Kliņģerīte: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Tautā šo augu sauc par kliņģerītēm, to audzē dobēs un puķu dārzos, gandrīz visu sezonu rotājot pagalmus ar savu košo ziedēšanu. Kliņģerīte nav tikai skaists zieds – tā ir universāls ārstniecības augs, kas palīdz tikt galā ar desmitiem dažādu slimību. Ārstnieciskās īpašības ir apstiprinātas ar zinātni, tāpēc kliņģerīte ir iekļauta dažādu valstu farmakopejās.

Ķīmiskais sastāvs

Kliņģerīte ir viens no pieprasītākajiem ārstniecības augiem; to var iegādāties katrā aptiekā. Turklāt daudzi to audzē paši, jo tas ir universāls līdzeklis, ko var izmantot gan ārstēšanai, gan ļoti dažādu slimību profilaksei. Auga nenovērtējamais labums ir saistīts ar bagātīgo ķīmisko sastāvu. Lai uzzinātu, cik noderīgs ir šis augs, ir vērts izpētīt tā ķīmisko sastāvu.

1. Flavonoīdi ir augu dabiskās sastāvdaļas, kam piemīt spazmolītiska, dziedējoša, diurētiska un antioksidanta iedarbība. Tie stiprina imunitāti un nodrošina pretvīrusu efektivitāti.
2. Karotinoīdi ir augu dabiskie pigmenti, kas iekrāso ziedkopas spilgti oranžā krāsā. Tā pati viela ir atrodama burkānos un ķirbjos. Karotinoīdi neitralizē brīvo radikāļu darbību. Visvērtīgākās šo vielu šķirnes ir augstā koncentrācijā sastopamas kliņģerītēs – tas ir provitamīns A.
3. Ēteriskās eļļas ir atrodamas arī kliņģerītē; tās ir efektīvas pret patogēniem mikroorganismiem, kā arī ir spēcīgi stimulatori, kas mudina organismu aktivizēt atjaunošanās procesus.
4. Triterpenoīdi ir augu vielas, kuru sastāvā ir skābes; tās palīdz pret podagru, piemīt pretiekaisuma iedarbība, ietekmē nervu impulsu vadītspēju, ilgtermiņā tīra asinsvadus un samazina holesterīna līmeni.
5. Sterīni ir cilvēka hormonu analogi – steroīdas vielas. Tie šķīdina holesterīnu, atbalsta aknas, uztur reproduktīvās sistēmas veselību.
6. Salicilskābe ir organisks savienojums, kam piemīt antiseptiska, pretiekaisuma, pretsāpju un pretreimatisma iedarbība.
7. Kumarīni ir aktīvās vielas, kas aptur audzēju augšanu, bloķē vīrusu un baktēriju attīstību, stimulē imūnsistēmu.
8. Luteīns ir organisks pigments, kas atbalsta acu veselību, normalizē nervu sistēmas darbību.

Tās nav visas aktīvās vielas, kas atrodamas kliņģerīšu ziedkopās. Arī šajā apbrīnojamajā augā ir atrastas šādas sastāvdaļas:

1. Cinks ir svarīgs ādas un matu veselībai, imunitātes paaugstināšanai.
2. Kālijs un magnijs – ūdens-sāls līdzsvara, sirds un nervu sistēmas atbalstam.
3. Dzelzs un kalcijs – balsta un kustību aparāta veselībai un normālai asinsradei.
4. Varš – asinsradei, hormonālajam līdzsvaram un iekaisuma procesu novēršanai.
5. Selēns – vēža profilaksei, netipisku šūnu augšanas un attīstības apturēšanai, normālai endokrīnās un reproduktīvās sistēmas darbībai.
6. Molibdēns – veseliem zobiem, skaistiem matiem un nagiem, pret infekcijām.

Kliņģerīšu stublāji un lapas arī nav nelietderīgas, bet tautas medicīnā tās tiek izmantotas daudz retāk. Tie satur sveķus un ēterus, pateicoties kuriem augu var izmantot kā antibakteriālu līdzekli un miecvielu avotu. Augstu vērtību pārstāv šī auga sēklas – tās satur lielos daudzumos taukus un tiek izmantotas eļļas ražošanai ar ārstnieciskām īpašībām.

Kā tas izskatās un kur aug

Kliņģerīte (Calendula) ir lakstaugu ģints, daudzgadīgu un viengadīgu. Šī ģints ir iekļauta Asteru dzimtā un tāpēc tai ir līdzīgas botāniskās īpašības. Kliņģerīte visā pasaulē ir oficiāli atzīta par ārstniecības augu, tāpēc to bieži izmanto farmācijas uzņēmumi preparātu ražošanai.

Šī auga botāniskās īpašības:

• augstums – no 30 līdz 70 cm;
• zaļas pūkainas lapas;
• sakņu lapu rozete;
• galotnes ziedkopas, groziņi;
• pilveida vai ovāla lapu forma;
• ziedu krāsa – no gaiši dzeltenas līdz spilgti oranžai nokrāsai.

Kliņģerīte vairojas ar sēklām un veģetatīviem veidiem, bet visvieglāk to izaudzēt, sējot. Dīgtspējas potenciāls sēklās saglabājas diezgan ilgi – līdz trim gadiem. Turklāt kliņģerīte aktīvi vairojas ar pašizsēju, tāpēc tiem, kas to audzē savā zemes gabalā, jāseko līdzi sēklu nogatavošanās un savlaicīgi tās jānovāc.

Kliņģerīte ir izplatīta galvenokārt Eirāzijā, visvairāk šķirņu aug un tiek kultivētas kontinenta Eiropas daļā. Tas ir ļoti izturīgs un nepretenciozs augs. Dienvidu reģionos var novērot šī auga ziedēšanu pat līdz salnām. Kliņģerītei ir izteiktas dekoratīvās īpašības, tāpēc to izmanto ainavu dizainā. Šis zieds ir slavens ar ilgstošu ziedēšanu, tāpēc tas var rotāt puķu dobes un laukumus visas sezonas garumā.

Sugas

Pēc dažādiem datiem kliņģerīšu ģintī ir no 12 līdz 20 sugām. Dažas šķirnes ir reti sastopamas un tām ir neskaidras botāniskās pazīmes, tāpēc klasificētājiem ir radušās problēmas ar šo augu identificēšanu. Tomēr mūsdienās par visbiežāk sastopamajām un visuresošajām tiek atzītas trīs šķirnes.

1. Ārstnieciskā kliņģerīte ir vispopulārākā suga, ko izmanto ārstniecības nolūkos un audzē kā dekoratīvu augu. To audzē rūpnieciskā mērogā. Šo ziedu audzē farmācijas uzņēmumiem reģionos ar labu ekoloģiju un zemu radiācijas līmeni.
2. Lauka kliņģerīte ir savvaļas šķirne, kurai ir tādas pašas ārstnieciskās īpašības kā iepriekšējai sugai. Šim augam ir mazāki ziedi, un tas sasniedz maksimāli 40–50 cm augstumu.
3. Trešā šķirne ir vesela pasugu grupa – visdažādākās hibrīdšķirnes, kas radītas dekoratīviem nolūkiem, bet tomēr tiek izmantotas arī tautas medicīnā.

Ārstnieciskā kliņģerīte ir līdere aktīvo komponentu koncentrācijā, kas pozitīvi ietekmē cilvēka veselību. To var audzēt mājas apstākļos dārza gabalos. Lai izejvielas būtu ekoloģiski drošas un nekaitīgas, ziedi jāstāda tālāk no autoceļiem un nedrīkst izmantot toksiskus ķīmiskos mēslojumus. Arī bez tiem kliņģerīte labi aug un bagātīgi zied – galvenais ir izvēlēties labu saulainu vietu un nodrošināt augu regulāru laistīšanu.

Vākšana un uzglabāšana

Tiem, kam nav iespējas pašiem nodarboties ar ārstniecības izejvielu vākšanu un sagatavošanu, katrā aptiekā tiek pārdota gatava, jau izžāvēta kliņģerīte – papīra maisiņos vai iepakota. Bet, ja ir vēlme pašiem sagatavot izejvielas krājumiem, jāievēro šādi noteikumi.

1. Izvēlēties ekoloģiski tīru vietu vākšanai, kur nav rūpnīcu un uzņēmumu ar toksiskiem izmešiem.
2. Nogriezt tikai ziedkopas, turklāt to darīt pirms sēklas sāk veidoties.
3. Ideālais vākšanas laiks ir agrs rīts, kad rasa tikko paspējusi nožūt.
4. Nevākt kliņģerīti pēc lietus vai bagātīgas laistīšanas.

Ziedi rūpīgi jānogriež ar asiem dārza šķērēm un jāsaliek kastē vai groziņā. Mājās izklāt tīru audumu un uz tā žāvēt ziedus dabiskā veidā 5–7 dienas. Kad ziedi pilnībā izžuvuši, pārlikt tos maisiņos vai kastēs uzglabāšanai. Izejvielas var turēt stikla burkās. Ieteicamais lietošanas termiņš ir 1 gads, bet maksimāli ilgi augu izejvielas var uzglabāt 2 gadus.

Kliņģerītes ārstnieciskās īpašības

Ārstnieciskā kliņģerīte ir spēcīgs ārstniecības līdzeklis, ko var lietot dažādām veselības problēmām. Tās derīgās īpašības ir tik daudzveidīgas, ka tās var izmantot visdažādāko slimību gadījumā. Šeit ir vispārējs ārstniecisko īpašību saraksts:

• imūnmodulējoša;
• antibakteriāli;
• pretsēnīšu;
• baktericīda;
• pretvīrusu;
• pretiekaisuma;
• nomierinoši;
• spazmolītiski;
• pretsāpju;
• pretvēža;
• antikoagulantu;
• pretklepus;
• atkrēpošanas;
• pretkrampju;
• urīndzenoši;
• sviedrējošs;
• drudzi mazinoši;
• tonizējošs.

Turklāt, kliņģerīte spēj dažādi ietekmēt cilvēka organismu atkarībā no dzimuma, fizioloģiskā stāvokļa un vecuma. Tāpēc ir jāzina, kā kliņģerīte ir labvēlīga vīriešiem un sievietēm, kā tā var ietekmēt bērnu veselību, kā arī, kas šajā augā ir labs grūtniecēm un barojošām mātēm.

Sievietēm

Kliņģerīte ir labvēlīga sieviešu veselībai, tā spēj normalizēt hormonu līmeni un palīdzēt tikt galā ar veselu virkni reproduktīvās sistēmas orgānu slimību. Augs satur augu hormonus, kas labvēlīgi ietekmē reproduktīvās sistēmas darbību. Tas palīdz tikt galā ar kandidozi, olnīcu iekaisumiem, urīncelu un dzimumorgānu infekcijām.

Kliņģerīte ir efektīva hormonālā līdzsvara traucējumu gadījumā, kas izraisa menstruālā cikla traucējumus. Arī šo augu var izmantot ādas un matu kopšanai, tas palīdz atrisināt lielāko daļu problēmu, kas pasliktina izskatu.

Vīriešiem

Arī vīrieši var novērtēt šī auga derīgās īpašības. Kliņģerīte palīdz pret reproduktīvās sistēmas infekcijas slimībām vīriešiem, stiprina imunitāti un aizsargā pret lielāko daļu izplatīto vēža veidu, kas sastopami vīriešu kārtas pārstāvjiem. Bet ir svarīgi atcerēties, ka vīriešiem ilgstoša kliņģerītes lietošana var kaitēt, jo tā satur fitohormonus, kas pēc uzbūves un formulas ir identiski sieviešu hormoniem.

Grūtniecības laikā

Ārsti neiesaka lietot kliņģerīti ārstēšanai grūtniecības laikā. Bet šis aizliegums attiecas tikai uz iekšķīgu lietošanu no šī auga pagatavotiem līdzekļiem. Nepieciešamības gadījumā var lietot uzlējumus un ziedes ārīgi, rīkles skalošanai un mutes dobuma problēmu ārstēšanai.

Kliņģerīti grūtniecības laikā sievietes var izmantot ādas skaistuma un veselības uzturēšanai. Nereti hormonālo traucējumu dēļ uz ādas parādās pinnes un pigmentācija. Spēcīgas ķīmiskās kosmētikas lietošana var kaitēt, bet neliela augu vielu deva, kas nonāk organismā caur ādu, noteikti būs droša. Tāpēc nav jāuztraucas.

Zīdīšanas periodā

Ārsti neaizliedz lietot kliņģerīti zīdīšanas periodā. Šis augs ārkārtīgi reti izraisa alerģiskas reakcijas, bet tomēr iekšķīga lietošana nav ieteicama. Ja nepieciešams lietot augu izejvielu iekšķīgi, uz laiku jāpārtrauc zīdīšana. Ārīgi lietojot, nav nekādas vajadzības pārtraukt barošanu. Lūk, kā kliņģerīte ir noderīga barojošām mātēm:

• palīdz pret ādas slimībām;
• atbalsta piena dziedzeru veselību (izmanto kompresēm);
• tiek galā ar saaukstēšanās slimībām (rīkles skalošanai, inhalācijām);
• mazina sāpes (kompresu veidā).

Kliņģerīti var lietot iekšķīgi iekaisuma procesu, hormonālo traucējumu gadījumā, kā arī nepieciešamības gadījumā ārstēt dažādas pēcdzemdību problēmas.

Bērniem

Kliņģerīte ir viena no nedaudzajām ārstniecības augiem, ko var lietot bērniem no dzimšanas brīža. Tomēr pirmos pāris gadus šo augu drīkst lietot tikai ārīgi, ādas slimību ārstēšanai. Augs efektīvi tiek galā ar dažādiem dermatītu veidiem bērniem, to izmanto kompleksās kolekcijās bērnu vannām. Pediatrijā tiek izmantotas šādas kliņģerītes īpašības:

• pretiekaisuma;
• antiseptisks;
• reģenerējoša;
• žāvējoša;
• pretalerģiska.

Kliņģerīte palīdz tikt galā ar visbiežāk sastopamo bērnu problēmu – sviedraini. Kad citi līdzekļi ir aizliegti, šo augu var izmantot ārstniecisku vannu pagatavošanai. Pēc procedūras bērns kļūst mierīgāks, samazinās izsitumi, pāriet nieze. Ieelpojot tvaikus ar ēteriskajām eļļām, kas atrodas kliņģerītēs, normalizējas miegs un ēstgriba.

Svara samazināšanai

Kliņģerīti var lietot arī tie, kas ļoti vēlas zaudēt svaru, nekaitējot veselībai. Šis augs palīdz normalizēt vielmaiņas procesu ātrumu, attīrīt organismu no izdedžiem un toksīniem. Kliņģerīte efektīvi stimulē visu veidu gremošanas enzīmu ražošanu, tāpēc palīdz normalizēt ēstgribu un izveidot ēšanas režīmu. Zaudējot svaru, kliņģerīti lieto iekšķīgi tējas veidā. Šo augu var kombinēt arī ar citiem augiem, kas pastiprina efektu svara zaudēšanā.

Kliņģerīte tautas medicīnā

Tautas medicīnā ir desmitiem kliņģerītes lietošanas veidu. Katrai atsevišķai diagnozei atšķiras zāļu recepte, lietošanas veids, devas, kā arī ārstēšanas ilgums. Ir svarīgi zināt, kā pareizi lietot šo augu katrā konkrētā gadījumā, lai no tā gūtu maksimālu labumu.

Cukura diabēta gadījumā

Daudzi pētījumi ir apstiprinājuši, ka kliņģerīte ir efektīva cukura diabēta ārstēšanā. Protams, pilnībā izārstēties ar augu palīdzību neizdosies, taču šis augs palīdz samazināt komplikāciju rašanās risku, pasargā organismu no hipoglikēmijas un hiperglikēmijas, attīra asinsvadus un stimulē vielmaiņas procesus. Diabētiķiem ieteicams lietot 2 reizes dienā tēju no kliņģerīšu ziediem. Ja nav kontrindikāciju, šo zāļu līdzekli var lietot 2 mēnešus, pēc tam veikt pārtraukumu uz tādu pašu laiku un atkārtot.

Tēju pagatavo tieši pirms lietošanas. Jāņem nepilna tējkarote sausu kliņģerīšu ziedkopu, aplej ar tasi verdoša ūdens un atstāj uz 5–7 minūtēm zem vāka. Pēc tam dzērienu uzreiz var izkāst un dzert, pievienojot šai tējai cukura aizstājējus vai fruktozes sīrupu.

Pankreatīta gadījumā

Kliņģerīte ir noderīga pankreatīta gadījumā trīs iemeslu dēļ. Tā aptur iekaisuma procesus, novērš baktēriju mikrofloru, normalizē aizkuņģa dziedzera enzīmu ražošanu. Bet kliņģerīti ir aizliegts lietot saasinājuma periodā, kad aizkuņģa dziedzeris bez stimulācijas jau ražo pārāk lielu gremošanas enzīmu daudzumu.

Lai novērstu iekaisumu pankreatīta gadījumā, trīs reizes dienā trīs nedēļu garumā jālieto kliņģerīšu tēja. To vēlams brūvēt tieši pirms lietošanas. Kad tēja ir silta, tā jāizkāš un jāizdzer, bet pēc 15 minūtēm jāpaēd. Tēju gatavo no vienas tējkarotes ziedkopu un vienas krūzes verdoša ūdens.

Gastrīta gadījumā

Gastrīta gadījumā kliņģerītes var izmantot normālas gremošanas atjaunošanai, iekaisuma procesu un komplikāciju attīstības novēršanai. Hiposkābes gastrīta gadījumā lieto spirta tinktūru – tā jādzer pa ½ tējkarotes pirms katras ēdienreizes. Nav jāuztraucas par to, ka zāles ir uz spirta – šādā devā etanols neietekmē spēju vadīt transportlīdzekli vai veikt uzdevumus, kas prasa pastiprinātu koncentrēšanos.

Gastrīta ar paaugstinātu skābumu gadījumā labāk dzert tēju vai ūdens uzlējumu. Tēju var pagatavot tieši pirms ēšanas un izdzert uzreiz, kad tā ievilkusies (3–5 minūtes). Uzlējumu labāk sagatavot iepriekš – aplej ar 250 ml verdoša ūdens vienu ēdamkaroti zāļu un atstāt ievilkties 2 stundas, dzert pa 50 ml.

Zarnām

Zarnu peristaltikas traucējumu, iekaisuma un disbakteriozes gadījumā ieteicams ēst auzu pārslas, kas apletas ar karstu kliņģerīšu uzlējumu vai novārījumu. Ja šādu ēdienu brokastīs ēd katru dienu divu nedēļu garumā, var ātri un efektīvi tikt galā ar iekaisuma procesu, normalizēt zarnu motoriku un sakārtot mikrofloru.

Tāpat ārstēšanai var izmantot uzlējumu. Zarnu audzēju gadījumā to lieto ikdienas klizmas veidā. Citu slimību gadījumā, kuras pavada akūts iekaisuma process, zarnu gļotādas atjaunošanai iekšķīgi lieto ūdens uzlējumu. To lieto 10–15 minūtes pirms ēšanas pa 50 ml. Zāles pagatavot ir ļoti vienkārši – jāaplej 20 g zāļu ar 1 litru verdoša ūdens un jāatstāj ievilkties 2 stundas.

Pret aizcietējumiem

Hronisku aizcietējumu var ārstēt, tukšā dūšā iekšķīgi lietojot kliņģerīšu tinktūru. No rītiem jāatšķaida viena ēdamkarote līdzekļa vienā glāzē ūdens un jāizdzer 30 minūtes pirms ēšanas. Tāpat pret aizcietējumiem var lietot kliņģerīšu eļļu, lietojot pa vienai tējkarotei divas reizes dienā. Galvenais – ārstēšanās laikā ievērot diētu, lietot lielā daudzumā dārzeņus un graudaugus, atteikties no ātrās ēdināšanas, trekna un asa ēdiena.

Podagras gadījumā

Podagras gadījumā kliņģerītes izmanto kā spēcīgu organisko skābju un komponentu avotu, kas spēj sašķelt urīnskābes sāļu kristālus. Visiedarbīgāk ir apvienot ārēju lietošanu ar iekšķīgu lietošanu. Podagras gadījumā ir stingri kontrindicēta spirta tinktūras lietošana iekšķīgi, tāpēc lieto novārījumu un uzlējumu. Mēneša garumā jālieto pa 100 ml novārījuma vai uzlējuma divas reizes diennaktī, bet ārēji spirta tinktūru izmanto kompresēm.

Kolīta gadījumā

Zarnu iekaisuma gadījumā izmanto auga antiseptisko, antibakteriālo un pretiekaisuma potenciālu. Kliņģerītes var lietot divos veidos.

1. Akūtas stadijas laikā dzert kliņģerīšu tēju pa 1 tasi 3–4 reizes dienā 3–5 dienas.
2. Kad iekaisuma process nedaudz norimst, veikt klizmas ar novārījumu. Uz 2 ēdamkarotes izejvielu ņemt 100 ml ūdens un vārīt 15 minūtes.

Hroniska kolīta gadījumā ieteicams lietot kliņģerīšu tinktūru ilgstošos kursos pa 4–6 nedēļām, dzert pa 20 pilieniem pirms katras ēdienreizes.

Aknām

Aknu slimību gadījumā kliņģerīte stimulē šī orgāna asinsapgādi, kā arī novērš iekaisuma procesu vīrusu hepatīta gadījumā. Tā jālieto ilgstošos kursos, 3–4 mēnešus. Pirmo mēnesi var lietot kliņģerīšu uzlējumu pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā. Pēc tam 1,5–2 mēnešus samazināt devu 2 reizes un dzert pa 1 ēdamkarotei 2 reizes dienā, bet trešajā vai ceturtajā mēnesī atstāt tikai vienu reizi dienā.

Hemoroidu gadījumā

Hemoroīdu gadījumā kliņģerīte mazina iekaisumu, samazina mezglu izmēru, kā arī aizsargā no komplikāciju rašanās. Var izmantot šīs trīs receptes.

1. Pagatavot svecītes no 50 g cūku tauku, 2 ēdamkarotēm kliņģerīšu un 20 g kokosriekstu eļļas. Visas sastāvdaļas vārīt uz minimālas uguns 15 minūtes, izkāst un ieliet formās, izmantojot pārtikas plēvi vai gumijas medicīnas cimdus.
2. Uzvārīt uzlējumu, izkāst caur marli. Kūku izmantot kompresēm. Procedūru atkārtot 2 reizes dienā.
3. Ieeļļot hemoroīda mezglus 2 reizes dienā ar kliņģerīšu eļļu.

Tāpat ir lietderīgi apvienot ārēju lietošanu ar tējas dzeršanu no zāles. Dzert pa 1 tasi 2 reizes dienā.

Holecistīta gadījumā

Kliņģerīte satur rūgtvielas, kā arī vielas, kas tonizē žultspūšļa sienas. Tāpēc, lietojot šo augu līdzekli, tiek stimulēta žults ražošana, normalizēta žultspūšļa motoriskā funkcija, kas nepieciešams holecistīta gadījumā. Jālieto kliņģerīšu uzlējums pirms katras ēdienreizes pa 1 ēdamkarotei, uzdzerot siltu vārītu ūdeni. Uzlējums jāsagatavo šādi – aplej ar glāzi verdoša ūdens 2 ēdamkarotes zāles un atstāj zem vāka 20–30 minūtes.

Angīnas gadījumā

Kliņģerīte ir ļoti efektīva vīrusu un baktēriju izraisīta kakla iekaisuma ārstēšanā. Augu izejvielu var izmantot spirta tinktūras vai ūdens uzlējuma veidā. Kakla iekaisuma ārstēšanai kliņģerīte jāizmanto kā pamats šķīdumu pagatavošanai, ar kuriem jāskalo kakls.

1. Tinktūra: 1 ēdamkarote uz 150 ml ūdens, skalot kaklu 5–7 reizes dienā.
2. Ūdens uzlējums: 2 ēdamkarotes maisījuma uz 500 ml ūdens, skalot kaklu 5–7 reizes dienā.

Galvenais skalošanas noteikums – to darīt pēc ēšanas, dzeršanas vai medikamentu lietošanas. Svarīgi, lai cilvēks pēc procedūras 30 minūtes neko neēstu un nedzertu.

Klepus gadījumā

Pret klepu lieto kliņģerīti tējas un spirta tinktūras veidā. Tēja katru reizi jāgatavo svaiga. Lai ātrāk izveseļotos, tēja jādzer 4–6 reizes dienā. Spirta tinktūra jālieto krūškurvja beršanai. Tas aktivizē asinsriti, kā rezultātā organisms ātri uzsūc auga sastāvdaļas. Kliņģerītei piemīt pretiekaisuma, atkrēpošanas un antibakteriāla iedarbība. Ēteriskās eļļas, kas atrodas ziedkopās, atvieglo elpošanu un bloķē sausa klepus lēkmes.

Pret piena sēnīti

Pret kandidozi var izmantot kliņģerīšu novārījumu skalošanai. Svarīgi lietot tieši novārījumu, nevis uzlējumu, jo vārīšana nogalina visus mikrobus un samazina bakteriālas infekcijas pievienošanās risku. Novārījums jāgatavo šādi – ņem 2 ēdamkarotes sausu ziedkopu uz 300 ml verdoša ūdens un vāra uz lēnas uguns 30 minūtes. Pēc tam līdzekli izkāš un pēc atdzišanas lieto atbilstoši norādījumiem.

Saaukstēšanās gadījumā

Daudz ātrāk izārstēt saaukstēšanos var ar kliņģerīšu tēju. Tā jāvāra 4–5 reizes dienā un jādzer ar liepu medus pievienošanu. Var sagatavot garšaugu maisījumu un pagatavot no tā tēju. Vienādās daļās jāņem kliņģerīte, kumelīte, putnu sūrene un liepa. Vāra pa 1 tējkarotei ar tasi verdoša ūdens un dzer karstu. Var vārīt 1 ēdamkaroti kliņģerītes 0,5 litros vājpiena un dzert dienas laikā 4–5 reizes pa 100 ml. Tāpat labi izmantot kliņģerīti simptomātiskai ārstēšanai – iepilināt novārījumu degunā pie stiprām iesnām, skalot rīkli, elpot tvaiku, lai bloķētu iekaisuma procesu elpceļos.

Otīta gadījumā

Pret eksudatīvu otītu jāizmanto spirta tinktūra – jāpilina pa 1 pilienam katrā ausī, pat ja iekaisums ir tikai vienā. Kliņģerīšu tinktūra novērš iekaisuma procesu, sausina un neļauj bakteriālai infekcijai tālāk iekļūt. Pret strutainu otītu jālieto stiprs novārījums – jāpilina pa 2–3 pilieniem katrā ausī 3–4 reizes dienā. Pret ārējo otītu var lietot kompreses ar kliņģerīšu spirta tinktūru. Pret hroniskiem otītiem jātīra ausis ar vates kociņu, kas samērcēts kliņģerīšu uzlējumā, 1 reizi dienā 30 dienas.

Cistīta gadījumā

Pret cistītu izmanto šī auga antibakteriālo, pretiekaisuma un diurētisko potenciālu. Tas jālieto trīs veidos.

1. Uzvāra 20 g garšauga 2 litros ūdens, sagaida, kamēr uzlējums atdziest līdz 45 grādiem, un izmanto to vannai 2–3 reizes dienā.
2. Ūdens novārījumu no kliņģerītes izmanto mazgāšanai, lai novērstu urīnceļu bakteriālu infekciju.
3. Iekšķīgi lieto auga spirta tinktūru pa 20 pilieniem 4 reizes dienā.

Kliņģerīte pret cistītu aptur iekaisuma procesu, stimulē organisma aizsargspēkus cīņai ar infekciju un uzlabo pašsajūtu.

Menopauzes laikā

Kliņģerīte ir bagāta ar augu hormoniem, tāpēc tā labi palīdz tikt galā ar menopauzes simptomiem. Tā samazina karstuma viļņu biežumu, normalizē hormonālo fonu, novērš vājuma un reiboņa lēkmes. Var lietot kombinētu kliņģerītes un sarkanās sukas tinktūru (pa 1 tējkarotei 2 reizes dienā) vai arī atsevišķi apliet ar verdošu ūdeni (pa 1 tējkarotei augu izejvielu) un dzert šādu tēju 3–4 reizes dienā.

Pret vējbakām

Vējbakas ir slimība, kas parasti sastopama bērniem. Bet nereti arī pieaugušie, kuri bērnībā nav paspējuši iegūt imunitāti pret šo vīrusu, slimo ar vējbakām. Problēma ir tā, ka pret to nav efektīvu medikamentu – tā ir slimība, kuru organismam jāuzvar pašam. Neskatoties uz to, vējbaku gadījumā lieto līdzekļus, kas atvieglo slimības norisi un samazina simptomu intensitāti.

Vējbaku galvenā izpausme ir niezoši izsitumi pa visu ķermeni. Un ar šo simptomu var palīdzēt tikt galā parastā kliņģerīte. Var izmantot stipru ziedu uzlējumu, lai noslauktu skartās ādas vietas, vai veidot kompreses stipra niezes gadījumā. Ar auga spirta tinktūru var noslaucīt jau pārsprāgušos pūslīšus, lai dezinficētu ādu un novērstu bakteriālas infekcijas pievienošanos.

Dermatīta gadījumā

Dermatīti attīstās dažādu iemeslu dēļ. Tie var būt infekcioza, alerģiska vai neiroloģiska rakstura. Atkarībā no iemesliem tiek izmantotas dažādas ārstēšanas metodes, taču jebkurā terapeitiskajā kompleksā var būt kliņģerītes saturoši līdzekļi. Zāli dermatīta gadījumā var izmantot dažādos veidos. Šeit ir 3 populārākās receptes.

1. Sagatavot eļļas izvilkumu – vāra uz lēnas uguns augu eļļā (250 ml) 2 ēdamkarotes kliņģerītes 30 minūtes 60 grādu temperatūrā, atdzesē un izkāš. Ieeļļot skartās ādas vietas 2–3 reizes dienā.
2. Sagatavot novārījumu no zāles – aplej ar aukstu ūdeni (500 ml) 20 g zāles, noslaukt ar vates tamponu dermatīta skartās ādas vietas 3 reizes dienā.
3. Uzvārīt 2 ēdamkarotes zāles ar 400 ml verdoša ūdens, ļaut ievilkties un atdzesēt. Veidot kompreses uz 20–30 minūtēm 2–3 reizes dienā.

Jau pēc pirmās lietošanas reizes var novērot pozitīvus efektus. Pilnīgai atveseļošanai kliņģerīte jālieto 5–7 dienas.

Mastopātijas gadījumā

Mastopātijas gadījumā var lietot kliņģerītes uzlējumu iekšķīgi – jāuzvāra 50 g zāles ar 1 l verdoša ūdens un jādzer 3 reizes dienā pa 150 ml. No uzlējuma palikušo masu nevajag izmest – tā jāsavāc tīrā pārsējā vai marlē un jāizmanto kompresēm – jāpieliek pie sāpošās krūts 1 reizi dienā uz 30–40 minūtēm.

Pret smaganu iekaisumu

Pret smaganu iekaisumu kliņģerīti var izmantot tikai tad, ja nav asiņošanas, pretējā gadījumā augs var pasliktināt stāvokli un izraisīt vēl lielāku asiņošanu. Smaganu iekaisuma gadījumā izmanto spirta tinktūru. Nepieciešams izšķīdināt 1 ēdamkaroti tinktūras glāzē tīra vārīta ūdens un skalot muti 3–4 reizes dienā 1 nedēļas garumā.

Onkoloģijas gadījumā

Kliņģerīte satur vielas, kas spēj bloķēt vēža šūnu attīstību un iznīcināt dažus onkoloģisko audzēju veidus. Kliņģerīti lietot cīņai pret ļaundabīgiem audzējiem atļauts tikai kompleksās terapijas ietvaros – tā neaizstās vēža tabletes.

Sieviešu reproduktīvās sistēmas onkoloģiskām slimībām lieto kliņģerīšu svecītes vagināli, kā arī dzer augu novārījumu pa 150 ml 2 reizes dienā. Citu vēža veidu gadījumā lieto tikai uzlējumu pa 50 ml 2 reizes dienā pirms ēšanas. Uzlējums jāsagatavo termosā 4–6 stundas, aplejot 20 g augu ar 50 ml verdoša ūdens.

Psoriāzes gadījumā

Psoriāzes gadījumā visefektīvākā zāļu forma ir eļļas izvilkums. Tiek lietota arī taukainā eļļa, kas iegūta tieši no auga sēklām. Eļļas izvilkumu izmanto ierīvēšanai skartajās ādas vietās 2 reizes dienā 14 dienu garumā. To var lietot vienreiz, ja sācies paasinājums. Iekšķīgi jālieto 1 tējkarote tinktūras 1 reizi dienā. Kliņģerītes eļļu lieto arī ārīgi berzēšanai un kompresēm.

Prostatīta gadījumā

Prostatītu ir samērā viegli izārstēt, izmantojot kliņģerīti. To lieto ūdens uzlējuma veidā. Ja problēma kļuvusi hroniska, jādzer kliņģerītes ūdens uzlējums 30 dienas pa 2 reizēm dienā. Akūta iekaisuma procesa gadījumā prostatā labāk lietot uzlējumu pa 100 ml ik pēc 3–4 stundām. To var pagatavot no 20 g augu un 700 ml verdoša ūdens, atstājot slēgtā traukā zem vāka 2 stundas.

Alerģijas gadījumā

Visādas ādas alerģiskas reakcijas ārstē pēc tās pašas shēmas kā dermatītus. Noslaucīšanai izmanto šādus līdzekļus:

• ūdens novārījums;
• spirta tinktūra;
• eļļas izvilkums;
• ziede.

Var pagatavot daudzkomponentu ziedi alerģisku izsitumu ārstēšanai. Jāņem 20 g kumelīšu, 30 g kliņģerītes un 10 g pēdas. To visu vāra 300 ml augu eļļas uz lēnas uguns 20 minūtes. Pēc tam ļauj ziedei atdzist, izkāš to un pārlej uzglabāšanas burciņā. Lietot divreiz dienā.

Herpesa gadījumā

Čūlas uz ādas un gļotādām pie herpes jāapstrādā ar spirta tinktūru, kas atšķaidīta ar vārītu ūdeni attiecībā 1:1. Var arī samitrināt vates disku eļļas izvilkumā un uzlikt uz 15–20 minūtēm. Kliņģerīte bloķē vīrusa attīstību, izžāvē un paātrina audu reģenerāciju pie herpes.

Pie aritmijas

Kliņģerīte ir viena no populārām sirds ārstniecības augiem, to var izmantot sirds darbības normalizēšanai. Aritmijas gadījumā ieteicams bloķēt lēkmi, lietojot iekšķīgi 1 tējkaroti kliņģerītes tinktūras. Tinktūra jāuzdzer ar lielu daudzumu ūdens.

Ilgtermiņā augs spēj palīdzēt tikt galā ar slimību. Jāaplej 1 litrs verdoša ūdens ar 2 ēdamkarotēm ziedu, un jādzer, kad atdzisis, pa 100 ml 2 reizes dienā.

Sinusīta gadījumā

Sinusīta gadījumā kliņģerīšu tinktūru izmanto kompresēm. Nelieli pārsēja gabaliņi jāsamitrina līdzeklī un jāuzliek uz augšžokļa deguna blakusdobumu apvidu uz 30–40 minūtēm. Tāpat lietderīgi lietot uzlējumu iekšķīgi – jādzer pa 100 ml 3–4 reizes dienā paasinājuma laikā. Var iepilināt degunā auga novārījumu pa 2–3 pilieniem 2 reizes dienā.

Varikozes gadījumā

Kliņģerītes ir viens no visefektīvākajiem augiem varikozu vēnu ārstēšanā. Šī auga ziedkopas var izmantot svaigā veidā. Tās jāizlaiž caur gaļas maļamo mašīnu, jāaplej ar medu, jāatstāj 1 stundu un iegūto masu jālieto kompresēm uz slimajām ādas vietām. Var izmantot arī kliņģerīšu eļļu – tā katru dienu jāuzklāj uz skartajām vietām pirms gulētiešanas. To var lietot 2 reizes dienā, ja nav jādodas prom. Pēc eļļas uzklāšanas svarīgi atrasties miera stāvoklī.

Kliņģerītes ārstniecisko sastāvu veidi

Zāļu līdzekļus no kliņģerītēm var pagatavot dažādos veidos atkarībā no tā, kura slimība jāārstē. Tāpat, izvēloties recepti, tiek ņemtas vērā individuālās organisma īpatnības. Piemēram, aknu slimību, hipertensijas vai cukura diabēta gadījumā ir stingri aizliegts lietot līdzekļus, kas pagatavoti ar degvīnu vai spirtu.

Taču dažu slimību gadījumā ūdens uzlējumi nav efektīvi, tāpēc recepte jāizvēlas atkarībā no organisma īpatnībām, diagnozes un personīgajām vēlmēm. Kādam vieglāk ir izdzert tēju nekā vienu karoti tinktūras, bet citam – uzpilināt uz cukura 20 pilienus spirta ekstrakta, jo ūdens uzlējums ir diezgan rūgts.

Uzlējums

Pagatavot ūdens uzlējumu ir ļoti vienkārši – ir 2 pagatavošanas veidi. Pirmajā veidā izmanto verdošu ūdeni (600 ml) un 2 ēdamkarotes maisījuma. Uzlējumu labāk gatavot traukā ar vāku, atstājot uz 2 stundām, pēc tam izkāšot. Tas jāuzglabā ledusskapī un jādzer pa 50 ml.

Otrs pagatavošanas veids ļauj iegūt koncentrētāku zāļu līdzekli. Termosā nepieciešams apliet ar 500 ml verdoša ūdens 2 ēdamkarotes augu un atstāt uz 5–6 stundām. Pēc tam uzlējumu izkāš un dzer pa 50–60 ml pirms ēšanas.

Tinktūra

Tinktūru var pagatavot no 100 ml spirta un 1,5 ēdamkarotes sausa izejmateriāla. Tinktūra jāatstāj tumšā vietā uz 3 nedēļām. Apmēram ik pēc 3–4 dienām ieteicams tinktūru sakratīt – tas padarīs to koncentrētāku. Pēc 3 nedēļām līdzekli var izkāst, ieliet stikla pudelē un uzglabāt sausā, tumšā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 25 grādus. Maksimālais šāda līdzekļa lietošanas ilgums ir 1 gads.

Kliņģerīšu tinktūru var pagatavot nevis ar spirtu, bet ar degvīnu vai pašdarinātu spirtu. Taču šajā gadījumā proporcijas nedaudz atšķiras. Uz katriem 100 g degvīna jāņem pa 2 ēdamkarotēm izejmateriāla. Uz 0,5 l jāņem glāze sausas zāles, jāaplej ar degvīnu un jāatstāj 2 nedēļas tumšā vietā, pēc tam jāizkāš un jāpārlej traukā, kas būs ērts līdzekļa lietošanai.

Novārījums

Novārījumu var pagatavot no sausiem un svaigiem kliņģerīšu ziediem. Tomēr labāk izmantot tieši sausās izejvielas, jo tajās ir augstāka derīgo vielu koncentrācija. Novārījumu gatavo no 20 g auga un 1 l ūdens. Zāles jāvāra tvaika peldē 15–20 minūtes, pēc tam jāpārklāj ar vāku, cieši jāietin segā un jāatstāj vēl uz pāris stundām. Gatavo novārījumu, kad tas ievilcies, jāizkāš un jāuzglabā ledusskapī.

Tēja

Kliņģerīšu tēja ir universāls līdzeklis, kas palīdz pie visdažādākajām slimībām. Tās galvenā priekšrocība ir tā, ka to ir vienkārši pagatavot. Kliņģerīšu tēju var lietot ārstniecības nolūkos un profilaksei. Lai pagatavotu šādas zāles, krūzē jāielej 1 tējkarote auga, 250 ml verdoša ūdens un jāatstāj uz 5–7 minūtēm, pārklājot trauku ar vāku. Tēja jāizkāš un jādzer, var pievienot medu un cukuru.

Kliņģerīšu tēju var pagatavot arī citos veidos, piemēram, tējkannā iebērt 2 ēdamkarotes ziedu, aplet ar verdošu ūdeni un izmantot kā uzlējumu. Vēl iesaka noplūkt svaigus ziedus un pievienot tējai. Šo augu var sajaukt ar melno vai zaļo tēju – tas padarīs dzērienu veselīgāku, kā arī piesātinās to ar maigu ziedu aromātu.

Ziede

Ārstniecisko ziedi no kliņģerītēm var pagatavot mājas apstākļos. Ir vairākas populāras receptes. Pirmajā par pamatu izmanto olīveļļu. Jāņem stikla burka ar tilpumu 0,5 l, jāieber sausie ziedi tā, lai tie līdz pusei piepildītu trauku. Pēc tam jāielej virsū uzsildīta augu eļļa līdz augšai un jāuzliek vāks. Ziedei jāievelkas 2 nedēļas, turot trauku tumšā, bet siltā vietā. Pēc 14 dienām jāizkāš caur sietu un jāuzglabā ledusskapī, lietojot pēc vajadzības.

Otrā receptes versija – ņemt 400 g cūku tauku bez sāls un jebkādām piedevām, izkausēt un iebērt tajā 4 ēdamkarotes sausu kliņģerīšu ziedu. Karsēt cepeškrāsnī 70–80 grādu temperatūrā 20 minūtes un izkāst. Līdzekli uzglabāt arī ledusskapī.

Svecītes

Tautas un tradicionālajā medicīnā ļoti populāras ir svecītes rektālai lietošanai, kas izgatavotas uz kliņģerīšu ziedu bāzes. Tās var iegādāties aptiekā vai izgatavot pašiem. Recepte ir pavisam vienkārša, vajadzīgas šādas sastāvdaļas:

• 50 ml kliņģerīšu eļļas ekstrakta;
• 5 g bišu vaska;
• 5 g kakao sviesta.

Jāsajauc sastāvdaļas un jāuzsilda līdz 60 grādiem, pēc tam jāielej veidnēs un jālieto atbilstoši norādījumiem. Svecītes var lietot ne tikai rektāli, bet arī vagināli, lai ārstētu dažādas reproduktīvās sistēmas infekcijas slimības sievietēm.

Aptieku preparāti uz kliņģerītes bāzes

Farmācijas uzņēmumi jau sen izmanto kliņģerīšu ārstnieciskās īpašības savos preparātos. Ir vairāk nekā divi desmiti aptieku līdzekļu, kuru sastāvā ir šī auga ekstrakts. Šādu līdzekļu iegāde atvieglo ārstēšanu, jo novērš nepieciešamību pašam sagatavot un pagatavot zāles. Ziede (ādas ārstēšanai), tinktūra (ādas noslaucīšanai un iekšķīgai lietošanai), sveces (ievadīšanai iekšķīgi) un kaltētas izejvielas (ārstniecisku sastāvu pagatavošanai mājās) ir visizplatītākās aptieku preparātu formas uz kliņģerīšu bāzes, kuras var iegādāties bez ārsta receptes.

Kliņģerītes eļļa: īpašības un pielietojums

Kliņģerīšu eļļa ir efektīvs līdzeklis ādas slimību ārstēšanai. To plaši izmanto arī varikozu vēnu, hemoroīdu, abscesu un brūču ārstēšanā, kā arī atveseļošanai pēc ķirurģiskas iejaukšanās. Eļļu izmanto arī kosmetoloģijā kopšanas līdzekļu un kosmētikas pagatavošanai. Šim ārstnieciskajam līdzeklim ir šādas īpašības:

• novērš iekaisuma procesus;
• dezinficē;
• normalizē šūnu atjaunošanās ātrumu, dziedē;
• mīkstina ādu;
• novērš sāpes un niezi.

Eļļu var lietot arī stomatīta un smaganu slimību gadījumā – ar to ieeļļo mutes dobuma gļotādu 2–3 reizes dienā. Varikozu vēnu gadījumā uzliek eļļas kompreses un pārsējus, lai atjaunotu kapilārus un novērstu trombozes attīstību.

Lietojums kosmetoloģijā

Arī kosmetoloģijā tiek izmantotas kliņģerīšu ārstnieciskās īpašības. Šis augs lieliski piemērots taukainas un problemātiskas ādas kopšanai, to var izmantot sausas un jutīgas dermas atjaunošanai atkarībā no situācijas. Ir 3 populāras receptes, kuras var izmantot ādas skaistumam un veselībai.

Balinoša maska

Kopš seniem laikiem kliņģerīšu ziedi tiek izmantoti, lai noņemtu lieko pigmentāciju uz roku un sejas ādas. Lai pagatavotu masku ādas balināšanai, var izmantot auga sulu. Auga sulu tīrā veidā ar masāžas kustībām uzklāt uz ādas vietām, kur ir pigmenta plankumi. Noskalot līdzekli pēc 10 minūtēm. Var sajaukt kliņģerīšu sulu ar citrona sulu un tējas koka ēterisko eļļu (1–2 pilienus).

Ādas tvaicēšana

Ja porās ļoti bieži uzkrājas ādas sekrēts, kā rezultātā veidojas melnie punktiņi, reizi nedēļā jāveic pavisam vienkārša procedūra – jāaplej 2 ēdamkarotes kliņģerīšu ziedu un jātur seja virs tvaika, līdz šķidrums atdziest. Pēc tam var izmantot želeju vai skrubi dziļai sejas tīrīšanai – tas noņems atlikušos taukus no tvaicētajām porām, un āda būs daudz tīrāka. Auga pretiekaisuma īpašības palīdzēs novērst iekaisuma procesus.

Toniks problemātiskai ādai

Ja uz ādas bieži parādās pūtītes un T-zona spīd pārmērīgas ādas dziedzeru sekrēcijas dēļ, var izmantot 70% kliņģerīšu spirta tinktūru un alvejas sulu. Jāsajauc 60 ml tinktūras un 2 ēdamkarotes sulas, jāsakrata un jānoslauka āda pēc mazgāšanas.

Kliņģerīte kulinārijā

Kliņģerīte bieži tiek izmantota kulinārijā. Šis augs piešķir ēdieniem īpašu aromātu un garšu. Tiem, kas vēlas dažādot savu ēdienkarti, ir vairākas interesantas receptes.

Siera salāti ar kliņģerīti

Pagatavošanai būs nepieciešams siera sortiments – 200 g. Var izmantot jebkurus siera veidus, ne vairāk kā trīs. Nepieciešams sarīvēt sieru, pievienot 50 g sasmalcinātu kliņģerītes ziedkopu un ķekaru sagrieztu zaļo sīpolu. Salātus garšot ar olīveļļu, sinepju sēklām un citronu sulu.

Liķieris

Kliņģerīte spēj piešķirt īpašu aromātu alkoholiskajiem dzērieniem un samazināt spirta kaitīgo ietekmi uz organismu. Šim uzlējumam ir maiga garša un aromāts. Dzēriena pagatavošanai nepieciešams 5 minūtes vārīt 200 ml ūdens ar 2 ēdamkarotēm kliņģerītes ziedu un 1 tējkaroti piparmētru lapu. Pēc tam novārījumu izkāst un pievienot 1 glāzi cukura, vārīt vēl 5 minūtes. Kad sīrups atdzisis, to sajauc ar 700 ml degvīna, sakrata un atstāj ledusskapī uz diennakti. Pasniedz atdzesētu.

Garšviela

No kliņģerītes ziediem var pagatavot garšvielu, kas spēj padarīt jebkuru ēdienu maksimāli veselīgu un garšīgu. Nepieciešams izžāvēt žāvētājā vai cepeškrāsnī 40 grādu temperatūrā svaigus ziedus ziedēšanas maksimumā. Labāk izvēlēties lielākās un spilgtākās ziedkopas – tajās ir visvairāk karotinoīdu. Izžāvētos ziedus saberzt pulverī, izmantojot kafijas dzirnaviņas, vai ievietot auduma maisiņā un izdauzīt ar rullīti, pēc tam izsijāt caur sietu. Sauso pulveri pievienot pirmajiem ēdieniem, izmantot gaļai un zivīm, plovam un salātiem.

Vai dzīvniekiem var dot kliņģerīti?

Kliņģerīte ir efektīva ne tikai cilvēku slimību ārstēšanā. To var izmantot arī dzīvniekiem. Kliņģerīte ir efektīvs līdzeklis dažādu brūču ārstēšanai – tās var apstrādāt ar tinktūru. Kliņģerītes ūdens uzlējums ir neaizstājams līdzeklis acu slimību ārstēšanai. Maziem kucēniem un kaķēniem noderēs ūdens uzlējums acu patoloģiju profilaksei. Tāpat kliņģerīti var lietot pie kuņģa-zarnu trakta slimībām kaķiem un suņiem. Šis augs stimulē apetīti, novērš iekaisuma procesus, normalizē gremošanu.

Lietošanas kontrindikācijas

Neskatoties uz to, ka kliņģerīte ir dabisks ārstniecības līdzeklis, tā diezgan bieži var nodarīt kaitējumu veselībai, ja tiek lietota, pastāvot kontrindikācijām. Šis augs var būt bīstams šādos stāvokļos:

• asiņošana;
• alerģija pret Asteru dzimtas augiem;
• čūlas slimība;
• grūtniecība un zīdīšana;
• tuberkuloze
• hipotoniskā slimība.

Piesardzīgi lieto kliņģerīti pie dažādām sirds slimībām. Šis augs var izraisīt aritmiju cilvēkiem ar iedzimtiem vai iegūtiem sirds defektiem. Tāpat nav ieteicams bieži lietot kliņģerīti trombozes gadījumā, jo tā stipri šķidrina asinis un var pasliktināt asinsvadu sistēmas stāvokli.

Interesanti fakti par kliņģerīti

Kliņģerīte tiek izmantota netradicionālajā medicīnā jau vairākus tūkstošus gadu. Šajā laika periodā speciālisti jau ir paspējuši izpētīt šī auga īpašības. Pastāv daudz interesantu faktu, kas saistīti ar šo ziedu.

1. Slāvu valstīs augu reti sauc par kliņģerīti, šeit tas ir vairāk pazīstams kā 'nagotki'. Šāds nosaukums ziedam radies sēklu formas dēļ – tās atgādina kaķa nagus.
2. Eiropas valstīs šo ziedu bieži sauc par 'Marijas zeltu'.
3. Ķīniešu medicīnā kliņģerīte tiek izmantota visilgāk, tur šis zieds tiek uzskatīts par vienu no ilgmūžības simboliem.
4. Dārznieki stāda kliņģerītes pa visu zemes gabala perimetru un izmanto kā robežu dobēm, stādot nakteņu kultūras. Šāds triks nodrošina aizsardzību pret Kolorādo vabolēm.
5. Tā kā senie cilvēki nevarēja izskaidrot šī auga ārstnieciskās īpašības, viņi uzskatīja, ka tam piemīt maģiska iedarbība un tas atbaida ļaunos garus, kas provocē slimības.

Kā var redzēt, kliņģerīte ir universālas zāles. Ja pareizi izmanto šo ziedu, tas var kalpot ne tikai kā dārza rotājums, bet arī kā spēcīgs ārstniecisks un profilaktisks līdzeklis!

Kliņģerītes foto