Kā uzglabāt kafiju mājas apstākļos

Patiesi smalku aromātiskā dzēriena buķeti var sajust tikai tad, kad kafiju gatavo no svaigām pupiņām. Lai to panāktu, pupiņas ir pareizi jāuzvāra un, kas ir ne mazāk svarīgi, rūpīgi un uzmanīgi jāuzglabā, lai tās nezaudētu savu unikālo aromātu. Izsmalcināti kafijas cienītāji zina, cik grūti ir saglabāt patiesi cēlu garšu, izvairoties no rūgtuma vai skābuma piejaukumiem, tāpēc mēs esam apkopojuši atgādni visiem zeltainā dzēriena pazinējiem par to, kā saglabāt kafiju svaigu mājas apstākļos.

Kāpēc kafija bojājas

Ir zināms, ka kafijas pupiņas ir izejviela, kas bagāta ar vitamīnu un minerālvielu kompleksu, kurā ir arī antioksidanti un ēteriskās eļļas. Ārējo faktoru ietekmē šie savienojumi ātri sadalās, tāpēc smaržīgās pupiņas zaudē savas unikālās garšas un aromāta īpašības.

Kaitīga ietekme uz svaigo kafijas izejvielu ir:

• saules stari un tieša gaisma;
• mitrums gaisā;
• skābeklis;
• temperatūras svārstības;
• svešas smakas.

Temperatūras svārstību vai karsēšanas dēļ svaiga grauzdēta kafija izdala tvaikus un oglekļa dioksīdu, kā rezultātā veidojas kondensāts. Atklātā gaisā un gaismā kafijas pulveris oksidējas un zaudē savas derīgās īpašības. Turklāt tiek traucēts organoleptiskais attēls – kafija var kļūt bezgaršīga, parādīties nepatīkams rūgtums, skābums, putekļaina vai metāliska garša.

Vēl viena kafijas raksturīga īpašība ir tās higroskopiskums. Daudzi varēja dzirdēt, ka ēstgribīgā smarža nogalina citus aromātus, tāpēc to bieži piedāvā parfimērijas veikalos kā "filtru" citām smakām. Kafiju, īpaši smalki maltu pulverī, nedrīkst novietot blakus stipri smaržojošiem produktiem, ja izejvielu vēl plānots uzvārīt – tā iesūks svešus piemaisījumus, kā dēļ dzēriens kļūs negaršīgs.

Lai sausā kafija saglabātu savu smalko bagātīgo aromātu, tā ir pareizi jāuzglabā atbilstoši izejvielas specifikai.

Zaļo pupiņu uzglabāšana

Svaigas kafijas pupiņas, kas vēl nav pakļautas grauzdēšanai, obligāti jāaizsargā no mitruma, lai produkts nepelētu un nerūgtu. Ir pieļaujama uzglabāšana saldētavā. Šādas pupiņas prasa nemainīgu temperatūru, tāpēc vēlams tās uzglabāt labi vēdināmā telpā, lai novērstu kondensāta un citu nepatīkamu seku rašanos.

Ir atļauta termiskā apstrāde, lai izvairītos no produkta bojāšanās. Šim nolūkam pupiņas žāvē zemā temperatūrā – ne vairāk kā 40°C atvērtā cepeškrāsnī. Taču šādai rīcībai ar produktu nepieciešama pieredze, lai nesabojātu visu partiju – vajadzīgais stāvoklis ir ļoti smalki uztverams. Eksperimentam var sākt ar nelielu pupiņu daudzumu un procedūru atkārtot tikai tad, ja eksperiments ir izdevies.

Šādas pupiņas uzglabā ne ilgāk par pāris mēnešiem.

Grauzdētu pupiņu uzglabāšana

Klasiska grauzdēta kafija, ko var iegādāties specializētos veikalos, pasūtīt internetā vai atvest no tālām zemēm, ir ražotāja sagatavots produkts lietošanai. Parasti kafija ir tik dārga, ka neviens ražotājs neuzdrošinās to slikti iepakot: praktiski katra mūsdienu paka ir aprīkota ar speciālu vārstu pupiņu "elpošanai".

Grauzdētas pupiņas kādu laiku pēc apstrādes izdala ogļskābo gāzi un parasti saglabā noteiktu mitruma pakāpi. Šim nolūkam izmanto vienvirziena starpsienas, kas ļauj gāzei izkļūt no iepakojuma, bet novērš kaitīgā skābekļa iekļūšanu tajā. Pateicoties šādiem vārstiem, rodas papildu iespēja sajust kafijas aromātu jau pirms tās iegādes.

Kafijas turēšana maisiņā ar rāvējslēdzēju ir labākais variants. Tajā pašā laikā no maisiņa jāizlaiž liekais gaiss. Ja runa ir par lielu krājumu, labāk ir turēt galda burciņu un ik pēc vienas līdz divām nedēļām atjaunot roku krājumu, nevis katru dienu pieskarties visai aromātiskās kafijas masai.

Uzglabāšana pupiņās ir labākais variants, lai pagarinātu produkta derīguma termiņu. Būdamas noslēgtas savās, ar garoziņu klātajās pupiņās, kafija ilgāk paliek svaiga un patīkama garšas ziņā, turpretim maltā produkta aromāts izgaist. Tāpēc kafiju vēlams samalt reizi nedēļā – tuvākajam krājumam, vēl labāk – pirms katras uzvārīšanas. Lai arī daži eksperti apgalvo, ka kafijai tomēr jāļauj atvērties un to nevajadzētu pagatavot uzreiz pēc malšanas.

Tādējādi vislabāk kafiju uzglabāt folijas maisiņā – ar vārstu vai bez tā, neitrālā temperatūrā – ne virs plīts un ne ledusskapī. Var izmantot stikla vai keramikas burku ar cieši aizveramu vāku, bet jāizvairās no plastmasas iepakojumiem.

Atvērta iepakojuma uzglabāšanas laiks – apmēram 2–4 mēneši, slēgta – līdz 6–8.

Maltas kafijas uzglabāšana

Ja praktiskuma dēļ nākas iegādāties maltu kafiju, to var uzglabāt ne ilgāk par 2 mēnešiem cieši noslēgtā ar rāvējslēdzēju "orģinālajā" (ne polietilēna!) maisiņā vai burkā. Vēlams izvēlēties necaurspīdīgas tvertnes vai turēt burku tālāk no dienas gaismas.

Kafiju nevajadzētu likt ledusskapī, jo temperatūras svārstības var negatīvi ietekmēt produkta organoleptiskās īpašības (gatavā dzēriena garšu un aromātu).

Kā uzglabāt šķīstošo kafiju

Šķīstošais produkts atšķirībā no saviem «organiskajiem» radiniekiem ir mazāk jutīgs pret temperatūras svārstībām un var tikt uzglabāts līdz 2 gadiem cieši noslēgtā un no mitruma aizsargātā burkā. Šāda kafija, kā zināms, jau ir zaudējusi visas derīgās īpašības, tajā nav vitamīnu, antioksidantu un citu organismam vērtīgu elementu. Dzērienā saglabājas nātrijs un kofeīns, tāpēc tas joprojām ir uzmundrinošs, paaugstina asinsspiedienu un ir diurētisks līdzeklis.

Pulveri (neatkarīgi no tā, vai tie ir granulas, kunkuļi vai pūderis) nav nepieciešams ievietot ledusskapī, pietiek to aizsargāt no mitruma. Iztvaikošana un svešķermeņi tieši ietekmē dzēriena aromātu, tas ir papildu iemesls turēt burciņu aizvērtu.

Attiecībā uz kafijas dzērienu uz cigoriņu un citu augu sastāvdaļu bāzes, bieži vien tie ir jāuzglabā īsāku laiku, lai nezaudētu savu aromātu un nesabojātos.

Kafijas uzglabāšana kapsulās

Ērts izgudrojums kafijas automātiem ļauj uzglabāt produktu līdz 1 gadam ārpus ledusskapja – iepakojums ir hermētisks un aizsargāts no mitruma. Galvenie noteikumi ir aizsardzība no saules un karsēšanas, izvairīšanās no izejvielu pārdzesēšanas, iepakojuma saglabāšana. Konteinerus nedrīkst atvērt līdz pat izmantošanai ierīcē, lai kafija neizvēdinātos un nesamirktu.

Kā uzglabāt gatavu kafijas porciju

Zināms, ka daži dzērieni kļūst daudzkārt garšīgāki, ja tiem ļauj ievilkties, tāpēc dažreiz gatavu kafiju atstāj uz vairākām stundām. Kas jāzina par šādu kafijas uzglabāšanas veidu:

1. Porcija nedrīkst stāvēt ilgāk par diennakti, pretējā gadījumā organiskais dzēriens no labvēlīga var kļūt kaitīgs organismam. Kafiju, kas stāv ilgāk pat ledusskapī, labāk izliet.
2. Pagatavoto kafiju labāk uzglabāt bez cukura, pretējā gadījumā siltuma apstākļos dzēriens var ātri rūgt. Tas pats attiecas uz piena maisījumu.
3. Gatavo dzērienu var uzglabāt istabas temperatūrā vai ledusskapja durvīs vairākas stundas. Dažreiz gatavo kafijas ledu, šāds produkts arī jāizlieto diennakts laikā, maksimāli – divu dienu laikā.

Bez tam jāuztur tīrībā kafijas trauki un instrumenti, mazgājot no biezumiem – īpaši saldiem – turkas, krūzītes, french-press un kafijas automātu daļas. Sveši piesārņojumi vai mikroorganismu savairošanās uz traukiem var būtiski pasliktināt dzēriena garšu un sabojāt dārgo izejvielu.

Vai kafiju var uzglabāt ledusskapī

Kafijas eksperti brīdina, ka ledusskapī kafiju nedrīkst turēt. Daudzi patērētāji var spriest, ka dzesēšana pagarinās produkta derīguma termiņu un palīdzēs saglabāt to svaigu. Taču tā nav pilnībā taisnība, kaitējums no kafijas uzglabāšanas ledusskapī var pārsniegt labumu.

Pastāvīgas temperatūras svārstības dažkārt izraisa dabiska kondensāta veidošanos iepakojumā, kas var ne tikai nopietni sabojāt garšu, bet arī izraisīt pelējuma veidošanos izejvielā. Turklāt atvērts produkts var absorbēt svešas smakas.

Tomēr, lai saglabātu lielu kafijas krājumu, to var sasaldēt. Tajā pašā laikā ir jāievēro daži noteikumi:

1. Saldētavā kafiju uzglabā hermētiski noslēgtā maisiņā, vēlams vispār neatvērtā.
2. Nav atļauts atkārtoti atkausēt un sasaldēt izejvielu. Ērtības labad lielu krājumu var iepriekš sadalīt porcijās, piemēram, nedēļas porcijās, un ņemt tās pa vienai, neizņemot kopējo masu.
3. Vēlams izlaist visu gaisu no iepakojuma, pirms to ievietot saldētavā, pretējā gadījumā oksidēšanās procesi var sabojāt produktu.

Jāsaprot, ka sasaldēšana var uzlabot vai pasliktināt dažādu kafijas šķirņu garšas īpašības. Turklāt šāds uzglabāšanas veids var pagarināt produkta derīgumu tikai par dažiem mēnešiem.

Vispārīgie uzglabāšanas noteikumi

Ņemot vērā kafijas produkcijas īpatnības, izejvielai ir nepieciešami šādi uzglabāšanas apstākļi:

1. Slēgta hermētiska paciņa, ideālā gadījumā ar rāvējslēdzēju un vārstu oglekļa dioksīda novadīšanai. Ja tuvumā nav folijas iepakojuma, var izmantot keramikas vai stikla burku – matētu, ar cieši aizveramu vāku. Plastmasas trauciņos vai maisiņos kafijas produktus labāk neuzglabāt, jo šis materiāls viegli absorbē smakas un var pat piešķirt dzērienam sintētisku garšu.
2. Stabila istabas temperatūra. Kafiju nedrīkst novietot virs sildītājiem vai plīts, ievietot ledusskapī vai turēt mitruma avotu tuvumā.
3. Uzglabāšana veselā veidā (ja iespējams). Ar grauzdētu garozu klātas pupiņas lēnāk zaudē savu brīnišķīgo aromātu nekā samaltas pulverī.
4. Pēc katras lietošanas reizes kafiju ir nepieciešams cieši aizvērt un noslēpt. Ja runa ir par mēneša krājumu, eksperti iesaka to sadalīt vairākās porcijās pa nedēļām, lai kopējā masa neizgarotu no ikdienas paciņas atvēršanas.
5. Visbiežāk graudu vai maltu kafiju pārdod speciālos termopaciņās ar gaisa vārstu. Tas ir visuzticamākais mūsdienīgais veids, kā saglabāt dzērienu patīkamu ilgāk.

Svaigi novāktu kafijas pupiņu derīguma termiņš, pretēji izplatītiem uzskatiem, ir tikai daži mēneši, bet maltai kafijai – vēl mazāk. Iegādāto izejvielu ir jāizlieto pāru nedēļu laikā, ja produkts ir jau samalts un paciņa atvērta. Hermētiskā iepakojumā līdz tā bojājumam pupiņas vai pulveris var uzglabāties līdz pusgadam, bet nekādā gadījumā vairākus gadus.

Kā saprast, ka jūsu priekšā ir kvalitatīvs produkts

Mūsdienu kafijas ražotāji rūpīgi rūpējas par savu preci, visādi pagarinot tās svaiguma termiņu. Starp jauninājumiem izstrādāts iepakojums ar daudzfunkcionālu vārstu: tas ļauj sajust kafijas maisījuma aromātu jau pirms paciņas atvēršanas, bet galvenokārt – neļauj graudiem vai pulverim kļūt mitriem. Turklāt vārsts darbojas vienā virzienā, tāpēc izejviela neoksidējas un gaisā nezaudē aromātu.

Pirms tam kafijas iepakošanai izmantoja folijas maisiņus ar hermētisku aizdari, kā arī parastās aplokšņu paciņas. Blīvā papīrā labu kafiju nepārdod. Dažreiz var sastapt kafiju stikla vai skārda kārbās – iekšpusē produkts ir arī iepakots. Nav ieteicams turēt kafiju metālā.

Lai iegādātos labu paciņu, jāpievērš uzmanība tās izskatam:

1. Tai nevajadzētu būt pārāk uzpūstai.
2. Produktam iekšā jābūt viendabīgam, ja runa ir par maltu kafiju – nedaudz mīkstam, kā mitras smiltis, ne pārāk birstošam, bet nekādā gadījumā ne cietam.
3. Labs ražotājs uz ārējā iepakojuma norāda kvalitātes zīmes – starptautiskus sertifikātus, atšķirības un produkta sastāvu (obligāti). Maisījuma noslēpumu reti atklāj, bet uz iepakojuma jānorāda graudu izcelsme (valsts un reģions), kā arī kafijas veids – Arabika vai Robusta, iespējams, to procentuālā attiecība maisījumā.
4. Vislabākā kvalitāte, bez šaubām, ir kafijai, kas iepakota tās audzēšanas vietās. Tomēr kafijas sagatavošana mūsdienās ir kļuvusi par dziļi profesionālu nozari, tāpēc daudzi Eiropas ražotāji izceļas ar nevainojamu pieeju darbam.

Dažādu šķirņu un veidu kafijas uzglabāšanas īpatnības

Pēc ražas novākšanas kafiju pakļauj fermentācijai un žāvēšanai saulē uz vietas, to uzskata par pirmapstrādi. Pēc tam graudi parasti tiek nosūtīti vairumtirdzniecībā kafijas ražotājiem visā pasaulē. Šajā posmā svaigas kafijas pupiņas uzmanīgi un ātri transportē, un pēc tam tās pakļauj papildu apstrādei – grauzdēšanai, dažkārt arī malšanai, sublimācijai šķīstošā dzēriena pagatavošanai.

Pie unikālām, gardākajām kombinācijām strādā degustācijas eksperti, piedāvājot patērētājiem ne tikai pirmšķirīgas kafijas šķirnes no visas pasaules, bet arī patīkamas to garšu kombinācijas, ko sauc par maisījumiem. Viens maisījums var apvienot dažādu šķirņu un grauzdējuma pakāpju kafijas.

Uzglabāšanas termiņu ietekmē arī tādi faktori kā kafijas maisījums, grauzdējuma pakāpe, pupiņu gatavība un svaigums. Dažas šķirnes vāc zaļā veidā, viegli apžāvē un gandrīz necep pirms pārdošanas. Tas ir raksturīgi Arabikai no Etiopijas un dažām citām šķirnēm. Šāda kafija būs pilna ar vitamīniem, antioksidantiem un tanīniem. To nevar uzglabāt ilgi, citādi smarža var izgaist, bet buķetē parādīsies augu 'indīgs' rūgtums. Tā var arī mainīties līdz nepazīšanai: piemēram, ziedu un augļu garšas vietā parādīsies purva zāles smarža, bet šokolādes nots kļūs 'putekļaina'.

Kafija ar intensīvāku grauzdējumu uzglabājas ilgāk, taču, kā ierasts, jebkuras galējības ir kaitīgas. Ilgi guļoša stipri grauzdēta kafija ātri iegūst "putekļainu" un piedegušu aromātu vai vienkārši to zaudē.

Robusta šķirnes mēdz parādīt nepatīkamas rūgtuma notis buķetē, ja tās tiek uzglabātas pārāk ilgi.

Par optimālo variantu tiek uzskatīts vidējs grauzdējums un neitrāli arabikas un robustas maisījumi. Šādu maisījumu īpatnība ir pavisam dažādu kafijas šķirņu apvienojums. Dažkārt tas ir pluss: kamēr buķetē ilgstošas uzglabāšanas laikā "izmirst" vienas notis, saglabājas citas. No otras puses, daudzveidīgie maisījumi šī efekta dēļ var "sabrukt", mainot savu aromātu līdz nepazīšanai.

Tas viss tikai vēlreiz pierāda, ka nav vērts uzkrāt vērtīgu produktu ilgam laikam, labāk periodiski iegādāties svaigas pupiņas. Ja runa ir par retas kolekcijas kafijas iegādi – nav vērts to glabāt "svētkiem", baudiet izsmalcināto garšu, kamēr tā nav pagaisusi atmiņā.

Kafijas ar beigušos derīguma termiņu ietekme uz cilvēka veselību

Ja kafija ir pārgulējusi, vispirms tā zaudē savas garšas un aromāta īpašības un iegūst nedaudz zemes, sasmakušu nepatīkamu aromātu. Tajā pašā laikā speciālisti apgalvo, ka pašas pupiņas nerada kaitīgu ietekmi uz organismu. Vienīgie nepatīkamie simptomi var būt grēmas vai viegla caureja.

Bīstamību var radīt kafija, kas ir nepareizi uzglabāta, it īpaši, ja runa ir par maltu dzērienu vai zaļām pupiņām. Ja iepakojumā ir bijis kondensāts vai produktā iekļuvis svešs mitrums – pastāv liela varbūtība, ka vairojas baktērijas un sēnītes, šādu kafiju vislabāk bez nožēlas izmest.

Ja produkts bija neaizvērts, tas varēja savākt putekļus un kaitīgus piemaisījumus, jo īpaši, ja mitru kafiju uzglabāja metāla traukā.

Tas pats attiecas uz pagatavotu kafiju, kas nostāvējusi vairākas stundas – tā varēja paspēt sarūgt, pat ja tasītē netika pievienots saldinātājs, pateicoties dabīgajām skābēm un cukuriem produktā.

Ja pagatavotai kafijai ir nepatīkama piegarša, ir vērts padomāt, kas varēja būt tās cēlonis: trauki, pagatavošanas veids vai nepareiza uzglabāšana. Pēdējā gadījumā izejviela ir jāpārlasa vai jāiznīcina.

Tas ir interesanti: Beidzies derīguma termiņa kafija nav obligāti jāizmet. Veselas skaistas pupiņas var izmantot dekoratīviem nolūkiem, fotogrāfijām, kā arī kā ārēju sorbentu.

Interesanti fakti par kafiju

1. Pasaulē pastāv vairākas specifiskas kafijas šķirnes, kuras apstrādā, dabiski izlaižot caur dzīvnieku organismu. Dzīvnieku kodīgā kuņģa sula sagrauj augļu apvalku, izvadot no tiem visu rūgtumu, pateicoties kam šķirnes iegūst dižciltīgas šokolādes, riekstu un citas maigas garšas un aromāta notis.
2. Papildus tam, jau kādu laiku zinātnieki nodarbojas ar kafijas selekciju, izstrādājot unikālas šķirnes, kurās nav rūgtuma vai nevēlamu aromātisku piemaisījumu. Šādas šķirnes tiek audzētas īpaši izveidotos apstākļos – smalki izvēlētā klimata vidē, ņemot vērā gaisa mitrumu, augsnes sastāvu un atmosfēras tīrību.
3. Par labāko tiek uzskatīta kafija, kas audzēta ekoloģiski tīros apgabalos, tālu no apdzīvotām vietām. Jo tīrāks ir klimats un augsne reģionā, jo smalkāka un izsmalcinātāka kļūst kafijas garša. Tai var būt augļu, ziedu, riekstu notis, dažreiz citrusaugļu un citi ēteriski piemaisījumi. Zināms, ka kafijas kopējais sastāvs ir nemainīgs, bet atsevišķās šķirnēs var paaugstināties dzelzs, kālija un citu minerālvielu līmenis. Tas ne tikai ietekmē dzēriena garšu, bet arī padara to vairāk vai mazāk vērtīgu organismam.
4. Mūsdienās pasaulē strauji izzūd kakao koki. Zinātnieki uztraucas, ka tāds pats liktenis varētu piemeklēt kafiju. Par produkta aizstājēju tiek uzskatīta tam vistuvākā suga – maizes koks un dzēriens no tā augļiem – kerobs.
5. Pateicoties reklāmai, nesenais zaļo kafijas pupiņu bums ir ieviesis uzskatu, ka šāds kafijas veids ir daudz veselīgāks organismam. Runā, ka tajā ir mazāk kofeīna un vairāk antioksidantu. Daļēji tā ir taisnība. Taču tajā pašā laikā zaļajā kafijā ir vairāk tanīnu un sarežģītu savienojumu, kas var kļūt par alergēnu organismam. Bieži termiski neapstrādāts augu proteīns izraisa atgrūšanu cilvēka ķermenī, tāpēc ar zaļo kafiju jāaizraujas ar mēru.

Kafijas aromāts ir viena no iemīļotākajām smaržām uz planētas, un katrs kafijas cienītājs cenšas iegūt maisiņu ar gardēžu pupiņām. Lai patiesi izbaudītu vērtīgo dzērienu, uzglabājiet to rūpīgi un pievērsiet uzmanību interesantākajiem pagatavošanas veidiem.