Krēpainā karagana: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Šim lapkoku krūmam – karaganai krēpainajai – cilvēki izdomājuši vēl vairākus nosaukumus: to sauc par krēpaino čapižniku, kamieļa asti vai vienkārši krēpiņu. Visus šos vārdus iedvesmojusi šī auga zaru forma, kuru botāniķi pieskaita tauriņziežu dzimtai. Pēc izskata karagana nemaz nav ievērojama, taču tajā ir daudz derīgu īpašību.

Ķīmiskais sastāvs

Katra karaganas krēpainās daļa satur veselu cilvēkam noderīgu vielu komplektu.

1. Piemēram, zaros un lapās atrodas miecvielas jeb tanīni, kas labvēlīgi ietekmē gremošanu: palīdz organismam atrisināt visas zarnu problēmas, izvadīt dažādus toksiskus nogulsnējumus un labāk uzņemt derīgās vielas.
2. Auga saknes ir bagātas ar saponīniem. Šie sarežģītie savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem, piemīt atkrēpošanas efekts, uzbudinoši iedarbojoties uz elpošanas sistēmu, paātrinot gļotu veidošanos, kas veicina ātrāku bronhu attīrīšanu un atbrīvošanos no infekcijas. Turklāt saponīniem piemīt urīndzenoša un caureju veicinoša iedarbība, tie stimulē hormonu sintēzi un palīdz attīrīt asinis no holesterīna, kas veido aplikumus uz asinsvadu sieniņām.
3. Auga virszemes daļa satur veselu virkni derīgu vielu, un pirmās šajā rindā ir flavonoīdi – kvercetīns, miricetīns un izoramnetīns, kas izceļas ar spēju aktivizēt gremošanā iesaistīto fermentu darbību. Turklāt tie ir lieliski antioksidanti un pretvēža līdzekļi. Tie palīdz apgādāt audus un orgānus ar skābekli, stiprina asinsvadus un mazina tūsku, tiem piemīt imūnmodulējoša, asinsvadus stiprinoša un paplašinoša iedarbība.

Tādas karaganas krēpainās sastāvdaļas kā alkaloīdi pārdozēšanas gadījumā ir bīstami negatīvai ietekmei uz psihoemocionālo stāvokli, bet tajā pašā laikā pieļaujamās devās lieliski pilda cilvēka organisma aizsardzības funkciju pret kaitīgām baktērijām, kas izraisa slimības. Tie piedalās nervu, sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmas attīstības procesos. Šīs vielas uzrāda efektivitāti ļaundabīgo audzēju ārstēšanā.

Auga zaru un lapu kumarīniem piemīt vesela virkne labvēlīgu iedarbību, proti, tie iznīcina patogēno floru – mikroorganismus, sēnītes, baktērijas un vīrusus, tāpēc tos var izmantot gan bakteriālu, gan vīrusu slimību ārstēšanā. Kumarīniem raksturīga spēja paplašināt asinsvadus, mazināt sāpes, izvadīt toksīnus un kaitīgās vielas, kā arī nomierināt saasinātus nervus. Turklāt kumarīnus uzskata par labu līdzekli onkoloģisku problēmu risināšanā, jo tie kavē vēža šūnu attīstību un dalīšanos.

Vēl viena karagānas sastāvdaļa ir organiskās skābes. Tās ir atzīti antioksidanti. Turklāt tās aktīvi uzlabo zarnu darbību, palēninot pūšanas baktēriju attīstību, samazinot rūgšanu resnajos zarnu posmos, stimulējot peristaltiku, tādējādi normalizējot izkārnījumus, kā arī veicina kuņģa sulas veidošanās procesu.

Cukuri arī ietilpst auga sastāvā, tie dod organismam enerģiju.

Nākamā svarīgā ārstnieciskā auga sastāvdaļa ir sterīni. To trūkums cilvēka organismā ļoti ātri izpaužas kā imunitātes pavājināšanās, zobu, nagu un matu stāvokļa ievērojama pasliktināšanās. Sterīnu trūkuma gadījumā cilvēks jūtas bezspēcīgs, nervu sistēma izsīkst, kas izpaužas kā pēkšņas garastāvokļa svārstības vai pilnīga apātija, parādās pirmās priekšlaicīgas novecošanās pazīmes. Arī aterosklerozes cēlonis var būt sterīnu trūkums.

No vitamīniem karagānas sastāvā jāatzīmē karotīns un askorbīnskābe.

Kā tas izskatās un kur aug

Pirmajā mirklī šķiet, ka augšup augošie, nedaudz izliektie, zobenveidīgie un nezarotie stumbri ir blīvi noklāti ar lapām. Detalizētāk aplūkojot uz tumši pelēkajiem zariem-stumbriem, papildus jaunajām lapiņām redzami bieži izvietoti, jau atmiruši lapu kāti, kas palikuši no pagājušā gada. Tie ir asi kā ērkšķi, dažreiz sasniedz 7 cm garumu.

Lapas no apakšpuses – tas ir, no apakšējās puses – ir pūkainas un bālganas, no priekšpuses – tumši zaļas. Sīkas lapiņas, kas izvietotas pa pāriem, 4–6 gabali, ir apkopotas lielākās lapās.

Auga atsevišķie ziedi ir ieskauti ar pielapēm, kas arī, tāpat kā lapas, ir pūkainas ar baltiem matiņiem. Paši ziedi ir zvanveida-caurulveida kausiņi, parasti rozā, dzeltenīgi un balti toņos, ne pārāk lieli – apmēram 3 cm. Augs zied jūnijā–jūlija sākumā, pēc tam nogatavojas auglis – matains pupiņš līdz 4 cm garš, 5 līdz 7 mm plats, ar cietu un asu galu. Iekšpusē atrodas apaļas sēklas, to nogatavošanās notiek augustā, līdz tam laikam tās iegūst brūngani brūnu krāsu.

Dabiskos apstākļos Krievijas Federācijas teritorijā augu var sastapt Burjatijā, Austrumsibīrijā – Krasnojarskas novadā un Aizbaikālijā, Altajā, Sajanu kalnos, Jakutijā, Tivas republikā un Tālajos Austrumos. Tas aug arī Krievijai kaimiņos esošajās teritorijās – Centrālāzijas valstīs, Tibetā, Mongolijā, Ķīnā, Butānā, Nepālā un Indijā, kā arī vairākos Ziemeļamerikas štatos.

Karagāna augumā sasniedz no 30 līdz 100 cm. Tā dod priekšroku saulainām vietām un nepanes ēnu, aug sausās un akmeņainās, smilšainās vai mālainās augsnēs. Parasti tā atrodas pakalnu nogāzēs, kalnos, augstkalnu stepēs, skujkoku mežos, krūmājos, upju oļainās vietās. Augs izceļas ar neparastu izturību un dzīvotgribu, tas atdzīvojas pēc sausuma.

Karagānu krēpjveida pieskaita pie retiem un izzūdošiem augiem, tāpēc tā ir iekļauta vairāku reģionu Sarkanajās grāmatās, jo īpaši Irkutskas apgabalā un Burjatijā.

Sugas

Karagānas ģintī, pēc dažādiem datiem, ir no 70 līdz 80 sugām. Karagāna krēpjveida tiek uzskatīta par vienu no visaugstākajām, parasti tā izaug līdz 1 m. Un tā ir vienīgā no visām sugām, ko izmanto ārstniecības nolūkos. Daži tautas dziednieki pat speciāli to audzē savos dārza gabalos, lai izmantotu ārstniecības vajadzībām.

Bet daudz lielāka ir karagāna kokveidīgā. Šī suga var būt gan lapkoku krūms, gan kociņš, sasniedzot augstumu no 4 līdz 7 m. 19. gadsimtā to sauca par zirņkoku, zirņu akāciju, Sibīrijas akāciju. Tās izplatības areāls ir Altaja, Sajanu, Dienvidu Urālu, Kaukāza, tostarp Gruzijas reģionu mežu teritorijas. To var viegli sastapt arī Centrālās un Austrumu Kazahstānas teritorijā. Atšķirībā no krēpjveida, kokveidīgā karagāna ir diezgan izturīga pret nelielu ēnu, tāpēc aug mežmalās, parkos un pamežos.

Šī karagānas suga ir dekoratīvāka, pateicoties diezgan lieliem dzelteniem ziediem, ziedēšanas laikā to dēļ burtiski nav redzamas lapas, tāpēc augs izskatās pilnīgi dzeltens. Šajā periodā uz krūmu salido visas bites no tuvākās apkārtnes, šo augu novērtē biškopji un medus vācēji tā medusnēsājošo īpašību dēļ. Un sava dekoratīvuma dēļ tas ir iesakņojies dārzos un parkos, dārznieki lieliski iemācījušies to apgriezt, un no tā sanāk skaisti blīvi dzīvžogi. Turklāt šādi dzīvžogi pat var nostiprināt nogāzes ar savām saknēm.

Ir vēl viena šīs karagānas šķirnes izmantošanas joma: pateicoties izturīgai un lokanai koksnei, tās zarus izmanto grozu un dažādu rokdarbu pīšanai, no tās izgatavo slotas un slotiņas.

Karagāna skitu. Šī augu suga ir zema – ne vairāk kā 40 cm. Tā ir mazāk ērkšķaina nekā tās radinieki un ievērojami vairāk zaraina, turklāt tās zari ir tievi un lokani. Skitu karagāna aug Austrumeiropas dienvidos – Moldovā, Melnās jūras piekrastes reģionos un Lejas Donā. Augsnes ziņā tā parasti izvēlas akmeņainus kaļķakmeņus, bet sastopama arī melnzemēs, augsnēs ar augstu sāls saturu. Labi panes sausumu, bet ir ļoti uzņēmīga pret kaitīgajiem kukaiņiem, tāpēc nav izplatījusies plaši.

Krūmu karagāna aug kā sfērisks krūms, sasniedzot 2 m augstumu. Tās miza ir ļoti savdabīga: tā ir dzeltenīgi pelēka vai zaļgani pelēka un pilnībā klāta ar plānām, gaišām, gandrīz baltām svītrām. Tā ir diezgan izplatīta visā Krievijas Eiropas daļā, kā arī Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Vidusāzijas valstīs un atsevišķos Amerikas štatos. Parasti tā aizņem lielas platības, kur aug blīvi, dodot priekšroku mežu un mežastepju zonām, kā arī kalnainām vietām.

Usūrijas karagāna arī ir krūmu augs, bet kompaktāka nekā krūmu suga. Tā nepārsniedz 1 m augstumu. Tās ziedēšanas process ir ļoti interesants: sākotnēji dzeltenās ziedkopas iegūst gandrīz sarkanu krāsu. Dabiskos apstākļos tā sastopama tikai vienā vietā – Krievijas teritorijā, Primorjē.

Pundurkaragāna. Tās nosaukums runā pats par sevi: šis krūmiņš ar plāniem, smalkiem zariņiem nevar būt augstāks par 1 m. Tā zied ilgi, gandrīz četrus mēnešus – no maija līdz augusta beigām. Vēl viena tās īpatnība ir spīdīga, gluda zeltaina miza un lapas, kas ir gaišākā nokrāsā nekā radniecīgajiem augiem. Tās dzimtene ir Altaja novads, kur šis krūms aug kalnu grants nogāzēs gar kalnu strautiņiem.

Ērkšķainā karagāna. Šis krūms ir vidēja auguma, apmēram 1,5 m. Tās zarainie dzinumi ir diezgan bieži klāti ar ērkšķiem līdz 5 cm gariem. Tā aug akmeņainās augsnēs, smiltīs, sāļainās augsnēs, sastopama Altaja novada kalnu rajonos, Sajānos, Burjatijas dienvidu teritorijās, apmetas uz akmeņainām nogāzēm vai gruvešu nogāzēm.

Oranžā karagāna. Zems augs, ne vairāk par 1 m augsts. Tas atšķiras ar to, ka lapu plaukšanas laikā tās ir dzelteni zaļas, bet pēc tam iegūst dabisku zaļo toni. Šīs karagānas sugas ziedi ir dzelteni ar oranžu nokrāsu, no tā arī cēlies tās nosaukums. Tā veido blīvus biezokņus Ķīnas ziemeļrietumu upju grants krastos un Tjanšana kalnos. Dārznieki un ainavu dizaineri izmanto oranžo karagānu dekoratīviem mērķiem.

Turkestānas karagānas augstums svārstās no metra līdz 2 m. Ārēji tā ir ļoti līdzīga krēpotajai karagānai, izņemot mizas krāsu: Turkestānas karagānai skaidri saskatāmi zaļi toņi. Kokapstrādes meistari izmanto šīs sugas cieto, blīvo, smago koksni inkrustācijām, kā arī izgatavo no tās virpotus izstrādājumus. Turkestānas karagāna aug augstu aizās: Pamirā un Altajā, Tjanšana rietumos, Ķīnas ziemeļu un rietumu reģionos.

Kokveida nokarenā karagāna (pendula). Šī ir suga, ko dārznieki ieguvuši, potējot uz stumbra krūmu ar lokaniem, elegantiem zariem. Tā ir ārkārtīgi skaista gan maijā, kad tā ir dzeltena no ziediem, gan ziemā, kad tās zari klājas ar sniega cepuri. Nokarenā karagāna var paciest noēnojumu un nav izvēlīga pret augsnes sastāvu.

Karagāna kokveida Lorberga – vēl viena suga, kas iegūta dārznieku darba rezultātā. Tā tiek uzskatīta par krūmu, bet visbiežāk to audzē uz stumbra, sasniedzot 3 m augstumu. Tās vainags ir ļoti līdzīgs bļodai, kuras malām nokarājas elastīgi zari. Karagānas Lorberga lapas ir garas un plānas, it kā lapegles skujas. Kopumā vainags izskatās viegls un gaisīgs, no tā praktiski nav ēnas. Kopējā izskata dēļ šo augu dažreiz sauc par ziemeļu palmu.

Vākšana un uzglabāšana

Kā ārstniecisku izejvielu izmanto visas karagānas grīvainās daļas – gan virszemes, gan sakni. Augu ievāc jebkurā gadalaikā, pat ziemas mēnešos. Bet par visvērtīgāko uzskata izejvielu, kas savākta pavasarī tajās divās nedēļās, kad karagāna zied, un rudenī, kad tā ir uzkrājusi papildu derīgās vielas.

Sakni ņem, nedaudz piekņābjot no vienas auga puses, nogriežot nelielu gabaliņu un aizrokot bedrīti atpakaļ. Pie saknes ievākšanas jābūt īpaši saudzīgiem, jo tieši no tā ir atkarīgs, vai šī Sarkanajā grāmatā ierakstītā suga turpinās augt vai aizies bojā. Uz saknītes var redzēt nelielus baltus lodveida izaugumus. Tas ir normāli – tajos karagāna uzkrāj slāpekli. Šāda sakne ir pilnīgi veselīga un pilnībā cienīga kļūt par zālēm. To nokrata no zemes, rūpīgi noskalo tekošā ūdenī un izklāj plānā kārtā ēnā uz restēm caurvējā, lai izejviela tiek vēdināta un žūst no visām pusēm vienlaikus.

Par to, kā vākt zariņus ar lapām, ir divi viedokļi. Daži ārstniecības augu speciālisti saka, ka nevajag izmantot metāla instrumentus, citi rūpīgi nogriež ar griezējšķērēm vai nazi, atkāpjoties no zemes, lai nekaitētu saknei. Pēc tam nogriezto izejvielu sasien mazos saišķos, kurus izkar uz virvēm telpā, kur ir silts, sauss un labi vējo.

Savācot augu ar savām rokām, var būt pārliecināts, ka tā ir īstā, pareizā karagāna grīvainā, nevis dzeltenā akācija, ko negodīgi pārdevēji reizēm piedāvā tirgos.

Ārstnieciskais augs saglabā dziednieciskās īpašības vienu gadu – ar nosacījumu, ka tas tika uzglabāts sausā vietā kokvilnas maisiņā.

Krēpainās karaganas ārstnieciskās īpašības

Oficiālā medicīna neizmanto karagānu grīvaino, un tā nav iekļauta Krievijas farmakopejā nepietiekamas izpētes dēļ, kā arī trūkst datu par klīniskajiem izmēģinājumiem. Bet tā jau sen tiek izmantota tradicionālajā Tibetas medicīnā, kā arī tautas dziedniecībā. Plašā ārstniecisko īpašību spektra un spēcīgā veselību veicinošā efekta dēļ mongoļi šo augu nosauca par zelta karagānu.

1. Tibetā kopš senlaikiem šo ārstniecības augu lietoja kā pretdrudža līdzekli, kā arī lai šķidrinātu asinis. Burjatijas un Irkutskas apgabala augu dziedniekiem karagāna ir neaizvietojama dažādas izcelsmes iekaisumu ārstēšanā, no kuriem vienkāršākie ir mutes dobuma, smaganu un rīkles, ādas un dzimumorgānu gļotādu iekaisumi. Ārīgi to lieto pie fistulām, stipriem sasitumiem, tādā veidā ārstē ādas slimības – piemēram, ekzēmu, strutainus izsitumus, pinnes, kā arī neirodermītus un dermatozes. Karagāna ne tikai novērsīs šīs problēmas, bet arī neļaus veidoties rētām un rētainām vietām brūču vietā.
2. Gripa, SARS un akūtas elpceļu slimības, angīna un tonsilīts – visas šīs slimības, kuras no medicīnas tāli cilvēki parasti saista ar saaukstēšanos, arī tiek ārstētas ar karagānu.
3. Lieliski ir izpaudušās kultūras pretiekaisuma un brūču dziedēšanas spējas ginekoloģisko slimību ārstēšanā. Ar šī ārstniecības auga palīdzību tiek galā ar dzemdes kakla eroziju un labdabīgiem veidojumiem dzemdē, adnexītu un endometriozi, menorāģiju, to nozīmē, lai atbrīvotos no baltajiem izdalījumiem, atjaunotu menstruāciju regularitāti un risinātu citas delikātas sieviešu problēmas. Jo īpaši tautas dziednieki sievietēm nozīmē ārstnieciskus līdzekļus, kas pagatavoti no šī auga, lai pēc iespējas ātrāk iestāties grūtniecība, jo tie ne tikai palīdz atbrīvoties no gausiem iekaisuma procesiem, kas ir neauglības cēlonis, bet arī noregulē hormonālo līdzsvaru sievietes organismā.
4. Papildus pretiekaisuma īpašībai karagāna krēpaina piemīt arī pretvēža un pretsāpju, kā arī radioprotektīva iedarbība – proti, spēja aizsargāt organismu no onkoloģisko problēmu ārstēšanas blakusiedarbības. Īpaši efektīvs augs ir dzimumorgānu, gremošanas un elpošanas sistēmu audzēju gadījumā. Tāpēc uz karagānas krēpainās bāzes izgatavotos sastāvus ieteic kā papildinājumu galvenajai ārstēšanai ar farmaceitiskajiem preparātiem, ko nozīmējis onkologs. Pieredzējuši onkologi parasti atzinīgi vērtē šī ārstniecības krūma uzlējumu lietošanu intensīvās vēža ārstēšanas laikā, kad tiek veikti staru terapijas un ķīmijterapijas kursi.
5. Auga sakni ieteic asinsapgādes sistēmas darbības uzlabošanai – ar tās palīdzību var pazemināt asinsspiedienu un uzlabot asinsriti.
6. Ārstniecības augu iesaka pie gremošanas trakta slimībām, kas saistītas ar gļotādu bojājumiem un iekaisumiem – tādām kā kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Atsevišķos gadījumos ārstēšana ir tik sekmīga, ka izdodas apturēt slimības attīstību sākotnējās stadijās tikai ar karagānas krēpainās līdzekļiem, bez aptieku farmaceitiskajiem preparātiem.
7. Karagānu lieto, lai mazinātu nogurumu, paceltu garastāvokli un atjaunotu darba spējas. Pateicoties tās sedatīvajam efektam, augs ir noderīgs intelektuālā darba cilvēkiem un sportistiem, kuri izjūt augstu garīgo un fizisko pārslodzi. Tā paaugstina imunitāti un uzlabo organisma spēju pretoties slimībām, kas ir īpaši vērtīgi pavasara-rudens periodā, kad ir saaukstēšanās un vīrusu slimības, un tā var remdēt zobu sāpes.
8. Eksperimenti, ko zinātnieki veica ar dzīvniekiem, atklāja arī karagānas hepatoprotektīvās spējas. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir daudzsološi turpināt pētīt šo ārstniecības augu kā metodi hepatīta vai aknu cirozes ārstēšanai.

Krēpainā karagana tautas medicīnā

Pie vairākām problēmām – piemēram, brūcēm un nobrāzumiem – karagānas krēpainās preparātus lieto tikai ārīgi, bet pie kuņģa čūlas – tikai iekšķīgi. Savukārt pie dažām slimībām augu ārstnieki iesaka apvienot iekšķīgu un ārīgu lietošanu ar karagānas bāzes līdzekļiem.

Pret radikulītu

Jāieliek glāzē ūdens 2 lielas karotes smalki salauztu karagānas zariņu, jāliek uz plīts un uz lēnas uguns jāvāra 4–5 minūtes, pēc tam jāatstāj ievilkties vienu stundu. Jāizkāš un jādzer pirms ēšanas pa ceturtdaļglāzei 3 reizes dienā. Papildus radikulītam šī uzlējums palīdz nomierināt nervus, uzlabot miegu, samazināt asinsspiedienu hipertensijas gadījumā.

Pret saaukstēšanos

Jāsasmalcina 10 g karagānas sakņu, jāieber tās glāzē ūdens un jāliek uz uguns. Uz lēnas uguns jāvāra 5–6 minūtes, jāatstāj ievilkties stundu un jāizkāš. Ieteicams dzert pret saaukstēšanās slimībām, ARL, ARVI un gripu pēc shēmas: 3 reizes dienā neatkarīgi no ēdienreizēm – pa pāris ēdamkarotēm. Ārstēšana jāturpina vismaz nedēļu.

Pret sepsi

Recepte ir ļoti līdzīga iepriekšējai, bet sakņu vietā jāņem karagānas zari. 10–12 g izejvielas jāaplej ar 200 ml ūdens, jāuzvāra un jāvāra 7 minūtes, pēc tam jāatstāj ievilkties stundu, jāizkāš un jādzer trīs reizes dienā pirms ēšanas – pa 2 ēdamkarotēm. Tas palīdz pret sepsi kā pretiekaisuma līdzeklis un tiek izmantots kā papildu līdzeklis pamata medikamentozajai ārstēšanai.

Pret stomatītu

Jāaplej 2 lielas karotes sasmalcinātas ārstniecības auga saknes ar 300 ml verdoša ūdens. Zem cieši noslēgta vāka jāatstāj ievilkties divas stundas, ietinot siltā dvielī. Jāizkāš un jālieto mutes skalojamā šķīduma veidā pret stomatītu, gingivītu. Šo sastāvu var izmantot laringīta, faringīta un angīnas ārstēšanai. Lai skalotu kaklu, uzlējums jāuzsilda līdz siltam stāvoklim, un skalojamā procedūra jāveic ik pēc pusstundas vismaz trīs dienas.

Kā lokāls līdzeklis to lieto pie iekaisuma rakstura problēmām dzimumorgānos, kā arī ādas problēmu novēršanai.

Pret novārtā atstātiem hemoroīdiem

Pagatavojiet novārījumu no grīvainās karagānas: ieberiet uz uguns stāvošā podiņā ar 250 ml verdoša ūdens 1 ēdamkaroti sīki salauztu zariņu. Vāriet 10 minūtes, ļaujiet ievilkties pusotru stundu, aptinot podiņu ar šalli siltumam. Izkāšiet un sadaliet iegūto šķidrumu 3 porcijās, kuras izdzeriet, vienmērīgi sadalot visas dienas garumā. Vienlaikus varat likt kompreses no šāda novārījuma: samitriniet mīkstu kokvilnas drāniņu dziedinošajā šķidrumā un pielieciet pie sāpošās vietas uz 15–20 minūtēm.

Sirds muskuļa stiprināšanai

Sagrieziet vai salauziet augu zariņus ļoti smalki. Ņemiet 2 ēdamkarotes ar pilnu virsmu šīs izejvielas, pievienojiet krūzē ar 250 ml ūdens un uz lēnas uguns uzvāriet. Kad uzvārās, vāriet 5 minūtes. Noņemiet krūzi no uguns, ietiniet siltā dvielī un ļaujiet ievilkties vienu stundu. Izkāšiet un lietojiet iekšķīgi vienu reizi dienā pa 50–60 ml, vislabāk naktī. Jums ir jāizdzer līdzeklis un nekavējoties jāiet gulēt, lai pēc tā lietošanas 8 stundas neko neēstu. Šis līdzeklis palīdzēs ne tikai sirds muskuļa stiprināšanā, bet arī spiediena samazināšanā hipertensijas gadījumā un ar stresu traucēta miega uzlabošanā. Ārstēšanas ilgums tiek izvēlēts individuāli katram pacientam pēc nepieciešamības.

Ādas problēmu ārstēšanai

Jāpagatavo spirta tinktūra no karagānas, kam 100 ml laba 40° degvīna pievieno sasmalcinātu izejvielu (10 g). Jāuzstāj siltā un tumšā telpā slēgtā necaurredzamā keramikas vai stikla traukā no 8 līdz 10 dienām, saturu sajaucot 2–3 reizes dienā. Lai ieziestu pūtīšu izsitumus, čūlas vai ādu, ko skāris dermatīts, jāatšķaida tinktūra ar ūdeni proporcijā 1:10. Šis pats atšķaidītais līdzeklis palīdzēs pie kakla sāpēm, stomatīta, gingivīta vai periodontīta – jāskalo kakls vai mute pēc katras ēdienreizes un vēlreiz naktī.

Pret neauglību

Ja neauglības cēlonis ir gausa iekaisuma process, tad 2 lielas ēdamkarotes izžāvētas un smalki sagrieztas Karagānas grīvastas saknes jāaplej ar 300 ml verdoša ūdens un jāuzstāj 2 stundas. Pēc tam uzlējums jāizkāš un jāizmanto dušošanai. Labāk ārstēties brīvdienās vai atvaļinājuma laikā, atrodoties mājās, jo procedūra jāatkārto 4–5 reizes dienā. Ārstēšanas kurss ir 10 dienas.

Drudzi mazinošs līdzeklis

Karagānas uzlējumu var izmantot pie saaukstēšanās, ja ir paaugstinājusies temperatūra. Tas jāgatavo kā parasta tēja: izskalojiet tējas tējkannu ar verdošu ūdeni, ieberiet tajā 2 ēdamkarotes ārstnieciskās izejvielas (var izmantot gan saknes, gan zarus). Kad uzlējums ievilksies 20–30 minūtes, varat ieliet un dzert, piekostot medu.

Ja temperatūra ir ļoti augsta, brūvējot var pievienot tējkannā brūkleņu ogas (10–15 gabalus) vai kazas vītola mizu. Paaugstinātā temperatūra strauji pazemināsies.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Uzlējums

1. Pie kuņģa čūlas. Dziedinošu efektu sniegs uzlējums, kas pagatavots no 10 g sausu sasmalcinātu karagānas zariņu un 200 ml verdoša ūdens. Pārlejiet ārstniecisko augu, uzlējiet ūdens peldē 30 minūtes, tad nekavējoties izkāšiet. Lietojiet pa 1 ēdamkarotei pēc ēšanas (3–4 reizes dienā).
2. Pret grēmām. Sasmalciniet 2 ēdamkarotes kaltētu lapu. Pārlejiet tās ar 250 ml vārīta ūdens un atstājiet uz 2 stundām zem cieši noslēgta vāka, lai ievilktos. Pēc tam rūpīgi izfiltrējiet un dzeriet pa 2 ēdamkarotēm 2 līdz 3 reizes dienā.

Tinktūra

Pret hemoroīdiem. Uz 100 ml spirta ar 70% stiprumu ņemiet 10 g sausu smalki sasmalcinātu karagānas zariņu. Pārlejiet ārstniecisko augu ar spirtu un atstājiet uz 10 dienām tumšā stikla traukā. Dzeriet ceturtdaļu stundas pirms ēšanas pa 30 pilieniem, atšķaidot tos ar nelielu ūdens daudzumu.

Tinktūru var izmantot mutes dobuma skalošanai, ar to ieziest ādu, ja tā ir skarta ar pūtītēm, čūlām, dermatītu. Lai to izdarītu, līdzeklis jāatšķaida ar ūdeni proporcijā 1:15.

Novārījums

Pret hipovitaminozi. Novārījuma pagatavošanai būs nepieciešama auga žāvēta miza un saknes. 10 g smalki sagrieztas izejvielas pārlejiet ar glāzi tikko uzvārīta ūdens un lieciet uz uguns. Vāriet maisījumu 8–10 minūtes, atstājiet ievilkties 3 stundas. Izkāš. Pirms lietošanas līdzeklis jāsasilda, lai tas būtu silts. Ārstēšanas shēma – puse glāzes 2 reizes dienā neatkarīgi no ēdienreizēm. Dzert šķidrumu maziem malciņiem.

Lietošanas kontrindikācijas

Īpašu kontrindikāciju karagānas krēpjainās lietošanai nav. Tā var nederēt dažiem pacientiem parādītas alerģijas dēļ, lai gan šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, vai individuālas nepanesības pret auga sastāvdaļām dēļ.

Tāpēc, ka augu izcelsmes preparāti pazemina spiedienu, iekšēji lietojot novārījumus, uzlējumus un tinktūras, pacientiem ar hipotoniju jābūt uzmanīgiem.

Ar karagānas lietošanu ieteicams pagaidīt grūtniecēm un barojošām mātēm – lai izvairītos no alerģisku izpausmju parādīšanās zīdaiņiem.

Jebkurā gadījumā pirms ārstēšanas uzsākšanas ir nepieciešams konsultēties ar savu ārstējošo ārstu.

Karagānas foto