Samtenes: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Kliņģerītes ir viens no visiecienītākajiem ziedu audzētāju un ainavu dizaineru augiem. Šie ziedi rotā piemājas teritorijas, parkus, dārzus un bulvārus no jūnija vidus līdz oktobra beigām, kamēr pirmās salnas neiznīcina zaļumu.

Ķīmiskais sastāvs

Kliņģerīšu lapas un ziedi satur lielu daudzumu labvēlīgu vielu. Auga ārstnieciskās īpašības atzīst oficiālā medicīna, mūsdienu dziednieki un ārstniecības speciālisti izmanto šos ziedus daudzu slimību ārstēšanai. Kliņģerīšu ķīmiskais un minerālais sastāvs nav pilnībā izpētīts, bet zināmo pētījumu rezultāti sniedz priekšstatu par šī auga lietderību.

Samtenes satur smaržīgu ēterisko eļļu. Šai vielai ir sarežģīts sastāvs un tai piemīt savelkoša, pikanta ziedu smarža ar augļu noti. Eļļai ir tumša medus vai dzeltena krāsa un tā ir kustīgs, plūstošs šķidrums. Tās sastāvā ir daudz sarežģītu organisku savienojumu:

• limonēns;
• linalols;
• ocimēns;
• mircēns;
• D-pinēns;
• sabinēns;
• D-terpinēns;
• citrāls.

Dominējošo stāvokli ieņem ocimēns, šī sastāvdaļa veido apmēram 50% produkta. Ēteriskās eļļas sastāvs un daudzums dažādiem kliņģerīšu veidiem atšķiras.

Piemēram, sīkziedu kliņģerīšu lapās ir 0,28% ēterisko eļļu, ziedos – vidēji 0,45%. Eļļas ražošana ir atkarīga no ziedēšanas fāzes. Tā, pumpuri satur no 0,22 līdz 0,3% ēterisko eļļu, pilnībā atplaukušie ziedi – no 0,3 līdz 0,55%.

Sausos augos saglabājas vitamīni un organismam labvēlīgi mikroelementi. 100 g sausā produkta ir A vitamīns (27 mg), C vitamīns (80,8 mg), pieci B grupas vitamīni. Ziedlapiņas satur B1 vitamīnu (0,12 mg), B2 (0,27 mg), B6 (1,01 mg), B9 (93 mg), PP (1,46 mg). Ziedos ir luteīns un tiofēns, kam ir ārstnieciska iedarbība vairāku slimību gadījumā. Šis augs satur askorbīnskābi, rutīnu, flavonoīdus, karotīnu.

Sausā produkta kaloritāte ir 310 kcal uz 100 g. Tādā pašā daudzumā izejvielas satur:

• ogļhidrāti – 61,4 g;
• augu olbaltumvielas – 11,1 g;
• tauki – 5,8 g.

Kliņģerīšu ziedi satur lielu daudzumu labvēlīgu mikroelementu. Tajos ir dzelzs, selēns, cinks, kalcijs, zelts, magnijs, kālijs.

Kā izskatās un kur aug

Starp plašo kliņķerīšu ģinti ir augsti un zemaugsti veidi. To pārstāvji atšķiras ar ziedu un lapu izmēriem, ziedlapu krāsojumu, bet visiem ir kopīgas iezīmes.

Kā izskatās

Ziedu stublāji ir stāvi un stipri sazaroti, pieauguši augi veido izplestu krūmiņu. Augstākās kliņķerītes izaug līdz 220 cm, bet zemākie ģints pārstāvji – tikai līdz 10 cm. Sakņu sistēma ir mietsakne, kas ļauj krūmiņam iegūt ūdeni ilgā sausuma laikā. Saknes uzbūve palīdz izdzīvot porainās augsnēs, kur mitrums ātri iztvaiko. Puķu audzētāji stāda kliņķerītes mēslotās, drenētās augsnēs. Dabiskos apstākļos zieds labi jūtas atklātos laukos un zālāju nogāzēs.

Lapu plātnes var būt zobainas, plūksnaini dalītas un šķeltas, retāk veselas. Zaļumu krāsa bieži ir tumši zaļa, piesātināta. Bet ir šķirnes ar gaiši zaļām lapām. Šī auga ziedkopas ir groziņi, kuros atrodas daudz mazu ziediņu, cauruļveida vai mēļziedu. Ziedlapu krāsa ir bordo, sarkana, oranža, brūna un pat balta. Daudzām sugām ziedlapu krāsojums ir nevienmērīgs, svītrains vai plankumains. Ziedkopu galviņu izmērs svārstās no viena līdz 6 cm šķērsgriezumā. Ir neļķziedu sugas (galviņas sastāv no mēļziediņiem) un krizantēmveidīgās (ar cauruļveida ziediem). Visi kliņķerīšu veidi tiek iedalīti dubultos, vienkāršos un pusdubultos.

Augļi satur lielu daudzumu sēklu. 1 g sējmateriāla satur no 250 līdz 700 sēkliņu. Sēklenes ir apaļas un saplacinātas, brūnas vai melnas. Starp kliņķerīšu ģints pārstāvjiem ir viengadīgas un divgadīgas šķirnes.

Kur aug

Savvaļas samteņu dzimtene ir Dienvidamerika un Ziemeļamerika. Augu areāls sniedzas no ASV dienvidu štatiem (Arizona un Ņūmeksika) līdz Argentīnas līdzenumiem. Samtenes tika atvestas uz Veco Pasauli jau 16. gadsimtā. Ziedi lieliski iesakņojās Eiropā un Āzijā. Samtenes labi panes temperatūras svārstības, kas raksturīgas vidējai joslai. Divgadīgos stāda dienvidu un mērenajā joslā, kur tie veiksmīgi pārziemo augsnē, tāpat kā sēklas, kas uzdīgst kā pašizsēja.

Sugas

Ģints ir 53 sugas. Lielākā daļa kliņķerīšu, ko stāda dārzos un parkos, ir hibrīdi. To vidū ir gan populāras, atpazīstamas, gan retas šķirnes.

Puķu audzētājiem ir populāras dubultās piesātināti sarkanās Bolero, oranžās Havaju un Mandarīnu, dzeltenās Brokādi Dzeltenā un Citrona Piliens, raibi krāsotās šķirnes Striptīzs, Oranžā liesma, Petīts, Tīģera acis. Lieliski izskatās vainagotas ar lielām baltām ziedkopām Vanilla un Kilimandžāro.

Vākšana un uzglabāšana

Ārstniecības nolūkiem vāc tikai ziedkopas. Ziedu galviņām jābūt pilnībā atvērtām, savākšanai neder neizplaukušie pumpuri un novītušie groziņi. Izejvielu žāvē zem nojumes, uz atklātas verandas, bez tiešas saules gaismas. Kliņķerītes vāc sausā laikā un cenšas izžāvēt, kad nav lietus un mitruma līmenis ir zems.

Var ievākt ne tikai ziedkopas, bet arī lapas. Šim nolūkam ziedošos krūmus nogriež 15 cm augstumā no zemes un nekavējoties aiznes izžāvēt. Šādu izejmateriālu arī žāvē caurvējā, zem tenta vai nojumes, bez piekļuves saules stariem.

Sausās izejvielas glabāšanas laiks ir 2 gadi. Žāvētos ziedus uzglabā tumšā stikla burkā ar vāku vai kartona kastē. Daži ārstniecības augu vācēji sausās kliņģerītes glabā lina maisiņos.

Samteņu ārstnieciskās īpašības

Ziedu dziedinošās īpašības ir saistītas ar organiskajām vielām un ēteriem, kas ietilpst ziedu un zaļumu sastāvā. Preparāti, kas pagatavoti no auga, iedarbojas uz organismu kompleksi un rada šādu ietekmi.

• iznīcina kaitīgo baktēriju floru un sēnītes;
• nomāc iekaisuma procesus, kas pavada infekcijas slimības;
• pastiprina vielmaiņu;
• labvēlīgi ietekmē nieru un aknu darbību;
• darbojas kā urīndzenošs, sviedrēšanas, pretpietūkuma līdzeklis;
• uzlabo gremošanas procesu;
• iznīcina helmintus;
• nomierinoši, atslābinoši iedarbojas;
• stimulē audu reģenerācijas procesus un dziedinoši iedarbojas;
• palīdz novērst spazmas zarnās;
• baro redzes nervu un dziedinoši iedarbojas uz kataraktu.

Labvēlīgu ietekmi uz acīm un acu nervu sistēmu nodrošina luteīns. Šīs vielas trūkums ir acu audu distrofijas cēlonis. Gados vecākiem cilvēkiem preparāti uz kliņģerīšu bāzes ir noderīgi acs lēcas apduļķošanās profilaksei. Šo slimību sauc par kataraktu, un pilnīgai atveseļošanai pacientam nepieciešama acu ķirurga operācija.

Luteīns ir pigments, kas satur skābekli. Tas pieder pie karotinoīdu grupas. Šīs organiskās vielas trūkumam ir nopietnas sekas acīm. Tāpēc līdzekļus uz kliņģerīšu bāzes ieteicams lietot tiem, kas daudz strādā vai vienkārši sēž pie datora.

Sievietēm

Sievietēm ieteicams lietot novārījumus, uzlējumus un tējas no samtenēm uroģenitālās sistēmas slimībās, kas saistītas ar iekaisumu. Pirmkārt, tas ir cistīts. Ārstnieciskos šķīdumus izmanto maksts infekciju gadījumā, šuvju dziedēšanai pēc dzemdībām.

Kliņģerīšu uzlējumi mazina pirmsmenstruālā sindroma izpausmes. Augs labvēlīgi ietekmē neregulāru menstruālo ciklu, menstruāciju aizkavēšanos. To ir lietderīgi lietot arī saīsināta cikla gadījumā. Ja menstruāciju nav, jāapmeklē ārsts, lai izslēgtu grūtniecību, un tikai pēc tam jāsāk ārstēšana ar augu līdzekļiem.

Visās pasaules valstīs, kur sastopamas kliņģerītes, ir recepšu variācijas šo augu izmantošanai. Piemēram, Meksikā ziedu uzlējumus dzer barojošas mātes, lai palielinātu piena izstrādi.

Taču Eiropas pediatri diez vai ieteiks preparātus uz kliņģerīšu bāzes laktācijas aktivizēšanai. Šis augs ir bagāts ar smaržīgām ēteriskajām eļļām, un bērns var atteikties no krūts.

Vīriešiem

Ārstējot iekaisuma slimības vīriešu dzimumorgānu sfērā, kliņģerīšu preparātus var ieteikt kā papildu līdzekli. Tos izraksta akūta iekaisuma, tūskas, sāpju, ādas izsitumu, ādas un gļotādu apsārtuma gadījumā. Ārstējot patoloģijas, kas rodas gan vīriešiem, gan sievietēm, izrakstīšanā nav atšķirību, tāpat kā ārīgā lietošanā ādas slimību gadījumā.

Svara samazināšanai

Aktīva vielmaiņa – jebkuras diētas efektivitātes atslēga. Kliņģerīšu dzērieni jāiekļauj uzturā kā diurētisks līdzeklis, kas kombinācijā ar lielu ūdens daudzumu palīdz uzlabot vielmaiņu.

Ja diētas laikā apmeklē sporta zāli, fizisko vingrinājumu laikā var atbrīvoties no liekā šķidruma organismā. Augu izejvielu dzērieni nodrošinās sviedrēšanas efektu un uzlabos rezultātu. Kilogrami “kūs” daudz ātrāk. Pazudīs tūska, un āda izskatīsies gluda un veselīga.

Diētas laikā gatavo vāju kliņģerīšu tēju, aplejot ēdamkaroti sausu ziedu ar litru verdoša ūdena. Dienā jāizdzer viena glāze šķidruma.

Samtenes tautas medicīnā

Tautas dziednieki iesaka no samtenēm gatavotus līdzekļus daudzām slimībām. Senas receptes gadsimtiem ir pierādījušas savu efektivitāti. Bieži ārstēšana ar augiem var pilnībā izārstēt slimību. Taču cilvēks nedrīkst atsakties no medikamentiem; pirmajā vietā jābūt ārstu ieteikumiem, nevis paša viedoklim.

Cukura diabēta gadījumā

Cukura diabēta slimniekiem ieteicams lietot uzlējumus, tinktūras, tējas no kliņģerītēm, lai stabilizētu glikozes līmeni. Unikālā vielu kombinācija, kas ietilpst šajā augā, labvēlīgi ietekmē aizkuņģa dziedzera darbu.

Labāk izmantot spirta tinktūru no mazām tumši sarkanām kliņģerītēm. Apmēram 50 gabalus sausu ziedu ievieto stikla burkā un pārlej ar degvīnu. Var ņemt medicīnisko spirtu un atšķaidīt to ar vārītu ūdensī līdz 40 grādiem. Trauku hermētiski aizver un nedēļu ievilcina, novietojot tumšā vietā (virtuves skapī vai pieliekamajā, kur neiekļūst saules stari). Pēc tam burku ievieto ledusskapī. Augu spiedumus nenoņem. Tinktūru dzer ēšanas laikā trīs reizes dienā.

Pankreatīta gadījumā

Uzlējumu pankreatīta ārstēšanai var sagatavot ar rezervi, uzreiz trīs dienām. Tam nepieciešamas sausas videdēja lieluma kliņģerītes, 9–10 gabali (veslas galviņas). Ziedus ievieto burkā un aplej ar tikko uzvārījušos ūdeni (1 litrs). Burkų cieši aizver ar polietilēna vāku un aptin ar biezu frotē dvieli.

Šādā stāvoklī uzlējumu tur līdz pilnīgai atdzišanai. Pēc tam atver trauku, izņem ziedus un izspiež tos atpakaļ burkā. Šķīdumu filtrē caur filtrpapīru vai audumu, trauku hermētiski aizver un ievieto ledusskapī uzglabāšanai. Lieto pa pusei glāzītes visu dienu ik pēc 2 stundām.

Gastrīta gadījumā

Akūta un hroniska gastrīta gadījumā iekaist kuņģa gļotāda, un pēc katras ēdienreizes parādās sāpes, diskomforts vēderā un spazmas. Kliņģerītēs esošās vielas veicina slimības simptomu mazināšanu.

Tautas dziednieki iesaka pagatavot tēju un dzert to katru dienu. 3 vidējus vai 2 lielus ziedus (sauso izejvielu) liek litra traukā, aplej ar verdošu ūdeni. Pēc atdzišanas līdzeklis ir gatavs lietošanai. Tēju lieto pa pusglāzei pirms ēšanas divreiz dienā.

Zarnām

Novārījumi un uzlējumi atvieglo stāvokli pie kolīta un citām zarnu slimībām. Lai mazinātu iekaisumu, novērstu spazmatiskas sāpes un vēdera uzpūšanos, gatavo tēju vai uzlējumu. Pagatavošanai izmanto sausus vai svaigus ziedus (2–3 vidēja izmēra kliņģerītes). Līdzekli gatavo, aplejot izejvielu ar verdošu ūdeni un uzlejot to līdz atdzišanai. Kolīts ir sarežģīta slimība, kurai nepieciešams ievērot diētu. Tāpēc jākonsultējas ar ārstu par sausās izejvielas devu un līdzekļa lietošanas biežumu.

Pret aizcietējumiem

Aizcietējumu ārstēšanai gatavo vājus uzlējumus un dzer tos dienas laikā. Līdzekļa pagatavošanai pietiek paņemt vienu kaltētu ziedu. Izejvielu sasmalcina ar rokām un pārliek glāzē ar tilpumu 250 ml. Aplej ar verdošu ūdeni. Glāzi var neaizvērt. Tā ir dienas porcija. To izdzer pirms ēšanas dienas laikā 3–4 reizes.

Aknām

Šo novārījumu gatavo kā līdzekli aknu ārstēšanai un vielmaiņas uzlabošanai. Pagatavošanai būs nepieciešami 5 maza izmēra sausas kliņģerītes. Izejvielu liek katliņā, pievieno litru verdoša ūdens un uz lēnas uguns vāra 3 minūtes. Novārījumu uzlej līdz pilnīgai atdzišanai un izkāš, noņemot ziedu izejvielu.

Gatavo līdzekli uzglabā ledusskapī. Iesaka izdzert pa 2 glāzēm novārījuma dienā, no rīta un vakarā. Ārstēšanu veic kursā 30 dienu garumā. Pēc tam veic nedēļas pārtraukumu un kursu atkārto.

Pret klepu

Sinusīta, iesnu, bronhītu un stipra klepus, kas pavada saaukstēšanās slimības, ārstēšanai ieteicams veikt inhalācijas ar kliņģerīšu eļļu. Inhalācijas laikā ēterisko eļļu tvaiki viegli iekļūst elpceļos.

Uzkarsētā keramikas tējkannā liek 5 kaltētus vidēja izmēra ziedus un aplej tos ar verdošu ūdeni. Trauku ietin biezā dvielī un atstāj ievilkties 5–7 minūtes. Pēc tam sāk ārstēšanu ar tvaiiku.

Ir divi procedūru varianti. Tējkannas vāku noņem, noliec seju virs tvaika un uzmet uz galvas platu dvieli. Ieelpo tvaiku ar muti un degunu dažas minūtes. Orā inhalācijas variantā tējkannu piepilda tikai līdz snīpja atverei. Kad ziedi būs uzvārīti un līdzeklis ievilcies, ar lūpām satver tējkannas snīpi, ieelpojot tvaiku caur muti un izelpojot caur degunu.

Saaukstēšanās gadījumā

Saaukstēšanās elpošanas ceļu slimībām ieteicams dzert tējas un vājus uzlējumus no kliņģerītēm. Tos pagatavo, aplejot sausus ziedus ar verdošu ūdeni. Līdzekļi uz kliņģerīšu bāzes nomierina, mazina sāpes un novērš vispārējās slikta sajūtas simptomus.

Saaukstēšanās slimību gadījumā aplej 3–4 lielas kliņģerītes litra burkā un ļauj uzlējumam atdzist. Līdzekli lieto 3 reizes dienā pa pusglāzei ēšanas laikā.

Ārstēšanu labi papildināt ar inhalācijām, tāpat kā klepus un iesnu ārstēšanā.

Locītavām

Locītavu sāpju ārstēšanai gatavo bagātīgu, koncentrētu uzlējumu. Vajadzēs 23–25 svaigus vidēja lieluma ziedus. Ziedu galviņas ievieto 1 litra burkā un aplej ar verdošu ūdeni līdz kakliņam. Hermētiski aizver ar vāku un ietin segā. Tur līdz pilnīgai atdzišanai. Pēc tam segu noņem, izņem ziedus un izspiež tos šķīdumā.

Uzlējumu izkāš citā traukā un dzer ūdens vietā, patērējot no 1 līdz 1,5 litriem dienā. Ārstēšanas kursu turpina 2–3 mēnešus. Sausu sasmalcinātu izejvielu ņem mazākā daudzumā – 4 ēdamkarotes uz litra burku.

Pret spiedienu

Lai pazeminātu arteriālo spiedienu, ieteicams gatavot kompleksu uzlējumu no vairākiem augiem. 250–300 ml līdzekļa pagatavošanai ņem pa 1 karotei žāvētas izejvielas. Kolekcijā ietilpst:

• sasmalcinātas samtītes;
• kliņģerīšu ziedi;
• piparmētru lapas.

Augu kolekciju ievieto traukā un aplej ar tikko uzkvārītu ūdeni. Tvertni aizver un atstāj uz 15–20 minūtēm, pēc tam izkāš. Pievieno medu un maisa šķidrumu. Visu uzlējumu izdzer pirms ēšanas. Ja nav pieredces ar šāda sastāva uzlējuma lietošanu, jāmēģina izdzert mazāku daudzumu, 2–3 karotes.

Pret parazītiem

Lai izdzītu tārpus un spalītes, ieteicams apēst dienā 2–3 samtenes ziedus. Helminti nepanes smaržīgo ēterisko eļļu un pēc nedēļas izzudīs.

Var pagatavot tēju no zaĻumiem un galviņām. Smalki sagriež 2–3 svaigi noplūktas lapas un 1 ziedu, aplej ar verdošu ūdeni (270–300 ml) un atstāj uz 40–45 minūtēm, pēc tam šķidrumu izkāš. Uzlējumu dzer līdz 3 reizēm dienā, pa pusei glāzītes.

Šis pats novārījums palīdz atbrīvoties no citiem parazītiem – sēnītēm. Pretsēnīšu iedarbību nodrošina tiofēns. Šī viela labi cīnās ar patogēnām sēnītēm, kas «apmetušās» uz cilvēka gļotādām un plaušās.

Acīm

Kataraktas profilksei un ārstēšanai var izmantot svaigus ziedus, tikko noplūktus no krūmiņa. Pietiek apēst 3–4 ziedus dienā vai pievienot sasmalcinātas ziedlapiņas jebkuriem ēdieniem. Sausas ziedlapiņas var košĻāt, neuzvārot, pa tējkarotei katru dienu.

Tautas preparāti, kuru pamatā ir samtītes, ārstē arī ādas slimības, strutainus izsitumus, kārpas, dermatītu, apstrādā izgulējumus. Labu nomierinošu iedarbību nodrošina vannas ar samtīšu novārījumu.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Tautas dziednieki gatavo ārstnieciskus līdzekļus no samtītēm, termiski apstrādājot izejvielas – svaigus un kaltētus ziedus un lapas.

Uzlējums

Gatavojot uzlējumus, veselas vai sasmalcinātas samtīšu galviņas ievieto nelielā katliņā un uzvāra ūdens peldē. Nav ieteicams karsēt šķidrumu tieši uz plīts. Straujas karsēšanas rezultātā var mainīties ēteriskās eļļas sastāvs. Bieži tautas dziednieki par uzlējumu sauc līdzekli, ko nepakļauj karsēšanai peldē vai uz plīts, bet vienkārši aplej ar verdošu ūdeni.

Tinktūra

Tinktūras pamatā ir spirts vai degvīns. Šādus līdzekļus gatavo, izmantojot svaigas vai žāvētas kliņģerītes, bet preparāts no tikko noplūktiem ziediem un lapām saglabā daudz vairāk ēteriskās eļļas.

Stikla burku līdz pusei piepilda ar svaigiem ziedu galviņām vai ieliek dažus žāvētus. Pēc tam ielej spirtu (degvīnu), hermētiski aizzīmogo trauku un uzstāj līdzekli apmēram 2 nedēļas (tumšā telpā vai slēgtā skapī). Gatavo tinktūru uzglabā ledusskapī.

Novārījums

Ūdens novārījumu no kliņģerītēm gatavo pēc tās pašas shēmas kā uzlējumu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka termiskā apstrāde aizņem vairāk laika.

Lai pagatavotu novārījumu, nepietiek uz ūdens pannas uzvārīt ūdeni un izejvielas. Vārīšana jāturpina no dažām minūtēm līdz pusstundai vai ilgāk. Svarīgi atzīmēt, ka no kliņģerītēm biežāk gatavo uzlējumus un tējas, nevis novārījumus, jo ilgstošas vārīšanas laikā ēteriskā eļļa intensīvi iztvaiko.

Tēja

Tēju gatavo, aplejot svaigus vai žāvētus ziedus ar verdošu ūdeni. Izmanto biezu sienu glāzi vai burku, trauku neaizver ar vāku. Dzērienu uzstāj 3–5 minūtes, pēc tam tēja ir gatava lietošanai.

Samteņu eļļa: īpašības un pielietojums

Uz kliņģerīšu bāzes iegūtai eļļai ir tādas pašas īpašības kā uzlējumiem un tējām. Bet ēteriskās sastāvdaļas koncentrācija var būt augstāka. Tas ir atkarīgs no ziedu daudzuma, kas izmantoti kā izejviela.

Eļļu izmanto locītavu, ādas slimību ārstēšanai un aromterapijā. Uzskata, ka spēcīgu savelkošu smaržu ir lietderīgi ieelpot, ārstējot neirozes, hronisku trauksmi un pašapziņas trūkumu. Samteņu aromāts atslābina ķermeni un veicina spriedzes mazināšanu.

No kliņģerītēm var pagatavot ārstniecisku eļļu. Par pamatu kalpo augu eļļa (olīvu, saulespuķu vai cita), izejviela – ziedu galviņas. Burku piepilda ar svaigi grieztiem ziediem, pārlej ar nedaudz uzsildītu augu eļļu un atstāj tumšā vietā istabas temperatūrā uz 7 dienām. Tvertni katru dienu sakrata. Pēc nedēļas ziedus izņem, izspiež burkā un izmet, bet eļļu filtrē un atgriež traukā. Pievieno jaunu svaigu ziedu porciju. Procesu atkārto 3–4 reizes, pēc tam eļļu beidzot filtrē tumša stikla pudelē, hermētiski aizver un novieto uz ledusskapja apakšējā plaukta. Produkta glabāšanas termiņš – 2–2,5 mēneši.

Lietojums kosmetoloģijā

Kliņģerīšu ekstrakti ietilpst uzņēmumu ražotās kosmētikas satāvā. Tas ir, piemēram, sejas toniks un matu krāsa ar ārstniecisku efektu no Indijas firmas Aasha Herbals.

Uz kliņģerīšu ziedu bāzes gatavo losjonus, krēmus, balzāmus, maskas. Mājas apstākļos gatavoti preparāti iedarbojas uz ādu ar tonizējošu, barojošu, mīkstinošu, pretiekaisuma, antiseptisku un jauninošu iedarbību. Kosmētiskos līdzekļus ir viegli pagatavot pašiem. Augā esošās dziednieciskās vielas mazina nogurumu, ārstē pūtīgos izsitumus, nomierina kairinājumu. Preparāti uz ziedu bāzes veicina matu un galvas ādas veselību.

Balzams lūpu mīkstināšanai

Mazā krūzītē ar apaļu dibenu ielieciet 3 ēdamkarotes smalki sasmalcinātu svaigu ziedu. Ielejiet pusotru karoti aprikožu eļļas un 2/3 glāzes olīveļļas, pēc tam sakuliet sastāvdaļas, līdz tās ir pilnībā sajauktas.

Maisījumu pārlieciet burkā, aizveriet vāku un nedēļu ļaujiet ievilkties bez gaismas piekļuves. Pēc tam izspiediet izejvielu caur smalku metāla sietu vai marli, pārlejiet eļļu mazā burciņā vai plastmasas traukā. Balzamu uzglabājiet ledusskapī un lietojiet pēc nepieciešamības.

Losjons

Losiona pagatavošanai pagatavojiet ūdens uzlējumu. Vienu ēdamkaroti (ar kaudzi) sasmalcinātu sausu ziedu aplejiet ar nelielu daudzumu verdoša ūdens (0,5 glāzes). Ļaujiet ievilkties zem vāka 12 stundas, pēc tam izkāšiet caur marli, kas salocīta vairākās kārtās. Izspiediet augu materiālu.

Pievienojiet pusglāzīti degvīna un tējkaroti svaigi spiestas citrona sulas. Sastāvdaļas rūpīgi samaisiet. Losjons ir gatavs. Ar to var noslaucīt kairinātu ādu, ārstēt iekaisumus un pinnes. Ja āda ir sausa, pēc losjona lietošanas uzklājiet barojošu krēmu.

Mīkstinošs pieniņš sejai un ķermenim

Pieniņa pagatavošanai pagatavojiet novārījumu no kaltētas izejvielas. Nomēriet trešdaļu glāzes sausu ziedu un aplejiet tos ar verdošu ūdeni emaljētā metāla traukā. Pēc tam ievietojiet katliņu ūdens peldē, uzkarsējiet šķīdumu līdz vārīšanās temperatūrai. Uzreiz izņemiet trauku no ūdens peldes, izspiediet augu materiālu.

Pēc tam, kad uzlējums ir atdzisis, pielejiet trešdaļu glāzes vārīta ūdens un svaigi spiestu alvejas sulu. Paņemiet lielu lapu, lai iegūtu 2–3 ēdamkarotes sulas. Maisījumu samaisiet un izmantojiet sausas ādas mīkstināšanai.

Maska taukainai ādai un pūtīšu ārstēšanai

Maskas pagatavošanai pagatavojiet koncentrētu uzlējumu no svaigām kliņģerīšu ziedkopām.

Divus ziedus aplejiet ar verdošu ūdeni (100–125 ml). Ļaujiet ievilkties 4–5 stundas, pēc tam izspiediet ziedus un izkāšiet šķidrumu.

Kartupeļu cieti atšķaidiet ar iegūto novārījumu, lai iegūtu pastu ar skābā krējuma konsistenci. Masu uzklājiet uz nomazgātas ādas un atstājiet 10–15 minūtes, pēc tam noskalojiet.

Līdzeklis matiem un galvas ādai

Ar kliņģerīšu uzlējumu izskalojiet matus. Skalošanas šķidrumu pagatavojiet, aplejot 2–3 karotes sausu ziedu galviņu ar litru verdoša ūdens. Kad šķīdums ir atdzisis un kļuvis silts, izskalojiet matus, kas iepriekš izmazgāti ar šampūnu. Ja uz galvas ādas ir blaugznas, apsārtums, viegli iemasējiet uzlējumu. Ieteicams veikt ārstnieciskas skalošanas reizi nedēļā.

Kliņģerīšu eļļas ierīvēšana galvas ādā stiprina matu folikulus. Regulāra masāža ir indicēta kā ārstnieciska procedūra intensīvas matu izkrišanas gadījumā. Tādu pašu efektu dod skalošana ar novārījumiem.

Samteņu izmantošana kulinārijā

Specifiskā smarža šo augu tuvina garšvielām. Kliņģerīšu lapas izmanto cukīni un gurķu sālīšanai, dārzeņu un augļu marinēšanai, tomātu un citu dārzeņu konservēšanai. Sasmalcinātās ziedlapiņas pievieno uzkodām un dārzeņu ēdieniem. Ēteriskās eļļas izmanto alkoholisko dzērienu ražošanā. Daudzkrāsainas ziedu uzlējumi ir dabiski un droši pārtikas krāsvielas. Šie produkti, tāpat kā lapu pulveris, ir pieprasīti konditorejas fabrikās un ceptuvēs.

Kliņģerīšu ziedlapiņas lieto uzturā kā pikantu garšvielu. Saimnieces no vasaras gatavo šos augus kā garšvielu. Ziedu galviņas nogriež un izžāvē, pēc tam sasmalcina vai samaļ pulverī. Uzglabā stikla burkās vai kastēs. Ar šādām sagatavēm nodarbojas arī uzņēmumi. Tā, divu kliņģerīšu šķirņu (šaurlapu un sīko) ziedi ir pamats pazīstamai garšvielai, kas tiek ražota ar nosaukumu Imeretijas safrāns. Pulveri pievieno ēdieniem, lai piešķirtu produktiem zeltainu krāsu un specifisku smaržu. Ar šo garšvielu gatavo ceptu vistu, vārītus rīsus, rauga cepumus, ar to krāso sviesta krēmus, dzērienus un citus produktus.

Neparastu garšas nianšu cienītāji pievieno kliņģerīšu pulveri konservētajiem un parastajiem augļu-ogu ķīseļiem. Ziedu garša un smarža labi sader ar citām garšvielām. Turcijas virtuvē populāra ir kliņģerīšu, koriandra un bazilika kombinācija. No šī produkta gatavo mājas adžiku, sajaucot kliņģerīšu ziedlapiņas, ķiplokus, čili, valriekstus, koriandru, garšvielu ķmeļi-suneli un augu eļļu.

Ziedkopas sagatavo krājumiem ne tikai žāvējot. Tās var sālīt un marinēt.

Sālītas samtenes

Katliņā ielej puslitru ūdens un izšķīdina tajā 60 g sāls. Sālījumu vāra 5–7 minūtes. Vienlaikus sagatavo svaigi noplūktus ziedus (1 kg). Ziedu galviņas izklāj burkās un pārlej ar karstu sālījumu, aizver vākus un novieto pagrabā.

Tādā pašā veidā gatavo marinētas kliņģerītes. Marinādē, papildus sālim, pievieno smaržīgos piparus un 5% etiķi.

Šaker-lukuma cepumi

Šie cepumi ir tradicionāls Azerbaidžānas virtuves deserts. Cepumu pagatavošanai nepieciešams:

• puskilograms baltu kviešu miltu;
• 200 g sviesta;
• olas dzeltenums;
• 50 ml stipra alkoholiskā dzēriena (konjaka, degvīna, ruma);
• 2 tējkarotes pulvera, kas pagatavots no samteņu ziedlapiņām.

Sviestu mīkstina un samīca ar dakšiņu. Pievieno ziedu pulveri un puto masu, līdz produkti pilnībā sajaucas. Atsevišķā traukā berzē dzeltenumu ar pūdercukuru. Sajauc sviestu un dzeltenumu, pievieno miltus un pagatavo stingru mīklu. Tad liek 'kukulīti' uz šķīvja un ievieto ledusskapī uz 6–7 minūtēm.

No mīklas gabaliņiem saritina bumbiņas, kuru diametrs nepārsniedz 3 cm, un nedaudz piespiež, lai iegūtu plācenīšus 0,8–1 cm biezumā, liek tos uz cepešpannas ar nepiedegošu pārklājumu. Cepumus cep cepeškrāsnī mērenā temperatūrā 6–8 minūtes.

Oriģināli salāti ar sēkliņām un samtenēm

Ēdiena pagatavošanai būs nepieciešamas svaigas, elastīgas ziedlapiņas. Pilns saraksts ietver šādus produktus:

• 150 g lapu salātu;
• tējkarote linsēklu;
• tējkarote saulespuķu sēklu;
• pusglāze olīveļļas;
• 3–4 samteņu ziedkopas;
• daži pilieni balzamiko etiķa;
• sāls pēc garšas.

Salātu lapas nomazgā, sagriež lentēs vai kvadrātiņos un izklāj uz līdzena trauka. Vienmērīgi pārkaisa ar saulespuķu sēklām un linsēklām. Kliņģerīšu ziedlapiņas uzber virsū. Salātus apslaka ar etiķi, sālī un pievieno olīveļļu. Sastāvdaļas nesajauc.

Sālīti tomāti ar samtenēm

Šim preparātam nepieciešamas zemu augošu kliņģerīšu ziedlapiņas un lapas, kā arī mazi sarkani tomātiņi. Tāpat būs nepieciešama galda sāls, cukurs un etiķa esence.

Sterilizētas litra burkas dibenā liek 2 vidējus ziedus un dažas kliņģerīšu lapiņas. Cieši saliek tomātus, pievieno sāli (pēc garšas) un tējkaroti cukura.

Tējkannā uzvāra ūdeni un to ielej burkā, piepildot trauku līdz kakliņam. Pievieno 3–4 pilienus etiķa, aizvāko burku, apgriež otrādi un pārklāj ar biezu dvieli. Atstāj preparātu apgrieztu, līdz burka atdziest. Sālījumu uzglabā ledusskapī.

Salāti no greipfrūta un burkāniem ar samtenēm

Kliņģerīšu ziedlapiņu aromāts labi sader ar citrusaugļu smaržu un skābumu. Lai pagatavotu šo neparasto un veselīgo desertu, būs nepieciešams:

• vidēja lieluma greipfrūts;
• 5 lielas samteņu ziedkopas;
• mazs burkāns;
• tējkarote olīveļļas;
• šķipsniņa rozmarīna;
• sāls;
• maltie smaržīgie pipari.

Greipfrūtu nomizo, atdala daiviņas vienu no otras un notīra tās, noņemot balto plēvīti. Pēc tam daiviņas liek salātu traukā. Burkānu nomizo un sarīvē smalkās strēmelēs un arī liek bļodā.

No ziedkopas izņem ziedlapiņas un ar asu nazi nogriež kātiņus. Šī ziedlapiņas daļa ir rūgta, tāpēc to labāk noņemt. Uzber ziedlapiņas salātu traukā. Sastāvdaļas var nesajaukt.

Augu eļļu ielej mazā bļodiņā, pievieno sasmalcinātu rozmarīnu, sāli un smaržīgos piparus. Mērci labi samaisa un pārlej salātiem.

Vai trušiem var dot samtenes

Pastāv dažādi viedokļi par to, vai ir vērts barot trušus ar kliņģerītēm. Šiem dzīvniekiem ir jūtīga gremošanas sistēma, kas pielāgota noteiktiem pārtikas veidiem.

Kliņģerītes, kurām ir asa smarža un kas ir piesātinātas ar smaržīgu ēterisko eļļu, neietilpst trušiem ierastā pārtikas sarakstā. Dārznieku forumos var izlasīt, ka trušu audzētāji amatieri neiesaka barot dzīvniekus ar šādu pārtiku. Citi piebaro savus grauzējus ar kliņģerītēm, bet mērenā daudzumā.

Profesionāli lopkopības speciālisti klasificē kliņģerītes kā nosacīti ēdamu pārtiku, taču arī šeit viedokļi atšķiras. Vieni raksta, ka augs nerada nekādu negatīvu ietekmi uz dzīvnieku organismu, nepalēnina augšanu un nesamazina auglību, bet ēteriskās eļļas uzlabo gremošanu. Citi iesaka neiekļaut šo augu pastāvīgajā uzturā, izmantojot to tikai kā piebarojumu. Tas attiecas gan uz parastajiem, gan dekoratīvajiem trušiem.

Lietošanas kontrindikācijas

Ārstēšana ar kliņģerīšu līdzekļiem ir kontrindicēta individuālas nepanesības gadījumā pret augu. Alerģiskas reakcijas izpaužas kā izsitumi, slikta dūša, savārgums un dzīvībai bīstami tūska.

Grūtniecēm nav ieteicams lietot tautas līdzekļus uz kliņģerīšu bāzes. Tas ietver visu veidu preparātus iekšķīgai un ārējai lietošanai. Ēterisko eļļu un citu aktīvo vielu iedarbība nav pilnībā izpētīta, un nav datu par to, kā tās ietekmē augli.

Bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, nav ieteicams dot ārstnieciskos līdzekļus no kliņģerītēm. Ja rodas šaubas par to, kā un kad dot bērnam novārījumus un uzlējumus, jākonsultējas ar pediatru.

Kliņģerītes ir nepretenciozas puķes, kas neprasa nekādu kopšanu, izņemot ravēšanu un retu laistīšanu. Šīs puķes ir ne tikai dārza rotājums, bet arī ārstniecisks augs un garšīga eksotiska garšviela.

Samteņu foto