Deviņvīru spēks: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Dabā ir daudz dažādu noderīgu augu, kas spēj pašizplatīties un augt gandrīz visās teritorijās. Viens no šādiem ārstniecības augiem ir devīnvīrs – floras pārstāvis, kas pieder Scrophulāriju dzimtai.

Šis augs jau izsenis ir pazīstams tautas medicīnā ar savām ārstnieciskajām īpašībām. Gandrīz visas auga daļas tiek izmantotas dažādu slimību grupu ārstēšanai, tostarp elpošanas sistēmas un kuņģa-zarnu trakta patoloģijām, ādas un gļotādu slimībām. Devīnvīru lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi, un tam ir neliels skaits kontrindikāciju.

Ķīmiskais sastāvs

Galvenā devīnvīra ārstnieciskā iedarbība balstās uz to, ka tā sastāvā ir augstas koncentrācijas iridoīdu, kas ir harpagīds un tā acetāts, kā arī aukubīns un katalpols. Šie savienojumi ir antioksidantu vielas, kas paredzētas novecošanās procesu palēnināšanai šūnu līmenī. Iridoīdi spēj nodrošināt antimutagēnu iedarbību, kas ļauj saglabāt ģenētisko materiālu un DNS ķēdes neskartas. Turklāt šī vielu grupa piemīt pretiekaisuma un imunitāti stimulējošas īpašības, tādējādi stiprinot organisma aizsargfunkciju, novēršot iekaisuma procesus, kurus parasti pavada tūska, drudzis un sāpes. Iridoīdi spēj arī nodrošināt hipotensīvu iedarbību un stimulēt žults sintēzi.

Bez šīs vielu grupas devīnvīrā ir arī citi vērtīgi komponenti. Tā augā ir konstatētas gļotas, kurām piemīt apvalkojoša, mīkstinoša un aizsargājoša iedarbība uz gļotādām. Gļotas veicina gremošanas trakta gļotādas dzīšanu, kā arī uzlabo krēpu izvadīšanu no bronhiem.

Cukuri, kas atrodas auga sastāvā, sadalās līdz glikozei, tādējādi kalpojot kā enerģijas avots cilvēka organismam. Šīs vielas regulē vielmaiņas procesus, stabilizējot audu barošanu un nodrošinot visas šūnas ar enerģiju.

Saponīni, kas atrodami devīnvīrā, ir augstas aktivitātes ķīmiskas izcelsmes elementi, kas veicina plaušu attīrīšanu, urīna veidošanās un izvadīšanas normalizēšanu. Tiem piemīt arī antisklerozes īpašības un tie kavē vēža šūnu attīstību.

Flavonoīdi ir paredzēti normālas nervu sistēmas funkcionēšanas atjaunošanai, uzlabo koncentrēšanās spējas. Turklāt šī savienojumu grupa palielina asinsvadu sieniņu elastību, pasargājot tās no trausluma. Šīs vielas arī novērš aterosklerozi un uzlabo perifēro asinsriti. Tām piemīt pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība.

Ēteriskās eļļas stimulē zarnu un žultsvadu darbību, darbojas kā nomierinošs līdzeklis, uzlabo gļotu izvadīšanu no plaušām.

Devīnvīrspēkā ir sveķi, kas, nonākot gremošanas trakta lūmenā, darbojas kā adsorbenti, uzsūcot toksiskas vielas. Tie apņem gļotādu, regulē apetīti, atjauno zarnu mikrofloru, piemīt pretiekaisuma iedarbība.

Pateicoties devīnvīrspēkā esošajiem kumarīniem, augam piemīt antiseptiskas un savelkošas īpašības, kas stimulē brūču dzīšanas procesu. Šīs sastāvdaļas arī nodrošina mērenu urīndzenošu iedarbību un kalpo kā trombu veidošanās profilakse.

Šajā ārstniecības augā ir organiskās skābes, kurām arī raksturīgas pretiekaisuma, antiseptiskas, pretsēnīšu un savelkošas īpašības.

Devīnvīrspēkā atrastais tanīns ir miecviela, kam piemīt pretiekaisuma, pretizsvīduma un reģenerējoši rādītāji. Nelielās koncentrācijās tas nodrošina kuņģa-zarnu trakta gļotādas dzīšanu un izkārnījumu sablīvēšanos, bet lielās koncentrācijās darbojas kā kairinošs elements, kas pastiprina peristaltiku.

Devīnvīrspēka minerālo sastāvu veido K, Ca, Mn, Fe, Li, Mg, Cu un citas sastāvdaļas, kas aktīvi piedalās vielmaiņas procesos.

Produktā ir arī tādi vitamīni kā retinols, tokoferols, askorbīnskābe. Tie ir atbildīgi par audu atjaunošanos, raksturojas ar antioksidantu īpašībām un stiprina organismu.

Devīnvīrspēka ziedos ir augu pelni, kam piemīt pretiekaisuma un asins šķidrinošas īpašības.

Kā tas izskatās un kur aug

Neskatoties uz to, ka ķēniņa scepteris, kā vēl sauc devīnvīrspēku, ir savvaļas augs, ziedēšanas periodā tam ir diezgan pievilcīgs izskats.

Auga stublājs ir stāvs, klāts ar pelnu krāsas matiņiem, kas atgādina biezas pūkas. Smailas lapas garumā ir apmēram 15–30 cm, platumā aptuveni 5–10 cm. Lapas aug visā stublāja garumā, tiecoties uz augšu.

Lāča ausij ir spilgti dzelteni, maza izmēra ziedi. Augs zied no otrā dzīves gada. Šis augs ir sastopams praktiski visos pasaules reģionos, tomēr dabiskais izplatības apgabals ir Eirāzija un Atlantijas okeāna arhipelāgi gar Āfriku un Eiropu. Devīnvīrspēks ir nepretenciozs pret augsnēm, brīvi aug un attīstās ceļmalās, var ziedēt arī smilšainās un akmeņainās vietās. Ja augs nonāk melnzemē vai citos auglīgas augsnes veidos, tas sāk slimot un drīz iet bojā.

Sugas

Karaliskā kokoja ir visaugstākā no visām šķirnēm. Tās ziedēšana ilgst visilgāk. Medicīnā tiek izmantota kā pretsāpju līdzeklis. Visefektīvākā šī šķirne ir cīņā pret hemoroīdiem un plaušu slimībām. Turklāt šim kokoja veidam piemīt sviedrēšanas, atkrēpošanas un diurētiskas īpašības, kas ļauj to izmantot noteiktu medikamentu ražošanā.

Tāds veids kā Lāča auss palīdz tikt galā ar iekaisuma procesiem, kā arī paplašina asinsvadus un novērš krampjus.

Hibrīdā kokoja, iespējams, ir visneprasīgākā. Tā spēj izdzīvot pat stiprā sausumā un stiprā salā, tomēr dod priekšroku atklātai saulainai vietai. Ziedkopām ir bagātīga dzeltena krāsa, tās ir skara vai vārpas formā. Izceļas ar brūču dziedēšanas un insekticīdām īpašībām.

Skaraino kokoju ir viegli atpazīt pēc zobainām lapām. Šī šķirne zied visu vasaru. To izmanto asinsspiediena pazemināšanai.

Blīviziedu tips var sasniegt 0,8 m augstumu, tam raksturīga filcveida apmatojums, lapas ir iegarenas. Tāpat zied no jūnija līdz augustam.

Violetā kokoja atšķiras no savām radiniecēm ar to, ka tā pieder pie daudzgadīgiem augiem, un tai ir violetas ziedu krāsas. Šāda veida zied neilgi – no jūnija līdz jūlija sākumam. Tautas medicīnā to izmanto sirds muskuļa stimulēšanai un zarnu motoriskās aktivitātes uzlabošanai.

Melnā kokoja atšķiras ar vārpstveida sakni, augstumā parasti var izaugt līdz 1 m. Ziedi sapulcēti ķekaros, izdala saldenu aromātu, kas saglabājas pat žāvētā izejvielā. Var ziedēt visu vasaru. Terapeitiskos nolūkos izmanto ziedus, kas spēj ārstēt elpošanas orgānu slimības.

Olimpiskais augu veids arī ir daudzgadīgs, var sasniegt 2 m augstumu. Ziedkopas ir mazas, lapojums pelēkā krāsā. Zāle zied tikai jūlijā. Produktu izmanto kā līdzekli pret čūlu.

Vākšana un uzglabāšana

Ja nepareizi tiek veikta ārstniecības izejvielu vākšana un žāvēšana, ir ļoti viegli zaudēt tās ārstnieciskās īpašības. Tātad, augu var vākt tikai sausā, saulainā laikā pēc rasas iztvaikošanas. Nokritušās lapiņas nevajadzētu vākt, jo tajās vairs nav saglabājies nekas derīgs. Kvalitatīva būs izejviela, kurā nav ziedkopu kausiņu.

Augu vākšanas laikā jāraugās, lai izejviela nekļūtu brūna, tai jāsaglabā zeltaina krāsa. Kokoju var žāvēt zem nojumes vai vēdināmā telpā. Žāvētā zāle jāiepako hermētiskā traukā.

Medicīniskiem nolūkiem visbiežāk izmanto ziedu vainagus. Kā ārstniecības līdzekli parasti vāc parasto kokoju (Lāča ausi). Tā zied no jūlija līdz augustam.

Tautas medicīnas receptēs tiek izmantotas arī citas auga daļas, piemēram, sakne, lapas. Izejvielas no viena auga var vākt mēneša garumā vai pat ilgāk, jo tam ir pietiekami ilgs ziedēšanas periods. Ja nepieciešams savākt lapas vai ziedus, vislabāk to darīt vasaras beigās.

Deviņvīru spēka ārstnieciskās īpašības

Pirmkārt, jāatzīmē, ka augu izmanto bronhīta un bronhiālās astmas ārstēšanai. Govsauss ir noderīgs elpceļu kataras, gripas, tuberkulozes gadījumā, īpaši tad, ja patoloģiju pavada mokošs klepus, jo zālei piemīt atkrēpošanas īpašības. Tas veicina krēpu sašķidrināšanu un izvadīšanu no elpceļiem. Tāpat augu lieto kā vieglu diurētisku līdzekli.

Govsauss piemīt arī spazmolītiskas, pretkrampju, savelkošas, asinsapturēšanas, aptverošas, pretsēnīšu, antiseptiskas un brūces dziedējošas īpašības.

Ar šo augu var ārstēt gļotādu slimības mutes dobumā, kuņģī un barības vadā, kā arī zarnās. Šāda augu izejviela spēj aizsargāt gļotādas no ārējām negatīvām ietekmēm, mazināt sāpes un tūsku. Govsauss cīnās arī ar gripas vīrusiem.

Jau izsenis cilvēki ir ievērojuši, ka, pieliekot auga ziedus sasituma vietai, tas pasargā no ziluma parādīšanās. Ja zilumi jau ir radušies, ziedus var piesiet pie sāpīgās vietas, kas paātrinās hematomas rezorbcijas procesu. Līdz ar to šo izejvielu izmanto dermatoloģijā, proti, apdegumu, apsaldējumu, pūtīšu, ekzēmas, furunkulozes gadījumos. Atveseļošanos nodrošina perifērās asinsrites uzlabošana, kas normalizē asins piegādi ar visām nepieciešamajām sastāvdaļām bojājuma vietai.

Bronhopulmonālās slimības, tostarp obstrukcijas bronhīta, laringīta, pneimonijas gadījumā, var ārstēt arī ar govsausu. Papildus tam, ka lāča auss ārstē klepu, tā arī paaugstina imunitāti un nodrošina ātru atveseļošanos pēc pārslimotas saaukstēšanās. Augs palīdz tikt galā ar elpas trūkumu bronhiālās astmas gadījumā, mutes dobuma iekaisuma procesiem, piemēram, stomatītu, periodontozi, gingivītu.

Bagātīgais vitamīnu sastāvs veicina tūskas novēršanu. Tā augs palīdz izvadīt no organisma lieko sāļu nogulsnes, vienlaikus mazinot akūtu iekaisumu locītavā. Govsauss ir ieteicams lietot pie artrīta, podagras, neiralģijām, reimatisma.

Augstais gļotu un miecvielu saturs dod iespēju izmantot zāli gastrīta, dažādas etioloģijas kolīta, aizkuņģa dziedzera enzīmu nepietiekamības gadījumā. Izejviela ir populāra hemoroīdu ārstēšanā.

Turklāt govsauss iedarbojas nomierinoši, normalizējot smadzeņu darbību, stabilizējot nervu sistēmu, paaugstinot izturību pret stresu un uzmanības koncentrāciju.

Sievietēm

Ginekoloģijā deviņvīru spēks tiek bieži izmantots. Tas ir indicēts dzimumorgānu iekaisumiem, menopauzes periodā šis produkts ļauj regulēt paaugstinātu asinsspiedienu un novērst aterosklerozes attīstību. Tomēr jāņem vērā šī auga lietošanas īpatnības ārstniecības nolūkos, jo sieviešu vidū pastāv vairāki ierobežojumi šāda augu līdzekļa lietošanā. Piemēram, jāatceras, ka deviņvīru spēks ir kontrindicēts grūtniecības un zīdīšanas laikā, jo tam piemīt kairinošas un tonizējošas īpašības.

Menstruāciju laikā un pēcdzemdību periodā, pat ja bērns tiek barots ar mākslīgo maisījumu, arī ir aizliegts lietot šo augu, jo tas darbojas kā asinis šķidrinošs līdzeklis.

Vilkābeles ziedu pulveris tiek izmantots kā pūderis spraugu dziedēšanai uz sprauslām. Vispirms šīs vietas jāapstrādā ar retinola eļļainu šķīdumu, zivju eļļu vai burkānu izspiedumu. Atļauts izmantot lāču auss eļļu. Ja terapijas laikā turpinās mazuļa barošana ar krūti, pirms tam sprauslas jānomazgā ar siltu ūdeni.

Turklāt ginekoloģijā skeptrveida deviņvīru spēks tiek lietots iekšķīgi iekaisuma slimību gadījumā. Šādā gadījumā jāsagatavo novārījums no 1 ēdamkarotes izejvielas, aplejot to ar glāzi verdoša ūdens. Iegūtais šķīdums jāatstāj ievilkties līdz atdzišanai, pēc tam tas jālieto pa 1 ēdamkarotei pēc ēšanas trīs reizes dienā.

Menopauzes laikā, ko pavada ateroskleroze un hipertensija, var pagatavot tādu pašu uzlējumu, tikai šajā gadījumā būs nepieciešams koncentrētāks šķīdums, proti, uz glāzi verdoša ūdens vajadzēs 2 ēdamkarotes izejvielas. Neskatoties uz to, ka deviņvīru spēka šķīdums tiek aktīvi izmantots skalošanai, ar to nevajadzētu veikt dušošanu, jo šim nolūkam tiek izmantoti augi ar augstāku miecvielu koncentrāciju.

Vīriešiem

Androloģijā nepastāv nekādas receptes uz deviņvīru spēka bāzes, kas paredzētas vīriešu dzimumsistēmas slimību ārstēšanai. Tomēr, ņemot vērā, ka bieži vien prostatas dziedzera darbības traucējumus pavada hemoroīdi, netieši šis augs var veicināt šī dziedzera ārstēšanu, ārstējot hemoroīdus. Proti, deviņvīru spēks nodrošinās šī dziedzera sekrēcijas palielināšanos.

Šāda augu izejviela ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā izārstēt hemoroīda mezglu iekaisumu. Salīdzinot ar vairākiem analogiem, šis produkts visātrāk novērš iekaisumu šajos audos, novēršot asiņošanu un mazinot sāpju sajūtas tūpļa rajonā. No deviņvīru spēka tiek gatavoti ārstnieciskie sastāvi, kas paredzēti patogēnās mikrofloras iznīcināšanai šajā apvidū. Tie palīdz aizsargāt pret bakteriālu komplikāciju attīstību un gļotādas un ādas kairinājumu. Šādā gadījumā anālās čūlas, erozijas un plīsumi tiek pārklāti ar sava veida aizsargplēvi, kā rezultātā paātrinās atveseļošanās process.

Var veikt arī sēdvannas. Šajā gadījumā būs jāsagatavo novārījums. Lai to izdarītu, jāņem 50 g kaltētu ziedu un 50 g devēnvīksnes sakņu. Iegūto maisījumu aplej ar 3 l vārīta ūdens un vāra uz lēnas uguns 20 minūtes. Iegūto novārījumu pārlej piemērotā traukā sēdvannām. Kad šķidrums atdziest līdz 40 grādiem, jāiesēžas bļodā tā, lai visa tūpļa atvere būtu pilnībā iegremdēta ārstnieciskajā šķīdumā. Procedūrai vajadzētu ilgt apmēram 15 minūtes. Lai iegūtu labus rezultātus, šādas vannas jāveic 3–4 reizes nedēļā pirms gulētiešanas. Procedūras ir aizliegtas asiņošanas gadījumā no iekaisušiem mezgliem, jo šāds šķīdums negatīvi ietekmē organismu un tikai pasliktina stāvokli.

Bērniem

Pēdējā laikā nav ieteicams dot bērniem devēnvīksni iekšķīgai lietošanai, tomēr tautas medicīna ir saglabājusi receptes ārstniecisko sastāvu pagatavošanai, kas paredzēti stipra klepus, garā klepus, bronhu un plaušu iekaisuma ar grūti atdalāmām krēpām ārstēšanai.

Lai iegūtu sīrupu, jāsajauc 1,5 ēd.k. auga ziedu ar 2/3 ēd.k. altejas sakneņa un jāvāra tos 0,3 l ūdens 10 minūtes. Pēc tam šķīdumu izkāš un sajauc ar glāzi cukura. Tālāk masu vāra, līdz iegūst biezu sīrupu. Gatavo līdzekli dod bērniem pa 1 tējk. 4–5 reizes dienā stipra klepus gadījumā.

Lai pagatavotu ārstniecisku novārījumu, 1 tējk. augu izejvielu aplej ar 0,5 l ūdens un vāra 1 minūti, izkāš un dzer pa 1 ēd.k. trīs reizes dienā pēc ēšanas. Ūdens vietā var pievienot pienu.

Deviņvīru spēks tautas medicīnā

1. Bronhiālās astmas un slimu plaušu gadījumā efektīvs ir līdzeklis, kura iegūšanai jāaplej 3 ēd.k. izejvielu ar 500 ml vārīta karsta ūdens un jāatstāj maisījums termosā. Iegūtais šķidruma daudzums jāsadala trīs daļās, kas jāizdzer dienas laikā.
2. Kuņģa un zarnu trakta patoloģiju ārstēšanai noderīgs ir līdzeklis no 40 g kaltētu ziedu un 1 l verdoša ūdens. Uzvārīt un ļaut masai ievilkties. Gatavo šķīdumu dzert pa 50 ml ik pēc divām stundām.
3. Lai pagatavotu nomierinošu sastāvu, jāizdzer ziedu novārījums, pievienojot nelielu daudzumu dabīga medus.
4. Kā minēts iepriekš, devēnvīksnei piemīt diurētiskas īpašības, tāpēc tā ir noderīga podagras un nierakmeņu gadījumā. Lai tiktu galā ar šīm kaitēm, jāsagatavo ārstniecisks novārījums. Šādu uzlējumu jādzer no rīta tukšā dūšā, bet dienas laikā pirms katras ēdienreizes. Dienā jāizdzer apmēram 200 ml.
5. Caurejas gadījumā efektīvs līdzeklis būs uzlējums no ziedoša auga ziedkopām. Lietot līdzekli vairākas reizes dienā pa 20 ml.
6. Parasti devēnvīksne tiek lietota kopā ar citiem ārstniecības augiem. Lai iegūtu sviedrēšanas šķīdumu, jāsajauc pa 1 daļai ķēniņa sceptera ziedu, melnā plūškoka un malvas, kā arī pa 2 daļām liepas un aveņu. Visas sastāvdaļas sajauc, atmer 1 ēd.k. iegūtā maisījuma un izvāra 500 ml ūdens. Iegūto šķīdumu izdzert karstu pirms gulētiešanas.
7. Kompresu un ierīvēšanas veidā spīganu lieto pret radikulītu un reimatismu. Lai to izdarītu, aplejiet 1 ēdamk. izejvielas ar 250 ml degvīna. Ļaujiet šim maisījumam ievilkties tumšā vietā divas nedēļas.
8. Pret čūlām un strutojošām brūcēm efektīva būs ziede no 5 daļām spīganas sēklu un 10 daļām sviesta.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Spīgana ir izejmateriāls zāļu iegūšanai, ko lieto dažādu slimību ārstēšanai. No šī auga tiek gatavoti novārījumi un uzlējumi iekšķīgai lietošanai, kā arī līdzekļi ārējai lietošanai. Šiem sastāviem piemīt imūnstimulējošas, pretvīrusu, pretsāpju un pretpietūkuma īpašības.

Lai iegūtu zāļu formas, izmanto žāvētas virszemes daļas, sasmalcinātas līdz 5 mm, un saknes – līdz 3 mm.

Uzlējums

Spīganas uzlējums ir efektīvs plaušu patoloģiju terapijā, ieskaitot pneimoniju, astmu un pat plaušu obstrukciju.

Lai pagatavotu ārstniecisko sastāvu, ar 200 ml verdoša ūdens aplejiet 1 deserta karoti žāvētas izejvielas (ziedu veidā). Ļaujiet šim šķīdumam ievilkties ceturtdaļstundu, pēc tam izkāšiet. Gatavo līdzekli sadaliet trīs devās un dzeriet pirms ēšanas.

Tinktūra

Spirta tinktūra palīdz pret locītavu un muskuļu sāpēm. To lieto kā ārēju ārstniecisku līdzekli ierīvēšanai.

Lai iegūtu šādu preparātu, sajauciet 1 ēdamk. žāvētas izejvielas ar 10 ēdamk. degvīna. Ļaujiet masai ievilkties trīs dienas tumšā vietā, periodiski to sakratot. Pēc noteiktā laika šķidrumu izkāšiet.

Novārījums

Augu izcelsmes novārījums ir noderīgs paaugstināta asinsspiediena, aterosklerozes, cistīta, kā arī gremošanas sistēmas slimību ārstēšanai un profilaksei. Ar šo recepti iegūto sastāvu var skalot mutes dobumu pie stomatīta un kakla iekaisuma.

Lai pagatavotu līdzekli, aplejiet 1 ēdamk. žāvētas un sasmalcinātas izejvielas ar 250 ml verdoša ūdens. Novietojiet šo masu uz plīts un lēnā ugunī uzkarsējiet līdz vārīšanās brīdim. Vāriet maisījumu divas minūtes. Pēc tam sastāvam jāievilkties pusstundu. Izkāsto šķidrumu dzeriet trīs reizes dienā pa 1 ēdamk.

Tēja

Lai pagatavotu ārstniecisko tēju, sajauciet 2 ēdamk. žāvētas izejvielas ar verdošu ūdeni, ļaujiet ievilkties dažas stundas. Pēc tam masu izkāšiet.

Šāds dzēriens ļaus sakārtot gremošanas trakta darbību. Spīganas tēju lieto pret aizcietējumiem un caureju. Turklāt tas spēj izvadīt toksīnus no organisma.

Miega traucējumu gadījumā ieteicams pirms gulētiešanas izdzert tēju no spīganas lapām.

Eļļa

Tautā valda uzskats, ka spīganu var lietot pret urīna nesaturēšanu. Patiesībā šādu līdzekli lieto ārīgi auss sāpju mazināšanai; šajā gadījumā sastāvu iepilina ausī, kā arī pret locītavu sāpēm, eļļu ierīvējot sāpīgajā vietā. Tāpat šis maisījums ir piemērots kompresēm pret sausu ādas tipu un sausu ekzēmu.

Lai iegūtu augu eļļu, 3 ēdamkarotes svaigu auga ziedu jāievieto stikla traukā, jāpārlej ar 100 ml olīveļļas un jāiztur saulē, katru dienu kratot. Šī procedūra jāatkārto mēneša garumā, pēc tam dziednieciskais līdzeklis būs gatavs lietošanai.

Ziede

Ar dedestabulas ziedi var izārstēt brūces, kas ilgstoši nedzīst, strutainas, mitras un trofiskas čūlas.

Lai pagatavotu šādu dziedniecisku līdzekli, sausās auga sēklas jāsameļ līdz pulverveida konsistencei. Iegūtais pulveris jāsajauc ar sviestu attiecībā 1:2. Gatavo zieži jāuzklāj uz skartajiem apgabaliem zem pārsēja, divas reizes dienā.

Lietojums kosmetoloģijā

Kosmetoloģijā tiek novērtētas dedestabulas īpašības. Augam piemīt pretsēnīšu, mīkstinošas, mitrinošas, antibakteriālas, barojošas, nomierinošas un antiseptiskas īpašības.

1. Ādas attīrīšanai ieteicams no rīta un vakarā pagatavot uzlējumu no 1 ēdamkarotes ziedkopu un 100 ml verdoša ūdens. Ļaujiet maisījumam nostāvēties 30 minūtes, pēc tam šķidrumu filtrējiet. Iegūto sastāvu uzglabājiet ledusskapī. Lietojiet līdzekli ilgstoši, mainot ar pētersīļu uzlējumu.
2. Lai pagatavotu atjaunojošu masku, jāņem 1 ēdamkarote putekšņlapu no svaigi plūktiem ziediem un jāsaberž tās porcelāna javā. Iegūto biezeni jāsajauc ar 5 g medus un 10 g skābā krējuma. Iegūto sastāvu uzklājiet uz sejas uz 15 minūtēm. Pēc tam nomazgājieties ar siltu ūdeni. Šim nolūkam var izmantot pētersīļu novārījumu, tam piemīt balinošas īpašības. Kosmētikas līdzekļus uz dedestabulas bāzes var lietot ne ilgāk kā 10 dienas, pēc tam ieturiet nedēļas pārtraukumu un atkārtojiet kursu.
3. Mitrinošo masku gatavo no 15 ml ziedu uzlējuma, 5 ml dabīga medus un tāda paša daudzuma olīveļļas. Šo maisījumu uzklājiet tieši uz sejas vai piesūciniet ar to auduma masku un uzlieciet uz 10–15 minūtēm.
4. Lapu un ziedkopu novārījumu no dedestabulas var izmantot kā matu balzamu. Mati jāsamitrina ar dziedniecisko uzlējumu, jāapsedz ar cepurīti uz 30 minūtēm, pēc tam jāizmazgā galva ierastajā veidā. Novārījumu var lietot kā skalošanas līdzekli.
5. Lai paātrinātu matu augšanu un novērstu blaugznas, jāsajauc 30 ml uzlējuma un 15 ml dadžu eļļas. Ar iegūto maisījumu jāsamitrina cirtas. Līdzeklim jāiedarbojas pusstundu, pēc tam jāizmazgā galva. Šī procedūra jāatkārto reizi mēnesī.
6. Lai pagatavotu ķermeņa ādas kopšanas līdzekli, jāieiet vannā, pievienojot 10 pilienus dedestabulas eļļas. Šim augam ir bagāts derīgo vielu komplekss.

Lietošanas kontrindikācijas

Neskatoties uz vairākām derīgām īpašībām, visām dedestabulas daļām ir noteiktas kontrindikācijas. Tā, izejvielu nedrīkst lietot, ja ir tendence uz alerģiju, zīdīšanas un grūtniecības laikā.

No šī auga pagatavotie līdzekļi ir rūpīgi jāfiltrē, lai neizraisītu kuņģa-zarnu trakta kairinājumu un traucējumus. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot iekšķīgi sēklas un no tām pagatavotus līdzekļus, jo šī auga daļa ir toksiska.

Deviņvīru spēka foto