Purva vaivariņš: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Purva vaivariņš ir daudzgadīgs augs, kas pieder viršu dzimtai. To mēdz dēvēt arī par galvas reiboni, purvāju vai purva dullumu. Tas ir diezgan skaists augs, kas piesaista ar savu neparasto smaržu. Šajā rakstā sīkāk stāstīts par purva vaivariņu, tā īpašībām un nozīmi cilvēka dzīvē.

Ķīmiskais sastāvs

Diezgan specifisko smaržu vaivariņam piešķir ēteriskās eļļas, kas atrodas gandrīz visās auga daļās, izņemot sakni. Galvenā sastāvdaļa, kas atrodama vaivariņā, ir ledols. Tieši to plaši izmanto ārstnieciskos preparātos.

Gandrīz 70% aizņem īpaši spirti, kurus izmanto tādu komponentu iegūšanai kā cimols, gvajazulēns un geranilacetāts. Tiem ir asa smarža un rūgtena garša. Tos bieži izmanto atkrēpošanu veicinošu zāļu sastāvā.

Visvairāk ēterisko eļļu ir purva vaivariņa lapās. Zāļu iegūšanai labāk vākt jauna auga lapas. Augā ir arī citi komponenti, piemēram:

1. Arbutīns. Bieži lieto pie tādas kaites kā stafilokoks. Labi kavē patogēnās floras augšanu.
2. Flavonoīdi. Labvēlīgi iedarbojas uz asinsrites sistēmu, tiek lietoti asiņošanas apturēšanai.
3. Neomirtilīns. Tiek lietots cīņā pret cukura diabētu, tam piemīt insulīnam līdzīgas īpašības.

Tāpat vaivariņa ķīmiskais sastāvs var nedaudz mainīties atkarībā no auga ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Papildus šīm vielām purva vaivariņš satur milzīgu daudzumu vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju. Svarīgi zināt, ka, jo jaunāks augs, jo vairāk tajā ir derīgu vielu.

Kā tas izskatās un kur aug

Vaivariņš pastāvīgi ir zaļā krāsā, aug kā krūms, kura izmērs ir aptuveni no 60 cm līdz 2 m. Saknes bieži iet dziļi zemē – līdz 50 cm. Lapas ir nedaudz paceltas, to garums var sasniegt 5 cm, platums – līdz 2 cm. Taustoties tās ir grumbainas, diezgan blīvas. Dzinumiem ir brūngana nokrāsa.

Vaivariņam ir arī skaisti balti ziedi, dažreiz ar rozīgu nokrāsu, kuru diametrs var sasniegt 1 cm. Ziedu asā smarža izplatās lielā attālumā. Ziedi ir sakopoti savdabīgos ķekaros, var teikt nelielos pušķīšos, katrā apmēram 10–15 gabalu. Vaivariņš sāk ziedēt līdz ar siltuma iestāšanos, maijā vai jūlija sākumā.

Jau vasaras beigās notiek intensīva augļu nogatavošanās. Pēc izskata augļi ir daudzsēklu ogas, neliela izmēra, apmēram 0,5 centimetru. Pilnībā nogatavojoties, oga atveras, izlaižot ārā daudz sēklu.

Vaivariņa vairošanās var notikt veģetatīvi, kā arī ar sēklu palīdzību. Ir svarīgi zināt, ka tas ir ļoti indīgs augs, tāpēc to dzīvē jālieto piesardzīgi.

Purva vaivariņu var sastapt daudzviet Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas teritorijā. Tas ir īpaši izplatīts Sibīrijā un Austrumos, visbiežāk aug purvainās vietās vai mitros skujkoku mežos.

Sugas

Papildus klasiskajam purva vaivariņam ir vēl vairākas šī auga sugas, kas nav tik plaši izplatītas.

1. Grenlandes. Šo augu var sastapt Ziemeļamerikas plašumos. Pēc izskata tas ir krūms, 1 līdz 1,5 m garš, ar iegarenām zaļām lapām. Ziedēšana notiek jūnijā un beidzas jau jūlijā. Ziedi ir tikai baltā krāsā, bez jebkādiem toņiem (atšķirībā no klasiskā purva vaivariņa, kura ziedi var būt rozīgā nokrāsā). Iestājoties salnām, novērojama atkārtota dzinumu augšana.
2. Ložņu. Neliels krūms, kura maksimālais izmērs ir tikai 30 cm. Aug ļoti lēni, aptuveni par 2 cm gadā. Visbiežāk aug akmeņainās vietās vai nelielos kalnos. To var sastapt Čukotkā, Ziemeļamerikā vai Tālajos Austrumos. Ziedēšana notiek maija beigās, bet sēklu nogatavošanās tikai līdz pirmajām rudens salnām.
3. Lielo lapu. Diezgan augsts krūms, kas sasniedz 1,5 m garumu. Ziedēšana sākas jau maija sākumā un beidzas vasaras beigās. Tam ir spilgti rozā, diezgan lieli ziedi ar asu smaržu. Sastopams skujkoku apvidos Korejā un Japānā, retāk Sibīrijā un Tālajos Austrumos.

Vākšana un uzglabāšana

Svarīgs noteikums, vācot purva vaivariņu, ir pasargāt sevi no auga ķīmiskās iedarbības, proti, obligāti uzvilkt cimdus. No asās smakas var glābt respiratora maska. Purva vaivariņa vākšanu labāk veikt rudenī, kad nogatavošanās jau notikusi. Jāvāc tikai jauni augi, kuru garums nepārsniedz 10 cm, jo derīgās vielas atrodas tikai tajos krūmos, kas zied pirmo gadu. Lai mazāk bojātu augu, labāk dzinumus griezt ar nazi šķībi. Ārstēšanai parasti vāc lapas kopā ar ziediem un sēklām, tā izejviela būs bagātāka ar vitamīniem.

Savāktais purva vaivariņš ir jāizžāvē. To var izdarīt vairākos veidos. Piemēram, ārā, ēnā, lai augs stipri neizdegtu saulē. Šajā gadījumā žūšana ilgs 2–3 nedēļas. Var žāvēt nelielos ķekaros, kas jāsasien un jāpakar telpā ar vismazāko mitrumu. Arī augsto tehnoloģiju laikmetā var izmantot dārzeņu un augļu žāvētāju. Tas ir ātrākais veids, jo jau pēc diennakts vaivariņš būs gatavs.

Jāuzglabā tālāk no pārtikas un citiem augiem, traukā ar cieši noslēgtu vāku. Jo žāvētā veidā purva vaivariņam arī ir izteikti asa smaka. Lietot augu žāvētā veidā var 2–3 gadus, bet ne ilgāk. Ilgstošas uzglabāšanas laikā vaivariņš var zaudēt savas derīgās īpašības.

Purva vaivariņa ārstnieciskās īpašības

Purva vaivariņš satur daudz derīgu vielu, kuras bieži izmanto daudzu slimību ārstēšanā. Tautas medicīnā šis augs ir slavens ar efektīvu tuberkulozes, dizentērijas, astmas un garā klepus ārstēšanu, kā arī ar lapu pulvera palīdzību iznīcina utis un blaktis.

Bieži vaivariņu lieto kopā ar citiem augiem, piemēram, māllēpi, ceļtekām. Šādā kombinācijā ārstē malāriju, cistītu un pat drudzi. Pievienojot vaivariņu ziedēm, var veicināt ekzēmu ārstēšanu.

Tibetā vaivariņš ir pazīstams kā sildošs augs. Bieži lielos salnos to pievieno tējai. Svarīgi zināt precīzu devu, jo tas ir indīgs augs. Ja neievēro lietošanas noteikumus, var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai un pat dzīvībai.

Sievietēm

Sievietes bieži lieto purva vaivariņa novārījumu pie dažādām urīnizvades un dzimumorgānu sistēmas slimībām. Augs labi cīnās ar tādu nepatīkamu kaiti kā cistīts, nodrošinot labu pretiekaisuma iedarbību. Ginekoloģijā purva vaivariņam ir arī plašs pielietojums. To lieto iekaisuma procesiem, novārījumu lieto tādas nepatīkamas slimības kā dzimumceļu trichomoniāzes ārstēšanai. Galvenais – ņemt vērā devu un nekaitēt vēl vairāk. Tāpēc tautas ārstēšanas metodēm cistīta gadījumā sievietēm ar vaivariņa palīdzību jāizturas ļoti piesardzīgi.

Bez tam sievietes vaivariņu izmanto arī sadzīvē. Auga asā smaka un indīgās vielas atbaida daudzus kukaiņus. Lai pasargātu apģērbu no kodes, var ielikt dažus kaltēta vaivariņa zarus blakus lietai.

Vīriešiem

Vīrieši bieži izmanto vaivariņu negaidītās situācijās medībās vai makšķerēšanā. Auga lapas labi dziedē nesen gūtās brūces, kas nereti notiek ar medniekiem. Mežā cilvēks var piesaistīt dažādus kukaiņus, tostarp odus un citas nepatīkamas mušas. Purva vaivariņš šajā gadījumā ir spēcīgs nevēlamu viesu atbaidītājs. Var iepriekš ielikt kabatā dažus žāvētas zāles zariņus. Ja tomēr notikusi neparedzēta situācija un auga kabatā nav, var mēģināt to atrast apkārtnē.

Grūtniecības laikā

Šī auga ietekme uz grūtnieces pašsajūtu izraisa pretrunīgus viedokļus. Daži uzskata to par pilnīgi drošu topošajai māmiņai un bērnam, bet citi stingri aizliedz izmantot augu. Pastāv uzskats, ka jau senos laikos ar vaivariņa lapu novārījumu sievietes atbrīvojās no neplānotas grūtniecības. Un, protams, sievietei stāvoklī labāk atturēties no neviennozīmīgu novārījumu lietošanas.

Bērniem

Bērniem vaivariņu plaši izmanto akūtu elpceļu slimību gadījumā. Auga ārstnieciskajās īpašībās izteikti pozitīva iedarbība ir elpošanas sistēmas slimību, smacējoša klepus, akūta bronhīta un astmas gadījumā.

Pediatri iesaka nelietot augu ārstniecības nolūkos bērniem līdz 14 gadu vecumam, bet pat aptiekā var atrast atkrēpošanas līdzekļus, kuru sastāvā ir purva vaivariņš. Dažu preparātu lietošana ir atļauta bērniem no 3 gadu vecuma. Protams, labāk nelietot vaivariņu bērniem patstāvīgi, t.i., bez ārsta nozīmējuma. Tas var izraisīt pretēju efektu un spēcīgas alerģiskas reakcijas bērnam.

Purva vaivariņš tautas medicīnā

Vaivariņš ir plaši pielietojams tautas medicīnā. Auga ārstniecisko īpašību spektrs ir vienkārši milzīgs. Augā esošās ēteriskās eļļas var radīt pozitīvu efektu pie daudzām kaitēm. Lai gan zinātnieki iesaka vaivariņu lietot ar lielu piesardzību, jo tajā papildus derīgām vielām atrodas indīgs ledols, tas netraucē augu lietot daudzām slimībām. Zemāk ir parādītas dažas tautas receptes ar purva vaivariņa lietošanu.

Sākumā ir parādītas receptes pret elpceļu slimībām. Ir zināms, ka vaivariņa lietošana ir plaši izplatīta. To lieto novārījumu, inhalāciju, krēmu veidā un zāļu preparātu sastāvā, kurus var iegādāties aptiekā.

Uzlējums pret klepu

Vienu ēdamkaroti iepriekš izkaltēta, sasmalcināta vaivariņa aplej ar glāzi verdoša ūdens un atstāj ievilkties 40–60 minūtes. Pēc tam uzlējumu rūpīgi izkāš, lai lapas nejauši nenokļūtu organismā lietošanas laikā. Pēc tam lietot pa tējkarotei ar vismaz 5 stundu intervālu.

Purva vaivariņa un māllēpju novārījums

Klepojot, lai panāktu labāku efektu, novārījumam var pievienot arī citus derīgus augus, piemēram, māllēpi. Jāuzvāra 1 litrs ūdens; pēc uzvārīšanās jāsamazina uguns un jāpievieno vienādās proporcijās pa karotei vaivariņa un māllēpes. Jāļauj vārīties 30–40 sekundes un jānogriež uguns. Jāļauj ievilkties 5–10 minūtes, labi jāizkāš un jāsadala trīs vienādās daļās. Novārījums jālieto no rīta, pusdienā un vakarā pēc ēšanas.

Purva vaivariņa un nātru novārījums pret klepu

Papildus nātrei un vaivariņam šajā novārījumā ir vēl vairākas sastāvdaļas. Ņemiet nelielu rozmarīna zariņu, dažas nātru lapas un tējkaroti purva vaivariņa. Pārlejiet iegūto maisījumu ar 0,5 l karsta vārīta ūdens un ļaujiet nostāvēties pusstundu. Lietojiet pa ceturtdaļai glāzes vienas nedēļas garumā.

Tuberkulozes gadījumā

Šīs slimības gadījumā lietojiet aukstu vaivariņa uzlējumu. Ēdamkaroti sasmalcināta sausā vaivariņa pārlejiet ar divām glāzēm auksta ūdens. Ļaujiet ievilkties diennakti. Uzlējumu lietojiet 3–4 reizes dienā pa 2 ēdamkarotēm.

Pret iesnām

Pret iesnām to lieto īpašas eļļas veidā, ko var pagatavot patstāvīgi šādi. Karoti izžāvēta sasmalcināta vaivariņa pārlej ar pusi glāzes augu eļļas. Uzliet vismaz divas nedēļas, tāpēc SARS uzliesmojuma gadījumā labāk sagatavot šīs zāles jau laicīgi. Kad eļļa ir labi ievilkusies, piliniet degunā pa dažiem pilieniem katrā nāsī 3 reizes dienā. Labāka efekta sasniegšanai kopā ar to var lietot klasisko vaivariņa novārījumu.

Urīndzenošai iedarbībai

Papildus visām ārstnieciskajām īpašībām purva vaivariņš tiek izmantots kā labs urīndzenošs līdzeklis nieru slimību vai akmeņu gadījumā, kā arī cistīta ārstēšanai sievietēm. Viena ēamkarote sasmalcināta purva vaivariņa jāaplej ar glāzi karsta vārīta ūdens. Jāļauj ievilkties un labi jāizkāš. Jāliet iekšķīgi pa vairākām karotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Asinsrites uzlabošanai

Augu izmanto daudzu sirds un asinsvadu slimību profilaksei un ārstēšanai. Tiem, kam ir šī kaite, var ieteikt šādu recepti. Uzvāriet 15–20 minūtes ēdamkaroti vaivariņa, kas pārlieta ar 1 l ūdens. Lietojiet pa tējkarotei vairākas reizes dienā.

Kā antibakteriāls līdzeklis

Iesnu eļļu, par kuru runāts iepriekš, var izmantot arī smagu brūču un apdegumu dzīšanai. Šim nolūkam litra traukā pievienojiet trešdaļu klasiskā vaivariņa novārījuma un trešdaļu etilspirta (var izmantot degvīnu). Ļaujiet ievilkties vēsā vietā vismaz 5 dienas. Ieeļļojiet ar nelielu daudzumu uzlējuma ievainotās ķermeņa vietas.

Plaši lietojams vaivariņa uzlējums

Šo uzlējumu lieto daudzu slimību gadījumā, piemēram, ekzēmas, reimatisma, gripas un reimatisma ārstēšanai. Ņem apmēram 20–30 g kaltēta auga, aplej ar 1 litru vārīta ūdens. Novieto pašā siltākajā vietā, var labi ietīt pūkainā priekšmetā, lai saglabātu siltumu. Ļauj ievilkties 5–6 stundas. Lieto iekšķīgi no rīta, pusdienā un vakarā pa ½ glāzei pirms ēšanas nedēļas garumā.

Ziede pret locītavu slimībām

Nepieciešams paņemt trauku, kuru vēlāk varēs sildīt. Glāzi sasmalcināta sausa vaivariņa ieber traukā un pievieno jebkurus taukus, kas ir pa rokai. Tie var būt cūkas, putnu vai aitas tauki. Liek uz uguns uz 3–5 minūtēm, lai tauki izkūst, pēc tam samaisa iegūto maisījumu. Atdzesējot ievieto ledusskapī. Iegūto ziedi ierīvē traucējošās vietās 4–5 reizes dienā.

Ārstniecisko sastāvu veidi ar vaivariņu

Vaivariņš ir plaši pielietojams daudzām cilvēku slimībām. Protams, tā galvenās ārstnieciskās īpašības attiecas uz visu, kas saistīts ar elpceļu slimībām. Taču cilvēki ir atraduši vaivariņam vēl vairāk pielietojumu. No tā veido dažādus ārstnieciskus sastāvus, ziedes, krēmus, uzlējumus.

Austrumos ļoti izplatīts ir tāds ārstniecisks sastāvs kā medus uz vaivariņa ziediem. Cilvēki speciāli audzē šo augu netālu no dravas. Turklāt šāds medus palīdz cīnīties ar daudzām veselības problēmām. Tā kā pats augs satur indīgas sastāvdaļas, medus jālieto noteiktā devā. Ja šo kārumu ļaunprātīgi lieto, sekas var būt neparedzamas. Pēc garšas medus uz vaivariņa bāzes ir pikants un ar asu smaržu.

Ar vaivariņu pastāv daudz veidu uzlējumu, kuriem piemīt ārstnieciskas īpašības.

Uzlējums

Ūdens uzlējumu lieto kā diurētisku līdzekli, kā arī tas pozitīvi ietekmē cilvēka nervu sistēmu. Dažādus uzlējumu veidus uz vaivariņa bāzes izmanto astmas, dažādu bronhīta veidu, garā klepus ārstēšanai, kā arī kā losjonu bojātai vai problemātiskai ādai.

Uzlējumam, ko lieto iekšķīgi, vajag apmēram 10 g kaltēta vaivariņa aplej ar 0,5 l vārīta ūdens. Ļauj ievilkties pusstundu un kārtīgi izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 3–4 reizes dienā.

Pastāv šķīdums ar mazāku koncentrāciju. Tam jāņem tējkaroti kaltēta purva vaivariņa, aplej ar 1 litru auksta ūdens un ļauj ievilkties diennakti. Šādu šķīdumu var lietot ne tikai slimību ārstēšanai, bet arī profilaksei, piemēram, nervozās dzīves situācijās nomierinošiem nolūkiem. Šādu uzlējumu var lietot no rīta un vakarā pa pusei glāzes.

Ārējai lietošanai uzlējumu ar vaivariņu veido šādi. 3–4 karotes sausa vaivariņa aplej ar 300 ml karsta vārīta ūdens. Ļauj ievilkties 5–6 stundas. Ar uzlējumu var ierīvēt dažādas ekzēmas, noslaucīt brūces, kā arī izmantot kā kompresi pie nopietnām brūcēm.

Daži ārsti iesaka dažādu slimību gadījumā lietot purva vaivariņa uzlējumu, kas organismā izraisa sviedrēšanu veicinošu darbību. To var lietot arī saaukstēšanās gadījumā, ja nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, jo šim uzlējumam ir sasildoša iedarbība uz organismu. To var pagatavot šādi. Aptuveni 50 g sausa purva vaivariņa aplej ar 1 l ūdens un vāra 15–20 minūtes. Šādu uzlējumu jālieto tikai siltā, pat karstā veidā pa pusei glāzes 2 reizes dienā.

Tinktūra

Reimatisma gadījumā lieto purva vaivariņa tinktūru. Tai vajadzēs 3–4 ēdamkarotes sausa sasmalcināta purva vaivariņa, 0,5 l spirta, var izmantot degvīnu, ja nav spirta. Efekts no tā nemainīsies. Ļaut ievilkties siltā, tumšā vietā divas līdz trīs dienas. Lietot kā ierīvēšanu 2 reiz es dienā.

Novārījums

Īpašu novārījumu lieto pie nopietnām elpceļu slimībām, piemēram, garais klepus, astma, akūts bronhīts. Vienu ēdamkaroti kaltēta purva vaivariņa aplej ar glāzi karsta ūdens, vāra dažas minūtes, ļauj ievilkties pusstundu. Kārtīgi izkāš. Jālieto pa tējkarotei 4–5 reizes dienā.

Ja šo novārījumu nedaudz uzlabo un pievieno tam augu eļļu proporcijā viens pret vienu, var ārstēt dažādas ādas slimības, ieziežot ar šādu sastāvu skartās ķermeņa vietas. Tas ir īpaši aktuāls dažādu veidu ķērpju gadījumā.

Tēja

Visizplatītāko tējas maisījumu lieto saaukstēšanās slimību profilaksei, kā arī alerģiska bronhīta vai astmas gadījumā. Tam vajadzēs vairākas tējkarotes ieprieks izkaltēta purva vaivariņa, 5–6 izkaltētas nātru lapa. Maisījumu aplej ar 1 l vārīta ūdens un atstāj uz vairākām stundām. Iegūto maisījumu pievieno tējai pa 2–3 ēdamkarotēm.

Tēju pret dizentēriju var lietot šādi. Aptuveni 10 g sasmalcinātas altejas saknes, vienu ēdamkaroti kaltēta purva vaivariņa aplej ar 1 l verdoša ūdens un pievieno tējai pa 3 tējkarotēm.

Lai novērstu tādu nepatīkamu slimību kā aptaukošanās, tējai var pievienot īpašu maisījumu. Tam vajadzēs 20–30 g māteres, ko var iegādāties aptiekā vai savākt pašam. Pievienot pāris karotes kaltēta purva vaivariņa un vienu ēdamkaroti tīruma kosas. Iegūto maisījumu vārīt uz lēnas uguns pusstundu. Ļaut ievilkties, pievienot tējai pa ēdamkarotei.

Ziede

Pastāv liels skaits ziežu ar purva vaivariņu, kuras var pagatavot pašu spēkiem mājas apstākļos. Apskatīsim dažas no visizplatītākajām un iedarbīgākajām.

1. Ziede pret kašķi uz purva vaivariņa bāzes ir pierādījusi sevi kā pietiekami iedarbīgas zāles. Vajadzēs 200 g sausa purva vaivariņa, baltās čemerītes sakni. Augus samaisīt kopā ar cūku taukiem. Ūdens peldē iztvaicēt 2–3 stundas. Ieziest 3 reizes dienā bojātās ādas vietas, kā arī veselās vietas profilaksei.
2. Locītavu slimību gadījumā Jūs varat izmantot šādu ziedi. Jums jāņem žāvēta purva vaivariņa (3–4 ēdamkarotes), uzvāra, atdala novārījumu no lapām un pievieno augu eļļu attiecībā viens pret vienu. Ļaujiet ievilkties diennakti. Sāpīgās ķermeņa daļas ziežiet līdz 5 reizēm dienā. Atvieglojumu var pamanīt jau pēc pirmās lietošanas.

Farmaceitiskie preparāti ar vaivariņu

Aptiekās Jūs varat atrast diezgan lielu skaitu preparātu uz vaivariņa bāzes, kas ir pieejami dažādos veidos un tiek lietoti pret dažādām kaitēm. Farmācijā izmanto burtiski visas vaivariņa daļas. Tās ir saknes, zari, ziedi un lapas, bet īpašu vērtību medikamentu ražošanā ir vaivariņa dzinumi.

Pietiekami plašs vaivariņa ārstniecisko īpašību spektrs veicina to, ka plauktos var atrast zāles uz šī auga bāzes praktiski pret visām zināmajām slimībām. Piemēram:

1. Līdzekļi, kas palīdz normalizēt arteriālo spiedienu.
2. Vaivariņa lapu uzlējums cīņai pret bronhiālo astmu.
3. Ēteriskās eļļas uz vaivariņa bāzes, kas cīnās ar akūtu rinītu.
4. Tējas, kas novērš zarnu slimības.
5. Daudzas ziedes, kuras tiek lietotas ādas slimību un bojājumu gadījumos.

Apskatīsim izplatītākos farmaceitiskos preparātus, kurus visbiežāk var atrast aptiekās.

Ledīns

Preparāts tablešu veidā ir paredzēts tādu slimību kā laringīts, akūts bronhīts, bronhiālā astma ārstēšanai un profilaksei. Tā sastāvā ir aktīvā viela seskviterpēna spirts. Preparātu ieteicams lietot pa vienai tabletei 3 reizes dienā 7–10 dienas. Kontrindikācijas šim preparātam ietver to, ka to drīkst lietot tikai no 16 gadu vecuma, turklāt Ledinu nedrīkst lietot grūtnieces un sievietes zīdīšanas periodā. Ja parādās blakusparādības, piemēram, alerģiskas reakcijas, slikta dūša vai miegainība, preparāta lietošana jāpārtrauc. Seskviterpēna spirts, kas iegūts no purva vaivariņa, nodrošina spēcīgu atkrēpošanas un pretiekaisuma efektu. Ledins ir sevi pierādījis ļoti pozitīvi un ir viens no visvairāk iegādātajiem medikamentiem elpceļu slimību gadījumos.

Fitoprils

Diezgan jauns preparāts farmācijā, kas paredzēts insulta profilaksei un tiek izmantots arī aritmijas gadījumā. Tas tiek ražots beta blokatora formā, kas normalizē sirds darbu. Tā sastāvā galvenokārt ir augu preparāti, tostarp purva vaivariņa lapas. Ieteicams lietot 2 reizes dienā pa vienai ēdamkarotei. Jālieto tikai pēc ārsta norādījuma. Ideāli izvēlētās sastāvdaļas palīdz cilvēka ķermeņa sirds un asinsvadu sistēmas darbam.

Ledum ziede

Preparātu lieto locītavu slimību gadījumā, kā arī tas novērš kukaiņu kodumus. Līdzeklis labi mazina tūsku un tiek lietots dezinfekcijai. Tas izgatavots tūbiņās ar dažādu tilpumu – no 5 līdz 25 mg. Preparāta sastāvā ir tikai dabīgas sastāvdaļas, tāpēc to var lietot gan pieaugušie, gan bērni no 3 gadu vecuma. Nav ieteicams lietot cilvēkiem, kuri cieš no kādām alerģisko reakciju formām. Ziedi jāuzklāj plānā kārtā uz bojātām ķermeņa vietām 5 reizes dienā. Tāpat Ledumu stiprākā konsistencē iesaka cīņai pret ekzēmām, kā sildošu līdzekli pret smagu klepu un dažādu gangrēnu formu ārstēšanai.

Turklāt aptiekā ir iespējams iegādāties gatavu kaltētu Ledumu par ļoti pievilcīgu cenu.

Vaivariņa eļļa: īpašības un lietošana

Leduma eļļa ir plaši izplatīta gan tautas medicīnā, gan parastajā medicīnā. Tas izskaidro tās īpašību plašo spektru.

• tiek lietota kā labs atkrēpošanas līdzeklis;
• kaitīgi ietekmē tuberkulozes nūjiņu cilvēka organismā;
• ātri mazina ādas iekaisuma procesus, tostarp tiek lietota apdegumu gadījumos;
• iznīcina baktērijas;
• normalizē arteriālo asinsspiedienu;
• tiek izmantota spēcīgu sasitumu beršanai.

Bet, neskatoties uz visām pozitīvajām īpašībām, Leduma eļļu nedrīkst ļaunprātīgi lietot. Tā kā tā satur diezgan lielu daudzumu palīgvielu, tā var izraisīt alerģiskas reakcijas. Vispirms ieteicams izmēģināt nelielu daudzumu eļļas, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām. Ja ir nepanesība, tās lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Lietojums kosmetoloģijā

Purva Leduma sastāvā ir daudz noderīgu vitamīnu un minerālvielu, kas var pozitīvi ietekmēt ādas veselību. Tāpat ir pierādīts, ka regulāra purva Leduma lietošana kosmetoloģijā sniedz atjaunojošu efektu, kā arī labi tonizē ādas šūnas un darbojas pretiekaisuma iedarbību problemātiskai ādai. Veikalos var atrast daudzus kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvā ir Ledums. Tāpat kosmētikas līdzekļus var pagatavot arī mājas apstākļos, un ir svarīgi neizjaukt norādīto sastāvdaļu daudzumu.

1. Ādas kopšanai kā toniku var izmantot šādu novārījumu: ēdamkaroti kaltēta Leduma aplej ar 0,5 litriem vārīta karsta ūdens. Pēc atdzišanas izkāš. Ar vates disku noslauki seju 2 reizes dienā pēc mazgāšanas, bez kosmētikas.
2. Tāpat purva Ledums ir palīglīdzeklis problemātiskai galvas ādai un palīdz cīnīties ar blaugznām. Lai to sagatavotu, no nātru lapām, pievienojot dažas Leduma karotes, pagatavo šķīdumu un vāra 30 minūtes. Veic īpašas galvas vannas reizi dienā. Konsistence jāveido viens pret vienu, tas ir, puse trauka ūdens, puse novārījuma.
3. Lai uzlabotu matu veselību, var izmantot purva vaivariņu eļļu. Lai to pagatavotu, sausās purva vaivariņu lapas diennakti jāiztur augu eļļā, pievienojot dažas nātru lapas. Pēc tam to var izmantot kā masku. Uzklājiet uz tīriem matiem un noskalojiet pēc 10–15 minūtēm.

Galvenais ir atcerēties, ka purva vaivariņš satur indīgas vielas. Jāievēro piesardzība ar devām, un labāk to nelietot bez ārsta norādījuma. Pārdozēšana iespējama pat kosmetoloģijā. Ir novēroti smagu alerģisku reakciju gadījumi pēc purva vaivariņu losjona lietošanas lielākā koncentrācijā, nekā ieteikts. Blakusparādības ietver arī sliktu dūšu un reiboni. Ja tiek novērots kaut kas no tā, nekavējoties jāvēršas pie ārsta un jāpārtrauc purva vaivariņa lietošana.

Vaivariņa izmantošana sadzīvē

Ikdienā bieži izmanto purva vaivariņa lapas.

1. Visbiežāk tās lieto, lai atbrīvotos no nevēlamiem kukaiņiem, proti, odiem, mušām un blaktīm. Tajā ir spēcīga toksiska viela, ko var pat izmantot peļu atbaidīšanai.
2. Purva vaivariņa zarus var ievietot skapī ar drēbēm, lai lietas nesabojātu kodes.
3. Zemnieki dod purva vaivariņa novārījumu zirgiem, cūkām un kazām pie kuņģa un zarnu trakta slimībām, kas bieži rodas dzīvniekiem pārēšanās dēļ.
4. Ēteriskās eļļas, kas atrodamas purva vaivariņā, plaši izmanto parfimērijā un ziepju vārīšanā.
5. Ir bijuši gadījumi, kad purva vaivariņu izmantoja alus vārīšanā, taču efekts nebija īpaši labs. Dzēriens izraisīja stipru reiboni un sliktu dūšu.
6. Austrumos purva vaivariņu audzē, lai iegūtu īpašu medu, ko var lietot tikai kā ārstniecības līdzekli nelielos daudzumos.

Kontrindikācijas lietošanā

Pirms sākt lietot purva vaivariņu jebkādā veidā, rūpīgi jāizvērtē visas kontrindikācijas un blakusparādības.

Purva vaivariņa lietošana jebkādā veidā ir stingri aizliegta šādos gadījumos:

1. Ja sieviete ir grūtniece vai baro bērnu ar krūti. Tas izskaidrojams ar to, ka purva vaivariņā ir komponenti, kas var izraisīt spēcīgu asiņošanu, kas var izraisīt bērna zaudēšanu jebkurā grūtniecības posmā.
2. Ja cilvēks cieš no pazemināta asinsspiediena, smagām alerģiskām reakcijām, tādām slimībām kā pankreatīts un hepatīts.
3. Jebkādā veidā bērniem līdz 16 gadu vecumam.

Ieteicams ievērot precīzu devu, kas norādīta instrukcijā, ja zāles iegādātas aptiekā. Ar pašārstēšanos jānodarbojas ļoti piesardzīgi, un labāk konsultēties ar ārstu, kurš var noteikt nepieciešamo devu.

Zālēm un kosmētikas līdzekļiem uz purva vaivariņa bāzes ir vairākas blakusparādības:

• reibonis un slikta dūša;
• alerģiskas reakcijas;
• halucināciju parādīšanās;
• paaugstināta uzbudināmība, kas saistīta ar nervu sistēmas traucējumiem.

Ja tiek novērotas kādas blakusparādības, nekavējoties jāpārtrauc zāļu lietošana un jāvēršas slimnīcā.

Purvājs ar plašu pielietojuma spektru cilvēka dzīvē ir ļoti populārs augs. Turklāt tas ir ļoti pieejams gandrīz ikvienam cilvēkam visos pasaules stūros. Ja pat nav iespējas pašam savākt svaigu purvāju, vienmēr to var iegādāties aptiekā jebkurā veidā par pieņemamu cenu. Purvājs ne tikai palīdz pret daudzām slimībām, bet arī diezgan labi nostiprina cilvēka imūnsistēmu. Tāpēc tā lietošana ir pamatota profilakses līmenī. Piemēram, var pievienot purvāja zaru novārījumu tējai.

Mūžzaļais augs var kļūt par neaizstājamu palīgu gan cilvēka veselības uzturēšanā, gan sadzīvē. Tomēr galvenais ir atcerēties par indīgo vielu, kas atrodas purva vaivariņā. Labāk konsultēties ar ārstu, kosmetologu vai citu zinošu cilvēku par purva vaivariņa lietošanu.

Purva vaivariņa foto