Zuzniks: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas
Neuzkrītošais augs no pirmā acu uzmetiena ne ar ko neizceļas, izņemot nelielu līdzību ar nātru. Tās dedzinošās īpašības ir labi zināmas, un nodevīgo zāli apiet. Savukārt zuznikam augu speciālisti pievērš īpašu uzmanību – uzmanīgi to izlasot no nātru biezokņiem, dodas pēc tā uz mitrām ieplakām, upju un dīķu krastiem. Tā ārstnieciskās īpašības ir labi zināmas – lapas un citas auga daļas ietilpst daudzās tautas medicīnas receptēs.
- Kā tas izskatās un kur aug
- Ķīmiskais sastāvs
- Vākšana un uzglabāšana
- Eiropas zuznika ārstnieciskās īpašības
- Zuznika zāle tautas medicīnā
- Uzlējums hipotireozes gadījumā
- Atbalstošā tēja
- Augu maisījums vairogdziedzera disfunkcijas gadījumā
- Spirta tinktūra
- Māteres un zuznika maisījums
- Lietošanas kontrindikācijas
Kā tas izskatās un kur aug
Šis lakstaugs sasniedz 1 metra augstumu, līdzība ar nātru ir ļoti virspusēja. Rūpīgi aplūkojot, atšķirības ir acīmredzamas. Zuznikam ir četršķautņains stumbrs, tumši zaļas lapas ar robainām malām. Ziedi ir sīki, izvietoti apkārt lapu pamatnē, atgādinot meitenes vainagu. Ziedēšana sākas jūlijā un ilgst 3 mēnešus.

Interesanti: Augam ir vairāki nosaukumi, un atkarībā no reģiona to sauc par volkogonu, vilka ķepu, ūdens nātru, čistecu, krapčatku.
Daļa nosaukumu radusies no lapu formas un tā augšanas vietas. Ir sastopamas 12 sugas, no kurām vispazīstamākā un ārstniecībā izmantotā ir Eiropas zuzniks.
Izplatības areāls ir ļoti plašs. Zuzniks sastopams Eiropā, dažos Āzijas reģionos, Ziemeļamerikā, Priekškaukāzā un Sibīrijā. Augšanai tam nepieciešamas ēnainas, purvainas vietas. Auga īpatnība ir spēja izdalīt lieko mitrumu caurspīdīgu pilienu veidā, kas plūst pa stumbru. To jāmeklē ūdens tuvumā – gravās, pie strautiem un purvainām vietām, palienes mežos, netālu no termālajiem avotiem. Tas nepanes tiešus saules starus, dodot priekšroku slēpties ēnā. Viena no pazīmēm, ka augs ir tuvumā, ir nātru biezokņi.
Ķīmiskais sastāvs
Ārstniecisko līdzekļu pagatavošanai izmanto auga virszemes daļas. Vienlīdz vērtīgas ir lapas, ziedi un stublāju galotnes. Tajos konstatēta klātbūtne:
- bioflavonoīdu;
- ēteriskās eļļas;
- likopīna;
- miecvielas;
- antioksidantu;
- sveķu;
- sirds glikozīdu;
- rūgtvielu;
- karotīna;
- C vitamīna;
- fluora;
- margāns;
- tanīnu.
Svarīgi: Pozitīvā iedarbība un pilnīga auga īpašību izpaušanās notiek tikai visu elementu kompleksā. Izņemot no sastāva mangānu vai citu vielu, ārstnieciskā iedarbība uz vairogdziedzeri samazinās vairākas reizes.
Aptuveni 5 procentus veido organiskās skābes. Zaļajā masā atrasta kanēļskābe, kā arī rozmarīnskābe un citronskābe. Galveno vērtību pārstāv auga zaļajās daļās esošā litospermiskā skābe. Tā nomāc pārmērīgu uzbudinājumu, stabilizē joda līmeni, normalizē hormonālo līmeni. Tas noved pie hipotireozes ārējo izpausmju samazināšanās, piemēram, pārmērīga uzbudinājuma, plakstiņu trīcēšanas, paaugstināta sirds ritma.
Augu maisījums darbojas ļoti maigi, bez pārmērīgas slodzes uz organismu. Tomēr tā efektivitāte ir pamanāma jau 7–10 dienu laikā pēc lietošanas.
Vākšana un uzglabāšana
Zuznīks ir viens no nedaudzajiem augiem, ko ir ērti savākt un uzglabāt. Tas aug nelielos puduros, redzams no tālienes, neuzkāpj grūti sasniedzamās vietās. To meklē ūdenstilpju krastos. Turklāt nav nepieciešams noplūkt lapas vai noraut katru ziedu. Viss ir daudz vienkāršāk. Uzvelkot cimdus vai paņemot asu nazi, augu vācēji vienkārši noplūc vai nogriež auga virszemes daļu, neizvēloties tā daļas. Zemē paliek tikai neliela vārpstveida sakne, no kuras nākamajā gadā izaug jauni dzinumi.
Vākšanas periods ir ziedēšanas maksimumā, no jūlija vidus līdz septembra beigām. Savākšanai jāizvēlas sausa diena. Šim augam ir interesanta īpašība izvadīt lieko ūdeni caurspīdīgos pilienos, tāpēc to žāvēt nāksies ilgi, un nevajag pievienot vēl arī laikapstākļu mitrumu.
Savāktos augus sasien ķekaros un pakar ar vainagiem uz leju vēsā, ēnainā vietā. Vislabāk tos žāvēt dabiskā veidā. Cepeškrāsns vai silta gaisa plūsmas izmantošana būtiski samazina ārstnieciskās īpašības.
Kad izejviela ir gatava, to saliek auduma maisiņos vai ievieto burkās ar cieši pieguļošu vāku un novieto sausā, vēsā vietā bez saules gaismas piekļuves. Sākotnējās īpašības saglabājas 2 gadus.
Eiropas zuznika ārstnieciskās īpašības

Augs netiek uzskatīts par panaceju, tam ir diezgan ierobežots darbības loks. Visvairāk to vērtē tā maigās ietekmes dēļ uz vairogdziedzeri, stabilizējot tā darbību un samazinot hormonu ražošanu. Tajā pašā laikā ūdens novārījumi un uzlējumi spēj nomierināt pārāk spēcīgu sirds pukstēšanu, stabilizēt elpošanu. Tāpat zuznīku izmanto:
- lai pazeminātu temperatūru malārijas laikā;
- lai izvadītu no organisma lieko šķidrumu;
- lai mazinātu hroniskas tūskas un stabilizētu asinsspiedienu;
- lai novērstu asinsvadu spazmas;
- lai ārstētu sieviešu slimības, ieskaitot mastopātiju;
- kā atkrēpošanas līdzekli vieglas un vidējas pakāpes plaušu tuberkulozes gadījumā;
- pretsāpju līdzeklis.
Bieži maisījums ar zuznīku tiek ieteikts neirožu, miega traucējumu, nepamatotu trauksmju un baiļu gadījumā. Pēc narkozes tēja ar vilka pēdu palīdzēs ātrāk novērst tās sekas, atgūt skaidru domu un novērst sliktu dūšu. Tanīni palīdz atvieglot klepu, mazināt elpošanas spazmas un samazināt asiņošanu, stabilizēt menstruālo ciklu.
Iekšzemes farmakoloģijā šis augs netiek izmantots un nav iekļauts oficiāli atzīto sarakstā. Vairākās Eiropas valstīs purva zuzenes īpašības ir izpētītas labāk, tās ekstrakti un izvilkumi ir iekļauti vairāku preparātu sastāvā, kas paredzēti hipotireozes un ar to saistīto blakusslimību, ko izraisa vairogdziedzera hiperfunkcija, ārstēšanai.
Zuznika zāle tautas medicīnā
Nav obligāti jāgaida oficiāls apstiprinājums zuzenes ārstnieciskajām īpašībām. Pētījumi var ievilkties gadu desmitiem, bet tautas receptes jau sen ir pārbaudītas laikā un apstiprinājušas savu efektivitāti. Augu izmanto vienkomponentu novārījumos vai iekļauj maisījumu sastāvā. Pārdozēšana nav novērota.
Svarīgi: Lietošana sākas ar pieaugošu devu un arī pakāpeniski samazinās, strauji pārtraukt ārstnieciskā līdzekļa lietošanu nedrīkst.
Ārstēšanas kurss ir ilgstošs, tas ilgst vismaz 2–3 mēnešus, bet pirmie manāmie uzlabojumi iestājas jau pēc 10–15 dienām. Samazinās vairogdziedzera ražoto hormonu līmenis, mazinās slimības blakusizpausmes. Ievērojot lietošanas ieteikumus, efekts ir līdzvērtīgs tablešu preparātiem vai var nedaudz pārsniegt tos efektivitātē, turklāt bez blakusparādībām.
Dažādu kaišu ārstēšanai izmanto novārījumus, uzlējumus uz ūdens vai spirta, tējas un ekstraktus.
Receptes
Lielākajā daļā recepšu tiek izmantota kaltēta izejviela, kas jāņem vērā devās, ja tiek ņemta svaiga zāle.
Uzlējums hipotireozes gadījumā
Līdzeklis tiek pagatavots ļoti vienkārši. Uz 250 ml verdoša ūdens ņem 2–3 ēdamkarotes izejvielas un atstāj ievilkties 15 minūtes. Pēc tam izkāš un lieto pa 100 ml pusstundu pirms ēšanas. Dienā jāizdzer 300 ml.
Jāņem vērā: Uzlējums ir derīgs lietošanai tikai 24 stundas. Neizlietotās atliekas izlej. Vislabāk to pagatavot tieši pirms lietošanas, iepriekš sadalot zāli porciju maisiņos.
Pie veģetatīvās-asinsvadu distonijas un paātrinātas sirdsdarbības arī volkogona novārījums ir efektīvs. To gatavo pēc vispārējā principa, bet šajā gadījumā mainās lietošanas shēma. Uzlējumu lieto 3–4 reizes, deva tāda pati, bet ārstēšanas ilgums ir vismaz 60 dienas. Turklāt pēc 21 dienas tiek veikts 7 dienu pārtraukums.
Atbalstošā tēja
Sirds neirozes sagādā daudz neērtību un ir grūti ārstējamas ar aptieku preparātiem. Daudz drošāk un efektīvāk ir izmantot augu tēju, aizstājot ar to ierastos dzērienus. Uz 1 glāzi verdoša ūdens būs nepieciešami 4 g sausas izejvielas. To atstāj ievilkties 10 minūtes, izkāš caur sietiņu. Dzer ļoti lēni, maziem malciņiem, nepievienojot cukuru vai medu, negaidot, kamēr tā atdziest.
To lieto bezmiega gadījumā, uzlejot 2 stundas pirms miega. Līdzekli lieto kā nomierinošu, pretsāpju, asinsradi veicinošu līdzekli.
Ja zālei pievieno sakneņus un samazina izejvielas daudzumu no 2 karotēm līdz vienai, brūvējot uz 250 ml ūdens, iegūst tēju pret caureju un zarnu trakta traucējumiem.
Augu maisījums vairogdziedzera disfunkcijas gadījumā
Organisms ļoti jutīgi reaģē ne tikai uz hormonu trūkumu, bet arī uz to pārpalikumu. Smalkais sistēmu darba līdzsvars nepanes hormonālo haosu, uzreiz izraisot veselu slimību buķeti. Interesanti, ka zuzniku var izmantot abos gadījumos, variējot devu un ārstniecības augu maisījuma sastāvu.
- Paaugstināta vairogdziedzera aktivitāte prasa kompleksa maisījuma lietošanu ik pēc 4 mēnešiem. Ārstēšana ilgst vismaz 45 dienas. Maisījumu veido no 2 daļām. Pirmajā daļā ietilpst pa 2 daļām zuznika, lapas, zemenes, ceļtekas, vilkābeles augļu un pa 1 daļai salvijas, melisas, āmuļu. Maisījumu sasmalcina un rūpīgi samaisa. 500 ml ūdens uzvāra 15 g maisījuma, vāra uz lēnas uguns 7 minūtes, pēc tam atstāj ievilkties 1 stundu zem frotē dvieļa. Otrā daļa sastāv no apiņu, vilkābeles, māteres, valerānas un piparmētras tinktūru maisījuma. Atmēra 100 pilienu maisījuma un pievieno zāļu novārījumam. Tam piejauc 10 ml svaigi spiestas dzelzenes sulas un 10 g medus. Lieto pa 100 ml 20 minūtes pirms ēšanas, pēdējo porciju izdzer naktī. Blakusefekts ir iespējama alerģija pret vienu vai vairākām tinktūras sastāvdaļām.
- Pie nepietiekamas hormonu ražošanas būs jābruņojas ar pacietību uz 3–4 gadiem. Tieši tik ilgi ilgst ārstēšanas kurss ar lietošanas biežumu ik pēc 1,5 mēnešiem un 2 nedēļu pārtraukumu. Maisījumā ietilpst 3 daļas zuznika, 2 durnušņika, pa 1 daļai pieneņu sakņu un eleuterokoka, mordovņika sēklu. 15 g kompleksā maisījuma uzmet 500 ml attīrīta ūdens, tvaicē 5 minūtes ūdens peldē, atstāj ievilkties vienu stundu. Izkāstajā uzlējumā ieskaita 100 pilienus jauna valrieksta novārījuma. Devas – pa pusglāzei pirms ēšanas.
Spirta tinktūra
Tā tiek gatavota ilgi, toties arī uzglabājas gandrīz 12 mēnešus. Ir divi galvenie tās pagatavošanas veidi. Pirmajā gadījumā sasmalcinātu zāli aplej ar degvīnu attiecībā 1:5 un atstāj ievilkties pusmēnesi tumšā vietā hermētiski noslēgtā traukā. Lieto pa 30 pilieniem ik pēc 4 stundām līdz stāvokļa uzlabojumam. Otrajā variantā pagatavošana ilgst 3 mēnešus, koncentrācija ir augstāka, 1:3, var izmantot 55% spirtu vai degvīnu. Lieto pa 10 pilieniem pirms ēšanas. Līdzeklis ir efektīvs tahikardijas gadījumā.
Hipertensijas ārstēšanai deva ir 20 pilieni, turklāt pievieno medu vai asinszāles uzlējumu.
Māteres un zuznika maisījums
Divkomponentu maisījums, sastādīts vienādās daļās, palīdz paātrināt rehabilitāciju pēc miokarda infarkta. Pagatavošanai būs nepieciešami 50 g sausa maisījuma un puslitrs spirta vai kvalitatīva degvīna. Izturēšanas laiks tumšā vietā slēgtā stāvoklī ir 2 nedēļas. Lieto pa 40 pilieniem pirms ēšanas. Bazedova slimības gadījumā deva tiek samazināta par 10 pilieniem, lietošanas biežums ir tāds pats.
Lietošanas kontrindikācijas

Spirta tinktūras netiek izmantotas grūtnieču, barojošu māšu un bērnu līdz 14 gadu vecumam ārstēšanā. Cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu arī būs jāizvēlas cits ārstēšanas veids. Pirms kursa sākuma jāpārliecinās par alerģisku reakciju neesamību, īpaši uzmanīgiem jābūt, lietojot sarežģītus maisījumus.
Auga individuāla nepanesība ir stingrs aizliegums tā lietošanai, jo iespējama tūska, temperatūras paaugstināšanās, nieze un ādas izsitumi.
Jāzina: Ilgstoša devu pārsniegšana un lietošanas biežuma neievērošana var izraisīt cukura diabēta attīstību.
Lietošana jāpārtrauc diagnostisko paraugu ņemšanas laikā vai jāplāno to veikšana ārstēšanas pārtraukuma laikā.
Ārstniecības augu speciālisti par auga vērtīgu īpašību uzskata blakusparādību samazināšanos, lietojot aptieku preparātus vienlaikus ar zuzenes novārījumu. Lai to panāktu, pietiek to dzert 2 reizes dienā tējas vai kafijas vietā. Auga noslēpumi vēl nav atklāti, arī sastāvs nav pilnībā izpētīts. Piemēram, zināms, ka austrumu valstīs to izmanto furunkulu un tūsku ārstēšanai, bet rietumu receptēs tas minēts kā līdzeklis pret caureju un zarnu iekaisumiem. Zāli vāc paši. Bet, ja nav pārliecības par zināšanām, to var iegādāties aptiekās vai pasūtīt internetā.
«Svarīgi: visa informācija vietnē ir sniegta tikai informatīvos nolūkos. Pirms kādu ieteikumu lietošanas konsultējieties ar attiecīgās jomas speciālistu. Ne redakcija, ne autori neuzņemas atbildību par jebkādu iespējamo kaitējumu, ko var nodarīt materiāli.»
