Pelašķis: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Pelašķis plaši tiek izmantots medicīnā, kosmetoloģijā, kulinārijā, dietoloģijā. Augs bieži tiek iekļauts pretcelulīta masāžas līdzekļos. Tāpat pelašķis ir spēcīgs prettārpu līdzeklis un antiseptisks līdzeklis. Uz tā bāzes izgatavotie līdzekļi vienmērīgi noņem atmirušās ādas daļiņas, novērš svīšanu, efektīvi cīnās ar sēnītēm.

Ķīmiskais sastāvs

Pelašķa sastāvā ir šādi ķīmiskie elementi un savienojumi:

1. Akonītskābe – paaugstina starpšūnu vielas fermentatīvās īpašības un paātrina intracelulāros vielmaiņas procesus.
2. Ahilleīns – palielina trombocītu skaitu asins plazmā.
3. Kumarīns (zema koncentrācija) – kavē asins recēšanu.
4. Inulīns un asparagīns – normalizē olbaltumvielu un tauku vielmaiņu.
5. Holīns – normalizē žults viskozitāti un skābumu.
6. Cineols – iedarbojas uz grampozitīvām baktērijām, atņemot tām šķidrumu.
7. Kariofillēns – novērš depresiju.
8. Kampars – spēcīgs mukolītisks līdzeklis.
9. Miecines – atņem šķidrumu no gļotādas un asinīm, palielina viskozitāti.
10. Kvercetīns – atjauno muguras smadzeņu neironu darbību.
11. Tujols (nenozīmīga koncentrācija) – toksisks cilvēkam.
12. Vitamīni K, C.

Kā tas izskatās un kur aug

Pelašķis aug mērenā klimata joslā Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Augu kultivē arī Austrālijā. Nosaukums radies no lapas segmentu daudzskaitlīguma. Augs biežāk sastopams meža pļavās, krūmājos, stepē. Veģetācijas cikls – 3–5 gadi.

Sakņu sistēma šķiedrveida, stublāji stāvi. Vidējais augstums – 50–80 cm, maksimālais augstums – vairāk nekā 120 cm, lapas plātnes garums – līdz 15 cm, platums – līdz 3 cm. Lapas kontūra lancetveida. Lapa sadalīta sīkos segmentos, kas atgādina spalvas. Malas platums – līdz 0,2 cm ar nelielu, nedzeloni ērkšķi galā. Piezemes lapas ir cietas, lielas, stublāja lapas – mazākas, mīkstākas.

Ziedkopas savāktas groziņos. Malās ziedi rozā, balti. Tuvāk vidum – dzelteni. Auglis – bezspārnu sēklenis līdz 5 mm garš.

Sugas

Pelašķis pieder divdīgļlapju klasei, kurvjziežu dzimtai, un tajā ir vairāk nekā 100 sugu. Visizplatītākā ir parastais pelašķis.

Citas sugas:

1. Ptarmika – piemīt izteiktas baktericīdas īpašības.
2. Tavolgovais – visretākais.
3. Lielgalvainais – zied vasaras beigās, mitrummīlošs.
4. Ageratlapu – saulmīlošs, aug galvenokārt kaļķainā augsnē.
5. Filcainais – salizturīgs.
6. Zeltainais – zied no jūnija līdz septembrim.
7. Lietussarga tipa – galvenokārt izmanto ainavu dizainā.
8. Kēlera pelašķis – mūžzaļš.
9. Serbiskais – mīl smilšainu augsni, nav prasīgs pret augšanas apstākļiem.
10. Rotta – mitrummīlošs.

Ārstniecības nolūkos izmanto augstus augu veidus: lielgalvaino, ptarnikas, parasto.

Vākšana un uzglabāšana

Pelašķi vāc jūnijā–augustā. Ziedkopas jānogriež 3.–5. dienā no ziedēšanas sākuma. Ārstniecības nolūkos nav ieteicams vākt stublājus, jo tajos ir augsta miecvielu un indīgo vielu koncentrācija. Pārdozēšana var izraisīt organisma intoksikāciju, bradikardiju, asinsvadu aizsprostošanos ar trombiem asins sabiezēšanas dēļ.

Kosmētikas nolūkos vēlams vākt stublājus, lapas augusta beigās. Ārējai lietošanai kā pretsēnīšu, pretcelulīta līdzekli ņem tikai stublājus, kad augs sāk izžūt.

Jāžāvē vai nu elektriskajā žāvētājā, vai brīvā dabā, nepieļaujot saules staru iekļūšanu. Ultravioletais starojums pastiprina sveķu iedarbību, C vitamīna, ēteru sadalīšanos, kas vājina pretiekaisuma iedarbību. Perorālai lietošanai šī metode ir aizliegta, tā izraisa strauju distrofiju, organisma intoksikāciju, gļotādu, kaulu audu noārdīšanos. Metode ir neaizvietojama strutaino hemoroīdu ārstēšanā, kā pretsēnīšu līdzeklis ārējai lietošanai, dzimumslimībām vannu, ziežu, klizmu veidā, galvas ādas attaukošanai (skalošanas līdzekļi).

Sejas ādas ārstēšanai izmanto tikai jaunas lapas vai ziedus 1.–2. ziedēšanas dienā. Lapas jāvāc aprīļa beigās, maijā, jāžāvē brīvā dabā. Noteikums attiecas arī uz mazuļu vannošanu. Klizmu veidā bērniem no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem var lietot tikai jaunas lapas, vēlams svaigā veidā.

Uzglabājot jāizmanto sausas, cieši noslēdzamas stikla tvertnes. Pirms iepakošanas obligāta sausa sterilizācija. Ja augs tiek uzglabāts lina maisiņā, telpā nedrīkst būt citi dārzeņi, augļi, žāvēti augļi, augi. Pelašķis nemaina ķīmiskās īpašības tikai tuvumā ar asinszāli. Tuvums ar vīnogām, rozīnēm, žāvētām plūmēm pastiprina īpašības paaugstināt skābumu, strauju žults izdalīšanos, vemšanu neatkarīgi no lietoto līdzekļu veida un daudzuma.

Anēmijas gadījumā izejviela jāizžāvē atsevišķi, jāuzglabā vienā traukā ar ceļmallapu proporcijā 1:1. Lietot tikai kā skalošanas līdzekli smaganām. 1 tējkaroti maisījuma aplej ar 100 ml verdoša ūdens, ļauj atdzist līdz komfortablai temperatūrai, nenoķidājot, izskalo muti. Porcija paredzēta vienreizējai lietošanai. Nedrīkst gatavot krājumā, līdzeklis stipri savelk smaganas. Ja anēmiju pavada strutošana, maisījumam jāatstāj nostāvēties nakti.

Jaunus augus elektriskajā žāvētājā labāk žāvēt temperatūrā, kas nepārsniedz +40°C, nobriedušus – +50°C. Ja pēc žāvēšanas ir mitrums, jāuzkarsē cepeškrāsns līdz 200°C, ievietot pelašķi uz pāris minūtēm, izslēgt.

Zupām un salātiem ir labi sasaldēt jaunās lapas. Tās jānomazgā, jāizklāj uz lina salvetes, jāļauj nožūt, jāiepako polietilēna maisiņos. Pirms sasaldēšanas nav vēlams griezt, jo traukos garšviela kļūst sausa. Sasaldējot ledus veidnēs, izejviela kļūst rūgta.

Gaļas marinādēm vajag sagriezt jaunās lapas, pievienot sāli attiecībā 1:1. Cieši piepildīt burku sausai sterilizācijai, vienlaikus izspiežot sulu. Ideāla sagatave – 1/5 no kopējā sāls un pelašķa daudzuma.

Ņemt vienādās daļās pelašķi un ķiploku. Izlaist caur gaļas maļamo mašīnu. Pievienot trešdaļu sāls no kopējā daudzuma, cieši salikt burkā sausai sterilizācijai, neizspiežot sulu. Garšviela ir piemērota cūkgaļas un jēra gaļas cepšanai.

Var izmantot žāvētus garšaugus atjaunojošās kāju vannās. Uz 3 L verdoša ūdens ņemt 1 tējkaroti maisījuma, lietošanai kā pretsēnīšu līdzekli – 4 ēdamkarotes. Turēt kājas ne ilgāk par 5 minūtēm, pēc tam noskalot ar siltu ūdeni. Uzglabāt novārījumu ledusskapī 6–7 mēnešus. Pēc tam tas kļūst ciets un iegūst asu garšu.

Pelašķa ārstnieciskās īpašības

Pelašķim ir šādas īpašības:

• savelkoša;
• pretiekaisuma;
• pretmikrobu;
• pretsēnīšu;
• asins un kuņģa-zarnu trakta skābuma paaugstināšana;
• šķidrumu sabiezēšana organismā;
• strutu un gļotādu izžāvēšana;
• olbaltumvielu sintēzes stimulēšana (muskuļu sablīvēšana);
• drudža mazināšana (maksimāla efektivitāte, ja temperatūru izraisījis infekcijas izraisītājs);
• asinsvadu sieniņu stiprināšana paaugstināta šķidruma līdzsvara gadījumā;
• fosfolipīdu metabolisma normalizācija (aptaukošanās, steatoze);
• gremošanas sekrētu sastrēgumu likvidēšana;
• gļotādu konsistences normalizācija (mazos daudzumos);
• cukura līmeņa pazemināšana;
• brūču dzīšana (vēlams kombinēt ar kumelīti un ceļtekām, lai izvairītos no rētu veidošanās).

Nevar izmantot garšaugu kā imūnstiprinošu vai pretvēža līdzekli profilakses nolūkos. Kā imūnstiprinošs līdzeklis tas var izraisīt autoimūnu slimību, kā arī provocē kalcija neitralizāciju un izskalošanos. Parasti, lietojot profilaktiski, vēža šūnas sāk skart smadzenes, jo vielmaiņas procesu paātrināšanās dēļ metastāzes izplatās ātrāk. Ja uzturā trūkst tauku, metastāzes skar kaulus un iekšējos orgānus.

Sievietēm

Pelašķi izmanto ginekoloģijā piena sēnītes, mastopātijas, audzēju ārstēšanai. Savelkošo īpašību dēļ augs ir efektīvs dzemdes asiņošanas, bagātīgu izdalījumu menstruāciju laikā un menopauzes gadījumā:

• novērš svīšanu, samazina sviedru kodīgumu;
• nomierinoši iedarbojas;
• normalizē hormonālo līdzsvaru;
• uzlabo pašsajūtu;
• paaugstina uroģenitālās sistēmas orgānu sieniņu elastību;
• normalizē izdalījumu konsistenci;
• novērš libido samazināšanos;
• stimulē garīgo darbību.

Pelašķis stimulē prolaktīna ražošanu, tāpēc tējas ir efektīvas laktācijas laikā.

200 ml ūdens uzvāra līdz spēcīgai vārīšanai. Pievieno 1 tējk. svaigu izejvielu. Novieto vēsā vietā, bet nepārklāj, pirms lietošanas izkāš. Netur ilgāk par stundu. Ja brūvē kaltētas izejvielas, piens var būt rūgts. Vēlams ņemt jaunas lapas.

Menopauzes laikā labi lietot ziedus. Lapām ir nomierinoša iedarbība, tās novērš sviedru aso smaku, galvassāpes. Ziedi stimulē estrogēna ražošanu, mīkstinot negatīvās sekas, ko rada organisma pārbūve menopauzes periodā. Stublājiem ir spēcīga savelkoša iedarbība.

Vaginālās svecītes lieto strutošanas gadījumā helmintozes, infekciju dēļ. 20 g cūku tauku uzvāra ūdens peldē. Pievieno 1 tējk. medus, pa 4 ēdamk. skuju un pelašķu. Uz lēnas uguns vāra 12–15 minūtes, ļauj atdzist līdz siltam, izkāš. Kad novārījums sacietē, izveido svecītes, ietin folijā. Uzglabā saldētavā. Pirms lietošanas tur stundu istabas temperatūrā. Lieto 1 reizi dienā, vēlams naktī. Ja ir erozijas, samazina skujas līdz 1 ēdamk., pievieno 5 ēdamk. ceļmallapas. Svecītes vēlams gatavot no svaigiem augiem. Venerisko slimību gadījumā var pievienot pa 1 ēdamk. struteņu, nātru, māllēpes.

Sliktas asins recēšanas gadījumā pēc spēcīga asins zuduma uz 200 ml verdošas granātābolu sulas ņem 1 ēdamk. rozīņu, ¾ tējk. pelašķu. Vāra 1–2 minūtes. Pievieno medu pēc garšas. Dzērienu neuzstāj, dzer karstu, neizkāš.

Vīriešiem

Pateicoties pretiekaisuma īpašībām, pelašķus izmanto prostatīta, uretrīta sākuma stadijā un citu uroģenitālās sistēmas iekaisuma un strutojošu slimību ārstēšanai.

Uroģenitālās sistēmas saaukstēšanās gadījumā uz 3 l verdoša ūdens ņem 10 ēdamk. pelašķu, 15–20 liepu ziedu, 4 ēdamk. kumelīšu. Uzvāra apmēram 1 minūti. Ļauj atdzist līdz komfortablai temperatūrai, izkāš. Vanniņu lieto līdz 5 minūtēm, pēc tam noskalo ar siltu ūdeni. Ja ir strutaini izdalījumi, pievieno 2 ēdamk. nātru, 4 ēdamk. asinszāles. Vāra apmēram 5 minūtes. Ja ir čūlas venerisku slimību gadījumā, pievieno 6 ēdamk. ceļmallapas, 1 ēdamk. struteņu, glāzi kukurūzas drīksnu. Pēc izejvielu pievienošanas izslēdz, nejauc, pārklāj ar vāku. Ļauj ievilkties 10–15 minūtes, izkāš. Var lietot sēnīšu gadījumā uz pēdām. Rokām visus produktus samazina uz pusi. Venerisku slimību gadījumā vanniņu nedrīkst lietot ilgāk par 3 minūtēm.

Grūtniecības laikā

Grūtniecība ir absolūta kontrindikācija perorālai un vaginālai lietošanai. Iespējamas šādas sekas:

• spontāns aborts – spontāna dzemdes sieniņu saraušanās intensīvas šķidruma izvadīšanas dēļ;
• iedzimts rahītisms;
• imūnas kaulu audu slimības;
• autoimūnas izpausmes;
• centrālās nervu sistēmas (CNS) attīstības traucējumi;
• iedzimtas CNS patoloģijas;
• neproporcionāla galvas, ekstremitāšu attīstība;
• vispārēja organisma intoksikācija – letāls iznākums gan mātei, gan auglim;
• trombozes, īpaši trešajā trimestrī.

Svarīgi! Pirms jebkura tautas līdzekļa lietošanas grūtniecības laikā, neatkarīgi no trimestra, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Kumelīte var izraisīt asiņošanu, mellenes – skābuma paaugstināšanos, ko pavada izsitumi, ceļteka – iedzimtu aklumu, redzes zudumu mātei pēc dzemdībām.

Zīdīšanas periodā

Pirms lietošanas zīdīšanas periodā jāņem vērā, ka pelašķa sastāvdaļas nonāk mātes pienā. Īpašas briesmas rada miecvielas, K vitamīns, tujols. Tie izraisa zīdaiņa organisma dehidratāciju, intoksikāciju, kuņģa-zarnu trakta sekrēcijas traucējumus. Drīkst lietot tikai vājas tējas, ne vairāk kā 1 reizi dienā, rūpīgi sekojot līdzi bērna stāvoklim. Ja bērns daudz guļ vai sasprindzinās defekācijas laikā, jāpārtrauc lietošana.

Zīdīšanas laikā vēlams pievienot jaunas lapas pirmajiem ēdieniem, sautētai gaļai. Jāņem vērā, ka augs samazina piena tauku saturu, tāpēc ieteicams lietot treknu biezpienu, liellopu gaļu. No putnu gaļas, cūkgaļas, majonēzes, sviesta zīdainim var rasties vēdera uzpūšanās, no aknām – izsitumi.

Ja vēlas pievienot jaunas lapas sautētām aknām, jāpievieno daudz skābā krējuma, lai mīkstinātu flavonoīdu, alkaloīdu iedarbību un palēninātu šķidruma izvadi.

Augs ir efektīvs striju likvidēšanai pēc dzemdībām. Uz 1 litru verdoša ūdens ņemt 2 ēdamkarotes izejvielas. Vārīt 2–3 minūtes, nostādināt diennakti, izkāst. Samērcēt marli šķidrumā. Kompresi turēt 5–10 minūtes. Ja novārījums ir auksts, uzsildīt līdz istabas temperatūrai. Atkārtot vienu reizi dienā pirms dienas miega vai naktī. Otrajā nedēļā ņemt pa 1 ēdamkarotei kumelītes un pelašķa. Kompresi vēlams uzlikt uz dienu, lai āda dabiski atjaunotos.

Pēc jebkura kompreses un vannas apstrādāto vietu noteikti jānoskalo.

Bērniem

Nedrīkst lietot līdzekļus ar pelašķi bērniem līdz 6 gadu vecumam. Iespējamas:

• Centrālās nervu sistēmas attīstības traucējumi – apātija, melanholija;
• periodisks vai hronisks aizcietējums;
• anomāla locītavu attīstība (izspiedums);
• rahītisms;
• nosliece uz alerģiskām izpausmēm, neatkarīgi no alergēna;
• anēmija;
• degeneratīvi, distrofiski procesi vai aptaukošanās pēc lietošanas pārtraukšanas;
• nosliece uz imūnsistēmas slimībām;
• hipotensija, bradikardija;
• nosliece uz obstrukcijām neatkarīgi no kanāla.

Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā var dot nepiesātinātas, nedaudz gaišākas tējas. Pie jebkuriem augiem organisms jāpieradina pakāpeniski. Uz 1 litru šķidruma atļauts pievienot ne vairāk kā 2 zariņus.

Bērniem noteikti jāveic alerģijas tests. Pirmajā reizē var dzert ne vairāk kā 15–20 ml. Jebkāds diskomforts ir kontrindikācija lietošanai. Ja ir sausa āda, bērna vannošanai ir kontrindicēti pelašķis, asinszāle, piparmētra, melnā tēja, sūrene. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot struteni, dadžu saknes. Tas izraisa apdegumus, organisma intoksikāciju.

Svara samazināšanai

Pelašķis uzrāda augstu efektivitāti, samazinot ķermeņa masu. Taču augs paātrina vielmaiņas procesus organismā, vienlaikus sabiezinot šķidrumus. Zaudētie kilogrami rada lielu slodzi sirdij, aknām un nierēm. Straujš cukura līmeņa kritums izraisa neparedzamas ķīmiskas reakcijas, metālu jonizāciju, hipoglikēmiju ar augstu letāla iznākuma iespējamību. Paātrināta vielmaiņa bez savlaicīgas organisma papildināšanas ar nepieciešamo uzturvielu daudzumu noved pie olbaltumvielu sadalīšanās, kaulaudu struktūras traucējumiem. Iespējami spontāni kaulu lūzumi, elpceļu disfunkcija, periodiska temperatūras paaugstināšanās, izsitumi, ādas lobīšanās, ļenganums un muskuļu attīstības disproporcija.

Garšaugu drīkst lietot tikai ēdienu sastāvā. Ja salātos ir iekļauta šī garšviela, noteikti ieteicams tos pārliet ar zema tauku satura skābo krējumu.

Ņemt vārītas bietes un zivs fileju vienādās proporcijās. Bietes sarīvēt, fileju sagriezt patvaļīgi mazos gabaliņos. Uz 200 g maisījuma ņemt 150 ml zema tauku satura skābā krējuma, 0,5 tējk. sinepju. 1 dzeltenumu sakult un garšot salātus. Virsū uzkaisīt 0,5 tējk. smalki sagrieztu jaunu pelašķa lapu. Salātus stipri nesālīt. Tos var lietot ne biežāk kā 2 reizes nedēļā. Pie grēmas no sastāva jāizslēdz sinepes. Var izslēgt zivs fileju, aizstājot to ar sagrieztiem ananasiem. Garšot salātus ar zema tauku satura jogurtu vai skābo krējumu ar cukuru.

Ēdienos nedrīkst kombinēt vairāk par 2 diurētiskiem un cukura līmeni pazeminošiem augiem. Tas izraisa strauju svara zudumu, strijas uz ādas, neatgriezeniskus procesus iekšējo orgānu darbībā. Lai uzturētu kuņģa-zarnu trakta gļotādu, obligāti jāiekļauj uzturā putras, neatteikties no liesas gaļas ēdieniem, zivīm. Ierobežots uzturs var izraisīt garīgās darbības traucējumus, dehidratāciju vai organisma izsīkumu, daļēju vai pilnīgu redzes un dzirdes zudumu.

Nedrīkst kombinēt garšaugu ar neapstrādātiem burkāniem, bietēm. Slikti uzsūcas ne tikai iepriekš minētie produkti, bet arī cits, vienlaikus uzņemtais ēdiens. Pelašķis ar bietēm paātrina metālu izvadīšanu, pastiprina šķidruma sabiezēšanu, palēnina sirdsdarbību. Ar neapstrādātiem sīpoliem iespējami gļotādas apdegumi, paaugstināts skābums kuņģa-zarnu traktā.

Pelašķis tautas medicīnā

Tautas medicīnā augu izmanto kopš Senās Grieķijas laikiem. Augstās toksicitātes dēļ to drīkst lietot tikai pēc saskaņošanas ar pieredzējušu ārstniecības augu speciālistu. Receptes un ieteikumi sniegti informatīviem nolūkiem.

Pie aizcietējuma

Augs nav caureju veicinošs. Izņēmums – augsts gremošanas sekrētu skābums lietošanas brīdī. Izkārnījumi izdalās, pateicoties šķidruma atkāpšanai no kuņģa-zarnu trakta sieniņām un resnās zarnas sašaurināšanai. Kategoriski aizliegts lietot augu kā caurejas līdzekli vai savelkošu līdzekli hemoroīda mezglu un mikroplaisu gadījumā, jo iespējama perforācija.

Ja izkārnījumi ir sablīvēti, ieteicams lietot svecītes uz pelašķa bāzes pēc 1–2 klizmu veikšanas ar 2–3 dienu starpību.

Angīnas gadījumā

Pelašķis ir neaizstājams strutojošu angīnu gadījumā. Lai palielinātu efektivitāti un izvairītos no rētošanās, tas jākombinē ar sīpolu mizām un kumelītēm. Uz 1 litru ļoti verdoša ūdens ņem 2 ēdamkarotes pelašķa, 3 ēdamkarotes kumelīšu un glāzi nomazgātu sīpolu mizu. Inhalāciju veic līdz 2 minūtēm, uzreiz pēc tam izkāš. Lieto kā skalošanas līdzekli kaklam un mutes dobumam visas dienas garumā. Skalo ik pēc 20–30 minūtēm. Uzlabojums iestājas pēc 2–3 stundām. Ja temperatūra pārsniedz 38°C, uzlējumu var izmantot kā skalošanas līdzekli. Jebkādas inhalācijas un karstie kompresi ir aizliegti.

Ādas slimību gadījumā

Novārījumu var izmantot kā vieglu prettārpu līdzekli, kā arī mīkstinošām pretsēnīšu vannām. Tas nepalīdz progresējušas sēnītes gadījumā, bet dezinficē un atjauno ādu. Ne līdz galam izspiestās sastāvdaļas var pielikt uz psoriāzes skartajām vietām un strutainiem izsitumiem, bet turēt ne ilgāk par 10 minūtēm.

Pret alopēciju

Glāzi svaiga, smalki sagriezta auga aplej ar glāzi verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 15 stundas. Sakuļ 1 dzeltenumu putās, no uzlējuma izspiež 100 ml šķidruma. Maisot, pievieno dzeltenumam. Līdzeklis palīdz alopēcijas gadījumā. Masku jātur ne ilgāk par 7 minūtēm, labi jānoskalo ar siltu ūdeni. Nevēlams lietot līdzekli biezos un ātri augošos matos. Tas dziedē matu sīpoliņu, atjauno matu biezumu un paātrina to augšanu.

Ja maisījumam pievieno 5 pilienus smiltsērkšķu eļļas, tas var novērst plankumus pēc apdegumiem.

Pret dizentēriju

Uz 200 ml verdoša ūdens ņem pa 1 ēdamkarotei asinszāles un pelašķa. Līdzeklis palīdz dizentērijas gadījumā. Taču to nedrīkst lietot pārmērīgi, jo šī kombinācija kaitīgi ietekmē aknas.

Cukura diabēta gadījumā

Cukura diabēta gadījumā pelašķi var iekļaut ikdienas uzturā. To noteikti vērts pievienot pirmajiem ēdieniem, uzkaisīt uz sviestmaizēm un gatavām kastroļiem. Uzturā tas jāievieš nelielos daudzumos, pievienojot karstajiem ēdieniem.

Ja iestājas uzlabojums, svarīgi nepalielināt daudzumu, jo iespējams krasšs cukura līmeņa kritiens līdz pat komai. Pirmajos 2 mēnešos regulāri jāmēra glikozes līmenis. Regulāri lietojot, ievērojami samazinās ķermeņa masa, stabilizējas emocionālais fons, parādās nepieciešamība pēc dienas miega. Arī strauji palielinās ēstgriba, tāpēc jāēd nelielās porcijās, neignorējot izsalkumu. Ja tējā ir pelašķis, noteikti jāpievieno arī saldums. Zupām jāpievieno liesas zivis un gaļa. Ieteicams ierobežot auga lietošanu, ja ir tendence uz trombozi. Šajā gadījumā to var plānā kārtā uzkaisīt uz cepeškrāsnī gatavotiem ēdieniem un sviestmaizēm.

Recepte: teļa gaļas gabalu atsit, nedaudz pasāla, bagātīgi pārkaisa ar smalki sagrieztām pelašķa lapām. Vistas malto gaļu pasāla, sajauc ar dillēm pēc garšas. Atsisto gaļu satin rullītī, ietin folijā un cep līdz gatavībai.

Pankreatīta gadījumā

1. Uz 200 ml verdoša ūdens ņem pa ¾ tējkarotei kukurūzas drīksnu, kliņģerīšu un pelašķa. Pēc uzvārīšanās izslēdz. Ļauj ievilkties 3–4 stundas, izkāš, izlieto 2 reizes ar 6 stundu starplaiku.
2. Uzvāriet 200 g medus ūdens peldē. Pievienojiet 1 ēdamkaroti izejvielas, vāriet 20 sekundes. Ļaujiet atdzist līdz siltam, izkāsiet. Lietojiet 1 tējkaroti divas reizes dienā.

Gastrīta gadījumā

1. Uz 1,5 l auksta ūdens ņemiet glāzi linu sēklu. Vāriet ūdens peldē, līdz novārījums sāk sabiezēt. Pievienojiet ¾ ēdamkarotes pelašķu ziedu, samaisiet, pārklājiet, ļaujiet atdzist. Jāiegūst 500 ml bieza novārījuma. Lietojiet 24 stundu laikā, pēc tam veiciet 2 dienu pārtraukumu un atkārtojiet.
2. Uz 0,5 l auksta ūdens ņemiet 2 ēdamkarotes auzu sēklu. Vāriet apmēram 10 minūtes uz lēnas uguns. Pievienojiet 1 tējkaroti pelašķu. Ļaujiet ievilkties 15–20 minūtes, izkāš, dzeriet tējas vietā. Tas ir lielisks imūnsistēmu stiprinošs līdzeklis. Pēc uzlabošanās iestāšanās lietojiet vienu reizi dienā līdz pilnīgai izveseļošanai.

Zarnām

Ja ir infekcijas izraisīti pūšanas procesi, uz 0,5 l verdoša ūdens ņemiet 2 ēdamkarotes asinszāles, pa 1 ēdamkarotei nātru, kumelīšu, pelašķu. 3 lielas vai 4 vidējas lauru lapas. Izslēdziet, ļaujiet nostāvēties stundu, pēc tam uzvāriet uz ūdens peldē. Pēc tam atkal izslēdziet, ļaujiet ievilkties stundu, nenoņemot no plīts. Lietojiet ik pēc 2 stundām 30 ml. Atkārtojiet pēc 2 nedēļām. Novārījums iznīcina visu mikrofloru, tāpēc tas ir aizliegts disbakteriozes gadījumā. To nedrīkst lietot kā klizmu.

Pēc ārstēšanas jālieto produkti, kas satur daudz augu un tauku šķiedrvielu (putras, gaļa). Jāizvairās no āboliem, citrusaugļiem, neapstrādātiem dārzeņiem, dodot priekšroku banāniem, kartupeļiem.

Zarnām

Kā likums, nieru un kuņģa-zarnu trakta iekaisuma procesi ir savstarpēji saistīti. Vēlams izdzert pretiekaisuma novārījumus abām sistēmām. Uzvāriet 1 l ūdens. Pievienojiet 2 ēdamkarotes lāčauzu, izslēdziet, atstājiet uz nakti, nejaucot. No rīta uzvāriet, pievienojiet 1 tējkaroti kumelīšu, pelašķu, melleņu lapu. Izslēdziet, ļaujiet nostāvēties līdz siltam, nejaucot. Viegli nolejiet augšējos 0,5 l. Lietojiet 12 stundu laikā ļoti mazām porcijām. Tas ir spēcīgs diurētiķis, kas ir stingri aizliegts grūtniecības, nieru mazspējas, līdz 18 gadu vecumam, ja organismā ir kalcija trūkums vai problēmas ar tā uzsūkšanos, autoimūno slimību gadījumos.

Pret aizcietējumiem

Pelašķis nav līdzeklis pret aizcietējumiem. Tannīni likvidē šķidrumu izkārnījumos, tādējādi tie samazinās apjomā un atiet. Cietu izkārnījumu evakuācijai ir ieteicams lietot klizmas. Tās nedrīkst likt regulāri, jo samazinās zarnu peristaltika, tiek iznīcināta labvēlīgā mikroflora, tiek bojāta gļotāda.

Lai mīkstinātu izkārnījumus pēc saaukstēšanās slimībām, ko pavada augsts drudzis, uz 400 ml verdoša ūdens ņemiet 2 ēdamkarotes kumelīšu, 0,5 tējkarotes kraukļogu mizas, 1 ēdamkaroti pelašķu. Vāriet 3 minūtes, izkāš, izdzeriet 2 devās ar 30–40 minūšu intervālu. Stipri izdalīsies gāzes, var rasties sāpes vēderā. Spēcīgu sāpju vai gāzu izdalīšanās gadījumā nevar lietot otro devu, jāievēro ūdens diēta 8 stundas. Novārījums ir aizliegts līdz 18 gadu vecumam, ja ir mezgli, plaisas kuņģa-zarnu traktā, bojāta gļotāda. Klizmai sastāvdaļas jāsamazina uz pusi.

Ja aizcietējumu izraisa aknu slimības, nepieciešams uzvārīt 350 ml ūdens, pārvietot uz aukstu ūdens vannu, pievienot 1 tējk. mūžrozītes. Atkal uzvārīt. Pievienot 1 tējk. nātru, pelašķa, ceļmalas lapu. Vārīt 1 minūti, ļaut atdzist ūdens vannā, izkāst, dzert dienas laikā pa 30 ml. Atkārtot pēc 3 dienām. Vairāk kā 3 reizes neatkārtot kursu, jo šis līdzeklis ir spēcīgs antiseptiks. Novārījumu var lietot pret ekzēmām, bet kompresi ilgāk par 10 minūtēm turēt nedrīkst.

Kolīta gadījumā

Kolīts ir resnās zarnas kairinājums ar sekojošu audu bojājumu. Pelašķis ir efektīvs, ja kolīts ir izraisīts ar infekcijas izraisītāju. Ja ir klostridijas, ešerihijas un citi nūjiņveida mikrobi, priekšroka jādod antibiotikām. Pelašķis palēnina nūjiņu vairošanos, bet neiznīcina šīs sugas baktērijas netoksiskās devās.

Kolītu gadījumā labāk lietot svecītes. Tās pagatavo šādi: 6 ēdamk. cūku tauku jāuzvāra ūdens vannā. Jāpievieno 1 ēdamk. svaigu pelašķa lapu vai 15 pilieni eļļas. Pievienojot eļļu, uzreiz jāizslēdz. Jāizkāš siltu un jāveido svecītes. Jāuzglabā saldētavā. Glabāšanas laiks apmēram 2 gadi. Tās var lietot kā baktericīdu pretapdeguma ziedi. Svecītes stundu pirms lietošanas jāpatur istabas temperatūrā. Jālieto reizi dienā ne ilgāk par nedēļu.

Ja asiņo no tūpļa, nepieciešams 100 g sviesta un cūku tauku uzvārīt ūdens vannā. Jāpievieno pa 2 ēdamk. ceļmallapu un pelašķu. Jāvāra, līdz augi savu krāsu atdod taukiem, jāatdzesē līdz siltai temperatūrai, jāizkāš. Var lietot kā ziedi vai svecītes. Starp citu, tas ir labs profilaktisks līdzeklis pret plaisām, to var lietot kā sejas un roku krēmu. Ja pievieno 5 ēdamk. piparmētru, novārījums ātri atbrīvos no pēdu svīšanas.

Aknām

1. Ir pierādīta šāda novārījuma augsta efektivitāte pret steatozi, kompensatorā cirozes stadijā, lai novērstu B hepatīta sekas. Uz 0,5 l auksta ūdens jāņem pa nepilnai tējkarotei lāčogas, kukurūzas drisku, mūžrozītes, pelašķa, valriekstu lapu. Uz lēnas uguns jāvāra 10 minūtes. Jādzer dienas laikā. Ārstēšana ilgst 7–8 dienas. Novārījums ir efektīvs arī pret sieviešu dzimumorgānu iekaisumiem. Ar to jāskalojas naktī.
2. 200 g medus jāuzvāra ūdens vannā. Jāpievieno 2 ēdamk. mārlīka sēklu, 1 tējk. pelašķa, 2 ēdamk. kukurūzas drisku. Jāļauj sastingt, neizkāšot. Jālieto 3 reizes dienā pa 1 tējk., vēlams 30 minūtes pēc ēšanas. Sastāvs ir efektīvs pret jebkādām aknu slimībām.

Nierēm

Ārstējot nieres, nedrīkst pārmērīgi lietot daudzumu un koncentrāciju, jo pastiprinātas šķidruma un toksīnu izvadīšanas dēļ palielinās slodze uz nierēm. Iespējama asiņošana, halucinācijas, samaņas zudums. Nedrīkst ārstēt nieres ar pelašķi augstā temperatūrā, jo iespējama organisma dehidratācija.

Uz 300 ml auksta ūdens ņemiet 2 ēdamkarotes mežrozīšu. Vāriet uz lēnas uguns 8–10 minūtes. Pievienojiet 1 tējkaroti pelašķa, 1 ēdamkaroti diļļu sēklu. Samaisiet, izslēdziet, ļaujiet ievilkties 30 minūtes, pievienojiet medu pēc garšas. Lietojiet pa 50 ml ik pēc 2 stundām. Neārstējieties ilgāk par 2 dienām pēc kārtas. Kursu atkārtojiet ne agrāk kā pēc mēneša, pretējā gadījumā iespējama distrofija. Starp citu, tas ir spēcīgs pretcelulīta līdzeklis. Tas ir stingri aizliegts grūtniecības, nieru mazspējas, laikā un pēc augstas temperatūras, bradikardijas, nepietiekama ķermeņa svara, nespējas ievērot sabalansētu uzturu, spēcīgas fiziskās un garīgās slodzes, ūdenskrāsas, galvas smadzeņu traumu, smadzeņu apvalka tūskas gadījumā. Līdzekli var dot no 14 gadu vecuma, samazinot izejvielu daudzumu 2 reizes.

Ja urīnā ir strutas, 750 ml auksta ūdens jāpievieno 2 ēdamkarotes riekstu lapu, 1 ēdamkarote piparmētru, 1 tējkarote pelašķa. Vāriet uz lēnas uguns 15 minūtes. Pārklājiet ar vāku, izslēdziet. Ļaujiet ievilkties 6 stundas, izkāšiet. Dzeriet pa 50 ml katru stundu. Pēc pagatavošanas jāiegūst 700 ml. Uzlējumu nedrīkst lietot grūtniecības, iekšēju satūmumu, spēcīgas helmintozes gadījumā, līdz 16 gadu vecumam.

Lai pagarinātu remisijas stadiju regulāru iekaisumu gadījumā, uz 1,5 l auksta ūdens jāņem pa 100 g upeneņu un melleņu ogu, 1 ēdamkarote mežrozīšu, 1 tējkarote pelašķa. Vāriet 1 minūti, ļaujiet ievilkties apmēram 2 stundas, lietojiet ar medu. Garšīgs novārījums efektīvi izvada gļotas no kuņģa-zarnu trakta un elpceļiem. Ogas nav vērts izmest, labāk tās izlaist caur gaļas maļamo mašīnu, pievienot 4 ēdamkarotes medus un samaisīt. Maisījumu var izmantot kā sejas, galvas ādas masku, pildījumu cepšanai. Pildījumam vēlams ņemt cukuru, jo ar medu maisījums kļūst pārmērīgi salds. To var sasaldēt turpmākai lietošanai.

Hemoroidu gadījumā

Pie hemoroīdiem var kombinēt vannas un svecītes: pirmās – sāpju mazināšanai, tūskas novēršanai, otrās – dzīšanai.

Lai mazinātu iekaisumu, 100 g sviesta ūdens peldē jāuzvāra. Pievienojiet 10 pilienus pelašķa eļļas, ļaujiet uzvārīties, izslēdziet. Kad sastingst, izveidojiet svecītes. Lietojiet vienu reizi dienā, vēlams pirms gulētiešanas, pēc vannas.

Uz 3 l auksta ūdens ņemiet glāzi ceļmallapu, 3 ēdamkarotes pelašķa. Vāriet uz lēnas uguns 30 minūtes. Ļaujiet atdzist līdz komfortablai temperatūrai. Izkāšiet, uzņemiet vannu ne ilgāk par 10 minūtēm.

Ūdens peldē maisījumus vēlams gatavot stikla traukos. Stiklam jābūt inertam, kas nereaģē ar vājām skābēm, iztur augstas temperatūras pakāpeniskas sildīšanas laikā. Tikai tā var panākt līdzekļa maksimālu efektivitāti.

Holecistīta gadījumā

Infekcijas gadījumā ņemt pa glāzei medus un rīvētas melnās rutki, samaisīt. Pagaidīt, kamēr izdalās puse sulas attiecībā pret mīkstumu. Turēt ledusskapī, maisot 2–3 reizes dienā. Jāpaiet aptuveni 2–3 diennaktīm. Pievienot 1,5 ēdamkarotes svaigu pelašķu lapu. Uzliet 7 dienas, periodiski apmaisot. Lietot pa 1 tējkarotei divas reizes dienā. Ārstēšanas kursu atkārtot ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem. Šis žultsdzinējs līdzeklis ir stingri aizliegts pie žultspūšļa anomālijām, spēcīgas žults izdalīšanās un tās augsta skābuma. Tas ir spēcīgs žultsdzinējs. Tas ir efektīvs arī pie helmintozes, infekcijas izsitumiem, strutojošām brūcēm. Pie helmintozes bērniem no 6 līdz 12 gadiem jāizslēdz pelašķi. Līdz 6 gadu vecumam līdzeklis ir stingri aizliegts. No 6 līdz 10 gadiem var dot pa 0,5 tējkarotei 2 reizes dienā. Sliktas dūšas gadījumā jāatsakās no lietošanas.

Pie neinfekciozas slimības uz 400 ml verdoša ūdens ņemt pa 1 tējkarotei pelašķu, nemirstīgās. Vārīt ne ilgāk kā 30 sekundes, ļaut atdzist, lietot 2 reizes dienā ne ilgāk kā 4 dienas. Līdzekli nedrīkst dzert pie spēcīgas žults izdalīšanās, žultspūšļa anomālijām.

Cistīta gadījumā

1. Cistīta gadījumā labāk lietot sauso siltu kompresu veidā, sāli uzkarsēt. Uz 0,5 kg sāls ņemt 6 ēdamkarotes svaiga vai saldēta auga. Sakarsēt līdz karstam, ievietot lina maisiņā, ietīt 2–3 dvieļa kārtās, uzlikt uz urīnpūšļa. Komprese nedrīkst būt pārāk karsta un smaga.
2. Uz 0,5 l auksta ūdens ņemt pa ¾ tējkarotei pelašķu, pētersīļu, diļļu sēklu, lāču ausu, brūkleņu lapu. Uzvārīt, nemaisot. Lietot pēc 30 minūtēm. Izdzert visu 3 stundu laikā. Atkārtot ik pēc 3 dienām 5 reizes. Tas ir spēcīgs urīndzenošs līdzeklis. Uzturā terapijas laikā jābūt kalciju saturošiem produktiem.

Prostatīta gadījumā

Prostatīta gadījumā var izmantot vājas tējas, sausas kompreses, vanniņas.

1. Komprese. Uz 0,5 kg sāls ņemt 4 ēdamkarotes diļļu sēklu, 1 ēdamkaroti pelašķu, 10–15 pilienus tā paša eļļas, 8 ēdamkarotes nātru. Karsēt, kamēr augi sāk izdalīt smaržu, ideālā gadījumā ūdens peldē emaljētā traukā.
2. Vanniņa. Uz 3 l stipri verdoša ūdens ņemt 1 ēdamkaroti pelašķu, 2 ēdamkarotes piparmētru, 9 ēdamkarotes skuju. Samaisīt, ļaut atdzist, izkāst, pievienot 2 l vārīta ūdens. Vanniņu lietot ne ilgāk kā 3 minūtes. Tā dziedē brūces, atjauno ādu, ir pretiekaisuma līdzeklis.

Pret mastopātiju

Mastopātijas gadījumā stingri aizliegts patstāvīgi lietot jebkādus līdzekļus. Iespējama strauja ļaundabīga audzēja attīstība, nekroze.

Uz 200 ml spirta ņemt 1 tējkaroti pelašķu, glāzi svaigas ceļtekas, 0,5 glāzes alvejas sulas, 2 ēdamkarotes kumelīšu. Turēt ļoti aukstā tumšā vietā 2 nedēļas. Lietot kā ierīvēšanu, nekavējoties skalot. To var izmantot kā brūču dziedētāju infekcijas novēršanai kuņģa-zarnu traktā (pa 1 ēdamkarotei 4 reizes dienā).

Varikozes gadījumā

Varikozu gadījumā augu nav ieteicams lietot. Lai panāktu maksimālu efektivitāti, tas jākombinē ar mežrozītēm un citronu. Taču tas rada papildu toksisku slodzi organismam un palielina asins skābumu. Augu var lietot progresējošā formā, ja vēnās ir strutošana, kompresu veidā un iekšķīgi. Varikoza gadījumā masāža un berzēšana ir stingri aizliegta.

Uz 0,5 L ūdens ņem 4 ēdamk. pelašķu, 5 ēdamk. ceļteku. Vāra 20 minūtes uz lēnas uguns slēgtā traukā. Atdzesētajā, izkāstajā novārījumā pievieno 200 ml spirta. Kompresi uzliek ne ilgāk kā uz 5 minūtēm. Nelietojiet siltas kompreses, jo var veidoties trombi, kas var izraisīt asinsvadu plīsumu.

Pret klepu

0,5 L medus uzvāra ūdens vannā. Pievieno pa 1 ēdamk. raudenes un ceļmallapas, 1 tējk. pelašķu, 100 ml spirta. Ļauj sastingt, neizkāš. Lieto pa 1 tējk. reizi stundā. Klepus pāriet 2 dienu laikā. Kā profilakses līdzekli to var pievienot tējai. Ja pievieno glāzi maltas alvejas, līdzeklis palīdzēs pret sēnītēm un bronhītu.

Pret temperatūru

Pret temperatūru augu var lietot tikai kopā ar citronu vai mežrozītēm. Uz 0,5 L verdoša ūdens ņem 10 liepziedus, ¾ ēdamk. pelašķu. Pagaida, kamēr parādās aromāts. Tējā liek 4 citrona šķēlītes, pagaida, kamēr atdziest. Izdzer 5–6 stundu laikā ar medu. Ja novārījumam pievieno 3 lauru lapas un 1 ēdamk. kliņģerīšu, iegūs skalošanas līdzekli kaklam.

Pret tārpiem

Uz 0,5 L spirta ņem 1 glāzi maltu ķirbju sēklu, 2 ēdamk. melno piparu (var maltu), 0,5 tējk. biškrēsliņu, 1 tējk. pelašķu. Nostādina 3 nedēļas. Lieto ne vairāk kā 1 tējk. 2 reizes dienā.

Klizmai glāzi sīpolu mizu aplej ar 400 ml verdoša ūdens, ietin, atstāj uz nakti. Pievieno 3 ēdamk. pelašķu, vāra ūdens peldē 30 minūtes. Klizmai ņem 2/3 novārījuma un 1/3 vārīta ūdens. Klizmu liek vienreiz dienā 3–4 dienas pēc kārtas. Tas ir ļoti spēcīgs prettārpu līdzeklis. Tas ir efektīvs arī pret strutojošām hemoroīdiem, bet to jāatšķaida 1:1 ar vārītu ūdeni.

Grēmas gadījumā

Pret grēmām augs ir maz efektīvs. Var lietot vājas tējas ar medu.

Glāzi linsēklu aplej ar 0,5 L auksta ūdens, atstāj uz nakti, uzvāra. Pievieno ¾ tējk. pelašķu (vēlams svaigu vai saldētu), nepiesaldina ar griķu medu (tas var izraisīt grēmas). Nolej augšējos 200 ml. Pārējo izlej. Izdzer 3 stundu laikā nelielās porcijās.

Alerģijas gadījumā

Augu nedrīkst lietot alerģijas gadījumā pret ķīmiskām vielām, kukaiņu kodumiem, jo iespējama neparedzama ķīmiska reakcija. Toties tas labi mazina pietūkumus, novērš izsitumus un noņem dedzināšanu.

Kompresei 200 ml ūdens uzvāra ūdens vannā. Pievieno 3 ēdamk. smalki sagrieztu balto kāpostu (vēlams agrīnās šķirnes). Vāra 15 minūtes, pievieno 1 ēdamk. pelašķu, atdzesē. Uzliek aukstu kompresi, kas labi izvelk augoņus un tulznas.

Onkoloģijas gadījumā

Vēža ārstēšana ar pelašķiem ir toksiska un nav alternatīva tradicionālās medicīnas preparātiem, jo kaitējums pārsniedz ieguvumu.

1 l medus uzvāra ūdens peldē. 0,5 l burkānu biezeņa vāra ar medu 30 minūtes, nepārtraukti maisot. Pievieno 1 ēd.k. pelašķa, 0,5 tējk. strutenes. Vāra 10 minūtes, pievieno 200 ml konjaka un 100 ml spirta, izslēdz. Gaida, kamēr maisījums atdziest. Lieto ne vairāk kā 1 tējk. 3 reizes dienā. Sirds slimību gadījumā izslēdz struteni, pievieno 3 ēd.k. pelašķa.

Menopauzes laikā

Menopauzes laikā nav ieteicams strauji paaugstināt hormonālo fonu. Iespējami spiediena svārstījumi, nervozitāte vai apātija. Ja ir miega traucējumi, uz 200 ml auksta ūdens ņem pa ¾ tējk. vilkābeles un pelašķa. Uzvāra, izkāš caur sietiņu. Ļoti garšīga tēja sanāk, pievienojot cidoniju, bumbieri, mandarīnu miziņas. Tā stimulē gremošanu, ar citronu – paaugstina vispārējo organisma tonusu.

Zāle lieliski uzsūcas kopā ar jūras veltēm. 200 g krabju nūjiņu sagriež jebkurā veidā, sarīvē 150 g cietā siera vai 2 kausētos sieriņus, pievieno 1 tējk. svaiga pelašķa. Apmaisa ar majonēzi. Piesāla pēc 10 minūtēm pirms lietošanas. Pelašķis ar sāli dod rūgtumu.

Pret piena sēnīti

Skalošanai uz 200 ml verdoša ūdens ņem 1 ēd.k. pelašķa, 2 ēd.k. nātres, ¼ tējk. strutenes, ½ tējk. asinszāles. Atstāj uz nakti, izkāš, skalojas 1 reizi dienā nedēļas garumā katru otro dienu. Vēlams lietot sēdvannas veidā kā spēcīgu baktericīdu līdzekli.

Pret meteorismu

Vēdera uzpūšanās ir kaitīgās mikrofloras kuņģa-zarnu traktā vai aknu slimības sekas. Uz 0,5 l verdoša ūdens ņem 2 ēd.k. piparmētru, 1 ēd.k. salmeņu ziedu, 1 tējk. pelašķa, izslēdz. Izlieto 2 stundu laikā, atkārto 2 reizes.

Pret astmu

Astmas gadījumā var dzert tikai vieglas tējas. Pārdozēšanas gadījumā iespējama asfiksija. 0,5 glāzes egļu skuju aplej ar 0,5 l auksta ūdens, atstāj uz 3 stundām. Uzvāra. Pievieno 1 tējk. pelašķa, 0,5 tējk. piparmētras, atdzesē līdz siltam, izkāš. Izlieto dienas laikā ļoti mazām porcijām. Jādzer daudz ūdens, skujas var izraisīt astmas lēkmi.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Uzlējums

Ņem pa 1 ēd.k. pelašķa, aveņu lapas un aplej ar 200 ml verdoša ūdens. Atstāj termosā uz 3 stundām. Izlieto 2 stundu laikā pa 100 ml. Pēdējos 100 ml izkāš, izdzer 2 reizes. Uzlējums pazemina temperatūru, novērš gāzu veidošanos. To nevar dzert pie augsta skābuma, spēcīgas žults izdalīšanās. Bērniem no 6 gadu vecuma sastāvdaļas jāsamazina uz pusi. Ūdens daudzumu vēlams palielināt divkārt. Līdz 6 gadu vecumam pelašķi aizstāj ar 3 ēd.k. kaltētu aveņu uz 400 ml. Uzlējumu dod saldinātu.

Tinktūra

Uz 700 ml spirta ņem 4 ēd.k. veselu melno aso piparu, 1 tējk. pelašķa. Noliek tumšā, vēsā vietā uz 2 nedēļām. Tinktūra palīdz pret parazītiem, kuņģa-zarnu trakta infekcijām. To lieto ne vairāk kā 1 ēd.k. 3 reizes dienā, apvienojot ar kalorijām bagātu pārtiku.

Novārījums

Uz 1,5 l verdoša ūdens jāņem 0,5 l jaunu auzu sēklu. Jāvāra 5 minūtes uz lēnas uguns. Jāpievieno nepilna glāze linu sēklu, jāvāra 10 minūtes. Jāpievieno ¾ ēd.k. pelašķa, jāļauj atdzist. Jānolej augšējie 0,5 l, jāizdzer 6 stundu laikā, neēdot. Maisījums jāizspiež. To var izlaist caur gaļas mašīnu un pēc tam izmantot kā masku. Novārījums jāizlej mazās porcijās, jāsasaldē. Ja 3 ēd.k. maisījuma pievieno 200 ml ūdens vannā uzvārītu cūku tauku, iegūs krēmu pretnovecošanās masāžai, lai novērstu „zosādu un apelsīna mizas”.

Tēja

Tēja ir uzticams līdzeklis, kas ļaus organismam ilgstoši būt jaunam, pastāvīgi veselam. Ja pakāpeniski pieradina organismu pie auga, tas atalgos to ar ātru šūnu atjaunošanos, izcilu pašsajūtu.

Uz 1 l auksta ūdens jāņem 4 ēd.k. kazenes lapu, 4 kaltēti bumbieri, 1 t.k. pelašķa. Jāuzvāra, jāļauj atdzist līdz komfortablai temperatūrai, jāpasaldina. Tēja palielina apetīti, imunitāti, attīra gremošanas traktu.

Ziede

Uz 100 ml ūdens vannā izkausētu cūku tauku jāpievieno pa 1 t.k. pelašķa, ceļmallapas, kumelītes, struteņu, asinszāles, 2 ēd.k. maltas alojas. Jāgaida, līdz tā uzvārās. Ziedes lietošanas indikācijas – infekciozi izsitumi, strutaini iekaisumi.

Pelašķa eļļa: īpašības un pielietojums

Pelašķa ēteriskajai eļļai ir tumši zilgana krāsa. Atšķirībā no dzinumiem, ziediem un lapām, tajā ir zema miecvielu koncentrācija, tāpēc iespējams savelkošo īpašību samazinājums. Pateicoties augstajam seskviterpēnu saturam, tā nodrošina šādas darbības:

• mazina iekaisumu, tūsku;
• uzlabo asinsriti;
• atvieglo sāpes;
• stiprina lokālo ādas, matu folikulu imunitāti;
• novērš spazmas;
• sasilda ādu uzklāšanas vietā;
• stabilizē hormonālo fonu menopauzes laikā;
• maigina kairinājumus apdegumu gadījumā;
• attīra ādu psoriāzes, ekzēmas gadījumā.

Eļļu izmanto kosmetoloģijā, medicīnā, kā repelentu, aromatizētāju.

Lietojums kosmetoloģijā

Matiem

2 dzeltenumi jāsakuļ putās. Jāpievieno 25 pilieni pelašķa eļļas, 2 ēd.k. alojas sulas. Labi jāsamaisa, jāuzklāj uz izmazgātiem matiem. Jātur 30 minūtes, jāizmazgā galva. Jāatkārto ne biežāk kā reizi mēnesī. Līdzeklis palīdz pret alopēciju, vitamīnu trūkumu, infekcijām. To nedrīkst lietot sausiem, trausliem matiem; jāpievieno 1 ēd.k. saulespuķu eļļas, 5 pilieni olīveļļas un pelašķa eļļas. Jālieto reizi 2 nedēļās. Maisījums ir piemērots cirtainiem, pūkainiem matiem. Ja mati iegūst apjomu, var lietot reizi mēnesī, jo iespējama patoloģiska matu folikulu palielināšanās.

Ādai

Olas dzeltenums jāsakuļ putās ar 1 ēd.k. sviesta. Jāpievieno 3 pilieni pelašķa eļļas, ¼ t.k. medus. Labi jāsamaisa. Masku jātur ne ilgāk kā 2 minūtes uz tīras ādas. Tā dezinficē ādu, izlīdzina grumbas. Pretnovecošanai var pievienot pa 1 ēd.k. gurķu un ķirbju sulas.

Lietošanas kontrindikācijas

Pelašķis ir kontrindicēts šādu slimību un stāvokļu gadījumā:

• grūtniecība;
• zems asinsspiediens, palēnināta sirdsdarbība, aritmija;
• paaugstināta asins recēšana, tromboze;
• paaugstināts asins un kuņģa-zarnu trakta skābums;
• kalcija, magnija trūkums organismā;
• medikamentu vai tautas līdzekļu lietošana, kas izvada šķidrumu no organisma;
• temperatūra virs 38°C vai 37,5°C ilgāk par dienu;
• vecums līdz 6 gadiem.

Hormonālā līdzsvara traucējumu gadījumā sievietēm vairāk nekā par 15% nedrīkst lietot augu bez terapeita un ginekologa piekrišanas.

Vai trušiem var dot pelašķi

Truši labprāt ēd pelašķi, pateicoties tā rūgtajai garšai un specifiskajam aromātam. Šī barība:

• stimulē gremošanu;
• stiprina asinsrades sistēmu;
• paaugstina skābumu;
• iznīcina zarnu parazītus;
• mazina iekaisumu;
• stimulē mazuļu augšanu;
• samazina iespēju saslimt ar kokcidiozi.

Bet nedrīkst dot tiem pelašķi, kas aug ceļu, smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumu tuvumā, apgabalos ar piesārņotu atmosfēru. Tas jāvāc pirmajā ziedēšanas fāzē, pēc tam rūpīgi jānomazgā ar aukstu ūdeni un jāžāvē temperatūrā, kas nepārsniedz 50°C, bez saules staru iedarbības.

Pelašķa foto