Rūgtās vērmeles: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Slaveno vērmeļu smaržu nevar sajaukt ne ar kādu citu, tās spēcīgais pikantais aromāts spēj atbaidīt kaitēkļus, un leģendārais rūgtums kopš seniem laikiem tiek izmantots daudzu slimību ārstēšanā.

Ķīmiskais sastāvs

Vērmeļu tik aromātisko smaržu piešķir ēteriskā eļļa. To iegūst destilācijas ceļā. Tai ir zila vai tumši zaļa krāsa. Pēc konsistences eļļa ir bieza, un tajā ir vesela dažādu vielu kombinācija. Plaši pārstāvēta ir terpēnu grupa – kadinēns, pinēns, fellandrēns, karotīns un citi, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas, balsta un kustību un citas cilvēka ķermeņa sistēmas. Sastāvā ir arī citas aktīvās vielas (piemēram, rūgtie glikozīdi anabsintīns, absintīns, ortabsīns), kas uzlabo gremošanas trakta darbību. Ēteriskajā eļļā ir arī viela tujons, kam ir toksiska iedarbība. Tā klātbūtne liek piesardzīgāk izturēties pret vērmeļu lietošanu.

Vitamīni visvairāk ir pārstāvēti ar A un E šķirnēm, kas spēj izvadīt toksīnus un kancerogēnus, stimulēt šūnu atjaunošanos, piedalīties lielākajā daļā ķermeņa dzīvības procesu.

Vērmelēs ir arī organiskās skābes – askorbīnskābe, ābolskābe, dzintarskābe, pateicoties kurām tiek uzturēts normāls skābju-bāzes līdzsvars. Vērmelēs ir arī fitoncīdi un flavonoīdi, kas spēj regulēt veselu dzīvības procesu kompleksu.

Pateicoties miecvielām sastāvā, vērmeles iegūst spēju novērst patogēno mikroorganismu negatīvo ietekmi.

Vērmeļu derīgo vielu ainu papildina saponīni, kas spēj izārstēt daudzas slimības, jo tiem ir atkrēpošanas, urīndzenošas un caureju veicinošas īpašības.

Kā izskatās un kur aug vērmeles

Lai gan vērmeles ir lakstaugs, tas reizēm izaug līdz 2 m un izskatās vairāk kā puskrūms. Tās sakne ir mietsakne, zaraina un var ieaugt zemē līdz 3 m dziļumam. Dzinumi stāvi, pēc kopējā izskata no tālienes augs ir zaļš, ar pelēcīgi sudrabainu apmatojumu, ar kuru tas ir klāts, it kā ar mikroskopiskām pūkām.

Vērmeles taisnie stublāji ir vāji rievaini, apakšā tie ir taisni, tuvāk virsotnei sāk zaroties. Auga lapas atšķiras gan pēc formas, gan pēc piestiprināšanas veida pie stublāja. Apakšējās lapas atrodas uz gariem kātiņiem, un pēc formas tās ir divkārt un trīskārt plūksnaini šķeltas. Vidējās lapas ir piestiprinātas ar īsiem kātiņiem, un tās visas ir plūksnainas, šķeltas divkārt. Pašas augšējās – bez kātiņa, piestiprinās tieši pie stublāja, tāpēc tās sauc par sēdošām. Šīs lapas arī ir plūksnainas un dalītas.

Tai vērmelei, kas sastopama dabā, ziedi ir sīki, dzelteni, dekoratīvajām šķirnēm iespējami lieli ziedi rozā-aveņu toņos. Ziedi ir tik sīki, ka pat no tiem veidotais ziedu groziņš nepārsniedz 3,5 mm diametrā. No šādiem ziedu groziņiem ir saliktas ķekaras. Krievijas Eiropas daļā vērmele zied jūnijā–jūlijā, tad augustā nogatavojas sēklas, kas ir iegareni, smaili sēkleni, tikai ap 1 mm gari.

Sals un sausumu vērmele pacieš labi, tāpēc arī tās izplatības ģeogrāfija ir plaša: tā aug Eiropā, Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā, Āzijas rietumu daļā. Krievijā tā aizņem visu valsts Eiropas daļas teritoriju – no ziemeļu līdz dienvidu jūrām. Vislabāk tai piemērotas augsnes ar neitrālu skābumu un mērenu mitrumu, tā labi jūtas gan dārzos, gan uz robežām laukos. Pļavas, atmatas, mežmalas, ceļmalas, apdzīvotu vietu teritorijas – visur var sastapt vērmeli. To audzē arī kā kultūraugu, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV, Eiropas dienvidos un Āfrikas kontinenta ziemeļos. Augu izejvielu izmanto eļļas iegūšanai.

Sugas

Dabā ir sastopamas vairāk nekā 200 dažādu vērmeles sugu, starp tām ir gan augstas, gan zemas.

Augstās sugas

1. Rūgtā vērmele. Visizplatītākā suga Krievijas vidusdaļā. Šim daudzgadīgajam augam ir raksturīga izteikta smarža un rūgtena garša.
2. Rutlapu vērmele. Šis stepju augs sastopams Vidusāzijā, kā arī Rietumu un Austrumu Sibīrijā. Augstumā tas var sasniegt 80 cm.
3. Gmelina vērmele. Lakstaugs, kas spēj sasniegt metra augstumu. Tam ir diezgan izturīgi, stāvi stublāji, parasti apakšdaļā pārkoksnējušies.
4. 1) Luiziānas vērmele. Augustā šī vērmele parasti uzzied un ir tik dekoratīva, ka to pat izmanto dārznieki un ainavu dizaineri aromātisko vai garšaugu dobju un apmaļu rotāšanai.
5. Viengadīgā vērmele. Pēc izskata un smaržas līdzīga daudzgadīgajai. No tās atšķiras tikai ar sakņu sistēmu: daudzgadīgajai uz saknēm ir pumpuri, viengadīgajai – nav. Aug galvenokārt sausos Vidusāzijas un Austrumāzijas rajonos, kā arī Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos.
6. Pienziedu vērmele. Diezgan liels augs, šis daudzgadīgais var sasniegt 2 m augstumu. Šo sugu mīl izmantot dekoratīvos nolūkos ainavu dizainā, kā arī rotāt apmales un miksborderus, vai stādīt vienā rindā ar jāņogām: gan skaisti, gan kaitīgajiem kukaiņiem nav kur izplesties.
7. Lauka vērmeles. Daudzgadīgs augs, sasniedz 80 cm augstumu. Stublāji sarkanīgā krāsā, nedaudz pūkaini, lapas zaļas, plānas un plakanas. Sastopams Rietumsibīrijā, kā arī Vidusāzijā; iecienītās augšanas vietas – izcirtumi, mežmalas, pļavas, stepes, ceļmalas.

Zema auguma sugas

1. Šmita vērmeles. Šī daudzgadīgā auga augstums ir tikai 20 cm. Tam ir praktisks pielietojums dārzkopībā, jo tas ir ļoti dekoratīvs: lapas sudrabainas, stipri dalītas. Tās stāda kā apmali, rotā Alpu kalniņus un izceļ rozes puķu dobēs.
2. Aukstās vērmeles. Augs ar bāli zaļām lapām, izaug līdz 40 cm augstumam, ziedi dzeltenā vai rozā purpura krāsā. Iecienītās augšanas vietas – stepes, priežu meži, terases un akmeņainas nogāzes Vidusāzijā un Ķīnas ziemeļos.
3. Stellera vērmeles. Spilgts, skaists augs ar mīkstām, mežģīņotām sudrabainām lapām. Dabiskajā vidē sastopams Norvēģijā, Japānā un Tālajos Austrumos. Šis dekoratīvais zieds tiek izmantots dārzu rotāšanai. Ļoti iespaidīgi izskatās kopā ar spilgtiem ziediem Alpu kalniņos, dabas terasēs un atbalsta sienās.
4. Spīdīgās vērmeles. Dabā sastopamas Alpu dienvidaustrumos. Lapām raksturīgs sudrabains pārklājums un diezgan intensīva īpatnēja smarža. Tās ir plānas, šauras un plakanas. Augs ir zems un arī atradis pielietojumu dekoratīvajā teritorijas apzaļumošanā – puķu kompozīciju ierāmēšanai.

Vākšana un uzglabāšana

Vērmeles vāc divas reizes vasarā atkarībā no tā, kādas ārstnieciskās izejvielas nepieciešamas. Lapas noplūc pirms auga ziedēšanas perioda. Šajā laikā vāc gan sēdošās lapas, gan kātainās, taču kātus neņem – ārstnieciskajiem nolūkiem vajadzīga tikai lapas plātne.

Vēlāk, kad vērmelēm izveidojušies pumpuri, ir pienācis laiks nogriezt vai noplūkt ziedošās galotnes. Nav jāgaida vēlāks laiks, līdz pumpuri atveras – žāvētie ziedi zaudēs dzelteno krāsu, kļūs brūni, un auga ārstnieciskā vērtība samazināsies. Ziedkopas nogriež 20–25 cm augstumā.

Ārstniecības augu vāc labā, saulainā dienā, kad rasa jau nokususi, turklāt labāk pasteigties un paveikt darbu dienas pirmajā pusē.

Vērmeles izklāj žāvēšanai uz papīra brīvā slānī (ne biezākā par 5 cm) labi vēdināmā vietā – uz verandas, terases vai bēniņos. Lai ātrāk izžūtu, laiku pa laikam zāli apmaisa. Ja stublāji sāk lūzt – izejviela ir gatava.

Sauso zāli uzglabā lina maisiņos, saplākšņa un koka kastītēs vai stikla burkās ar cieši noslēgtiem vākiem. Maksimālais uzglabāšanas laiks – 2 gadi.

Rūgto vērmeļu ārstnieciskās īpašības

Rūgtās vērmeles ārstnieciskās īpašības ir atzītas ne tikai tautas medicīnā, bet arī oficiālajā medicīnā. Šis ārstniecības augs ir iekļauts vairāk nekā 20 pasaules valstu farmakopejās, tostarp tas bija iekļauts arī PSRS farmakopejā.

No auga gatavo šķidrus preparātus – ūdens uzlējumus un spirta tinktūras, ekstraktus un novārījumus, eļļu un tējas. Vērmeles rūgtumu izmanto, lai uzlabotu gremošanu un apetīti, pastiprina žults un aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos. Kā zāles to lieto iekšķīgi aknu un žultsceļu slimību, gastrīta, caurejas un dizentērijas, grēmas, čūlainā kolīta, hemoroīdu, dzeltenās kaite, kā arī tārpu izvadīšanai. Ir atzīta vērmeles efektivitāte vielmaiņas traucējumu, aptaukošanās, cukura diabēta, anēmijas, tūskas, hipertensijas un migrēnas gadījumos. Kā atkrēpošanas un pretiekaisuma līdzekli vērmeles lieto pie saaukstēšanās, bronhīta un pat plaušu tuberkulozes.

Ārīgi vērmeles līdzekļu lietošana balstās uz tās asins apturēšanas, pretiekaisuma, pretsāpju un brūču dziedēšanas spējām. No vērmelēm gatavo kompreses, losjonus un aplikācijas strutojošu brūču un čūlu, alerģiju, sasitumu ārstēšanai, kā arī stāvokļa atvieglošanai pie sastiepumiem un saišu izmežģījumiem.

Sievietēm

Vērmeles ir diezgan plaši pazīstamas ginekoloģijā. Sievietes izmanto tās spēju samazināt pārāk bagātīgas menstruālās izdalīšanās, novērst sāpes šajā periodā. Turklāt šis ārstniecības augs veicina hormonālā līdzsvara normalizēšanos, tāpēc to var lietot neauglības ārstēšanā, cīnās ar dzimuminfekcijām, kā arī novērš ļaundabīgu dzemdes veidojumu rašanos.

Lai novērstu menstruālās sāpes, pirms ēšanas pietiek ieņemt pāris pilienus vērmeles spirta tinktūras. Šo pašu līdzekli lieto pie dzemdes miomas, bet pa 1 tējkarotei katras brokastis un vakariņas divu nedēļu garumā. Pēc 30 dienu pārtraukuma izdzert vēl vienu ārstēšanas kursu.

Vīriešiem

Kā līdzekli vīriešu veselības uzlabošanai vērmeles ir pazīstamas jau sen. Turklāt tās efektivitāte ir pārbaudīta gan infekcijas slimību ārstēšanā vīriešu dzimumorgānu jomā, gan stāvokļa atvieglošanai pie prostatas adenomas un prostatīta. Pēdējās problēmas gadījumā darbojas ārstniecības auga pretiekaisuma spēja, kā dēļ uzlabojas urīna attece, atvieglojas urinēšana un mazinās sāpes.

Tā kā uz vērmeles bāzes veidoti preparāti veicina asinsriti mazā iegurņa orgānos, tas ļauj tos izmantot impotences ārstēšanai kā palīglīdzekļus. Labvēlīgu ietekmi tie atstāj arī alkohola atkarības ārstēšanā, kā arī saindēšanās ar alkoholu un paģiru sindroma gadījumā.

Grūtniecības laikā

Bet grūtniecēm vērmeles preparātus lietot nevajadzētu. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir spēcīgs caurejas līdzeklis. Otrkārt, nedrīkst aizmirst par lielo ēterisko eļļu daudzumu, kas satur vērmelēs. Tās var izraisīt nopietnu alerģiju topošajam bērnam. Treškārt, lai gan tautas dziednieki jau sen ir izrakstījuši vērmeles grūtniecības laikā, šo izrakstīšanas mērķis nebija saglabāt bērnu, bet gan izraisīt abortu. Tas ir nopietns risks topošajai mātei, īpaši agrīnās stadijās.

Turklāt grūtniecēm nedrīkst lietot vērmeles līdzekļus, jo augā ir tujons, kas pēc būtības ir gandrīz inde.

Bērniem

Alkohola vērmeles tinktūra bērniem ir stingri kontrindicēta, jo tā ir uzlieta uz alkohola.

Tējas un novārījumus pret klepu bērni var lietot, bet ar lielu piesardzību un tikai pēc konsultēšanās ar ārstu. Turklāt devai jābūt trīs reizes mazākai nekā pieaugušajam, novārījumu var lietot tikai 1 tējkarotes apjomā pirms ēšanas.

Svara samazināšanai

Svarīgākais svara zaudēšanā ir uzlabot vielmaiņu, atbrīvoties no visa liekā, ko organisms uzkrājis: toksīniem, sāļiem un citiem kaitīgiem nogulsnējumiem. Vērmeles palīdzēs veikt šādu nepieciešamo tīrīšanu. Var mēģināt lietot vērmeles eļļu, trīs reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas izdzerot 1 ēdamkaroti produkta. Ja to regulāri lieto divu nedēļu garumā, svars samazināsies, vielmaiņa normalizēsies, uzlabosies gremošana un izkārnījumi.

Rūgtās vērmeles tautas medicīnā

Tautas medicīnā jau izsenis vērmeles novārījumus lietoja dažādu slimību gadījumos, īpaši pret klepu. Pat komprese, kas pagatavota no vērmeles novārījuma un uzlikta uz pieres, spēj novērst bezmiegu.

Cukura diabēta gadījumā

Tā kā vērmeles sastāvā ir insulīnam līdzīga viela inulīns, šis augs ir noderīgs diabēta gadījumā. Kad inulīns nonāk gremošanas sistēmā, tas saista glikozi, kas kopā ar pārtiku nonāk kuņģī un zarnās. Rezultātā glikoze nenokļūst asinsrites sistēmā, un attiecīgi cilvēka nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās. Inulīns darbojas dažādās zāļu formās: tinktūrās, novārījumos, tējās, pat pulverī, kas ir samalta sausa vērmeles.

1. Pulveris diabēta gadījumā. Jāizveido padziļinājums melnās maizes mīkstumā, jāieber tajā sasmalcinātu pulverī kaltētu vērmeles zaļumu. No maizes jāizveido bumbiņa, ierullējot tajā ārstniecības augu, un jāapēd tā pusdienās. Šādu ārstēšanu turpināt 2 nedēļas. Šo pulveri var iebērt rīta putrā, kas pagatavota gan uz ūdens, gan uz piena.
2. Sula ar vīnu diabēta gadījumā. Jānorauj 2,5 kg vērmeles, jānomazgā tās, jānosusina ar papīra dvieli un jāsamaļ caur gaļas mašīnu vai jāsablenderē putriņā. No iegūtās masas jāizspiež sula, jāsanāk apmēram 300–400 ml. Iegūtajai sulai jāpievieno 2 l nedaudz uzsildīta, silta vīna "Kagors". Jāsamaisa un jāpilda tumša stikla pudelēs. Uzglabāt vīnu ar sulu ledusskapī. Lietot šo līdzekli trīs dienu kursos pa 20 ml no rīta un vakarā. Pēc tam veikt 3 dienu pārtraukumu un atkārtot ārstēšanu. Kopējais kurss ir mēnesis.

Pankreatīta gadījumā

Ārsti brīdina: pacientiem, kuri cieš no pankreatīta, nedrīkst lietot vērmeles bāzes līdzekļus slimības saasinājuma periodos, proti, aizkuņģa dziedzera sāpju laikā. Šajā brīdī orgānam nepieciešama maksimāla atpūta. Kad lēkmes asums ir mazināts, jākonsultējas ar ārstu par to, pēc kādas shēmas un kādu līdzekli lietot.

1. Uzlējums pie pankreatīta. Būs nepieciešama 1 ēdamkarote tikko savāktu vērmeles lapu vai 0,5 ēdamkarotes kaltētas ārstnieciskās izejvielas. Apliet vērmeles ar glāzi verdoša ūdens un pārklāt ar vāku vai apakštasīti, lai neiztvaikotu ēteriskās eļļas. Ļaut uzlējumam nostāvēties pusstundu, pēc tam izkāst un lietot 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
2. Novārījums pie pankreatīta. Proporcijas – kā iepriekšējā receptē: uz glāzi ūdens – 1 ēdamkarote svaigu lapu vai 0,5 karotes kaltētas izejvielas. Zāli, kas aplieta ar karstu ūdeni, likt uz lēnas uguns 20 minūtes. Noņemt no uguns, un kad atdzisīs, izkāst. Piesaldināt novārījumu ar 2 tējkarotēm medus un lietot pēc tās pašas shēmas kā uzlējumu: 30 minūtes pirms ēšanas 3 reizes dienā.
3. Pulveri pie pankreatīta. Kaltēto vērmeles zāli sasmalcināt javā. Sajaukt iegūto pulveri ar salvijas pulveri, kas iegūts tādā pašā veidā. Uz vienu daļu vērmeles ņemt piecas daļas salvijas. Lietot gatavu pulveri pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Uzdzert ar vārītu ūdeni.
4. Fitokolekcija pie pankreatīta. Vērmeles ir tik rūgta zāle, ka ne katram pietiks dūšas to lietot vairāku nedēļu garumā. Lai apslāpētu rūgto garšu un bagātinātu novārījumu ar papildu labvēlīgām īpašībām, var pagatavot maisījumu no vairākiem ārstniecības augiem. Ņemt pa 1 ēdamkarotei vērmeles, asinszāles, aptiekas kumelītes, kliņģerīšu ziedu, salvijas, mārsmilgas, kosas, pūkaines, devesila sakņu un diždadža sakņu. Sajaukt visus kaltētos un sasmalcinātos ārstniecības augus vienā lielā stikla burkā, aizvērt ar skrūvējamu vāku. Katru rītu aplej ar glāzi verdoša ūdens 1 ēdamkaroti augu maisījuma, ļauj ievilkties 15 minūtes, pēc tam izkāš un sadala trīs porcijās, kuras izdzer dienas laikā – no rīta, pusdienās un vakarā. Ārstēšanas kurss – divas nedēļas.

Gastrīta gadījumā

Lai samazinātu kuņģa sulas skābumu, jāsagatavo uzlējums no augu maisījuma. Šis līdzeklis paaugstinās apetīti un uzlabos gremošanas trakta darbību.

Ņemt vienādās daļās vērmeles, pelašķus, piparmētru, aptiekas kumelīti, salviju. Sajaukt izejvielas un sasmalcināt javā. 1 ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, pārklāj ar vāku un ļauj ievilkties apmēram stundu. Izkāš un dzer reizi dienā.

Aknām

1. Uzlējums ar vērmelēm un kadiķiem. Nepieciešams sagatavot vienādās daļās kaltētas salvijas, vērmeles un kadiķu zāles. Sajaukt, sasmalcināt. Ņemt 4 ēdamkarotes maisījuma un aplej ar 1 l verdoša ūdens. Ļaut ievilkties zem vāka vismaz stundu. Izkāst, sadalīt iegūto šķidrumu 3 porcijās un izdzert to pa 3 reizēm dienas laikā. Ieteicams gan pie aknu problēmām, gan pie žultspūšļa slimībām.
2. Pie hroniskiem aknu iekaisumiem. Vienādos daudzumos sajaukt pelašķa, vērmeles, piparmētras, fenheļa augļus, diļļu sēklas un smiltāju salmenes ziedus. Ņemt 2 ēdamkarotes maisījuma, aplieti ar 0,5 l verdoša ūdens un likt ūdens peldē uz 15 minūtēm. Noņemt no uguns un ļaut ievilkties vēl ¾ stundas. Izkāst, lietot pa pusglāzei ceturtdaļstundu pirms ēšanas 4 reizes dienā.

Nierēm

Vērmeles tautas dziednieku vidū tiek uzskatītas par vienu no visnoderīgākajiem augiem cilvēkiem, kuri cieš no nieru slimībām. To ārstēšanā palīdz diurētiskais efekts un spēja izvadīt akmeņus, ko farmācijas rūpniecība izmanto medicīnisko preparātu ražošanā.

Sīrups nieru ārstēšanai
Šis sīrups ir tik efektīvs, lai glābtu no nieru kolikas, akmeņu un smilšu izvadīšanas, ka augu dziednieki to sauc par brīnuma sīrupu.

3–4 ēdamkarotes izejvielu aplej ar ūdeni, atstāj uz diennakti ievilkties. Nolej šķidrumu caur marli un uz mazas uguns uzvāra. Pievieno glāzi cukura vai medus un vāra saturu līdz biezai konsistencei. Kad atdziest, var sākt lietot. Dzert 3 reizes dienā pa 15 g neatkarīgi no ēdienreizes.

Novārījumi pie pielonefrīta
Šis līdzeklis palīdz ar to, ka mazina sāpes nieru rajonā.

Sajauc pa 2 ēdamkarotēm sausu vērmeļu, mellenu un lavandas zāles, 1 ēdamkaroti vītola mizas, 4 ēdamkarotes aptiekas kumelīšu. Ūdens daudzumu aprēķina šādi: uz 10 g izejvielu – 100 ml ūdens. Zāles vāra uz mazas uguns apmēram 15 minūtes, pēc tam novārījumu atdzesē un izkāš. Atkārtoti uzvāra, ļauj novārījumam atdzist un sāk lietot. Pirmajā mēnesī dienā izdzer 3 glāzes novārījuma, nākamajā – divreiz dienā pa 200 g. Trešajā mēnesī norma samazinās līdz vienas glāzes ārstnieciskā sastāva uzņemšanai tukšā dūšā.

Ja sāp tikai viena niere, pietiek tikai ar kompresēm: novārījumā samitrina audumu un uzliek kompresi uz tās jostasvietas puses, kur sāp.

Pret prostatītu

Visbiežāk prostatīta ārstēšanai izmanto uzlējumus uz vērmeļu bāzes.

1. Jāsajauc viena daļa vērmeļu ziedu un pa divām daļām piparu sūreņu zāles, lauku kosas zāles, meža lazdu lapu un trīs daļas aptiekas kumelīšu. Zāļu maisījumu (1 ēdamkarote) aplej ar verdošu ūdeni (glāze) un atstāj uz stundu ievilkties. Izkāš un lieto pusstundu pirms ēšanas 3 reizes dienā.
2. Vērmeļu ziedus (1 ēdamkarote) aplej ar verdošu ūdeni (glāze) un ļauj ievilkties stundu. Izkāš un sadala 3 daļās. Izdzert dienas laikā pusstundu pirms ēšanas.
3. Ņem pa 100 g sausas pelašķu zāles, vērmeļu un priežu pumpuru. Augu maisījumu sajauc, aplej ar 1 l silta ūdens un liek uz mazas uguns, vāra 2,5 stundas. Noņem no plīts un atstāj ievilkties uz diennakti, pēc tam izkāš un pievieno 50 g konjaka un glāzi svaigi spiestas alvejas sulas. Pievieno 1 ēdamkaroti medus saldināšanai. Lietot pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā neatkarīgi no ēdienreizes.

Pret klepu

Pret klepu un saaukstēšanos vērmeles ir arī efektīvas, ārstēšanai var izmantot spirta tinktūru.

Aplej ar 200 ml spirta 2–3 ēdamkarotes sasmalcinātu vērmeļu lapu, vēlams svaigi noplūktu, bet var arī sausu izejvielu. Uzsilda maisījumu ūdens peldē apmēram 20 minūtes. Noņem no ūdens peldes, izšķīdina tinktūrā 1 tējkaroti medus un atstāj ievilkties 12 stundas, pēc tam izkāš.

Lietot pa 2 ēdamkarotēm no rīta un vakarā. Var uzkost šo līdzekli ar augļiem, lai mazinātu rūgtumu.

Pret parazītiem

Lai attīrītu zarnas un atbrīvotos no parazītiem, jāsagatavo īpašs uzlējums ar vērmelēm un ķiplokiem, ko pēc tam izmanto ar klizmas palīdzību.

1. Šķīdums pret tārpiem. 1 ēdamkaroti ar kaudzi sasmalcinātu vērmelju aplej ar glāzi verdoša ūdens un atstāj uz stundu. Pa to laiku izspiež pusglāzi ķiploku sulas. Izkāš vērmelju uzlējumu, pievieno ķiploku sulu. Sastāvs klizmas veikšanai ir gatavs!
2. Tēja pret tārpiem. Lai izdzītu apaļos parazītus, ārstniecības augu speciālisti iesaka 10 dienas dzert vērmelju tēju. To pagatavot ir vienkārši: 1 tējkaroti sausās izejvielas aplej ar glāzi verdoša ūdens un lieto no rītiem un vakariem pa 3 ēdamkarotēm.
3. Prettārpu pulveris. Sasmalcina javā vai kafijas dzirnaviņās 100 g kaltētu vērmelju. Pirmajās trīs dienās ik pēc 2 stundām lieto pa 1 tējkarotei iegūtā pulvera un uzdzer ar ūdeni. Turpmākajās dienās intervālu starp lietošanas reizēm palielina. Visu pulveri izlieto nedēļas laikā. Šo ārstēšanas metodi ieteicams lietot 2 reizes gadā, īpaši tiem, kam ir ciešs kontakts ar dzīvniekiem – strādā ar tiem vai tur tos mājsaimniecībā.

Pret herpesu

Aplej ar verdošu ūdeni 1 ēdamkaroti kaltētu vērmelju izejvielas. Pārklāj ar vāku un ietin, lai ievilktos 3 stundas. Izkāš un ar šo uzlējumu ieziež herpes čūliņas uz lūpām. Var pielīmēt gabaliņu iztvaicētas lapas un paturēt to sāpīgajā vietā. Iesaka lietot uzlējumu kā tēju 2 reizes dienā, ja vēlas – ar medu.

Onkoloģijas gadījumā

Rūgtā vērmelju tinktūra dod organismam spēkus cīnīties ar smagu slimību, neitralizē cilvēka organismā brīvos radikāļus, attīra aknas no toksīniem, kas ir īpaši aktuāli, ja pacients saņem ķīmijterapijas ārstēšanu. Šo līdzekli var lietot tikai kā atbalstošu papildinājumu pamata ārstēšanai, ko noteicis ārsts.

Sagatavo 5 g kaltētas vērmelju zāles un pa 50 g mežrozīšu augļu un pelašķu zāles. Aplej izejvielas ar 3 l verdoša ūdens un atstāj ievilkties 2 stundas. Pēc tam liek uz ūdens peldi un vāra vēl 2 stundas. Noņem no uguns, ietin siltumā dvielī un atstāj ievilkties diennakti. Tad uzlējumā ieber 200 g sausa čagas ekstrakta pulvera un pievieno 2 saujas smalki sagrieztu alvejas lapu. Bagātina uzlējumu ar glāzi konjaka un 3–4 ēdamkarotēm medus. Lieto pa 1 ēdamkarotei dziedinošā līdzekļa pirms katras ēdienreizes.

Bronhīta gadījumā

No vērmelēm var pagatavot dažādus līdzekļus bronhīta ārstēšanai: novārījumus, tējas, uzlējumus, inhalācijas.

1. Novārījums pret bronhītu. Līdzeklis, kas pagatavots pēc šīs receptes, ir efektīvs ne tikai pret bronhītu, bet arī plaušu slimībām. Aplej ar 300 ml auksta ūdens 1 ēdamkaroti kaltētas vērmelju ārstniecības izejvielas. Liek uz uguns un vāra 3 minūtes. Noņem no uguns un atstāj ievilkties 45 minūtes. Izkāš un izdzer dienas laikā, sadalot 3 devās. Dzer 15–20 minūtes pirms ēdienreizes.
2. Tinktūra pret sausu klepu. Jāielej 20 g sausas vērmeles izejvielas ar 0,5 ml laba degvīna. Tai jāstāv vismaz diennakti tumšā vietā istabas temperatūrā. Lietot 3 reizes dienā pa 1 ēdamkarotei. Dzert pirms ēšanas un uz nakti. Ja tinktūrai pievieno 2 ēdamkarotes medus, tā būs efektīva stipra bronhīta gadījumā ar aizsprostojošu klepu. Lietot pēc tās pašas shēmas. Klepus sāks strauji atkāpties otrajā dienā pēc lietošanas sākuma.
3. Bezalkohola uzlējums pret klepu. Šis līdzeklis arī lieliski iedarbojas pret bronhītu. Atšķirībā no spirta tinktūras, to var dot bērniem. Jāaplej 40 g zāles ar glāzi verdoša ūdens un, pārklājot ar vāku, jāļauj ievilkties vienu stundu. Izkāš un dzer 3 reizes dienā pa ēdamkarotei, pievienojot medu.
4. Inhalācijas ar eļļu pret klepu. Inhalācijām pret bronhītu der nevis mājās gatavots eļļas ekstrakts, bet gan vērmeles ēteriskā eļļa, ko var iegādāties aptiekā. Ja ir speciāls inhalators, var iepilināt tajā 1–2 pilienus ēteriskās eļļas un elpot. Ja inhalatora nav, var iepilināt 3–5 pilienus dziednieciskās eļļas karstā ūdenī un elpot, noliecoties virs trauka un apklājot galvu ar dvieli.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Uzlējums

Uzlējums jāsagatavo tādā daudzumā, kāds nepieciešams vienai dienai, jo tas nav paredzēts ilgstošai uzglabāšanai. Dienas porcijai pietiek ar 2 tējkarotēm sausās vērmeles lapu pulvera. Jāaplej to ar glāzi verdoša ūdens, cieši jāpārklāj ar vāku. Pēc 20 minūtēm jāizkāš un jādzer.

Tinktūra

Tinktūra labi iedarbojas kombinētā klepus, saaukstēšanās un vīrusu elpceļu infekciju ārstēšanā. Bet bērniem šis līdzeklis ir aizliegts, jo satur spirtu.

Lai iegūtu tinktūru, stikla traukā jāielej 2 ēdamkarotes sasmalcinātu vērmeles lapu ar glāzi kvalitatīva degvīna, jāsakrata un jāliek ūdens peldē uz 20 minūtēm. Jānoņem no uguns un jāatstāj tālākai ievilkšanai uz 6 stundām, tad jāizkāš, jāizspiež zāli, bet iegūtā tinktūra jāielej pudelītē, jāaizskrūvē ar vāciņu un jāievieto ledusskapī.

Novārījums

Lai pagatavotu novārījumu pēc klasiskās receptes, nepieciešamas gan sausās izejvielas, gan svaigas lapas. Sausās vērmeles vajag 0,5 ēdamkarotes, svaigu sasmalcinātu lapu – pilnu ēdamkaroti. Jāaplej ar glāzi karsta ūdens un jāliek uz uguns. Kad uzvārās, jāvāra uz mazas uguns 20 minūtes. Jānoņem no uguns, un, kad atdziest, jāizkāš.

Novārījums pēc šīs receptes normalizē vielmaiņas procesu.

Novārījums no sausas zāles
Līdzeklis hemoroīdu ārstēšanai tiek gatavots no sausas vērmeles, un pēc tam lietots klizmas veidā.

Lai pagatavotu dziedniecisku novārījumu, jāaplej 4 ēdamkarotes ārstniecības auga ar 1 litru ūdens, jāuzvāra un jāvāra 7 minūtes uz mazas uguns. Jānoņem no uguns, jāietin dvielī siltuma uzturēšanai un jāļauj ievilkties apmēram 6 stundas. Pirms lietošanas jāizkāš.

Vērmeļu saknes novārījums
Iebēriet verdošā ūdenī žāvētu un sasmalcinātu vērmeļu sakni (2 ēdamkarotes). Vāriet 10 minūtes zem vāka, lai ēteriskās eļļas neiztvaikotu. Kad atdzisis, novārījumu izkāšiet un izdzeriet visas dienas garumā, vienā reizē uzņemot 2 ēdamkarotes – 30 minūtes pirms ēšanas. Šis sastāvs efektīvi iedarbojas pie gremošanas un dzimumorgānu onkoloģiskām slimībām, kā arī kā prettārpu līdzeklis.

Tēja

Lai uzlabotu imunitāti, ieteicams izdzert tēju ar vērmelēm. Lai to pagatavotu, tējkannā jāuzvāra parastā iemīļotā zaļā tēja. Citā traukā aplejiet 1 tējkaroti vērmeļu ar pusglāzi verdoša ūdens. Nogaidiet 5–7 minūtes, izkāšiet vērmeļu uzlējumu un ielejiet to tējkannā ar tēju. Ļaujiet tām kopā nostāvēties vēl 5 minūtes, pēc tam var dzert. Zāļu aromāts zaļajai tējai ar smalko vērmeļu rūgtumu – tas ir tik garšīgi! Varat pievienot saldumu ar cukuru vai dzert kopā ar medu.

Eļļa

Mājas apstākļos var pagatavot vērmeļu eļļu. Protams, tā nebūs tā ēteriskā eļļa, kādu pārdod aptiekā, to ražo ar īpašu iekārtu un atbilstošiem tehnoloģiskiem procesiem. Taču pašu spēkiem iegūt noderīgu vērmeļu eļļas koncentrātu ir pilnībā iespējams.

Lai pagatavotu mājas eļļu, jāņem puslitra burka svaigu vērmeļu lapu, lapas īpaši nesablīvējot. Pēc tam lapas pilnībā pārlejiet ar olīveļļu, saulespuķu eļļu vai linsēklu eļļu, burku aizveriet ar skrūvējamu vāciņu. Uzliet vismaz 2 nedēļas – šajā laikā derīgās vielas no lapām pāries eļļā, tā kļūs tumši zaļa. Kļuvusi zaļa – tas nozīmē, ka ir gatavs. Var izkāst un ievietot ledusskapī, lai pēc tam lietotu pēc vajadzības, ārstētu čūlas, brūcītes.

Lietojums kosmetoloģijā

Pateicoties tam, ka vērmeles satur daudz minerālvielu kompleksu, vitamīnu un organisko skābju, tās plaši izmanto sejas ādas sakārtošanai: novērš lobīšanos, iekaisumus, cīnās ar pūtītēm, atjauno un izlīdzina ādu. Lai padarītu sievietes skaistas, no vērmelēm gatavo losjonus, kompreses, eļļas, tonikus, krēmu, novārījumus un ledus kubiņus, tinktūras un maskas. Visbiežāk kosmētikas nolūkos izmanto parastās rūgtās vērmeles, kas slavenas ar pretiekaisuma un antibakteriālām īpašībām.

Sejai vērmeles darbojas šādi: normalizē tauku dziedzeru darbību, izžāvējot pārlieku taukainu ādu, novērš apsārtumus un iekaisumus, likvidējot patogēno mikrofloru, atbrīvo no pūtītēm un aknes, stimulē vielmaiņas procesus un šūnu atjaunošanos, padara gaišāku un novērš pigmentācijas plankumus.

Līdzekļi uz šī auga bāzes ir piemēroti lietošanai dažādiem ādas tipiem, bet visbiežāk tos lieto taukainai un pūtīšu veidošanai pakļautai ādai. To efektivitāti šajā gadījumā nodrošina dezinficējošas sastāvdaļas. Šī iemesla dēļ tās izmanto arī ādas slimību ārstēšanai – piemēram, psoriāzes, ekzēmas, dermatīta, nātrenes, demodikozes un diatēzes.

Pirms vērmeles saturoša līdzekļa lietošanas jāpārbauda organisma individuālā reakcija uz sastāvdaļām: uzklājiet līdzekli uz elkoņa vai plaukstas locītavas iekšpuses uz 25–30 minūtēm. Ja neparādās apsārtums vai lobīšanās, varat izmantot vērmeles skaistumkopšanai.

Losjons

Lai pagatavotu losjonu, jāsajauc 1 tējkarote spirta vērmeles tinktūras ar 300 ml minerālūdens un 20 pilieniem mandeļu eļļas (to var iegādāties aptiekā). Pārlejiet iegūto līdzekli stikla pudelē ar aizskrūvējamu vāciņu un glabājiet losjonu ledusskapī. Noslaukiet ar to seju no rīta un vakarā pēc mazgāšanās, pēc tam ieteicams uzklāt mitrinošu krēmu.

Šāds līdzeklis veicina poru dziļu attīrīšanu, ādas barošanu ar vitamīniem, minerālvielām un mikroelementiem. Pateicoties tā lietošanai, uzlabojas asinsrite, atjaunojas ādas tonis, izlīdzinās tās struktūra un seja kļūst svaigāka.

Ledus kubiņi

Ar ledus gabaliņiem, kas pagatavoti no ārstniecības augu novārījuma, noslauka seju, kas ļauj noņemt pūtītes un iekaisumus, mazināt apsārtumu un normalizēt ādas krāsu, sašaurināt poras un "uzmundrināt" ādu. Turklāt aukstums lieliski "trenē" asinsvadus, padarot tos elastīgākus. Ādu apstrādā pēc mazgāšanās. Īpaši noderīga šī metode ir aknes un demodikozes ārstēšanā. Lai sasniegtu labāku efektu, nepieciešams 7–10 šādu procedūru kurss.

Kosmetiskā eļļa

1 ēdamkaroti sasmalcinātu svaigu vērmeles lapu aplejiet ar 100 ml eļļas – varat izmantot olīvu, saulespuķu vai linsēklu eļļu. Uzlietiet ne mazāk kā 3 diennaktis stikla traukā istabas temperatūrā tumšā telpā. Izkāšiet un varat lietot.

Pievienojiet pāris pilienu iegūtās eļļas krēmam, ko parasti lieto rīta sejas kopšanai. Vakarā varat uzklāt sejai eļļu tīrā veidā, bez krēma.

Šāda eļļa ir piemērota dāmām ar jebkuru ādas tipu. Tā palīdz atjaunot ādu, mīkstina to, padara elastīgāku un izlīdzina nelielas grumbiņas.

Balinoša maska

Šāda maska palīdzēs padarīt seju gaišāku, noņemt nobriedušas ādas pigmentāciju un padarīt vasaras raibumus neredzamus. Šo līdzekli ir labi lietot pirms brauciena uz jūru, lai iedegums būtu vienmērīgs.

Pa 1 ēdamkarotei auzu pārslu un vērmeles samaļ kafijas dzirnaviņās un pakāpeniski, nelielu daudzumu, aplejiet ar 50–60 ml zaļās tējas. Samaisiet līdz pastas konsistencei un pievienojiet 1 tējkaroti citrona sulas. Uzklājiet līdzekli uz sejas, īpaši rūpīgi apstrādājot pigmenta plankumus. Ļaujiet maskai palikt uz ādas apmēram 15 minūtes. Mēneša laikā pirms atvaļinājuma veiciet šo procedūru 4–5 reizes.

Ja āda ir sausa, tējas vietā izmantojiet skābo krējumu, treknu pienu vai saldo krējumu. Iegūto pastu uzklājiet uz sejas uz 20 minūtēm.

Skrubja maska kombinētai ādai

Seja jāuztvaicē ar karstu dvieli: iemērc to karstā ūdenī, izgriež un uzliek uz zoda, vaigiem un pieres. Nogulieties 5 minūtes, kamēr dvielis atdziest. Atkārtojiet procedūru vēlreiz un atkal pagaidiet 5 minūtes. Pēc tam ņemiet izžāvētu un sasmalcinātu vērmeles zāli un uzklājiet to uz sejas, maigi masējot ādu. Vērmele darbojas kā maigs abrazīvs līdzeklis, attīra ādu no vecajām šūnām un dziļajiem netīrumiem, kā arī stimulē tās atjaunošanās procesu.

Maska iekaisušai ādai

Vispirms jāsagatavo vērmeles uzlējums: 1 ēdamkaroti augu izejvielas aplej ar 100 ml karsta ūdens. Kad uzlējums ievilcies (apmēram pēc 30–40 minūtēm), to nokāš, bet augu masu sajauc ar 2 ēdamkarotēm skābā krējuma un uzklāj uz sejas. Nomazgājieties pēc 15 minūtēm. Ja masku lieto regulāri – reizi nedēļā, tā ne tikai mazinās iekaisumu, bet arī veicinās ādas balināšanu.

Pret pūtītēm

Vērmeles spēja novērst iekaisumu tiek izmantota maskās dažādu ādas problēmu ārstēšanai.

1 ēdamkarotei badagas pulvera (nopērkams aptiekā) pamazām pievienojiet minerālūdeni, samaisiet, lai iegūtu šķidra skābā krējuma konsistenci, un atstājiet uz 10 minūtēm ievilkties. Sajauciet 1 tējkaroti vērmeles sulas ar tikpat daudz aptiekas kumelītes uzlējuma un pievienojiet badagas maisījumam. Iegūto līdzekli uzklājiet uz attīrītas ādas uz 18–20 minūtēm.

Lietojiet šādu masku reizi nedēļā, kopējais kursa ilgums ir no 5 līdz 7 dienām.

Ārstnieciskā maska

Pagatavojiet novārījumu no vērmeles lapām: 10 minūtes vāriet 2 ēdamkarotes sausas sasmalcinātas izejvielas 2 glāzēs verdoša ūdens. Atdzesējiet un nokāš. Pagatavojiet pastu no 50–70 g auzu pārslu, pamazām pievienojot novārījumu. Uzklājiet iegūto maisījumu uz sejas ādas uz 15–20 minūtēm.

Atlikušo novārījumu neizlejiet. To var izmantot no rīta ādas noslaucīšanai, lai tonizētu un piešķirtu tai svaigu izskatu.

Maska taukainai ādai

10 minūtes vāriet 1 ēdamkaroti sausas vērmeles glāzē ūdens. Atdzesējiet, nokāš. Sakuliet olas baltumu un uzmanīgi samaisiet to ar novārījumu. Uzklājiet uz sejas uz 20 minūtēm. Tas palīdzēs novērst taukainu spīdumu, attīrīt un sašaurināt poras, kā arī nostiprināt sejas ovālu.

Spirta maska

Ņemiet 2 tējkarotes vērmeles spirta uzlējuma, samaisiet ar 1 ēdamkaroti medus. Izmantojot vates disku, uzklājiet uz sejas uz 30 minūtēm. Noskalojiet ar siltu ūdeni.

Maska pret izsitumiem uz sejas

Sarīvējiet citrona dzelteno augšējo miziņu – miziņu. Maskai būs nepieciešami 20 g (apmēram 2 tējkarotes) miziņas. Sajauciet to ar 50 g no brokastīm pāri palikušās auzu pārslu putras uz piena un 50 ml vērmeles novārījuma. Uzklājiet maisījumu uz sejas uz 20 minūtēm. Atkārtojiet šo procedūru 2 reizes nedēļā, ārstēšanas ilgums – mēnesis.

Pretgrumbu maska

1 ēdamkaroti sausas vērmeles samaisiet ar 2 ēdamkarotēm salvijas un aplejiet ar nelielu daudzumu karsta ūdens, lai iegūtu pastu. Sajauciet ar 10 g (vai 2 tējkarotēm) biezpiena un vistas dzeltenumu un ar masējošām kustībām uzklājiet uz sejas, iepriekš to attīrot.

Noskalojiet maisījumu pēc 15–20 minūtēm un noslaukiet seju ar ledus kubiņu, kas pagatavots no vērmeles novārījuma. Vislielāko efektu var sasniegt, ja šādu masku lieto reizi 4–5 dienās, kopā būs nepieciešamas 7–8 procedūras.

Atjaunojoša maska

Šai maskai piemīt pretnovecošanās īpašības, jo tās sastāvā ietilpst antioksidanti.

Lai pagatavotu, jāsajauc sausas vērmeles izejviela ar asinszāli, piparmētru, kumelīti, māllēpi, salviju. Vērmeles ņem 1 tējkaroti, pārējos augus – pa 2 tējkarotēm. Aplejiet ar karstu ūdeni un atstājiet uz 20–25 minūtēm. Izkāšiet, novārījumu lieciet ledusskapī, lai vēlāk izmantotu rīta mazgāšanai, bet tvaicēto augu maisījumu samaisiet ar 1 tējkaroti skābā krējuma un uzklājiet uz sejas. Pēc 15–20 minūtēm nomazgājiet. Ziemā šādu masku jādara pāris reizes nedēļā, vasarā – vienu reizi.

Uzlējums matiem

Lai uzlabotu galvas ādas stāvokli un samazinātu tās taukainību, var ierīvēt vērmeles uzlējumu: 2 ēdamkarotes sausas zāles aplejiet ar glāzi verdoša ūdens, pārklājiet ar vāku, ietiniet dvielī un atstājiet uz 10–12 stundām, pēc tam ierīvējiet ādā zem matiem, neskalojiet. Šādu procedūru var atkārtot divas reizes nedēļā. Papildus taukainības samazināšanai tā palīdzēs atbrīvoties no blaugznām un spēcīgas matu izkrišanas.

Novārījums skalošanai

Novārījums palīdzēs atbrīvoties no galvas niezes, stiprinās matus un nedaudz maskēs atsevišķus sirmus matus.

1 ēdamkaroti sasmalcinātas sausas vērmeles aplejiet ar glāzi verdoša ūdens un vāriet 5 minūtes uz lēnas uguns. Atdzesējiet, izkāšiet un atšķaidiet ar 1 l ūdens. Izskalojiet matus pēc galvas mazgāšanas.

Maska matu augšanai

Aplejiet 2 ēdamkarotes zāles ar 200 ml alus un karsējiet maisījumu ūdens peldē 15 minūtes. Kad atdziest līdz paciešamai temperatūrai, uzklājiet uz matiem ar masējošām kustībām, ietiniet galvu dvielī uz pusstundu, pēc tam noskalojiet. Šāda maska ne tikai stiprinās matu saknes, bet arī paātrinās to ataugšanu.

Maska pret blaugznām

Samaisiet līdz viendabīgai masai 1 ēdamkaroti vērmeles novārījuma, dzeltenumu un 15 g medus. Ieeļļojiet ar šo maisījumu matus un ādu zem tiem, aptiniet galvu ar pārtikas plēvi un siltiniet ar dvieli. Turiet masku uz galvas pusstundu, pēc tam noskalojiet. Šis līdzeklis palīdzēs atbrīvoties no jebkura veida blaugznām.

Lietošanas kontrindikācijas

Grūtniecēm nekādā gadījumā nedrīkst lietot nekādus sastāvus uz vērmeles bāzes: labākajā gadījumā var rasties alerģija nākamajam bērnam, bet vēl draudīgāk, tas var izraisīt spontāno abortu. Topošajām māmiņām nav aizliegts pastaigāties pa laukiem un elpot augu smaržas, tostarp ieelpot rūgto aromātu. Sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, vērmele ir kontrindicēta. Bērniem sastāvus uz vērmeles bāzes var dot tikai ar lielu piesardzību un tikai pēc konsultācijas ar ārstu.

Tieša kontrindikācija vērmelei ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, gastrīts ar pazeminātu skābumu, kā arī gremošanas orgānu slimības saasinājuma periodā.

Nedrīkst lietot sastāvus uz vērmeles bāzes tromboflebīta gadījumā. Ja tiek konstatēta organisma individuāla nepanesība, šo zāļu lietošanu labāk neveikt.

Tā kā vērmeļu pārdozēšana pat samērā veselam cilvēkam var izraisīt redzes halucinācijas un nekontrolējamu muskuļu trīci, tad cilvēkiem, kuri cieš no garīgiem traucējumiem, kā arī nopietnām nervu sistēmas slimībām, šīs zāles iekšķīga lietošana ir pilnīgi kontrindicēta.

Pārāk spēcīgi var iedarboties uz šī auga bāzes veidoti līdzekļi cilvēkiem ar lieko svaru vecumā.

Tomēr visi, kuriem ir aizliegta iekšķīga vērmeļu lietošana, var ārstēties ar ārējiem līdzekļiem – uzlikt aplikācijas, kompreses, losjonus.

Vērmeļu pārdozēšanas gadījumā var rasties stipras galvassāpes un reibonis, iespējama slikta dūša līdz pat vemšanai. Vājums un letarģija līdz samaņas zudumam, dzirdes, redzes un taustes halucinācijas, kā arī krampji un konvulsijas – šādas pārdozēšanas izpausmes arī ir iespējamas.

Rūgtās vērmeles foto