Ūdenslēca: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Vasarā uz dīķiem un nelielu, lēnu upīšu līčos virsmu klāj nepārtraukts zaļš paklājs. Tas lēni šūpojas vējā, negribīgi izklīst ūdenī ieejošu zosu priekšā. Rūpīgi saimnieki ar tīklu izsmel zaļo masu un ar ratiņiem ved uz putnu pagalmiem, kur ar to baro pīles. Ar šādu barību tās aug 1,5 reizes ātrāk. Tikai retais aizdomājas, ka ūdenslēca derīga ne tikai putnu barībai, bet slēpj sevī daudz noderīgu īpašību, ko izmanto tautas receptēs. Zāļu zinātāji par to lieliski zina un daļu vasaras laika noteikti veltī šī derīgā produkta vākšanai un sagatavošanai.

Kā tas izskatās un kur aug

Ja rūpīgi aplūko vienu augu, izrādās, ka tas sastāv no lapas plātnes, no kuras uz leju iet bālgana saknīte, bet sānos attīstās jauni atvasījumi tādas pašas lapas veidā. Laika gaitā tie sasniedz vajadzīgo izmēru un atdalās no mātesauga. Tā notiek ūdenszāles kolonijas vairošanās un izplešanās. Tā pieder Araceae dzimtai, dzīvo vairākus gadus. Ziedēšanu var novērot ļoti reti, sīkie, necilie ziediņi gandrīz nav pamanāmi uz zaļā fona.

Sugas pārstāvji ir sastopami visās valstīs, izņemot pašus ziemeļu reģionus. Sālsūdenī tie neizdzīvo, izplatās tikai saldūdens tilpnēs. Auga īpatnība ir tā, ka augšanai un attīstībai tam nav nepieciešams kontakts ar augsni – visu nepieciešamo tas iegūst fotosintēzes ceļā, uzsūcot derīgās vielas caur mazām, caurspīdīgām peldošām saknēm.

Pirmie augi sāk attīstīties jau pie +6 grādiem, lielākā daļa parādās tikai tad, kad gaisa temperatūra sasniedz +24–28. Ūdenslēca necieš salu un tūlīt iet bojā.

Daba ir dāvājusi ūdenszālei unikālu iespēju veiksmīgi pārdzīvot aukstumu. Rudenī lapu sastāvā uzkrājas liels cietes daudzums un veidojas turiona pumpurs. Tā kā jaunais veidojums ir daudz smagāks par ūdeni, tas mierīgi nogrimst dibenā un tur droši pārziemo, atkal paceļoties virspusē, tiklīdz temperatūra kļūst komfortabla.

Jāņem vērā: Audzējot ūdenszāles dekoratīvajos dīķos, to iznīcināt būs ļoti grūti. Tā ir ļoti izturīga un ātri atkal izplatās.

Dažreiz augu ievieš akvārijā, kur tas ātri aizpilda augšējo slāni un kļūst par papildu vitamīnu avotu zivīm, kas to ar prieku apēd vai no lapu apakšpuses savāc sīkas nosēdušās barības daļiņas.

Sugas

Pašlaik ir zināmas 14 šķirnes, kas izplatītas no tropiem līdz ziemeļu reģioniem. Nav izslēgts, ka laika gaitā tiks atklātas jaunas sugas. Krievijas teritorijā visizplatītākās ir 4 sugas.

1. Mazajai lapas diametrs ir no 2,5 līdz 6 mm. Tā vairojas ļoti ātri. Viens augs, vēl pilnībā neatdalījies no mātesauga, jau pats rada jaunu atvasi. Tai ir pārsteidzoša izturība. Īslaicīgi izņemot no ūdens, tā izžūst, bet, ja tā ir bijusi gaisā neilgi, tā atkal atdzīvojas, tiklīdz to atgriež ierastajā vidē. Auga uzbūve ir primitīva. No lapas plātnes centra uz leju nolaižas saknīte ar sabiezējumu galā. Garumā tā ir 4–5 reizes lielāka par lapu un pilda barības ieguvēja un stabilizatora lomu, neļaujot ūdenszālei apgāzties uz viļņa.
2. Trīsdaivu ūdenszāli ir viegli atpazīt pēc izskata – tā nesadalās mātes un meitas augos, bet sapinas vienotā tīkliņā, kas noturas tieši zem ūdens virsmas. Ziemā tā arī slēpjas ūdenstilpes dibenā.
3. Kuprainai ūdenszālei ir interesanta uzbūve. Papildu peldspēju tai nodrošina neliela gaisa kamera, kas atrodas lapas žāklī un ir sadalīta ar starpsienām. Ārēji tā izskatās kā lielšūnu porolons. Katrs augs satur lielu daudzumu proteīna ar minimālu šķiedrvielu daudzumu. To uzskata par lielisku papildinājumu tradicionālajai barībai, nedaudz pārsniedzot to uzturvērtību, un tā ir daļa no ūdensputnu uztura. Interesanti, ka ūdenszāles klātbūtne ūdenstilpē pasargā to no pūšanas. Šo īpašību izmanto, ielaižot kupraino šķirni akvārijos un dīķos, kur rūpnieciskā mērogā audzē zivis.
4. Parastais daudzsakneņu ūdenszāle atšķiras no citām sugām ar to, ka vienam augam ir vairākas saknītes. Pārējās īpašības ir ļoti līdzīgas.

Bezsakņu volfija nav tipiska mūsu valstij, tā tika atklāta Maskavas upē. Pastāv pieņēmums, ka tā tur nokļuva kā akvārija iemītnieks. Tā atšķiras no citām ar elementāru uzbūvi un saknes neesamību.

Visbiežāk sastopama mazā ūdenszāle, tā sapinas ar kupraino ūdenszāli, un no krasta ir grūti saskatīt, kura suga ir apmetusies dīķī.

Vākšana un uzglabāšana

Ārstnieciskas īpašības piemīt visām sugām. Tās nav jāvāc atsevišķi, un nav noteikta laika, kad auga īpašības ir maksimāli pastiprinātas. Tās vākšana notiek visas vasaras garumā, ieskaitot siltās rudens dienas.

Svarīgi: ūdenszāli drīkst vākt tikai ekoloģiski tīrās ūdenstilpēs.

Ērtības labad procesā līdzi ņem tīklu uz gara kāta un spaini. Savākto materiālu nomazgā 3–4 ūdeņos, rūpīgi noņem svešus piemaisījumus, ļauj notecināt lieko mitrumu. Iegūto masu plānā kārtā izklāj uz papīra vai kokvilnas auduma. Žāvēšanai izvēlas noēnotu, labi vēdināmu vietu. Tiešie saules stari iznīcina plānās struktūras, vairākas reizes samazinot auga ārstnieciskās īpašības.

Ķīmiskais sastāvs

Pūžu lapās ir vesels derīgo vielu komplekss:

• vitamīni A, C, E, B, PP;
• miecvielas;
• organiskās skābes;
• proteīni;
• šķiedrvielas;
• polisaharīdi;
• aminoskābes;
• flavonoīdi;
• fosfors;
• kalcijs;
• magnijs;
• kobalts;
• vanādijs;
• varš;
• broms.

Turklāt tie atrodas tādās formās un savienojumos, kas organismā viegli uzsūcas praktiski bez atlikumiem.

Ūdenslēcas ārstnieciskās īpašības

Šis augs, protams, nav žeņšeņs, bet tam ir noteikts labums. Pirmkārt, tiek izmantotas tā uzturvērtības īpašības, pulveri no žāvētām izejvielām pievieno gataviem ēdieniem anēmijas ārstēšanai un profilaksei. Šādu piedevu dod bērniem, kuri slikti pieņemas svarā vai ir hiperaktīvi mazuļi, kuriem nepieciešams ievērojami vairāk enerģijas, nekā viņi saņem ar pārtiku. Tāpat pūžiem piemīt:

• pretdrudža;
• žults izvadīšanu veicinošas;
• vispārēji stiprinoša;
• pretsāpju;
• imūnstimulējoša iedarbība.

Kontrindikāciju tās lietošanai gandrīz nav, tā neizraisa alerģiju, labi uzsūcas, neveicina aptaukošanās attīstību.

Ūdenslēca tautas medicīnā

Pīļu zāli izmanto vairākos virzienos, gatavojot no tās uzlējumus, novārījumus, izmantojot kā kompreses, pārtikas piedevu. Tā ietilpst receptēs, kas atvieglo ādas slimību, sirds-asinsvadu un urīnizvades sistēmas patoloģiju simptomus. Uzlējumus izmanto kā prettārpu, vispārēji stiprinošu līdzekli. Labus rezultātus dod ārstēšana ar pūžiem konjunktivīta, kuņģa-zarnu trakta traucējumu, reimatisma, podagras, alerģisku reakciju gadījumā. Pūžu pievienošana pārtikai atjauno vīrišķo spēku, palielina fizisko izturību, veicina uzmanības koncentrēšanos.

Pīļu zāli lieto žāvētā un svaigā veidā. Tā ietilpst novārījumu, ziežu, tinktūru sastāvā. Zāļu formas izvēle ir atkarīga no slimības rakstura un individuālajām organisma reakcijām.

Psoriāze un vitiligo

Līdzekļa pagatavošanai izmanto pūžus un labu ziedu medu proporcijā 1:1. Svaigus pūžus 1 spaiņa apjomā nomazgā un izžāvē, saberž smalkā pulverī. Pēc tam iegūto masu sajauc ar medu un veido nelielas bumbiņas, kas sver 2 g. Ieteicams izmantot aptiekas svarus precīzas devas noteikšanai. Bumbiņas izžāvē ēnainā, vēsā vietā un saliek cieši noslēgtā burkā. Uzglabā ledusskapī dārzeņu plauktā. Ārstēšanu veic 3 reizes dienā sešu mēnešu garumā. Pēc tam veic 60 dienu pārtraukumu un turpina nākamo kursu. Lai panāktu pilnīgu izārstēšanu, būs nepieciešami 5–6 gadi.

Raci var lietot arī bērniem, kuri cieš no šīm ādas slimībām, bet viņiem gatavo novārījumu no 1 ēdamkarotes izejvielas un glāzes ūdens. Pēc uzvārīšanās maisījumu tur uz plīts ne ilgāk par 3 minūtēm. Pēc tam noņem uz koka dēlīša vai paliktņa, pārklāj katlu ar dvieli un ļauj ievilkties vismaz stundu. Izkāšo līdzekli dod bērniem, kas vecāki par 1 gadu, pa 1 ēdamkarotei 4 reizes dienā.

Ārējai lietošanai gatavo ziedi, kas sastāv no 9 ēdamkarotēm sausas izejvielas un 10 g izkausēta sviesta. Abas sastāvdaļas rūpīgi samaisa līdz viendabīgai masai un uzglabā vēsā vietā, ieziestot skartās ādas vietas. Šis pats līdzeklis ir efektīvs deguna mīkstināšanai rinīta laikā. Otīta gadījumā ar ziedi piesūcinātas turundas mazina sāpju sajūtu un aptur iekaisuma procesu.

Glaukoma

Šīs slimības gadījumā ieteicama kompleksa terapija, kas ietver medikamentus, kas vērsti uz postošo procesu apturēšanu, un augu maisījumus imunitātes līmeņa uzturēšanai. Ūdens uzlējumu gatavo tikai no svaiga rača. Lai nepārtrauktu ārstēšanu, ziemas periodam iepriekš sagatavo tinktūru no auga uz degvīna. Pagatavošanai ņem 2 ēdamkarotes ar kaudzi žāvēta rača un glāzi degvīna. Maisījumu ļauj ievilkties 4 dienas, uzglabā tumšā vietā prom no saules stariem un apkures ierīcēm, lieto pa 10 ml 3 reizes dienā, iepriekš izmaisot 1/4 glāzes ūdens.

Nefrīts

Rača urīndzenošā un pretiekaisuma darbība pastiprinās ar dadžu sēklām. Šo līdzekli lieto sausā veidā ar lielu ūdens daudzumu. Žāvētu sasmalcinātu raci un sēklas ņem vienādās proporcijās, sajauc, lieto pa 1 tējkarotei vismaz 20 minūtes pirms katras ēdienreizes. Kurss ir 30 dienas.

Jāņem vērā: Pirmie uzlabošanās pazīmes parādās tikai pēc 2–3 nedēļu lietošanas, jo līdzeklim ir kumulatīvs efekts.

Nav ieteicams bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem.

Alerģija

Visbiežāk tā izpaužas augu ziedēšanas periodā. Bet nevar visu vasaru nosēdēt aizslēgtā dzīvoklī, atņemot sev dabas baudījumu. Tā pati piedāvā vienkāršu un efektīvu līdzekli cīņai ar vieglām un vidēji smagām alerģiskām reakcijām. Straujas elpceļu tūskas gadījumā racis nepalīdzēs, būs jāvēršas pie spēcīgiem medikamentiem. Nelielu simptomu mazināšanai un nepatīkamo sajūtu novēršanai, kas saistītas ar alerģiju, pietiek ar 1 ēdamkaroti rača aizliet ar glāzi verdoša ūdens un atstāt 1 stundu termosā. Uzlējumu lietot pa 100 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas.

Impotence

Aptieku līdzekļi dod ātru, bet īslaicīgu efektu, tiem ir vesels kontrindikāciju un blakusefektu saraksts. Viens no tiem ir negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu. Žāvēts racis pakāpeniski atjauno zaudētās funkcijas, nekaitējot pārējām organisma sistēmām. Ārstēšanai pietiek no rīta ēst pa 2 tējkarotēm rača pulvera maisījuma ar medu. Ērtības labad no šīm sastāvdaļām var izveidot 1 cm lielas bumbiņas.

Zāļu maisījums mezglu ārstēšanai vairogdziedzerī

Endokrīnā sistēma ir grūti ārstējama, jo ir sarežģīti uzturēt hormonu ražošanas līdzsvaru. Bieži šādas problēmas noved pie operācijas. Lai izvairītos no ķirurģiskas iejaukšanās, kompleksajā ārstēšanā ieteicams izmantot augu maisījumus, kas darbojas maigi un saudzīgi, netraucējot dziedzera darbību. Maisījuma sastādīšanai būs nepieciešama viena daļa no katra:

• ūdenslēcu;
• dadžu;
• zuzenes;
• vijolītes;
• dadža saknes;
• zvaigžņotnes;
• pelašķu.

Zaļumus sasmalcina un sajauc. Novārījumu gatavo no 1 ēdamkarotes maisījuma un glāzes ūdens. Vispirms izejvielu aplej un atstāj uz stundu. Pēc tam to 20 minūtes liek ūdenspeldē. Atdzesētu novārījumu izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Lieto dienas laikā trīs vienādās porcijās. Pēc 2 mēnešiem obligāti jāveic ultrasonogrāfija (USG) un jānodod analīzes. Pēc 14 dienu pārtraukuma kursu atkārto. Pozitīvās dinamikas nostiprināšanai būs nepieciešami aptuveni pusgads.

Kompreses

Gatavo no sasmalcinātas svaigas masas, kas vārīta 2–3 minūtes verdošā ūdenī. Pēc tam ūdenslēcu samīca, ietin kokvilnas audumā un izmanto locītavu sāpju, hemoroīdu un kukaiņu kodumu mazināšanai.

Uzlējums un tinktūra

Ūdenslēca nepanes ilgstošu termisko apstrādi, tāpēc preparātu pagatavošanai to cenšas uzreiz aplej ar verdošu ūdeni un pārklāj ar dvieli vai sajauc ar spirtu saturošu šķidrumu.

Uzlējuma īpatnība ir tā īsais derīguma termiņš. Tas uzglabājas tikai vienu diennakti, pēc tam zaudē derīgās īpašības. To labāk gatavot pirms lietošanas un nelielos daudzumos. Tam ir maz lietošanas ierobežojumu, līdzekli var dot bērniem un grūtniecēm pēc konsultēšanās ar ārstu.

Tinktūras atšķiras ar ilgāku pagatavošanas procesu, bet tumšā vēsā vietā tās uzglabājas gandrīz gadu. Pagatavošanai nepieciešama 1 tējkarote uz 50 ml degvīna vai spirta, kas atšķaidīts līdz 45%. Var izmantot dubulti attīrītu mēnessērdzību. Līdzekli ievilkties nedēļu, pēc tam izkāš un uzglabā cieši noslēgtā burkā vai pudelē. Nedrīkst sasaldēt un sildīt. Devas ir 20 pilieni, biežums – 3 reizes dienā. Lieto ārstēšanā:

• vēža;
• bronhiālās astmas;
• vitiligo;
• alerģijas.

Tīrā veidā nav ieteicams dzert, obligāti jāatšķaida 1/3 glāzē silta ūdens.

Tinktūra ir noderīga arī hronisku tūsku, augšējo elpceļu kataru, iesnu, nātrenes, joda un dzelzs deficīta, avitaminozes, malārijas, cukura diabēta gadījumā.

Ūdenslēca kulinārijā

Mūsdienu veikali pārsteidz ar pārtikas produktu pārbagātību. Žēl, ka daudzos produktos sastāvdaļu sarakstā pirmajās vietās ir krāsvielas, stabilizatori un garšas pastiprinātāji. Šādu gardumu ieguvumi ir apšaubāmi, bet kaitējums ir liels. Vitamīnus arī labāk uzņemt nevis tablešu veidā, bet veidot iekšējās rezerves no dabīgiem produktiem.

Ūdenslēcu izmanto kā piedevu pārtikai. Tai nav izteiktas garšas un tā ir gandrīz nemanāma kopējā kombinācijā, bet ieguvumi no tās ir daudz lielāki nekā no nātrija glutamāta.

Interesanti: Pēc uzturvērtības ūdenslēca ir salīdzināma ar pākšaugiem, graudaugiem, lapu salātiem.

To nav jāaudzē, tā pati lieliski vairojas, dažreiz pilnībā pārklājot nelielu ūdenstilpju virsmu, kurām nav spēcīgas straumes. Žāvētas ūdenslēcas noderēs kā piedeva borščam. Svaigas lapiņas pievieno zupām, salātiem, no tām gatavo vitamīnu eļļu.

Zaļā zupa no skābenēm un ūdenslēcām

Pamatu veido vistas buljons, tam pievieno 2–3 smalki sagrieztus kartupeļus, 5–6 svaigus šampinjonus, kas iepriekš apcepti augu eļļā, sautētus sīpolus. Zaļumus pievieno 3–4 minūtes pirms gatavības. Pasniedz pusporciju šķīvjos, pārlej ar skābo krējumu.

Vitamīnu salāti

Sastāvā ietilpst skābēti kāposti, ūdenslēcas, vārīti kartupeļi, sīpoli un zaļie lociņi, ķiploku spalvas, dilles. Mērcei der salātu eļļa. Gatavo maisījumu pārkaisa ar olu, kas izlaista caur rupjo rīvi.

Zaļais sviests

Izmanto sviestmaižu pagatavošanai. 2 ēdamkarotes svaigu ūdenslēcu vāra 5 minūtes, izlaiž caur gaļas maļamo mašīnu un sajauc ar mīkstinātu sviestu. Maisījumam ir patīkama gaiši zaļa krāsa un maiga garša, tas uzlabo imunitāti un apetīti.

Lietošanas kontrindikācijas

Ir novērots, ka emocionāli nestabiliem cilvēkiem ūdenslēcas izraisa pārmērīgu aizkaitināmību, bet veģetatīvās distonijas gadījumā tās var izraisīt asu asinsvadu saraušanos. Grūtniecības un zīdīšanas laikā labāk neeksperimentēt. Individuāla nepanesība un alerģija arī ir iekļautas kontrindikāciju sarakstā.

Ūdenslēcas sevī slēpj daudzas iespējas, kuras vēl nav pilnībā izpētītas, tās ir noderīgas, un tās ir ļoti viegli savākt. Galvenais – izvairīties no rūpnieciskajiem rajoniem un doties uz vietām, kas atrodas tālāk no rūpnīcām un ceļiem. Žāvētā veidā augu var iegādāties aptiekā.

Ūdenszāles auga foto