Sniegpulkstenīte: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Kā vēsta skaista leģenda, Dievs ziemā izdzina Ādamu un Ievu no paradīzes. Ieva smagi pārcieta aukstumu un sniegu, un, vērojot viņas ciešanas, daba nolēma meiteni uzmundrināt un pārvēta daļu maigu sniegpārsliņu tikpat maigos, izsmalcinātos ziedos. Kopš tā laika ziemas beigās vai pašā agrā pavasarī zemi klāj patīkami smaržojošas, smalkas, izcilas sniegpulkstenītes.

Sniegpulkstenīte ir tipisks pavasara pirmais zieds. Tā uzzied sniega kušanas laikā, un, tā kā šis periods dažādos reģionos iestājas dažādos laikos, tā var priecēt ar elegantām miniatūrām ziedkopām no februāra pēdējās nedēļas līdz aprīļa vidum – atkarībā no tā, kurā klimatiskajā zonā tā aug.

Sniegpulkstenītes zinātniskais nosaukums ir galantuss, tas veidojas no divām grieķu saknēm – gala un anthos, kas tulkojumā nozīmē 'piena zieds'.

Ķīmiskais sastāvs

Ar šo skaisto, maigo ziedu jābūt uzmanīgiem: lieta tāda, ka katrā tā daļā ir vesela alkaloīdu grupa, kas sastāv no 37 vielām – tie ir nivalīns, likorīns, galantīns, tazetīns, kā arī vispieprasītākais galantamīns. Vislielākā tā koncentrācija ir sīpolā. Galantamīnam piemīt spēja iedarboties uz centrālo nervu sistēmu, stimulējot smadzeņu un muguras smadzeņu šūnu darbību, tāpēc šo augu izmanto oficiālajā medicīnā.

Nivalīns arī no seniem laikiem tika izmantots ārstniecības nolūkos. Jo īpaši tibetas mūki ar tā palīdzību mazināja kāju asinsvadu spazmas un ārstēja onkoloģiskas saslimšanas, kas tomēr nav atradis pielietojumu oficiālajā medicīnā.

Ja aplūko alkaloīdu izplatību augā kopumā, jāatzīmē, ka sīpolos dominē tazetīns, bet lapās – likorīns.

Nākamā sniegpulkstenītes sastāvdaļa ir miecvielas. To atšķirīgā īpašība ir spēja neitralizēt kancerogēnas vielas, atbrīvot zarnas no toksīniem un pasargāt kuņģa-zarnu traktu no iekaisumiem, apturēt asinis.

Organiskās skābes, kas arī ir šī ārstniecības auga sastāvdaļa, atbalsta imūnsistēmu un cilvēka organisma skābju-bāzes līdzsvaru, uzlabo zarnu darbību un stimulē kuņģa sulas sintēzi.

Dažādās sniegpulkstenītes daļās ir arī minerālsavienojumi, cukuri, lipīdi un vitamīni, taču to īpašības praksē netiek izmantotas.

Kā tas izskatās un kur aug

Sniegpulkstenīti botāniķi klasificē kā daudzgadīgus sīpolaugus. To veģetācijas periods ir īss – tikai dažas nedēļas. Vispirms tas priecē ar smalkiem ziediem, pēc apmēram divām nedēļām tie novīst, un drīz pēc tam nokalst arī lapas.

Sniegpulkstenītes sīpols ir neliels – no 2 līdz 3 cm. To veido iepriekšējā un aizpagājušā gada zvīņas, un tam ir arī atjaunošanās pumpurs. Zvīņas veidojas katru gadu – trīs sezonā. To padusēs slēpjas sīpola bērni.

Katru pavasari no sīpoliem draudzīgā ķekarā parādās garas lineāras lapas. Vienlaikus ar tām parādās arī pumpuri. To ziedneši izaug garāki par lapām, kas it kā atkāpjas otrajā plānā, ļaujot pasaulei apbrīnot pirmos skaistos ziedus. Tomēr pēc noziedēšanas lapas sāk aktīvi augt un var sasniegt 20 cm garumu un līdz 3 cm platumu. Dažādu sniegpulkstenīšu sugu lapu gali ir vai nu smaili, vai noapaļoti.

Lapu krāsa var būt gan gaiši zaļa, pat ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu, gan biezi zaļa. Lapu plātnes izskatās matētas un spīdīgas, it kā pārklātas ar tauku vai vaska kārtiņu. Dažām augu sugām lapas ir gludas, citām – kroku.

Ziednesim ir caurules forma, tas parasti ir spīdīgs. Seglapa sastāv no trim ārējām baltām ziedlapiņām, kas ir diezgan garas – līdz 3 cm, un trim iekšējām.

Putekšņlapas atrodas dziļi zieda iekšpusē. Augu apputeksnē pirmie agrie kukaiņi – bites, mušas, tauriņi. Jau maijā nogatavojas auglis – tā ir diezgan gaļīga, sulīga pogaļa, kuras iekšpusē aiz vārstiem slēpjas apaļas sēklas.

Sniegpulkstenīte aug visā Eiropas teritorijā, izņemot bargos ziemeļu apgabalus, kā arī Mazāzijas reģionos. Īpaši daudz augu šķirņu sastopamas Kaukāzā. Tieši Kaukāza pakājes tiek uzskatītas par sniegpulkstenītes dzimteni, no kurienes tā izplatījusies uz citām teritorijām.

Sugas

Sniegpulkstenītei ir 19 sugas, un lielākā puse no tām – 12 – aug Krievijas un tuvējo ārzemju valstu teritorijā.

Voronova sniegpulkstenīte savu nosaukumu ieguvusi no lielā Kaukāza augu speciālista, botāniķa J. N. Voronova vārda. Tieši šī auga šķirne tiek kultivēta un izmantota medicīniskiem nolūkiem. Tā izceļas ar spilgti zaļām, spīdīgām lapām, kam ir nedaudz dzeltenīga nokrāsa. Lapas ir nedaudz “salocītas” uz pusēm garumā, tāpēc apakšpusē ir tā sauktais ķīlis. Pēc noziedēšanas lapas izaug līdz 22 cm, novirzās no vidus, kur atrodas ziednesis, un sagriežas slīpuma virzienā.

Ziednesis izaug līdz 15 cm augstumam, uz tā atrodas apmēram 4,5 cm garš zieds. Voronova sniegpulkstenītes ziedēšanas periods ir februāris vai marta sākums. Augļi nogatavojas maijā, un jau jūnijā augs atmirst.

Šī sniegpulkstenītes suga sastopama tikai Kaukāzā. Tā areāls stiepjas gar Melnās jūras austrumu piekrasti un nedaudz ietver Turciju. Tālu no ūdens un sauszemes robežas tas neatkāpjas, bet tuvāk dienvidu reģioniem var pacelties kalnos, kas atrodas aptuveni 40 km no krasta. Tā stihija – platlapju mitrie meži.

Sniegbaltā sniegpulkstenīte raksturojas ar pelēkām lapām, it kā pārklātām ar vaska kārtu; pēc ziedēšanas tās izstiepjas līdz 25 cm. Balto ziedlapiņu galā ir zaļš plankums pakava formā.

Tā kā tā izplatības areāls ir diezgan plašs – no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm līdz Aizkaukāzam, tad arī ziedēšanas laiks ir izstiepts, virzoties no dienvidiem uz ziemeļu reģioniem – no janvāra līdz aprīlim.

Dabiskos apstākļos to apbrīno daudzu Eiropas valstu iedzīvotāji – no Vācijas, kas ir vistālāk ziemeļos esošā valsts, kur aug sniegbaltā sniegpulkstenīte, līdz Itālijai, ieskaitot Sicīliju. Visdienvidu platuma grādi, kur šis augs nav retums, ir Turcija. Krievijas teritorijā to var viegli sastapt Donas dienvidu tecējuma reģionos.

Sniegbalto sniegpulkstenīti var redzēt gan mežmalās vai krūmājos, gan brīvās atklātās vietās – no priekškalnēm līdz Alpu kalnu joslai. Šis augs ir visagrākais medusaugs dabā, no kura bites ievāc nektāru jau pat februārī.

Šaurlapu sniegpulkstenīte ir ļoti līdzīga savam radiniekam – sniegbaltajai sniegpulkstenītei, bet ir miniatūrāka. Sastopama tikai Kabardijā-Balkārijā – aug starp krūmiem ziemeļu nogāzēs diezgan lielā augstumā – līdz 700 m virs jūras līmeņa. Masveida vākšanas dēļ pušķiem augs ir apdraudēts un tāpēc ir iekļauts Krievijas Sarkanajā grāmatā.

Elvisa sniegpulkstenīte ir nosaukta angļu botāniķa Henrija Džona Elvīsa vārdā. Tieši viņš 1874. gadā pirmais atrada un aprakstīja šo auga paveidu. Tā lapas var būt gan zaļas, gan pelēkas, to galos ir neliels cepurītes veidojums. Ziedi nav lieli, ar ziedlapiņām līdz 2 cm garām, to pamatnē un galā ir pa zaļam plankumam. Izplatīta Bulgārijā, agrākās Dienvidslāvijas austrumu teritorijās, visos, izņemot austrumu, Turcijas reģionos un Egejas jūras salās. Plaši izmanto dārza dekoratīvajā puķkopībā.

Plakanlapu sniegpulkstenīti var sastapt tikai kalnu pļavās un aizu nogāzēs Ziemeļosetijā un Gruzijā, nekur citur pasaulē tas neaug. Tās sīpols ir viens no lielākajiem starp visām sniegpulkstenīšu sugām – līdz 5 cm garš un apmēram 4 cm diametrā, zvīņas baltas. Spīdīgās lapas ir biezas tumši zaļā krāsā, plakanas un platas, ar labi izteiktu kātiņu. Pēc ziedēšanas tās izaug līdz 25 cm, platums pārsniedz 3,5 cm. Ziednesis pēc ziedēšanas turpina augt un izstiepjas līdz 22 cm, kamēr parasti tas nepārsniedz 15 cm. Plakanlapu sniegpulkstenītes ziedēšanas periods ir aprīlis un maijs.

Krokainā sniegpulkstenīte raksturojas ar skrimšļainām, krokainām, trulām, zilganzaļām lapām. Tās it kā klātas ar vaska kārtu, un pēc noziedēšanas kļūst treknas. Ziednesis arī it kā pārklāts ar vasku, ziedi lieli, ar ziedlapiņām līdz 5 cm. Sākumā tie ir ievērojami garāki par ziedkātu, bet tas turpina augt ziedēšanas periodā un beigās sasniedz nepieciešamo garumu.

Sniegpulkstenīte zied martā un aprīlī un izceļas ar dziļu un spilgtu smaržu. Tās izplatības areāls ir Moldāvijas, Krimas un Rumānijas kalni un priekškalnes, kur tā aug mežmalās un krūmu biezokņos. Šī auga suga tik ļoti iepatikās dārzniekiem, ka viņi uz tās pamata izveidoja 10 dekoratīvās sniegpulkstenītes šķirnes, kuras lieliski iejutās Krievijas dārzos.

Olgas sniegpulkstenītei ir pavisam neliela ovāla sīpola – ne vairāk kā 2 cm garumā un 1,5 cm diametrā. Šis sniegpulkstenītes veids atšķiras ar to, ka tā lapas parādās nevis pavasarī, bet rudenī, ilgi pēc noziedēšanas, septembrī un oktobrī. Ziedi ir vidēji lieli, ar ziedlapiņām līdz 2,5 cm garumā. Šī sniegpulkstenīte aug egļu un baltegļu mežu malās Grieķijas dienvidos.

Vākšana un uzglabāšana

No medicīniskā viedokļa visvērtīgākā ir sniegpulkstenītes sīpola, tā ievākšanu veic aprīlī vai maijā. Bet, tā kā sniegpulkstenīte ir atzīta par izzūdošu augu un daudzi tās veidi ir iekļauti federālajā un reģionālajās Sarkanajās grāmatās, labāk ievākt virszemes daļas – ziedus un lapas. Arī tām ir daudz dziedniecisku īpašību.

Ir svarīgi nekļūdīties un ņemt augu tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība, ka tā ir sniegpulkstenīte. Visdrošākais ir doties uz ieguves vietām, kur sniegpulkstenīte aug masveidīgi, diezgan blīvi un cieši.

Pirms došanās pēc ārstniecības auga ir jāapgādājas ar cimdiem, kuros arī vākt izejvielas, lai nesaindētos ar spēcīgi iedarbīgām vielām, kas atrodas sīpolu, lapu un ziedu sastāvā.

Ievākšanai izvēlieties saulainu, siltu un skaidru laiku. Darbu labāk sākt pirms pusdienām, kad rasa jau norietējusi.

Konkrētais ārstniecības izejvielu ievākšanas datums jānosaka atkarībā no tā, kurā atvēršanās stadijā atrodas zieds. Vislabāk nevilcināties un sākt ievākšanu, tiklīdz pumpuri tikko atvērušies. Nekādā gadījumā nav jāgaida, kad ziedēšana tuvojas beigām un sāk veidoties sēklu kastītes.

Nevāciet visus augus pēc kārtas – tādā gadījumā sniegpulkstenītes populācija šajā vietā nekad neatjaunosies. Pēc izrakšanas sīpolus rūpīgi nokratīt no augsnes, nogriezt ar atzarotāju saknes, nomazgāt izejvielas un izmantot svaigas. No sīpoliem var pagatavot sulu vai ūdens un spirta uzlējumus.

Augu zaļās daļas jānogriež arī ziedēšanas periodā, jāizklāj uz papīra vai kokvilnas auduma labi vēdināmā verandā vai vienkārši zem nojumes, lai nelītu lietus. Pēc žāvēšanas sasmalcināt pulverī, uz kura pamata pēc tam pagatavot novārījumus un ūdens uzlējumus. Uzglabāt labi noslēgtā stikla traukā gada laikā.

Pirms gatavot ārstnieciskos sastāvus no ārstniecības izejvielām, jāpārliecinās, ka zāle nav sabojājusies. Atverot trauku, kurā glabājas pulveris, tas jāiešņauc. Nedrīkst būt nekādu svešu smaku – tikai auga aromāts. Jāpievērš uzmanība arī izskatam un krāsai, un jāizmanto tikai tā izejviela, kas saglabājusies nevainojami.

Sniegpulkstenītes ārstnieciskās īpašības

Sniegpulkstenītē vislielāko medicīnisko interesi rada alkaloīds galantamīns. Tas ir galvenais auga komponents, uz kura balstītas ārstēšanas metodes.

1. Galantamīns tiek uzskatīts par neaizstājamu līdzekli poliomielīta un cerebrālās triekas simptomu ārstēšanā. Alkaloīda efektivitāte ir atzīta arī radikulīta, polineirīta, miopātijas ciešanu mazināšanā, kā arī organisma atjaunošanā pēc nopietnām traumām, kas skārušas kustību nervus, īpaši atveseļošanās procesā pēc ceļu satiksmes negadījumiem. Tā lietošana ir saistīta ar galantamīna spēju atjaunot savienojumus starp nervu un muskuļu sistēmām, kam ir svarīga loma roku un kāju kustīguma uzlabošanā. Turklāt sniegpulkstenītes efektivitāte ir daudzkārt apstiprināta praksē poliomielīta uzliesmojuma laikā pēc Lielā Tēvijas kara, kad vienkārši nebija pieejami citi līdzekļi cīņai ar šo bīstamo slimību.
2. Sniegpulkstenītes sastāvi, turklāt sagatavoti no jebkurām tās daļām – no sīpola līdz ziediem, palīdz samazināt epilepsijas lēkmju biežumu, mazina krampjus, nomierina nervus, izlīdzina histērisko stāvokli, atbrīvo no bezmiega un nodrošina veselīgu, stipru miegu.
3. Pateicoties galantamīna spējai pazemināt asinsspiedienu, to izmanto hipertensijas sākuma pakāpju ārstēšanai. Sirds slimības ir vēl viena ārstniecības auga pielietojuma joma.
4. Galantamīns veicina zarnu peristaltikas uzlabošanos un stimulē siekalu veidošanos, tāpēc to var izmantot gremošanas regulēšanai. Ginekoloģijā sniegpulkstenītes alkaloīds ir arī pieprasīts: tas palīdz mazināt sieviešu dzimumorgānu iekaisumus, kā arī novērš menstruālā cikla problēmas, īpaši, ja tās bijušas saistītas ar trūcīgām un sāpīgām menstruācijām.
5. Sniegpulkstenīte uzrāda labus rezultātus kā līdzeklis cīņai ar ādas problēmām – piemēram, sēnīšu infekciju vai kašķi, jo šim ārstniecības augam piemīt pretsēnīšu spējas.
6. Ar furunkuliem un strutainiem veidojumiem uz tā bāzes gatavotie sastāvi arī tiek galā labi, to darbības pamatā ir antiseptiskais efekts, kas raksturīgs alkaloīdam galantamīnam. Šo problēmu novēršanai ārīgi izmanto sniegpulkstenītes novārījumus un uzlējumus. Pateicoties antiseptiskajam efektam, tos lieto arī iekšķīgi – tos izmanto kā papildu līdzekli saaukstēšanās un bronhīta ārstēšanā. Kakla sāpēs var skalot rīkli ar šī auga preparātiem.

Sniegpulkstenīte tautas medicīnā

Visbiežāk tautas dziednieki izraksta sniegpulkstenīšu sastāvus ārīgi, un parasti tie ir spirta vai ūdens uzlējumi uz sīpoliem vai zaļajām auga daļām. Bet viņu dziedniecības arsenālā ir arī līdzekļi iekšķīgai lietošanai.

Ir svarīgi neaizmirst pēc ārīgas lietošanas uz sniegpulkstenīša balstītiem dziednieciskiem sastāviem nomazgāt ar ūdeni līdzekļa uzklāšanas vietas un rokas – lai nerastos nepatīkami saindēšanās simptomi.

Pret furunkuliem un kašķi

Šīs tinktūras pagatavošanai būs nepieciešami sniegpulkstenīša sīpoli. Uz 10 g sīpolu ņemt 1 l neatšķaidīta medicīniskā spirta. Sīpolus nedaudz sasmalcināt ar nazi (to jādara cimdos, lai neiegūtu saindēšanos) un aplej ar spirtu tīrā stikla traukā – piemēram, burkā. Burkā cieši aizvērt un novietot uz mēnesi ievilkties tumšā vēsā telpā. Kad tinktūra būs gatava, to izfiltrēt un uzglabāt, obligāti uz burkas norādot, ka tā ir indīgs līdzeklis.

Šāds sastāvs tiek izmantots ādas apstrādei sēnīšu infekciju gadījumā, kā arī, ja tā ir skarta ar furunkuliem vai kašķi.

Pret locītavu sāpēm

Tinktūras pagatavošanai, kas atvieglo sāpes lielās un mazās locītavās, pie radikulīta, var ņemt 50 g sīpolu vai 100 g lapu. Ārstniecisko izejvielu sasmalcināt un aplej ar tīru medicīnisko spirtu (vienu litru). Novietot uz mēnesi tumšā aukstā vietā ievilkšanai. Tad izfiltrēt un lietot kompresu veidā. Lai neapdedzinātu ādu, kompresi uzlikt ne ilgāk par 15 minūtēm. Var vienkārši noslaucīt sāpīgās vietas ar tinktūru.

Virsnieru darbības uzlabošanai

Lai normalizētu virsnieru darbību, tiek izmantota tinktūra no ziediem. To jāsavāc diezgan daudz – apmēram 80 g ziedu kopā ar ziedkātiem. Svaigo izejvielu stikla vai keramikas traukā aplej ar puslitru kvalitatīva degvīna. Ievilkt vietā, kur uz trauku nekrīt saules stari, 40 dienas. Pēc tam tinktūru izfiltrēt un lietot 3 reizes dienā pirms ēšanas. Devu vienā reizē – ne vairāk kā 20 pilienus. Lai uzlabotu garšas īpašības, var kombinēt līdzekļa lietošanu ar pustējkaroti medus.

Sēnīšu ārstēšanai

Jau kopš seniem laikiem burvji izmanto sniegpulkstenīša auksto ūdens uzlējumu, lai cīnītos ar sēnīšu ādas slimībām. Tā pagatavošanai tikko noplūktās auga lapas (trīs nelielus saišķus) jāaplej ar 3 l auksta ūdens un jāatstāj uz 12 stundām. Pēc šī laika sastāvs kāju vannai ir gatavs. Labāk to pagatavot no rīta, lai lietotu katru vakaru – līdz brīdim, kamēr izzudīs sēnīšu infekcijas simptomi. Procedūras ilgums – līdz 20–30 minūtēm. Pirms nolaist kājas dziednieciskajā līdzeklī, tas jāuzsilda līdz komfortablai temperatūrai.

Pret locītavu sāpēm

Auga lapu un ziedu novārījums ir efektīvs pret locītavu sāpēm – gan lielajām, gan mazajām. Tā pagatavošanai nepieciešamas auga virszemes daļas – lapas un ziedi. Labs auga kamols jāvāra ceturtdaļstundu puslitrā ūdens. Kad atdziest līdz siltam, jāizkāš, jāsamitrina dziedinošajā sastāvā marle vai kokvilnas drāniņa un jāuzliek kompreses veidā uz problemātiskajām vietām. Ilgāk par 15 minūtēm šādu kompresi turēt nedrīkst – var rasties apdegums. Procedūru labāk veikt pirms gulētiešanas, lai pēc tam nekavējoties ietīt sāpošo locītavu siltā šallē vai lakatiņā uz visu nakti.

Pret cistītu un pielonefrītu

Sniegpulkstenīti tautas dziednieki izmanto izvadsistēmas orgānu – nieru un urīnpūšļa – iekaisumu, piemēram, cistīta vai pielonefrīta, ārstēšanai. Šis sastāvs palīdzēs arī atbrīvoties no enurēzes vai biežas un nekontrolētas urinēšanas. Lai to pagatavotu, nepieciešams pulveris no kaltētām auga lapām un ziediem. 10 g dziedinošā pulvera jāaplej ar 300 ml verdoša ūdens un jāliek uz ūdens vannas, kur jāsilda 20 minūtes. Jānoņem, jāatdzesē un jāizkāš. Jādzer pa 5 g (vai tējkarotei) 3 reizes dienā. Vienlaikus ar šī līdzekļa lietošanu jādzer daudz šķidruma. Rezultāts būs veiksmīga infekcijas izvadīšana no nierēm un urīnpūšļa.

Ziede locītavu sāpēm

Ievērojot visus piesardzības pasākumus, uz rīves vai ar blenderi jāsasmalcina glāze ārstniecības auga sīpolu. Iegūto biezeni jāsamaisa ar kazas taukiem (5 glāzes) karstumizturīgā traukā. Jāpārsedz ar vāku un jāliek uz 3 stundām cepeškrāsnī, kur jākarsē sastāvs aptuveni 150 grādu temperatūrā. Kad iegūtā ziede atdziest, to var lietot ne tikai locītavu sāpju mazināšanai, bet arī ādas problēmu – kašķa, sēnīšu infekcijas, furunkulu – ārstēšanai. Tā jālieto katru dienu – pirms došanās uz nakti gulēt. Procedūru skaits atkarīgs no slimības ilguma, ierīvēšana jāturpina, līdz pazūd tās pazīmes.

Ādas problēmu ārstēšanai

Jāsalasa sniegpulkstenītes ziedi (viena glāze), jāizlaiž caur gaļasmašīnu. Iegūtā biezenis vienmērīgi jāizklāj uz kokvilnas auduma un jāuzliek kompreses veidā uz sāpošās locītavas vai ar sēnīti bojātās ādas virsmas. No augšas jāpārklāj ar polietilēna plēvi, procedūras ilgums – 15 minūtes.

Pret akūtām locītavu sāpēm

Ar blenderi jāsasmalcina sauja sniegpulkstenīšu ziedu (ar kātiņiem). Biezenis jāuzliek kā aplikāciju uz locītavas, kas neliek mieru. Pēc 15 minūtēm dziedinošais līdzeklis jānoskalo ar tīru ūdeni. Sniegpulkstenīte noņems sāpes, mazinās iekaisumu.

No zobu sāpēm

Ja pēc zoba izraušanas zobārstam sāp zobs vai ir pietūcis vaigs, palīdzēs mutes skalošana ar atšķaidītu sniegpulkstenītes tinktūru. Šāds līdzeklis jāsagatavo īpašā veidā. Jāaplej ar degvīnu (0,5 l) 80 ārstniecības auga ziedus. Pudele ar maisījumu jānovieto uz saulainas palodzes uz 40 dienām. Tinktūra katru dienu jāsakrata. Kad tā gatava, šķidrums jāfiltrē un jāievieto glabāšanai – tagad jau tumšā, vēsā telpā. Mutes skalošanai tējkaroti līdzekļa jāatšķaida vārītā ūdenī. Uz sāpošā zoba var uzlikt uz 15 minūtēm marles tamponu, samitrinātu tinktūrā.

Lai pastiprinātu dziedniecisko efektu, procedūra jāpapildina ar līdzekļa iekšķīgu lietošanu: 3 reizes dienā, pirms ēšanas jādzer pa 20 pilieniem. Jāuzdzer ar ūdeni, kurā izšķīdināts medus (pusi tējkarotes uz 100 ml šķidruma).

Pret lumbago

Ar šo līdzekli ārstē ne tikai radikulītu un artrītu, bet arī zarnu atoniju. Jāņem 20 g sausa pulvera no ārstniecības auga, jāaplej ar 0,5 l vārīta ūdens un jāatstāj ūdens peldē 15 minūtes. Jāatdzesē, jāfiltrē un jālieto pa tējkarotei 2–3 reizes dienā. Ārstēšanas ilgums atkarīgs no slimības nolaidības un smaguma. Līdzekļa lietošana jāpārtrauc pēc pilnīgas izveseļošanās. Šis pats sastāvs noder arī stāvokļa atvieglošanai poliomielīta, cerebrālās triekas un onkoloģisko slimību gadījumā – bet tikai kā palīglīdzeklis papildus aptieku medikamentiem, ko noteicis ārstējošais ārsts.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Uzlējums

Sniegpulkstenītes auksto uzlējumu izmanto vannām, kas ieteicamas ādas slimību ārstēšanai. Uz 5 l jāņem 3 lieli saišķi lapu un ziedu kātu ar ārstniecības auga ziediem. Izejvielu jāaplej ar ūdeni un jāievilkt 12 stundas. Pirms procedūras šķidrums jāfiltrē un jāielej vannas ūdenī. Jāguļ dziednieciskajā ūdenī 15 minūtes komfortablā temperatūrā. Ļoti karsts ūdens neder vannai. Pēc procedūras jānoskalojas dušā.

Tinktūra

Divus mazus sniegpulkstenīšu pušķus vai nu jāizlaiž caur gaļas mašīnā, vai jāsasmalcina blenderī putrā. Jāaplej ar glāzi laba degvīna. Līdzeklis jāievilkt 10 dienas vēsā, tumšā telpā. Jāizkāš un ar iegūto tinktūru jāierīvē sāpošie ceļi, plecu vai elkoņu locītavas, jostasvieta, pirksti. Šis dziednieciskais sastāvs glābj gan no asām sāpēm, gan no velkošām, kā arī atvieglo stāvokli, ja kājās jūtama smaguma sajūta.

Novārījums

Krūzi sasmalcinātu svaigu sniegpulkstenītes zaļumu (lapas un ziedus ar kātiem) jāvāra 15 minūtes puslitrā ūdens, cieši noslēdzot ar vāku. Pēc atdzišanas jāizkāš, jāsamitrina novārījumā marle vai mīksts kokvilnas audums un jāuzliek kā pārsējs uz iekaisušām locītavām vai ādas vietām, kas skartas ar sēnīti vai kašķi. Pēc 15 minūtēm pārsējs jānoņem. Ja līdzeklis lietots locītavas ārstēšanai – to pēc procedūras labāk ietīt siltā šallē. Siltā ietīšana nav nepieciešama, ja ārstē ādas problēmas.

Lietošanas kontrindikācijas

Pirms mājas apstākļos sākt ārstēties ar dziedinošiem sastāviem uz sniegpulkstenītes bāzes, ir jākonsultējas ar savu ārstu.

Lietojot iekšķīgi līdzekli no ārstniecības auga, obligāti jāievēro precīza deva un lietošanas grafiks. Pārdozēšana ir ārkārtīgi bīstama, jo augā ir alkaloīdi.

Sniegpulkstenītes līdzekļus nedrīkst lietot pacienti, kam nesen bijusi epilepsijas lēkme, kā arī tie, kam ir šādas diagnozes: stenokardija, otrās vai trešās pakāpes hipertensija, išēmiskā sirds slimība – tas var izraisīt sirds ritma traucējumus. Nevis labumu, bet kaitējumu sniegpulkstenītes sastāvs sniegs tiem, kam ir bronhiālā astma vai bieži rodas zarnu kolikas un hiperkinēzes.

Sniegpulkstenīti kategoriski nedrīkst lietot grūtniecēm un barojošām māmiņām. Bērniem līdz 16 gadu vecumam uz tā bāzes veidotie līdzekļi arī ir aizliegti.

Sniegpulkstenītes sastāvu ārēja lietošana var izraisīt apdegumus cilvēkiem ar paaugstinātu ādas jutīgumu. Tāpēc nevajag likt kompreses ilgāk par ceturtdaļu stundas.

Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot sastāvus uz šī ārstniecības auga bāzes tikai profilaksei – tas ir spēcīgs ārstniecības līdzeklis.

Pārdozēšanas gadījumā var rasties smaga saindēšanās sniegpulkstenītē esošā galantamīna dēļ. Tas uzreiz izpaudīsies kā reibonis, siekalošanās, sirds ritma palēnināšanās.

Sniegpulkstenītes foto