Auzu milti: derīgās īpašības un pielietojums
Mūsdienās arvien aktuālāks kļūst veselīgs dzīvesveids un uztura produktu lietošana, kuri ir labvēlīgi organismam un nesatur pārmērīgu kaloriju daudzumu. Ar to saistīta interese par auzu miltiem, kas ir viens no visnoderīgākajiem produktiem diētiskajam uzturam. Ceptie izstrādājumi ar auzu miltu piedevu izrādās pūkaināki un mazāk kaloriski. Šo produktu izmanto arī kosmētisko masku pagatavošanai, kas uzlabo ādas un matu stāvokli.
- Auzu miltu veidi
- Kā auzu milti atšķiras no kviešu miltiem
- Kā atšķiras auzu rupjmilti no auzu miltiem
- Kuri milti ir labāki: rīsu vai auzu
- Sastāvs un kaloriju saturs
- Kā auzu milti ir noderīgi
- Vispārējais ieguvums
- Sievietēm
- Vīriešiem
- Grūtniecības laikā
- Zīdīšanas periodā
- Bērniem
- Svara samazināšanai
- Auzu miltu ķīselis: ieguvumi un kaitējums
- Kā pagatavot ķīseli
- Auzu milti medicīnā
- Auzu milti kosmetoloģijā
- Sejai
- Matiem
- Kaitējums un kontrindikācijas
- Kā izvēlēties un uzglabāt
- Kā pagatavot auzu miltus mājas apstākļos
- Ko var pagatavot no auzu miltiem: receptes
- Cepumi
- Pankūkas
- Plācenīši
- Maize
- Siera plācenīši
- Keksi
- Mīkla
- Ar ko var aizstāt auzu miltus
- Kāpēc auzu milti ir rūgti
- Interesanti fakti par auzu putru
Auzu miltu veidi
Mūsdienu pārtikas rūpniecība ražo vairākus auzu miltu veidus:

- Rupjmilti. Tas ir tradicionāls auzu pārstrādes produkts. Tā ražošanai izmanto diedzētus auzu graudus, kas iepriekš izžāvēti.
- Klasiskie auzu milti, kurus izgatavo no grauda mīkstās daļas.
- Pilngraudu milti, kuriem izmanto graudus kopā ar apvalku.
Diētikā par visnoderīgākajiem tiek uzskatīti rupjmilti un pilngraudu šķirne.
Interesanti, ka pašā ražošanas procesā atšķirības būs minimālas. Visur graudi tiek termiski apstrādāti (tvaicēti), kā rezultātā notiek daļēja cietes dekstrinizācija. Tieši tāpēc auzu milti labi uzsūcas organismā. Turklāt termiskās apstrādes laikā iet bojā patogēnie mikroorganismi.
Kā auzu milti atšķiras no kviešu miltiem
Auzu milti satur aptuveni 3–4 reizes mazāk lipekļa nekā kviešu milti. Kādreiz tos pozicionēja kā tādus, kas nesatur lipekli, bet patiesībā tas nav pilnīgi korekts apgalvojums. Atšķirībā no kviešiem, kas satur lipekli, auzām sastāvā ir cita viela – avenīns.
Tas ir šīs graudaugu kultūras galvenais proteīns (līdz 80%). Starp citu, tieši pateicoties avenīnam, auzu miltiem un pārslām ir tonizējoša iedarbība uz organismu. Problēma ir tā, ka avenīna sastāvā ir 25% glutamīnskābes, tātad uz zarnām tas iedarbojas tāpat kā lipeklis. Un, lai gan auzas bieži iesaka tiem, kas ievēro bezglutēna diētu, tas attiecas tikai uz tām pārslām un miltiem, kas ir izgājuši īpašu apstrādi un kuriem ir atbilstoša atzīme.
Vēl viena atšķirība starp auzu miltiem un kviešu miltiem – tie satur organismam labvēlīgu silīciju, kura citos veidos vispār nav.
Kā atšķiras auzu rupjmilti no auzu miltiem
Pamatojoties uz iepriekš minēto, galvenā atšķirība starp diedzētu graudu miltiem (tolokno) un parastajiem miltiem ir izejviela. Pateicoties tam, ka to ražošanai izmanto diedzētus graudus, tajos nonāk sasmalcinātas dīgļu un kliju apvalks, tāpēc tajos ir augstāks vitamīnu un minerālvielu saturs. Savukārt parastos miltus ražo no parastajiem graudiem, un tajos ir mazāk vitamīnu un minerālvielu. Tomēr to enerģētiskā vērtība ir aptuveni vienāda.
Kuri milti ir labāki: rīsu vai auzu
Uz šo jautājumu nevar sniegt viennozīmīgu atbildi. Gan rīsu, gan auzu milti tiek uzskatīti par diētiskiem pārtikas produktiem. Veselam cilvēkam atšķirība būs minimāla. Tomēr cilvēkiem ar celiakiju, proti, ar glutēna nepanesību, atšķirība tomēr pastāv. Proti, rīsu milti vispār nesatur glutēnu, bet auzu miltos ir iepriekš minētais avenīns, kas arī var izraisīt vēdera uzpūšanos un gremošanas traucējumus.
Sastāvs un kaloriju saturs
Auzu miltu enerģētiskā vērtība ir 369 kcal uz 100 g. Tie satur olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus. Turklāt tauku tajos ir vairāk nekā kviešu miltos.
Auzu milti ir neaizvietojamo aminoskābju avots. Tās ir holīns un tirozīns. Pēdējais ir dopamīna un noradrenalīna priekštecis. Tā trūkums var izraisīt depresīvus stāvokļus. Holīns uzlabo vielmaiņu visos audos, bet īpaši labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu.
Auzu miltu sastāvā ietilpst arī:
- B grupas vitamīni, kas regulē vielmaiņas procesus, tostarp folijskābe.
- Dzelzs, kas piedalās asinsrades procesā.
- Cinks, kam piemīt pretiekaisuma īpašības.
- Magnijs, kam ir spazmolītiska iedarbība.
- Silīcijs, kas piedalās daudzos dzīvībai svarīgos procesos, tas arī novērš priekšlaicīgu organisma novecošanos.
Pēc sava sastāva auzu milti ir daudz veselīgāki nekā kviešu milti. Tāpēc tos iesaka arī dietologi.
Kā auzu milti ir noderīgi
Vispārējais ieguvums
Auzu miltiem piemīt šādas īpašības:

- Samazina vēža slimību attīstības risku.
- Samazina «sliktā» holesterīna līmeni, tādējādi novēršot aplikumu veidošanos, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības.
- Labvēlīgi ietekmē aknu un hepatobiliārās sistēmas darbību.
- Uzlabo kognitīvās funkcijas, pateicoties tirozīna un folijskābes saturam.
- Normalizē ādas un matu stāvokli.
- Palīdz samazināt svaru.
Auzu milti ir izmantojami dažādu ēdienu pagatavošanai, tāpēc tos iekļaut savā uzturā būs pavisam vienkārši.
Sievietēm
Kā zināms, daiļā dzimuma pārstāves biežāk nekā vīrieši sirgst ar vairogdziedzera slimībām. Auzu milti satur aminoskābi tirozīnu, kas labvēlīgi ietekmē šī orgāna stāvokli. Kad organismā tirozīnam pievienojas joda atomi, sāk ražoties vairogdziedzera hormoni. Tātad auzu milti ir noderīgi kā hipotireozes profilakses līdzeklis. Tirozīns regulē arī virsnieru funkciju.
Šis produkts arī palīdz normalizēt asinsspiedienu un centrālās nervu sistēmas darbību, tostarp novērst trauksmi un aizkaitināmību.
Vīriešiem
Jāatzīmē, ka 200 g auzu miltu satur 96% no kopējās ikdienas nepieciešamības pēc mangāna. Šis elements kopā ar cinku ir vissvarīgākais minerāls vīriešiem, jo palīdz normalizēt reproduktīvās sistēmas darbību un paaugstina izturību pret stresu.
Arī auzu miltos ir fosfors, kas nepieciešams normālas vielmaiņas uzturēšanai un kognitīvo funkciju uzlabošanai. Tajos ir molibdēns un šķiedrvielas, kuru lietošana samazina holesterīna līmeni asinīs un novērš sirds un asinsvadu sistēmas slimības.
Grūtniecības laikā
Topošo māmiņu uzturā auzu milti var pilnībā aizstāt kviešu miltus. Tie apgādās organismu ar visiem noderīgajiem minerāliem un vitamīniem, kas ir īpaši svarīgi bērna gaidīšanas periodā, palīdzēs izlīdzināt hormonālās svārstības agrīnā grūtniecības posmā un stiprinās kaulu audus.
Protams, tas nenozīmē, ka jāēd pēc iespējas vairāk pankūku un plācenīšu no auzu miltiem. Tas tomēr ir diezgan kaloriju saturošs produkts, un liekais svars grūtniecības laikā var izraisīt ne tikai problēmas ar sirds un asinsvadu sistēmu, bet arī grūtības dzemdībās, kas saistītas ar augļa svara palielināšanos. Tomēr, lietojot auzu miltus nelielos daudzumos, piemēram, pievienojot tos raudzēta piena kokteiļiem uzkodām, tie gluži pretēji palīdzēs uzturēt normālu svaru.
Zīdīšanas periodā
Lai gan auzu milti satur nevis lipekli, bet citu olbaltumvielu – avenīnu, tos barojošās mātes uzturā jāievieš piesardzīgi. Lieta tāda, ka bērns var reaģēt uz to tāpat kā uz kviešu miltiem, proti, ar sāpēm vēderā, meteorismu utt. Tāpēc auzu miltus uzturā iekļauj uzmanīgi, vienlaikus novērojot bērna reakciju.
Bērniem
Bērniem auzu milti kopumā ir ļoti noderīgi, jo satur daudz vitamīnu un minerālvielu, kā arī tirozīnu, kas uzlabo garīgo aktivitāti un palīdz nodrošināt organismu ar možumu un enerģiju visai dienai. Auzu putra ir svarīga pareizai sirds un asinsvadu sistēmas veidošanai, muskuļu un balsta un kustību aparāta stiprināšanai, dabiskās imunitātes paaugstināšanai. Tāpēc putra no auzu miltiem ir lielisks brokastu variants bērnam. Bet aktīvi to drīkst dot tikai bērniem, kuriem jau ir 1 gads. Pirms tam auzu miltus uzturā ievieš pakāpeniski, lai varētu sekot līdzi reakcijai. Ja mazulim parādās celiakijas simptomi, auzu putra nekavējoties būs jāatceļ.
Šeit ir ļoti svarīgi ievērot piebarošanas secību. Vienmēr sāk ar rīsiem, griķiem un kukurūzu, kas nesatur lipekli. Tikai pēc tam bērnam var sākt dot putru no auzu miltiem. To gatavo šādi: uzvāra 100 ml ūdens, ieber tajā 1 ēdamkaroti auzu miltu un rūpīgi samaisa. Putru vāra uz lēnas uguns 5 minūtes.
Ja bērns uz šo produktu reaģēja normāli, pēc kāda laika auzu miltu daudzumu varēs palielināt divas reizes.
Svara samazināšanai
Auzu milti svara zaudēšanai ir labi, jo tie satur tirozīnu. Šī aminoskābe nomāc apetīti, kas ļauj samazināt porcijas un atbrīvoties no liekajiem kilogramiem.
Auzu milti svara zaudēšanai ir noderīgi ne tikai šī iemesla dēļ. Pateicoties šādam sastāvam, ēdieni no tiem organismā uzsūcas pakāpeniski. Atšķirībā no citiem produktiem, pēc ēšanas nenotiek straujš cukura līmeņa pieaugums asinīs. Tomēr auzu milti lieliski palīdz remdēt izsalkumu.
Augstais šķīstošo šķiedrvielu saturs, pateicoties kurām no organisma tiek izvadīti toksīni, palīdz stimulēt gremošanas procesu un atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Turklāt auzu milti uzlabo resnās zarnas mikrofloru, kas ļauj sasniegt ilgāku un stabilāku rezultātu nekā ar ātrajām diētām. Pie tam šādā uztura režīmā apetīte tiek nomākta, cilvēks nejūt izsalkumu. Viņš gan psiholoģiski, gan fiziski labāk panes ierobežojumus nekā ar citām diētām.
Ir dažādi diētas varianti ar auzu miltiem. Bet visbiežāk no tiem gatavo putru vai ķīseli, kas tiks aprakstīts turpmāk. Vienā šāda ēdiena porcijā ir aptuveni 25% no dienas normas šķīstošajām šķiedrvielām, tāpēc putru vai ķīseli var lietot 4 reizes dienā, bet starplaikos dzert zaļo tēju vai negāzētu ūdeni.
Vēl viens variants – ar auzu putru var aizstāt tikai brokastis un vakariņas, bet pusdienās var atļauties gabaliņu vārītas vistas krūtiņas un dārzeņu salātus. Šādu putru gatavo tāpat kā iepriekš aprakstīto bērniem. Uz šādas diētas bez kaitējuma veselībai var būt līdz 4 nedēļām. Šajā laikā var zaudēt 5–7 kg.
Arī auzu miltus var pievienot smūtijam no nesaldināta beztauku jogurta un svaigiem augļiem. Tad šis ēdiens diētas ietvaros aizstās 4 ēdienreizes. Šādas monodiētas maksimālais ilgums ir 1 nedēļa. Šajā laikā var zaudēt 4 kg.
Auzu miltu ķīselis: ieguvumi un kaitējums
Šis ēdiens tiek uzskatīts par lielisku variantu tiem, kuri cieš no kuņģa-zarnu trakta iekaisuma slimībām vai nesen pārcietuši operāciju un tagad nepieciešama atveseļošanās. Auzu ķīselim piemīt apvalkojošas īpašības un tas palīdz nodrošināt organismu ar nepieciešamajām minerālvielām un vitamīniem. Tam nav kontrindikāciju, izņemot celiakiju.
Kā pagatavot ķīseli
Šim ēdienam ņem 1 ēdamkaroti miltu, 1 litru ūdens, 5 g rudzu skābes. Auzu miltus aplej ar 0,75 l ūdens, pievieno rudzu skābi un atstāj uz nakti. No rīta vēlreiz kārtīgi samaisa un izkāš caur smalku sietu. Iegūto šķidrumu uzvāra, tad vāra uz lēnas uguns 3–5 minūtes. Lai ķīselis nepiedeg, tas regulāri jāmaisa.
Auzu milti medicīnā
Pateicoties pretiekaisuma īpašībām, tautas medicīnā auzu miltus izmanto muskuļu un skeleta sistēmas slimībām. Piemēram, pie osteohondrozes ieteicams taisīt kompresi no auzu plācenīšiem. Vienādās proporcijās sajauc auzu un rudzu miltus, samīca mīklu uz ūdens, cep neraudzētus plācenīšus un vēl karstus pieliek pie problemātiskās vietas.
Auzu miltus izmanto arī kā līdzekli pret papēža piešiem. Ņem 1 tējkaroti šīs sastāvdaļas un sajauc ar tādu pašu daudzumu medus. Iegūst plāceni, ko pieliek pie bojātā papēža, nostiprina ar pārsēju, uzvelk siltu zeķi un atstāj uz nakti. Ārstēšanas kurss ir 10 procedūras.
Auzu milti kosmetoloģijā
Šo produktu, pateicoties augstajam vitamīnu un minerālvielu saturam, plaši izmanto mājas kosmetoloģijā.

Sejai
No auzu miltiem ādai var pagatavot šādas maskas:
- Barojoša. Uz 1 ēdamkaroti auzu miltu ņem 1 tējkaroti šķidra medus un tikpat daudz skābā krējuma. Šo maisījumu uzklāj uz attīrītas sejas ādas uz 15–20 minūtēm, pēc tam nomazgā. Maska uzlabo sejas krāsu un padara ādu maigāku. Bet tiem, kam ir jutīga āda, labāk to aizstāt ar kumelīšu novārījumu, lai nerastos kairinājums.
- Savedzoša maska. Uz 2 ēdamkarotēm auzu miltu ņem vienu svaigu olu baltumu, pāris pilienus mandeļu eļļas un citrona sulas. Maisījumu uzklāj uz ādas un atstāj, līdz olbaltums izžūst, pēc tam nomazgā.
- Nobriedušai un novecojošai ādai. Uz 1 tējkaroti auzu miltu ņem neapstrādātu dzeltenumu, karoti medus un tikpat daudz jebkuras svaigi spiestas augļu sulas. Masku uzklāj uz 15–20 minūtēm, pēc tam nomazgā.
Auzu miltus pievieno arī skrubjiem pret melnajiem punktiem.
Matiem
Tā kā auzu milti satur daudz B grupas vitamīnu, kas nepieciešami matu biezumam un spīdumam, tos var izmantot arī mājas kosmētikas pagatavošanai. Piemēram, var pagatavot šādas maskas:
- Matu augšanai. Ņem vienādos daudzumos auzu miltus un siltu pienu vai ūdeni, samaisa un atstāj ievilkties 20 minūtes. Pēc tam iegūtajam līdzeklim pievieno 1 ēdamkaroti linsēklu vai mandeļu eļļas un A vitamīna kapsulas saturu. Līdzekli uzklāj uz galvas ādas uz pusstundu, pēc tam rūpīgi nomazgā.
- Taukainiem matiem. Tāpat kā iepriekšējā receptē, auzu miltus pārlej ar siltu ūdeni, ļauj ievilkties, tad gatavajai masai pievieno vēl 1 tējkaroti cepamās sodas un rūpīgi samaisa. Masku uzklāj uz galvas ādas uz pusstundu, pēc tam nomazgā.
- Sausiem matiem. Ņem 2 ēdamkarotes auzu miltu, tikpat daudz uzsildīta piena un 1 tējkaroti rīcineļļas. Maisījumu uzklāj burtiski uz 20 minūtēm un nomazgā ar šampūnu.
No auzu miltiem var pagatavot arī attīrošu līdzekli. To lieto šampūna vietā. Ņem auzu miltus un atšķaida ar ūdeni, lai iegūtu pietiekami biezu putru. To uzklāj uz galvas ādas un matiem, pēc tam nomazgā ar ūdeni. Auzu putra adsorbē netīrumus un lieko ādas tauku.
Kaitējums un kontrindikācijas
Auzu miltiem praktiski nav kontrindikāciju. Tos var lietot kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā. No auzu miltiem, piemēram, gatavo ķīseli, ko dod, saasinoties gastrītam un pankreatītam. Vienīgā kontrindikācija – šos miltus nedrīkst lietot cilvēki, kas slimo ar celiakiju, jo tie izraisīs nepatīkamas sajūtas, kas saistītas ar vēdera uzpūšanos, meteorismu, gremošanas traucējumiem.
Kā izvēlēties un uzglabāt
Ja ir iespēja vizuāli novērtēt miltus, tas noteikti jādara. Tiem jābūt dzeltenīgiem vai krēmkrāsas, pieļaujama pelēcīga nokrāsa. Pēc garšas tie būs tieši tādi paši kā auzu pārslas, iespējama neliela rūgtens.
Labāk pirkt miltus, kas iepakoti papīra, nevis polietilēna maisiņos, jo tie elpo, un tajos nav sasmakušas smakas. Maisiņam jābūt cieši noslēgtam, un tam nedrīkst būt bojājumu.
Auzu miltus jāuzglabā sausā un vēsā vietā ar optimālu gaisa mitrumu 60–70%. Šie milti satur daudz tauku, tāpēc tos nav ieteicams uzglabāt ilgāk par trim mēnešiem. Tos arī nevajadzētu atstāt atvērtā papīra maisiņā, labāk pārberiet stikla burkā ar cieši aizveramu vāku.
Pilngraudu milti satur daudz dabisko eļļu. Tos labāk turēt ledusskapī, lai tie nekļūtu sasmakuši.
Kā pagatavot auzu miltus mājas apstākļos
Lai gan par visveselīgākajiem tiek uzskatīti milti no veseliem graudiem, mājas apstākļos visvieglāk tos pagatavot no auzu pārslām, iepriekš tās samaļot kafijas dzirnaviņās vai blenderī. Lai iegūtu vienmērīgu malumu, šādas ierīces bļodu jāpiepilda ar pārslām nevis pilnībā, bet 2/3 apjomā. Maluma pakāpe šeit tieši ir atkarīga no pārslu apstrādes laika. Jo ilgāk tās tiek maltas, jo smalkāks un sīkāks malums tiek iegūts.

Pieredzējušas saimnieces iesaka pirms pārslu malšanas tās nedaudz izžāvēt ne pārāk sakarsētā cepeškrāsnī (apmēram 70–100 grādu) 45–60 minūtes.
Ko var pagatavot no auzu miltiem: receptes
No auzu miltiem var pagatavot ne tikai smūtijus vai ķīseli, bet arī pankūkas, cepumus, kēksus un daudzus citus garšīgus ēdienus.
Cepumi
Klasiskajiem auzu cepumiem būs nepieciešami 120 g auzu miltu un 100 g kviešu miltu (labāk ņemt pilngraudu), 80 g sviesta, 5 ēdamkarotes cukura, 4 ēdamkarotes medus, šķipsniņa maltas kanēļa, 1 tējkarote ingvera pulvera, soda vai cepamais pulveris, 50 ml ūdens.
Mīkstinātu sviestu berzē ar medu, kanēli, ingveru un cukuru (medus un cukura daudzumu pēc vēlēšanās var samazināt). Iegūtajai pamatnei pievieno izsijātus divu veidu miltus jau ar cepamo pulveri. Tad pielej ūdeni un rūpīgi samīca mīklu. Tai jābūt tādai, lai no tās varētu veidot bumbiņas, kuras pēc tam izliek uz ietaukotas cepešpannas, viegli piespiežot no augšas. Desertu cep 190–200 grādu temperatūrā 15 minūtes.
Pankūkas
Ēdiena pagatavošanai būs nepieciešami 350 g auzu miltu, glāze kviešu miltu, 4 olas, 0,8 l piena, 80 g sviesta, 20 g svaigu raugu, 2 ēdamkarotes cukura, sāls pēc garšas.
Pienu sasilda, tajā atšķaida raugu ar cukura pievienošanu. Pēc 5–10 minūtēm raugam jāsāk putot. Pa to laiku auzu un kviešu miltus izsijā. Tad tajos ielej pienu ar raugu, rūpīgi samaisa, lai nepaliktu kunkuļi, pārklāj ar vāku, ietin dvielī un atstāj uz pusstundu.
Pēc šī laika sakuļ olas ar nelielu daudzumu izkausēta sviesta un sajauc ar uzrūgušo mīklu, pēc tam ļauj vēl nedaudz uzrūgt, ja vēlas iegūt biezākas pankūkas. Ja nē – var cept uzreiz.
Plācenīši
Uz 80 g auzu miltu ņem tādu pašu daudzumu kviešu miltu, 1 glāzi piena, 1 olu, 2 ēdamkarotes cukura vai saldinātāju uz stēvijas bāzes, ar etiķi dzēstu sodu, sāli pēc garšas.
Lielā traukā izsijā abus miltu veidus, pievieno sodu. Olu sakuļ atsevišķi ar pienu un sviestu, pēc tam visu samaisa, lai nepaliktu kunkuļi. Mīklu atstāj uz 20–30 minūtēm. Pankūkas cep uz sakarsētas pannas ar nepiedegošu pārklājumu bez eļļas 2–3 minūtes no katras puses.
Maize
Mīklai uz 50 g miltu vajadzēs 250 g ūdens, 1 tējkaroti sāls, 1,5 tējkaroti cukura, 7 g sausā rauga, 2 ēdamkarotes saulespuķu eļļas, 2 glāzes kviešu pilngraudu miltu.
Sagatavotajā traukā sajauc auzu un kviešu miltus, pievieno sauso raugu, pēc tam ielej ūdenī izšķīdinātu cukuru un sāli, un eļļu. Visu rūpīgi samaisa 5–7 minūtes. Iegūst klasisko rauga mīklu. Lai tās virsma neizžūtu, ieteicams to pārklāt ar drānu. Tai jāstāv 60 minūtes siltumā. Pēc šī laika mīklas tilpumam jāpalielinās divkārt. No tās veido bumbu, pārvieto ietaukotā formā, pārklāj ar dvieli un atkal atstāj vismaz uz pusstundu.
Pirms likt maizi cepeškrāsnī, to apsmērē ar ūdenī samitrinātu otu un pārkaisa ar auzu pārslām vai sezama sēklām. Cepšanas laiks – 40–45 minūtes 200 grādu temperatūrā.
Siera plācenīši
Siera plācenīši ir lielisks ēdiens dienas sākumam. To pagatavošanai vajadzēs 200 g zema tauku satura biezpiena (var būt rupjgraudains, bet tad to iepriekš vajadzēs izberzt caur sietu), 1 olu, 2 ēdamkarotes auzu miltu, 1 ēdamkaroti mannas putraimu, cukuru un vaniļu pēc garšas. Ja siera plācenīšus pasniedz ar ievārījumu vai kļavu sīrupu, cukuru mīklai var nepievienot.
Ja ir manāms, ka biezpienā ir daudz sūkalu, tas iepriekš jāizspiež, citādi siera plācenīši gatavošanas procesā zaudēs formu. Biezpienu sajauc ar mannu, auzu miltiem, olu, vaniļu. Ja vēlas, pievieno cukuru, kanēli, rozīnes.
Siera plācenīšus var pagatavot cepeškrāsnī – tas ir daudz veselīgāk nekā cepšana. Tad no iegūtās masas veido plācenīšus, izliek tos uz cepešpannas un ievieto uz 20 minūtēm cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 190 grādiem. Lai siera plācenīšu augšdaļa izskatītos glīti, tos var viegli apsmērēt ar kefīru.
Siera plācenīšus var arī apcept uz labas nepiedegošas pannas, lai nelietotu daudz eļļas. Tad tos ieteicams vispirms nedaudz apviļāt miltos un 5 minūtes paturēt ledusskapī, lai tie cepšanas laikā nezaudētu formu. No katras puses tos nepieciešams cept 2–3 minūtes.
Keksi
Kēksiņiem būs nepieciešami 150 g auzu miltu, 50 g kviešu miltu, 750 ml kefīra (to iepriekš vajag izņemt no ledusskapja, lai tas būtu silts). Tāpat ņem 1 olu, sauju rozīņu, 2 ēdamkarotes medus, 1 ēdamkaroti svaigi spiestas citrona sulas, dzēstu sodu vai cepamo pulveri mīklai.
Miltus sajauc ar sodu vai cepamo pulveri, ielej kefīru un rūpīgi samaisa, pēc tam ielej citrona sulu. Pēc tam pievieno sakultu olu, medu un rozīnes (neaizmirstiet tās iepriekš izmazgāt). Rūpīgi samaisa visas sastāvdaļas un izliek gatavo mīklu porciju formiņās. Tikai tās jāaizpilda ne pilnībā, bet aptuveni līdz pusei, jo mīkla vēl pacelsies. Cepešpannu ar kēksiņiem ievieto cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 180 grādiem. Cepšanas laiks – aptuveni 30 minūtes. Kēksiņu stāvokli var pārbaudīt, tos caurdurot ar zobu kociņu. Ja tas būs sauss, bez pielipušiem gabaliņiem, tie ir gatavi.
Mīkla
No auzu miltiem var pagatavot mīklu picai. Tam būs nepieciešams – 1 glāze vājpiena kefīra, 1 ola, 100 g auzu miltu, 150 g vājpiena biezpiena, ne vairāk kā 1 tējkarote sāls.
Biezpienu izberž caur sietu, lai nebūtu kunkuļu, pēc tam kārtīgi samaisa ar olu un kefīru. Šīs sastāvdaļas pievieno auzu miltiem, pēc tam iegūto mīklu sālī, rūpīgi izmīca un no tās iegūst plāceni, kas var kļūt par pamatu picai.
Ar ko var aizstāt auzu miltus
Šo produktu var aizstāt ar rīsu miltiem, tie ir ne mazāk veselīgi, vai ar griķu miltiem (bet tikai tie vēl sliktāk saglabā cepumu formu). Dietoloģijā auzu miltus smūtijiem un rūgušpiena kokteiļiem aizstāj ar mandeļu miltiem.
Kāpēc auzu milti ir rūgti
Daudzi uzskata, ka rūgtuma klātbūtne norāda, ka milti ir bijuši nederīgi. Patiesībā tas nav pilnīgi taisnība. Pat svaigi auzu milti var būt viegli rūgti, jo šī īpašība ir raksturīga pašiem graudiem un nepazūd pēc to pirmapstrādes. Bet gatavajos cepumos tā vairs nebūs. Lieta tāda, ka vielas, kas piešķir šādu garšu, izzūd pēc termiskās apstrādes.
Tomēr tas viss attiecas uz gataviem miltiem. Savukārt, ja tos gatavoja mājas apstākļos no auzu pārslām, tad šāds produkts nav rūgts.
Ja milti sabojājas, tad būs jūtama nevis viegla rūgtums, bet smaga sasmakusi garša. Šādā gadījumā nekāda termiskā apstrāde nepalīdzēs.
Interesanti fakti par auzu putru

- Ilgu laiku auzu putra bija vislētākais ēdiens. Auzas maksāja lēti, ar tām baroja zirgus, un cilvēkus, kuri ēda auzu putru, uzskatīja par pārāk nabagiem. Tomēr 19. gadsimtā parādījās auzu pārslas. Putra no tām bija daudz garšīgāka, tā pagatavojās ātrāk, un pašu izejvielu bija vieglāk transportēt lielos attālumos. Tāpēc drīz vien pārslas iekļāvās praktiski visu cilvēku uzturā. Un pēc tam zinātniskie pētījumi parādīja, ka tas ir ne tikai garšīgs, bet arī veselīgs ēdiens. Daudzas modeles un Holivudas aktrises atzīstas savā mīlestībā pret auzu pārslām un musli. Un viņu piemēram ir vērts sekot. Pievienotie auzu putrai rieksti un žāvēti augļi padara to vēl garšīgāku.
- Tomēr ne visi auzu pārslas ir veselīgas. Ātri pagatavojamās pārslas satur daudz mazāk derīgo vielu un vairāk kaloriju.
- Auzu pārslas un milti ļauj neitralizēt nepatīkamo smaku ledusskapī – pietiek atstāt tasi ar šo produktu uz nakti, lai tas uzsūktu visas nepatīkamās smaržas.
- Auzu milti, atšķaidīti ar aukstu pienu, ļauj novērst niezi un iekaisumu, kas saistīts ar saules apdegumiem.
«Svarīgi: visa informācija vietnē ir sniegta tikai informatīvos nolūkos. Pirms kādu ieteikumu lietošanas konsultējieties ar attiecīgās jomas speciālistu. Ne redakcija, ne autori neuzņemas atbildību par jebkādu iespējamo kaitējumu, ko var nodarīt materiāli.»
