Vīnogu kauliņu eļļa: labvēlīgās īpašības un kontrindikācijas

Vīnogu kauliņu eļļa ir unikāls produkts ar ārstnieciskām īpašībām. No vienas puses, tas ir tikai vīna darīšanas nozares blakusprodukts, bet no otras puses – vērtīga izejviela pārtikas, kosmētikas un pat farmācijas rūpniecībai. Viskozs gaiši dzeltens šķidrums ar zaļganu nokrāsu – tā izskatās vīnogu kauliņu eļļa. Tai ir patīkama garša un tā satur daudz vitamīnu.

Sastāvs un kaloriju saturs

Šīs eļļas enerģētiskā vērtība lielā mērā ir atkarīga no izejvielas īpašībām un vidēji sastāda 884–899 kcal uz 100 ml, kas ir pilnībā salīdzināms ar saulespuķu un augu eļļas rādītājiem.

Tomēr vīnogu eļļai ir viena svarīga priekšrocība. Tā satur ļoti daudz linolskābes, kas ir atbildīga par holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs, novērš asinsspiediena paaugstināšanos un palēnina sirds slimību attīstību. Vidēji šajā produktā ir 72% linolskābes (Omega-6 nepiesātinātās skābes). Pārējais ir oleīnskābe (Omega-9 nepiesātinātā – līdz 16%), palmitīnskābe, stearīnskābe un alfa-linolēnskābe.

Svarīga loma ir tieši linolskābes un oleīnskābes kombinācijai, jo kopā tās nodrošina šī produkta pretiekaisuma iedarbību. Tā labvēlīgi ietekmē centrālo nervu sistēmu un endokrīno sistēmu, veicina organisma attīrīšanos no dažāda veida toksīniem.

Arī šī eļļa satur A, E un B grupas vitamīnus, askorbīnskābi, praktiski tādu pašu makro- un mikroelementu, flavonoīdu, polifenolu un fitosterīnu kopu kā vīnogas.

Vīnogu kauliņu eļļas labvēlīgās īpašības

Šī unikālā produkta sastāvā ir daudz labvēlīgu komponentu. Tie palīdz cīnīties ar tūsku, uzlabo nakts redzi, labvēlīgi ietekmē asinsvadu stāvokli un novērš hemoroīdus. Šo eļļu izmanto daudzu slimību kompleksajā terapijā. Un mūsdienu pētījumi ir parādījuši, ka tā var, ja ne novērst, tad palēnināt ļaundabīgo zarnu, krūts vai prostatas dziedzera audzēju augšanu.

Sievietēm

Sievietēm šī eļļa ir noderīga, jo satur fitosterīnus. Tie ir hormoniem līdzīgas vielas, kurām, atšķirībā no sintētiskās hormonu aizstājterapijas, nav blakusparādību. Šo vielu klātbūtne ļauj izmantot vīnogu kauliņu eļļu sarežģītā terapijā slimībām, ko izraisa hormonālā nelīdzsvarotība. Tā labi palīdz menopauzes periodā un sāpīga PMS gadījumā. Turklāt eļļa labvēlīgi ietekmē asinsvadus, padarot to efektīvu varikozu vēnu ārstēšanā. To lieto arī tieši iegurņa orgānu infekcijas un iekaisuma slimību profilaksei. Kopumā tās lietošana labvēlīgi ietekmē visus reproduktīvās sistēmas orgānus.

Arī vīnogu eļļa palīdz kopt ādu, baro to, padara to gludāku un maigāku. Pētījumi ir parādījuši, ka šī produkta lietošana palīdz novērst vai pat noņemt strijas, atbrīvoties no sīkām mīmikas grumbiņām.

Vīriešiem

Vīnogu kauliņu eļļa satur veselu vielu kompleksu, kam piemīt pretiekaisuma aktivitāte, uzlabo spermatogēzes procesu un paaugstina erektilo funkciju. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienu vīriešiem, kuri bieži cieš no hroniska stresa un mazkustīga dzīvesveida sekām. Šīs vielas ietver iepriekš minētās polinepiesātinātās taukskābes, B grupas vitamīnus, tokoferolu, kā arī beta-sitosterīnu.

Vīriešiem ir lietderīgi kā ārstniecisku un profilaktisku līdzekli iekļaut uzturā vīnogu kauliņu eļļu. To uzskata par efektīvu tādām problēmām kā vīriešu neauglība, prostatīts, adenoma un pat prostatas vēža slimības (kas neatceļ arī spēcīgu medikamentu lietošanu).

Grūtniecības laikā

Topošās māmiņas uzturā obligāti jābūt Omega-6 nepiesātinātajām taukskābēm. Un vīnogu eļļa tiek uzskatīta par to labāko avotu. Turklāt tā apgādā grūtnieci ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un mikroelementiem. Dažām tās sastāvā esošajām vielām piemīt pat baktericīdas īpašības, kas ir ļoti svarīgi grūtniecības laikā.

Tomēr topošās māmiņas noteikti interesēs vēl viena linolskābes īpašība. Tā ir atbildīga par ādas elastību un tās spēju atjaunoties. Tāpēc grūtniecības laikā vīnogu eļļu uzklāj uz ādas, lai novērstu striju parādīšanos.

Bērniem

Bērniem līdz 12 gadu vecumam nav ieteicams dot vīnogu kauliņu eļļu, jo tāpat kā pašas vīnogas tā var izraisīt pārtikas alerģiju. Izņēmums ir gadījumi, kad ir atbilstoši medicīniski ieteikumi – piemēram, locītavu iekaisuma slimību gadījumā to var lietot kā ārēju līdzekli, bet diabēta gadījumā iekļaut uzturā 1 tējkarotes daudzumā dienā.

Svara samazināšanai

Linolskābe un oleīnskābe, kas atrodas šajā eļļā, normalizē lipīdu vielmaiņu un uzlabo endokrīnās sistēmas darbību. Tāpēc šis produkts ir noderīgs svara zaudēšanai – protams, ja tas tiek kombinēts ar pareizu uzturu. Piemēram, ja cilvēks ievēro diētu, tad kā mērci dārzeņu salātiem, kas ietilpst uzturā, var izmantot šo eļļas veidu. Starp citu, tas veicina tādu antioksidantu kā A un E vitamīnu labāku uzsūkšanos.

Kā lietot vīnogu eļļu iekšķīgi

Šo produktu izmanto kā ārēju un iekšēju līdzekli. Ja runa ir par iekšķīgu lietošanu ārstniecības nolūkos, deva ir 20 ml (2 ēdamkarotes) dienā. Kursa ilgums – 30 dienas. Lai vieglāk būtu uzņemt šādu eļļas daudzumu, to var uzdzert ar ābolu sulu (ja pacientam nav gastrīta).

Ja runa ir par iekšķīgu lietošanu dažādu ēdienu sastāvā, tad norma ir 2–3 ēdamkarotes eļļas dienā.

Ja eļļu lieto profilakses un vispārēja stiprinājuma nolūkos, tad norma ir 1 tējkarote līdzekļa tukšā dūšā. Kursa ilgums – 2 nedēļas.

Vīnogu kauliņu eļļa medicīnā

Oficiālajā medicīnā vīnogu kauliņu eļļa tiek uzskatīta par noderīgu uztura bagātinātāju. Tai nav patstāvīgas terapeitiskas nozīmes, bet tā ir svarīga kompleksās ārstēšanas pieejas sastāvdaļa.

Cukura diabēta gadījumā

Tiek uzskatīts, ka augstā organisko skābju un vīnogu polifenolu satura dēļ šī eļļa ir noderīga ne tikai aptaukošanās, bet arī 2. tipa cukura diabēta gadījumā, jo pazemina glikozes līmeni asinīs.

Svarīgi: vīnogu kauliņu eļļas glikēmiskais indekss — 54 vienības.

Gastrīta gadījumā

Gastrīta ar paaugstinātu skābumu gadījumā šī eļļa ir noderīga ar to, ka mazina kuņģa gļotādas iekaisumu un veicina tās atjaunošanos. Bet to jālieto nelielos daudzumos (2–3 ēdamkarotes) dažādu ēdienu sastāvā. Un turklāt produktus, kas cepti vīnogu kauliņu eļļā, gastrīta gadījumā lietot nedrīkst.

Podagras gadījumā

Šī slimība izpaužas ar iekaisuma procesiem locītavās, ko izraisa sāļu vielmaiņas traucējumi. Iekšķīgi podagras gadījumā vīnogu kauliņu eļļu neizmanto. Bet kā ārējs līdzeklis tā ir pierādījusi savu efektivitāti.

Lai mazinātu sāpes locītavā, sagatavo šādu maisījumu – ņem 20 ml vīnogu kauliņu eļļas, pievieno pa 4 pilieniem lavandas un eikalipta ēteriskās eļļas, kā arī 5 pilienus citrona eļļas. Iegūto līdzekli uzmanīgi ierīvē sāpīgajā locītavā, aptin to ar vilnas audumu un nodrošina tai pilnīgu mieru. Šādas procedūras var veikt katru dienu naktī.

Aknām

Vīnogu eļļas sastāvs ir unikāls ar savām hepatoprotektīvajām īpašībām, kas veicina aknu šūnu atjaunošanos. Tāpēc, ja nav holecistīta paasinājuma, šo eļļu pa 1–2 tējkarotēm var lietot aknu slimību gadījumā. Jāņem vērā, ka tai ir arī žulti dzenošs efekts, tāpēc tā var palīdzēt noteiktu žultspūšļa slimību, žults stagnācijas gadījumā.

Vīnogu kauliņu eļļa kosmetoloģijā

Šī eļļa tiek pievienota gan gataviem kosmētikas līdzekļiem, gan mājās gatavotām maskām un skrubjiem. Pateicoties augstajam antioksidantu saturam, to izmanto sejas, ķermeņa un roku ādas kopšanai, kā arī tā būs noderīga matiem un skropstām.

Sejai

Kopumā vīnogu kauliņu eļļu izmanto sejas ādas barošanai, bet uz tās bāzes gatavo arī citus līdzekļus. Piemēram:

1. Atjaunojoša maska. Uz 15 ml vīnogu eļļas ņem 1 ēdamk. baltā kosmētiskā māla un tikpat daudz svaigi spiestas citronu sulas. Masku uz sejas tur ne ilgāk par 15 minūtēm, lai pārāk nenoskaidrotu ādu, pēc tam noņem ar mitru salveti.
2. Attīrošs skrubis. Tā pagatavošanai sajauc 1 ēdamk. vīnogu eļļas ar tādu pašu daudzumu kafijas biezumu un sasmalcinātu auzu pārslu. Līdzekli uzklāj uz sejas ādas, nedaudz masē burtiski divas minūtes, tad patur kā masku vēl 10 minūtes, pēc tam nomazgā ar siltu ūdeni. Kafija dod tonizējošu efektu, pateicoties kofeīnam, pārslas un eļļa – nodrošina ar vitamīniem.

Var pievienot arī nedaudz vīnogu eļļas ierastajam sejas krēmam.

Matiem

Vīnogu kauliņu eļļu var izmantot dažādām maskām, jo tā baro ādu un stimulē matu sīpolus. Piemēram:

1. Matu augšanai un stiprināšanai. Uz 1 ēdamk. maltu auzu pārslu ņem 20 ml eļļas, maisa ar 1 tējk. galda etiķa (kaut gan, ja iespējams, labāk izmantot ābolu). Līdzekli rūpīgi samaisa, pēc tam uzklāj uz slapjiem matiem pēc mazgāšanas. Galvu pārklāj ar polietilēna plēvi un virsū aptin ar dvieli. Masku nomazgā pēc 30 minūtēm ar parasto šampūnu.
2. Maska pret matu taukainību. Ņem 4 tējk. vīnogu kauliņu eļļas, 2–3 pilienus timiāna ēteriskās eļļas (to pārdod aptiekās), pievieno 4 ēdamk. zilā kosmētiskā māla un samaisa līdz biezam skābā krējuma konsistencei. Masku uzklāj uz matu saknēm un atstāj uz pusstundu. Pēc tam nomazgā ar vēsu vai siltu ūdeni. Šampūns šajā gadījumā nav jāizmanto.
3. Maska pret seborejas dermatītu. Vienkārši sakot, tas ir lielisks līdzeklis pret blaugznām. Tam ņem 4 tējk. eļļas, iepilina 1 ēdamk. konjaka, pēc tam sajauc ar diviem svaigiem olu dzeltenumiem. Iegūto maisījumu uzklāj uz matiem un pie saknēm un vieglām masējošām kustībām iemasē ādā. Maskas atlikumu var uzklāt visā matu garumā, cenšoties sadalīt vienmērīgi. Pēc pusstundas līdzekli var nomazgāt ar šampūnu.

Tā kā vīnogu kauliņu eļļa var izraisīt individuālu nepanesību, pirms lietošanas vajag uzklāt pāris tās pilienus uz elkoņa ieloces vai plaukstas locītavas un pēc dažām minūtēm pārbaudīt reakciju.

Uzacīm un skropstām

Eļļa ir ideāli piemērota uzacīm un skropstām. Uz tās bāzes var gatavot šādus līdzekļus:

1. Barības sastāvs uzacīm un skropstām. Sajauc pa 1 ml rīcineļļas un vīnogu kauliņu eļļas, pievieno 1 kapsulu A vitamīna. Šādu sastāvu ar rokām ir grūti izkliedēt, labāk ņemt speciālu otu uzacīm un skropstām, tad varēs to uzklāt vienmērīgi. Līdzekli tur 10–40 minūtes atkarībā no procedūras izturības. Pēc tam to nomazgā, izmantojot ierasto kosmētikas noņēmēju.
2. Mitrinoša maska. Vīnogu kauliņu eļļu vienādās proporcijās sajauc ar svaigu alvejas lapu sulu. Iegūto līdzekli uzklāj uz vates diskiem, kurus izmanto kā kompreses plakstiņiem. Šis sastāvs rūpējas gan par skropstām, gan par jutīgo ādu ap acīm, mitrina tās un palīdz mazināt nogurumu.

Ir ļoti svarīgi pilnībā nomazgāt līdzekli, pretējā gadījumā var rasties viegls plakstiņu pietūkums. Uzklājot, jāuzmanās, lai eļļa nenokļūst uz skropstu saknēm. Pretējā gadījumā tā nokļūs uz gļotādu un var izraisīt tās kairinājumu. Eļļas noņemšanai ir ērti izmantot vates diskus un sūkļus.

Vīnogu kauliņu eļļa kulinārijā

Šo eļļu plaši izmanto kulinārijā, pateicoties tās lieliskajām patērētāja īpašībām. Pirmkārt, tai ir augsta dūmšanas temperatūra (+216°C), tāpēc to uzskata par ideāli piemērotu ne tikai cepšanai un cepšanai cepeškrāsnī, bet arī fritēšanai. Otrkārt, tai ir mazāks blīvums salīdzinājumā ar olīveļļu, un no uzturzinātnes viedokļa tā ir pat veselīgāka, tāpēc bieži receptēs vīnogu kauliņu eļļu aizstāj ar olīveļļu. Turklāt pat nerafinēta vīnogu eļļa ir caurspīdīga, gandrīz bez smaržas un ar vieglu riekstu garšu. Tā praktiski neietekmē citu produktu garšu, tāpēc tā ir ideāla salātu mērču bāze.

Uz vīnogu eļļas bāzes gatavo tā sauktās aromātiskās eļļas, kuras vēlāk kombinē ar gaļas un zivju ēdieniem, dažādiem piedevām. Šim nolūkam par pamatu izmanto vīnogu kauliņu eļļu un sajauc to ar sasmalcinātu ķiploku un jebkuriem garšaugiem – pētersīļiem, baziliku, oregano.

Arī vīnogu eļļu var izmantot mājas majonēzes pagatavošanai. Daži pavāri pievieno nelielu daudzumu šīs eļļas dārzeņiem konservēšanai. Un vēl, kā tiks apskatīts tālāk, to izmanto arī kartupeļu cepšanai, lai iegūtu bagātīgu zeltainu krāsu.

Lai gan ar šo eļļu var eksperimentēt bezgalīgi, ir iespējams izmantot jau gatavas receptes:

1. Salāti ar bumbieri, rukolu un sieru. Pagatavošanai nepieciešami 150 g rukolas, 2 vidēji cieti bumbieri, aitas siers, viena citrona sula, rieksti, jūras sāls, melnie pipari un vīnogu kauliņu eļļa pēc garšas. Bumbierus nomizojiet, izņemiet serdi, sagrieziet plānās šķēlītēs, apslakiet ar citrona sulu. Rukolu izklājiet uz trauka, virsū dekorējiet ar bumbieru šķēlītēm un siera gabaliņiem, visu pārkaisiet ar maltiem riekstiem un apslakiet ar vīnogu eļļu.
2. Salāti no kāpostiem un žāvētām plūmēm. Pagatavošanai nepieciešami 300 g baltā kāposta, 4 gab. žāvētu plūmju, 1 vidēja izmēra cieta bumbiere, 1 mazs sīpols, viena citrona sula, vīnogu kauliņu eļļa (līdz 3 ēdamkarotēm). Kāpostus sagrieziet plānās strēmelītēs, sīpolu – pusgredzenos, samaisiet un nedaudz samīciet ar pirkstiem. Bumbieri arī sagrieziet strēmelītēs, apslakiet ar citrona sulu un pievienojiet pārējiem dārzeņiem. Žāvētās plūmes, ja tās ir pārāk cietas, iepriekš izmērcējiet, pēc tam sagrieziet. Visas sastāvdaļas samaisiet, garšojiet ar vīnogu kauliņu eļļu.
3. Cepti kartupeļi ar sēnēm. Šim ēdienam vīnogu kauliņu eļļa piešķir bagātīgāku garšu un skaistu krāsu. Pagatavošanai nepieciešami kartupeļi (5–6 gab.), 0,5 kg saldētu medus sēņu, 2 sīpoli, jūras sāls un vīnogu kauliņu eļļa pēc garšas. Sīpolus sautējiet vīnogu eļļā pietiekami dziļā pannā, pievienojiet medus sēnes un cepiet 5 minūtes, pēc tam sēnēm pievienojiet strēmelītēs sagrieztus kartupeļus un gatavojiet parastajā veidā.
4. Vistas krūtiņas ar apelsīnu un ingveru. Pagatavošanai nepieciešamas 2 vistas krūtiņas, 1 apelsīns, 2 ēdamkarotes rīvētas ingvera saknes, 2 ķiploka daiviņas, 1 ēdamkarote vīnogu kauliņu eļļas, sāls, pipari pēc garšas. Vistas krūtiņas nedaudz atsitiet un sagrieziet mazos gabaliņos. Apelsīna miziņu samaisiet ar rīvētu ingveru. Ķiploka daiviņas uzkarsējiet vīnogu eļļā, lai aromātiskās vielas pārietu eļļā, pēc tam izņemiet. Uz eļļas izklājiet vistas gabaliņus, cepiet 5 minūtes, tad uzkaisiet ingveru, kas sajaukts ar miziņu. Pēc tam gaļu apslakiet ar apelsīnu sulu, kas sajaukta ar 2 ēdamkarotēm sojas mērces, un gatavojiet vēl 10 minūtes.

Uz vīnogu eļļas bāzes tiek gatavotas marinādes zivīm un gaļai, pievienojot dažādas garšvielas, kas raksturīgas Vidusjūras virtuvei. Pat kartupeļu biezenis, kviešu putra, kuskuss vai bulgurs iegūs no šādas piedevas.

Vai uz vīnogu kauliņu eļļas var cept

Vīnogu kauliņu eļļa satur daudz oleīnskābes. Tās ķīmiskais sastāvs nodrošina produktam augstu izturību pret karsēšanu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šī eļļa ir ideāli piemērota gaļas, zivju, dārzeņu, pīrādziņu u.c. cepšanai.

Kaitējums un kontrindikācijas

Kopumā blakusparādību, lietojot šo eļļu, nav. Tomēr lielos daudzumos, lietojot iekšķīgi, tā var izraisīt nepatīkamas sajūtas vēderā, dažādus dispepsijas simptomus.

Vīnogu kauliņu eļļai praktiski nav kontrindikāciju. Izņēmums ir individuāla neiecietība pret tā sastāvdaļām gan iekšējai, gan ārējai lietošanai. Turklāt, ņemot vērā tā žults izvadīšanas efektu, to nelieto žultsakmeņu slimības un holecistīta saasināšanās gadījumā.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Vīnogu kauliņu eļļu ražo visos vīna ražošanas reģionos. Par kvalitatīvāko tiek uzskatīts produkts no Francijas, Itālijas, Spānijas, kā arī Argentīnas.

Šī produkta rūpnieciskajā ražošanā izmanto divas metodes – karsto ekstrakciju un auksto spiešanu. Otrs variants tiek uzskatīts par kvalitatīvāku, jo aukstā presēšana ļauj saglabāt vairāk vitamīnu un derīgu vielu. Tomēr gatavā produkta iznākums, izmantojot šo metodi, ir daudz zemāks nekā karstās ekstrakcijas gadījumā, tāpēc praksē šāda tehnoloģija tiek izmantota diezgan reti. Tomēr, ja tāda iespēja ir, labāk izvēlēties auksti spiestu eļļu. Karstās ekstrakcijas laikā daļa derīgo vielu tiek iznīcināta, bet tomēr paliek pietiekami liels daudzums vitamīnu un organisko skābju.

Eļļa jāpērk, kas iepildīta stikla pudelēs. Pirmkārt, tas ir vienīgais pareizais veids, kā to uzglabāt. Otrkārt, šādas pudeles ļauj saskatīt tās krāsu. Tai jābūt dzeltenai ar zaļganu nokrāsu. Tomēr sastopamas arī izteikti zaļas krāsas eļļas. Tas neliecina par to slikto kvalitāti, bet tikai par to, ka tajās ir palicis liels daudzums augu pigmenta hlorofila, kas tām piešķir šādu nokrāsu. Obligāti jāpārbauda, vai pudelē ir nogulsnes. Dabīgā eļļā tās gandrīz vienmēr ir, bet nelielā daudzumā.

Tā kā vīnogu eļļa satur ļoti maz Omega-3 skābju, tai ir augsta izturība pret oksidēšanos, un tāpēc, pareizi rīkojoties, tā uzglabājas pietiekami ilgi. Turklāt to var pievienot dažām citām augu eļļām, lai pagarinātu glabāšanas laiku (piemēram, linu, olīvu vai saulespuķu eļļai).

Tomēr pat viskvalitatīvāko vīnogu eļļu var uzglabāt ne ilgāk par 12 mēnešiem no ražošanas brīža. Ja to vēl nav sākuši lietot, aizvērtā pudele jātur tumšā vietā istabas temperatūrā. Ja pudele jau ir atvērta, to var uzglabāt tikai ledusskapī.

Kā pagatavot vīnogu eļļu mājas apstākļos

Pagatavot mājās vīnogu kauliņu eļļu nav tik grūti, kā varētu domāt. Pēc savām derīgajām īpašībām šis produkts būs tuvs rūpnīcā ražota produkta rādītājiem.

Lai pagatavotu eļļu, izvēlas svaigas vīnogas (sarkanas vai melnas, turklāt otrais variants tiek uzskatīts par vēlamāku). Tālāk ievēro šādus norādījumus:

1. Atdala vīnogas no kauliņiem.
2. Kauliņus rūpīgi nomazgā zem tekoša ūdens.
3. Žāvē cepeškrāsnī +60°C temperatūrā, periodiski apmaisot.
4. Žāvēto izejvielu samaļ kafijas dzirnaviņās, lai iznīcinātu sēklu apvalku. Iegūto izejvielu ievieto stikla burkā.
5. Sasmalcinātās sēkliņas aplej ar kvalitatīvu rafinētu (tas ir svarīgi) saulespuķu eļļu tā, lai tā pilnībā pārklātu izejvielu. Vēlams, lai tās līmenis būtu 4–5 cm augstāk. Pēc tam maisījumu karsē ūdens peldē. Temperatūra šajā procedūrā nedrīkst pārsniegt 70°C. Process ilgst aptuveni diennakti.

Pēc tam eļļas augšējo slāni notecina. Tas būs mājās gatavota vīnogu kauliņu eļļa, būtībā – sēklu ekstrakts. Aprakstīto karsēšanu ūdens peldē atkārto vēl trīs reizes. Taču jāņem vērā, ka visaugstākā derīgo vielu koncentrācija būs primārajā ekstraktā.

Interesanti fakti par vīnogām

Vīnogas ir patiesi unikāls augs, labumu dod visas tā daļas, ieskaitot lapas, mīkstumu un ogu miziņu, un pat tās sēkliņas. Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 5000 kultivēto vīnogu šķirņu. Turklāt 85% no šī daudzuma ir audzēti vīna ražošanai un tikai 12% ir galda šķirnes. Atlikušie veidi ir bezsēklu vīnogas, no kurām gatavo rozīnes. Tomēr šis iedalījums lielā mērā ir nosacīts. Galda vīnogām ir lielākas ogas un salda garša bez savelkošām notīm, bet uzturā var lietot gan galda, gan rozīņu šķirnes.

No ķīmiskā viedokļa vīnogas ir ļoti sarežģīta aktīvo vielu kombinācija. To kopā ir vairāk nekā 150. Tādēļ savulaik medicīnā radās pat atsevišķs virziens – ampeloterapija, proti, ārstēšana ar vīnogām. Senatnē pacienti dzēra vīnogu sulu pēc grafika tāpat kā tagad «Narzan» vai «Boržomi».

Ampeloterapija attīstās arī mūsdienās, un arvien svarīgāka loma tajā ir sēklām. Tās veido 20–30% no vīnogu atlikumiem. Interesanti, ka ne visas tās tiek izmantotas vīnogu kauliņu eļļas ražošanai. Dažas kļūst par izejvielu kafijas surogātam.

Interesanti, ka vīnogulāju var izaudzēt pat no parastas sēkliņas. Bet tikai tādā gadījumā izaugs mežonis. Šķirnes augi saglabā savas īpašības tikai vairojoties ar spraudeņiem.

Vīnogu eļļas foto