Vilnainā erva: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Vilnainā erva ir divgadīgs augs ar izteiktām ārstnieciskām īpašībām. To izmanto kuņģa-zarnu trakta, sirds, nieru un asins slimību ārstēšanai. Augs tiek izmantots kā papildinājums daudziem ārstniecisko augu maisījumiem, kā arī tiek izmantots dabīgas kopjošas kosmētikas ražošanā.

Ķīmiskais sastāvs

Vilnainā erva ir oficiāli atzīta par ārstniecības augu. Pie šāda secinājuma nonāca zinātnieki, kuri pētīja tā sastāvu. Saknenī un virszemes daļā ir aktīvās sastāvdaļas, kas pozitīvi ietekmē organisma darbību. Ķīmiskā analīze parādīja, ka augs lielā daudzumā satur šādas vielas:

• ervolanīns;
• pektīni;
• fenolskābes un organiskās skābes;
• rūgtvielas;
• indola grupas alkaloīdu komplekss;
• glikozīdi;
• oleanolskābe;
• ervozīds;
• organiskās skābes;
• kumaroiltilirozīds;
• triterpenoīdi;
• lupeola savienojumi;
• kālija nitrāts;
• magnija un vara savienojumi;
• selēns;
• antioksidanti.

Kompleksi iedarbojoties uz organismu, uzskaitītās sastāvdaļas rūpējas par iekšējo orgānu veselību, atjauno asinsrites sistēmu, nodrošina ķermenim nepieciešamos mikroelementus audu reģenerācijai un atjaunošanai. Auga priekšrocība ir tā, ka visas sastāvdaļas ir nozīmīgā devā, proti, tās spēj pozitīvi ietekmēt veselības stāvokli, lietojot no auga gatavotus medikamentus.

Kā tas izskatās un kur aug

Augs ir izplatīts tropos – tas sastopams Āfrikas, Austrālijas un Dienvidamerikas savvaļā. Vilnainā erva ir viena no šķirnēm, kas pārstāv Ervas ģinti, kura ietilpst Amarantu dzimtā. Augam ir divgadīgs attīstības cikls. Botāniskās īpatnības ir aprakstītas zemāk.

1. Augam ir spēcīgs mietsaknenis, kas iedziļinās līdz 80–100 cm.
2. Auga stublāji ir ļoti sazaroti, līdz 1,5 m gari, ar daudziem atzarojumiem.
3. Lapas ir mazas, lancetiskas vai eliptiskas formas, aug uz īsiem kātiņiem un pārklāj lielāko daļu stublāju.
4. Uz auga galotnēm veidojas skarveida vai vārpu veida ziedkopas, kas satur desmitiem mazu baltu ziedu.
5. Pēc ziedēšanas perioda beigām uz vārpveida ziedkopām veidojas mazi augļi – iegarenas formas pogaļas ar sēklām.

Erva vilnainā savvaļā neaug Eirāzijas kontinentā. Bijušās NVS valstīs to nelielos daudzumos kultivē, lai iegūtu zāļu izejvielas. 60. un 70. gados zinātnieki mēģināja naturalizēt šo augu, taču tas neizdevās. Rezultātā augu izdevās izaudzēt mākslīgos apstākļos – Gruzijas teritorijā kopš 1977. gada to rūpnieciski audzē.

Vākšana un uzglabāšana

Erva vilnainā ir oficiāli atzīta par augu ar ārstniecisku iedarbību. To izmanto farmaceitisko preparātu, uzlējumu un tēju maisījumu pagatavošanai. Farmakopeja regulē vākšanas un sagatavošanas noteikumus. Vērtīgākā auga daļa ir galotne – ziedkopas. Mazāk aktīvo vielu ir stublājos un lapās. Vākšana tiek veikta saskaņā ar šādiem noteikumiem.

1. Sākt izejvielu sagatavošanu ne agrāk kā ziedēšanas fāzes sākumā. Tiklīdz ziedkopas pārklājas ar raupjiem, matainiem ziediem, var sākt tos nogriezt.
2. Veikt vākšanu saulainās dienās, vēlams rīta stundās, bet tikai pēc tam, kad rasa uz augiem ir pilnībā izžuvusi.
3. Nogriezt ne vairāk kā 30–40 cm no galotnes daļas.
4. Pēc nogriešanas ziedkopas nogādāt uz vietu, kur tiks veikta žāvēšana, cenšoties tās nesabojāt.
5. Izejvielu nepakļaut mitrai apstrādei. Bez ūdens jāizņem netīrumi un bojātie zāles gabaliņi, bet atlikušās ziedkopas jāsasmalcina ar šķērēm.
6. Izkaltēt maisījumu uz tīras vatmana papīra lapas, nevis tiešos saules staros.
7. Kad izejviela ir pilnībā izžuvusi, iesaiņot to turpmākai uzglabāšanai un lietošanai – kartona vai skārda kastē, stikla burkā.

Augu izejvielu glabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt 3 gadus, bet tikai tad, ja zāle nav zaudējusi savu aromātu un izskatu. Ja parādījušās pelējuma pēdas vai smaka, vai arī izzudis izteiktais ervas aromāts, maisījums jāizmet un jāsagatavo jauna izejviela.

Ņemot vērā to, ka erva nav sastopama Eirāzijas pļavās un laukos, rodas pilnīgi loģisks jautājums – kur vākt un sagatavot izejvielu. Lielākā daļa šī auga cienītāju to audzē mājas apstākļos savos dārza gabalos. Ervu var izaudzēt, taču tā ir diezgan prasīga kopšanā. Uzdevumu var atvieglot, meklējot gatavu fasētu zāli. Maisījums ir pieejams daudzās aptiekās, kā arī veikalos, kur pārdod augu produktus. Izejvielas kastītes cena ir pietiekami zema, tāpēc pašaudzēšana nav lietderīga. Jāmeklē pēc oficiālā nosaukuma (vai arī pēc tautas nosaukuma – „puse-puse”).

Vilnainās ervas ārstnieciskās īpašības

Lielākajā daļā valstu erva vilnainā ir iekļauta farmakopejās, kā arī aktīvi tiek izmantota tradicionālajā medicīnā kā papildu sastāvdaļa slimību ārstēšanā. Šī zāle nav velti tik augstu novērtēta – tai piemīt 12 ārstnieciskas īpašības, par kurām zina visi, kam ir kāda saistība ar jebkuru medicīnas jomu.

1. Zāle stiprina imunitāti, palīdz pretoties ilgstošām slimībām, kas pārgājušas hroniskā stadijā.
2. Augs satur komponentus, kas reaģē ar urīnskābes sāļiem podagras gadījumā. Novārījumi un uzlējumi izšķīdina sāļu nogulsnes.
3. Diurētiskais efekts veicina ātru toksīnu izvadīšanu un atveseļošanos urīnceļu sistēmas slimību gadījumā.
4. Alkaloīdi un organiskās skābes kopā ar minerālsavienojumiem rada aizsargājošu efektu smadzeņu un muguras smadzeņu šūnām, normalizē nervu sistēmas darbību.
5. Pateicoties aktīvajiem komponentiem, Ervas lietošana normalizē miegu, atjauno garīgo un emocionālo stāvokli, palīdz ātri nomierināties stresa situācijās.
6. Augs stimulē hormonu ražošanu, kas atbild par labu garastāvokli un aktivitāti, tāpēc palīdz depresīvu stāvokļu, apātijas, spēku izsīkuma un paaugstināta noguruma gadījumā.
7. Hormonālo traucējumu un reproduktīvās sistēmas darbības traucējumu gadījumā Erva stabilizē stāvokli un izlīdzina līdzsvaru organismā.
8. Augs ir efektīvs gan ļaundabīgu, gan labdabīgu audzēju gadījumā. Tas samazina patoloģisko šūnu dalīšanās ātrumu, atjauno audus un palīdz ātrāk tikt galā ar toksīnu izvadīšanu ķīmijterapijas laikā.
9. Zāle aizsargā pret radiācijas negatīvo ietekmi, izvada smagos metālus un novērš kancerogēnu negatīvo ietekmi uz organismu.
10. Augs normalizē asins recēšanu, novērš trombus un attīra asinsvadus.
11. Erva labvēlīgi ietekmē limfātiskās sistēmas darbību. Tā attīra limfu, veicina limfmezglu atjaunošanos.
12. Augs normalizē ūdens-sāļu līdzsvaru organismā, ir kālija sāļu avots, kas labvēlīgi ietekmē sirds muskuļu stāvokli.

Zāli lieto profilaksei, organisma attīrīšanai, kā arī slimību ārstēšanas procesā. Jākonsultējas ar ārstu. Nevajadzētu baidīties no mediķu skeptiskā atteikuma, lūdzot izrakstīt vilnainās ervas preparātus. Augs aktīvi tiek izmantots tradicionālajā medicīnā un ir iekļauts terapeitiskajās shēmās dažādu slimību gadījumā. Tāpēc speciālists tikai palīdzēs pareizi izvēlēties devu, kā arī sniegs vērtīgus ieteikumus par augu izcelsmes zāļu lietošanu.

Vilnainā erva tautas medicīnā

Tautas medicīnā praktiski nav jomu un virzienu, kur šis augs netiktu izmantots. Erva vilnainā ir universāla zāle, kas var kalpot par palīgkomponentu sirds un asinsvadu sistēmas slimību medikamentos. To var izmantot kā vispārstiprinošu, tonizējošu un atjaunojošu līdzekli. Taču katras slimības gadījumā lietošanas veidi, kā arī zāļu pagatavošanas metodes atšķiras.

Aknu tīrīšana

Nepareizs uzturs, izjaukts dienas režīms, stress, alkohols – tie visi ir faktori, kas izraisa galvenā organisma filtra darbības traucējumus. Aknas ilgu laiku var tikt galā ar toksisko slodzi, bet kādā brīdī sāks izpausties satraucoši simptomi. Lai palīdzētu aknām atgūties pēc smagām slodzēm, ieteicams periodiski iziet hepatoprotektīvu ārstēšanas kursu ar ervu.

Augs maigi attīra aknas, atjauno šūnas un stimulē tās cīnīties ar toksiskām vielām. Ātrāk attīrīt organismu palīdz urīndzenošais efekts – toksīnu sadalīšanās produkti, kas sadalīti aknās, ātri izvadās no ķermeņa, pateicoties aktīvam nieru darbam. Aknu atjaunošanai izmanto trīs receptes variantus.

1. Sasmalcinātu pulverī zāli sajauc ar kurkumu, kaltētu ingveru un piparmētru, pievieno griķu medu (1:1). Iegūtās zāles lieto pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
2. Ervas uzlējumu gatavo termosā, uz 1 l verdoša ūdens ņem 20 g augu maisījuma. Zāles uzstāj 3 stundas. Gatavo šķidrumu nokāš un dzer pa 100 ml 3 reizes dienā, arī vēlams pirms ēšanas.
3. No auga zāles un ziedkopu maisījuma gatavo stipru novārījumu – uz 500 ml ūdens ņem 4 ēdamkarotes zāles. Zālei jāvārās šķidrumā 30 minūtes. Gatavo novārījumu nesteidz nokāst, ļauj tam nostāvēties, līdz tas atdziest, pēc tam izlej pudelē un dzer pa 2 ēdamkarotēm pirms ēšanas.

Austrālijas aborigēni lieto ervu aknu ārstēšanai sausā veidā – viņi tukšā dūšā ēd pulverī samaltu maisījumu. Viņi arī izmanto auga sakneni novārījumu pagatavošanai.

Erva vilnainā novērš galvenos aknu slimību simptomus. Bet šis augs nespēj palīdzēt cirozes gadījumā, kā arī tauku aknu slimības vēlīnās stadijās. Vēlams ārstēšanu apvienot ar diētisku uzturu un liela šķidruma daudzuma uzņemšanu.

Pret akmeņiem žultspūslī

Austrālijas teritorijā žultspūšļa izņemšanas operācijas ir liels retums. Tajā pašā laikā NVS valstīs žultspūšļa izņemšana akmeņu veidošanās dēļ nav retums. Austrālieši vienkārši zina, kas var palīdzēt tikt galā ar šo problēmu un novērst akmeņu veidošanos vai arī izvadīt tos no organisma, ja tie jau sākuši veidoties.

Žultsakmeņu slimības ārstēšanai izmanto tēju no ervas vilnainās ziedkopām. Tai ir izteikta žultsdzinēja iedarbība. Pateicoties žultsskābju izstrādes stimulācijai, notiek izveidojušos akmeņu dabīga šķīšana. Auga spazmolītiskā un tonizējošā iedarbība ļauj uzlabot žultspūšļa motoriku, un tādējādi žults un sašķeltie akmeņi ātri tiek izvadīti dabiskā ceļā. Tēju no zāles dzer pirms ēšanas, un katras ēdienreizes priekšā. Svaigu dzērienu gatavo katrai reizei – ½ tējkarotes uz tasi (200 ml), uzstāj un dzer bez cukura, var ar citronu. Ārstēšanu turpina vismaz 1 mēnesi.

Nervu traucējumi

Atkarībā no nervu sistēmas stāvokļa var izmantot dažādas zāļu pagatavošanas receptes. Erva vilnainā jebkādā veidā labi nomierina nervus, palīdz tikt galā ar depresīviem traucējumiem, apātiju, stresu, pārmērīgu jutīgumu un ilgstošu melanholiju.

Var pagatavot spirta ekstraktu, lai zāles būtu ērtāk un vienkāršāk lietot. Šim nolūkam būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas un trauks:

• Medicīniskais spirts 96% – 1 flakons (100 ml);
• 1 ēdamkarote zāles;
• Pudele ar vāku (var paņemt no spirta pudeles, ja tā ir no tumša stikla).

Jāuzliet zāli uz spirta, bet pēc 3 nedēļām nokāst. Spiedumus izmest, bet spirta tinktūru dzert pa 10 pilieniem 3 reizes dienā. Vakarā bezmiega gadījumā devu var palielināt līdz 20–30 pilieniem, lai ātrāk iemigtu.

Otrais ārstniecības līdzekļa variants – tēja no augu kombinācijas, kur erva ir galvenā sastāvdaļa. Jāņem 20 g ervas, jāpapildina ar šādiem augiem (pa 5 g katra veida):

• melisa;
• mātere;
• pelašķis;
• Piparmētra.

Gatavo maisījumu samaisīt, uzglabāt burkā atsevišķi un izmantot nomierinošās tējas pagatavošanai. To var lietot tikai naktī, jo tas rada miegainības efektu.

Nieru un urīnizvades sistēmas ārstēšana

Ervu var izmantot visās slimībās, kas saistītas ar urīnceļu sistēmu, bet tikai tad, ja nieru funkcija nav traucēta un nav asiņošanas. Šādās situācijās zāle palīdz efektīvi tikt galā ar nefrītu, cistītu, uretrītu, urīnceļu infekcijas slimībām. Atveseļošanai pie šādām diagnozēm izmanto tikai ūdens uzlējumu.

Zāles var pagatavot uzreiz uz 2 dienām. Jāņem 400 ml ūdens, aukstā veidā ielej katliņā vai kastrolī un pievieno 1 ēdamkaroti zāles. Vārīt uz mazas uguns šo maisījumu 20–30 minūtes, pēc tam atdzesēt un nokāst. Akūtu nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā lietot pa 100 ml ik pēc 3–4 stundām. Ja iekaisums mazinās, var samazināt lietošanas biežumu līdz divām reizēm.

Podagras gadījumā

Iepriekš tika minēts, ka Erva vilnainā ir neaizstājams augs podagras ārstēšanai. Tāpat kā neviens cits augs, erva ātri tiek galā ar sāls nogulsnēm, īsā laika periodā izvada no organisma toksiskos elementus.

Ervas preparātus daudzās klīnikās izraksta kā papildu līdzekli pamata kompleksiem. Bet pirms tam ir jāveic diagnostika, lai pārliecinātos par šādas dabiskās ārstēšanas metodes drošību. Ja nav iemeslu atteikties no augu līdzekļiem, tos var pagatavot pēc šādām receptēm.

1. Sajaukt dziļā traukā 2 ēdamkarotes ervas un 1 ēdamkaroti sasmalcinātu mežrozīšu augļu. Pārliet ar aukstu ūdeni (2 l) un uzvārīt uz minimālas uguns. Pēc tam vārīt 2–3 minūtes, ļaut ievilkties 2 stundas un dzert ūdens vietā. Ārstēties 1 nedēļu.
2. Ņemiet lakricas sakni (10 g), kurkumu (5 g), ervu (20 g), pārlejiet ar 1 litru auksta attīrīta ūdens. Uzsildiet uz lēnas uguns līdz vārīšanās brīdim, pēc tam izslēdziet un ļaujiet ievilkties. Gatavo līdzekli dzeriet pirms ēšanas, trīs reizes dienā. Var gatavot zāles 2–3 dienām, taču tās obligāti jāuzglabā ledusskapī.

Zālē ir kombinētas unikālas vielas, tieši šis komplekss palīdz efektīvi tikt galā ar podagru. Skābju kombinācija, kas tiek galā ar sāļiem organismā, kopā ar diurētisku efektu – dubults trieciens podagrai. Bet, lai nekaitētu organismam, jāārstējas ne ilgāk par 2 mēnešiem. Ir svarīgi sekot līdzi veselības stāvoklim, veikt analīzes un novērot pie ārsta, lai savlaicīgi, ja nepieciešams, mainītu ārstēšanas kursu.

Aizkuņģa dziedzerim

Erva aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā palīdz ātri novērst iekaisuma perēkļus. Tā nomierina orgāna audus, nomāc pārmērīgu enzīmu ražošanu, tādējādi aizsargājot aizkuņģa dziedzeri no pašiznīcināšanās procesa. Bet zāli nedrīkst lietot, ja ir:

• nekrotiskas izmaiņas;
• aizkuņģa dziedzera ļaundabīgi audzēji;
• iekaisums akūtā stadijā.

Pārējos gadījumos var ārstēties ar ervu. Turklāt gastroenterologi iesaka šo augu kā profilaktisku līdzekli tiem, kam diagnosticēts hronisks pankreatīts. Zāli izmanto pretiekaisuma tējas pagatavošanai, kas normalizē aizkuņģa dziedzera darbību un enzīmu sekrēciju. Lai novērstu paasinājumu un palīdzētu aizkuņģa dziedzerim ātrāk atgūties, var pagatavot šādas zāles:

1. Uzlējums – pa 1 tējkarotei uz katriem 250 ml, ievilkt termosā un dzert pa glāzei no rīta un vakarā.
2. Novārījums – tvaicēt un vārīt ūdens peldē (1 ēdamkarote uz 500 ml), dzert pa 1 glāzei 2 reizes dienā.

Ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem, bet noteicošā nianse ir diētiskās ēšanas noteikumu ievērošana. Jāatsakās no jebkuriem produktiem, kas var negatīvi ietekmēt šī orgāna stāvokli. Tāpat ir svarīgi ievērot ēšanas režīmu – pārāk lieli laika intervāli starp ēdienreizēm var kaitēt veselībai.

Imunitātei

Zāles vispārējais stiprinošais efekts ir tik izteikts, ka to bieži izmanto organisma aizsargspēju atjaunošanai pēc pārciestām slimībām. To var lietot arī pēc ārstēšanas ar antibiotikām, staru terapijas un veselībai bīstamu ķīmisko preparātu lietošanas.

Profilakses nolūkos augu izmanto tējas pagatavošanai. Nepieciešams uzvārīt nelielu daudzumu maisījuma (1–1,5 tējk.) 300 ml ūdens. Šādas zāles nedrīkst ievilkt pārāk ilgi – pēc 3–5 minūtēm tēja būs gatava. Tai var pievienot medu, citronu vai citrona sulu. Dzert vienu reizi dienā, vēlams no rīta. Bet, ja spēcīgas miegainības dēļ neizdodas lietot šo dzērienu dienas pirmajā pusē, to var pagatavot arī pirms gulētiešanas.

Ginekoloģijā

Erva arī palīdz pie dažādām sieviešu reproduktīvās sistēmas slimībām, tiek galā ar dzemdes asiņošanu. To var izmantot makts skalošanai pie miomas, pārmērīgas epitēlija audu (erozijas) augšanas, cistām, audzējiem, polipiem.

Var izmantot stipru uzlējumu douching (skalošanai) 2 reizes dienā. Bet procedūra jāveic tā, lai viss būtu sterili, jo pastāv infekciju ievazāšanas risks. Tomēr efektīvāk ir lietot uzlējumu iekšķīgi – ginekoloģisko slimību gadījumā tas jādara divas reizes dienā pa 50 ml. Kursa ilgums – no 10 līdz 30 dienām.

Caurejas gadījumā

Erva vilnainā ir noderīga caurejas gadījumā, ko izraisa zarnu infekcijas vai gremošanas sistēmas orgānu slimības. Grūti pārvērtēt šī auga labumu, jo tas ne tikai aptur caureju un novērš iekaisumu, bet arī papildina minerālvielu savienojumu deficītu. Caurejas laikā šķidruma zuduma dēļ no organisma tiek izvadīts liels daudzums minerālvielu, kas izraisa vispārēju vājumu. Bet augu izcelsmes zāļu lietošana palīdzēs ātri atjaunot organismu normālā stāvoklī.

Caurejai izmanto tēju un ūdens uzlējumu no auga. Pagatavošanas receptes:

• tēja – vienai reizei, uz 200–250 ml ūdens ņem 1 tējkaroti maisījuma;
• uzlējums – uz 2–3 dienām, uz 1 litru verdoša ūdens ņem 3 ēdamkarotes auga.

Tēja jādzer 2–3 reizes dienā, līdz izzūd slimības simptomi, bet ne mazāk kā 3 dienas. Spēcīgas caurejas gadījumā labāk dzert līdz istabas temperatūrai atdzesētu uzlējumu – pa 50–100 ml ik pēc pusstundas, bet šāds pastiprināts variants ir iespējams tikai 24 stundu laikā, līdz stāvoklis stabilizējas.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Zāles var pagatavot pašam, izmantojot sauso izejvielu. Jāzina pagatavošanas receptes, kas palīdzēs atklāt auga terapeitisko potenciālu un izmantot to maksimāli efektīvi. Augā ir aktīvās sastāvdaļas, kas baidās no augstas temperatūras, tāpēc ne vienmēr novārījumu pagatavošana ar ilgstošu termisko iedarbību ir labākais risinājums. Bet pamata zāļu formas tomēr var pagatavot, nezinot smalkumus un nianses, izmantojot pamata veidus, kā pagatavot zāles no augiem.

Uzlējums

Uz paciņām ar augu ražotāji parasti apraksta klasisko receptes variantu – uzvārīt glāzē verdoša ūdens 2 tējkarotes auga. Šādi pagatavotais uzlējums jāsadala 2 reizēm, pēc tam jāsagatavo jauna porcija. Bet var uzreiz pagatavot uz vairākām dienām – ņem 3–4 ēdamkarotes maisījuma, aplej ar 1 litru verdoša ūdens un aizver vāku. To var uzglabāt līdz trim dienām, bet vēlams zem slēgta vāka un ledusskapī.

Novārījums

Novārījumu pagatavot ir nedaudz sarežģītāk, jo nepieciešams vairāk laika. To var pagatavot ūdens peldē vai katlā uz uguns. Ieteicamās proporcijas – uz 400 ml ūdens 1 ēdamkarote sausa auga. Var pagatavot stiprāku vai vājāku, bet, lai iegūtu kvalitatīvu ārstniecisku novārījumu, maisījums jāvāra uz minimālas temperatūras vismaz 30 minūtes.

Lietojums kosmetoloģijā

Vilnainā erva tiek augsti vērtēta videi draudzīgas organiskās kosmētikas veidotāju vidū. To izmanto higiēnas un kopšanas līdzekļu pagatavošanā. Ja nav alerģijas pret šo augu, var pagatavot efektīvu kopšanas kosmētiku ar savām rokām.

Matu balzams

Ja mati ir zaudējuši spīdumu, kļuvuši lēnāk augoši vai sākuši izkrist, ir risinājums. Pēc katras mazgāšanas tie jāizskalo ar stipru vilnainās ervas uzlējumu. Tas stimulē augšanu, stiprina matu folikulus. Bet efekts iespējams tikai tad, ja izskalošanas šķidrums ir pietiekami koncentrēts – 30–40 g zāles uz 1 litru ūdens būs pietiekami.

Uzlējums problemātiskai ādai

Izārstēt pūtītes ir diezgan sarežģīti, bet vēl grūtāk ir novērst to parādīšanos, ja āda ir nosliece uz izsitumiem, poras ir paplašinātas un aizsprostotas. Situāciju var labot, ja katru dienu sākt noslaucīt seju ar trīs augu uzlējumu:

• vilnainā erva;
• kliņģerīte;
• aptiekas kumelīte.

Jāsajauc pa 1 karotei katra auga, jāaplej ar glāzi verdoša ūdens. Uzlējums jālieto rīta un vakara noslaucīšanai.

Gaišinošais losjons

Organiskās skābes, ko satur zāle, iekļūst caur šūnu sieniņām un iznīcina pigmentu tajās, kā arī paātrina ādas atjaunošanos. Šīs zāles īpašības tiek izmantotas gaišinošās kosmētikas radīšanā. Var pagatavot losjonu no ervas un citiem augiem. Lai izveidotu līdzekli, nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

• tējkarote ķīniešu citronstīgas;
• tējkarote pētersīļu sēklu;
• šķipsna kadiķu zaru;
• tējkarote ervas.

Šīs sastāvdaļas jāvāra 400 ml ūdens, jāiztvaicē līdz 200 ml. Kad atdziest, pārlejiet līdzekli tīrā stikla pudelē, lietojiet noslaucīšanai 2–3 reizes dienā.

Masāžas eļļa

Uz auga bāzes var izveidot masāžas eļļu cīņai pret celulītu un ādas strijām. Vienkārši jāuzliet 50 g zāles 200 ml augu olīveļļas. Eļļas ekstrakta pagatavošanas laiks – 3 nedēļas. Šajā periodā eļļa jāuzglabā ledusskapī, pēc tam jāizkāš un jālieto masāžai. Var pievienot pāris pilienus apelsīnu vai bergamotes ēteriskās eļļas, lai pastiprinātu pretcelulīta efektu.

Eļļu labāk lietot pēc dušas vai vannas. Tā jāierīvē ar masāžas kustībām problemātiskajās ādas vietās, līdz rodas siltuma un viegla apsārtuma sajūta. Nenomazgāt uz nakti, bet eļļas uz ķermeņa nedrīkst būt pārāk daudz, tāpēc atlikumi jānoslauka ar papīra salveti. Šo eļļu var izmantot par pamatu vakuuma limfodrenāžas masāžai.

Lietošanas kontrindikācijas

Ne visiem ir atļauts lietot šo augu ārstnieciskos nolūkos. Neskatoties uz nenovērtējamo terapeitisko vērtību, erva var būt potenciāli bīstama tiem, kam ir šādas diagnozes:

• hipotireoze;
• nieru un aknu disfunkcija;
• hipotensija;
• rahīts;
• kaulu audu distrofija;
• deģeneratīvi procesi kaulu un locītavu audos;
• kalcija pārpalikums organismā.

Spalvainā erva var kaitēt cilvēkam bez kontrindikācijām tikai vienā gadījumā – ja tiek pārsniegta deva. Parasti šādās situācijās novēro blakusparādības – sliktu dūšu, vemšanu, caureju un sāpes vēderā. Retos gadījumos pārdozēšana izraisa dehidratāciju, reiboni un vājumu. Šādos stāvokļos jārīkojas nekavējoties – jāizmazgā kuņģis, jālieto sorbents. Īpaši smagos gadījumos ieteicams vērsties pie ārsta vai izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi.

Spalvainā erva ir vērtīgs tropu augs, ko var izmantot kompleksās terapijas sastāvā dažādu slimību gadījumā. Zāli drīkst lietot tikai tad, ja nav kontrindikāciju, bet tajā pašā laikā ir svarīgi ievērot galvenos ieteikumus un lietošanas noteikumus. Pretējā gadījumā ārstnieciskā efekta vietā var tikt nodarīts kaitējums.