Ķirbju milti: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Ķirbju sēklas ir viens no visnoderīgākajiem produktiem. Tām piemīt daudz ārstniecisku īpašību. Bet to pielietojuma joma ilgu laiku bija ierobežota ar to, ka tās ēda neapstrādātas vai žāvētas, vai arī no tām ražoja eļļu. Pēdējos gados ir parādījies vēl viens to pārstrādes produkts, kam piemīt visas sēklu derīgās īpašības – tie ir ķirbju milti. Šodien tos arvien biežāk izmanto kulinārijā un kosmetoloģijā.

Kas ir veselīgāks: ķirbju vai kviešu milti

Viennozīmīgi uz šo jautājumu atbildēt nevar. No vienas puses, kviešu miltiem ir augstāks kaloriju saturs – 342 kcal uz 100 g, bet ķirbju miltiem – aptuveni 305 kcal. Tajā pašā laikā kviešu milti satur vairāk olbaltumvielu, tiem ir augstāka uzturvērtība.

No otras puses, kviešu milti satur olbaltumvielu glutēnu, kas var izraisīt tādu slimību kā celiakija. Ķirbju miltos glutēna nav, tāpēc tie būs piemēroti cilvēkiem, kas cieš no šīs kaites. Turklāt tie satur daudz mikroelementu. Bieži vien dietologi iesaka sajaukt abus miltu veidus, lai iegūtu maksimālu labumu.

Sastāvs un kaloriju saturs

Ķirbju miltu enerģētiskā vērtība ir diezgan augsta – aptuveni 305 kcal uz 100 g. Bet unikālais ķīmiskais sastāvs padara tos neticami noderīgus.

Ķirbju milti satur šādas sastāvdaļas:

1. Askorbīnskābi, kas paaugstina imunitāti.
2. Karotinoīdus, kas labvēlīgi ietekmē redzi.
3. B grupas vitamīnus, tostarp folijskābi.
4. Vērtīgas omega-3 taukskābes, kas nepieciešamas normālai organisma darbībai.
5. Bagātīgs minerālu komplekts, ieskaitot fosforu, selēnu un cinku (turklāt pēc cinka satura tie tiek uzskatīti par čempioniem, jo vairāk šī elementa ir tikai sezama sēklās).

Arī jāatzīmē, ka 60 g ķirbju miltu satur fosforu un magniju tādā daudzumā, kas ir pietiekams, lai apmierinātu pieauguša cilvēka ikdienas vajadzību.

Ķirbju miltos ir daudz flavonoīdu un vairāki desmiti aminoskābju, kā dēļ tie tiek uzskatīti par vērtīgu diētisku produktu.

Ar ko ir noderīgi ķirbju milti

Vispārējais ieguvums

Ķirbju milti satur daudz derīgu vielu, pateicoties kurām tos var izmantot:

• lai normalizētu gremošanu;
• dabiskās imunitātes stiprināšanai;
• sirds un asinsvadu darbības uzlabošanai;
• helmintozes ārstēšanai;
• svara samazināšanai un cukura diabēta profilaksei.

Arī ķirbju milti palīdz ievērojami uzlabot ādas, matu un nagu stāvokli, pateicoties augstajam vitamīnu un cinka saturam.

Sievietēm

Sievietēm ķirbju milti galvenokārt ir skaistuma produkts, jo tie palīdz tikt galā ar problemātisku ādu un veicina organisma atjaunošanos. Bet šis produkts ir svarīgs arī hormonālā līdzsvara normalizēšanai. Tas ir īpaši noderīgs menopauzes periodā, jo ļauj izvairīties no ar to saistītām komplikācijām un nepatīkamiem simptomiem, novērst sirds un asinsvadu darbības pasliktināšanos, kas saistīta ar šo periodu.

Vīriešiem

Stiprā dzimuma pārstāvjiem šis produkts ir interesants ar to, ka satur daudz cinka. Tas ļauj atbrīvoties no prostatas dziedzera iekaisuma slimībām un kopumā labi ietekmē erektilo funkciju un reproduktīvās sistēmas orgānu stāvokli.

Grūtniecības laikā

Topošajām māmiņām šis produkts ir svarīgs ar to, ka tas ļauj novērst dažādas anēmijas formas – ar šo problēmu saskaras daudzas grūtnieces, jo lielākā daļa vitamīnu un minerālvielu tiek iztērēta augļa attīstībai. Turklāt ķirbju milti ļauj atbrīvoties no tūskas un palīdz regulēt svaru, kas arī ir ļoti svarīgi grūtniecības laikā.

Zīdīšanas periodā

Pastāv pētījumi, kas pierāda, ka ķirbju miltos esošās vielas ļauj uzlabot psihoemocionālo stāvokli. Jaunajām māmiņām tas ir svarīgi, jo palīdz novērst pēcdzemdību depresiju. Tāpat ķirbju miltu lietošana palīdzēs atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, kas uzkrāti grūtniecības laikā, kā arī sakārtot ādu un matus.

Bērniem

Bērniem ķirbju milti ir noderīgi ar to, ka satur daudz vitamīnu, kas nepieciešami normālai organisma attīstībai. Turklāt tajos nav glutēna, un daudzi mūsdienu bērni cieš, ja ne no nepanesības, tad no pārmērīgas jutības pret šo olbaltumvielu. Ķirbju miltus var iekļaut bērnu uzturā pēc gada vecuma, tos pamazām pievienojot putrām.

Svara samazināšanai

Pati par sevi ķirbju milti nav tauku dedzināšanas produkts. Bet tie palīdz noregulēt vielmaiņu, kas noved pie tauku nogulšņu samazināšanās. Turklāt ar to palīdzību var normalizēt gremošanas procesus, kas ļaus atbrīvoties no toksīniem.

Daži dietologi iesaka ievērot trīs nedēļu diētu, kurā viena ēdienreize tiek aizstāta ar kokteili uz skābā piena produktu un ķirbju miltu bāzes. Pārējām ēdienreizēm vienkārši jāatbilst veselīga uztura principiem, proti, būs jāatsakās no ceptiem un trekniem produktiem, alkohola, saldajiem gāzētajiem dzērieniem un smalkmaizītēm.

Kokteiļa lietošanas shēma būs šāda:

1. Pirmās nedēļas laikā brokastīs jāizdzer pusglāze kokteiļa, kas pagatavots no 100 ml beztauku jogurta vai kefīra, sajaukta ar 1,5 tējkarotēm ķirbju miltu.
2. Otrās nedēļas laikā brokastis būs barojošākas – jau 3 tējkarotes ķirbju miltu uz 100 ml beztauku kefīra vai jogurta.
3. Trešās nedēļas laikā palielinās rīta porcijas apjoms – tas jau ir 4 tējkarotes miltu uz 150 ml kefīra vai jogurta.

Šajā laikā var zaudēt 5–7 kg liekā svara. Var šķist, ka tas nav pārāk iespaidīgs rezultāts. Taču tas būs stabils – liekais svars ilgstoši neatgriezīsies, īpaši, ja periodiski izdzersiet šādu organisma attīrīšanas kokteili. Turklāt svara zaudēšana notiek organismam pēc iespējas drošā veidā.

Kā lietot ķirbju miltus ārstniecības nolūkos

Ķirbju miltu unikālais sastāvs padara tos par lielisku ārstniecības līdzekli. Tos reti izmanto kā patstāvīgas zāles, bet tie ir svarīga kompleksās terapijas sastāvdaļa. To priekšrocību vidū, cita starpā, ir tas, ka tie var kombinēties ar jebkuriem ēdieniem, nezaudējot savas labvēlīgās īpašības. Turklāt tos var lietot kopā ar jebkuriem medikamentiem. Dažkārt tos izraksta kā profilaktisku līdzekli, ja nepieciešams lietot daudz dažādu zāļu. Šādos gadījumos ķirbju milti ļauj noņemt papildu slodzi no aknām un darbojas kā hepatoprotektors.

Apēst karoti ķirbju miltu tāpat, sausu, ir ļoti grūti. Tāpēc ieteicams tos pievienot skābpiena produktiem 1–2 tējkarotes apjomā uz 100 ml kefīra vai jogurta. Šādu līdzekli var lietot ne biežāk kā divas reizes dienā. Ārstēšanas kursa ilgums ir viens mēnesis, pēc tam ieteicams veikt pārtraukumu. Kopumā gada laikā var iziet 3–4 šādus kursus.

Lietojums kosmetoloģijā

Ķirbju miltus, kas iegūti no šī augļa mīkstuma, ieteicams izmantot mājas kosmetoloģijā. Tie satur B grupas vitamīnus, askorbīnskābi, kā arī cinku, kam piemīt pretiekaisuma īpašības, padarot šo produktu ārkārtīgi noderīgu cīņā pret pinnēm. Tajā pašā laikā ķirbju miltos ir tādas sastāvdaļas kā metionīns un lizīns. Tās ir aminoskābes, kas stimulē kolagēna – proteīna, kas atbild par ādas jaunību un elastību – ražošanu. Tāpēc līdzekļiem uz ķirbju miltu bāzes piemīt arī atjaunojošs efekts.

Piemēram, Jūs varat pagatavot šādas maskas:

1. Sausai ādai. Jāņem 2 ēdamkarotes ķirbju miltu no sēklām, jāsajauc ar 1 ēdamkaroti kefīra vai skābā krējuma, tikpat daudz ziedu medus un citronu sulas. Maisījums jāuzklāj uz attīrītas sejas ādas uz 15 minūtēm, pēc tam rūpīgi jānoskalo. Sastāvam ir viegls balinošs efekts. Tam ir arī brūču dziedēšanas darbība, tāpēc dažkārt to uzklāj tikai uz bojātajām vietām.
2. Maska pret pigmentāciju. Ķirbju milti jāsajauc ar karstu ūdeni, lai iegūtu ļoti šķidras konsistences līdzekli (līdzīgu kosmētiskajam pienam). Tam jāpievieno ķirbju sula vai svaigi spiestu citronu sula un jānoslauka pigmentētās vietas losjona vietā.
3. Atjaunojoša maska. Uzvāriet apmēram 20 g miltu nelielā daudzumā verdoša ūdens, lai nebūtu kunkuļu, un pēc tam paturiet uz lēnas uguns līdz sabiezēšanai, tad izslēdziet un pagaidiet, kamēr atdziest. Tikmēr noberziet ādu ar olīveļļas un citronu sulas maisījumu, tad uzklājiet ķirbju masku un pēc 15 minūtēm noskalojiet to ar siltu ūdeni.

Līdzīgā veidā ķirbju milti tiek izmantoti roku ādas un kutikulas kopšanai. Tos var kombinēt ar dažādām eļļām.

Arī ķirbju miltus pievieno gatavām matu maskām, lai noņemtu iekaisumu no galvas ādas un atbrīvotos no seborejas.

Kaitējums un kontrindikācijas

Lai gan kopumā ķirbju milti ir veselīgi un neizraisa alerģiju, nevar izslēgt to individuālo nepanesību. Iekļaujot šo produktu uzturā, vienmēr ir vērts pāris dienas novērot organisma reakciju, pirms sākt regulāru lietošanu.

Nav ieteicams lietot ķirbju miltus vairāk par 4–5 tējkarotēm dienā, jo tas var izraisīt gremošanas traucējumus, caureju vai aizcietējumu atkarībā no organisma noslieces. Kairinātās zarnas sindroma gadījumā no šāda šķiedrvielu daudzuma var rasties meteorisms.

Kā uzglabāt ķirbju miltus

Šo produktu uzglabā tieši tāpat kā jebkurus citus miltus, proti, nodrošina aizsardzību no mitruma un tiešiem saules stariem. Ja milti atradīsies vietā, kur uz tiem pastāvīgi kritīs saules gaisma, tie mainīs smaržu, tā kļūs nedaudz sasmakusi. To garšas īpašības šādā gadījumā arī pasliktināsies.

Optimālākais variants – uzglabāt miltus tumšā un sausā vietā istabas temperatūrā. Daudzi ražotāji tos izlaiž hermētiskā iepakojumā ar speciālu aizdari. Ja milti tiek patērēti ātri, tos var atstāt šajā iepakojumā. Pretējā gadījumā labāk tos pārbērt stikla burkā, kuras vāciņš cieši aizveras.

Kā pagatavot ķirbju miltus mājas apstākļos

Ķirbju miltus piedāvā tirdzniecības firmas, kas specializējas bioloģiskajos produktos. Neskatoties uz visām šādu miltu pozitīvajām īpašībām, tiem ir nopietns trūkums – augsta cena. Bet šādu produktu var pagatavot arī mājas apstākļos. Īpaši aktuāli tas ir tiem cilvēkiem, kuri paši audzē ķirbi, jo šādos gadījumos viņi var būt pilnīgi pārliecināti par izejvielu kvalitāti.

No sēklām

Kā jau tika atzīmēts, ķirbju miltus visbiežāk gatavo no sēklām. Taču ne no katra ķirbja var iegūt sēklas, kas derēs miltu ražošanai. Prakse rāda, ka vislabākos rezultātus dod lielaugļu šķirnes. Turklāt priekšroka jādod cietmizas paveidiem. Dažās valstīs pat ir izaudzēti speciāli kailsēklu ķirbji, saukti arī par kailgraudiem. Piemēram, tādas ir šķirnes kā Herakls vai Golosemnaja 14 (Gribovskas stacijas selekcija). Šādu šķirņu sēklām praktiski nav mizas, tās ir klātas tikai ar plānu plēvīti, kas atvieglo to pārstrādi un ļauj iegūt miltus ar uzlabotām īpašībām. Tos varēs viegli izmantot maizes, kēksu vai pankūku cepšanai.

Bet, ja šādu ķirbju šķirņu nav pieejamu, var aprobežoties ar parastajām. Tikai jāsaprot, ka miltu iznākums būs neliels, jo arī sēklu augļos ir ne tik daudz. Piemēram, ja dārzeņa svars ir 3–4 kg, tad vidēji no tā sēklām iegūs aptuveni 100 g miltu. Tāpēc to jebkurā gadījumā var uzskatīt par premium klases produktu.

Tātad, lai iegūtu miltus, augli rūpīgi nomazgā, pēc tam noslauka ar drānu. Tīrīšanas posms ir ļoti svarīgs, jo sēklas netiek termiski apstrādātas.

Pēc tam ķirbi pārgriež, sēklas izņem, cenšoties tās uzreiz attīrīt no pielipušās mīkstuma. Pēc tam tās izklāj vienā kārtā uz tīra papīra (nekādā gadījumā ne uz avīzes), un tad žāvē dabiskā veidā. Ja mājās ir mājdzīvnieki vai mazi bērni, labāk sēklas izlikt uz plaukta, kuram nevarēs piekļūt.

Sēklas no mizas tīrīt nav ieteicams. Lieta tāda, ka zem mizas atrodas zaļa plēvīte, un tajā ir viela kukurbitaīns, kas, kā liecina pētījumi, palīdz cīnīties pat ar ļaundabīgiem audzējiem.

Nākamajā posmā žāvētās sēklas samaļ kafijas dzirnaviņās vai speciālā graudu dzirnaviņā. Katru reizi ierīcē ievieto tādu porciju, lai nazis varētu brīvi kustēties. Sākotnējā apstrādē nazis sasmalcinās sēklas, sadalot tās lielos gabalos. Pati sēkla sabrūk ātrāk nekā apvalks. Visos nākamajos posmos miza arī tiks sasmalcināta, bet jebkurā gadījumā brīdī, kad sēkla pārvērtīsies pulverī, tās daļiņas būs lielākas nekā pārējie milti. Tāpēc pēdējā posmā iegūto produktu noteikti izsijā, lai atbrīvotos no klijām.

No mīkstuma

Arī miltus var pagatavot no žāvēta ķirbja mīkstuma. Lai gan tas drīzāk ir tikai vitamīnu pulveris, jo tik daudz olbaltumvielu un taukskābju tas nesaturēs. Taču tajā būs vairāk karotinoīdu, un tiem piemīt izteikta antioksidanta iedarbība. Un, lai gan cepšanai šādi milti nederēs, tos varēs pievienot kokteiļiem, smūtijiem, mērcēm, zupām un dārzeņu sautējumiem – diētiskiem un ārstnieciskiem nolūkiem.

Lai pagatavotu šādus miltus, noteikti izmanto gatavu ķirbi, pārbauda, lai tas nebūtu bojāts. Pēc tam to rūpīgi nomazgā, nomizo un izņem sēklas. Mīkstumu sarīvē uz rupjās rīves, bet var arī sagriezt mazos kubiņos. Tad to žāvē vai nu cepeškrāsnī, vai mājas žāvētājā, jo dabiskā žāvēšana prasītu pārāk daudz laika. Izžāvēto masu samaļ blenderī vai dzirnavās līdz pulverveida konsistencei, kam būs skaista dzeltena vai oranža nokrāsa.

Ko var pagatavot no ķirbju miltiem: receptes

Lai gan šis produkts salīdzinoši nesen parādījies masveidā, pavāri ir iemācījušies izmantot ķirbju miltus visdažādākajos ēdienos. Atšķirībā no kviešu miltiem, tiem ir raksturīga patīkama piegarša. Un izcepumi, kas pagatavoti no tiem, tiek uzskatīti par pūkainākiem un aromātiskākiem. Tomēr ķirbju miltus izmanto ne tikai maizes izstrādājumiem, bet arī kā biezinātāju, gatavojot zupas un mērces. Tos var kombinēt ar dažādām sastāvdaļām. Piemēram, cepšanai ķirbju miltus bieži sajauc ar kviešu, rudzu vai auzu miltiem. Tos kombinē arī ar linsēklām vai sezama sēklām, riekstu kodoliem utt.

Var izmēģināt šādas receptes.

Biezpiena-ķirbju sacepums

Tā pagatavošanai uz 500 g biezpiena ar zemu tauku saturu būs nepieciešama glāze ķirbju miltu (200 g), rozīnes vai citi žāvēti augļi, cukurs pēc garšas, 2–3 vistas olas (var ņemt vairāk, ja tās ir mazas).

Vispirms biezpienu saberž ar miltiem un cukuru, līdz iegūst viendabīgu masu, tad pievieno rozīnes vai sasmalcinātus žāvētus augļus un rūpīgi samaisa. Olas sakuļ atsevišķi, tad ielej iegūto masu, atkal samaisa. Ja vēlas, šai mīklai var pievienot nedaudz vaniļas vai kanēļa. Cepamo formu ieziež ar eļļu vai izklāj ar pergamenta papīru. Eļļu ieteicams izmantot kukurūzas vai linsēklu, vēlams nerafinētu, lai kastrolis būtu aromātiskāks. Mīklu sadala pa formu, ieziež ar sakultu dzeltenumu vai skābo krējumu. Cep cepeškrāsnī 250 grādu temperatūrā. Masa kļūst blīva, bet izcepas aptuveni 15–20 minūtēs.

Cepumi no ķirbju miltiem

Lai cepumi labāk saglabātu formu, ieteicams sajaukt ķirbju miltus ar kviešu miltiem proporcijā 1:2. Cepumi joprojām saglabā derīgās īpašības, bet saturēs mazāk lipekļa nekā parastie. Turklāt tie sanāk pietiekami skaisti un pūkaini, saglabājot svaigumu vairākas dienas.

Uz glāzi ķirbju un kviešu miltu maisījuma būs nepieciešami 100 g sviesta, kā arī 5 ēdamkarotes cukura. Sviestu karsē, līdz tas kļūst šķidrs, tad pievieno cukuru un kārtīgi samaisa, līdz tas izšķīst, un pēc tam sajauc ar miltiem. Ja nepieciešams, mīklu var padarīt mazāk blīvu, pievienojot tai pienu. Lai cepumi būtu pūkaini, izmanto vai nu cepamo pulveri, vai sodu. Lai nodrošinātu patīkamu aromātu, pievieno citrona miziņu. Gatavo mīklu izrullē ar rullīti un izgriež no tās cepumus, izmantojot figūrveida formas. Iegūtos cepumus cep uz cepešpannas (uz pergamenta vai uz eļļotas virsmas).

Tradicionālais kēkss

Šim ēdienam būs nepieciešami tikai ķirbju milti – 0,5 kg uz 1 glāzi cukura un 5 olām. Lai kēkss būtu aromātiskāks, izmanto nedaudz ruma vai aromātisko esenci. Pūkainībai būs nepieciešams cepamais pulveris vai soda.

Olu baltumus sakuļ ar glāzi cukura, līdz veidojas biezas putas. Dzeltenumus ierīvē ar dažām karotēm cukura, vaniļu un kanēli. Tikmēr miltus izsijā caur sietu, lai tie kļūtu pūkaināki (un mīkla vieglāka), pievieno cepamo pulveri, tad ielej dzeltenumus, kas sakulti ar cukuru, rumu un samaisa. Kad masa ir gatava, ielej saputotos baltumus. Bet šoreiz tos kārtīgi nav jāmaisa. Šādi nevienmērīgi ar baltumiem pārlieto masu izlīdzina formā un ievieto cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 80 grādiem. Šajā temperatūrā kēksu cep 20 minūtes, tad pārbauda tā stāvokli. Zelta nokrāsa ir raksturīga gatavā ēdiena pazīme. Kad kēkss atdziest, to pārlej ar kokosriekstu vai šokolādes glazūru.

Protams, cepumu ar ķirbju miltiem par diētisku var saukt tikai nosacīti, jo tas tik un tā satur cukuru, tāpēc tā lietošanā jāievēro mērenība.

Ķirbju miltus kā tādus bieži izmanto tradicionālo ēdienu kaloriju satura samazināšanai. Piemēram, tajos panē gaļas masas izstrādājumus. Miltus no ķirbja mīkstuma gatavošanas laikā var iebērt pilngraudu putrās – iegūs vitamīnu piedevu, kas ēdienam piešķirs skaistu nokrāsu.

Interesanti fakti par ķirbi

Par to, ka ķirbim piemīt ārstnieciskas īpašības, bija zināms jau senos laikos. Par to liecina gan arheoloģiskie atradumi, gan ķirbja pieminēšana daudzās senajās Ēģiptes un Eirāzijas tautu mītos. Viduslaikos eiropieši vēl nepazina saulespuķu eļļu – saulespuķes tika ievestas daudz vēlāk no Jaunās pasaules. Bet viņi prata izspiest eļļu no ķirbju sēklām, ko bieži sauca par melno zeltu – tās krāsas, vērtības un labvēlīgo īpašību dēļ. Tad arī sāka pārstrādāt pēc spiešanas palikušos graudu atlikumus miltos.

Jau renesanses laikmetā, kad atvērās jauni tirdzniecības ceļi uz Āziju, ķirbis nonāca Tālo Austrumu valstīs – Ķīnā, Japānā, Indijā. Tieši šeit tagad tiek audzēts visvairāk ķirbju sēklām. Un ķirbju milti ir viena no populārākajām uztura piedevām tieši šajā reģionā.

Ķirbju miltu foto