Pieneņu medus: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Pieneņu medus – aromātisks, salds un veselīgs produkts ar ārstnieciskām īpašībām. To ir viegli pagatavot pēc vienkāršām receptēm. Galvenās medus sastāvdaļas ir auga ziedkopas (ziedu groziņi) un cukurs. Produktu sauc arī par pieneņu ievārījumu.

Sastāvs un kaloriju saturs

Bites apmeklē visus ziedošos augus, un ārstniecības pienene nav izņēmums. Bet šī zieda nektārs satur rūgtvielas, tāpēc kukaiņi uz tā sēžas reti. Īstu bišu pieneņu medu ir grūti atrast; visticamāk, tas būs savākts no dažādiem lakstaugiem.

Mākslīgajam pieneņu medum ir sarežģīts, daudzveidīgs sastāvs, un tas satur lielu daudzumu labvēlīgu savienojumu. Mājās gatavotā produkta sastāvā ir visas vielas, kas atrodamas auga ziedu groziņos. Ziedkopas satur:

• glikozīds taraksantīns;
• dabīgais pigments flavoksantīns;
• vitamīni PP, K, E, liels daudzums askorbīnskābes;
• beta-karotīns, retinols (A), riboflavīns (B2), holīns (B4);
• arnidiols;
• riboflavīns (B2 vitamīns);
• tripertenu spirti;
• vitamīni B1, B5, B6 un B9;
• faradiols;
• saponīni;
• sveķi;
• augu olbaltumvielas (5%);
• pigments luteīns;
• makroelementi — dzelzs, kalcija, fosfora un kālija sāļi;
• mikroelementi — nātrijs, mangāns, selēns, varš, cinks.

Visi makro- un mikroelementi ir nepieciešami cilvēka organismam. No šiem savienojumiem ir atkarīga fiziskā un garīgā veselība.

1. Dzelzs ir atbildīga par augstu hemoglobīna līmeni asinīs.
2. Mangāns piedalās ķīmiskajās reakcijās, kas veicina ātru atveseļošanos pēc fiziskas, garīgas un emocionālas slodzes.
3. Magnijs ir nepieciešams pastāvīgas miegainības, pazemināta garastāvokļa un depresijas gadījumā.
4. Kalcijs ir vajadzīgs kaulu audu stiprināšanai, atveseļošanai pēc lūzumiem.
5. Selēns piedalās reģenerācijas procesos, novērš audzēju rašanos, stiprina sirds muskuļus.
6. Fosfors stiprina zobu emalju un kaulu audus.
7. Kālijs ir nepieciešams sirds ritma normalizēšanai.
8. Nātrijs veicina asinsvadu stiprināšanu, audu elastības atjaunošanu.
9. Varš piedalās daudzos ķīmiskajos procesos organismā un veicina pareizu šūnu darbību.
10. Cinks samazina sebuma izdalīšanos un nodrošina matu un ādas veselību.

C vitamīns ir svarīgs vielmaiņas procesos. Šī viela uztur labu imunitāti un stiprina kaulu audus. C vitamīna daudzums pienenēs ir salīdzināms ar šī savienojuma saturu citronos. Retinols ir svarīgs redzes asumam un ādas stāvoklim, tāpat kā E vitamīns. Nikotīnskābe ir nepieciešama holesterīna līmeņa normalizēšanai. B grupas vitamīni nodrošina normālu vielmaiņu, labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu un spēlē svarīgu lomu šūnu atjaunošanās un reģenerācijas procesos.

Mājās gatavots medus satur lielu daudzumu cukura. Šīs vielas galvenā sastāvdaļa ir saharoze, piemaisījumu daudzums rafinētajā produktā nepārsniedz 0,1%. Organismā saharoze sadalās divos savienojumos – glikozē un fruktozē, kas ātri nonāk asinīs. Glikoze ir ne tikai galvenais enerģijas piegādātājs organismam. Tā stimulē aknu aizsargfunkcijas (barjerfunkcijas), piedaloties glikuronskābju grupas skābju sintēzē, kas aizsargā orgānu no toksiskām vielām.

100 ml pieneņu medus satur:

• olbaltumvielas – 0,62 g;
• ogļhidrāti – 0,15 g;
• augu tauki – 0,14 g.

Produkta kaloritāte ir atkarīga no cukura koncentrācijas un ir 190–220 kcal uz 100 ml produkta. Medū ir arī uztura šķiedras un pelnu vielas.

Pieneņu medus derīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Vielas, kas atrodas auga ziedu groziņos, piemīt uzturvērtības un ārstnieciskas īpašības, kuras atzīst gan tautas, gan zinātniskā medicīna. Augu sastāvdaļas:

1. Tie paplašina asinsvadus un uzlabo asinsriti kapilāros.
2. Pazemina augstu temperatūru.
3. Stimulē nieru darbību.
4. Attīra organismu no indīgām vielām saindēšanās gadījumā.
5. Iedarbojas uz aknām atveseļojoši.
6. Atjauno saistaudus.
7. Darbojas kā vieglas nomierinošas un miega zāles.
8. Piemīt spazmolītiska iedarbība.
9. Pastiprina vielmaiņu.
10. Atjauno dzelzs līdzsvaru anēmijas gadījumā.
11. Nomāc fermentācijas procesus zarnās, tādējādi samazinās gāzu veidošanās.
12. Atjauno vairogdziedzera darbību.
13. Paaugstina apetīti.
14. Piemīt viegla caureju veicinoša iedarbība.
15. Palīdz ātrāk atveseļoties inficēšanās slimību ārstēšanā.
16. Piemīt baktericīda un pretiekaisuma iedarbība.
17. Iznīcina helmintus un to oliņas.
18. Piesātina organismu ar derīgiem mikroelementiem un vitamīniem.

Mikroelementi un sāļi atrodas viegli uzsūcamā formā. To daudzums ir pietiekami liels, lai radītu dziedinošu efektu.

Medu izmanto, lai cīnītos ar gausu gremošanu, stimulētu peristaltiku aizcietējumu, vēdera uzpūšanās (meteorisma) gadījumā, kā arī kā līdzekli tārpu izdzīšanai. Papildus medikamentiem produkts ir ieteicams hepatīta, urīnpūšļa iekaisuma, aizkuņģa dziedzera disfunkcijas ārstēšanā kā žultsdzenošs līdzeklis. Mājas preparātus, kuru pamatā ir ziedi, lieto locītavu iekaisumu ārstēšanai pie osteohondrozes, reimatisma, poliartrīta un artrīta paasinājuma.

Ķīniešu medicīnā preparātus no pienēnēm izmanto kā pretdrudža līdzekli, kas stimulē imunitāti. Ar tiem arī ārstē strutainus izsitumus, furunkulozi, limfmezglu iekaisumus, daudzas ādas slimības, čūsku kodumus.

Sievietēm

Sievietes var izmantot medu no pienēnēm kā ārstniecības līdzekli cistīta, citu sieviešu dzimumorgānu infekcijas slimību un visa organisma gadījumā. 1–2 tējkarotes pieneņu medus iekļauj uzturā katru dienu, kamēr slimības simptomi nepazūd.

Vīriešiem

Vīriešiem tāpat kā sievietēm ieteicams ēst šo augu produktu cistīta, citu slimību gadījumā, ko izraisa patogēni mikroorganismi (ieskaitot akūtu prostatītu). Medus ir noderīgs kā vispārēji stiprinošs un atjaunojošs līdzeklis smagas fiziskas un emocionālas slodzes, miega režīma traucējumu gadījumā, strādājot maiņu darbā.

Grūtniecības laikā

Krievijas tautas dziednieki un ārsti iesaka grūtniecēm izturēties pret produktu piesardzīgi. Ziedu groziņu sastāvā ir daudz aktīvo vielu, kuru iedarbība nav pilnībā izpētīta. Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, labāk izslēgt pieneņu produktu no uztura vai ēst to nelielā daudzumā. Medum ir viegla caureju veicinoša iedarbība un tas palīdzēs atbrīvoties no aizcietējumiem, ar kuriem cieš daudzas grūtnieces.

Zīdīšanas periodā

Ķīniešu tautas medicīna iesaka sievietēm lietot preparātus uz pieneņu bāzes, lai palielinātu mātes piena ražošanu. To pašu viedokli atbalsta arī Eiropas medicīna. Medu jālieto pamazām un jānovēro iegūtais efekts, jo reakcija uz aktīvajām organiskajām vielām vienmēr ir individuāla. Ja rezultāts ir pozitīvs, produkta daudzumu var palielināt.

Bērniem

Bērniem, kas vecāki par 5 gadiem, medu no pienēnēm var dot kā veselīgu kārumu un tautas līdzekli imunitātes stiprināšanai. Pieneņu ievārījums ir noderīgs kā nomierinošs un antibakteriāls līdzeklis saaukstēšanās gadījumā. To lieto, lai novērstu vīrusu infekciju izraisītas komplikācijas. Bet šis produkts satur daudz cukura un var izraisīt piena un pastāvīgo zobu kariesu. Augu koncentrāts dažkārt izraisa diatēzi.

Svara samazināšanai

Uzlējumus un novārījumus uz pieneņu bāzes izmanto svara samazināšanai. Visas auga daļas, ieskaitot ziedkopas, satur vielas, kas rada diurētisku efektu. Tās veicina liekā šķidruma izvadīšanu un tauku sadalīšanos. Pieneņe dod arī caureju veicinošu efektu, kas saistīts ar zarnu sieniņu kontrakciju pastiprināšanos. Tāda pati iedarbība ir arī medum, kas pagatavots no ziediem, bet svara samazināšanas efekts diez vai būs ievērojams, jo produkts ir cukura sīrups ar augu ekstraktu. Svara zaudēšanai labāk ēst produktus bez cukura.

Kā lietot pieneņu medu

Klasiskajās tautas medicīnas receptēs pieneņu medu lieto trīs reizes dienā pa 2–3 tējkarotēm. Produktu pievieno parastajai tējai, vārītam ūdenim vai ēd no karotes.

Ir arī citi ieteikumi par devām. Tie attiecas uz receptēm, kurās pieneņu ievārījums tiek izmantots kopā ar citiem ārstniecības augiem. Ja sastāvdaļu sarakstā ir iekļauti sausi ziedu groziņi, tad tos pilnīgi var aizstāt ar medu, kura pamatā ir augu izejvielas.

Līdzeklis pret aizcietējumiem

1. Caureju veicinošam efektam vienu ēdamkaroti medus pievieno glāzei silta vārīta piena. Līdzekli ieteicams lietot no rīta vai pusdienlaikā.
2. Pieneņu sīrupu (50–60 ml) sajauc ar svaigi spiestu rāceņu sulu (100–120 ml). Maisījumu dzer tukšā dūšā, no rīta. Pēc 20–25 minūtēm notiek zarnu attīrīšanās.
3. Kukurūzas drīksnas (1 daļa) sasmalcina un pievieno pieneņu medum (2 daļas). Līdzekli ēd no rīta un pusdienlaikā, zarnu attīrīšanās notiek pēc 2–3 stundām.

Līdzeklis asinsspiediena pazemināšanai

Tasītē sajauc pieneņu ievārījumu, svaigu biešu un mārrutku sulu (pa ēdamkarotei). Pievieno viena neliela citrona sulu, sakuļ. Maisījumu lieto trīs reizes dienā, pa ēdamkarotei. Lietošanas kurss ir 2 mēneši, pirms ārstēšanas turpināšanas jākonsultējas ar terapeitu.

Uzlējums hepatīta ārstēšanai

Līdzekļa pagatavošanai ņem pieneņu medu, burkānu, mārrutku un biešu sulu vienādos daudzumos (pa 0,5 glāzes). Tāpat būs nepieciešams 2 lieli citroni un degvīns — 15–20 ml.

Sastāvdaļas sajauc stikla, keramikas vai emaljētā traukā, līdzekli hermētiski noslēdz un novieto uz ledusskapja apakšējā plaukta. Lieto trīs reizes dienā, pa ¼ glāzes (vai pa ēdamkarotei), 30–40 minūtes pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām. Ārstēšanu turpina 1,5–2 mēnešus. Pēc tam veic pārtraukumu uz 2–2,5 mēnešiem un atkārto kursu.

Nomierinoša tēja bezmiega gadījumā

Augu maisījuma pagatavošanai nepieciešami aptiekā iegādāti augu maisījumi un pieneņu medus. Tā kā līdzeklis būs jālieto ilgstoši, jau iepriekš sagatavo sauso izejvielu maisījumu. Piemērota tilpuma traukā sajauc:

• māteszāles zāli (10 %);
• timiānu (5 %);
• ceļmallapu lapas (5 %);
• baldriāna sakni (10 %);
• mežrozīšu ogas (30 %);
• kazenes lapas (40 %).

Zāles sasmalcina ar rokām vai piestu, lai iegūtu zāļu drupatas (miltus). Iegūto augu izejvielu ieber burkā vai kastē un izmanto ārstnieciskās tējas pagatavošanai. Līdzekli gatavo šādi.

Glāzē ieber ēdamkaroti zāļu miltu (1 daļa) un aplej ar tikko uzvārītu ūdeni (20–25 daļas). Glāzi aizver ar jebkuru vāku un atstāj, līdz šķidrums kļūst silts. Tēju izkāš un iemaisa tajā ēdamkaroti pieneņu medus. Lieto pirms gulētiešanas mēnesi vai ilgāk.

Uzlējums zarnu darbības uzlabošanai

Līdzekļa pagatavošanai ņem sausas pelašķa un divmāju nātres izejvielas (pa ēdamkarotei). Keramikas traukā ar biezām sienām zāles aplej ar glāzi ūdens, cieši aizver vāku un ļauj ievilkties. Pēc 2–2,5 stundām pievieno pusi glāzītes pienenes ievārījuma un samaisa šķidrumu. Ieteicams lietot līdzekli 4 reizes dienā, pa 2 deserta karotēm.

Tēja aknu slimību ārstēšanai

Piena dadzis un pienenes ekstrakts veicina organisma atjaunošanos pie aknu cirozes, saindēšanās, pēc operācijas. Šajos augos esošās vielas piedalās audu reģenerācijas procesos. Aknu šūnu atjaunošanai ieteicams pievienot pienenes sīrupu melnajā vai zaļajā tējā (ēdamkarote uz glāzi). Šķidrumam pievieno arī piena dadžu uzlējumu vai lieto pulveri sausā veidā.

Uzlējums pret saaukstēšanos

Saaukstēšanās slimību gadījumā svarīgi aktivizēt vielmaiņu un mazināt iekaisuma procesus organismā. Uzlējumam ņem vērmeļu lapu, linsēklas, sasmalcinātu eikalipta lapu (pa tējkarotei). Maisījumā iekļauj salvijas lapas, mežrozīšu ogas, priežu pumpurus, bērzu lapas (pa 2 daļām). Zāles sasmalcina un sajauc. Līdzekļa pagatavošanai pietiek paņemt pusi glāzītes zāļu miltu. Augu izejvielu aplej ar verdošu ūdeni litra termosā un atstāj ievilkties 3 stundas. Pēc tam pievieno 3–4 deserta karotes pienenes ievārījuma un samaisa šķidrumu. Līdzekli dzer trīs reizes dienā pa pusglāzītei pirms ēšanas.

Uzlējums holecistīta ārstēšanai

Līdzekļa pagatavošanai jāiegādājas aptiekā vairākas ārstniecības sastāvdaļas un jāuzvāra pienenes medus. Maisījumā ietilpst mūžizāles ziedi, kumelītes, sīksvērītes zāle, asinszāle un trejlapu puplakši. Atmēra vienādu daudzumu visu veidu augu izejvielu, sasmalcina un sajauc. Novārījumam ņem ēdamkaroti augu maisījuma, aplej ar verdošu ūdeni (200 ml) un atstāj ievilkties zem vāka pusotru stundu. Kad šķidrums kļūst silts, pievieno karoti pienenes medus. Līdzekli izdzer no rīta pirms ēšanas. Katru dienu pagatavo jaunu porciju, turpinot ārstēšanu, līdz stāvoklis uzlabojas.

Līdzeklis pret klepu

Mocošā klepus gadījumā, kas rodas saaukstēšanās slimību laikā, ieteicams lietot medu un uzdzert ar siltu tēju. Ik pēc 2 stundām apēd 2 deserta karotes sīrupa, līdz stāvoklis uzlabojas.

Ārstējot saaukstēšanās iekaisuma slimības, ko pavada sauss un mitrs klepus, gatavo sarežģītus augu maisījumus. To sastāvā iekļauj eikalipta lapu, lakricas sakni, piparmētru lapu, mārsilu, lakricu, kliņģerīšu ziedus. No sausajām izejvielām gatavo maisījumu. Keramikas krūzē aplej ēdamkaroti zāļu, atstāj ievilkties pusstundu zem vāka un pievieno ēdamkaroti pienenes medus. Šo līdzekli dzer 3–4 reizes dienā pa ēdamkarotei.

Lietojums kosmetoloģijā

Pienenes medus piemīt pretiekaisuma, baktericīda un nomierinoša iedarbība. Tādēļ tautas medicīna aktīvi izmanto šo produktu ādas stāvokļa uzlabošanai.

Pieneņu medus pret pigmentāciju

Lai balinātu pigmenta plankumus, tiek veikta masāža ar pieneņu medu. Produktu ielej nelielā traukā, tajā iemērc pirkstus. Pēc tam ar apļveida, piesitienu un glāstošām kustībām masē ādu. Augu ekstrakts iekļūst epidermā un veicina tās ātru atslāņošanos un atjaunošanos. Šāda masāža ir efektīva procedūra pret vecuma plankumiem un pigmentāciju, kas parādās grūtniecības laikā. Tādā pašā veidā var balināt vasaras raibumus.

Maska novecojošai ādai

Vairākas svaigas pienenes lapas ievieto javā un sadrupina ar piestu, iegūtajai masai pievieno karoti vārīta atdzesēta ūdens. Pievieno tikpat daudz pieneņu medus un samaisa sastāvdaļas.

Pastu vienmērīgi uzklāj uz sejas. Pēc tam 15 minūtes mierīgi guļ, pēc tam masku nomazgā un uzklāj mitrinošu krēmu. Ja āda ir ļoti sausa, pirms pastas uzklāšanas seju iesmērē ar olīvu, rafinētu saulespuķu vai kukurūzas eļļu.

Pretpinnes maska

Tējkaroti zirņu miltu un tikpat daudz pieneņu medus rūpīgi samaisa traukā un maisījumu uzklāj uz ādas, kas klāta ar pūtītēm. Labāk to darīt nevis lokāli, tur, kur pūtītes jau izpaudušās, bet uz visu seju. Pēc 10–12 minūtēm pastu nomazgā. Ja āda pēc procedūras nav savilkta, barojošu krēmu var neuzklāt. Maskai ir nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība.

Šādu masku var darīt ne tikai uz sejas, bet arī uz dekoltē zonas un muguru. Šajā gadījumā būs jāsagatavo pietiekami liels pastas daudzums.

Maska sausai un nobriedušai ādai

Pieneņu medu sajauc ar nesaldinātu jogurtu vienādās daļās. Pievieno tējkaroti kviešu dīgstu eļļas, sastāvdaļas rūpīgi sakuļ. Uz nomazgātas, tīras sejas ādas un dekoltē zonas uzklāj iegūto pastu. Masku tur 25–30 minūtes, mazgājot ādu masē. Pēc procedūras uzklāj jebkuru treknu krēmu.

Pārdošanā ir maskas ar pieneņu medu no ārstnieciskās kosmētikas ražotājiem. Tās satur līdz pat diviem desmitiem sastāvdaļu. Piemēram, Polijas kosmētikas firmas Ziaja nomierinošo masku ieteicams lietot rudenī un ziemā. Pati maska atrodas paciņā un ir caurspīdīgs, viskozs dzeltenas krāsas šķidrums.

Pieneņu medus matiem

Lai uzlabotu matu stāvokli, galvu izskalo ar pieneņu lapu un ziedu (sausu izejvielu) novārījumu. Iekšķīgi lietots medus ir papildu līdzeklis. Augu sastāvdaļas pērk aptiekā vai sagatavo pašu spēkiem. Novārījumus un uzlējumus gatavo saskaņā ar ražotāja receptūru, kas norādīta uz iepakojuma.

Kaitējums un kontrindikācijas

Medus, kas pagatavots no pienenēm, nav derīgs visiem. Pastāv vairākas kontrindikācijas, kas traucē produkta lietošanu pārtikā un ārstēšanā.

1. Medu aizliegts ēst slimniekiem ar cukura diabētu.
2. Pienenes ievārījums jālieto ļoti piesardzīgi, ja cilvēkam ir diagnosticētas gremošanas orgānu slimības. Vielas, kas ietilpst ziedu sastāvā, var kairināt zarnu trakta un kuņģa gļotādas.
3. Produkts ir jāizslēdz no uztura individuālas alerģiskas reakcijas, caurejas, žults pūšļa sastrēguma un kanālu nosprostojuma gadījumā.
4. Pienenes sīrupu nedrīkst ēst cilvēki jebkurā aptaukošanās stadijā, jo tas satur lielu daudzumu saharozes.

Kā pareizi uzglabāt

Pieneņu medu lej iepriekš sterilizētās burkās, aizvāko ar hermētiskiem plastmasas vākiem un uzglabā ledusskapī vai pagrabā. Burkām var uzskrūvēt metāla vāciņus. Produkta glabāšanas laiks ir 8–9 mēneši.

Ja pieneņu medus nav paredzēts ilgstošai uzglabāšanai, to var uzglabāt plastmasas traukos ar vākiem vai stikla burkās. Tvertnes var aizsegt ar biezu papīru un pārsiet ar auklu. Burkas un traukus nedrīkst atstāt atvērtus, jo ūdens aktīvi iztvaikos un produkts kļūs ļoti biezs.

Kad un kā vākt pienenes medum

Pieneņu medu gatavo maija beigās vai jūnija sākumā, kad notiek augu masveida ziedēšana. Dažos reģionos šie ziedi parādās jau maija sākumā. Vākšanu nedrīkst veikt pilsētas zālājos, ceļmalās un uzņēmumu tuvumā. Lakstaugi labi uzsūc smagos metālus, tostarp svinu. Labāk izbraukt ārpus pilsētas un atrast lauku, kas atrodas tālu no uzņēmumiem un rūpniecības zonām.

Būs nepieciešami svaigi, tīri, tikko atvērušies ziedu groziņi, kurus noplūc bez kāta. Kātiņi satur lielu daudzumu rūgtas piena sulas. Vākšanai der skaidra, saulaina diena. Ziedus labāk vākt no rīta, kad groziņi tikko atvērušies un ir pilni ar svaigu, aromātisku nektāru.

Galviņas uzmanīgi noplūc un saliek uz avīzes lapas vai auduma. Pēc tam izejvielai ļauj nostāvēties 10–15 minūtes, lai no ziediem izkļūtu kukaiņi. Parasti tie ir mazi melni vabolītes vai mušas, kas vāc nektāru dzeltenajās caurulītēs, kas blīvi aug zieda gultnē. Ja ceļš līdz mājām nav tuvs, jāizmanto vēdināms trauks, lai augi nepārkarstu un nesaplaktu. Mājās ziedus pa porcijām liek caurdurī un noskalo ar ūdeni. Ir receptes, kurās autori neiesaka mazgāt izejvielu, lai nenoņemtu ziedputekšņus. Pēc sagatavošanas var sākt medus vārīšanu.

Kā pagatavot pieneņu medu: receptes

Pieneņu medu gatavo uz bišu medus vai cukura sīrupa bāzes. Vārīšanas process neaizņem daudz laika. Medu vāra metāla emaljētā katlā, maisīšanai izmanto koka vai plastmasas karoti. Tērauda un alumīnija katlu un instrumentu lietošana nav vēlama, jo aktīvās organiskās vielas var reaģēt ar metāliem.

1. recepte

Lai pagatavotu litru medus, jāsavāc 300–350 ziedu. Izejvielu nomazgā zem dušas un pārlej ar aukstu ūdeni (1 l). Katlu novieto uz plīts, ieslēdz mazu uguni un vāra pienenes vienu stundu uz lēnas vārīšanās, ar vāku. Pēc tam katlu noņem un saturu izlej uz sieta, zem kura novieto citu trauku. Augu masu izspiež un izmet. Novārījumā ieber 600 g cukura, samaisa sīrupu un atkal liek trauku uz uguns. Šķidrumu, nepārtraukti maisot, uzvāra, tad uz lēnas uguns vāra vismaz vienu stundu. 10–15 minūtes pirms vārīšanas beigām sīrupā izspiež pusi svaiga citrona. Medu noņem no plīts, noņem vāku un atstāj trauku līdz pilnīgai atdzišanai. Pēc tam produktu pārlej sterilizētā burkā, hermētiski aizver ar vāku un noliek uzglabāšanai.

2. recepte

Šī recepte atšķiras no iepriekšējās ar izejvielu sagatavošanas kārtību. Savāktos groziņus (300–400 gab.) mērcē diennakti, lai samazinātu rūgtumu. Ūdeni maina 4–5 reizes. Pēc diennakts ziedus nokāš uz sieta, savāc un izspiež, bet ūdeni izlej. Katliņā ielej 1–1,2 l ūdens, uzvāra un liek visu ziedu izejvielu. Šķidrumu uzvāra un vāra vismaz 15 minūtes uz lēnas uguns. Pēc tam trauku noņem no plīts, šķīdumu izkāš caur sietu. Pienenes izspiež un izmet, bet no iegūtā šķidruma gatavo medu. Novārījumā izspiež svaigu sulu no 2 vidējiem citroniem un ieber 1 kg cukura. Pēc rūpīgas sastāvdaļu samaisīšanas katlu liek uz plīts un vāra, līdz šķidrums iegūst medus konsistenci. Tas aizņem 50–80 minūtes. Pēc vārīšanas medū var pievienot 15–20 rožu gurnu ziedlapiņas, kas arī zied šajā gadalaikā.

Recepte 3

Šajā receptē pieneņu groziņus nemazgā. Ziedus liek nelielā katliņā un pārlej ar 1 l karsta ūdens. Trauku aizver un atstāj līdz pilnīgai šķidruma atdzišanai. Tad uzlējumu izkāš, augu izejvielu noņem. Pievieno 1 kg cukura smilšu un vāra sīrupu 25–30 minūtes. Katla saturu nepārtraukti maisa, noņemot baltas putas. Pirms noņemšanas no uguns pievieno pusglāzi citrona sulas. Izvārīto medu ielej sterilizētās burkās un aizvāko. Svaigu citronu var aizstāt ar kristālisko citronskābi.

Recepte 4

Šo produktu gatavo no pieneņu ziediem un dabīga ziedu medus, kas savākts tajā pašā sezonā. Savāc 100–120 groziņus un labi tos sasmalcina. Tam der blenderis, bet labāku rezultātu dod samaļšana caur gaļas maļamo mašīnu. Iegūto masu liek puslitra stikla burkā un līdz malām piepilda ar šķidru medu, kas uzkarsēts ūdens peldē. Sastāvdaļas sajauc, trauku aizver ar plastmasas vai skrūvējamu vāku un noliek vēsā, tumšā vietā. Pēc 1,5–2 nedēļām iegūs garšīgu produktu, kurā apvienojas pieneņu un pirmā vasaras medus derīgās vielas.

Recepte 5

Pienenes medus garšu uzlabos apelsīni. Produkts kļūst aromātisks un ļoti garšīgs. Savāktos ziedus (500 gab.) nomazgā tekošā ūdenī un izliek uz papīra dvieļiem, lai tos nedaudz nosusinātu. Četrus sulīgus vidēja lieluma apelsīnus nomazgā ar suku, jo augļi tiks pievienoti sīrupā ar mizu. Citrusaugļus vispirms sagriež 4 daļās, tad plānās šķēlēs pāri šķiedrām. Plašā katlā liek pienenes, apelsīnu un pārlej ar ūdeni (1,5 l). Uzkarsē ūdeni līdz vārīšanās temperatūrai un uz nelielas uguns vāra vismaz stundu. Tad katlā ieber 1,2 kg cukura un pusi tējkarotes kristāliskā citronskābes.

Nepārtraukti maisot uzvāra šķidrumu un uztur šādā stāvoklī 30–40 minūtes. Šajā laikā šķīdums iegūs brūngani oranžu krāsu un sabiezēs. Gatavo produktu izkāš caur sietu, izlej mazās sterilizētās burciņās un hermētiski aizver ar plastmasas vāciņiem. Apelsīnu medu ar pienenēm var uzrullēt zem vākiem.

Interesanti fakti par pienenēm

1. Ārstniecības pienene tiek izmantota ne tikai kā ārstniecības augs, bet arī tiek lietota uzturā. Ir daudz recepšu ēdieniem, kuros kā sastāvdaļas minētas auga lapas un ziedi. Savukārt ārstniecības nolūkos biežāk izmanto sakni un piena sulu, kas atrodas stublājos.
2. Auga lapas pievieno salātiem. Tā Eiropas pārtikas preču veikalos var nopirkt pusfabrikātus, ko sauc par "pisanli". Tos pagatavojot, pienenes lapas 35–40 minūtes mērcē stiprā sāls šķīdumā, lai noņemtu rūgtumu. Interesanti, ka pašas jaunākās, sulīgākās lapas gandrīz nav rūgtas.
3. Lapas var likt pavasara zaļajās zupās un borščos. Rūgtenie zaļumi jūtami kā garšviela un piešķir ēdieniem neparastu, bet patīkamu garšu. Lapas var novārīt un pievienot otro ēdienu, tāpat kā spinātus un citus zaļumus.
4. Lielbritānijā kopš seniem laikiem taisa vīnu no pienenes ziedkopām. Šis vieglais alkoholiskais dzēriens ir ar savdabīgu skābenu garšu. Pēc rūgšanas beigām dzērienu dzidrina. Labi pagatavots pienenes vīns ārēji ir līdzīgs šampanietim. Pagatavošanai izmanto auga ziedus, rozīnes un cukuru. Nereti pievieno apelsīnu vai svaigu apelsīnu sulu, mūsdienu receptēs sastopami mandarīni un citi citrusaugļi. No pienenes ziediem gatavo arī citus alkoholiskos dzērienus – saldos liķierus un eliksīrus.
5. Grauzdētas auga saknītes ir lielisks kafijas aizstājējs. Tagad to izmanto veselīga, ekoloģiska uztura piekritēji, taču gadsimtiem atpakaļ šāds dzēriens Eiropas valstīs nebija retums, īpaši lauku apvidos.
6. Pienenes lapas marinē ar etiķi un skābē kā kāpostus. Šo produktu pievieno otriem ēdieniem, mērcēm, zupām vai ēd kā uzkodu pie alkoholiskajiem dzērieniem.
7. Ķīniešu virtuvē izmanto visas auga daļas. Pienenes saknītes, ziedi un lapas var būt ēdiena galvenā un papildu sastāvdaļa.
8. Pieneņu sakņu uzlējums tiek izmantots veterinārijā. Tas ir labs nomierinošs līdzeklis kaķiem, sagatavojoties braucienam vai veterinārārsta apmeklējuma priekšvakarā. Lai dzīvnieks nomierinātos, pietiek ar dažiem pilieniem uzlējuma.

Pieneņu medus foto