Zirņu milti: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Zirņu milti ir žāvētu zirņu pārstrādes produkts. Lai gan senatnē tos plaši izmantoja tradicionālajā krievu virtuvē, laika gaitā tie tika aizmirsti. Bet šodien, kad pieaug interese par veselīgu uzturu un daudziem cilvēkiem nākas meklēt bezglutēna produktus, zirņu milti atkal kļūst populāri.

Sastāvs un kaloriju saturs

Zirņu miltus nevar saukt par mazkaloriju produktu. Enerģētiskā vērtība ir 298 kcal uz 100 g. Tomēr, ja paskatās uz sastāvu, kļūst skaidrs, kāpēc tos sauc par diētiskiem.

Zirņu milti satur 20–30% olbaltumvielu, ko organisms lieliski uzsūc. Turklāt tie pārspēj kviešu miltus ar vitamīnu, makro- un mikroelementu saturu, kā arī tādām noderīgām aminoskābēm kā lizīns un treonīns. Vienlaikus zirņu miltu ķīmiskais sastāvs ļauj tos izmantot dažādu cepumu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanai, kur tie aizstāj kviešu miltus.

Zirņu milti satur šādus elementus (uz 100 g):

1. B1 vitamīns (54% no diennakts normas). Tas ir svarīgākais ogļhidrātu un enerģijas vielmaiņas elements. Tas ir atbildīgs par vielmaiņu, palīdzot organismam iegūt enerģiju, nevis uzkrāt tauku rezerves. Tas nepieciešams arī normālai centrālās nervu sistēmas un sirds un asinsvadu sistēmas darbībai.
2. B5 vitamīns (pantotēnskābe, miltos satur 44% no diennakts normas). Tas ir nepieciešams ogļhidrātu, olbaltumvielu un lipīdu vielmaiņai. Normalizē holesterīna līmeni asinīs, piedalās hormonu sintēzē, tostarp uzturot virsnieru garozas funkciju. Tā trūkums izraisa ādas un gļotādu stāvokļa pasliktināšanos.
3. Holīns (40% no normas). Šī viela ietilpst lecitīna sastāvā, padarot to par svarīgāko sastāvdaļu lipīdu vielmaiņai. Uzlabo aknu stāvokli, palīdz atbrīvoties no tauku rezervēm.
4. H vitamīns (38% no normas). Palīdz šķelt taukvielas un veicina aminoskābju uzsūkšanos, tostarp tādu, kas atrodas zirņu miltos. Tas ir atbildīgs arī par ādas skaistumu un jaunību.
5. PP vitamīns (32,5% no normas). Spēlē svarīgu lomu vielmaiņas procesos. Nodrošina normālu gremošanas procesu, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, uzlabo ādas stāvokli.
6. B6 vitamīns (13,5%). Paaugstina organisma dabisko imunitāti, ir atbildīgs par lipīdu vielmaiņas normalizēšanu, regulē apetīti, nodrošina ādas jaunību un veselību.
7. Kālijs (34,9% no diennakts normas). Nepieciešams ūdens bilances regulēšanai, piedalās sirds un asinsvadu sistēmas darbā, regulē asinsspiedienu.
8. Fosfors (41,1% no dienas normas). Tas ir nepieciešams ne tikai vielmaiņas procesiem, bet arī zobu un kaulu mineralizācijai, kā arī garīgās darbības uzlabošanai.
9. Magnijs (26,8% no normas). Tas ir nepieciešams normālai kalcija un nātrija uzsūkšanai. Novērš sirds un asinsvadu slimību attīstību, palīdz cīnīties ar krampjiem.
10. Selēns (23,8%). Tas ir elements ar antioksidantu un imūnmodulējošu iedarbību. Tas arī piedalās vairogdziedzera hormonu ražošanā.
11. Cinks (26,5% no normas). Tas ir pazīstams kā pretiekaisuma elements. Tā lietošana palīdz normalizēt reproduktīvās sistēmas darbību. Tas arī labvēlīgi ietekmē aknu šūnu stāvokli.

Turklāt zirņu milti satur ļoti daudz molibdēna (līdz 120% no dienas normas). Šī viela no medicīnas viedokļa ir vērtīga ar to, ka tā ir fermentu kofaktors, kas atbalsta purīnu vielmaiņu. Tas nozīmē, ka tas ļauj novērst podagras – slimības, kas saistīta ar purīnu vielmaiņas traucējumiem – attīstību.

Augsts kobalta saturs (131% no dienas normas) ir arī viena no zirņu miltu priekšrocībām kā diētiskam produktam, jo šī viela piedalās taukskābju vielmaiņā.

Tāpat zirņu milti satur hromu, silīciju, mangānu, varu, daudz noderīgu aminoskābju. Un pie tam tie joprojām ir viens no vispieejamākajiem pārtikas produktiem, jo kulinārijas un ārstniecības nolūkos tos var pagatavot pat mājas apstākļos.

Kā zirņu milti ir noderīgi

Zirņu milti nesatur tik daudz vitamīnu, toties tajos ir pietiekami daudz minerālvielu, kuru īpašības nosaka šī produkta labvēlīgo iedarbību. Pirmkārt, jāatzīmē, ka olbaltumvielu, kas atrodas zirņu miltos, organisms uzsūc labāk nekā dzīvnieku izcelsmes proteīnus. Tas veicina gan vispārējo gremošanas uzlabošanos, gan vielmaiņas normalizēšanos. Bet ar to produkta priekšrocības nebeidzas.

Zirņu miltiem ir šādas noderīgas īpašības:

1. Vispārēji stiprinoša iedarbība, tostarp pastiprinot dabisko imunitāti.
2. Ādas stāvokļa uzlabošana, pateicoties tādu komponentu saturam kā lizīns un piridoksīns.
3. Endokrīnās sistēmas darbības normalizēšana.
4. Priekšlaicīgas novecošanās novēršana, pateicoties antioksidantiem.
5. Normālu gremošanas procesu nodrošināšana, kuru laikā maksimāli tiek uzsūktas visas ar produktiem iegūtās derīgās sastāvdaļas.
6. Aizcietējumu novēršana.
7. Holesterīna līmeņa normalizēšana asinīs.
8. Trombu veidošanās novēršana.
9. Vielmaiņas procesu nodrošināšana, kas ļauj cīnīties ar lieko svaru.
10. Kognitīvo spēju uzlabošana, stimulējot smadzeņu darbību.

Sievietēm zirņu milti ir noderīgi, jo tie satur kalciju (11,5% no dienas normas), kas palīdz stiprināt kaulus, kas īpaši svarīgi menopauzes periodā, lai novērstu osteoporozes attīstību. Tāpat jāatzīmē, ka zirņu milti satur diezgan daudz selēna, kas, pirmkārt, ir antioksidants, kas ļauj aizkavēt priekšlaicīgu novecošanos, otrkārt, regulē vairogdziedzera hormonu līmeni un novērš vairogdziedzera slimību attīstību. Visbeidzot, šis produkts satur daudz silīcija (276% no dienas normas), un šī viela ir atbildīga par kolagēna ražošanu, kas nodrošinā ādas elastību un jaunību.

Vīriešiem zirņu milti ir noderīgi, jo tie satur pietiekami lielu daudzumu cinka – tas ļauj novērst prostatas dziedzera iekaisuma slimības. Tāpat jāpievērš uzmanība tam, ka miltos ir daudz selēna – šis elements ļauj izvairīties no mugurkaula un locītavu slimībām.

Zirņu miltiem ir viegla urīndzenoša un žultsdzenoša iedarbība, tas ir noderīgi daudzām slimībām. Bet pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu, jo, piemēram, holecistīta gadījumā, ko pavada akmeņu veidošanās, šīs īpašības var būt pat kaitīgas.

Zirņu milti ir noderīgi grūtniecības laikā, un ne tikai tāpēc, ka tie satur daudz B grupas vitamīnu vai labi uzsūcošu olbaltumvielu. Tajos ir pietiekami daudz dzelzs, kas novērš anēmijas attīstību, ar ko saskaras topošās māmiņas. Tie satur arī kobaltu, kas ir atbildīgs par folijskābes uzsūkšanos, kas nepieciešama normālai augļa attīstībai.

Agrā vecuma bērniem zirņu miltus nedod, jo viņu gremošanas sistēma vēl nav pietiekami labi attīstīta, lai tos sagremotu. Bet bērna, kas vecāks par trim gadiem, uzturā zirņu miltus iekļauj regulāri, sākot ar nelielu daudzumu. Īpaši noderīgi tie ir bērniem, kas slimo ar celiakiju, jo tie nesatur lipekli un vienlaikus veicina viņu normālu augšanu un attīstību.

Zirņu miltu izmantošana medicīnā

Zirņu miltiem ir zems glikēmiskais indekss (35 vienības). Tāpēc, atšķirībā no kviešu un rīsu miltiem, tos var lietot uzturā 2. tipa cukura diabēta gadījumā. Un tautas medicīnā tie pat tiek uzskatīti par zālēm pret šo slimību. Tam ir arī zinātnisks izskaidrojums – zirņu milti satur hromu, kas normalizē jutību pret insulīnu. Ieteicams tos lietot pirms ēšanas pa 1/2 tējkarotes, uzdzerot ar ūdeni.

Tautas medicīnā ieteicams lietot zirņu miltus pa 1 ēdamkarotei trīs reizes dienā, lai uzlabotu ādas stāvokli un cīnītos ar aptaukošanos. Tomēr ārsti iesaka sākt ar mazāku daudzumu – vismaz ar 0,5–1 tējkaroti. Tiek uzskatīts, ka šī deva ne tikai samazinās cukura diabēta izpausmes, bet arī palīdzēs atbrīvoties no galvassāpēm, kā arī kalpos kā profilaktisks līdzeklis pret aterosklerozi un uzlabos smadzeņu darbību.

Zirņu milti kosmetoloģijā

No zirņu miltiem gatavo dažādus kosmētikas līdzekļus sejas vai roku ādai. Tos izmanto arī matu kopšanai. Šīs sastāvdaļas galvenās priekšrocības ir tās universālums un daudzpusība. Milti ir piemēroti jebkura tipa ādai – gan sausai, gan normālai, taukainai un kombinētai. Viss atkarīgs no tā, ar ko miltus atšķaidīs – ar ūdeni, pienu, kefīru, medu vai bāzes eļļām.

Svarīgi: lietojot mājas kosmētikas līdzekļus, vienmēr pastāv alerģiskas reakcijas risks pret kādu sastāvdaļu. Ja pēc zirņu miltu lietošanas uz ādas parādās sarkani izsitumi, rodas kairinājums, ko pavada nieze, tad no procedūras jāatsakās.

Sejai

Var pagatavot šādas sejas maskas:

1. Sausai un normālai ādai. Uz 300 g zirņu miltu ņem nedaudz silta ūdeņa, lai iegřtu biezeni, un pievieno pienu līdz bieza skābā krējuma konsistencei. Iegűto maisījumu tur uz lēnas uguns 30 minūtes, ik pa laikam apmaisot. Pēc tam masu atdzesē un pievieno tai 5–7 pilienus rozmarīna ēteriskās eļļas. Masku uzklāj uz sejas, atstāj uz 15 minūtēm, pēc tam nomazgā ar siltu ūdeni.
2. Taukainai ādai. Zirņu miltus sajauc ar nedaudz uzsildītu kefīru vai rūgušpienu tā, lai iegūtu ne pārāk biezu masu. Līdzekli uzklāj uz ādas uz 15 minūtēm, pēc tam nomazgā, neizmantojot kosmētiskos līdzekļus. Jāņem vērā, ka maska dos vieglu balinošu efektu, ko var pastiprināt, pievienojot nedaudz svaigi spiestas citrona sulas.
3. Atjaunojoša maska. Zirņu miltus sajauc ar medu vienādās proporcijās. Maisījumu uzklāj uz sejas uz 15–20 minūtēm, pēc tam noskalo ar siltu ūdeni.

Pēc visām uzskaitītajām maskām ieteicams otrreiz nomazgāties ar aukstu ūdeni, lai sašaurinātu poras.

Matiem

Uz zirņu miltu un bezkrāsainas hnas bāzes var pagatavot masku matu stiprināšanai un augšanas stimulēšanai. Uz 2 ēd.k. miltu ņem tikpat daudz bezkrāsainas hnas un 1 ēd.k. diždadža vai olīveļļas, kā arī 1 svaigu olas dzeltenumu. Visas sastāvdaļas sajauc, pievieno nedaudz silta ūdens līdz skābā krējuma konsistencei. Masku silda pusminūti mikroviļņu krāsnī, uzklāj uz mitriem matiem uz pusstundu, pēc tam noskalo, neizmantojot šampūnu.

Tradicionālajā ķīniešu matu kopšanā ir procedūra, kurā izmanto zirņu miltus, kas palīdz attīrīt matus un galvas ādu, tos nepāržāvējot. Šim nolūkam ņem zirņu miltus un aplej ar siltu ūdeni līdz bieza skābā krējuma konsistencei (lai nebūtu kunkuļu, nepārtraukti jāmaisa). Pēc tam atstāj ievilkties uz nakti. No rīta iegūto masu uzklāj uz galvas ādas un matiem visā garumā un atstāj uz pusstundu, pēc tam noskalo ar siltu ūdeni, neizmantojot šampūnus un balzāmus. Šis līdzeklis ir ieteicams taukainiem matiem, jo palīdz noņemt lieko sebumu.

Kaitējums un kontrindikācijas

Zirņu miltos nav kaitīgu vielu. Tomēr, lietojot lielā daudzumā, var rasties tādas nepatikšanas kā meteorisms, vēdera uzpūšanās, gremošanas traucējumi.

Kontrindikācijas:

1. Zirņu miltus regulāri nav ieteicams lietot gados vecākiem cilvēkiem, ja viņiem ir gremošanas problēmas.
2. Zirņu milti ir kontrindicēti nieru slimībām, tostarp akūta nefrīta gadījumā. Nav vēlams tos iekļaut ēdienkartē akūta holecistīta gadījumā.
3. Akūta pankreatīta, gastrīta, kuņģa čūlas un citu kuņģa-zarnu trakta iekaisuma slimību gadījumā zirņu milti ir kontrindicēti. Taču tos nelielos daudzumos var iekļaut uzturā, ja šīs slimības ir hroniskā formā un stabilas remisijas stāvoklī. Un, protams, iepriekš jākonsultējas ar ārstu.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Izvēloties jebkurus miltus, ļoti svarīgi ir pārbaudīt iepakojuma integritāti, pretējā gadījumā pastāv risks, ka iekšā ir mitrums. Turklāt iepakojumam jābūt izgatavotam no papīra, jo polietilēnā milti neelpo. Pirms iegādes jāpārbauda arī derīguma termiņš. Zirņu milti ilgi neuzglabājas, tāpēc nav vērts tos pirkt rezervē.

Visvairāk tiek vērtēti tā sauktie 'vecās krievu' zirņu milti – tie ir rupja maluma milti jeb pilngraudu milti, kas ir visveselīgākie. Veikalā tos, protams, nevar apskatīt, bet kopumā jāzina, ka kvalitatīviem zirņu miltiem jābūt gaiši bēšā toņa. Jo augstāka ir malšanas pakāpe, jo augstāka to šķira un gaišāka krāsa. Protams, uzreiz jāpārbauda, lai miltos nebūtu tumšu punktu, kunkuļu, kukaiņu u.tml.

Labi zirņu milti, kas ir uzglabāti pareizi, nav rūgti, tajos nav skābuma, garšu var raksturot kā nedaudz saldenu. Nedrīkst būt ne pelējuma garšas, ne nepatīkamas smakas, tāpat arī smilšu sajūtas uz zobiem degustējot. Sausā stāvoklī miltiem vispār nedrīkst būt smaržas, bet, ja uzlej nedaudz karsta ūdens, parādīsies raksturīgā zirņu smarža.

Zirņu miltus pārbauda šādi – jāņem neliels daudzums produkta un jāsaspiež rokā. Kvalitatīvi milti tad neveido kunkuļus. Mitrie milti pielīps pie ādas.

Zirņu miltus ieteicams uzglabāt vai nu papīra maisiņos, vai lina maisiņos, sausā, tumšā vietā, lai tie neoksidētos un neuzsūktu mitrumu.

Kā pagatavot zirņu miltus mājas apstākļos

Zirņu miltus var pagatavot mājās no kaltētiem zirņu graudiņiem. Vienkāršākais variants ir samalt kaltētus zirņus kafijas dzirnaviņās līdz pulverveida stāvoklim. Uzreiz lielā daudzumā miltus šādā veidā iegūt nevar, bet, lai pievienotu kastrolei vai ārstniecības un kosmētikas nolūkiem – tas ir labs variants.

Ir arī sarežģītāks variants, toties milti ir smalkāki, un ēdieni – garšīgāki. Lai pagatavotu šādā veidā, vāra zirņu putru (no kaltētiem zirņiem) un sablenderē to. Tad iegūto biezeni izklāj uz cepešpannas un žāvē cepeškrāsnī pēc iespējas zemākā temperatūrā. Periodiski masu apmaisa. Rezultātā iegūst smalkas konsistences pulveri, kuram nav raksturīgās smaržas. No tā varēs pagatavot pat saldumus un konditorejas izstrādājumus.

Neatkarīgi no tā, kādā veidā iegūti zirņu milti, tie vispirms jāizklāj uz baltas drānas, vienmērīgi izkliedējot pa virsmu ne biezākā kā 2 cm slānī. Šiem miltiem kādu laiku jāatrodas sausā vietā, lai iztvaikotu atlikušais mitrums. Ja tie viegli atdalās no roku ādas, tas nozīmē, ka tie ir pilnībā gatavi. Tomēr pirms lietošanas tos tomēr ieteicams izsijāt.

Ko var pagatavot no zirņu miltiem: receptes

Zirņu milti ir lielisks diētisks produkts. Gatavošanas procesā tie saglabā visas derīgās vielas, par kurām tos vērtē. Turklāt tie praktiski neuzsūc taukus. No zirņu miltiem gatavo zupas, pankūkas un plācenīšus. Tomēr cepšanai tos labāk kombinēt ar citiem miltiem – ne obligāti kviešu, var izmantot auzu vai griķu.

Plācenīši

Plācenīši no zirņu miltiem ir populāri tradicionālajā indiešu virtuvē. To pagatavošanai uz 10 ēdamk. zirņu miltu ņem 5 ēdamk. auzu, griķu vai kviešu miltu. Tāpat būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas: 1 tomāts, 1 ķiploka daiviņa, 1 tējk. sasmalcinātas ingvera saknes vai atbilstošs daudzums pulvera, sāls un kurkuma pēc garšas.

Bļodā sajauc miltus un sausās garšvielas, pēc tam sāk pamazām pieliet aukstu ūdeni, tievā strūkliņā, lai varētu iegūt pietiekami biezu plācenīšu mīklu. No tomāta noņem mizu un sasmalcina blenderī ar zaļumiem, tad pievieno iegūtajai mīklai. Tai nevajadzētu būt vieglai, jāpanāk tās elastība, nepieciešamības gadījumā pievienot nedaudz miltu. No mīklas veido plācenīšus un cep no abām pusēm uz nepiedegošas pannas.

Pankūkas

Pankūkas no zirņu miltiem var pagatavot gan uz ūdens, gan uz kefīra. Pastāv arī citas receptes – piemēram, indiešu ar ingveru, taču tās nav tik populāras.

Ja gatavo pankūkas uz ūdens, sanāk kaut kas līdzīgs neraudzētam plācenītim, ko var pasniegt ar dārzeņu salātiem, ar raudzētiem piena produktiem vai ceptiem sīpoliem. Ņem 200 g zirņu miltu, 1 olu, sāli pēc garšas. Olu sajauc ar miltiem, tad pievieno siltu ūdeni, lai iegūtu skābā krējuma konsistenci. Tad pankūkas cep kā parastās, no kviešu miltiem. Mīklai var pievienot cukuru, tad tās labāk pasniegt ar medu vai ievārījumu.

Otrs variants – pankūkas uz kefīra. Ņem 5 ēdamk. zirņu miltu un 3 ēdamk. kviešu miltu, 200 ml kefīra, 1 olu, sāli un eļļu pēc garšas. Abus miltu veidus sajauc un izsijā, tad pievieno olu un kefīru. Ja nepieciešams, var pieliet nedaudz ūdens, lai maisījums nebūtu biezs. Tad cep pankūkas uz pannas ierastajā kārtībā.

Putra

Zirņu miltu putru vāra gan uz plīts, gan multivarkā. Proporcija ir šāda: 2 glāzes ūdens un 1 glāze zirņu miltu. Tos samaisa, lai iegūtu viendabīgu masu. Sāli vai cukuru pievieno pēc garšas. Gatavojot uz plīts, masu uz vidējas uguns vāra līdz biezeņa konsistencei. Gatavojot multivarkā, izvēlas režīmu “Putra” vai “Sautējums”. Piedevas putrai var būt dažādas – piemēram, ar burkāniem un sīpoliem sautēta selerijas sakne, skābā krējumā sautētas sēnes utt. Tikai ar gaļu šo produktu nav ieteicams kombinēt, jo tajā ir daudz augu olbaltumvielu. Saldu putru var pasniegt ar medu un žāvētiem augļiem.

Zupa

Zirņu miltu zupu pagatavot ir ļoti vienkārši. Tā var būt biezeņzupa, kurai vajadzēs 6 ēdamkarotes miltu uz 1 litru ūdens, sāli, garšvielas un zaļumus pēc garšas. Tad pietiek vienkārši atšķaidīt miltus ar ūdeni, lai nebūtu kunkuļu, pievienot sāli un garšvielas, uzkarsēt līdz vārīšanās temperatūrai, nepārtraukti maisot, un pasniegt ar zaļumiem.

Otrs variants – novārīt kartupeļus, sīpolus un burkānus, kā parastai zupai. Atšķaidīt zirņu miltus ar ūdeni, līdz izzūd kunkuļi, pievienot dārzeņu pusfabrikātam, uzkarsēt līdz vārīšanās temperatūrai un pasniegt ar zaļumiem.

Ķīselis

Senajā Krievzemē zirņu ķīseli gatavoja no kaltētiem zirņiem. Bet no miltiem tas sanāk maigāks, un to var lietot pat cilvēki ar gremošanas trakta slimībām.

Klasiskā proporcija – uz 2 glāzēm zirņu ņem 5 glāzes ūdens un vāra uz lēnas uguns 30–40 minūtes. Sāli un garšvielas pievieno pēc garšas. Pēc tam to atdzesē, pārlej formā un atstāj ledusskapī uz 3–4 stundām, lai tas sastingst. Daudzi pavāri iesaka gatavot zirņu ķīseli ar sēnēm. Tādā gadījumā sēnes ar sīpoliem apcep atsevišķi. Sastingušo ķīseli pasniedz ar sēņu cepeti. To pieņemts ēst, sagriežot šķēlēs.

Interesanti fakti par zirņiem

1. Pasaulē ir tikai septiņas zirņu sugas, bet tas ir viens no visnoderīgākajiem produktiem, tajā ir daudz šķiedrvielu. Toties zirņu šķirņu ir izaudzēts daudz vairāk. Saka, ka Tomass Džefersons, ASV trešais prezidents, savā īpašumā audzēja vairākus desmitus šķirņu.
2. Daži zinātnieki uzskata, ka zirņi kļuva par vienu no pirmajām kultūrām, ko cilvēki audzēja lauksaimniecības revolūcijas laikmetā pirms 10 000 gadiem. Tiek uzskatīts, ka tos pirmo reizi sāka audzēt Vidusjūras baseinā un Tālajos Austrumos. Tieši šajos reģionos tie joprojām spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu kulinārijā, kaut arī šodien tie izplatīti visā pasaulē. Visvairāk tos audzē Ķīnā un Krievijā, bet trijniekā ietilpst arī Kanāda. Dažas sējas zirņu šķirnes var izaugt līdz 2 m augstumā.
3. Zirņos ir daudz olbaltumvielu. 19.–20. gadsimtā šī īpašība tika izmantota, lai pagatavotu surogātdesu, kas ietilpa vācu karavīru uzturā līdz Otrajam pasaules karam. Tiesa, vairumā gadījumu tai tomēr pievienoja speķi vai gaļu.

Zirņu miltu foto