Zeltainā volodiņa: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Zeltainā volodiņa ir izplatīts daudzgadīgs augs no čemurziežu dzimtas. Šis augs ir ļoti vērtīgs tautas medicīnā, jo satur unikālas elementu kombinācijas, kas labvēlīgi ietekmē veselību. Lai izmantotu šī auga potenciālu, ir svarīgi zināt, kāda ir tā īpatnība un kādas ārstnieciskās īpašības tam piemīt.

Ķīmiskais sastāvs

Zeltaino volodiņu jau diezgan ilgi pēta farmācijas uzņēmumi. Mūsdienās augā atrastas augstā koncentrācijā aktīvās sastāvdaļas, ko sāk izmantot pat vitamīnu uztura bagātinātāju ražošanā. Šeit ir galvenās vielas, kas lielā daudzumā atrodamas lapās un ziedkopās:

• saponīni;
• flavonoīdi;
• C, K, PP vitamīni, B grupas pārstāvji;
• tokoferols;
• kumarīni;
• miecvielas;
• minerālsavienojumi un sāļi;
• organiskās skābes;
• antioksidanti.

Augs ir ļoti vērtīgs kā aktīvo komponentu avots, kas ietekmē gremošanas sistēmu un centrālo nervu sistēmu. Volodiņa atbalsta sirds un asinsvadu sistēmas darbību, labvēlīgi ietekmē asinsvadu stāvokli. Turklāt augs pagarina jaunību un rūpējas par cilvēka imūnsistēmu.

Kā tas izskatās un kur aug

Zeltainā volodiņa ir augs, kas izplatīts Eirāzijas kontinenta Eiropas daļā. To ir grūti sastapt Āzijā, bet to var audzēt nelielos daudzumos kā dekoratīvu papildinājumu. Augs sastopams savvaļā uz laukiem, pļavās, mežmalās. Bieži var novērot zeltaino volodiņu gar ūdenstilpju krastiem, bet ne purvainās vietās.

To var atšķirt no citiem augiem pēc šādām pazīmēm:

• ložņājoši sakneņi;
• gari, sazaroti stublāji violeti zaļā nokrāsā;
• augstums līdz 1–1,2 m;
• ovālas vai olveida lapas ar kātiņiem;
• čaumurveida, lielas ziedkopas no daudziem sīkiem dzelteniem un salātu krāsas ziediem.

Zeltainā volodiņa zied pavasarī, tā ir izplatīta visā kontinenta Eiropas daļā. Saulainās dienās var novērot spilgtas, dzelteni zeltainas ziedkopas, kas klāj nelielu krūmiņu. Bet ziedēšana ir īslaicīga, ir jāpagūst laicīgi savākt un sagatavot izejvielas, kamēr tas vēl iespējams.

Vākšana un uzglabāšana

Vislabākais laiks izejvielu vākšanai un sagatavošanai ir ziedēšanas periods. Jāgaida, kad zelta volodūškas ziedkopas sāk atvērties spilgtā krāsā, un nekavējoties jāsāk nogriezt galotnes. Nav ieteicams izraut augu ar saknēm. Daudzgadīgos augus labāk saglabāt, lai tie varētu attīstīties nākamajā gadā. Nav jēgas izraut volodūšku ar saknēm – auga pazemes daļā praktiski nav nevienas vērtīgas vielas. Terapeitiskos nolūkos izmanto tikai galotni – lietussargveida ziedkopu. Pietiek nogriezt galotnes, kuru garums ir no 20 līdz 35 cm.

Nogrieztās ziedkopas ļoti uzmanīgi jāievieto grozā vai citā perforētā traukā. Svarīgi tās nesabojāt un nesaspiest transportēšanas laikā uz mājām. Ja izejvielu sablīvē somā vai maisiņā, tā būs mazāk vērtīga, jo daļa svarīgo komponentu iztvaikos kopā ar sulu.

Zāli var žāvēt uz paletēm vai uz izklātas papīra lapas. Svarīgi to izžāvēt līdz trauslam stāvoklim, lai izejvielā gandrīz nepaliktu mitruma. Tikai pēc tam, kad zāle ir pilnībā izžuvusi, jādomā par uzglabāšanas jautājumu. Iespējamie trauki ārstniecības kolekcijai:

• kastes;
• maisiņi ar hermētisku rāvējslēdzēju;
• auduma somas un maisi ar saitēm;
• stikla vai skārda burkas.

Izejvielu uzglabāšanas termiņš ir atkarīgs no tā, cik pareizi ir organizēti apstākļi. Zālei ir svarīgi, lai telpā, kur tā tiek glabāta, būtu stabila gaisa temperatūra. Svarīgi arī ievērot mitruma rādītājus, uzturot tos normas robežās – no 45 līdz 66%.

Ir ziņas, ka volodūška tika izmantota svaigā veidā. Pastāv dažādas receptes šādas izejvielas lietošanai. Bet, veicot sausas zāles ķīmiskās analīzes, tika noskaidrots, ka aktīvo vielu koncentrācija tajā ir 3 reizes augstāka.

Zeltainās volodiņas ārstnieciskās īpašības

Zelta volodūška ir ārstniecības augs. Tas palīdz pie kuņģa-zarnu trakta slimībām – tā ir galvenā zāles pielietojuma joma. Bet bez tam ir vēl daudz citu priekšrocību, par kurām jāzina.

1. Augs satur fitosterīnus. Tie normalizē hormonālo fonu, rūpējas par reproduktīvās sistēmas stāvokli, palīdz gan sievietēm, gan vīriešiem.
2. Zāle veiksmīgi mazina temperatūru, pretojas iekaisuma procesiem un kopumā uzlabo pašsajūtu pie saaukstēšanās slimībām.
3. Augs normalizē vielmaiņas procesus, atjauno metabolisko reakciju ātrumu. Šī īpašība tiek izmantota pie dažādiem vielmaiņas traucējumiem, kā arī cīņā ar lieko svaru.
4. Augs labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, aizsargā organismu šūnu līmenī. Zāle attīra limfātisko sistēmu, aktivizē pretvīrusu aģentus, attīra asinis no toksīniem, ko ražo patogēni mikroorganismi.
5. Zālei piemīt spēja dziedēt brūces, atjaunot ādu pēc apdegumiem, paātrināt pēcoperācijas atveseļošanos. Vērtīga ir ne tikai tās spēja atjaunot ādas integritāti, bet arī pavadošā antibakteriālā iedarbība, kas neļauj vairoties patogēniem mikroorganismiem.
6. Augam piemīt spēja stimulēt fermentu ražošanu, kas nepieciešami efektīvai gremošanai. Šī zāle liek pastiprināti strādāt aizkuņģa dziedzerim, aknām, kuņģim.
7. Īpaši vērtīga ir auga ietekme uz aknām. Tam piemīt aizsargājoša iedarbība, tas novērš hepatocītu bojāeju, pastiprina žults sekrēciju un palielina bilirubīna koncentrāciju tā sastāvā.
8. Normalizējot vielmaiņu, augs novērš holesterīna nogulsnes un izvada no organisma liekos kaitīgos taukus.
9. Voloduška palīdz tikt galā ar vēzi, to visbiežāk lieto pie hormonatkarīgiem audzējiem, piemēram, krūts vēža, ļaundabīgiem reproduktīvās sistēmas orgānu audzējiem.
10. Rietumvalstīs volodušku izmanto kā drošu sastāvdaļu zāļu tējām, kas stimulē laktāciju. Zāle pastiprina mātes piena ražošanu, bet vienlaikus aizsargā krūtis no sastrēguma parādībām un iekaisuma procesiem.
11. Augs labvēlīgi ietekmē kapilārus un asinsvadus. Tas stiprina asinsvadu sieniņas, palielina perfuziju, kā rezultātā audi un orgāni saņem labu barošanu un tiek apgādāti ar skābekli. Voloduška palīdz pie varikozām vēnām, hemoroīdiem, stabilizē asinsspiedienu, novērš galvassāpes, spazmas un migrēnas.
12. Zāle palīdz tikt galā ar stresu, kā arī aktīvi tiek lietota cīņā ar paaugstinātu aizkaitināmību, neirozēm, psihogēna rakstura bezmiegu. Efektīva ir zāles lietošana pie panikas lēkmēm, meteojutības, kā arī pie veģetatīvi asinsvadu distonijas. Tā palīdz normalizēt pašsajūtu lidojumu laikā un mainot laika joslas.
13. Augam piemīt izteikta diurētiska iedarbība, tas mazina iekaisumu urīnizvades sistēmas orgānos, iznīcina patogēno mikrofloru.

Turklāt voloduška tiek izmantota kā vispārēji stiprinošs, tonizējošs līdzeklis. To var lietot ātrai atveseļošanai pēc lielām garīgām, fiziskām vai emocionālām slodzēm. Voloduškas lietošana palīdz ātri attīrīt organismu no toksīniem, piesātināt to ar derīgām minerālvielām, vitamīniem un augu hormoniem možumam un labai pašsajūtai.

Zeltainā volodiņa tautas medicīnā

Alternatīvajā medicīnā masveidā tiek izmantotas voloduškas zeltainās ziedkopas kā kompleksu maisījumu sastāvdaļa, pamats tējai, uzlējumam, novārījumam, spirta tinktūrai. Ar šī auga palīdzību izdodas patstāvīgi tikt galā ar smagām hroniskām slimībām, kas var mocīt cilvēku gadu desmitiem. Bet katram atsevišķam diagnozes veidam atšķiras terapijas shēma, izmantojot augu maisījumu. Ir svarīgi zināt, kā pareizi lietot zāli katrā konkrētā slimībā.

Ādas ārstēšanai

Volodušku jau izsenis izmantoja ādas slimību gadījumā. Līdz mūsdienām saglabājušās hronikas, kurās norādīts, ka šo līdzekli lietoja pat smagu infekcijas slimību gadījumā, ko pavadīja strutainu čūlu parādīšanās. Tas nav pārsteidzoši, jo voloduška spēj iznīcināt patogēno mikrofloru, izžāvēt brūces, atjaunot, mazināt iekaisumu un pat novērst sāpes. Zāle spēj paātrināt brūču un čūlu dzīšanu, novērst strutošanu.

Jūs varat uz voloduškas bāzes pagatavot ziedi – ņemiet jebkuru aptiekas bāzi (vazelīnu, eļļu) vai izmantojiet augu izcelsmes taukus (cūku, kazu). Vāriet dziļā traukā uz minimālas uguns 50 g zāles un 200 g tauku, ļaujiet ievilkties un izkāšiet. Ziedi aizveriet ar vāku un ierīvējiet skartajās ādas vietās alerģijas, neirodermīta, seborejas gadījumā. Galvenā voloduškas priekšrocība ādas ārstēšanā – drošība un blakusparādību neesamība. Ārīgi lietot vannas ādas ārstēšanai var pat maziem bērniem, bet tikai ar ārsta atļauju.

Aknu tīrīšana

Netradicionālajā medicīnā ir populāra tāda procedūra kā aknu tīrīšana. Faktiski šāda pieeja ļauj attīrīt ne tikai šo orgānu. Žults sekrēcijas stimulēšana un tās izvadīšanas pastiprināšana – ceļš uz zarnu attīrīšanu, lieko tauku izvadīšanu no organisma, aknu darbības uzlabošanu. Volodušku aknu tīrīšanai var izmantot atsevišķi vai arī kā kompleksu maisījumu.

Recepte aknu tīrīšanai no vienas sastāvdaļas:

• Ņemiet pusi glāzes sasmalcinātas zāles;
• ieberiet emaljētas katliņas dibenā;
• apliet ar 500 ml auksta ūdens;
• uz mazas uguns uzvāriet un vāriet 3 minūtes pēc uzvārīšanās;
• atstājiet uz 2 stundām zem aizvērta vāka;
• izkāšiet, sagaidiet pilnīgu atdzišanu un dzeriet.

Iegūtais līdzeklis jālieto nedēļas garumā, apvienojot to ar mazkaloriju, bezogļhidrātu diētu, kas sastāv no dārzeņiem. Lietošanas biežums – 5–6 reizes dienā (pa 40–50 ml vienā reizē), pēc katras lietošanas nepieciešams uzkost. Pietiek ar vismaz viena ābola vai burkāna apēšanu, lai organismam būtu iespēja izvadīt žults paliekas.

Kā kompleksā maisījuma sastāvdaļu volodušku var izmantot kopā ar vērmeli un mežrozīšu augļiem. Jāņem maisījums no vienādām daļām augu izejvielu, jāaplej ar ½ glāzes (500 ml) verdoša ūdens. Jāvāra un jāļauj ievilkties pēc tās pašas instrukcijas, jādzer pa 50 ml pirms katras ēdienreizes.

Pankreatīta gadījumā

Ja ir hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums, pēc katras ēdienreizes rodas smaguma sajūta, atraugas, meteorisms, voloduška palīdzēs atjaunot gremošanas sistēmas darbību. Jāsagatavo novārījums no 30 g zāles un 1 l ūdens. Jāvāra ūdens peldē 20 minūtes.

Nav pietiekami tikai uzvārīt novārījumu, tas jāiztur, cenšoties pēc iespējas ilgāk uzturēt temperatūru, lai tas labāk ievilktos. Šim nolūkam trauku var ietīt siltā segā vai pārliet šķidrumu lielā termosa pudelē. Gatavo uzlējumu dzeriet 3 reizes dienā pa 2 ēdamkarotēm pirms ēšanas.

Varikozu ārstēšana

Vēnu varikoze ir bīstama, jo tā traucē audu un orgānu asinsapgādi. Laika gaitā šai slimībai var pievienoties tromboze, kas jau ir dzīvībai bīstama situācija. Ar vālodziņa palīdzību var ārstēt paplašinātas vēnas sākuma stadijās, ja nav trombozes. Lai to izdarītu, iekšķīgi jālieto zāles uzlējums. Tajā ir kvercetīns, rutīns, askorbīnskābe. Šīs sastāvdaļas palielina asinsvadu elastību, novērš to trauslumu. Turklāt vālodziņš normalizē aknu darbību, un šis orgāns arī pats ražo asinsvadu veselībai nepieciešamās vielas.

Sastāvdaļu saraksts ārstnieciskā vālodziņa uzlējuma pagatavošanai sastāv no 2 ēdamkarotēm sausas zāles un 800 ml karsta vārīta ūdens. Jāuzstāj apmēram stundu.

Uzlējums saglabā visu auga dabisko spēku, tas ir drošs un nav toksisks, ja nepārsniedz vienreizējo devu, kas ir maksimāli 60 ml. Uzlējums jādzer 2 reizes dienā pastāvīgi vismaz 2 mēnešus. Tāpat ir lietderīgi bagātināt uzturu ar visu veidu kāpostiem, lietot ķiplokus un dzert kombučas kvasu. Šie papildu produkti tikai pastiprinās zāles iedarbību. Uzlējumu, kas pagatavots pēc šādas receptes, var izmantot kompresēm un losjoniem vēnu varikozes gadījumā.

Gastrīta un kolīta gadījumā

Parasti kolīts ir gastrīta sekas, bet dažreiz zarnu iekaisuma gadījumā patoloģiskais process izplatās arī uz kuņģi. Zelta vālodziņš ir efektīvs šo divu diagnožu gadījumā, ja to pareizi lieto.

1. Kolīta gadījumā jāuzvāra uzlējums ar verdošu ūdeni – uz 1 ēdamkaroti 600 ml ūdens. Dzert pa 50 ml uzlējuma, atšķaidot to ar siltu vārītu ūdeni. Biežums – 3–4 reizes dienā, obligāti pēc zāļu lietošanas kaut ko apēst.
2. Gastrīta ar pazeminātu skābumu gadījumā vālodziņš jālieto uzlējuma veidā, kas pagatavots pēc tradicionālās receptes. Dzert to pirms ēšanas, 10–15 minūtes, 30 ml daudzumā vienā reizē. Ārstēšanas ilgums – 3 nedēļas.
3. Gastrīta ar paaugstinātu skābumu gadījumā ārstēšanas shēma ir tāda pati, bet šajā gadījumā ieteicams lietot līdzekli 20–30 minūtes pēc ēdienreizes.

Ja vālodziņš pēc lietošanas izraisa sliktu dūšu vai negatīvi ietekmē apetīti, nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana. Tāpat pilnībā jāatsakās no ārstēšanas, ja papildus sliktajai dūšai parādās griezošas sāpes kuņģa vai zarnu apvidū. Tas ir bīstams stāvoklis. Šādas blakusparādības parasti rodas, kad gastrīts un kolīts ir pārgājuši čūlas slimībā. Čūlu klātbūtnē zāle var tikai kaitēt un izraisīt asiņošanu.

Pret saaukstēšanos

Izdziedināties vairākas reizes ātrāk, pat ja nav laika gulēšanai, var ar zelta vālodziņu. Šai zālei ir patiesi brīnišķīga spēja celt kājās gripas slimos. Bet jāzina, kā to pareizi lietot. Ir svarīgi apvienot augu izcelsmes līdzekļa lietošanu ar bagātīgu dzeršanu. Tātad, galvenie lietošanas noteikumi saaukstēšanās un akūtu elpceļu slimību gadījumā:

1. Dzeriet zeltainās voloduškas uzlējumu (1 ēdamkarote uz 1 litru verdoša ūdens) ūdens vietā, vismaz 4–5 tases dienā.
2. Apvienojiet ārstniecības augu līdzekļa lietošanu ar bagātīgu šķidruma uzņemšanu.
3. Spēcīga klepus gadījumā izmantojiet sasildītu uzlējumu inhalācijām un kompresēm uz krūtīm.

Ja ķermeņa temperatūra pēkšņi paaugstinās virs 38 grādiem, nekavējoties tā ir jāsamazina. Lai to izdarītu, uzvāriet 1 tējkaroti augu tējas tasītē verdoša ūdens un izdzeriet pēc iespējas karstu tēju lieliem malkiem. Tam var pievienot dabīgo medu, lai nodrošinātu organismam atveseļošanai nepieciešamo glikozi, kā arī vērtīgās minerālvielas un vitamīnus. Svarīgs punkts – temperatūras gadījumā nekādā gadījumā nedrīkst veikt kompreses un inhalācijas, jo šo procedūru laikā karstuma stāvoklī var kļūt tikai sliktāk.

Urīnceļu infekciju gadījumā

Uroģenitālās sistēmas infekcijas slimības efektīvi padodas ārstēšanai vīriešiem un sievietēm, ja šiem nolūkiem izmanto augu novārījumu vai spirta tinktūru. To var lietot tikai pēc saasinājuma stadijas iziešanas, kad stāvoklis ir stabilizējies.

Akūta stāvokļa gadījumā izmanto novārījumu. Jāņem 2 daļas ortosifona (Orthosiphon aristatus), tikpat daudz voloduškas, sīkputnu laktu (1 daļa). Augu maisījumu aplej ar verdošu ūdeni, pēc tam vāra uz mazas uguns 10–15 minūtes un ļauj ievilkties. Gatavās zāles pēc atdzesēšanas izkāš caur marli un dzer pa 30 ml ik pēc 2 stundām. Svarīgi ārstēšanas periodā izvairīties no atdzišanas, kā arī censties neēst skābus produktus, kas var kairināt iekaisušo nieru un urīnizvadceļu gļotādu.

Pret cistītu

Urīnpūšļa iekaisuma gadījumā volodušku izmanto kā diurētisku, pretiekaisuma un pretsāpju līdzekli. Šis augs spēj ātri atjaunot organismu un novērst infekciju. Urīnpūšļa iekaisuma gadījumā ir noderīgas vannas uz augu novārījuma bāzes. Nepieciešams novārīt glāzi zeltainās voloduškas ziedkopu 2 litros ūdens. Vāra vismaz 15 minūtes. Negaidot atdzišanu, nekavējoties atšķaida attiecībā 1:2 ar aukstu vārītu ūdeni un veic vannas pa 10–15 minūtēm. Atvieglojums iestājas gandrīz uzreiz, taču ar vannām vien nepietiek. Nepieciešams lietot uz augu bāzes gatavotus līdzekļus iekšķīgi. Ārstēšanas shēmas atšķiras atkarībā no izvēlētās zāļu formas:

• spirta tinktūra – pa 10 pilieniem 4 reizes dienā 3 dienas;
• tēja – 3 reizes dienā;
• uzlējums – pa 100 ml 3–4 reizes dienā.

Jāseko līdzi savai pašsajūtai. Ja otrajā dienā pēc augu līdzekļu lietošanas nekļūst vieglāk, noteikti jāvēršas pie ārsta un jālūdz izrakstīt antibiotikas. Pretējā gadījumā pastāv nopietnu komplikāciju attīstības risks.

Pret bezmiegu

Zeltainā voloduška veiksmīgi tiek izmantota bezmiega apkarošanai. Augs nedarbojas tāpat kā sedatīvie un miega līdzekļi. Pateicoties augu hormonu saturam, augs stimulē miega hormona – melatonīna – ražošanu organismā. Miega efekts ir maigs – pēc uzlējuma lietošanas ir viegli un ātri iemigt, visu nakti dziļi gulēt un no rīta justies možam un aktīvam.

Miega līdzekli ieteicams lietot vismaz 10 dienas, bet to var izmantot kā vienreizēju līdzekli stresa gadījumos vai garīgas un emocionālas pārslodzes periodā.

Pret aizcietējumiem

Hronisku aizcietējumu gadījumā ir lietderīgi veikt kompleksu ārstēšanu, lai normalizētu gremošanas sistēmas darbību kopumā. Šādiem mērķiem lieliski der voloduška, jo tā palīdz atjaunot normālu zarnu tonusu un pastiprināt peristaltiku. Zāle normalizē mikrofloras līdzsvaru. Augs stimulē gremošanu, pastiprinot enzīmu sekrēciju. Turklāt voloduška padara žulti piesātinātāku, kas neizbēgami rada caureju veicinošu efektu. Lai tiktu galā ar epizodisku aizcietējumu, pietiek tukšā dūšā izdzert tasi voloduškas tējas ar medu.

Pret hipertensiju

Paaugstināta asinsspiediena gadījumā voloduška var palīdzēt gandrīz acumirklī, taču ir jābūt iepriekš sagatavotām zālēm, kuras var lietot lēkmju laikā. Šim nolūkam nepieciešams sagatavot spirta tinktūru, to var ilgi uzglabāt, kā arī ērti nēsāt līdzi, lai nepieciešamības gadījumā to lietotu uzreiz, kad parādās pirmās paaugstināta spiediena pazīmes.

Tinktūra jāgatavo nevis uz degvīna, bet uz spirta. Derēs 70% spirts, bet labāk iegādāties aptiekas etanola flakonu ar 96% koncentrāciju. Tinktūru var pagatavot tieši spirta flakonā – tas parasti ir iepakots tumša stikla pudelēs, un tā ir ideāla tvertne zāļu pagatavošanai un uzglabāšanai. Uz 100 ml spirta ņem ēdamkaroti zāles, iztur 30 dienas, tad izkāš. Hipertensijas gadījumā tinktūru lieto šādi:

• Pa 10 pilieniem katru rītu profilaksei;
• Hipertensīvās krīzes gadījumā 1 tējkaroti un pēc 3 stundām tikpat daudz.

Novērtēt visas zelta voloduškas priekšrocības cīņā ar hipertensiju var arī ar ūdens uzlējuma palīdzību. Termosā jāieber 1 ēdamkarote zāles, jāielej 0,5 l verdoša ūdens un jāatstāj līdz atdzišanai, aptuveni 10–12 stundas. Gatavo līdzekli dzert pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā, līdz izzūd hipertensijas simptomi, bet ne ilgāk par 4 nedēļām. Pēc tam veikt mēneša pārtraukumu.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Ir vairākas zāļu šķirnes, kuras tradicionāli gatavo no voloduškas dažādu slimību gadījumā. Dažas no tām var pagatavot un uzglabāt ilgu laiku, piemēram, tinktūra nebojājas pat gada laikā. Bet dažus augu preparātu variantus nepieciešams pagatavot tieši pirms lietošanas vai maksimāli uz 3–5 dienām. Tradicionālās receptes, proporcijas un pagatavošanas tehnoloģija – tālāk.

Uzlējums

Ūdens uzlējumu gatavo no auga ziedkopām, vēlams no sausām – tajās ir vairāk derīgo vielu. Uzlējuma pagatavošanai der jebkurš augstām temperatūrām izturīgs trauks. Tomēr prakse rāda, ka vislabāk uzlējumu gatavot termosa pudelē, jo šāda veida trauks ļauj ilgstoši saglabāt siltumu. Zālēm nepieciešami 400 ml ūdens un viena ēdamkarote zāles. Kad uzlējums ir ievilkts 2 stundas, jānolej šķidrums caur sietu un jādzer 20–50 ml atkarībā no stāvokļa, diagnozes un organisma vajadzībām.

Tinktūra

Tinktūru var gatavot uz degvīna vai spirta, iekļaujot zeltzaru pupuķi kompleksajās tinktūrās, kombinējot to ar citām zālēm. Taču klasiskajai tinktūrai izmanto šādas proporcijas:

• uz 1 litru degvīna – 1 glāze zāles;
• uz 100 ml spirta – 1 ēdamkarote maisījuma.

Sagatavotā izejviela jāpārlasa, jāsasmalcina un jāievieto traukā. Traukam jābūt izgatavotam no stikla – citu materiālu traukos tinktūru nevajadzētu gatavot. Kategoriski aizliegts izmantot plastmasas pudeles – zāles būs toksiskas un bīstamas veselībai. Tinktūra jāiztur tumšā un siltā vietā, sakratot to 2 reizes nedēļā. Pēc 30 dienām tinktūra jāpārlej tīrā pudelē, vairākas reizes izlaižot caur marles un vates filtru. Gatavā līdzekļa maksimālais glabāšanas laiks ir 1 gads degvīna tinktūrai, 2 gadi spirta variantam.

Novārījums

Zāles no zeltzaru pupuķes var pagatavot uz plīts vai ūdens peldē. Pirmais veids ir ērtāks un ātrāks, otrais – darbietilpīgāks, bet ļauj novārījumā saglabāt maksimālu aktīvo komponentu koncentrāciju. Novārījuma pagatavošanā ir priekšrocības – tas ir stiprāks un var uzglabāties nedaudz ilgāk nekā uzlējums. Novārījumu var gatavot uzreiz lielā daudzumā. Izejvielas koncentrācija uz katru litru – 1/2 glāzes. Zāle jāvāra vismaz 10 minūtes, bet ne ilgāk par pusstundu, lai neiztvaicētu visus derīgos elementus. Kad novārījums ir gatavs, tas jāatdzesē un pēc tam jāizkāš.

Tēja

Tēja no zeltzaru pupuķes ir universāls ārstniecības līdzeklis, ko var lietot praktiski visu slimību gadījumos, attiecībā uz kurām šī zāle ir efektīva. Tai ir tādas pašas īpašības kā citām zāļu formām, bet tajā ir mazāka aktīvo vielu koncentrācija. Tēju dzer pret saaukstēšanos, varikozi, hemoroīdiem, gremošanas traucējumiem. Ar tējas tasi var sākt svētku mielastu – tā palīdzēs novērst gremošanas traucējumus, uzlabot apetīti, pastiprināt gremošanas enzīmu izdalīšanos un palielināt skābes koncentrāciju kuņģa sulā.

Tēja jāgatavo krūzē ar biezām sienām, jāiztur ne ilgāk par 5 minūtēm, pēc tam jāizkāš un jādzer. Uz 200 ml verdoša ūdens jāņem viena tējkarote (bez kaudzes) zāles. Ērtības labad var tēju uzlējt īpašā tējkannā, pēc tam ieliet krūzēs, pievienot medu vai sīrupu. Tāpat ērtības labad tēju var iepakot papīra maisiņos, lai pagatavotu devās: uz 1 krūzi – 1 maisiņš.

Lietošanas kontrindikācijas

Augs nevar tikt izmantots slimību terapijā, ja ir kontrindikācijas. Galvenais iemesls atteikties no ārstēšanas ar volodušku ir alerģija. Ja nav paaugstinātas jutības reakcijas, jāpārliecinās, ka nav arī šādu kontrindikāciju:

• kalcinētu lielu akmeņu klātbūtne žultspūslī;
• žultsvadu nosprostojums;
• aknu mazspēja;
• kuņģa čūla akūtā stadijā.

Augs jālieto piesardzīgi pankreatīta gadījumā. Daudzi gastroenterologi iesaka to nelietot akūtā stadijā, jo augs spēj stimulēt fermentu un kuņģa sulas veidošanos, kas var izraisīt jau tā iekaisušā orgāna kairinājumu.

Zeltainā voloduška labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, bet tikai pareizas lietošanas apstākļos. Nevajag ļaunprātīgi izmantot augu vai pārsniegt devu. Ja rodas neparasti simptomi, noteikti jāpārtrauc augu izcelsmes zāļu lietošana un jākonsultējas ar ārstu.

Voloduškas foto