienēm un ezeru krastiem, ar nosacījumu, ka tur ir irdenas augsnes, kas satur daudz fosfora un organisko vielu. Tomēr pārāk mitras augsnes tam neder.

Gandrīz visi smiltsērkšķu veidi ir lapkoku krūmi. Retāk sastopamas kokveidīgas šķirnes, kas var sasniegt 3–6 m augstumu. Lielākā daļa smiltsērkšķu formu atšķiras pēc augstuma, vainaga kontūrām un izmēra, lapu krāsas, augļu izskata, kas var būt gan apaļi, gan iegareni. Kā likums, smiltsērkšķis ir divmāju augs. Tas nozīmē, ka šiem krūmiem ir gan sievišķās, gan vīrišķās īpatņi. Lai smiltsērkšķis iesakņotos dārzā un nestu augļus, ir nepieciešams vismaz viens vīrišķais krūms uz 4–5 sievišķajiem.

Augļi ir kaulaugi dzeltenīgā, apetīti rosinošā zeltainā vai oranžā krāsā, kam ir savdabīga garša un aromāts. Taču ne visu sugu augļi ir ēdami.

Smiltsērkšķu veidi

Izšķir trīs smiltsērkšķu veidus, kas atšķiras gan pēc izskata, gan augļu ķīmiskā sastāva un pat izplatības areāla.

1. Tibetas smiltsērkšķis. Tas aug galvenokārt Himalaju augstkalnos, bet sastopams arī Ķīnas līdzenumos. Tas ir zems krūms, klāts ar ērkšķiem. Šī auga augļi ir ēdami, vietējie iedzīvotāji tos izmanto kā zāles kuņģa patoloģiju ārstēšanai. Tibetas smiltsērkšķis ir izturīgs augs, bet Krievijā tas praktiski nav sastopams.
2. Vītollapu smiltsērkšķis. Augam nav ērkšķu. Aug galvenokārt Indijā un Ķīnā. No lapām gatavo tēju, bet no augļiem iegūst līdzekli zelta un sudraba izstrādājumu tīrīšanai.
3. Parastais smiltsērkšķis. Tas ir krūms, kas var sasniegt 6 m augstumu. Atšķiras ar sudrabainiem jauniem dzinumiem, daudzgadīgie zari ir klāti ar tumšu mizu un daudziem gariem ērkšķiem.

Krievijā dekoratīviem un pārtikas mērķiem audzē parasto smiltsērkšķi. Tieši par to arī turpināsim runāt. Tas atšķiras ar apaļiem, gludiem augļiem spilgti dzeltenā vai oranžā krāsā (atkarīgs no šķirnes). To smaržu var nosaukt par ananāsu, jo tā atgādina tieši šo tropisko augli.

Kā atšķirt vīrišķo smiltsērkšķi no sievišķā

Kā jau tika teikts, smiltsērkšķis ir divmāju augs. Sievišķie īpatņi atšķiras ar viendzimuma drīksnas ziediem. Vīrišķajiem augiem ir putekšņlapu ziedi. Tomēr atšķirt vienu auga tipu no otra var būt diezgan sarežģīti. Lieta tāda, ka ziedpumpuri veidojas vasaras beigās, kad apstājas intensīvā viengadīgo dzinumu augšana garumā. Un līdz pumpuru parādīšanās brīdim nav nekādu pazīmju, kas palīdzētu atšķirt vīrišķos un sievišķos augus.

Iegādājoties stādus, jāpievērš uzmanība tieši pumpuriem. Sievišķie pumpuri (drīksnas) ir mazāki. Tiem veidojas tikai 2–3 zvīņas, kas ir diezgan lielas. Vīrišķie pumpuri (putekšņlapu) ir lielāki, apmēram 2–3 reizes lielāki, un zvīņu uz tiem ir 5–8 gabali, dažreiz pat līdz desmit.

Tālāk, pēc pumpuru atvēršanās sievišķie augi atšķiras ar intensīvāku augšanu. Turklāt lapas tām ir lielākas – tā augs pielāgojas apputeksnēšanai ar vēja palīdzību, jo bites un citi kukaiņi šos ziedus neapputeksnē. Dažreiz var redzēt, kā tie savāc ziedputekšņus, bet apputeksnēšana nenotiek.

Sastāvs un kaloriju saturs

Smiltsērkšķu enerģētiskā vērtība ir diezgan augsta – 82 kcal uz 100 g. No otras puses, šīs ogas satur tik daudz vitamīnu, minerālvielu un nepiesātināto tauku, ka no tām nevajadzētu atteikties pat augstā kaloriju satura dēļ. Konkrēti, smiltsērkšķis ir viena no nedaudzajām ogām, kas saglabā C vitamīnu pat pēc sulas vai dzēriena pagatavošanas, nemaz nerunājot par sasaldēšanu.

Tātad smiltsērkšķu ogas satur šādas derīgas vielas:

1. Askorbīnskābe – līdz 1300 mg atkarībā no šķirnes. Tiek uzskatīts, ka tieši tā nodrošina šīs ogas imūnmodulējošās īpašības. Turklāt pēc šī vitamīna satura smiltsērkšķis ievērojami apsteidz pat upenes, kas ilgu laiku tika uzskatītas par čempionēm. Askorbīnskābe ir ne tikai smiltsērkšķu augļos, bet arī tā lapās.
2. B grupas vitamīni, kas piedalās vielmaiņas procesos un ļoti labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas stāvokli.
3. Provitamīns A (60 mg) un E vitamīns (140 mg) – antioksidanti, kuriem piemīt pretiekaisuma īpašības un kas novērš priekšlaicīgu novecošanos. Turklāt A vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs redzei, bet E nepieciešams dzimumbrieduma attīstībai.
4. K un P vitamīni, kas palīdz normalizēt asinsriti.
5. 15 dažādu minerālvielu, no kurām katra ir svarīga organisma normālai darbībai. To vidū ir dzelzs (anēmijas novēršanai), magnijs (novērš krampjus), sērs, silīcijs un daudzi citi.
6. Līdz 8% tauku eļļas.
7. Organiskās skābes un cukuri.
8. Cilvēka organismam derīgās miecvielas.

Interesanti, ka tumši oranžajos un sarkanajos smiltsērkšķu augļos antioksidantu un karotinoīdu ir daudz vairāk nekā dzeltenajās un gaiši oranžajās ogās. Antioksidantu nozīmi ir grūti pārvērtēt, jo zinātne ir pierādījusi, ka tie palielina organisma neuzņēmību pret dažām onkoloģiskām slimībām. Turklāt ļoti reti sastopami tādi produkti, kuros tokoferols (E vitamīns) būtu tik lielos daudzumos un vēl kombinācijā ar karotinoīdiem.

Smiltsērkšķu ogās ir arī fitoncīdi, taču nelielos daudzumos. Tomēr kombinācijā ar C vitamīnu tie joprojām labvēlīgi ietekmē organisma imūnsistēmu.

Smiltsērkšķa noderīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Šīs ogas galvenā priekšrocība ir tā, ka tā palīdz uzturēt veselību saaukstēšanās un vīrusu slimību sezonā, kad citus dabiskus produktus vienkārši nav iespējams iegūt. Tās labums izpaužas sekojošā:

• imunitātes paaugstināšana;
• redzes uzlabošana;
• ādas stāvokļa normalizēšana;
• sirds muskuļa stiprināšana;
• asinsvadu elastības palielināšana, pateicoties augstajam antioksidantu saturam.

No smiltsērkšķu augļiem iegūst eļļu, kas satur arī vitamīnus un dažādas derīgas bioloģiski aktīvas vielas, tostarp fosfolipīdus, holīnu un sterīnus. Dažu no tām saturs smiltsērkšķu eļļā ir ievērojami augstāks nekā svaigos augļos, tāpēc tā tiek uzskatīta par efektīvu zāļu līdzekli.

Sievietēm

Sieviešu dzimuma pārstāvēm smiltsērkšķis ir noderīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā lietošana palīdz novērst iegurņa orgānu iekaisuma slimības.

Otrkārt, klimaksa laikā smiltsērkšķis ievērojamā mērā atvieglo tā sekas un novērš nepatīkamas parādības, piemēram, karstuma viļņus. Tas notiek, pateicoties tā sauktajām nepiesātinātajām taukskābēm, kas ietilpst tā nogatavojušos ogu sastāvā.

Treškārt, bioloģiski aktīvās vielas, kas atrodas nogatavojušos ogās un vēlāk no tām iegūtajā eļļā, ļoti labvēlīgi ietekmē matu un ādas stāvokli. Turklāt tās var uzskatīt par universālām «zālēm», jo, ēdot ogas, sausa āda pēc dažām nedēļām kļūst gludāka, mitrinātāka, pazūd kairinājums un lobīšanās. Savukārt taukainas ādas īpašniecēm izzūd neestētiskais spīdums, jo šīs vielas regulē sebuma ražošanu.

Vīriešiem

Vīriešiem smiltsērkšķis ir noderīgs vairāku iemeslu dēļ.

1. Tas novērš erektilo disfunkciju.
2. Oga kopumā ir labvēlīga reproduktīvajai sistēmai, ņemot vērā lielo E vitamīna daudzumu, kas tajā atrodas.
3. Smiltsērkšķi var uzskatīt par dabisku enerģijas avotu. Tas ir ļoti svarīgs tiem, kas nodarbojas ar fizisku darbu vai daudz laika pavada sporta zālē, jo palīdz uzturēt spēkus. Japānā uz tā bāzes pat ražo enerģijas dzērienus sportistiem.
4. Visbeidzot, smiltsērkšķis satur serotonīnu, tāpēc tas ļauj uzlabot garastāvokli un mazināt stresu, kas pats par sevi bieži vien ir dažādu nepatikšanu avots.

Grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā vissvarīgākā viela ir E vitamīns, jo tas normalizē hormonu ražošanu, kas palīdz normāli iznēsāt bērnu. Tas uzlabo placentas nobriešanu, samazina tās atslāņošanās risku un novērš priekšlaicīgas dzemdības. Turklāt tas uzlabo topošās māmiņas pašsajūtu, darbojoties kā spazmolītisks līdzeklis. Visbeidzot, tas palīdz izvairīties no neestētiskām strijām. Čempions pēc E vitamīna satura ir smiltsērkšķis. Tas satur arī daudz folijskābes, kas ir ļoti svarīga augļa nervu sistēmas attīstībai.

Smiltsērkšķu sulu vajadzētu dzert tikai pēc konsultācijas ar ārstu, tāpat kā ēst ogas. Bet kopumā grūtniecības laikā tā ir labākās zāles pret tādām nepatikšanām kā anēmija, galvassāpes, muskuļu vājums, koncentrēšanās un kognitīvo spēju pasliktināšanās. Smiltsērkšķu eļļu var regulāri lietot mājās kā ļoti efektīvu ārēju līdzekli pret strijām.

Zīdīšanas periodā

Laktācijas periodā smiltsērkšķi lieto piesardzīgi, lai neizraisītu alerģiju bērnam. Jāsāk ar ļoti nelielu daudzumu sulas vai tējas – šajā formā ir mazāka iespēja izraisīt nevēlamu reakciju.

Smiltsērkšķis jaunajai māmiņai ir nepieciešams, lai sakārtotu ādu un matus, kuru stāvoklis grūtniecības laikā ievērojami pasliktinās. Turklāt oga ļauj pilnībā aizpildīt vitamīnu trūkumu pēcdzemdību periodā un normalizēt svaru.

Bērniem

Maziem bērniem smiltsērkšķi ogu veidā nedod. Tomēr dažreiz tautas medicīna iesaka tieši smiltsērkšķu eļļu lietot tiem bērniem, kuri cieš no aizcietējumiem. Taču to neieņem iekšķīgi. Procesa normalizēšanai nepieciešamas rektālās svecītes ar smiltsērkšķu eļļas saturu.

Bērniem, kas vecāki par 3 gadiem, smiltsērkšķu tēju, sulu vai dzērienu dod, ja nav alerģijas. Šie līdzekļi palīdz stiprināt imunitāti, tos lieto arī saaukstēšanās laikā un mājas terapijā pret klepu.

Svara samazināšanai

Smiltsērkšķis ne tik ļauj atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, cik rada labvēlīgus apstākļus tam. Proti, tas paātrina vielmaiņas procesus, kā arī samazina holesterīna līmeni asinīs.

Vislabāk to lietot sulas vai tējas veidā. Pirms katras ēdienreizes jāizdzer glāze šāda dzēriena. Starp citu, tas palīdzēs izturēt pat visstingrāko diētu. Turklāt to var kombinēt ar ingveru, kanēli vai ananāsu sulu, lai pastiprinātu efektu. Šāda sula būs noderīga arī pirms treniņa, lai tas dotu maksimālu efektu.

Smiltsērkšķa lapu, zaru un sēklu ieguvumi

Smiltsērkšķu sēklas, precīzāk, tās tumšās kauliņi, ko var redzēt ogās, satur daudz taukskābju. No tām iegūst smiltsērkšķu eļļu, kuras īpašības tiks apskatītas atsevišķi.

Cilvēka organismam derīgas ir ne tikai smiltsērkšķu ogas, bet arī tā zari un krūma lapas. Proti, mizā ir miecvielas, kas palīdz normalizēt asinsspiedienu un uzlabo smaganu stāvokli.

Lapās ir tie paši vitamīni, kas smiltsērkšķu ogās. Tāpēc tās tiek izmantotas arī kā zāles, un no tām bieži gatavo novārījumus ar izteiktām dziedinošām un nomierinošām īpašībām.

Smiltsērkšķu eļļa: īpašības un pielietojums

Smiltsērkšķu eļļa ir atzīta oficiālajā medicīnā par vienu no efektīvākajiem dabīgajiem līdzekļiem. Tai piemīt antibakteriālas un reģenerējošas īpašības, kas ļauj to lietot praktiski ikvienam cilvēkam bojātu audu – ādas vai gļotādu – atjaunošanai. Pateicoties tam, tā ne tikai dziedē ādas brūces, bet var tikt izmantota arī bojāta epitēlija atjaunošanai dažādas etioloģijas ginekoloģisku slimību gadījumā. Un kas ir īpaši svarīgi – tai praktiski nav stingru kontrindikāciju ārīgai lietošanai. Šo eļļu var pilnīgi droši izmantot radušos autiņbiksīšu izsitumu mājas ārstēšanai pat maziem bērniem.

Ginekoloģijā joprojām smiltsērkšķu eļļu plaši izmanto tautas dziednieki dažādu iegurņa orgānu iekaisuma slimību ārstēšanā, kā arī tik izplatītas kaites kā dzemdes kakla erozijas profilaksei (jo īpaši tāpēc, ka tās sastāvā esošie antioksidanti samazina displāzijas un onkoloģijas risku). Tā ir efektīva arī cervicīta un endometrīta gadījumā.

Smiltsērkšķu eļļu pieļaujamos (nelielos) daudzumos bez riska pacienta veselībai var izmantot kuņģa un zarnu gļotādu dziedēšanai. Tajā ir daudz vitamīnu, kas regulē vielmaiņu un uzlabo barības vielu uzsūkšanos, bet šo patoloģiju gadījumā ar to var rasties problēmas.

Ar ko noder smiltsērkšķu sula

Kopumā smiltsērkšķu sula ir noderīga tādu pašu iemeslu dēļ kā ogas. Jo tā satur visas tās pašas vielas, un, ja to gatavo kopā ar kauliņiem – arī taukskābes.

Smiltsērkšķu sula ir labākais līdzeklis tiem, kas daudz laika pavada pie datora. Jo tā satur provitamīnu A, kas atbalsta normālu redzi. Vislabāk šis vitamīns uzsūcas kopā ar taukiem, tāpēc labāk dzert sulu nevis atsevišķi, bet pievienot to smūtijiem, sajaucot ar jogurtu vai pienu.

Smiltsērkšķu tēja: ieguvumi un kaitējums

Smiltsērkšķu tēja tiek uzskatīta par lielisku dabisku antiseptisku līdzekli un imūnmodulatoru. To gatavo dažādos veidos, tostarp uz šo ogu sulas vai sīrupa bāzes, kuru receptes tiks apskatītas zemāk. To var pagatavot arī no ogu biezeņa, kas saberzts ar cukuru un pārliets ar verdošu ūdeni (ogu koncentrāciju var regulēt pēc savas vēlmes). Turklāt tēja ir noderīga pret pārgurumu, jo nodrošina organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem.

Tomēr tēja jālieto uzmanīgi. Tā ir kontrindicēta nierakmeņu slimības un holecistīta gadījumā, jo tai ir spēcīga žults izvadīšanas iedarbība. Tāpat tā uzmanīgi jālieto, ja ir alerģija.

Smiltsērkšķis medicīnā

Smiltsērkšķis un no tā iegūtā eļļa tiek izmantoti gan oficiālajā, gan tautas medicīnā, bet tikai pēc konsultēšanās ar ārstējošo ārstu.

Cukura diabēta gadījumā

Smiltsērkšķu lapas satur vielas, kas normalizē cukura līmeni asinīs. Tāpēc šīs slimības gadījumā ieteicams lietot uzlējumu no tām – ņemt 1 ēdamkaroti uz glāzi verdoša ūdens un atstāt ievilkties vienu stundu.

Svarīgi: smiltsērkšķu glikēmiskais indekss — 30 vienības.

Kolīta gadījumā

Akūtā šīs slimības formā smiltsērkšķis ir stingri kontrindicēts. Stabilias remisijas stadijā var dzert kompotus un sulas, lai normalizētu gremošanu un uzlabotu gļotādas stāvokli.

Pankreatīta gadījumā

Akūtā slimības fāzē smiltsērkšķis ir kontrindicēts jebkādā formā. Stabilias remisijas stadijā ieteicama smiltsērkšķu eļļa, jo tai piemīt aptverošas, atjaunojošas un pretiekaisuma īpašības. No svaigām ogām var pagatavot arī novārījumus, kurus ieteicams dzert pirms ēšanas nelielā daudzumā, lai nodrošinātu organismu ar vitamīniem un paātrinātu audu dzīšanu.

Gastrīta gadījumā

Pie saprātīgas lietošanas smiltsērkšķis ir ieteicams šīs kaites gadījumā. Īpaši noderīgi ir lietot sulu no tā ogām. Tā veicina gļotādas reģenerācijas procesa aktivizēšanu, kā arī tās ātrāku atjaunošanos.

Zarnām

Akūtu zarnu iekaisuma slimību formās nav ieteicams lietot svaigas smiltsērkšķu ogas un pat eļļu no tām. Tās var izmantot tikai remisijas stadijā. Turklāt eļļa palīdz cīnīties ar aizcietējumiem un vienlaikus veicina bojāto gļotādas apvidu dzīšanu.

Pret aizcietējumiem

Aizcietējumu gadījumā ieteicams lietot taisnās zarnas svecītes ar smiltsērkšķu eļļu, kas veicina maigu un nesāpīgu zarnu attīrīšanu. Regulāra smiltsērkšķu ogu lietošana uzturā (ja vien nav kontrindikāciju) palīdzēs normalizēt zarnu darbību. Ārstēšanas kurss parasti ir divas nedēļas.

Podagras gadījumā

Smiltsērkšķu ogas izvada no organisma lieko urīnskābi. Tāpēc sauju šādu ogu var ēst podagras profilaksei un ārstēšanai. Arī šīs slimības gadījumā var dzert tēju no tām.

Aknām

Smiltsērkšķu ogas un sula no tām palīdz izvadīt no organisma toksīnus, uzlabot tauku vielmaiņu, uzlabot hepatobiliārās sistēmas aizsargfunkciju. Lai gan tiek uzskatīts, ka smiltsērkšķis kopumā labvēlīgi ietekmē aknu stāvokli, pirms tā lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu.

Hemoroidu gadījumā

Šīs slimības gadījumā parasti izmanto nevis pašas ogas, bet ziedes un svecītes ar smiltsērkšķu eļļu. Vielas, kas ietilpst to sastāvā, pirmkārt, novērš aizcietējumus (un tie bieži veicina šīs slimības attīstību), un, otrkārt, palīdz ātri sadziedēt plaisas.

Holecistīta gadījumā

Šīs slimības gadījumā smiltsērkšķis ir kontrindicēts jebkurā formā, vai tās būtu svaigas ogas, sula, tēja vai kompoti.

Saaukstēšanās gadījumā

Smiltsērkšķis stiprina imunitāti. Tēja, dzēriens vai sula no smiltsērkšķiem ir labākais profilakses līdzeklis pret sezonas saaukstēšanos. Tos var dzert visas ziemas garumā, nevis lietot sintētiskos vitamīnus un imūnmodulējošus preparātus.

Cistīta gadījumā

Tautas medicīnā smiltsērkšķis bieži tiek uzskatīts par līdzekli pret cistītu. Patiesībā šī slimība visbiežāk ir bakteriāla rakstura, tāpēc tās ārstēšanai jālieto antibiotikas. Vannas ar smiltsērkšķu eļļu vienkārši palīdz pastiprināt to darbību, mazināt kairinājumu un iekaisumu. Lai to izdarītu, traukā ar siltu ūdeni jāielej 40 ml eļļas, jāsamaisa, pēc tam jāielej bļodā tā, lai tajā varētu iegremdēt ķermeņa apakšējo daļu uz 20 minūtēm. Tajā laikā kājas jāapsedz ar segu vai dvieli, lai tās nenosaltu un šķidrums bļodā neatdziest. Pēc tam jānosusinās ar dvieli un jāguļ zem siltas segas, tāpēc procedūru labāk veikt pirms gulētiešanas.

Ārstēšanas kursa ilgums – vismaz 10 dienas akūta cistīta gadījumā un apmēram mēnesis hroniskas formas gadījumā.

Kā smiltsērkšķis ietekmē asinsspiedienu

Par smiltsērkšķi nevar teikt, ka tas viennozīmīgi labvēlīgi iedarbojas uz asinsvadiem. No vienas puses, tas stiprina to sieniņas, tāpēc to var uzskatīt par noderīgu produktu spiediena normalizēšanas ziņā. No otras puses, smiltsērkšķim un sulai no tā ogām ir spēcīgs tonizējošs efekts. Cilvēkiem, kuri jau tā cieš no noslieces uz hipertensiju, tas var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos. Tāpēc smiltsērkšķu tēju vai sulu drīkst lietot tikai pēc konsultācijas ar ārstu.

Tautas medicīnas receptes uz smiltsērkšķa bāzes

1. Kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā ieteicams lietot šādu novārījumu – 1 ēdamkarote sasmalcinātu smiltsērkšķu sausu lapu uz glāzi vārīta ūdens. Jāgatavo pēc parastās shēmas – jāuzvāra, jātur uz lēnas uguns 5 minūtes, jāatdzesē un jāizkāš. Līdzekli ieteicams lietot pa 200 ml 1–2 reizes dienā.
2. Vēl viens variants – svaigu ogu novārījums. Jāņem 3 ēd.k. uz 0,5 l karsta ūdens, jāuzvāra un jāatstāj uz 10 minūtēm uz lēnas uguns. Pēc tam jāizkāš un jādzer silts, bet ne karsts, pa 2–3 glāzēm dienā.
3. No smiltsērkšķu ogām gatavo biezeni, ko izmanto aplikācijām, kas paredzētas apdegumu, strutošanas un apsaldējumu ārstēšanai. No svaigām smiltsērkšķu lapām gatavo kompreses reimatisma ārstēšanai. Tās arī aplej ar verdošu ūdeni kā parasto tēju, iepriekš noskalojot zem tekoša ūdens. Tās palīdz mazināt sāpes locītavās.
4. Dermatoloģisku slimību gadījumā novārījumu no smiltsērkšķu sausām lapām (10 ēd.k. uz 1 l ūdens) jāpievieno vannā, lai dziedinātu un novērstu kairinājumu skartajās vietās.

Smiltsērkšķis kosmetoloģijā

Kosmētikas nolūkos tiek izmantotas gan smiltsērkšķu ogas, gan sula, gan eļļa, kas var būt patstāvīgi līdzekļi vai masku un losjonu pamatā.

Sejai

1. Attīrītu ādu var noslaucīt ar smiltsērkšķu sulu, lai iegūtu tonizējošu efektu. Tāpat ieteicams to lietot kā losjonus, samitrinot vates disks sulā un uzliekot uz ādas uz 12–20 minūtēm. Šo procedūru ieteicams atkārtot 2–3 reizes nedēļā. Tā piešķirs ādai veselīgu izskatu, novērsīs kairinājumu un apsārtumu.
2. Sausai ādai var izmantot pašas ogas, jo tās satur taukskābes. Tās jāsasmalcina javā, jāpievieno svaigs olas dzeltenums un jāuzklāj uz ādas uz 5–10 minūtēm, pēc tam jānoskalo.
3. Dehidrētai vai novecojošai ādai var izmantot smiltsērkšķu eļļu. To jāpievieno pa dažiem pilieniem parastajam nakts krēmam sejai.

Matiem

Smiltsērkšķu eļļa palīdz padarīt matus biezākus un paklausīgākus. To var pievienot gatavām matu maskām un balzāmiem. Smiltsērkšķu ogas satur daudz B grupas vitamīnu, tāpēc tās arī novērš matu izkrišanu. Tas ir īpaši svarīgi ziemā, jo aukstajā gadalaikā šādas problēmas parasti pastiprinās.

1. Jāņem 300 g svaigu ogu, jāsasmalcina līdz biezeņa konsistencei, tad jāuzklāj uz mitriem matiem, jāpārklāj ar polietilēna plēvi un jātur stundu. Pēc tam maska jānoskalo ar parasto šampūnu.
2. Lai uzlabotu asinsriti, nodrošinātu asins plūsmu uz matu folikuliem un vienlaikus dotu tiem visus nepieciešamos vitamīnus, jāpagatavo smiltsērkšķu ogu novārījums (3 ēd.k. uz 0,5 l ūdens). Tas jāierīvē galvas ādā vēl silts, pēc tam jānoskalo. Tāpat var pagatavot tādā pašā proporcijā pumpuru novārījumu – tas satur derīgās vielas pat vēl lielākā koncentrācijā, bet šis līdzeklis ir pieejams tikai pavasarī.

Kaitējums un kontrindikācijas

Neskatoties uz to, ka smiltsērkšķi satur daudz vērtīgu vielu un piemīt plašs ārstniecisko īpašību spektrs, tie var izraisīt alerģiskas reakcijas. Turklāt dažreiz tie veicina pašsajūtas pasliktināšanos hronisku aknu slimību gadījumā.

Tāpēc smiltsērkšķi visās to formās ir kontrindicēti akūta hepatīta, žultsakmeņu un nierakmeņu slimības, holecistīta gadījumā. Tos nedrīkst lietot arī alerģijas gadījumā. Ogas ir kontrindicētas visām gastrīta, pankreatīta un čūlainās zarnu slimības formām. Bet šīm pašām patoloģijām remisijas stadijā smiltsērkšķus var lietot sulas veidā.

Kad vākt un kā uzglabāt smiltsērkšķus

Smiltsērkšķus var uzglabāt vairākos veidos – žāvētus vai saldētus, ievārījuma, džema, pastilas, kompota vai sulas veidā. Teorētiski var pat pagatavot eļļu mājas apstākļos, sasmalcinot ogas kafijas dzirnaviņās un pārlejot ar uzkarsētu olīvu vai saulespuķu eļļu.

Kā vākt

Smiltsērkšķus ieteicams vākt septembrī vai oktobra sākumā. Ir ļoti svarīgi saglabāt ogas veselas, lai tās varētu apstrādāt un sagatavot ziemai. Šī procesa automatizācijai tiek izmantoti dažādi instrumenti. Piemēram, tā var būt īpaša stiepļu cilpa, ko sauc par «kobru», caurule no plānas skārda, kuras vienā galā ir piestiprināts maisiņš ražai, kā arī īpašs skrāpis, kas izgatavots no katapulta un uz tā nostieptas plānas stīgas. Šīs ierīces palīdz paātrināt darbu, bet negarantē, ka ogas paliks veselas un skaistas.

Tāpēc daudzos gadījumos par vēlamo variantu tiek uzskatīta roku novākšana. Tā notiek lēnāk, bet to var paātrināt, nogriežot no koka nogatavojušās «vālītes», kurās ogas savācas. No bioloģiskā viedokļa tās ir viengadīgas zari, kuru dzinumi izžūst, tāpēc nākamajā gadā tie tik un tā nenesīs ražu. Mājas apstākļos varēs mierīgi atdalīt ogas no šādas «vālītes».

Ja nav mērķis savākt ogas veselas, jo tās tik un tā tiks izmantotas sulai, jāgaida pirmās salnas, jāizklāj zem koka tīrs polietilēna gabals un jāsakrata zari. Nobriedušās ogas nobirs, atliks tikai tās pārlasīt.

Ja no smiltsērkšķiem plānots gatavot sulu, ogas var nomazgāt tieši uz krūma, tikai pavēršot pret tām šļūteni. Pēc tam jāuzvelk cieši cimdi un jāizspiež augļi, neatdalot tos no zara. Sula no tiem jānotecina iepriekš sagatavotā traukā. Iegūtā sula jāuzvāra. Šo metodi parasti izmanto oktobrī, ja ogas nesteidzas nobirt.

Vai var sasaldēt?

Interesanti, ka smiltsērkšķu ogas pat dabiskos apstākļos nebaidās no sala. Pētījumi rāda, ka tās saglabā visas savas derīgās īpašības. Tāpēc smiltsērkšķus var sasaldēt, iepriekš nomazgājot un nosusinot ogas. Pēc tam tās pārber plastmasas pārtikas traukos vai cieši noslēdzamos polietilēna maisiņos un nosūta ātrai sasaldēšanai. Šādi sagataves lieliski uzglabāsies visu ziemu.

Kā pareizi ēst smiltsērkšķus

Smiltsērkšķu ogas var ēst svaigas, bet to skābenā garša nepatīk visiem, tāpēc bieži tās labprātāk lieto marmelādes, ievārījuma vai pastilas veidā. Sagatavošanai ogas ņem veselas, no tām kauliņus neizmet.

Vai drīkst ēst ar kauliņiem

Daudzi uzskata, ka smiltsērkšķu ogas ar kauliņiem nevajadzētu lietot uzturā, citādi palielinās apendicīta risks. Patiesībā tas ir tikai izplatīts mīts, ar kuru vecmāmiņas biedē mazuļus, kas satver un velk mutē visu, kas pagadās. Apendiksa iekaisums nav nekādi saistīts ar ogu kauliņu nokļūšanu zarnās. Gluži pretēji – smiltsērkšķu gadījumā tie pat ir noderīgi, jo satur daudz dziedniecisku vielu.

Ko var pagatavot no smiltsērkšķiem: receptes

No smiltsērkšķu ogām gatavo marmelādi, želeju, pastilu, ievārījumu un džemu. Bet no lapām un zariņiem var pagatavot tēju, kurai būs unikālas ārstnieciskas īpašības.

Tēja

Lai gan svaigas vai kaltētas smiltsērkšķu ogas var apliet ar parasto tēju, patiesībā daudz lielāku labumu sniedz šī auga lapas un zariņi. Tos izžāvē ziemai un sasmalcina, pēc tam gatavo tēju. Recepte ir vienkārša – 1 tējk. sausas izejvielas uz glāzi verdoša ūdens. Garšas uzlabošanai var pievienot medu. Šādai tējai ir spēcīgs tonizējošs efekts un tā nodrošina organismu ar vitamīniem. Tajā ir daudz miecvielu, kas palīdz normalizēt asinsspiedienu. Turklāt šī tēja dāvā skaistumu, veicina ādas elastības pieaugumu.

Ja šim dzērienam nepievieno medu, to var izmantot kā zāles pret herpes vīrusu uz lūpām. Ar to arī skalo muti gingivīta gadījumā.

Sula

Sulas pagatavošanai jāpārlase un jānomazgā ogas, jāļauj ūdenim notecēt, pēc tam jāizspiež sula sulu spiedē. Ja ogu ir maz, tās var izspiest pat caur sietu vai marli. Iegūto šķidrumu izkāš un pievieno cukuru proporcijā 1,5:1. Nepieciešams, lai cukurs izšķīst, tāpēc to vēlams maisīt. Gatavo sulu iepilda iepriekš sterilizētās stikla burkās un uzglabā vēsā vietā.

Otrais variants – smiltsērkšķu sula ar mīkstumu. Ogas jānomazgā un jāizžāvē. Pēc tam uz katru ogu kilogramu pievieno 100 ml ūdens un karsē bļodā uz lēnas uguns 10 minūtes. Pēc tam smiltsērkšķus izberž caur sietu un pievieno cukuru – 0,8 kg uz katru sākotnējo izejvielas kilogramu. Pēc tam maisījumu uzvāra un iepilda iepriekš izmazgātās un sterilizētās pudelēs. Ieteicams dienas laikā izdzert pa 100 ml šādas sulas, lai paaugstinātu imunitāti un normalizētu gremošanas sistēmas darbību. Sula sanāk diezgan koncentrēta, tāpēc to var atšķaidīt ar ūdeni.

Kompots

Pagatavošanai ņem 1 kg smiltsērkšķu (svaigu), 1 kg cukura un 1,5 l ūdens. Vislabāk tam izvēlēties nedaudz negatavas ogas. Šādu kompotu parasti gatavo septembrī. Ogas nomazgā, izžāvē, ieber sagatavotās burkās, tad pārlej ar karstu cukura sīrupu un liek pasterizēties. Litra burkām nepieciešams karsēt 90 grādos 15–17 minūtes, mazākam tilpumam pietiks ar 10 minūtēm tādā pašā temperatūrā.

Ja vēlas, kompotu var pagatavot koncentrētāku, samazinot ūdens un cukura daudzumu – līdz 0,5 kg uz 1 litru.

Ievārījums

Ir vairākas smiltsērkšķu ievārījuma versijas. Vienkāršākā recepte ir šāda: uz 1 kg smiltsērkšķu ogu ņem 1,2 kg cukura. Ogas iepriekš pārlasa, atstājot tikai nogatavojušās, veselas un nebojātas. Pēc tam tās nomazgā un nosusina uz papīra dvieļiem.

Sīrupu gatavo šādi: 400 ml ūdens uzvāra, pievieno visu cukuru un vēlreiz vāra 2 minūtes. Tad sagatavotās ogas pārlej ar karstu sīrupu un vāra 10 minūtes uz lēnas uguns. Sīrupu nolej, vāra vēl 10 minūtes, atdzesē, pārlej tam ogas, vāra līdz gatavībai. Pēc tam ievārījumu pilda iepriekš sterilizētās stikla burkās un aizver ar hermētisku vāku.

Smūtijs

Parasti smūtijus gatavo ne tikai ar smiltsērkšķiem, bet arī ar kādiem papildu sastāvdaļām, kas uzlabo dzēriena garšu. Piemēram, var pagatavot smūtiju no smiltsērkšķiem, banāna un ķirbja mīkstuma. Uz 100 g svaigu ogu ņem 150 g salda ķirbja mīkstuma, 1 banānu, 100 ml ūdens un šķipsniņu kanēļa.

Ogas sajauc ar ūdeni, sasmalcina blenderī līdz biezeņa konsistencei, izkāš. Ķirbja mīkstumu sagriež kubiņos, iemet smiltsērkšķu sulā. Turpat pievieno sagrieztu banānu un šķipsniņu kanēļa pulvera. Visu saputo blenderī, līdz iegūta viendabīga masa. Sanāk lielisks rudens kokteilis.

Brūkleņu dzēriens (morss)

Lai pagatavotu sulu, būs nepieciešami 300 g smiltsērkšķu ogu (svaigu vai saldētu), 1 l ūdens un 4 ēdamkarotes parastā cukura. Ogas ieteicams nesmalcināt blenderī, bet saberzt keramikas vai marmora javā. Kad izdalījusies pietiekami lielā daudzumā sula, to uzmanīgi nolej atsevišķā traukā, bet atlikušo masu pārlej ar tīru ūdeni. Katlu ar šo spiedumu un ūdeni liek uz uguns, bet neuzvāra; kad traukā parādās burbuļi, uzreiz izslēdz un izkāš.

Vēl karstajā sulā ieber cukuru un samaisa līdz izšķīšanai. Pēc tam ielej no sākuma izkāsto sulu un vēlreiz visu samaisa. Iegūto sulu ieteicams dzert atdzesētu.

Vīns

Vienkāršākā smiltsērkšķu vīna versija izskatās šādi: uz 3 kg ogu ņem 1 kg cukura un 2 l ūdens. Ogas mazgāt nav vēlams. Tās nekavējoties jāsasmalcina mīkstumā (mizas un mīkstuma maisījums). Nav obligāti to darīt manuāli, var izmantot blenderi vai sulu spiedi. Sulu izkāš caur marli, pēc tam pārlej to iepriekš sterilizētā burkā. Tajā pašā laikā mīkstumu sajauc ar cukuru un pārlej ar ūdeni. Visu noliek uz 2–3 stundām, tad vēlreiz izkāš un sajauc ar smiltsērkšķu sulu.

Pēc tam uz trauka uzstāda hidraulisko slēzi (piemēram, medicīnas cimdu ar tajā izveidotu caurumu, caur kuru izplūdīs gāze). Šo trauku atstāj tumšā un siltā vietā aptuveni uz pusotru mēnesi.

Pēc 40–45 dienām rūgšanas posms beidzas, traukā veidojas nogulsnes, un vīnu no tām nokāš, izmantojot filtru. Pēc tam smiltsērkšķu dzērienu pilda stikla pudelēs, aizkorķē ar korķiem un iztur 60–90 dienas vēsā vietā, lai stabilizētu produktu un padarītu garšu bagātīgāku.

Marmelāde

Marmelādi no smiltsērkšķiem gatavo divos veidos. Ja ir agaragars, var pagatavot pēc šādas receptes: uz 250 ml smiltsērkšķu sulas ar mīkstumu (to var pagatavot blenderī gan no svaigām, gan no saldētām ogām) būs nepieciešami 80 g cukura, 5 g agaragara un 100 ml ūdens. Agaragaru mērcē ūdenī, izmantojot tam katliņu.

Sulu sajauc ar cukuru, liek uz uguns, uzvāra un noņem no uguns. Pēc tam atsevišķi uzvāra agaragaru, kas sajaukts ar ūdeni. Pēc uzvārīšanās atstāj to uz lēnas uguns 1–2 minūtes, ik pa laikam apmaisot. Rezultātā jāiegūst viskozas konsistences masa. Pēc tam katliņu ar agaragaru noņem no plīts, ielej tajā ogu sīrupu un rūpīgi samaisa. Iegūto produktu izlej veidnēs un atstāj atdzist – šajā laikā tam vajadzētu stabilizēties.

Gardu marmelādi var pagatavot arī bez agaragara, bet izmantot ābolus, kas satur pektīnu. Ja vēlas, var pievienot arī želatīnu, tad marmelāde būs elastīgāka. Bet āboli paši par sevi nodrošina maigu garšu. Uz 600 g smiltsērkšķu ogu ņem 350 g ābolu biezeņa, 2 ēd.k. cukura. Smiltsērkšķus sasmalcina blenderī, lai izdalītos sula, ko pēc tam izkāš caur rupju sietu. Atlikušo ogu masu sajauc ar ābolu biezeni un vāra, līdz tilpums samazinās apmēram par 1/3 no sākotnējā. Tad iegūto masu lej stikla traukā, atdzesē, cieši aizver ar vāku un ievieto ledusskapī.

Pastila

Šo tradicionālo krievu desertu var pagatavot pat no smiltsērkšķu spiedpaliekām. Tās iegūst šādi – ņem 1 kg ogu, aplej ar glāzi cidoniju, sarkano jāņogu vai ābolu sulas, jo tai piemīt želējošas īpašības. Sulu ar ogām karsē, līdz tās kļūst mīkstas, pēc tam tās izberž caur sietu, bet iegūto masu vēl izlaiž caur gaļas maļamo mašīnu. Šim produkta daudzumam pievieno 600 g cukura un visu samaisa ar mikseri, lai graudiņi pilnībā izšķīstu.

Pēc tam sagatavoto masu izklāj uz koka dēļa tā, lai izveidotos 1 cm biezs slānis. Pēc kāda laika, kad tā sacietējusi kā vesels slānis, to var ievietot cepeškrāsnī, kur jāžāvē 45 grādu temperatūrā. Cepeškrāsns durvis jātur pavērtas. Kad pastila sasniegusi vēlamo konsistenci, tā jāsagriež kubiņos vai rombos un jāpārkaisa ar pūdercukuru, pēc tam jāieliek sagatavotā traukā vai kastē (ja saldumu gatavo kā dāvanu svētkos).

Vai drīkst dot dzīvniekiem smiltsērkšķus

Dažu kaķu un suņu barību sastāvā nelielā daudzumā ietilpst kaltētas smiltsērkšķu ogas, kas kalpo kā papildu vitamīnu un minerālvielu avots.

Daži veterinārārsti iesaka dot suņiem un kaķiem smiltsērkšķu eļļu, bet tikai nelielā daudzumā. Vislabāk to darīt kursos divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Pavasarī tāpēc, ka šajā laikā ir vismazāk vitamīnu (ja dzīvnieks neēd gatavu barību). Rudenī – lai novērstu sezonālās slimības, no kurām var ciest arī mājdzīvnieki. Galvenais – nepārspīlēt, jo kontrindikācijas ir tādas pašas kā iekļaujot cilvēka uzturā. Eļļu var izmantot arī kažoka kopšanai, bet arī bez liekas aizrautības. Laiku pa laikam 1 kapsula uz vienu lielas šķirnes suni būs vairāk nekā pietiekami.

Interesanti fakti par smiltsērkšķi

1. Smiltsērkšķa ārstnieciskās īpašības ir zināmas kopš seniem laikiem. Tomēr Senajā Grieķijā to nosauca par «spīdīgo zirgu». Nav zināms, cik plaši to toreiz izmantoja kosmetoloģijā, bet cilvēki pamanīja, ka zirgi, kas ēda šos augļus, ieguva veselīgu spīdīgu ādu un biezas krēpes. Dažas leģendas apgalvoja, ka slavenais zirgs Pegazs spēju lidot ieguva tieši tāpēc, ka ēda smiltsērkšķus. Tomēr tas ir tikai mīts.
2. Senajā Ķīnā smiltsērkšķi izmantoja tieši kā ārstniecības augu. Tika uzskatīts, ka tā regulāra lietošana dos veselību un ilgmūžību – un tas ilgi pirms tika atklātas antioksidantu īpašības. Tomēr, neskatoties uz tik senām lietošanas tradīcijām, oficiāli tas tika iekļauts farmakopejā tikai 1970. gados.
3. Japānā no smiltsērkšķiem ražo enerģijas dzērienus, kas ir populāri sportistu vidū. 1980. gados, kad prasības nebija tik stingras, šādus dzērienus lietoja Dienvidkorejas olimpiskie sportisti. Pašlaik produkti no smiltsērkšķiem ietilpst Krievijas kosmosa vienības uzturā. Un tas nav pārsteidzoši, jo tikai 100 g šo ogu dienā spēj nodrošināt cilvēka organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām, kā arī unikālu organisko skābju kombināciju.
4. Smiltsērkšķi satur serotonīnu, ko sauc par laimes hormonu. Turklāt tā koncentrācija ogās ir 10 reizes lielāka nekā šokolādē un banānos, kas tiek uzskatīti par līderiem šīs vielas saturā.

Smiltsērkšķu foto