Amaranta eļļa: no kā to iegūst, derīgās īpašības, lietojums

Amaranta eļļa tiek uzskatīta par vienu no veselīgākajām augu eļļām. To lieto gan diētikā, gan kosmetoloģijā, gan kā vienu no kompleksās terapijas līdzekļiem.

No kā iegūst amaranta eļļu

Šo produktu ražo no amaranta sēklām – viena no senākajiem graudaugu augiem. Dabā sastopamas apmēram simts tā sugu. Daudzas no tām aug atmatās kā nezāles. Tie ir diezgan augsti augi ar blīvām, vārpveidīgām un skarveida ziedkopām sarkanā vai violetā nokrāsā. Auga augļi ir pogaļas, kurās ir līdz 0,5 miljoniem sīku sēklu – no tām pēc tam arī ražo eļļu.

Interesanti, ka pirmskolumba Amerikā no sēklām un graudiem ieguva ne tikai eļļu, bet arī miltus. Arī tie bauda pelnītu atzinību medicīnā un diētikā. Taču tieši eļļa ar savu unikālo vitamīnu un minerālvielu kompleksu ir galvenā vērtība.

Rūpnieciskos apstākļos amaranta eļļu iegūst vairākos veidos:

1. Ekstrahēšana. Šajā gadījumā procesā piedalās jebkura augu eļļa, galvenais nosacījums – tā nedrīkst būt rafinēta. Vislētāk šim nolūkam izmantot saulespuķu vai kukurūzas eļļu. Ražošanas procesā daļa derīgo vielu, kas atrodas amaranta sēklās, nonāk eļļas pamatnē. Tomēr to daudzums ir daudz mazāks nekā citos ražošanas veidos. Toties iegūtais produkts ir universāls, to var lietot gan pārtikā, gan medicīnā, gan mājas kosmetoloģijā.
2. Ekstrakcija ar oglekļa dioksīdu. Šo metodi izmanto tikai rūpnieciskos apstākļos. Ar to iegūto produktu nedrīkst lietot medicīniskiem nolūkiem vai ēdiena pagatavošanai, tas ir piemērots tikai kosmetoloģijai.
3. Aukstā presēšana. Šajā procesā netiek izmantoti nekādi šķīdinātāji. Amaranta sēklas, kas ir stingri atlasītas pēc to fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem, ievieto speciālā iekārtā un bez papildu karsēšanas vai ķīmisko reaģentu apstrādes no tām izspiež eļļu ar spēcīgu presi. Rauši tiek izmantoti arī farmācijas un pārtikas rūpniecībā, jo tajos ir daudz derīgu vielu.

Eļļa, kas iegūta ar auksto presēšanu, ir visattīrītākā un koncentrētākā aktīvo vielu satura ziņā.

Sastāvs un kaloriju saturs

Amaranta eļļas enerģētiskā vērtība ir 736 kcal uz 100 g produkta. Šķietami, ar šādu rādītāju to nevar saukt par diētisku produktu. Taču viss ir atkarīgs no tajā esošajām vielām. Amarantha eļļas sastāvā ietilpst:

1. Skvalēns (8–10% atkarībā no izejmateriāla kvalitātes). Tas ir ļoti rets savienojums dabā, kas palīdz regulēt lipīdu vielmaiņu un piedalās vairāku hormonu sintēzē.
2. Fitosteroli, kuru īpašības tiks apskatītas tālāk.
3. Askorbīnskābe, kas labvēlīgi ietekmē asinsvadu stāvokli un paaugstina imunitāti.
4. B grupas vitamīni, kas iesaistīti vielmaiņas procesos.
5. E vitamīns (turklāt tā aktīvākajā formā – tokotrienols). Tas ir antioksidants un piemīt pretiekaisuma īpašības.
6. Karotinoīdi, kas ir A vitamīna priekšteči, kam piemīt antioksidantu īpašības.
7. D vitamīns, kas atbild par kaulu veselību.
8. Dažādi mikroelementi, tostarp kālijs, fosfors, varš, magnijs utt. Tieši tie palīdz organismam veikt visas tā funkcijas.
9. Fosfolipīdi, kuru galvenā sastāvdaļa ir lecitīns – viela, kas tieši iesaistīta lipīdu vielmaiņā.
10. Polinepiesātinātās taukskābes, tostarp linolskābe un oleīnskābe.
11. Neaizvietojamās aminoskābes.

Cilvēkam amarantha eļļa ir vienīgais skvalēna avots (šī viela ir atrodama arī haizivju eļļā, bet diez vai to var saukt par pieejamu produktu). Tomēr tieši skvalēnam piemīt pretvēža īpašības. Īpaši aktīvi tas atklāj savas īpašības kombinācijā ar C vitamīnu, tokotrienolu un aminoskābēm, kas arī ir šajās eļļās.

Skvalēnam piemīt ne tikai pretiekaisuma, bet arī pretsāpju iedarbība, tas stimulē audu reģenerāciju, piedalās šūnu proliferācijas procesā, kas izraisa tā brūču dziedēšanas īpašības. Jo īpaši, skvalēns spēj tikt galā ar apdegumiem, trofiskām čūlām, ekzēmu. Tas palīdz cīnīties ar dažādām stomatīta formām. Ar tā palīdzību ārstē siekalu dziedzeru slimības.

Arī šai vielai piemīt aizsargājošas īpašības. Ir pierādīta tās pretmikrobu, fungicīda un, kas vissvarīgāk, pretkancerogēna iedarbība.

Skvalēns nodrošina šūnas ar skābekli, piemīt antioksidantu īpašības, ar ko izskaidrojama tā spēja novērst audzēja attīstību.

Šo vielu aktīvi izmanto kosmetoloģijā, jo tai piemīt mitrinošas un mīkstinošas īpašības, kā arī tā palīdz izvadīt no organisma toksīnus, kas negatīvi ietekmē ādas stāvokli.

Papildus skvalēnam, amarantha eļļā ir vēl viens svarīgs komponents – fitosteroli. Tie ir hormoniem līdzīgas vielas, kurām piemīt visas hormonu īpašības, bet tām nav blakusefektu, ko rada standarta hormonaizvietošanas terapija. Turklāt fitosterolu galvenā īpašība ir spēja samazināt «sliktā» holesterīna līmeni asinīs.

Amaranta eļļas derīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Amaranta eļļai, neatkarīgi no tā, no kuras šķirnes sēklām tā iegūta, piemīt daudz labvēlīgu īpašību. Tā sader ar dažādiem medikamentiem, ir atzīta oficiālajā medicīnā un ir daļa no kompleksās terapijas dažādām slimībām.

Ir pierādīts, ka profilaktiska amaranta eļļas lietošana ļauj ievērojami samazināt koronārās sirds slimības risku, novērst infarktus un insultus. Ir pētījumi, kas apstiprina, ka ilgstoša amaranta eļļas lietošana novērš ļaundabīgu audzēju attīstību.

Amaranta eļļa:

1. Novērš dažādas blakusparādības pēc dažādu medikamentu lietošanas.
2. Uzlabo hepatobiliārās sistēmas funkciju, atjauno aknas, labvēlīgi ietekmē nieres.
3. Stiprina imunitāti.
4. Nomāc patogēno mikrobu attīstību, veicina to dzīvības produktu ātru izvadīšanu no organisma, kas bieži vien ir toksiski cilvēkam.
5. Labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu gļotādas, tādējādi normalizējot gremošanas procesus.
6. Uzlabo asins sastāvu.
7. Normalizē visu organisma sistēmu darbu.

Amaranta eļļa palīdz izvadīt no organisma smago metālu sāļus. Tā tiek uzskatīta arī par lielisku līdzekli pret anēmiju.

Sievietēm

Amaranta eļļa satur tādas vielas kā fitosterīnus, kas ļauj normalizēt hormonālo fonu. Šī produkta lietošana pozitīvi ietekmē reproduktīvās sistēmas orgānu stāvokli.

Vīriešiem

Ir vairāki pētījumi, kas apstiprina amaranta eļļas pozitīvo ietekmi uz vīriešu reproduktīvo sistēmu. Šim produktam ir arī pretiekaisuma īpašības, un tas palīdz novērst prostatas slimības – gan iekaisuma rakstura, gan saistītas ar audu augšanu. Šis līdzeklis efektīvi cīnās ar erektilo disfunkciju un neauglību.

Grūtniecības laikā

Topošajām māmiņām amaranta eļļu ieteicams lietot pirmajā trimestrī, jo tā palīdz atbrīvoties no toksikozes. Bet tā labvēlīgās īpašības ar to nebeidzas, jo tā satur daudz antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu, kas nepieciešamas normālai augļa attīstībai, un tā var arī novērst anēmiju, kuras attīstības risks grūtniecības laikā ievērojami palielinās.

Amaranta eļļas ārēja lietošana šajā periodā ļauj novērst striju parādīšanos.

Zīdīšanas periodā

Jaunajām māmiņām amaranta eļļa ir noderīga, jo tā palīdz atjaunot normālu hormonālo fonu un labvēlīgi ietekmē ādas un asinsvadu stāvokli. Pirmajās trīs nedēļās pēc dzemdībām nav vēlams iekļaut šo produktu uzturā, jo šajā laikā bērna gremošanas sistēma ir īpaši jutīga pret jebkādiem produktiem.

Bērniem

Zīdaiņiem līdz 3 gadu vecumam amaranta eļļu izraksta rahīta profilaksei tās unikālā sastāva dēļ. Fakts ir tāds, ka visas iepriekš minētās vielas ir ļoti noderīgas kaulu un muskuļu audu stiprināšanai. Tomēr pirms dot bērnam šādu produktu, noteikti jākonsultējas ar pediatru.

Kas attiecas uz ārēju lietošanu, tad amaranta eļļa ir īpaši noderīga kā brūču dzīšanas līdzeklis pret pastāvīgiem skrāpējumiem un nobrāzumiem, ar kuriem bieži vien apaug jaunie pētnieki.

Svara samazināšanai

Amaranta eļļa uzlabo vielmaiņas procesus, paātrina tauku sadalīšanos, veicina sliktā holesterīna līmeņa samazināšanos asinīs. Tas viss palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Tāpēc amaranta eļļu nelielā daudzumā – līdz 1 tējkarotei dienā – var iekļaut uzturā. It īpaši tā ir piemērota dārzeņu salātu mērcei.

Amaranta eļļa medicīnā

Šis superprodukts ir izpelnījies atzinību no amerikāņu un Eiropas ārstiem, to aktīvi izmanto mūsdienu medicīnā, tostarp tautas medicīnā. It īpaši amaranta eļļa ir efektīva:

1. Dermatoloģiskām slimībām. Šādā gadījumā to izmanto kompresu veidā vai vienkārši ieziež bojātās ādas vietas divas reizes dienā, atstāj apmēram 10 minūtes, pēc tam noņem eļļas pārpalikumus ar vates tamponu. Šis līdzeklis ir efektīvs pat pret atvērtām brūcēm, kā arī pie sausas ekzēmas, psoriāzes, neirodermīta un pat tādos smagos gadījumos, kad runa ir par mikozēm vai infekcioziem bojājumiem, piemēram, herpes vai mikozēm.
2. Anēmijas gadījumā. Šādā gadījumā eļļu lieto iekšķīgi, jo tā satur tādas svarīgas hemoglobīna sintēzei sastāvdaļas kā varš un dzelzs.
3. Elpošanas sistēmas un mutes dobuma slimību gadījumā (ieskaitot tādas patoloģijas kā gingivīts, stomatīts, citi iekaisuma procesi uz smaganām). Šādos gadījumos amaranta eļļu ieteicams gan lietot kopā ar uzturu, gan gatavot uz tās pamata skalošanas līdzekli.
4. Cukura diabēta un aptaukošanās gadījumā. Šādos gadījumos tā uzlabo lipīdu vielmaiņu, un to ieteicams iekļaut uzturā nelielos daudzumos.
5. Ginekoloģisku slimību gadījumā. It īpaši tas tiek uzskatīts par noderīgu dzemdes erozijas ārstēšanā. Bet tas tiek izmantots arī tādu patoloģiju terapijā kā kolpīts, endometrīts, mioma u.c. It īpaši tiek veiktas vannas un aplikācijas ar šo eļļu, jo tā var tieši ietekmēt gļotādas un paātrināt reģeneratīvos procesus. Tāpat eļļu lieto iekšķīgi, lai uzlabotu hormonālo fonu, kas ir ļoti svarīgi menopauzes periodā vai menstruālā cikla traucējumu gadījumā.
6. Oftalmoloģisko slimību gadījumā. Tiek uzskatīts, ka amaranta eļļa ir lielisks profilakses līdzeklis kataraktas, makulodeģenerācijas (tīklenes slimība), "nakts akluma" u.c. novēršanai. Amaranta eļļa arī palīdz samazināt retinopātijas attīstības risku, kas bieži ir cukura diabēta komplikācija. Tā arī cīnās ar dažādas izcelsmes blefarītu un konjunktivītu.

Amaranta eļļa ir labvēlīga nervu sistēmas veselībai. Tā palīdz novērst demences attīstību, to arī izraksta kompleksās terapijas ietvaros dažādu psihoemocionālu traucējumu gadījumā. Tiek uzskatīts, ka, pateicoties tās antioksidanta un pretsāpju īpašībām, tā cīnās ar tādām problēmām kā galvassāpes un bezmiegs, kā arī palīdz uzlabot kognitīvās spējas un atmiņu. Ir pierādīts, ka regulāra tās lietošana veicina prieka hormona serotonīna ražošanu.

Uzmanību ir pelnījušas amaranta eļļas baktericīdās īpašības. Taču jāsaprot, ka tā neaizstāj antibiotikas un jo īpaši – pretvīrusu zāles, bet gan var palielināt to efektivitāti. Tādēļ to izraksta tuberkulozes, dažādu infekcijas slimību, tostarp sēnīšu, ārstēšanā.

Amaranta eļļa, pateicoties augstajam antioksidantu saturam, var tikt izmantota onkoloģisko slimību ārstēšanā. Tomēr jāpatur prātā, ka tā neaizstāj pilnvērtīgu terapiju, bet tikai palielina tās efektivitāti. Turklāt šis produkts palīdz atgūties tiem, kuri ir izgājuši ķīmijterapijas kursu.

Amaranta eļļu izmanto muskuļu distrofijas, kā arī balsta un kustību aparāta slimību ārstēšanā, tostarp dažādas izcelsmes artrītu, osteohondrozes, osteoporozes un pat rahīta gadījumā. Fakts ir tāds, ka tajā esošās vielas stiprina kaulu audus.

Amaranta eļļu lieto imunitātes stiprināšanai. Šim nolūkam ieteicams katru dienu izdzert 1 tējkaroti produkta divas reizes dienā – brokastu un vakariņu laikā. Pirms lietošanas eļļas pudelīte ir jāsakrata. Šo līdzekli lieto kursa veidā. Tā ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Šādu kursu ieteicams veikt divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, jo tieši šajā laikā imūnsistēma ir īpaši neaizsargāta.

Lietojums kosmetoloģijā

Amaranta eļļas unikālais sastāvs ļauj to izmantot kosmetoloģijā. Tā ir iekļauta daudzu populāru kosmētikas produktu sastāvā, tostarp arī no pazīstamākajiem zīmoliem. Amaranta eļļas mitrinošās īpašības ļauj noturēt mitrumu ādā, novērš sausumu un dehidratāciju, bet tajā esošais skvalēns ir atbildīgs par kolagēna saglabāšanu un novērš priekšlaicīgu grumbu parādīšanos. Šī produkta pretiekaisuma un antioksidanta īpašības palīdz cīnīties ar pūtītēm un novērst aknes pēdas, paātrināt jebkuru brūču un izsitumu dzīšanu. Turklāt skvalēns arī regulē tauku dziedzeru darbību, kuru funkciju traucējumi noved pie šādām nepatīkamām sekām.

Turklāt amaranta eļļa aizsargā ādu no saules stariem un veicina toksīnu izvadīšanu, uzlabo dermas stāvokli.

Sejai

Amaranta eļļu pārdod nelielos iepakojumos īpaši kosmētikas nolūkiem. To var lietot tīrā veidā vai atšķaidīt ar citām augu eļļām un ekstraktiem. To lieto nelielos daudzumos, turklāt ir svarīgi organizēt pareizu ādas kopšanu kopumā.

Amaranta sēklu eļļu var izmantot sejas masāžai, uzklājot to uz ādas ar pirkstiem vai mīkstu vates disku. Viss process jāveic 30–40 minūtes, pēc tam ieteicams nomazgāt seju ar siltu, bet ne karstu ūdeni.

Varat arī izmantot šādas receptes:

1. Maska sausai ādai. Uz 2 tējkarotēm eļļas pievieno tikpat daudz šķidra medus un vienu svaigu dzeltenumu. Visas sastāvdaļas kārtīgi samaisa un uzklāj uz attīrītas sejas ādas. Masku nomazgā pēc 15 minūtēm ar siltu ūdeni. Šis līdzeklis nodrošina dziļu mitrināšanu un barošanu, novērš lobīšanos, apsārtumu un kairinājumu.
2. Maska jutīgai ādai. Tās pagatavošanai ņem 40 g trekna biezpiena, vēlams pat mājas biezpienu, sajauc ar 2 tējkarotēm amaranta eļļas. Maisījumu uzklāj uz attīrītas sejas uz 15–20 minūtēm. Šī maska palīdz nedaudz izgaismot ādu, novērst kairinājumu, sašaurināt paplašinātās poras.

Problemātiskai ādai, kas cieš no pūtītēm, var pagatavot toniku uz 2 ēdamkarotēm svaigi spiestas apelsīnu sulas, tikpat daudz eļļas un 0,5 tējkarotes citronu sulas (šī aktīvā sastāvdaļa darbojas balinoši). Toniku uzklāj uz problemātiskajām ādas vietām, pēc tam plānā kārtā uz visu seju. Kad tas iesūcas ādā, procedūru atkārto. Un tā vairākas reizes pusstundas laikā.

Matiem

Amaranta eļļa ir noderīga arī matiem, jo arī tiem nepieciešama mitrināšana un barošana. Turklāt tā cīnās ar galvas ādas sausumu un lobīšanos, un, pateicoties skvalēnam, ļauj mazināt niezi un taukainas seborejas izpausmes. Mājas apstākļos varat izmēģināt šādus līdzekļus:

1. Maska sausiem un trausliem matiem. Tīru amaranta eļļu uzklāj uz matu saknēm un galvas ādu, kā arī sadala pa visu cirtu garumu. Pēc 15–20 minūtēm to var nomazgāt ar parastu šampūnu. Tāpat 1 ēdamkaroti amaranta eļļas var pievienot gatavai maskai sausiem matiem. Tad līdzekli notur 5–10 minūtes, pēc tam nomazgā.
2. Maska matu stiprināšanai. Tās pagatavošanai ņem avokado mīkstumu, 1 ēdamkaroti ziedu medus, kā arī 2 ēdamkarotes amaranta eļļas. No mizas attīrītu avokado mīkstumu sasmalcina blenderī, pēc tam pievieno medu un eļļu un sakuļ visas sastāvdaļas līdz viendabīgai masai un krēma konsistencei. Iegūto līdzekli uzklāj uz tīriem mitriem matiem un galvas ādu, virsū pārklāj ar plēvi un dvieli. Pēc 20 minūtēm masku nomazgā ar šampūnu.
3. Universāla maska matu veselīga spīduma iegūšanai. Tās pagatavošanai būs nepieciešami vairāki litri izlejamā alus (precīzs daudzums atkarīgs no matu garuma), 1 ēdamkarote amaranta eļļas, 2 ēdamkarotes svaigi spiestas citrona sulas, 1 jēls olas dzeltenums. Visas sastāvdaļas, izņemot alu, rūpīgi samaisa. Pa to laiku alu nedaudz uzsilda, ielej tajā iegūto masu un rūpīgi samaisa. Ar šo līdzekli mazgā galvu. Skaidrs, ka pēc procedūras paliek ne pārāk patīkama smarža, bet to var noņemt, vienkārši izskalojot matus ar ūdeni, šampūnu vairs nevajag izmantot.
4. Maska pret sausu seboreju. Uz 4 ēdamkarotēm šķidra medus ņem 2 ēdamkarotes amaranta eļļas. Abas sastāvdaļas var nedaudz uzsildīt, bet ne vairak kā līdz 40 grādiem, jo pretējā gadījumā derīgās vielas no medus iznīcināsies. Maisījumu uzklāj uz galvas ādas, uzvelk polietilēna dušas cepurīti, virsū pārklāj ar dvieli un tur uz matiem 30 minūtes, pēc tam izskalo ar neitrālu šampūnu.

Tāpat uz amaranta eļļas bāzes var pagatavot balzamu sausiem matiem. Lai to izdarītu, uz 3 ēdamkarotēm amaranta eļļas ņem divreiz vairāk ruma un dažus pilienus lavandas ēteriskās eļļas. To visu samaisa un ierīvē iegūto līdzekli galvas ādā. Procedūru vēlams veikt naktī. No rīta matus rūpīgi izskalo, neizmantojot šampūnu. Ūdeni netaupa, pretējā gadījumā nepatīkamo smarzhu nevarēs novērst.

Ķermenim

Amaranta eļļa var lieliski aizvietot parasto masāžas eļļu. To var izmantot vēdera, augšstilbu, sēžamvietu, krūšu ādai. Turklāt tā palīdz cīnīties ar celulītu. Šiem nolūkiem to ieteicams lietot vismaz divas reizes nedēļā.

Amaranta eļļa var arī kļūt par lielisku alternatīvu roku krēmiem, jo tā arī mīkstina, mitrina un baro ādu. Kā variants – var pievienot nelielu daudzumu amaranta eļļas parastajam roku krēmam. Īpaši noderīgi to darīt ziemā, kad āda cieš no aukstuma.

Vasarā amaranta eļļu izmanto, lai nostiprinātu iedegumu, piešķirtu tam skaistu toni un aizsargātu ādu no negātīvās ultravioletā starojuma ietekmes. Lai to panāktu, pēc uzturēšanās saulē ādu ieziež ar nelielu daudzumu amaranta eļļas vai pievieno to parastajam mitrinošajam krēmam. Ja eļļu uzklāj tīrā veidā, ļauj tai iesūkties 10 minūtes, pēc tam liekumus noņem ar papīra salveti.

Amaranta eļļa tiek uzskatīta par ļoti noderīgu nagu nostiprināšanai. Šim nolūkam tiek gatavotas speciālas vannīcas. Sastāvs tām tiek gatavots šādi – 2 ēdamkarotes eļļas sajauc ar 1 ēdamkaroti svaigi spiestas citrona sulas. Pirkstus iegremdē šādā vannīcā uz 15–20 minūtēm. Vislabāk šo procedūru veikt pirms miega, bet pēc tās uzvilkt uz rokām mīkstus kokvilnas cimdus, lai eļļa labi iesūktos ādā. Ja pēc tam nepieciešams nolakot nagus, to virsma papildus jāattauko ar spirta palīdzību.

Amaranta eļļa kulinārijā

Šis produkts kulinārijā var aizstāt olīveļļu. To visbiežāk izmanto salātu mērcēšanai un auksto mērču pagatavošanai. Turklāt dietologi iesaka to pievienot pilngraudu putrām, bet tikai nelielā daudzumā. Augu eļļas vietā to var pievienot pat cepšanai, un šajā gadījumā ierastie izstrādājumi iegūs pikantas nianses un pat kļūs garšīgāki – nemaz nerunājot par to, ka arī veselīgāki.

Vai ar amaranta eļļu drīkst cept?

Atiecībā uz amaranta eļļas sildīšanas iespējām pastāv dažādi viedokļi. Daži speciālisti uzskata, ka tas ir pilnīgi pieļaujami, jo pat augstas temperatūras iedarbībā šajā produktā neveidojas kaitīgas vielas. Citi norāda, ka cepti ēdieni kopumā nenes labumu un ka šāds kulinārijas apstrādes veids iznīcina daļu no amaranta eļļā esošajām derīgajām vielām. Tātad, vai to izmantot cepšanai vai nē, katrs izlemj personīgi.

Kaitējums un kontrindikācijas

Galvenā kontrindikācija ir individuāla nepanesība gan pret eļļu kopumā, gan pret atsevišķām tās sastāvdaļām. Ja amaranta eļļas lietošanas laikā rodas tādi nepatīkami simptomi kā izsitumi uz ādas, spēcīga slikta dūša, dažkārt kopā ar vemšanu, kā arī galvassāpes, caureja, grēmas un dispepsijas pazīmes, šī produkta lietošana jāpārtrauc. Tie visi ir alerģiskas reakcijas un individuālas nepanesības simptomi.

Amaranta eļļu piesardzīgi lieto noteiktu hronisku slimību gadījumā, piemēram, gastrīta ar paaugstinātu skābumu un kuņģa un zarnu čūlas (īpaši saasinājuma stadijā), holecistīta, aizkuņģa dziedzera darbības traucējumu, pielonefrīta, kas saistīts ar iekaišuma procesiem nierēs.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Visas amaranta derīgās īpašības izpaužas tikai tad, ja tiek lietota kvalitatīva eļļa. Tās koncentrētu formu var iegūt tikai ar aukstās presēšanas metodi, kad ražošanas vides temperatūra nepārsniedz +36-37°C. Tam noteikti jābūt norādītam uz produkta etiķetes. Šādu eļļu dažkārt sauc par dzīvu.

Kvalitatīvam produktam ir gaiši brūna nokrāsa ar zaļganām niansēm. Tā garša ir specifiska, bet diezgan patīkama. Daudzi to raksturo kā riekstu garšu, bet piemin vieglu rūgtumu, kas piešķir pikantumu.

Amaranta eļļa jāuzglabā istabas temperatūrā, tumšā un sausā vietā, jo saules stari iznīcina tās derīgās vielas.

Kā mājās pagatavot amaranta eļļu

Mājas apstākļos vienkāršākais veids, kā iegūt amaranta eļļu, ir ekstrakcija. Turklāt šim nolūkam nav obligāti jāņem šīs kultūras sēklas, var vienkārši nopirkt kvalitatīvus miltus no tām, ņemt olīveļļu vai saulespuķu eļļu, kas burtiski palīdzēs izvilkt no izejmateriāla visas tā derīgās vielas, ieskaitot skvalēnu. Tomēr to koncentrācija joprojām būs zemāka nekā gatavai aukstās presēšanas eļļai. Turklāt nav nekādu garantiju, ka saulespuķu eļļa ir izgatavota bez sēklu apstrādes ar ķīmiskajiem reaģentiem.

Tomēr, ja ir pārliecība par izejmateriāla kvalitāti, mājas eļļas iegūšanas veids ļaus iegūt izcilu produktu pārtikas un kosmētikas vajadzībām. Darbību algoritms ir šāds:

1. Ņem 1 kg amaranta sēklu un, sadalot porcijās, samaļ tās kafijas dzirnaviņās, lai iegūtu miltus. Lai iegūtu kvalitatīvāku produktu, ieteicams izejmateriālu vispirms nedaudz apcept pannā bez eļļas. Tad miltiem būs patīkama riekstu smarža.
2. Trīslitru stikla traukā ielej 1 litru olīveļļas vai saulespuķu eļļas (aukstās presēšanas).
3. Eļļā ieber amaranta miltus, lēnām, nepārtraukti maisot iegūto masu, lai taja nebūtu kunkuļu, līdz tā kļūst viendabīga.
4. Trauku cieši aizver ar plastmasas vāku un novieto tumšā vietā uz 14–21 dienu. Periodiski būs jāpārbauda trauks un jāsakrata saturs.

Pēc norādītā termiņa beigām atliek tikai atdalīt eļļu no biezas daļas. To filtrē, izmantojot parastu marli, salocītu četrās kārtās, lai iegūtu mazas šūnas. Caur šo paštaisīto filtru eļļu pārlej atsevišķā traukā. Pašu marli ar uz tās palikušo biezo daļu vēlreiz kārtīgi jāizspiež, lai iegūtu vairāk eļļas. Tas viss tiek darīts ar rokām, un ir skaidrs, ka pēc tam jebkurā gadījumā kāds eļļas daudzums miltos paliek. Tāpēc to nevajag izmest. To var izmantot kompresēm vai kosmētiskām maskām. Tikai uzglabāt to vajag ledusskapī un vislabāk tumša stikla traukā. Un pat ja izdevās izspiest tik labi, ka spiedpaliekas šķiet sausas, tās vēl var izmantot kompresēm.

Kā lietot amaranta eļļu

Eļļas enerģētiskā vērtība ir ļoti augsta, un lielos daudzumos šo produktu nav ieteicams lietot. Pieaugušam cilvēkam dienas norma nedrīkst pārsniegt 10 ml, bet bērnam – 5 ml (un tikai pēc alerųiskas reakcijas pārbaudes). Turklāt tukšā dūšā eļļu nav ieteicams lietot, to var darīt tikai ēdienreižu laikā, pa 1 tējk. no rīta un vakarā. Ārstēšanas kurss nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi, un, protams, pirms tā sākšanas jākonsultējas ar ārstu.

Lietojot ārīgi, amaranta eļļu ņem burtiski pa dažiem pilieniem, lai ieeļļotu skartās ādas vietas. Neuzsūkušos atlikumus noņem ar kosmētisko salveti. Ja eļļu izmanto aizsardzībai pret sauli, pirms pludmales vai solārija to uzklāj uz visām atklātajām ķermeņa daļām, un tam var būt nepieciešams līdz 10 ml produkta. Tomēr jāsaprot, ka pēc sauļošanās procedūru beigām atkal būs jāieeļļo āda ar eļļu. Lai izvairītos no pārdozēšanas, labāk pievienot nelielu daudzumu – līdz 2–3 ml – losjonam pēc sauļošanās.

Interesanti fakti par amarantu

Dažreiz šo augu sauc par "acteku maizi". Patiešām, pirmskolumba civilizācijas aktīvi izmantoja amarantu kulinārijā, tas pat tiek uzskatīts par vienu no senākajiem kultivētajiem graudaugiem. Turklāt to audzēja gan maiji, gan acteki, gan inki, bet visi to pazina ar dažādiem nosaukumiem – piemēram, vieni to sauca par huatli, bet citi – par bledo. Savukārt tulkojumā no grieķu valodas "amarants" nozīmē "zieds, kas neizbalē".

Pēc Spānijas iekarošanas Latīņamerikā amaranta audzēšana tika pārtraukta, tā stādījumi saglabājās tikai attālos apgabalos, kur kolonizatori nesasniedza. Bet pamazām atkal pievērsa uzmanību amarantam. It īpaši tāpēc, ka to audzēja arī Indijā un Nepālā, kur no seniem laikiem bija zināmas tā dziednieciskās īpašības.

Pašlaik šis augs ir populārs visā pasaulē. Japānas mediķi salīdzina amaranta zaļumus pēc sastāva ar kalmāra gaļu. Tiek uzskatīts, ka tie ir ideāli sabalansēti attiecībā uz olbaltumvielu, vitamīnu un citu derīgu komponentu klātbūtni. Vēl vairāk organismam nepieciešamo vielu satur šīs kultūras sēklas. Dīguši graudi pēc ķīmiskā sastāva ir tuvi mātes pienam.

Mūsdienās, kad cilvēce saskaras ar pārtikas krīzi un valdības meklē kultūras, kas spēj atrisināt šo problēmu, amarants kļuvis īpaši vērtīgs. ANO to pat nosauca par 21. gadsimta kultūru. No tās iegūst ne tikai sēklas un miltus, bet arī iepriekš aprakstīto eļļu, kas pēc savām derīgajām īpašībām pārspēj smiltsērkšķu eļļu un var tikt izmanota pat staru slimības ārstēšanai. Diemžēl produktam ir viens trūkums – tas maksā diezgan dārgi, pēc šī rādītāja pārspējot visas augu eļļas.