Acīte: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Ārstniecības augs acīte ir slavena visā Eiropā un dažās Āzijas valstīs kā spēcīgs līdzeklis pret vairākām slimībām. To augstu vērtē, jo tam ir izteikts terapeitisks efekts pie acu, kuņģa un ādas slimībām. Ir vairākas šī auga šķirnes, taču ne visas ir vienlīdz noderīgas. Lai izmantotu auga dziedinošo spēku, ir svarīgi zināt, kā tas izskatās, ar ko tieši tas ir noderīgs un kā to pareizi lietot.

Ķīmiskais sastāvs

Pirmo reizi ārstniecības acītes sugu izdevās izcelt austriešu zinātniekam R. Vetšteinam 1896. gadā. Bet joprojām šis augs ir zinātnieku interešu objekts. Prakse rāda, ka tam ir spēcīgs terapeitisks potenciāls, kas līdz šai dienai nav pilnībā izpētīts. Taču pat tā informācija, ko zinātnei jau ir izdevies iegūt, ir pietiekama, lai zinātu augu izejvielu ķīmiskā sastāva īpatnības un tā ietekmi uz cilvēka organismu. Analīžu un pētījumu ceļā zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka zālē ir šādi komponenti:

• glikozīdi;
• ēteriskās eļļas;
• flavonoīdi;
• lignāns;
• aukubīns;
• katallols;
• miecvielas;
• rūgtvielas;
• antociāni;
• kumarīni;
• cinks;
• mangāns;
• varš;
• dzelzs;
• kālijs;
• silīcijs;
• hroms;
• organiskās skābes.

Šis vielu saraksts kompleksā labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, attīra asinsvadus un tos stiprina. Pateicoties sinerģijas efektam, visu komponentu kopējā iedarbība ir augstāka nekā katram atsevišķi. Tāpēc tieši šāds komponentu kopums un to augstā koncentrācija nodrošina izteiktu terapeitisko efektu. Tas ļauj izmantot zāli hronisku un akūtu slimību kompleksajā terapijā.

Kā tas izskatās un kur aug

Ārstniecības acīte ir Acītes ģints, Zaražu dzimtas pārstāvis. Šai sugai ir izteiktas ārstnieciskās īpašības un tā tiek plaši izmantota dažādu slimību terapijā. Tas ir lakstaugs ar viengadīgu attīstības ciklu, vairojas ar sēklām. Botāniskās īpašības:

• auga maksimālais augstums – līdz 20 cm;
• stublāji lapoti;
• lapas piesātināti zaļā krāsā ar robainu malu, sīkas;
• ziedkopas asimetriskas, lapu žāklēs, piena baltā nokrāsā ar dzeltenu serdi.

Pēc ziedēšanas veidojas sīki augļi-sēkleni. Ziedēšanas laiki ne vienmēr sakrīt dažādos reģionos. Krievijā augs ir izplatīts visos reģionos, bet dienvidu daļā ziedēšanas fāze aktivizējas jūnija beigās, savukārt ziemeļu daļā var apbrīnot atvērušās ziedkopas un sākt izejvielu vākšanu tikai augustā. Acīte jāmeklē laukos, mežmalās, tā izplatās un izspiež citas augu sugas gar taciņām stādījumos un birzīs.

Acīti var izaudzēt mājas apstākļos, bet tam laikus jāsavāc sēklas, kad tās ir labi nobriedušas. Vidējā joslā tas notiek aptuveni septembra pirmajā pusē. Sēklas ziemai vajadzētu atstāt saldētavā, kur tās izies stratifikāciju un atbrīvosies no iespējamām slimībām, ar kurām ir inficēti daudzi savvaļas augi.

Acītes audzēšanai jāizvēlas atsevišķs zemes gabals, vēlams tālāk no galvenajiem stādījumiem. Lieta tā, ka šis parazītiskais augs spēj iznīcināt dārzeņu kultūras. Turklāt acīte izplatās un diezgan ātri iekaro jaunas teritorijas, vairojoties ar pašizsēju. Tas ir jāseko līdzi un savlaicīgi jānopļauj zāle ziedēšanas periodā, pirms vējš izkaisa sēklas. Augsnei tā nav prasīga, bet labāk aug smilšmāla augsnēs ar neitrālu skābumu.

Vākšana un uzglabāšana

Augu izejvielu vākšana jāveic stingri saskaņā ar noteikumiem. Piesardzības pasākumu neievērošana vai sagataves termiņu pārkāpšana novedīs pie tā, ka zāle būs bezvērtīga vai pat bīstama. Šeit ir pamatnoteikumi attiecībā uz vākšanu:

1. Augus griezt gar ceļiem un rūpniecības objektiem ir kategoriski aizliegts, jo tajos uzkrājas kaitīgi un kancerogēni toksīni.
2. Vākšana jāveic no rīta saulainā laikā, tiklīdz uz zāles ir nožuvusi rasa.
3. Zāles sagatavošanai jāizmanto tikai tīri trauki un jāstrādā cimdos, jo izejvielas pirms žāvēšanas nedrīkst mazgāt.

Acītes ziedēšanas sākums iekrīt vasaras otrajā pusē. Optimālais laiks izejvielu vākšanai ir augusts. Septembrī arī var pļaut zāli, bet jāizvēlas pēc iespējas labvēlīgāki periodi. Svarīgi, lai pirms vākšanas 5–6 dienas nebūtu lietus. Šeit ir soli pa solim instrukcija sagatavošanai:

1. Nogriezt auga virszemes daļu, bez saknītēm.
2. Sakārtot nelielos kūlīšos un pārsiet ar dabīgu vilnas vai kokvilnas diegu.
3. Piesiet ar ziedkopām uz leju bēniņos vai zem nojumes, lai izejviela izžūtu.
4. Uzraudzīt, lai uz zāles nekristu tieši saules stari un nebūtu paaugstināta mitruma.

Pilnīgi izžuvušo zāli sasmalcināt ar šķērēm un salikt sausā traukā uzglabāšanai. Lai saglabātu auga ārstnieciskās īpašības un aromātu, trauks jāaizver hermētiski. Šim nolūkam labi der stikla un skārda burkas. Uzglabāšanai nav vēlams izmantot plastmasu un auduma maisiņus. Sintētiskā traukā augu izejviela var absorbēt toksiskas vielas, bet audumā tā iztvaicēs ēteriskās eļļas un kļūs mazāk efektīva ārstēšanai.

Var arī sagaidīt ziedēšanas beigas un savākt sēklas. No tām gatavo eļļu, ko izmanto kosmetoloģijā un ādas slimību ārstēšanā. Sēklas var applaucēt ar verdošu ūdeni un dzert pret gastrītu, kolītu, kuņģa čūlu un meteorismu. Tās uzkrāj taukus un taukskābes, kas stimulē audu atjaunošanos, dziedē brūces. Arī šīs sastāvdaļas veicina nervu sistēmas stiprināšanu un atjaunošanos pēc stresa un lielas emocionālas vai garīgas slodzes.

Maksimālais uzglabāšanas laiks – 2 gadi. Lai saglabātu visas vērtīgās zāles īpašības tik ilgā laika posmā, ir svarīgi organizēt piemērotus apstākļus:

1. Telpā nedrīkst atrasties nekas, kas izdala asu smaku.
2. Ārstniecības izejvielas jāuzglabā siltā vietā, kur nav biežu temperatūras svārstību.
3. Ir svarīgi pasargāt zāli no tiešiem saules stariem.

Protams, sagatavotās izejvielas jānoglabā tālāk, ja mājā ir bērni vai dzīvnieki. Nepareiza lietošana var radīt negatīvas sekas organismam un saindēšanos.

Acītes ārstnieciskās īpašības

Pareizi savākta un sagatavota zāle piemīt izteikta ārstnieciska iedarbība. Lai gūtu maksimālu labumu no tās lietošanas, ir svarīgi zināt, kādās situācijās tā palīdz pārvarēt veselības problēmas. Zemāk ir uzskaitītas šī auga derīgās īpašības, kuras līdz šim ir izdevies atklāt zinātnei.

1. Pretiekaisuma darbība ir izteikti izpausta gan ārējā, gan iekšējā lietošanā. Pateicoties flavonoīdu un kumarīnu klātbūtnei, līdzekļi uz zāles bāzes nomierina un mazina iekaisumu infekcijas slimību un alerģisku reakciju gadījumā.
2. Antibakteriālais efekts ir izteikts tikai vietējā lietošanā. Zāle ir efektīva cīņā pret ādas infekcijām, ko izraisa patogēnā mikroflora. Arī, lietojot iekšķīgi, zāles uzlējums iznīcina Helicobacter pylori (baktēriju, kas izraisa gastrītu) un dažus zarnu infekciju veidus.
3. Hipotensīvā darbība tiek izmantota, lai pazeminātu asinsspiedienu hipertensijas gadījumā.
4. Diurētiskais efekts tiek izmantots, lai ātri izvadītu no organisma lieko šķidrumu, kā arī nieru attīrīšanai.
5. Žulti veicinošās īpašības zālei ir saistītas ar rūgtvielu klātbūtni tās sastāvā. Šī īpatnība tiek izmantota sastrēguma parādībās aknās un žultspūslī.
6. Acu zāles pretklepus iedarbība tiek izmantota akūtu elpceļu vīrusu infekciju, bronhītu un pneimonijas gadījumā. Uzlējums un tēja no zāles šķidrina krēpas un paātrina to izvadīšanu.
7. Acu zāles hepatoprotektīvā darbība ir zināma pat tradicionālajā medicīnā, tāpēc zāli ieteicams izmantot maisījumos pie hroniskām aknu slimībām. Tā stimulē hepatocītu (aknu šūnu) atjaunošanos, normalizē vielmaiņu, novērš cirozes attīstību vīrusu hepatīta gadījumā.
8. Viegla caureju veicinoša iedarbība palīdzēs ātri attīrīt zarnas, normalizēt gremošanas procesu un izvadīt no organisma uzkrātos toksīnus.
9. Acīte normalizē fermentu izdalīšanos, kas nepieciešami pilnvērtīgai pārtikas sagremošanai un uzsūkšanai, tāpēc to lieto tieši pirms ēšanas.
10. Acīte palīdz tikt galā ar nikotīna atkarību un tiek izmantota papildu plaušu attīrīšanai no sveķiem un smagajiem metāliem, kas uzkrājas organismā daudzu gadu sliktā ieraduma laikā.
11. Acītes nomierinošo iedarbību izmanto arī acu iekaisuma un noguruma gadījumā. Bioloģiski aktīvo komponentu komplekss palīdz furunkulu, gļotādas iekaisuma gadījumā. Turklāt acīte, lietojot iekšķīgi, normalizē redzes nerva un muskuļu darbību, stiprina acs ābolu un lēcu, tādējādi var panākt redzes atjaunošanos.

Kā var redzēt, ārstniecības acīte ir spēcīgs dabisks līdzeklis, kas spēj atbalstīt organismu, stimulēt tā atjaunošanos, kā arī nodrošināt aizsardzību pret dažādām slimībām.

Acītes izmantošana tautas medicīnā

Acīte tiek atzīta par vienu no efektīvākajiem augiem acu, elpošanas sistēmas un gremošanas trakta slimību gadījumā. To var lietot atsevišķi vai papildināt ar citām ārstniecības augu šķirnēm, lai pastiprinātu efektu. Dažādām slimībām atšķiras ārstēšanas shēma, līdzekļu receptes, kā arī auga kombinācija ar citām sastāvdaļām.

Pie acu slimībām

Acīti tautā sauc arī par «acu zāli», jo tā palīdz tikt galā ar slimībām, kas skar šo ķermeņa daļu. Svarīgi lietošanas noteikumi:

• pārliecināties par alerģiskas reakcijas neesamību;
• pirms lietošanas apstrādāt rokas ar antiseptisku līdzekli;
• kompresēm izmantot tikai sterilu pārsēju.

Uzlējumu kompresēm gatavo tīrā traukā no 200 ml ūdens un 1 ēdamkarotes zāles. Gļotādas iekaisuma, apsārtuma un noguruma gadījumā jāgatavo aukstās kompreses. Ja acis skārusi bakteriāla infekcija, var izmantot siltu uzlējumu. Kompresi uzliek uz 10 minūtēm, 3 reizes dienā. Ārstēšanas ilgums – no 2 līdz 8 nedēļām.

Lai pastiprinātu lokālās lietošanas efektu, ieteicams iekšķīgi lietot acītes tēju, pa ½ glāzei 3 reizes dienā. Var pagatavot pilienus acu samitrināšanai un skalošanai pēc šādas receptes:

• 1 tējkarote kumelīšu;
• šķipsniņa fenheļa sēklu;
• 1 ēdamkarote acītes;
• 200 ml verdoša ūdens.

Pārliet augu maisījumu un atstāt zem slēgta vāka, līdz pilnībā atdziest. Šķidrumu izmantot acu skalošanai ar šļirces palīdzību. Var vienkārši noslaucīt plakstiņus ar uzlējumā samērcētu vates disku, 4–5 reizes dienā.

Pie gastrīta un kolīta

Kuņģa slimības var ārstēt ar spirta vai degvīna augu tinktūru. Devas atšķiras atkarībā no līdzekļa veida:

• uz spirta – pa 20 pilieniem 3 reizes dienā 3 nedēļas;
• uz degvīna – pa 30 ml 3 reizes dienā 1 mēnesi.

Zāles lieto stingri 10–15 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšana jāapvieno ar diētisku uzturu – jāizvairās no skābiem, ceptiem, asiem un trekniem ēdieniem.

Pie hepatītiem

Acu zāle ir efektīva vīrusu un toksisko hepatītu gadījumā, bet tikai tajās stadijās, kad aknu funkcija ir pilnībā saglabāta. To ir aktuāli lietot pie nelieliem aknu darbības traucējumiem. Attīstoties akūtam hepatītam, uz laiku jāpārtrauc lietošana, jo pastāv stāvokļa pasliktināšanās risks. Pēc remisijas sasniegšanas ārstēšanu var atsākt. Hepatīta ārstēšanai tiek izmantota shēma, kas aprēķināta 6 mēnešiem:

1. Trīsreizēja ikdienas lietošana pa ½ tējkarotes Acu zāles pulvera 2 mēnešus.
2. 1 mēnesi pārtraukuma.
3. Divreizēja 50 ml uzlējuma lietošana 2 mēnešus.
4. Vienreizēja 50 ml ūdens uzlējuma lietošana atlikušajās 30 dienās.

Pēc 2 mēnešiem no pirmā posma pabeigšanas ir jāveic diagnostika, lai noteiktu, kā darbojas zāles, jāveic vēdera dobuma orgānu ultraskaņa, kā arī bioķīmiskā asins analīze.

Hepatīts ir hroniska slimība ar gausu iekaisuma procesu, tāpēc nevajag paļauties tikai uz zāli. Tā ir jāizmanto kompleksā ar pamatterapiju kā papildu līdzekli.

Pie bronhu un plaušu slimībām

Pie hroniska bronhīta, pneimonijas un ilgstoša klepus tiek izmantots novārījums inhalācijām un iekšķīgai lietošanai. Lai pagatavotu novārījumu, jāņem 2 ēdamkarotes zāles un jāielej 500 ml auksta ūdens. Vāra zem slēgta vāka uz minimālas uguns, kad uzvārās, pagaidīt 3 minūtes un izslēgt. Elpot ar tvaiku 3 reizes dienā, bet pēc procedūras 2 stundas neiziet aukstā gaisā. Tāpēc, lai izārstētu klepu, pareizi jāplāno savs laiks.

Iekšķīgi jālieto tāds pats novārījums, bet jādzer mazām porcijām – pa 40 ml ik pēc 3–4 stundām. Ārstēšanas periodā vēlams izvairīties no saskares ar aukstu gaisu un noteikti dzert daudz šķidruma, lai atšķaidītu krēpas.

Bronhiālā astma ir bīstams stāvoklis, kurā jebkurš augu izcelsmes līdzeklis var izraisīt ļoti spēcīgu alerģisku reakciju, pat līdz balsenes tūskai, kas var izraisīt elpošanas apstāšanos. Tāpat ir bīstama zāles lietošana pie bronhu spazmas. Acu zāle ir efektīva šādos stāvokļos, bet pirms lietošanas jāveic alerģijas tests un jākonsultējas ar ārstējošo ārstu.

Pie ādas slimībām

Ādas infekciozus vai alerģiskus dermatītus, furunkulozi un iekaisumus visefektīvāk ārstēt lokāli. Šim nolūkam var izmantot Acu zāles novārījumu. Ir trīs veidu procedūras, izmantojot šo ārstniecības izejvielu, kas ir efektīvas ādas slimību ārstēšanā:

• noslaucīšana;
• kompreses;
• vanniņas.

Ja ir izteikts, akūts iekaisuma process vai furunkuli, ilgstošs kontakts ar mitrumu ir kontrindicēts, tāpēc labāk lietot spirta tinktūru vai noslaucīties ar ūdens novārījumu. Ja savukārt ir ilgstoši nedzīstošas čūlas, kairinājums un viegls iekaisums, var lietot vannas ar zāles uzlējumu – 100 grami uz 3 l ūdens.

Pie nikotīna atkarības

Pateicoties spējai ietekmēt cilvēka nervu sistēmu, Jūs varat izmantot šo augu, ja vēlaties atmest smēķēšanu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka tā nav panaceja. Acumīle tikai palīdz normalizēt stāvokli atteikšanās periodā un tikt galā ar uzmācīgo vēlmi atgriezties pie kaitīgā ieraduma.

Ārstēšanai no atkarības no smēķēšanas izmanto stipru acumīles uzlējumu tīrā veidā, to nedrīkst atšķaidīt ar ūdeni. Uzlējumu gatavo no 250 ml verdoša ūdens un 3 ēdamkarotēm auga. Jums tas jādzer pa 1 ēdamkarotei pirms ēšanas 3 nedēļu garumā. Šajā laikā organisms attīrīsies, un vēlme smēķēt izzudīs.

Lai sasniegtu maksimālo efektu, varat izmantot divu augu maisījumu:

• timians (ziedkopas);
• acumīle.

Augu izejvielas jāsajauc vienādās proporcijās, jāuzlej tādā pašā koncentrācijā – uz 250 ml 3 ēdamkarotes. Jāuzstāj un jānokāš, jāuzglabā ledusskapī. Jādzer 3–4 nedēļas. Svarīgi arī ārstēšanas laikā izvairīties no kārdinājumiem un nesazināties ar smēķētājiem. Ja dienas laikā rodas spēcīga vēlme izsmēķēt cigareti, jāparkošļā šķipsniņa sausa auga pulvera.

Lietojums kosmetoloģijā

Acumīles spējas ir pazīstamas sievietēm jau no seniem laikiem. Senākos laikos nebija daudz kopšanas kosmētikas līdzekļu ādas un matu skaistumam, tāpēc senčiem bija jāizmanto tikai dabas spēks. Arī šodien acumīle spēj palīdzēt izskatīties pievilcīgi, ja to izmanto ārējā kopšanā. Šis augs spēj atrisināt šādas problēmas:

• pūtītes, pinnes;
• ādas lobīšanās un iekaisums;
• paplašinātas un aizsērējušas poras;
• ādas elastības zudums;
• blaugznas;
• plikums;
• mata sīpoliņa vājināšanās;
• lēna matu augšana;
• kuperoze.

Lai izmantotu šī auga spēku, varat izmantot vairākas klasiskas receptes un pielietošanas metodes.

1. Pinnēm noder acumīles novārījuma lietošana sejas noslaucīšanai ik pēc 4–5 stundām. Ārstēšanas laikā jāatsakās no dekoratīvās kosmētikas.
2. Ādas lobīšanos un noslieci uz iekaisumu labāk ārstēt ar acumīles eļļas ziedi. Jāuzstāj 3 ēdamkarotes izejvielas olīveļļā 21 dienu, pēc tam jānokāš un jāuzklāj 2 reizes dienā.
3. Aizsērējušu poru gadījumā ieteicams tvaicēt seju ar auga uzlējumu, pēc tam noslaucīt ar vates disku, kas samērcēts spirta tinktūrā. Procedūru atkārtot 2–3 reizes nedēļā.
4. Atgriezt veselīgu ādas turgoru var divos veidos. Noslaukiet seju 2 reizes dienā ar ledus gabaliņiem, kas pagatavoti no stipra auga uzlējuma. Ledus vietā varat izmantot vienkārši atdzesētu šķidrumu, uzklājot to uz ādas ar vates disku.
5. Pret blaugznām izmanto uzlējumu matu skalošanai. Tas jāsagatavo tieši pirms lietošanas – uz 1 litru verdoša ūdens ņem 2 ēdamkarotes izejvielas un uzstāj 30 minūtes. Lietot katru vakaru 2 nedēļu garumā.
6. Matu izkrišanu var apturēt, izmantojot masku no 1 ēdamkarotes medus, tāda paša daudzuma rīcineļļas un 30 pilieniem spirta tinktūras. Masku atstāt uz 1 stundu, atkārtot ik pēc 3 dienām. Šī pati recepte ir efektīva, ja matu folikuli ir novājināti, kā arī blāvu un bojātu matu ārstēšanai.
7. Lai stimulētu matu augšanu un padarītu tos veselīgākus, jāizmanto šāda maska: 1 tējkarote kurkuma, olas dzeltenums, 30 pilieni uzlējuma, 1 tējkarote olīveļļas. Ierīvēt matu saknēs un atstāt uz 20 minūtēm, atkārtot katru otro dienu.
8. Kuperozes gadījumā efektīva ir aukstu kompresu izmantošana no uzlējuma. Vajag uzlikt marli, kas samērcēta ūdens novārījumā, uz 10–15 minūtēm katru vakaru 30 dienu garumā.

Visas šīs receptes ir vienlīdz labas, bet tikai tad, ja cilvēkam nav alerģijas pret augu vai citām zāļu sastāvdaļām. Pretējā gadījumā tās tikai kaitēs veselībai, izskatam un radīs papildu problēmas, kuras ne vienmēr ir viegli novērst.

Dziedinošo sastāvu veidi ar acīti

Zāles no acu zāles var pagatavot mājas apstākļos. Lai to izdarītu, jāzina pamata receptes un proporcijas. Pretējā gadījumā zāles izrādīsies pārāk stipras vai arī tām nebūs vajadzīgās aktīvo vielu koncentrācijas. Nav vērts eksperimentēt ar savu veselību – labāk izvēlēties klasiskās receptes, kas pārbaudītas laikā un pierādījušas savu drošību un efektivitāti.

Uzlējums

Ūdens uzlējums ir šķidra zāļu forma, kurā ir līdz 40–50% aktīvo komponentu no augu izejvielām. Šādā formā to var lietot pilnīgi visi, pat tie, kuriem diagnosticētas aknu slimības (ja ir šādas problēmas, spirta un degvīna tinktūru lietošana ir kategoriski kontrindicēta).

Pagatavošanas recepte ir vienkārša un ātra – aplej 1 tējkaroti (ar kaudzīti) augu izejvielu ar tasi verdoša ūdens, pārklāj trauku ar vāku. Šāda līdzekļa pagatavošanas laiks ir 30 minūtes. Pēc tam paņem smalku sietiņu vai marli, izkāš šķidrumu, lai tajā nebūtu izejvielu atlieku, un sadala iegūtās zāles 3 porcijās. Šis uzlējums jāsagatavo katru dienu, un to uzglabā dienas laikā ledusskapī. Pirms lietošanas uzsilda šķidrumu līdz istabas temperatūrai. Uzlējums palīdz pie šādām patoloģijām:

• aknu taukainā slimība (21 dienas kurss kopā ar diētu);
• psoriāze (3 kursi pa pusotrai nedēļai ar 2–3 dienu pārtraukumu);
• alerģiskas ādas reakcijas – ārīgi noslaucīšanai un kompresēm 2–3 reizes dienā;
• gastrīts (7–10 dienas pirms katras ēdienreizes pa 50 ml);
• acu iekaisums (kompreses 2 reizes dienā).

Uzlējumu var pagatavot termosā. Jāievēro proporcijas – uz 200 ml tilpuma tasi ņemt 1 tējkaroti zāles. Tas nozīmē, ja termoss ir 0,5 l, tad tajā jāieber 2,5 tējkarotes izejvielu.

Tinktūra

Spirta tinktūra ir zāļu forma, ar kuru no izejvielām var iegūt maksimāli daudz vērtīgu vielu, līdz 80%. Spirts ir organisks šķīdinātājs, kas sadala augu sastāvdaļas molekulārā līmenī, tāpēc smagu slimību ārstēšanai, kurām nepieciešama paaugstināta aktīvo vielu deva, vislabāk izmantot spirta tinktūru.

Lūk, kas nepieciešams, lai pagatavotu šāda veida zāles:

• 200 ml medicīniskā spirta;
• 2 ēdamkarotes sausa ārstniecības izejmateriāla;
• pudele no tumša stikla ar hermētisku vāku.

Zāli nepieciešams iebērt traukā, aplieti ar spirtu un atstāt tumšā vietā uz 2 nedēļām, ik pēc 3 dienām sakratīt. Pēc tam augu izejmateriālā vairs nepaliek nekas noderīgs, tāpēc tinktūra jāizkāš tīrā traukā un jāaizver. Dzert pa 20 pilieniem pirms katras ēdienreizes, bet kurss nedrīkst būt ilgāks par 30 dienām. Uzglabāt šādu tinktūru var ne ilgāk kā 2 gadus, bet, ja lietošanas laikā parādās nogulsnes, šķidrums jānostādina un uzmanīgi jāizkāš cauri vairākiem marles slāņiem vai vates filtram.

Novārījums

Novārījumu var pagatavot uzreiz 3 dienām, ja nepieciešama regulāra lietošana. Bet jāzina, kā to pareizi pagatavot, lai nesabojātu izejvielu. Lieta tāda, ka zāļu sastāvā ir vielas, kas ātri iztvaiko līdz ar šķidruma iztvaikošanu. Tāpēc novārījums jāgatavo stingri zem slēgta vāka un arī jāuzstāj tāpat. Novārījumu uzglabā ledusskapī aizvērtā pudelē. To nedrīkst lietot, ja parādās nepatīkama smaka. Maksimālais glabāšanas laiks ir 4–5 dienas.

Tēja

No zāles var pagatavot arī aromātisku tēju, kas izceļas ar smalku garšu un aromātu. Šis ir visdrošākais zāļu veids, jo aktīvo vielu koncentrācija ir pietiekami zema. Ārstēšanas ilgums ar tēju ir no 10 dienām līdz 2 mēnešiem. Šāda zāļu forma ir efektīva šādām slimībām:

• hronisks bronhīts;
• angīna;
• ARVI;
• pneimonija;
• hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS);
• hipertensija;
• tūska;
• holecistīts.

Tēju pagatavo no ½ karotes izejmateriāla, kas jāaplej ar verdošu ūdeni un jāuzstāj 3–5 minūtes. Augu izejmateriālu var pavārīt. Tēju pret saaukstēšanos, vīrusu un baktēriju infekcijām var lietot ar medu, citronu un rīvētu ingvera sakni, lai pastiprinātu efektu. Tējas lietošanas noteikumi:

• daudzums – 150 ml vienā reizē;
• laiks – 15 minūtes pirms ēšanas;
• lietošanas biežums – 3–5 reizes dienā.

Ir svarīgi apvienot tējas lietošanu ar bagātīgu dzeršanu, jo tai ir izteikta urīndzenoša iedarbība. Šķidruma zudums slimību laikā ir bīstams organismam, jo tiek traucēta homeostāze un ūdens-sāļu līdzsvars, organismā uzkrājas toksīni.

Aptieku preparāti uz acītes bāzes

Farmācijas industrijā jau ne pirmo desmitgadi kā galvenā sastāvdaļa preparātiem tiek izmantots acu zāles augu izejvielu ekstrakts.

1. Černika-F ir līdzeklis redzes atjaunošanai, kurā apvienoti divu ārstniecības augu ekstrakti. Černika papildina acu zāles īpašības.
2. Acīte kapsulās – preparāts, kas paredzēts ilgstošai acu slimību ārstēšanai, palīdz atjaunot redzi tuvredzības gadījumā.
3. Faurīns – acu pilieni, ko lieto konjunktivīta un infekcijas acu slimību gadījumā.
4. Zvaigžņu acīte – kapsulas, kurās auga ekstrakts ir papildināts ar vitamīniem, kas atjauno redzi.

Jebkurus acu preparātus drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma. Pašārstēšanās ir bīstama un var radīt negatīvas sekas visam organismam. Pirms farmaceitisko līdzekļu lietošanas rūpīgi jāizpēta instrukcija un jāpievērš uzmanība kontrindikāciju sarakstam – katram preparātam tās atšķiras, jo tiek izmantotas palīgvielas.

Lietošanas kontrindikācijas

Ja nepareizi lieto augu izcelsmes līdzekļus vai aptiekas preparātus uz acītes bāzes, var kaitēt veselībai. Tāpēc ir svarīgi zināt, kādos gadījumos šī auga lietošana ir kontrindicēta.

1. Grūtniecība – periods, kad labāk atturēties no preparātu un līdzekļu uz auga bāzes iekšķīgas lietošanas. Ārīgi augu var lietot, bet tikai ar ārsta atļauju.
2. Zīdīšana – viens no posmiem, kad labāk pilnībā izslēgt augu izejvielu un acītes preparātu lietošanu. Lieta tā, ka aktīvās vielas, kas ietilpst auga sastāvā, spēj iekļūt mātes pienā, un līdz ar to arī bērna organismā. Tas ir bīstami ar smagām alerģiskām reakcijām un citām negatīvām sekām.
3. Ja ir konstatēts gastrīts ar pazeminātu skābumu, tas arī ir iemesls atteikties no iekšķīgas līdzekļu uz auga bāzes lietošanas. Tas vēl vairāk nomāc kuņģa sulas sekrēciju, kā dēļ var rasties traucējumi pārtikas sagremošanā un sāpīgas sajūtas.
4. Hipotensija – vēl viena kategoriska kontrindikācija. Zāļu preparātu vai mājas līdzekļu, kuru sastāvā ir acīte, lietošana spēj krasi pazemināt asinsspiedienu, kas var izraisīt pat sirdsdarbības traucējumus un ģīboni.
5. Žultsakmeņu slimības saasinājums, ko pavada žultsvadu nosprostojums, – arī iemesls atcelt auga lietošanu. Lieta tā, ka auga sastāvdaļas stimulē žults sekrēciju, bet, ja vadi ir aizsprostoti, tā nevar normāli izvadīties, kas ir bīstami ar pūšļa plīsumu un peritonītu.
6. Alerģiska reakcija vai paaugstināta jutība pret augu izejvielām – arī iemesls atteikties no tās lietošanas. Lai atklātu alerģiju, pietiek pārbaudīt līdzekļus uz auga bāzes uz jutīgas ādas vietas uz plaukstas locītavas – uzklāt un pagaidīt 30–40 minūtes. Ja āda kļūst sarkana vai rodas nieze – šādas zāles nevar lietot.

Tāpat ir aizliegts lietot acīti pediatrijas praksē pacientiem līdz trīs gadu vecumam. Vecākiem bērniem var lietot ārīgi līdzekļus uz acītes bāzes, bet tikai pēc konsultācijas ar pediatru un fitoterapijas speciālistu.

Acīte ir ārstniecības augs pret daudzām slimībām. Ja to lieto pareizi un nav kontrindikāciju, var būtiski paātrināt organisma atveseļošanās procesu un pasargāt to no slimību negatīvām sekām.

Acītes foto