Zivs karūsa: foto, apraksts, derīgās īpašības un receptes

Karūsa ir tipisks starspuru zivju pārstāvis no karpu dzimtas. Tā izceļas ar savu nepretenciozitāti pret dzīvotni, izdzīvo pat apstākļos, kuros neviena cita zivs neizturētu pat dienu.

Karūsa: kas tā par zivi, kā tā izskatās un kur mīt

Galvenā karūsu dzīvesvieta ir saldūdens ūdenstilpes. Tā ir sastopama visā Krievijas Federācijas teritorijā, tostarp Tālo Austrumu un Sibīrijas reģionos. Papildus Krievijai zivs mīt Amerikā, Āzijas un Eiropas valstīs, lieliski jūtoties ne tikai dabīgās ūdenstilpēs, piemēram, niedru lagūnās, upju attekās, seklos ezeros, bet arī mākslīgos ūdens baseinos. Par vispiemērotāko vietu karūsu apdzīvošanai tiek uzskatīta ūdenstilpe ar dubļainu dibenu, lēnu straumi un bagātīgu ūdensaugu veģetāciju, savukārt kalnu upēs zivs sastopama ļoti reti. Skarbos klimatiskajos apstākļos tā nonāk ziemas miegā, ir ļoti jutīga pret ārkārtas apstākļiem un pie mazākajām briesmām spēj ierakties līdz pusmetra dziļumam dublos.

Karūsai ir plata ķermeņa forma ar saplacinātiem sāniem un apaļu muguru, uz kuras atrodas liela spura. Vissvarīgāko funkciju pilda zivs sāni, jo tieši tur atrodas poras, kas ir tieši saistītas ar zemādas receptoriem. Ar to palīdzību karūsa viegli uztver jebkādas, pat visniecīgākās kustības diezgan lielā attālumā, kas ievērojami palīdz medībās un bīstama plēsēja tuvošanās gadījumā. Augšējo daļu veido neliela galva ar mazām, bet izteiksmīgām tumšām acīm, pacelta mute ir piepildīta ar vienu zobu rindu.

Zvīņas ir blīvas, liela izmēra, tām ir gluda struktūra un ļoti patīkams izskats. Atkarībā no dzīvotnes un barības pieauguša īpatņa garums ir no 40 līdz 60 cm, vidējais svars ir 1,5–3 kg, bet sastopami arī īpatņi, kas sver 7–8 kg. Zvīņu krāsa ir no sudrabaini pelēkas līdz krāsai, kas atgādina vecu zeltu. Visbiežāk sastopama zeltainas krāsas karūsa ar pelēcīgi dzeltenu vai zaļganu nokrāsu. Vidējais dzīves ilgums svārstās no 10 līdz 12 gadiem.

Pusaudža vecuma iestāšanās parasti notiek 3–4 gadu vecumā. Nārsta periods ir pavasara vidū un vasaras sākumā, kad ūdens sasilst līdz 15 grādiem. Nārsta process norit divos posmos ar 10–14 dienu pārtraukumu. Ikrām ir lipīga struktūra, kas ļauj tām viegli piestiprināties pie krasta veģetācijas. Pēc apmēram nedēļas no ikriem izšķiļas kāpuri, no kuriem vēlāk izveidojas mazuļi, kuri uzreiz sāk baroties ar planktonu, pakāpeniski pārejot uz augu barību. Grupu nārsta process norit strauji vairāku dienu laikā. Nārstojošo tēviņu skaits ir vairākas reizes mazāks nekā mātīšu. Viena mātīte vienā reizē spēj iznērst apmēram 300 000 ikru.

Karūsas barībā ietilpst planktons, ūdensaugi, sīki bezmugurkaulnieki, vēžveidīgie, tārpi, kukaiņi. Šāda ēdienkarte ļauj lēnīgajām karūsām ātri augt un pieņemties svarā. Ziemas periodā, atrodoties miera stāvoklī, tās viegli iztiek bez jebkādas barības.

Sugas

Ihtologi izšķir piecas galvenās karūsu sugas: zelta karūsa, sudraba karūsa, zelta zivtiņa, baltā karūsa, mabuna. Vispopulārākās ir pirmās trīs sugas.

1. Zelta karūsa. Visizplatītākā un visiem labi pazīstamā suga. Tai ir raksturīga zeltaina krāsa. Mīt aizaugušos ūdeņos, dīķos, ezeros. Visvairāk izplatīta Eirāzijas daļā un Sibīrijas ezeros. Izceļas ar lielāku izmēru un vāju kustīgumu. Visbiežāk šīs sugas pārstāvji turas baros.
2. Sudraba karūsa. Pēc izmēra mazāka par zelta karūsu. Lielākā daļa īpatņu pēc dzimuma ir mātītes ar sudrabainām zvīņām. Raksturīga pazīme ir liels skaits žaunu bārkstiņu, atšķirībā no citām sugām. To var sastapt jebkuros Eirāzijas ūdeņos, lai gan sākotnēji par dzīvotni tika uzskatītas Sibīrijas upes.
3. Zelta zivtiņa. Šī suga nav sastopama dabā, jo tā ir mākslīgi izaudzēta selekcionāru ceļā un tiek uzskatīta par dekoratīvu. Šādu karūsu var atpazīt pēc tās spilgti oranžās krāsas. Lieliski izskatās mājas akvārijā, ir nepretencioza.
4. Mabuna un baltā karūsa. Maz izplatītas sugas, galvenā dzīvotne – Japānas ūdeņi. Ārkārtīgi reti šo sugu pārstāvjus var sastapt Tālo Austrumu upēs.

Karūsas ienaidnieki

Karūsai, tāpat kā lielākajai daļai zivju un dzīvnieku, ir savi ienaidnieki. Dabiskajā vidē vislielākās briesmas karūsai rada visas plēsīgo zivju sugas. Visvairāk ar karūsu mieloties patīk līdakai, ne velti radies sakāmvārds “tamdēļ līdaka, lai karūsas nesnaustu”. Vardes un tritoni karūsu īpatņu iznīcināšanā var pilnībā konkurēt ar plēsējiem, jo karūsu ikri un mazuļi tiem ir īsts gardums. Putni, piemēram, kaijas un gārņi, arī ar prieku lieto uzturā šo lēno zivi. Veiksmīgi ar karūsu ķeršanu nodarbojas arī plēsīgie dzīvnieciņi (lapsas, ūdri, desmani). Un visbīstamākais un nopietnākais karūsas ienaidnieks, protams, ir makšķernieks.

Nav pārsteidzoši, ka karūsai jau ilgu laiku ir liela zvejas nozīme. Pateicoties pastāvīgi pieaugošajam skaitam un dzīvotnes teritorijas paplašināšanai, karūsu pārstāvji ieņem vadošo vietu zvejā. Daudzās privātās zivsaimniecībās karūsas tiek audzētas tālākpārdošanai.

Kā karūsa atšķiras no karpas

Lai gan karūsa pieder karpu dzimtai, ir vairākas raksturīgas iezīmes, kas ļauj atšķirt šīs divas zivju sugas:

1. Ūsu klātbūtne karpai ārēji uzreiz to atšķir no karūsas bez ūsām.
2. Karpas galvai ir nedaudz izliekta forma ar raksturīgu pauguru pieres apakšdaļā.
3. Karūsas lūpas ir plānākas un ne tik gaļīgas.
4. Karūsu pārstāvju ķermenis izceļas ar augstumu, elastību un saspiestību, zvīņas ir ievērojami mazākas un gaišākas nekā karpām.
5. Karpas gaļai ir sārtsarkana nokrāsa, atšķirībā no baltā nokrāsas karūsas gaļai. Pirmais ir mazāk kaulains.
6. Vidējais maksimālais karūsu svars ir līdz 3 kg, bet karpām – līdz 20 kg, garums var sasniegt 1 m.

Sastāvs un kaloriju saturs

Karūsas gaļa ir ne tikai patīkama pēc garšas, bet tai ir arī daudz derīgu īpašību. Tajā ir minerālvielas, piesātinātās taukskābes, kalcijs, fluors, fosfors, magnijs, hroms, dzelzs, molibdēns, niķelis, nātrijs, vitamīni A, E, D. Karūsas ēdamās daļas enerģētiskā vērtība ir ļoti zema – tikai 87 kcal uz 100 g, tauku saturs – 1,8 g, olbaltumvielu – 17,7 g, turklāt tās visas ir viegli sagremojamas. Tāpēc tas tiek uzskatīts par diētisku produktu.

Kam derīga karūsa

Vispārējais ieguvums

Tā kā karūsas gaļa satur milzīgu daudzumu mikro- un makroelementu, kā arī vitamīnus, tās lietošana uzturā atstāj pozitīvu ietekmi uz visu organismu kopumā. Regulāri iekļaujot karūsu uzturā, var uzlabot imunitāti, uzlabot garastāvokli. Tāpat karūsas gaļa palīdz cīnīties ar infekcijas un vēža slimībām, uzlabo redzi, labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas darbību, normalizē asinsspiedienu un sirds ritmu.

Medicīnas speciālisti stingri iesaka lietot karūsas gaļu vismaz 2–3 reizes nedēļā.

Sievietēm

Katrai daiļā dzimuma pārstāvei ārējā izskata jautājumi ir ļoti svarīgi. Karūsas lietošana uzturā var uzlabot matu, ādas un nagu stāvokli, palēnināt novecošanās procesus, uzturēt ideālas ķermeņa formas. Karūsas gaļa labvēlīgi ietekmē zobu stāvokli, atbrīvo no problēmām ar vairogdziedzeri.

Vīriešiem

Karūsas lietošanas ieguvums vīriešiem ir organisma piesātināšana ar polinepiesātinātajiem taukiem, pilnvērtīgām olbaltumvielām, vitamīniem un derīgām vielām. Mūsdienu dzīves ritma apstākļos vīrieši strādā ļoti daudz, un viņiem vienkārši jāpaaugstina garīgā darbspēja. Karūsas ēdienu iekļaušana ēdienkartē palīdzēs atrisināt šo uzdevumu, kā arī samazināt infarkta risku. Runājot par vīrieša organismu, jāatzīmē, ka regulāra zivju ēšana vislabvēlīgāk ietekmē vīrieša potenci un veic profilaktisku darbību pret prostatas vēzi.

Grūtniecības laikā

Sievietēm, kuras gaida mazuli, var un vajag ēst zivis. Tās sastāvā esošās vielas ietekmē vairākus procesus:

• smadzeņu šūnas nobriest ātrāk, kas pozitīvi ietekmē zīdaiņa psihomotorisko attīstību;
• paaugstinās imunitāte;
• retinās biezas asinis;
• notiek pareiza šūnu membrānas veidošanās;
• samazinās hipertensijas risks.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka zivju ēšana grūtniecības laikā uzlabo topošās māmiņas garastāvokli, un tas veicina aktīvu un asprātīgu bērnu piedzimšanu. Bet līdzās karūsas lietošanai uzturā jāpievieno arī treknākas zivju šķirnes (keta, sams, skumbrija, siļķe, bute).

Zīdīšanas periodā

Karūsa tiek uzskatīta par vienu no visnoderīgākajām zivīm zīdīšanas periodā. Pateicoties lielajam olbaltumvielu saturam, produkts obligāti jāiekļauj barojošo sieviešu ēdienkartē. Atšķirībā no jūras zivīm, upes zivs neizraisīs alerģisku reakciju, bet uzturvielu, kas tik ļoti nepieciešamas jaunai māmiņai, organisms saņems ne mazāk. Lietojot karūsu, nesen dzemdējušas sievietes organisms atjaunojas ātrāk. Cinks karūsas gaļā pozitīvi ietekmē atmiņu un koncentrēšanos. Karūsa ir nepieciešama barojošai sievietei arī tās laktogēnās iedarbības dēļ.

Ārsti iesaka jaunajām māmiņām gatavot zivis jebkādā veidā, izņemot cepšanu. Cepti produkti rada nopietnu slodzi gremošanas sistēmai, kas nav vēlams pēcdzemdību atveseļošanās periodā.

Bērniem

Šīs saldūdens zivs noteikti jāiekļauj bērnu ēdienkartē. Pētījumi ir parādījuši, ka bērniem, kuri regulāri ēd zivju ēdienus, uzlabojas imūnsistēma, normalizējas kuņģa-zarnu trakta darbība, palielinās apetīte, savlaicīgi notiek garīgā un fiziskā attīstība. Turklāt karūsā esošais kalcijs, fluors un fosfors būtiski ietekmē zobu emaljas veidošanos, kas ir ārkārtīgi svarīgi piena zobu izkrišanas periodā.

Svara samazināšanai

Zaudējot svaru, karūsa neapšaubāmi pēc iespējas biežāk jāiekļauj diētiskajā uzturā. Papildus zemajam kaloriju saturam, zivs gaļa, pateicoties tās sastāvam, palīdzēs ne tikai normalizēt vielmaiņas procesus, bet arī izšķīdināt taukus.

Pankreatīta gadījumā

Pateicoties zemajam tauku saturam, karūsu var lietot uzturā cilvēki, kas slimo ar pankreatītu, bet tikai ne hroniskās slimības paasinājuma periodā. Šajā laikā labāk atteikties no jebkādām zivīm.

Kaitējums un kontrindikācijas

Lai gan karūsai ir daudz derīgu īpašību, to lietojot uzturā, pastāv arī dažas kontrindikācijas:

• alerģiska reakcija uz zivju produktiem;
• individuāla nepanesība pret zivju smaržu;
• podagra.

Nedrīkst ēst nesvaigu zivi, jo bojāts produkts var izraisīt nopietnu saindēšanos.

Nevajadzētu gatavot zivis, kas nozvejotas piesārņotos ūdeņos. Šādos produktos var būt liels daudzums smago metālu, kas var kaitēt organismam. Turklāt zivs var būt inficēta ar helmintiem.

Vai karūsas ikri ir veselīgi

Papildus zivs gaļai daudzi lieto uzturā karūsas ikrus. Neraugoties uz neizskatīgo izskatu, tiem ir daudz derīgu īpašību, kas pēc nozīmes neatpaliek no cēlu zivju sugu ikriem. Karūsas ikru sastāvā ietilpst:

• A, B, D, E, PP grupas vitamīni;
• minerālvielas, piemēram, fluors, kalcijs, cinks;
• derīgie tauki, tostarp omega-3;
• tīrs proteīns.

Ikrus var cept, derēs arī cepšana cepeškrāsnī, bet vislabāk tos sālīt, tad tiks saglabātas arī derīgās īpašības.

Kā sālīt

Apskatīsim visvienkāršāko un ātrāko veidu, kā pagatavot sālītus karūsas ikrus.

1. solis. Ikru sagatavošana
Ņemam svaigu zivi. Pārgriežam vēderiņu un uzmanīgi izņemam ikru maisiņu no katras zivs, cenšoties nesabojāt žultspūsli. Pretējā gadījumā ikri tiks sabojāti ar žulti un iegūs rūgtu garšu. Visus iegūtos maisiņus liekam tīrā bļodā. Lai noņemtu plēvīti, var izmantot mikseri uz zemiem apgriezieniem vai sietu, taču labāk visu darīt pa vecam. Ņemam marli, ieliekam marles maisiņā ikrus un liekam stipri sālītā ūdenī, kas iepriekš uzkarsēts līdz 70 grādiem. Noņemam plēvītes un noliekam ikriņus malā.

2. solis. Sālījuma pagatavošana
Sālījuma pagatavošanā nav nekā sarežģīta. Mums būs nepieciešams ūdens proporcijā 1 pret 3, kur ikru daudzums ir 1, bet ūdens – 3. Uzkarsējam šķidrumu līdz vārīšanās temperatūrai, pievienojam parasto sāli, uz 1 litru ūdens 2 ēdamkarotes. Pēc uzvārīšanās noņemam no uguns.

3. solis. Ikru sālīšana
Sagatavotajā karstajā sālījumā iegremdējam karūsas ikriņus, atstājam uz 10 minūtēm. Pēc noteiktā laika izņemam, nokāšam caur marli vai sietu, pievienojam nedaudz augu eļļas un samaisām. Produkts ir gatavs lietošanai.

Karūsas ikru kaitējums un kontrindikācijas

Lielā proteīna satura dēļ, kam ir augsta alerģenitāte, cilvēkiem, kuri cieš no alerģijām, nav ieteicams lietot karūsas ikrus. Tāpat no šī zivju delikateses vajadzētu atteikties svara zaudēšanas periodā, jo sastāvā ir augsts tauku saturs, kas padara šo produktu par augstkaloriju.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Lai pagatavotu ne tikai garšīgus, bet arī veselīgus ēdienus no karūsas, pērkot ir jāpārbauda daudzi parametri:

• acis nedrīkst būt blāvas;
• par normālu žaunu krāsu tiek uzskatīta tumši sarkana, nekāda zaļa;
• vēders ciets, bez acīmredzamiem iedobumiem.

Labāk iegādājieties zivis lielveikalos vai specializētajos zivju veikalos, nevis spontānajā tirgū. Ja iespējams, labāk pērciet dzīvas zivis, to svaigums neradīs šaubas.

Atkarībā no iegādātās zivs stāvokļa pastāv noteiktas tās uzglabāšanas prasības.

Svaigas zivis
Tās labāk pagatavojiet uzreiz, bet, ja kādu iemeslu dēļ to nevarat izdarīt, varat tās atstāt ledusskapī ne ilgāk kā 2 dienas. Obligāts nosacījums pirms ievietošanas ledusskapī: karūsas ir jānotīra, jāizķidā visas iekšas, labi jānomazgā, jānoņem liekais mitrums ar salveti vai dvieli, jāsālī vai jāapslaka ar citronu sulu, jāpārklāj ar vāku un tikai pēc visām šīm manipulācijām jānosūta uz īslaicīgu uzglabāšanu.

Ja uzglabāšanas laiks pagarinās, tad labāk pārvietojiet zivis saldētavā, iepriekš ievietojot tās polietilēna maisiņā.

Saldētas zivis
Tās var glabāt saldētavā vairākus mēnešus. Tās ir jāatkausē pakāpeniski, bez karstā ūdens vai citu sildošu priekšmetu palīdzības. Nedrīkst veikt atkārtotu sasaldēšanu, šāds produkts zaudēs ne tikai izskatu, bet arī kvalitāti.

Pirms sākt gatavot ēdienus no karūsas, tā ir jānotīra no zvīņām un jāizķidā.

Kā pareizi tīrīt karūsu

Tas nav patīkamākais process katrai saimniecei, bet, ja izmantosiet dažus zivju kulinārijas ekspertu padomus, šo uzdevumu varat izpildīt ne tikai ātri, bet arī kvalitatīvi. Galvenās nianses:

1. Vislabāk tīrīšanai padodas svaigas vidēja un liela izmēra zivis.
2. Varat izmantot īpašus instrumentus. Karūsa jānovieto uz griešanas dēļa, labāk, ja tas ir aprīkots ar skavu, kas fiksēs ķermeni aiz astes, kas palīdzēs ātri un droši noņemt zvīņas. Zvīņu noņemšanai paņemiet asu nazi vai īpašu ierīci (zivju tīrītāju, četrpusīgo rīvi), ko varat iegādāties veikalos. Ja nekas no iepriekšminētā nav pie rokas, varat izmantot vecu zvejnieka metodi: paņemiet karoti un dakšiņu. Ar dakšiņu noturiet zivi, bet ar karoti noņemiet zvīņas pret augšanu, t.i., no astes uz galvu.
3. Tīrīšanas procesā zvīņas izkliedēsies dažādos virzienos. Lai to novērstu, varat tīrīt zivis bļodā ar ūdeni. Ūdens pretestība neļaus zvīņām atstāt bļodu.
4. Pēc zvīņu noņemšanas ir jāiztīra zivs iekšpuse, vienkārši jāizķidā to. Lai to izdarītu, pārgrieziet vēderu visā garumā un uzmanīgi izņemiet karūsas saturu, neskarot žultspūsli, jo tā bojājuma gadījumā zivs iegūs rūgtu garšu. Ja tomēr nav izdevies atstāt pūsli veselu un nebojātu, ieteicams nekavējoties nokaisīt pārrāvuma vietu ar sāli, tā neitralizēs nepatīkamo smaku un garšu. Obligāti jānoņem melnā plēvīte uz iekšējām sienām.
5. Galvenais – neaizmirstiet noņemt žaunas. Lai to izdarītu, jāpārgriež savienojošā starpsiena starp galvu un ķermeni. Ar nazi paceliet žaunas un noņemiet tās, turot ar īkšķi.
6. Karūsas tīrīšanas pabeigšana – rūpīga iekšējo un ārējo zivs daļu mazgāšana ar aukstu ūdeni.

Tagad karūsa ir gatava turpmākai pagatavošanai.

Kā garšīgi pagatavot karūsu: receptes

Karūsu var pagatavot dažādos veidos, zemāk ir populārākie.

Cepeškrāsnī

Lai ceptu karūsu cepeškrāsnī, vislabāk izmantot karstumizturīgus traukus no stikla, čuguna vai keramikas ar emaljas pārklājumu. Tieši šāds trauks spēj nodot lielisko aromātu un pareizo zivs garšu. No alumīnija un metāla traukiem jāatsakās.

Pirms zivs ievietošanas cepeškrāsnī tā jāmarinē. Pietiek izmērcēt zivi etiķa vai citrona šķīdumā 30 minūtes un pievienot garšvielas. Sānos labāk izdarīt iegriezumus – tas palīdz samazināt kaulu daudzumu. Pagatavošanas laiks ir atkarīgs no receptes un zivs lieluma. Nevajadzētu izmantot pārāk augstu temperatūru, jo tas izžāvēs maigo gaļu.

Zemāk ir viena no vispopulārākajām un daudzu iecienītākajām karūsas receptēm, kas pagatavota cepeškrāsnī.

Cepta karūsa skābajā krējumā ar sīpoliem
Nepieciešams:

• 2 vidēja lieluma karūsas;
• 1 sīpols;
• 2 ēdamkarotes skābā krējuma;
• 100 ml augu eļļas;
• 50 ml citrona sulas;
• sāls un garšvielas – pēc garšas.

Iepriekš notīrīto zivi no abām pusēm ierīvējam ar garšvielām un apslaka ar citrona sulu, pēc brīža apziežam ar skābo krējumu. Lai iegūtu viendabīgu garšu, ievietojam karūsu sīpolos, kas sagriezti pusgredzenos, uz 30 minūtēm. Pa to laiku no folijas veidojam laiviņveida formiņas. Iegūtās formas apakšā liekam daļu sīpolu, virsū liekam karūsu, pārkaisām ar atlikušajiem sīpoliem, pievienojam augu eļļu. Ar otro karūsu veicam tādas pašas manipulācijas. Abas zivis liekam uz cepešpannas, kuras apakšā ielejam ūdeni, lai novērstu piedegšanu un pāržūšanu. Cepam cepeškrāsnī pusstundu 180 grādu temperatūrā. Karūsas ir gatavas.

Uz pannas

Populārākais un ātrākais karūsu pagatavošanas veids ir cepšana pannā. Šādi pagatavota zivs sanāk ļoti garda un aromātiska. Vislabāk izmantot svaigas karūsas.

Klasiskas ceptas karūsas pannā
Lai palutinātu sevi un savus tuviniekus ar veselīgām ceptām vakariņām, jums būs nepieciešams:

• 1 kg svaigu karūsu;
• 1 vidēja lieluma sīpols;
• 6 ēdamkarotes miltu;
• sāls, garšvielas, citrons – pēc garšas un vēlēšanās.

Iepriekš iztīrītā un izķidātā zivī veiciet dziļus vertikālus iegriezumus no galvas līdz astei 10 mm attālumā vienu no otra abās ķermeņa pusēs. Tas palīdzēs ievērojami samazināt sīko kauliņu skaitu. Apkaisiet ar sāli un garšvielām un atstājiet malā. Tikmēr labi uzkarsētā pannā pievienojiet augu eļļu. Katru karūsu apviļājiet miltos un ievietojiet karstajā eļļā. Cepšanas laiks ir 5–7 minūtes no katras puses uz mērenas uguns. Laiks atkarīgs no zivs lieluma. Lai iegūtu zeltaini kraukšķīgu garoziņu, pannu nav jāpārklāj ar vāku. Lai noņemtu liekos taukus, izklājiet gatavās zivis uz šķīvja, kas iepriekš pārklāts ar papīra salveti. Ceptas karūsas var dekorēt ar ceptiem zeltainiem sīpoliem un apslacīt ar citrona sulu. Mūsu garšīgās un, pats galvenais, veselīgās vakariņas ir gatavas.

Uz mangāla

Šī pagatavošanas metode ir ideāli piemērota cilvēkiem, kas seko līdzi savai figūrai. Tieši uz grila karūsa izdodas ne tikai garšīga un veselīga, bet arī diētiska. Jo tās pagatavošanai nav nepieciešami augstkaloriju produkti, piemēram, augu eļļa.

Recepte karūsai uz grila
Sagatavotās zivis vispirms ir jāmarinē. Var izmantot jebkuru marinādi pēc savas gaumes. Bet par populārākajām un gardākajām tiek uzskatītas šādas:

1. Sojas. Sojas mērcei pievienojiet 1 tējk. ābolu etiķa un iecienītākās garšvielas.
2. Sausā marināde. To var pagatavot pašam, dodot priekšroku savām gastronomiskajām vēlmēm, vai nopirkt gatavu maisījumu veikalā. Lai marināde labāk vienmērīgi sadalītos pa visām iekšējām un ārējām zivs daļām, sausajam maisījumam jāpievieno nedaudz olīveļļas. Ar marinādi ierīvētās karūsas ietiniet pārtikas plēvē un ievietojiet uz stundu ledusskapī.
3. Skābā krējuma un majonēzes. Sajauciet pa 3 ēdamk. skābā krējuma un majonēzes, pievienojiet 1 tējk. sāls, pusi citrona, sagrieztu sīpolu, garšvielas. Ar šo marinādi pārlejiet karūsas un ļaujiet tām ievilkties 3 stundas.

Marinēšanas process, gatavojot zivis uz grila, ir obligāts nosacījums. Tas zivs gaļai piešķirs sulīgu garšu un novērsīs garoziņas izžūšanu. Jo bagātāks un daudzveidīgāks ir garšvielu sastāvs marinādē, jo garšīgāka un aromātiskāka izrādīsies karūsa.

Svarīgas nianses:

1. Lai zivs izceptos vienmērīgi un nepiedegtu, labāk cept uz oglēm, nevis uz atklātas uguns.
2. Lai zivs nepieķertos restei, tā iepriekš viegli jāieziež ar augu eļļu.
3. Minimālais cepšanas laiks ir 15 minūtes no katras puses.

Uz grila

Šī pagatavošanas metode maz atšķiras no grila metodes. Galvenā atšķirība ir tā, ka cepšana notiek uz atklāta grila vai pannas-grila. Šādu ēdienu var uzskatīt par diētisku.

Būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• 3 vidējas karūsas;
• pa 50 ml sojas mērces un saulespuķu eļļas;
• 0,5 tējk. garšvielu;
• puse citrona.

Bļodā sajauciet sojas mērci, eļļu, garšvielas un citronu sulu. Visu rūpīgi samaisiet. Ierīvējiet jau notīrīto zivtiņu gan no iekšpuses, gan no ārpuses, atlikušo marinādi pārlejiet zivij un atstājiet uz pusstundu. Cepiet uz grila 7–10 minūtes no katras puses, nepievienojot eļļu. Grila karūsiņas ir gatavas.

Multivārītājā

Mūsdienu saimnieces, gatavojot savus kulinārijas šedevrus, arvien biežāk izmanto virtuves tehnikas jaunumu – multivāru. Ir daudz recepšu, kas paredzētas multivāram. Un, protams, šī tik populārā zivs nav izņēmums.

Sastāvdaļas:

• 3 nelielas karūsas;
• liels sīpols;
• 1,5 ēd.k. skābā krējuma;
• 40 g sviesta;
• garšvielas – pēc garšas;
• milti un augu eļļa – kā papildu sastāvdaļas.

Notīrīto karūsu sagrieziet vidēja lieluma gabaliņos. Ieslēdziet režīmu “Cepšana” un bļodā pievienojiet nedaudz augu eļļas. Miltos apviļātos zivs gabaliņus ievietojiet multivāra bļodā. Cepiet 5–7 minūtes no katras puses un izkārtojiet uz šķīvja.

Bļodā apcepiet pusgredzenos sagrieztu sīpolu, pievienojiet skābo krējumu un garšvielas. Ievietojiet apceptās karūsas šajā skābā krējuma mērcē. Svarīgs moments – zivij pilnībā jābūt iegremdētai šķidrumā. Ja mērces ir par maz, atšķaidiet to ar ūdeni.

No režīma “Cepšana” pārslēdzieties uz “Sautēšana”. Iestatiet gatavošanas laiku 30 minūtes. Pēc pusstundas skābajā krējumā sautētās karūsas ir gatavas, pasniedziet tās karstas.

Ko var pagatavot no karūsas: receptes

Papildus iepriekš minētajiem karūsu gatavošanas veidiem tās var izmantot kā galveno sastāvdaļu gan pirmajos, gan otrajos ēdienos.

Zivju zupa

Karūsu zivju zupa sanāk izcila. Cena ir ļoti pieejama, un pirmā ēdiena garša nav sliktāka kā, izmantojot dārgu zivi.

Būs nepieciešami šādi produkti:

• karūsa – 4 gab.;
• vidēja lieluma sīpols un burkāns – pa 1 gab.;
• kartupeļi – 3 gab.;
• sāls, pipari, lauru lapa un zaļumi – pēc garšas.

Notīrīto zivi aplejiet ar ūdeni un lieciet uz uguns. Kamēr ūdens vārās, smalki sagrieziet sīpolu, burkānu rupji sarīvējiet. Kartupeļus nomizojiet un sagrieziet kubiņos. Pēc vārīšanās sākuma ielieciet katlā visus sagatavotos dārzeņus. Pievienojiet sāli, piparus, lauru lapu un vāriet vidēji 20 minūtes. Zivju zupas gatavību var noteikt pēc kartupeļiem. Pēc gatavošanas beigām ieberiet zupā zaļumus un ļaujiet ievilkties 5–7 minūtes uz izslēgtas plīts. Garšīga un lēta zivju zupa ir gatava.

Kotletes

Karūsas bieži izmanto otro ēdienu gatavošanai. Viens no populārākajiem ēdieniem, protams, ir zivju kotletes.

Tā kā karūsa ir kaulaina zivs, Jums jāievēro daži nosacījumi, gatavojot malto gaļu mūsu kotletēm. Lai malto gaļu iegūtu kvalitatīvu un viendabīgu, pēc iespējas vairāk izņemiet kauliņus no karūsas mīkstuma. Lai to izdarītu, ielieciet iztīrītu zivtiņu verdošā ūdenī uz pāris minūtēm, pēc tam uzmanīgi izņemiet mugurkaulu, noņemiet lielās ribas un pēc iespējas vairāk attīriet no sīkajiem kauliņiem. Iegūto fileju vairākas reizes samaļ caur smalku režģi. Iegūtajai maltajai gaļai pievienojiet sīpolus proporcijā 2–3 galviņas uz 2 kg zivju, pāris ķiploka daiviņas, sāli un garšvielas pēc garšas. Pievienojot dažas karotes skābā krējuma vai krējuma, tā iegūs sulīgumu. Ja saputojiet iegūto malto gaļu ar blenderi, kotletes izdosies pūkainas. Cepiet kotletes karstā eļļā, iepriekš tās apviļājot rīvmaizē, miltos vai mannā pēc izvēles.

Ideāls garnējums zivju kotletēm būs svaigi vai sautēti dārzeņi, griķu biezputra vai kartupeļu biezenis.

Interesanti fakti

Raksta nobeigumā gribētos minēt dažus interesantus faktus par karūsām.

1. Neraugoties uz savu nepretenciozo attieksmi pret dzīvesvidi, karūsa ir ļoti izvēlīga ēdiena izvēlē. Daudzi makšķernieki atzīmē šo faktu. Šodien tā ar prieku mielojas ar maizi, rīt – ar tārpiņiem, bet trešajā dienā tā vispār dos priekšroku putuplastam. Tāpēc tās gastronomiskās gaumes un vēlmes nav iespējams saprast. Tieši tāpēc parastā karūsa tiek uzskatīta par vienu no visizvēlīgākajām zivīm pārtikas ziņā.
2. Karūsa ir apveltīta ar vislabāko ožu. Tā uztver un atšķir tūkstošiem dažādu smaržu, kuras izdala dažādi dzīvi organismi un vielas tās ūdenstilpē.
3. Klīst baumas, ka karūsa ir gudrākā visu karpu dzimtas pārstāve. Tieši tā ar vieglumu var apiet makšķernieku tīklus un pārspēt maluzvejniekus. Ieraugot zvejas tīklu, šī viltīgā zivtiņa spēj nogulties uz ūdenstilpes dibena tieši uz sāna. Kad briesmas tikt noķertai ir pārgājušas, tā mierīgi aizpeld savās darīšanās.
4. Karūsai ir piesavinājusies vispiesardzīgākās zivs slava. Tā paniski baidās no lieliem āķiem un lieliem gremdējiem. Lai loms būtu veiksmīgs, Jums jāizmanto vairāki mazi gremdēji un jāliek tie pēc iespējas tālāk no āķa.
5. Karūsa ļoti mīl visas jaunās un neparastās smaržas, kuras nekādā veidā nesaistās ar tās ierasto uzturu. Piemēram, to noteikti ieinteresēs ķiploku aromāts, medikamenta Korvalola smarža, baldriāns, benzīns. Makšķernieki, kas zina par šo drošo faktu, veiksmīgi izmanto šādu karūsu vājību makšķerēšanā. Bet zivtiņas fani un aizstāvji to nodēvējuši par «zivju toksikomānu».
6. Tā ir ļoti neparedzama zivs. Pat visdedzīgākie makšķernieki, dodoties uz karūsu makšķerēšanu, nevarēs droši pateikt – vai makšķerēšana būs veiksmīga vai nē. Karūsas uzvedību nav iespējams aprēķināt. Un nekādi piemēroti laikapstākļi, labvēlīgs vējš, mēness fāzes nespēs ietekmēt karūsas neparedzamo dabu. Attiecībā uz makšķerēšanu viss ir atkarīgs tikai no veiksmes.
7. Ziņkārība bieži vien ar karūsu izspēlē nežēlīgu joku. Viltīgie makšķernieki speciāli ar kociņu paceļ no grunts dūņas un tādējādi duļķo ūdeni ūdenstilpē. Neapšaubāmi, tas piesaista mazās karūsas cerībā uz vieglu medījumu, un tās dodas tieši uz makšķernieka apzināti izveidoto lomu vietu. Lielie īpatņi šādu uzvedību neatstāj bez ievērības un drīz dodas tām pakaļ.

Karūsas foto