Kliņģerīšu tēja: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Kliņģerīte ir augs, kuru nevar sajaukt ar neko citu. Tas ir izplatīts Eiropā.

Kas ir kliņģerīte un ar ko tā ir noderīga

Ārstniecības kliņģerīti tautā sauc par nūģīšiem. Augs ir līdzīgs kumelītei, tam ir ļoti košs zieds – no sulīgi dzeltenas līdz oranžai krāsai. Farmācijā to ļoti novērtē tā īpašību dēļ. Nūģīši zied pietiekami ilgi. Ārstnieciskas īpašības ir ziedu korbiņām jeb ziedkopām.

Ne visiem ir zināms, ka kliņģerīte pieder pie tautas ārstniecības līdzekļiem. Senatnē ārsti teica, ka, ja paskatās uz kliņģerītes ziedu, uzreiz uzlabosies redze. Pateicoties karotīna saturam, auga ziediem piemīt dziedinoša iedarbība. Bet ārstēšanai tikai skatīties uz kliņģerīti ir nepietiekami. Jālieto augs iekšķīgi, proti – tā ziedkopas.

Piezīmei! Pie nervu slimībām ir laba oranžā krāsu terapija.

Kliņģerītes ķīmiskais sastāvs

Ziedkopām piemīt vērtīgi mikroelementi, kas ir palīglīdzeklis daudzu slimību ārstēšanā. Noderīgās vielas ziedu korbiņās:

1. Karotinoīdi – dabiskie organiskie pigmenti, kas neitralizē brīvo radikāļu darbību.
2. Flavonoīdi – dabīgi organiskie savienojumi, kam piemīt spazmolītiska, brūču dziedinoša, žults un urīndzenoša iedarbība.
3. Triterpēnoīdi – organiskie savienojumi, kas satur skābes ar pretiekaisuma iedarbību. Tie labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, samazina holesterīnu.
4. Sterīni – organiskas vielas, kas neitralizē holesterīna negatīvo iedarbību un samazina tā daudzumu organismā.
5. Ēteriskās eļļas – komponenti, kas veicina slimību izraisošo mikroorganismu iznīcināšanu.
6. Salicilskābe – viela ar antiseptiskām, pretsāpju, pretreimatisma un pretiekaisuma īpašībām.
7. Kumarīni – vielas, kam piemīt spazmolītiska, pretvēža un antikoagulanta iedarbība.

Mikroelementi:

• kālijs, magnijs – stiprina sirds muskuli;
• dzelzs un kalcijs – stimulē asinsriti;
• cinks – stiprina imunitāti;
• varš – ir iekaisuma slimību profilakse;
• molibdēns – uzlabo zobu emalju;
• selēns – novērš netipisku šūnu veidošanos.

Tāpat stublājā un lapās ir fitoncīdi, kam piemīt antibakteriāla iedarbība. Taukeļļu iegūšanai izmanto nūģīšus (sēklas).

Ar ko ir noderīga kliņģerīšu tēja

Sievietēm

Kliņģerītei ir plašs ārstniecisko īpašību spektrs. Augs ir tautas līdzeklis, kas tiek iekļauts kompleksā ārstēšanā sievietes organismam. Tas ir īpaši pieprasīts ginekoloģiskās slimībās. Zāles, kuru pamatā ir kliņģerīte, tiek izmantotas olnīcu audzēju procesu, dzemdes kakla erozijas un patoloģiju, kā arī piena dziedzeru audzēju un sablīvēšanās procesu ārstēšanā.

Arī zāles uz kliņģerīšu bāzes palīdz samazināt dzemdes tonusu, normalizēt menstruālo ciklu, uzlabot sievietes organisma vispārējo pašsajūtu klimaktērijas periodā (labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu), pazemināt asinsspiedienu un uzlabot miegu menopauzes laikā. Auga uzlējuma lietošana ir kļuvusi aktuāla sievietēm, pateicoties pozitīvai dinamikai sēnīšu slimību, kolpītu un dzimumorgānu mikrofloras traucējumu ārstēšanā. Kliņģerīšu uzlējums ir palīglīdzeklis dzemdes asiņošanas un iekaisuma slimību gadījumā.

Vīriešiem

Kliņģerītes vērtība izpaužas spējā stiprināt asinsvadus, tā palīdz novērst insultu un infarktu. Kliņģerītes plaši izmanto potences un agrīnas plikpaurības gadījumā. Kliņģerīte stiprina matu sīpoliņus un paātrina to augšanu. Augu izmanto par pamatu zālēm, kas palīdz paātrināt atveseļošanos prostatīta gadījumā. Aktīvās vielas, kas ietilpst sastāvā, stimulē dzimumhormonu izdalīšanos, veicina patogēno mikroorganismu iznīcināšanu un mazina iekaisumu. Potence atjaunojas 2 mēnešu ārstēšanas laikā, bet zāļu iedarbība prostatīta gadījumā ir novērojama jau pēc 7 terapijas dienām.

Kompleksā kliņģerītes prostatīta gadījumā nodrošina antibakteriālu iedarbību ar pretsāpju efektu, turklāt tiek novērota ādas un gļotādas atjaunošanās. Šim nolūkam izmanto ziedi, kuru labāk iegādāties gatavu aptiekā. Preparātu ievada tūpļa atverē un veic prostatas rektālo masāžu divas reizes dienā mēneša garumā. Bet ziede jāizvēlas bez atzīmes «homeopātiska». Sveces nav jāpērk. Kliņģerītes sastāvā ir minimāli, tāpēc zāļu efektivitāte neatbildīs gaidītajam rezultātam.

Grūtniecības laikā

Pirmajā grūtniecības trimestrī bieži ir toksikoze. Kliņģerīšu tēja ir efektīvs līdzeklis cīņā ar šo neērtību. Var izmantot arī kombinētu tēju kompleksā ar citiem augiem. Bet kliņģerīšu lietošana grūtniecības sākuma posmos noteikti jāsaskaņo ar akušieri-ginekologu.

Tēja ar kliņģerīšu ziedkopām ir noderīga grūtnieces nervu sistēmai, veicina labu miegu un ir ieteicama kā bezmiega profilakse. Taču jāņem vērā auga ietekme uz organismu un piesardzīgi jālieto kuņģa-zarnu trakta slimību un pazemināta asinsspiediena gadījumā. Arī grūtniecēm ļoti noderīga ir kliņģerīšu un kumelīšu tēja saaukstēšanās gadījumos.

Zīdīšanas periodā

Zīdīšanas periodā sieviete var slimot ar dažādām slimībām, tostarp ar saaukstēšanās slimībām. Standarta preparāti ir kontrindicēti. Tāpēc kliņģerīšu ziedi nāks palīgā. Augam piemīt pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība.

Arī gremošanas traucējumu gadījumā zīdīšanas periodā var rasties aizcietējumi. Kliņģerīte ir efektīvs caurejas līdzeklis. Sasitumiem un nobrāzumiem auga novārārs ātri dziedēs ādu. Tas arī palīdz pie sprauslu plaisām un oreolu nobrāzumiem. Taču jāatceras, ka jebkurš jauns produkts, kas ieviests uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju. Un kliņģerīšu tēja nav izņēmums.

Bērniem

Nav ieteicams pārāk agri iekļaut bērna uzturā kliņģerīšu tēju. Jo augam ir augsta vielu koncentrācija, kas var veicināt alerģiskas reakcijas rašanos.

Tēju bērnam labāk dot no divpadsmit mēnešu vecuma, sākot ar nelielas koncentrācijas šķīdumu, un piesardzīgi lietot līdz divpadsmit gadu vecumam. Kakla iekaisuma un mutes dobuma iekaisuma slimību ārstēšanai var izmantot kliņģerīšu ziedus vecumā, kad bērns prot skalot kaklu. Tāpat ieteicams lietot augu līdzekli pret klepu – tas ātri dod pozitīvu dinamiku terapijā.

Nedrīkst dzert kliņģerīšu tēju vienkārši tāpat, jo kliņģerīte ir ne tikai profilaktisks līdzeklis, bet arī ārstniecisks.

Svara samazināšanai

Kliņģerīti lieto svara zaudēšanai izkraušanas dienās kā mikroelementu un vitamīnu avotu. Izmanto tikai auga ziedus, kuros atrodas derīgās vielas. Tāpat kliņģerīšu ziediem piemīt pretsāpju un dezinfekcijas iedarbība, tie palīdz izvadīt no organisma toksīnus un šķidrumu dabiskā ceļā, raksturojami kā viegls urīndzenošs līdzeklis. Tēja efektīvi samazina holesterīna līmeni asinīs, attīra asinis. Tā pozitīvi iedarbojas uz ādu, mazina iekaisuma procesu pūtīšu gadījumā, veicina labāku vielmaiņu.

Taču kliņģerīte ir palīglīdzeklis svara zaudēšanā. Papildus jāievēro mazkaloriju diēta un fiziskie treniņi. Augu līdzekli ieteicams lietot līdz mēnesim, pēc tam veikt 3 nedēļu pārtraukumu. Ja nepieciešams, var atkārtot lietošanu.

Kliņģerīšu tēja medicīnā

1. Gremošanas sistēmai. Kliņģerīšu ziediem pievieno linsēklas, koriandru, kumelīti. Dzēriens tiek uzskatīts par bioloģiski aktīvu piedevu un profilaktisku līdzekli. Lieto iekaisuma procesos, hroniskās gremošanas orgānu slimībās.
2. Saaukstēšanās slimībām. Kliņģerītei var pievienot kaltētu mētru. Dzēriens būs dzeltenā krāsā, patīkamā smaržā un garšā. Profilaksei ieteicama ikdienas lietošana.
3. Pret baktēriju iedarbībai saaukstēšanās un iekaisuma slimību gadījumā. Pagatavot un sajaukt vienādās proporcijās kliņģerīšu ziedus, kumelītes, mežrožu augļus, piparmētru, vībotni un nātras. Dzērienam piemīt pretsāpju iedarbība. Ieteicams lietot pie stenokardijas un gripas kā papildu ārstniecības līdzekli.
4. Lai izvadītu no organisma sārņus un toksīnus (attīrošais maisījums). Sajaukt aptiekas kaltētos augus: kliņģerītes, kumelītes, mežrozes, piparmētru, dilles (sēklas), salmiņu (ziedus). Labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas sistēmu, aknām, nierēm, paaugstina imunitāti.
5. Kā palīglīdzeklis klepus gadījumā. Sajaukt kliņģerīšu ziedus un kaltētu asinszāli vienādās proporcijās. Pēc tam 1 tējkaroti maisījuma aplaistīt ar 1 glāzi verdoša ūdens, atstāt ievilkties 30 minūtes. Pēc tam izkāst un lietot 3 reizes dienā pēc ēšanas. Nav ieteicams alerģisku reakciju gadījumā dažādas etioloģijas dēļ.
6. Bezmiega gadījumā. Sajaukt 2 tējkarotes parastās raudenes ar 3 tējkarotēm kliņģerīšu un aplaistīt ar 500 ml verdoša ūdens. Lietot vakarā kursā līdz 14 dienām.
7. Gastrīta gadījumā. Sajaukt kliņģerīšu ziedkopas, linsēklas, koriandru, kumelītes, lakricas sakni, pelašķus. Atsevišķi ielikt 1 ēdamkaroti maisījuma un aplaistīt ar 0,5 l vārīta ūdens. Atstāt ievilkties 10 minūtes, izkāst. Lietot kā ārstniecisku kompleksu līdzekli.
8. Žults izvadīšanas līdzeklis. Ņemt mežrozes, dilles, kumelītes, kliņģerīšu ziedus, piparmētru, pelašķus un samaisīt. 2 ēdamkarotes maisījuma ievietot traukā un aplaistīt ar 400 ml verdoša ūdens. Atstāt ievilkties 10 minūtes. Izkāst un lietot.
9. Mutes dobuma iekaisuma slimību gadījumā. Kliņģerīšu ziedkopas 1 ēdamkarotes daudzumā aplaistīt ar 1 glāzi vārīta ūdens. Atstāt ievilkties 2 stundas un skalot muti pēc ēšanas un pirms gulētiešanas.
10. Alerģisku reakciju gadījumā uz ziedēšanu. 1 tējkaroti kliņģerīšu ziedu aplaistīt ar 0,5 glāzes verdoša ūdens. Atstāt ievilkties 2 stundas. Izkāst un lietot pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā desmit dienu garumā.

Lietojums kosmetoloģijā

Kliņģerīšu derīgās īpašības izpaužas kā pozitīva iedarbība uz sejas ādu.

1. Kliņģerīšu novārījumu izkāst, ieliet ledus formiņās, sasaldēt un izmantot. Tas palīdz atbrīvoties no grumbām, sašaurina poras, tonizē ādu, atbrīvo no pūtītēm.
2. Kliņģerīšu tējai var pievienot tējas koka eļļu un sasaldēt ledus formiņās. Līdzeklis noņem iekaisuma ādas slimības, pūtītes.
3. 2 ēdamkarotes kliņģerīšu aplaistīt ar 200 ml vārīta ūdens. Atstāt ievilkties, ļaut atdzist un izkāst. Noslaucīt seju 2–3 reizes dienā.
4. Kliņģerīte un medus barojošas maskas veidā. Sajaukt 1 ēdamkaroti medus, 3 ēdamkarotes kliņģerīšu novārījuma. Uzklāt uz sejas vai uzlikt caur marli. Pēc 15 minūtēm noņemt un nomazgāt.
5. Kliņģerīte ar mālu taukainas ādas maskas veidā. Sajaukt 4 ēdamkarotes kosmētiskā māla ar kliņģerīšu novārījumu. Konsistencei jābūt biezai. Uzklāt uz sejas, nomazgāt pēc 15 minūtēm.
6. Kliņģerītes ar alveju maskas veidā. Sajauc 1 ēdamkaroti stipri pagatavota kliņģerīšu novārījuma ar trim karotēm alvejas (gēla). Uzklāj uz sejas ādas un pēc 10 minūtēm nomazgā. Līdzeklis mazina iekaisumu.

Kaitējums un kontrindikācijas

Kliņģerīšu ziedkopām galvenokārt ir labvēlīga ietekme. Lai kliņģerīšu un uz to bāzes izgatavoto preparātu lietošana nekaitētu veselībai, jāņem vērā visu auga sastāvdaļu iedarbība atsevišķi. Galvenokārt jāņem vērā kliņģerīšu iekšķīga lietošana.

Nav ieteicams lietot kliņģerītes medicīniskiem nolūkiem:

1. Ja ir nepanesība un alerģiskas reakcijas, kas izpaudās agrāk.
2. Ārstējoties ar glikozīdiem, kas pastiprina sirds muskuļa aktivitāti.
3. Biežas asinsspiediena pazemināšanās gadījumā.
4. Žultsvadu slimību gadījumā, jo kliņģerītei ir žults izvadīšanu veicinošā iedarbība un tā var izraisīt pasinājumu.
5. Bronhiālās astmas gadījumā.
6. Sirds mazspējas gadījumā.

Ilgstoši lietojot, iespējama slikta dūša un dzeltenīga ādas nokrāsa (to izraisa karotinoīda saturs).

Kā vākt un kā uzglabāt kliņģerītes

Kosmētikas un medicīnas nolūkiem vāc kliņģerīšu ziedkopas. Taču aptiekā iegādātajos maisījumos dažkārt sastopami kliņģerīšu ziedi ar lapām un kātiem. To dara, lai ietaupītu, jo īstas ārstnieciskas īpašības piemīt tikai ziediem. Ja gatavo tos patstāvīgi, tad jāvāc tikai ziedkopas.

Augu ievāc ziedēšanas laikā. Šis periods ilgst no jūnija līdz septembrim. Galvenais nosacījums – vākt tikai atplaukušas ziedkopas.

Priekšroka dodama vākšanai sausās, saulainās dienās, labāk pusdienas laikā. Līdz tam diennakts laikam rasa pilnībā nožūst, tāpēc arī ēnā augošie augi būs sausi. Ziedkopas rūpīgi norauj vai nogriež ar šķērēm, lai groziņš paliktu vesels. Netīrus un bojātus ziedus nav ieteicams vākt, jo pirms žāvēšanas tos nedrīkst mazgāt.

Vākšanai nepieciešams trauks ar platu dibenu. Izejmateriāls jāizžāvē 4 stundu laikā pēc vākšanas.

Kliņģerītes jāuzglabā telpā, kur ir vēss, laba ventilācija un gaisa apmaiņa. Telpas temperatūra nedrīkst pārsniegt 20 grādus, bet mitrums – 75 procentus. Tomēr vispirms izejmateriāls jāieveto papīra vai auduma maisiņā. Tās var uzglabāt līdz nākamajai ražai (maksimāli līdz diviem gadiem).

Pareiza auga vākšana, žāvēšana un uzglabāšana – labas ārstēšanas pamats.

Kā kaltēt

Kliņģerīšu ziedkopas ieteicams žāvēt dabiskos apstākļos. Jāizklāj tīrs papīrs vai jāuzliek režģis, ziedi jāizber vienā kārtā. Nedrīkst lietot avīzi papīra vietā, jo krāsa ir toksiska.

Zāli jāžāvē siltā, sausā vietā, lai neuzkristu saules stari. Telpai jābūt labi vēdinātai. Var izmantot bēniņus vai verandu kā žāvēšanas vietu. Pirmajā diennaktī ziedkopas vienreiz dienā jāapgriež. Ja kliņģerītes žāvē uz restēm, šis posms nav nepieciešams. Žāvēšana ilgst līdz pusotrai nedēļai.

Ja nav iespējas žāvēt augu dabīgā veidā, var izmantot dārzeņu žāvētāju. Lai to izdarītu, pietiek ievietot kliņģerītes ierīcē un ieslēgt īpašo režīmu līdz 40 grādiem. Ja žāvētājā nav temperatūras kontroles, tad kliņģerītes nav ieteicams žāvēt, jo visas derīgās vielas neizdosies saglabāt. Arī gāzes plīts nav piemērota šim posmam, jo nav stingras temperatūras kontroles.

Izkaltušo ziedkopu gatavību var noteikt vizuāli. Viegli saspiežot tās drūp lielākas druskās. Bet, ja spiežot rodas pulveris, tad ir notikusi pāržāvēšana.

Kā pagatavot kliņģerīšu tēju

Tēja jābrūvē šādi: ievietojiet ziedus ērtā traukā, aplejiet ar 500 ml verdoša ūdens, ļaujiet ievilkties 15 minūtes, izkāšiet. Tēja jālieto 3 reizes dienā pa 100 ml. Tējai var pievienot cukuru, medu vai ievārījumu.

Interesanti fakti par kliņģerīti

1. Kliņģerīte aug Eiropā, Āzijā un Vidusjūras reģionā.
2. Auga ziedkopās ir tādas vielas kā karotinoīdi un flavonoīdi.
3. «Kliņģerīte» tulkojumā nozīmē kalendārs, jo naktī tā aizver ziedlapiņas, bet saulei lecot atver. Pēc šī apbrīnojamā auga var pārbaudīt dienas un nakts iestāšanos.
4. Kliņģerītes sauc par nagiņām, jo to sēklas atgādina kaķa nagus.
5. Augam ir ļoti labas baktericīdas īpašības. Stafilokoku un streptokoku klātbūtnē tas ir ļoti efektīvs. Zāles uz kliņģerīšu pamata tiek nozīmētas apdegumiem, brūcēm un fistulām, rīkles skalošanai pie mutes dobuma iekaisuma slimībām.
6. Senatnē uzskatīja, ka ziedkopas palīdz pie sirds slimībām un izmantoja tās kā nomierinošu līdzekli. Mājās kāra kliņģerīšu vītnes, lai novērstu infekcijas, bet uz durvīm – lai atvairītu ļaunos garus.
7. Senajā Indijā kliņģerītes godāja, pakarinot to vītnes uz svētajām statujām.
8. Spānijā un Portugālē augu sauc par brīnumu.
9. Ķīniešiem ziedkopa ir ilgu gadu simbols.
10. Rietumos ziedkopu uzskatīja par pilnības simbolu. Anglijā ziedu nosauca par «Marijas zeltu» par godu Jaunavai Marijai.
11. Francijā Navarras karaliene Margarita Valuā uzskatīja kliņģerīti par savu iecienītāko ziedu. Ar to rotāja karaliskās istabas. Karalienes statujas rokās Parīzē ir tieši šis zieds.
12. Kliņģerīte tiek uzskatīta par Kolorādo vaboles ienaidnieku. Uz lauciņa, kurā aug ziedkopas, novērojama mazāk vaboļu.
13. Slāvi uzskatīja, ja meitene izrok zemi vietā, kur soļojis mīļotais, un, ievietojot to podā, iestāda kliņģerīti, tad jūtas būs savstarpējas un nepazudīs.
14. Kliņģerīte ir uzticības un mīlestības simbols, palīdz stiprināt ģimenes attiecības.
15. Senatnē sievietes tukšā dūšā apēda nedaudz kliņģerīšu ievārījuma un tādējādi uzlaboja savu garastāvokli.
16. Nagiņu aromātiskais smaržojums veicina gaisa attīrīšanu, baktēriju iznīcināšanu un garastāvokļa uzlabošanu.
17. Tēja no kliņģerīšu ziedlapiņām labvēlīgi ietekmē ģimenes mikroklimatu un laulāto savstarpējās jūtas.
18. Senos laikos Avicenna izmantoja kliņģerīšu ziedus ginekoloģisko slimību ārstēšanai.
19. Ja kliņģerīšu ziedus izkaisa zem gultas, tad ļaunie gari neiekļūs sapnī. Tas pasargās no murgainiem sapņiem. Tāpat iespējami pravietiski sapņi.

Kliņģerīšu tējas foto