Ķirbju eļļa: sastāvs, derīgās īpašības un kontrindikācijas

Gandrīz visas augu eļļas ir labvēlīgas. Bet ķirbju eļļa daudzos rādītājos pārspēj pat olīveļļu, kas tiek uzskatīta par visnoderīgāko. To plaši izmanto kulinārijā, pievieno zupām, salātiem, desertiem, bet to var lietot arī kā ārstniecības līdzekli.

Sastāvs un kaloriju saturs

Ķirbju eļļas enerģētiskā vērtība ir diezgan augsta – 898 kcal uz 100 g. Bet to uzskata par diētisku produktu. Pirmkārt, daudz eļļas tik un tā nevar apēst. Otrkārt, tā satur daudz vērtīgu vielu. Daudzām no tām ir daudzvirzienu iedarbība, bet kopā tās nodrošina šī produkta ārstnieciskās īpašības.

Ķirbju eļļas sastāvā ietilpst:

1. Taukskābes – stearīnskābe, linolskābe, palmitīnskābe. Daudziem cilvēkiem ir aizspriedumi attiecībā pret taukiem. Tomēr patiesībā šie elementi var būt labvēlīgi veselībai. Ķirbju eļļa satur aptuveni 90% nepiesātināto skābju, kas kopumā palīdz stabilizēt asinsspiedienu un izvadīt «slikto» holesterīnu.
2. Bioloģiski aktīvās vielas. Tā ir ļoti liela grupa, kas ietver vielas ar antioksidantu un pretiekaisuma iedarbību. Tajā ietilpst karotinoīdi, flavonoīdi, tokoferoli. Tāpat bioloģiski aktīvie komponenti ietver fosfolipīdus un fosfatīdus.
3. Minerālvielas, makro- un mikroelementi. Sēklās, no kurām šo produktu ražo, ir vairāk nekā 50 šādu vielu, un tās visas nonāk ķirbju eļļā. Par svarīgākajiem no tiem uzskata fosforu, kalciju, magniju, selēnu, dzelzi, kā arī cinku ar tā pretiekaisuma īpašībām. Daļa no šiem elementiem, piemēram, kālijs un magnijs, ir nepieciešami normālai sirds muskuļa darbībai.
4. Askorbīnskābe, vitamīni K un P, kā arī B grupas vitamīni, kas atbild ne tikai par centrālās nervu sistēmas stāvokli, bet arī par vielmaiņas procesiem.

Īpaša loma ir fermentam fosfatidilholīnam, kas atrodams ķirbju eļļā. Tas veic svarīgu funkciju – aktivizē lecitīnu, vēl vienu fermentu, kas nepieciešams, lai holesterīns paliktu šķidrā stāvoklī un nepārvērstos par nogulsnēm uz asinsvadu sieniņām. Abu šo fermentu klātbūtne padara ķirbju eļļu par neaizvietojamu produktu cilvēkiem, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām.

Ķirbju eļļas sastāvā esošās vielas palīdz paaugstināt asinsvadu sieniņu elastību, piedalās hemoglobīna sintēzē, piemīt pretalerģiskas un pretiekaisuma īpašības. Tās paātrina vielmaiņas procesus, mazina tūsku, uzlabo asins mikrocirkulāciju. Pateicoties tam, ka ķirbju eļļa satur audus barojošas vielas, tiek stimulēta trofiskā vielmaiņa, notiek to ātrāka atjaunošanās.

Ķirbju eļļas derīgās īpašības

Vispārējais ieguvums

Pateicoties unikālajam ķīmiskajam sastāvam, ķirbju eļļa ir ieteicama šādos gadījumos:

1. Vielmaiņas procesu normalizēšanai.
2. Aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai un profilaksei.
3. Prostatas adenomas un hroniska prostatīta ārstēšanai, jo tai piemīt gan pretsāpju, gan pretiekaisuma, gan androgēna iedarbība.
4. Urīnpūšļa slimību terapijai un profilaksei – eļļa ne tikai mazina sāpes, bet arī atvieglo urinēšanu.

Turklāt to izmanto kā dziedinošu līdzekli apdegumu un pat apsaldējumu gadījumos. Ar to ieziež skartās ādas vietas jebkuru slimību, tostarp pūtīšu gadījumā.

Sievietēm

Ķirbju eļļa sievietēm ir noderīga ar to, ka tai piemīt ne tikai pretiekaisuma īpašības, bet arī spēja normalizēt hormonālo fonu. Tāpēc šo produktu izmanto reproduktīvās funkcijas atjaunošanai un menstruālā cikla normalizēšanai. Sakarā ar to, ka ķirbju eļļa uzlabo asinsriti, to nozīmē gan varikozu vēnu ārstēšanai, gan sastrēguma parādību novēršanai mazā iegurņa orgānos. Ginekoloģisku iekaisuma slimību gadījumā to lieto kombinācijā ar antibiotikām.

Lai sasniegtu vēlamo efektu, ķirbju eļļa jālieto regulāri, minimālajam ārstēšanas kursa ilgumam jābūt divām nedēļām. Par optimālo devu uzskata 4–5 pilienus eļļas, kas jāizdzer tīrā veidā.

Dažu ginekoloģisku slimību gadījumā ieteicama eļļas ārēja lietošana vaginālu aplikāciju veidā. Tam nolūkā tajā samitrina tamponus, kurus ievieto uz laiku līdz 30 minūtēm. Ļoti bieži šo līdzekli izmanto erozijas gadījumā, bet tikai pēc konsultācijas ar ginekologu.

Cistīts ir urīnpūšļa iekaisuma slimība, ar kuru parasti saskaras tikai sievietes, vīriešiem tā ir ārkārtīgi reti fizioloģisko īpatnību dēļ. Tai visbiežāk ir baktēriju izcelsme, un tās ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas. Ķirbju eļļu izmanto kompleksā cistīta terapijā. To lieto burtiski pa 8–10 pilieniem trīs reizes dienā, nedzerot virsū. Ar to pietiek, lai mazinātu sāpes.

Vīriešiem

Stiprā dzimuma pārstāvjiem ķirbju eļļa ir noderīga ne tikai ar savu pozitīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, bet arī ar to, ka tās sastāvā ir vielas, kas normalizē erektilo funkciju. Cinks novērš iekaisuma procesu, citas vielas uzlabo urinēšanu un novērš diskomfortu urīnpūslī, kas saistīts ar priekšdziedzera palielināšanos.

Veiktie pētījumi ir parādījuši, ka ķirbju eļļa palēnina šī orgāna patoloģisku palielināšanos. Turklāt tā ir lielisks profilakses līdzeklis pret aterosklerozi, tostarp arī smadzeņu asinsvadu aterosklerozi, novērš infarktus, insultus un daudzas citas nepatikšanas.

Grūtniecības laikā

Topošajām māmiņām ķirbju eļļa ir īpaši noderīga pirmajā trimestrī, tā palīdz cīnīties ar sliktu dūšu un normalizē gremošanu. Turpmāk šis produkts palīdz arī novērst aizcietējumus, ar kuriem daudzas sievietes saskaras grūtniecības laikā. Bet šajā periodā vislabāk ir lietot ķirbju eļļu salātu mērcei nelielā daudzumā divreiz dienā. Lietot iekšķīgi kā neatkarīgu ārstniecības līdzekli var tikai ļoti nelielā daudzumā, ne vairāk kā 3 reizes pa 4 pilieniem dienā.

Ķirbju eļļu kā vieglu caurejas līdzekli grūtniecības laikā izmanto sastāva veidā mikroklizmu pagatavošanai. Devas rektālai ievadīšanai ir tikai 20 ml.

Zīdīšanas periodā

Grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā daudzas sievietes saskaras ar urīnizvades sistēmas iekaisuma slimībām, pat ja agrāk šādas patoloģijas viņas nekad nav traucējušas. Ķirbju eļļa palīdz mazināt iekaisumu un atbrīvoties no šīm problēmām.

Turklāt grūtniecības laikā un pēc dzemdībām sievietes organisms bieži saskaras ar vitamīnu trūkumu, kas nav pārsteidzoši, jo sākumā visi ar pārtiku saņemtie elementi tiek izlietoti bērna organisma attīstībai, bet vēlāk – piena ražošanai. Tā dēļ pasliktinās ādas, matu un naglu stāvoklis. Ķirbju eļļas lietošana palīdz atgūt ādas jaunību, padarīt to elastīgāku un tvirtāku. Šis produkts arī stiprina matus un aptur to izkrišanu, padara tos spīdīgus un zīdainus.

Ķirbju eļļas lietošana pēcdzemdību periodā ir ļoti noderīga gremošanas sistēmai, galvenokārt aizcietējumu ārstēšanai un novēršanai. Turklāt produkts ne tikai pastiprina zarnu peristaltiku, bet arī uzlabo derīgo vielu uzsūkšanos.

Bet ķirbju eļļu jādzer uzmanīgi, pārbaudot, vai mazulim nav alerģiskas reakcijas. Jāsāk ar minimālu devu, pakāpeniski to palielinot.

Bērniem

Ķirbju eļļu var lietot ne tikai pieaugušajiem, bet arī pirmā dzīves gada bērniem. Tomēr tik maziem bērniem ir atļauta tikai ārēja lietošana. Ķirbju eļļu šādos gadījumos izmanto kā vieglu caurejas līdzekli aizcietējumu gadījumā, kā arī ar to iezied ādas kairinājumus. Bet to joprojām jālieto uzmanīgi. Ja āda kļūst sarkana, parādās izsitumi, no ķirbju eļļas jāatsakās.

Bērna uzturā to nevar ieviest līdz trīs gadu vecumam, un arī pēc šī vecuma sasniegšanas vēl kādu laiku mazulim var dot ne vairāk kā 2–3 ml eļļas dienā, pievienojot to dārzeņu ēdieniem vai putrai. Kā zāles, piemēram, redzes uzlabošanai, to dod tikai bērniem un pusaudžiem, kas vecāki par 12 gadiem.

Svara samazināšanai

Iepriekš aprakstītais ķirbju eļļas unikālais ķīmiskais sastāvs padara to par ideālu līdzekli svara zaudēšanai, jo šajā produktā esošās vielas sadala taukus un normalizē lipīdu vielmaiņu. Turklāt tās novērš tauku slāņa parādīšanos visproblemātiskākajās zonās – piemēram, uz sēžamvietām un augšstilbiem, vēdera rajonā utt. Turklāt, pateicoties gremošanas normalizācijai, šī eļļa palīdz aktīvi izvadīt no organisma toksiskās vielas. Tā uzlabo visus vielmaiņas procesus, tostarp limfātiskajā sistēmā, tāpēc tās lietošana ļauj izvairīties no celulīta.

Svara zaudēšanai ķirbju eļļu var lietot vairākos veidos. Bet jebkurā gadījumā tai jāpaliek aukstai, jo karsējot tās derīgās vielas vienkārši tiek iznīcinātas.

Galvenie ķirbju eļļas lietošanas veidi svara zaudēšanai:

1. Tukšā dūšā. Šāda metode ir piemērota tikai tiem, kas var lietot eļļu tīrā veidā, to neuzdzerot. Zāles jālieto tukšā dūšā, maksimālais daudzums – 1 tējkarote. Pēc 15–30 minūtēm var brokastot, un ēdienkartē nedrīkst būt nekādu maizīšu. Ķirbju eļļas garša ne visiem patīk, tāpēc tai var pievienot nedaudz medus. Optimālais šādas ārstēšanas kursa ilgums ir trīs nedēļas. Pēc tam būs jāveic mēneša pārtraukums, kura laikā jākontrolē arī uzturs. Pēc tam nepieciešamības gadījumā kursu var atkārtot.
2. Mērce salātiem. Ja tīri fiziski ir grūti dzert tīru eļļu, to var izmantot salātu mērcei. Bet tad tā būs vienīgais ēdiens, ko varēs ēst vakariņās. Tāpēc labāk izvēlēties tādas receptes, kur kā sastāvdaļas tiek izmantoti ne tikai dārzeņi, bet arī liesa gaļa. Kursa ilgums ir trīs nedēļas. Pēc tam jāveic divu nedēļu pārtraukums, pēc kura pie šāda uztura varēs atgriezties atkal.
3. Kā piedeva skābpiena produktiem. Ņemot vērā ķirbju eļļas caureju veicinošo iedarbību, to acīmredzot nevajadzētu pievienot kefīram. Bet to var sajaukt ar medu un ābolu etiķi un lietot kopā ar zema tauku satura biezpienu. Eļļu jāņem ne vairāk kā 1 tējkarote. Tas būs lielisks variants brokastīm. Nelielu daudzumu eļļas var pievienot arī smūtijam ar jogurtu. Lietošanas ilgums ir tāds pats kā salātiem.
4. Kā piedeva svaigi spiestam ābolu-burkānu sulai. Šeit eļļu var pievienot tieši glāzē, ne vairāk kā 1 tējkarote. Tā nesabojās dzēriena garšu, bet būs noderīga sirds un asinsvadu sistēmai un palīdzēs zaudēt svaru.

Dietologi apgalvo, ka šāda ķirbju eļļas lietošana palīdz salīdzinoši viegli zaudēt līdz 5–6 kg mēnesī, un tā patiešām ir. Taču nevajadzētu aizmirst, ka šādu efektu var sasniegt tikai tad, ja atsakās no saldumiem un miltu izstrādājumiem. Metodes priekšrocība ir tā, ka nav jāievēro stingra diēta, kas atņem organismam enerģiju.

Ķirbju eļļas ieguvumi kapsulās

Ķirbju eļļa kapsulās ir derīga, jo tā saglabā savas ārstnieciskās īpašības. Turklāt tā ir ļoti ērta forma iekšķīgai lietošanai, jo ne katrs var vienkārši izdzert šķidro eļļu. Želatīna kapsulas ir drošas, tās lieliski pārstrādā organisms. Tomēr tās tiek izrakstītas tikai hiperlipidēmijas (t.i., aptaukošanās), aknu bojājumu un prostatas adenomas ārstēšanai. Periodonta slimību, uroloģisko un ginekoloģisko slimību gadījumā šī forma nedos nekādu labumu. Bet iepriekš aprakstītajos gadījumos to lieto iekšķīgi:

• Adenomas un hroniska prostatīta gadījumā – 1–2 kapsulas trīs reizes dienā;
• Aptaukošanās gadījumā – 1–2 kapsulas, arī trīs reizes dienā, neatkarīgi no ēdienreizēm;
• Aknu bojājumu gadījumā – 3–4 kapsulas trīs reizes dienā, bet obligāti pēc ēdienreizes;
• Aterosklerozes profilaksei – ne vairāk kā 1–2 kapsulas dienā.

Ārstēšanas kursa ilgumu nosaka ārsts. Vairumā gadījumu kapsulas jālieto 3–4 mēnešus. Bet aterosklerozes profilaksei tās var izrakstīt arī uz ilgāku periodu, un aknu slimību ārstēšanā kurss var būt paredzēts arī 3–4 nedēļas. Viss atkarīgs no konkrētās patoloģijas.

Kapsulas nedrīkst lietot, ja ir kuņģa un zarnu čūla saasinājuma stadijā, gastrīts, duodenīts, citas gremošanas trakta orgānu slimības, kā arī akmeņaina holecistīta (t.i., akmeņu klātbūtnes) gadījumā. Tāpat eļļa šādā formā nav ieteicama grūtniecēm.

Ķirbju eļļa medicīnā

Ķirbju eļļa ir atzīta oficiālajā medicīnā. To lieto kompleksajā terapijā daudzu slimību gadījumā. Jau 2000. gadu sākumā tika veikti pētījumi, kas pierādīja, ka ķirbju eļļas lietošana pārsniedz tādu populāru preparātu kā kaptoprils un felodipīns hipotensīvo efektu.

Dažreiz to lieto arī kā neatkarīgu līdzekli. Piemēram, uz ķirbju eļļas bāzes veido aplikācijas periodonta slimību gadījumā, pret hemoroīdiem un aizcietējumiem to izraksta rektāli mikroklizmu veidā. To lieto arī ginekoloģisko slimību ārstēšanai – uz tās bāzes veido vaginālos tamponus. Turklāt ķirbju eļļu izmanto kā brūču dzīšanas līdzekli. Ar to ieziež skartās ādas vietas 2–3 reizes dienā.

Cukura diabēta gadījumā

Ķirbju eļļa tiek uzskatīta par labvēlīgu arī cukura diabēta gadījumā. Tā palīdz cīnīties ar tā komplikācijām, dziedējot čūlas un brūces, kā arī uzlabojot redzi, novērš slimības cēloņus, kas saistīti ar aptaukošanos. Turklāt ķirbju eļļa satur tādu komponentu kā D-hiro-izonitolu, kas palielina jutību pret insulīnu un palīdz regulēt glikozes līmeni asinīs. Pateicoties tam, 2. tipa cukura diabēta gadījumā ķirbju eļļa tiek uzskatīta par ļoti noderīgu produktu, ko lieto gan iekšķīgi (lai normalizētu glikozes līmeni un lipīdu vielmaiņu), gan ārīgi brūču dziedēšanai.

Bet šī paša iemesla dēļ ķirbju eļļu nav ieteicams lietot 1. tipa cukura diabēta gadījumā. Dažos gadījumos ārsts var atļaut nelielu tās daudzumu, bet parasti šis produkts ir kontrindicēts. Tāpēc to nedrīkst iekļaut uzturā bez saskaņošanas ar speciālistu.

Pankreatīta gadījumā

Šķiet, ka tā kā ķirbju sēklu eļļai piemīt pretiekaisuma īpašības, to var droši lietot pankreatīta gadījumā. Bet patiesībā tas tā nav. Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisuma slimība, un diēta tās ārstēšanā tiek veidota tā, lai samazinātu tauku daudzumu uzturā, nepalielinot slodzi uz šo orgānu. Šī iemesla dēļ pat nedrīkst ēst neapstrādātas ķirbju sēklas, tikai kaltētas, kurās ir mazāk tauku.

Ķirbju sēklu eļļa ir kontrindicēta akūta pankreatīta un tā hroniskās formas saasinājuma gadījumā. To var lietot tikai stabilas remisijas periodā – tad produkts būs pat noderīgs, jo palīdzēs atjaunot audus. Bet pat šajā periodā nav ieteicams lietot vairāk par 1 tējkaroti eļļas dienā, un vislabāk – citu ēdienu sastāvā.

Gastrīta gadījumā

Tiek uzskatīts, ka ķirbju sēklu eļļa labvēlīgi ietekmē kuņģa gļotādu, pateicoties tās pretiekaisuma īpašībām, un dziedē tās virsmu. Daļēji tā ir taisnība, taču jāatceras, ka akūta gastrīta ar paaugstinātu skābumu gadījumā, tāpat kā hroniskas slimības saasinājuma laikā, ķirbju sēklu eļļu nedrīkst lietot. To drīkst lietot iekšķīgi tikai remisijas laikā, pa 1 tējkarotei stundu pirms katras ēdienreizes.

Kapsulu veidā to nedrīkst lietot pat slimības remisijas laikā – tā nesniegs gaidīto labumu, bet var izraisīt blakusparādības.

Zarnām

Zarnām ķirbju eļļa ir noderīga ar to, ka tai piemīt dziedinoša iedarbība, kā arī tai ir caureju veicinošs efekts. Bet tā jālieto piesardzīgi – piemēram, akūtas čūlas slimības formā vai tās saasinājuma laikā šī eļļa ir aizliegta.

Pret aizcietējumiem

Ķirbju eļļa ļauj novērst dažādus aizcietējuma cēloņus. Ja to lieto kā mikroklizmu, tā lieliski cīnās ar hemoroīda mezgliem un dziedē taisnās zarnas plaisas. Tam nepieciešami tikai 5 ml eļļas vienai procedūrai, pat nav obligāti to atšķaidīt.

No otras puses, ķirbju eļļa, lietojot iekšķīgi, palīdz novērst zarnu peristaltikas traucējumus un normalizē gremošanu. Lai to izdarītu, jālieto šīs zāles pa 1 tējkarotei no rīta tukšā dūšā, nedzerot ūdeni. Dienas laikā to vairāk nav jādzer. Ārstēšanas kursa ilgums ir 10 dienas. Atkārtot šo kursu nepieciešamības gadījumā varēs pēc mēneša.

Kolīta gadījumā

Šīs slimības saasinājuma laikā nav ieteicams dzert ķirbju eļļu, lai neizprovocētu situācijas pasliktināšanos. Tomēr remisijas periodā šis produkts ir nepieciešams, lai novērstu visas iekaisuma sekas un novērstu tā recidīvu.

Aknām

Aknām ķirbju eļļa ir laba, jo tai piemīt hepatoprotektīva iedarbība. Tā jādzer, lai normalizētu šī orgāna darbību. Šo produktu izraksta hepatīta, nealkohola cirozes un citu līdzīgu slimību ārstēšanā. Kopumā ieteicams ievērot vispārīgos ieteikumus, proti, ne vairāk kā 1–2 tējk. trīs reizes dienā un tikai pēc konsultēšanās ar ārstu.

Turklāt ķirbju eļļu lieto, lai aizsargātu aknu šūnas ķīmijterapijas laikā. To izmanto arī, lai paātrinātu šī orgāna rehabilitāciju pēc dažām operācijām. Šādos gadījumos pietiek lietot ķirbju eļļu neatkarīgi no ēdienreizēm, pa 1 tējk. reizi divās dienās, bet ilgstoši – visbiežāk ne mazāk kā gadu.

Hemoroidu gadījumā

Šīs slimības gadījumā ieteicams lietot ķirbju sēklu eļļu mikroklizmu veidā – ne vairāk kā 5 ml vienā reizē. Ja ir nieze vai dedzināšana, ieteicams pārtraukt šī produkta lietošanu.

Holecistīta gadījumā

Akūtā šīs slimības formā ķirbju eļļa ir kontrindicēta. To nedrīkst lietot arī tad, ja žultspūslī ir izveidojušies akmeņi – tas tikai pasliktinās situāciju. Hroniskā formā stabilas remisijas stāvoklī eļļa var novērst žults stagnāciju un uzlabot vielmaiņas procesus. Bet to var lietot tikai pēc konsultācijas ar ārstējošo ārstu un nelielā daudzumā.

Prostatīta gadījumā

Akūta prostatīta gadījumā tiek izrakstītas antibiotikas, ķirbju eļļa ir tikai palīglīdzeklis. Bet hroniskā formā tā jau tiek uzskatīta par pilnvērtīgām zālēm. To var lietot šķidrā veidā pa 1–2 tējk. trīs reizes dienā, vai arī izvēlēties kapsulas un lietot pa 1–2 gabaliņiem trīs reizes dienā. Tomēr lēmums par to, kura forma ir efektīvāka un kādā devā, paliek ārstējošā ārsta ziņā.

Pret tārpiem

Diemžēl, pilnībā atbrīvoties no tārpiem tikai ar ķirbju eļļas palīdzību neizdosies. Bet tā pastiprinās aptieku preparātu iedarbību un spēs samazināt blakusparādības no to lietošanas. Šī produkta priekšrocība ir arī tā, ka atšķirībā no daudziem farmaceitiskajiem preparātiem, ķirbju eļļu var lietot arī bērni (tomēr mazuļiem, kas vēl nav sasnieguši trīs gadu vecumu, to joprojām nav ieteicams lietot).

Ķirbju eļļā ir vielas, kas palīdz izvadīt dažādus parazītus, tostarp tārpus. Šī līdzekļa efektivitāti pastiprina ķimenes. Šīs garšvielas graudiņus ieteicams sasmalcināt piestā, lai iegūtu 1 ēdamkaroti izejvielas. Pēc tam šo daudzumu aplej ar glāzi ķirbju eļļas. Maisījumu pārlej tumša stikla pudelē un vairākas dienas uzstāj vēsā vietā, periodiski sakratot trauku. Principā pēc 2 dienām līdzekli jau var filtrēt. Pieaugušajiem ieteicams lietot pa 1 tējkarotei uzlējuma no rīta (tukšā dūšā) un vakarā (dažas stundas pēc pēdējās ēdienreizes). Bērniem pietiek ar pusi devas.

Ķirbju eļļa kosmetoloģijā

Ķirbju eļļu kosmetoloģijā izmanto sejas ādai, roku un nagu kopšanai, to pievieno arī gatavu matu masku sastāvā.

Sejai

Kosmetoloģijā ķirbju eļļu bieži izmanto sausai un novecojošai ādai. Šādā gadījumā to vienkārši uzklāj plānā kārtā uz iepriekš attīrītas sejas ādas, ieskaitot zonu zem acīm un ap muti. Līdzekli atstāj uz pusstundu un nenoskalo, bet vienkārši noņem eļļas pārpalikumus ar papīra salveti.

Bet tas ir tikai viens no tā lietošanas virzieniem, un pastāv arī citi:

1. Ķirbju eļļu izmanto kā losjonu, ar kuru ieziež sejas un ķermeņa ādu pēc saules peldes, lai iegūtu skaistu iedegumu.
2. Pūtīšu ārstēšanai gatavo šādu masku: ņem tīru marles salveti, saloka vairākas reizes, samitrina to ķirbju eļļā un pieliek pie problēmzonām uz 7–10 minūtēm. Pēc tam atlikumus noskalo ar vēsu ūdeni. Tas palīdz mazināt iekaisumu.
3. Barojoša maska ar avokado. Ņem ceturtdaļu šī augļa, sasmalcina biezenī, pievieno tam 2 tējkarotes ķirbju eļļas un 1 tējkaroti kakao pulvera, un visu kārtīgi samaisa. Iegūto maisījumu uzklāj uz sejas ādas uz 30–35 minūtēm. Masku vispirms noņem ar mitru marles salveti, pēc tam nomazgā seju ar vēsu ūdeni.
4. Pretnovecošanās maska. Tai ņem 1 askorutīna tableti, saberž pulverī, sajauc ar 3 tējkarotēm cietes un 5 ml ķirbju eļļas. Iegūto maisījumu uzklāj uz tvaicētas sejas ādas (labāk masku veikt pēc vannas), atstāj uz 30 minūtēm, pēc tam noskalo ar aukstu ūdeni. Šāds līdzeklis lieliski izlīdzina sīkās un mīmikas grumbiņas, savelk sejas ovālu.

Starp citu, ar ķirbju eļļu var ārstēt apdegumus, tostarp arī no ilgstošas uzturēšanās saulē.

Matiem

Ķirbju eļļa baro galvas ādu, uzlabo mikrocirkulāciju, tādējādi nodrošinot asins plūsmu uz matu folikuliem. Tā uzlabo matu stāvokli, stimulē to augšanu, padara cirtas spīdīgākas. Lai iegūtu vēlamo efektu, var vienkārši ierīvēt nelielu daudzumu eļļas sakņu sistēmā pusstundu pirms matu mazgāšanas, pēc tam noskalot ar parastu šampūnu.

Tomēr speciālisti apliecina, ka patiesībā izteiktāku efektu var iegūt, ja eļļu vispirms sasilda ūdens peldē. Tai jābūt siltai, nevis karstai. Līdzekli uzklāj ne tikai uz galvas ādas, bet arī uz matu šķipsnām visā garumā. Pēc tam galvu pārklāj ar polietilēna plēvi, bet virsū aptin ar frotē dvieli. Līdzeklis jātur vismaz 2 stundas; ja vēlas, to var atstāt pat uz nakti, bet pēc tam tas rūpīgi jānomazgā ar parasto šampūnu. Lai maska dotu rezultātu, tā jālieto katru otro dienu vismaz mēneša garumā.

Kā variants – var paņemt 1 ēdamk. ķirbju eļļas uz 4 ēdamk. dadžu eļļas, kas šajā gadījumā pilda bāzes funkciju, pievienot 5–6 pilienus persiku eļļas un pa 2–3 pilieniem rozmarīna un jojobas ēteriskās eļļas. Maisījumu uzklāj uz sausiem matiem, uzliek virsū polietilēna cepurīti un aptin galvu ar frotē dvieli. Optimālam efektam maisījumu tur 1–2 stundas, pēc tam to nomazgā ar parasto šampūnu.

Ķirbju eļļas pielietojums kulinārijā

Ķirbju eļļai ir ļoti izteikta, pat asa smarža. Tāpēc kulinārijā to lieto nelielos daudzumos, lai tā nepārsistu citu produktu aromātu. Ķirbju eļļu var pievienot jebkurām mērcēm, arī saldajām. Nelielu tās daudzumu izmanto jau gataviem gaļas un zivju ēdieniem, lai padarītu garšu izteiksmīgāku. Turklāt ķirbju eļļu pievieno salātiem, vinegretam, gataviem garnīriem no dažādiem graudaugiem vai makaroniem, kartupeļu biezenim. Ar to aplej ceptus kartupeļus. Nedaudz ķirbju eļļas var pievienot ķirbju, burkānu, lēcu vai zirņu zupai.

Būtībā tas ir lielisks ingredients gan ikdienas, gan svētku ēdienkartei. Piemēram, var pagatavot kādu no šiem salātiem, kas lieliski derēs diētiskam uzturam.

Salāti ar ceptām bietēm

Jāņem divas bietes, ceptas šķēlītēs, 1 ēdamk. ķirbju eļļas, ķekars parasto zaļo salātu, 50 g fetas siera (var izmantot mājas mīksto sieru), 30 g priežu riekstu, 1 tējk. sinepju, balzamiko etiķa un šķidra ziedu medus – tikpat daudz, sāls, pipari, oregano, ķiploki – pēc garšas. Ķiploka daiviņas sasmalcina, sajauc ar pārējām mērces sastāvdaļām (eļļu, etiķi, medu, sāli un pipariem). Priežu riekstus apgrauzdē pannā. Uz šķīvja izliek salātu lapas, virsū – sadrupinātu sieru un biešu šķēlītes, pēc tam aplej ar iegūto mērci.

Vistas salāti ar ķirbju eļļu

Pagatavošanai uz 400 g vārītas vistas filejas būs nepieciešami 2 ēdamk. ābolu etiķa, 3 ēdamk. ķirbju eļļas, 2 cieti vārītas olas, 2 sarkanie saldie pipari, 1 ēdamk. kaparu. Sajauc etiķi ar ķirbju eļļu, pievieno kaparus, sāli un piparus pēc garšas. Vistas gaļu sagriež porciju gabaliņos, pēc tam atstāj uz 15 minūtēm marinādē. Piparus sagriež pusgredzenos, olas – plānās šķēlītēs. Vistas gaļu ar aprakstīto mērci izliek uz šķīvja, virsū – piparus un olas. Ja vēlas, var dekorēt ar zaļumiem un sīpoliem.

Vispār Austrijas un Vācijas virtuvē ķirbju sēklu eļļu ļoti bieži sajauc ar ābolu etiķi. Iegūto mērci izmanto salātu mērcēšanai ne tikai ar gaļu un dārzeņiem, bet arī ar ogām un augļiem.

Vai var cept uz ķirbju eļļas

Šo produktu nekādā gadījumā nedrīkst pakļaut nopietnai termiskai apstrādei (šajā gadījumā – kalcinēšanai), kas iznīcina visas tā derīgās vielas. Tāpēc uz ķirbju eļļas neko nevar cept.

Kaitējums un kontrindikācijas

Ķirbju eļļa, lietojot to lielā daudzumā, var dot diezgan spēcīgu caurejas efektu, izraisīt diskomfortu vēderā un dažādus dispepsijas simptomus. Lietojot ārīgi, blakusparādība ir ādas alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze, apsārtums un izsitumi.

Jāņem vērā arī tas, ka papildus derīgajām sastāvdaļām ķirbju sēklas satur smago metālu sāļus, īpaši augsti ir svina un kadmija rādītāji. To saturu izejvielā stingri regulē sanitārie standarti. Ja runa ir par ķirbju eļļas lietošanu kā zāļu līdzekli, tad stingri jāievēro deva, un viss būs kārtībā – pat 6 tējkarotēs ir ļoti maz kaitīgo elementu. Grūtāk ir kontrolēt ēdiena gatavošanā izmantotās ķirbju eļļas daudzumu, tāpēc vienkārši ir svarīgi ar to neaizrauties.

Turklāt jāatceras, ka šī produkta lietošanai pastāv vairākas absolūtas kontrindikācijas. Ķirbju eļļa ir aizliegta akūta gastrīta, pankreatīta, kolīta, citu iekaisīgu zarnu slimību, kā arī žultsakmeņu slimības gadījumā.

Kā izvēlēties un uzglabāt ķirbju eļļu

Kvalitatīvai ķirbju eļļai ir tumši zaļa nokrāsa, dažreiz pat gandrīz melna, kā dēļ tā savulaik pat ieguva nosaukumu “melnā zelta”, jo maksāja patiešām dārgi. Krāsa izskaidrojama ar to, ka pašās sēkliņās ir daudz karotīna un hlorofila. Diemžēl veikalā nokrāsu nevarēs apskatīt, jo eļļa jāpārdod tikai tumša stikla pudelēs, lai tā nebojātos gaismā. Var tikai nedaudz pagriezt pudeli un paskatīties, kā lēni plūst viskozā eļļa pa sieniņām – tā nekādā gadījumā nedrīkst būt šķidra.

Ja ir iespēja, vajadzētu nogaršot ķirbju eļļu. Bet pat vizuāli var noteikt tās kvalitāti – pietiek uzpilināt pilienu uz salātu lapas. Kvalitatīva eļļa neizplatās. Kas attiecas uz tās garšu, tai ir riekstu notis, un tajā nekādā gadījumā nedrīkst būt rūgtuma. Aromāts arī ir ļoti svarīgs. No pirmā skatiena smarža var šķist asa, bet to nevar saukt par nepatīkamu. Daudz kas ir atkarīgs no sēkliņu grauzdēšanas tehnoloģijas, bet jebkurā gadījumā eļļai vajadzētu smaržot tieši pēc tām, nevis pēc mīkstuma un, protams, ne pēc sabojātiem taukiem.

Jāatceras, ka, ņemot vērā salīdzinoši nelielo produkta iznākumu un tā ražošanas darbietilpību, ķirbju eļļa vienkārši nevar būt lēta. Ja veikalā tās cena ir zemāka par olīveļļas cenu, tam jau vajadzētu radīt bažas.

Skaidrs, ka uz etiķetes obligāti jābūt norādītam šī produkta ražotājam – ne tikai zīmola nosaukumam, bet visiem uzņēmuma kontaktinformācijas datiem. Turklāt uz pudeles norāda izgatavošanas datumu un glabāšanas termiņu.

Pat visaugstākās kvalitātes ķirbju eļļu uzglabā ne ilgāk kā 10 mēnešus un tikai tad, ja tiek ievēroti visi noteikumi. Tā slikti panes gaismu un saules starus, tāpēc tā jātur tumšā, vēsā vietā, kur temperatūra nepārsniedz +15°C. Eļļa jāuzglabā cieši noslēgtā traukā no tumša stikla. To ieteicams pievienot ēdienam tieši pirms pasniegšanas. Ja salāti ar šādu mērci nedaudz pastāvēs saulē, tie sāks rūgtināties.

Kā pareizi lietot ķirbju eļļu

Šī eļļa tiek uzskatīta par lielisku alternatīvu dzīvnieku taukiem. Tā satur daudz vitamīnu un minerālvielu, no kurām dažas nevar nodrošināt neviena cita pārtika. Turklāt ķirbju eļļa ir viena no līderēm nepiesātināto tauku satura ziņā. Tomēr organisms no tās gūst labumu tikai tad, ja to lieto salīdzinoši nelielos daudzumos, kas arī ir saistīts ar iepriekš aprakstītā produkta ķīmiskā sastāva īpatnībām.

Maksimālā ķirbju eļļas deva ir 3 tējkarotes dienā. Šo daudzumu sadala trīs reizes. Eļļu ieteicams dzert divas stundas pēc ēšanas vai vienu stundu pirms ēšanas. To nedrīkst uzdzert ar ūdeni. Tomēr ir cilvēki, kuriem ir grūti norīt eļļu bez uzdzeršanas. Viņi šajā gadījumā izjūt zināmu diskomfortu. Šādos gadījumos eļļu var uzdzert ar svaigi spiestu apelsīnu vai greipfrūtu sulu, bet labāk – uzkost ar nelielu vakardienas maizes gabaliņu.

Vai var dzert naktī un tukšā dūšā

Daudzi cilvēki uzskata, ka ķirbju eļļu labāk lietot tukšā dūšā. Tam ir zināma loģika – tukšā vēderā eļļu ir vieglāk iedzert, turklāt šajā laikā no produkta uzsūksies maksimālais derīgo vielu daudzums. Tomēr jāsaprot, ka ne katrs cilvēks labi panes eļļas lietošanu tukšā dūšā. Tāpēc jāsāk ar ļoti mazu devu, pakāpeniski to palielinot, pretējā gadījumā var rasties blakusparādības, piemēram, slikta dūša.

Attiecībā uz maksimālo devu vienota viedokļa nav. Daži speciālisti saka, ka tukšā dūšā var uzņemt tikai 1 tējkaroti, bet pārējo daudzumu sadalīt vēl divās reizēs. Citi apgalvo, ka no rīta var uzņemt 1 ēdamkaroti eļļas, bet atteikties no nākamajām divām reizēm. Vislabāk ir orientēties uz savu ķermeni un šī produkta panesamību kopumā.

Principā ķirbju eļļu var lietot pirms gulētiešanas. Tomēr jāņem vērā, ka tai ir viegla caureju veicinoša iedarbība. Ja cilvēks cieš no aizcietējumiem, tas pat ir noderīgi – no rīta viņam būs iespēja normalizēt situāciju. Bet, ja šādas problēmas nav, tad mierīgs miegs noteikti tiks traucēts.

Kā pagatavot ķirbju eļļu mājas apstākļos

Eļļas pagatavošanas algoritms:

1. Izvēlēties izejvielas, pārlūkot sēklas, tās dabiski izžāvēt un notīrīt no miziņas.
2. Pārliet sēklas ar attīrītu ūdeni, pārliecinoties, ka tas tās pilnībā pārklāj.
3. Trauku ar ūdeni un sēklām sildīt uz uguns dažas minūtes, bet neuzvārīt.
4. Šķidrumu notecināt, sēklas pārlikt virtuves kombainā vai blenderī un sasmalcināt.
5. Iegūto masu pārlikt iepriekš sagatavotā tīrā marlē, salocītā vairākās kārtās, un izspiest eļļu ar roku.

Iegūtais produkts arī jāglabā cieši noslēgtā traukā no tumša stikla. Tā glabāšanas laiks būs īsāks nekā rūpnieciski ražotai eļļai, taču, ņemot vērā, ka tā būs pavisam neliels daudzums, tas nav tik svarīgi. Turklāt eļļu var uzreiz izmantot kosmētiskām vai ārstnieciskām procedūrām, un šajā gadījumā var būt pilnīgi pārliecināts, ka tā nesatur nekādas kaitīgas vielas.

Interesanti fakti par ķirbi

Leģenda vēsta, ka viduslaikos par mazu ķirbju eļļas pudelīti būtu jāmaksā tikpat daudz, cik par īstu pilnsvara zelta gredzenu. Visticamāk, šis ir skaists mīts, jo patiesībā ķirbis plaši izplatījās Eiropā tikai pēc Amerikas atklāšanas. Bet senatnē ķirbju eļļu patiešām sauca par "melno zeltu". Mūsdienās, protams, šim produktam nav pasakainas vērtības, taču tas joprojām ir viens no dārgākajiem augu eļļu veidiem, jo tam nepieciešamas īpašas izejvielas, un tā ražošanā galvenokārt tiek izmantots roku darbs.

Pirmo reizi ķirbju eļļu sāka ražot Austrijā. Šodien tur audzē unikālu šī dārzeņa šķirni – štīrijas eļļas ķirbi, kas nosaukts federālās zemes vārdā, kur tas tika audzēts. Šīs šķirnes īpatnība ir tā, ka tās sēklām nav miziņas. No tām Štīrijā ražo visgardāko eļļu Eiropā ar smalku aromātu un viegli riekstu garšu. Krievijā ķirbju eļļu sāka ražot tikai 19. gadsimtā. Tomēr, lai gan daudzi selekcionāri ir guvuši zināmus panākumus, neviena šķirne pēc garšas nespēj līdzināties štīrijas eļļas ķirbim.

Tomēr masveidā audzēt šo ķirbi tik un tā nebūtu izdevīgi. Lai iegūtu 1 litru eļļas, jāpārstrādā 2,5 kg sēklu, kas ir aptuveni 30 ķirbji. Tas nozīmē, ka, lai iegūtu 80–160 litrus eļļas, būtu jāaudzē 5 tūkstoši ķirbju, kas ir milzīgas sējumu platības. Katrā ķirbī ir tikai 150 g sēklu, bet viss pārējais ir mīkstums, ko nekādi neizmanto, bet atstāj uz lauka, lai tas dabiski sapūst un kļūtu par mēslojumu nākamā gada ražai. To var uzskatīt par briesmīgu izšķērdību, jo mīkstums satur arī vitamīnus, pektīnus un daudz noderīgu vielu.

Interesanti, ka eļļas Štīrijas ķirbja svars ir tikai aptuveni 8 kg vidēji, lai gan ir šķirnes, kurās augļa svars ir desmitiem kilogramu. Ir pat milzu šķirnes, kurām viena ķirbja svars sasniedz 800 kg, un diametrā tie var būt 4 m, bet tas, protams, ir retums. Bet eļļainie ķirbji ir mazi un ar maigu mīkstumu.

Kas attiecas uz eļļas ražošanu, tradicionālajos eļļaino ķirbju audzēšanas reģionos ražotāji receptūru tur noslēpumā. Lieta tāda, ka iegūtā garša un aromāts lielā mērā ir atkarīga no sēklu grauzdēšanas temperatūras un šī procesa ilguma. Tātad abi šie rādītāji paliek noslēpums.

Ķirbju eļļas foto