Kalnu medus: no kā tas sastāv, ieguvumi un kaitējums, pielietojums

Medus – zelta, salds produkts, kas pazīstams visiem. Tas tiek uzskatīts par senu saldumu, kam piemīt daudz ārstniecisku īpašību.

Kalnu medus pieder pie veidiem, kas izveidoti no dažādu augu nektāra, proti, polifloriem. Bites iegūst nektāru no vilkābeles, timiāna, citronmētras, leuzes, radiolas un vīgriezes, lai vēlāk to pārstrādātu saldā gardumā. Daudzi medusaugi aug tikai kalnu apvidos un ir ārstnieciski, padarot šo šķirni par unikālu produktu.

Šī šķirne tiek uzskatīta par vienu no visnoderīgākajām, jo tā tiek ražota kalnos – vietā ar vismazāko dabas piesārņojuma pakāpi. Biškopības produkta krāsa var būt no zeltainas līdz piesātināti dzintara. Šo medus šķirni vāc pavasara beigās un vasaras sākumā.

Sastāvs un kaloriju saturs

Kalnu medus satur:

• ogļhidrāti – glikoze, saharoze, fruktoze;
• mikroelementi – kalcijs, kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors, varš, hlors;
• fermenti – fosfatāze, invertāze, amilāze;
• amīnskābes – glicīns, leicīns, lizīns, cistīns;
• skābes – nikotīnskābe, askorbīnskābe, pantotēnskābe, folijskābe;
• vitamīni – B, C, K, PP, E grupas.

Uz 100 gramiem kalnu medus ir 99,6% ogļhidrātu, 0,4% olbaltumvielu un 0% tauku, un kaloriju saturs ir aptuveni 304 kcal.

Kā kalnu medus ir noderīgs

Vispārējais ieguvums

Kalnu medus derīgās īpašības ir saistītas ar tā sastāvā esošajām sastāvdaļām.

Vitamīni ir neaizvietojami uztura elementi, kas atbasta vielmaiņu cilvēka organismā. Katra vitamīnu grupa spēlē savu lomu ķermeņa darbībā:

1. B – piedalās metabolismā un paātrina dzīšanas procesus.
2. C – tas ir antioksidants, kas arī palīdz nervu sistēmas darbībai.
3. K – normalizē asins recēšanu un aizsargā kaulaudus.
4. PP – nodrošina šūnu elpošanu, normalizē kuņģa-zarnu trakta darbību.
5. E – piemīt antioksidanta, pretiekaisuma un asinsvadus paplašinošas īpašības.

Mikroelementi ir ķīmiski savienojumi, kas atrodas cilvēka ķermenī nelielos daudzumos. Bet katrs no tiem lielā mērā ietekmē iekšējo orgānu darba ātrumu. Piemēram, dzelzs trūkuma gadījumā tiek traucēta asins recēšanas funkcija un attīstās anēmija, magnija – cieš muskuļi, sākas krampji un atrofija.

Ogļhidrāti jeb, citādi sakot, cukuri, ir organiskie savienojumi, kas dod enerģiju ķermenim. Tā ir svarīga ķermeņa audu un šūnu daļa.

Fermenti ir nepieciešami pareizai kuņģa-zarnu trakta darbībai, pilnvērtīgai saņemtās pārtikas sadalīšanai un uzsūkšanai.

Aminoskābes un skābes ir nepieciešamas pilnvērtīgai nervu sistēmas un smadzeņu darbībai.

Ņemot vērā katra komponenta sastāva un terapeitisko īpašību daudzveidību, kalnu medus ir noderīgs:

1. Saaukstēšanās un akūtu elpceļu slimību gadījumā, piemēram, stenokardijas, laringīta, tonsilīta gadījumā.
2. Nervu sistēmas problēmām, hroniska noguruma, izsīkuma gadījumā.
3. Miega traucējumiem, piemēram, bezmiegam.
4. Iekaisīgām slimībām.
5. Biežiem reiboņiem, galvassāpēm, migrēnai.
6. Sirds un asinsvadu sistēmas patoloģijām.
7. Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem.

Organismam nav nepieciešams hormons insulīns, lai uzsūktu kalnu medu. Tādēļ to ieteicams lietot cilvēkiem ar diabētu, lai papildinātu ogļhidrātu, cukura un derīgo vielu vajadzības.

Kalnu medum piemīt stiprinoša, pretvīrusu, antibakteriāla, pretsāpju un reģenerējoša iedarbība.

Sievietēm

Pateicoties antioksidanta īpašībām un spējai atjaunot audus, kalnu medus ieguvums sievietēm izpaužas kosmētiskā efektā. Lietojot maskas, skrubjus uz medus bāzes, āda kļūst elastīga, savilkta, samazinās vai izzūd iekaisīgi izsitumi uz sejas. Regulāri lietojot medu iekšķīgi, uzlabojas arī nagu un matu stāvoklis.

Ja veic masāžu ar kalnu medu vai ierīvē ādā līdzekļus uz tā bāzes, var atbrīvoties no strijām, rētām un celulīta.

Pastāvīga medus lietošana pozitīvi ietekmēs sievietes reproduktīvo sistēmu, pateicoties pretiekaisuma un antibakteriālajai iedarbībai. Hormonālais līdzsvars un sievietes cikls normalizējas, jo organismā nonāk vitamīni, mikroelementi un barības vielas. Kalnu medus pastiprina sievietes libido un palīdz ieņemšanā.

Vīriešiem

Kalnu medus ir palīgs urīnceļu un dzimumorgānu sistēmas slimību ārstēšanā vīriešiem. Jebkuras iekaisīgas slimības izzūd, regulāri lietojot šo produktu.

Pateicoties pretiekaisuma efektam un asinsrites normalizācijai organismā, kalnu medus palīdz prostatīta (prostatas dziedzera iekaisuma slimības) ārstēšanā. Ietekmējot hormonālo līdzsvaru, produkts ir neaizstājams prostatas dziedzera hipofunkcijas gadījumā.

Kalnu medus ietekmē ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu libido. Pastāvīga lietošana ietekmē sēklas šķidruma kvalitāti, kas palielina iespējamību ieņemt bērnu.

Grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā sievietes ķermenis izjūt lielu slodzi. Visas barības vielas tiek izmantotas nākamā bērna veidošanai. Kalnu medus būs īpaši noderīgs grūtniecības laikā. Ar to organismā nonākušie vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju kompleksi palīdzēs pareizai un veselīgai augļa attīstībai. Sastāvā ir folijskābe, kuru obligāti izraksta visām grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno mazuli. Tā palīdz bērna nervu sistēmai pareizi veidoties, kā arī stiprina mātes nervus.

Sievietēm, kuras grūtniecības laikā strauji pieņemas svarā, medus būs noderīgs kā "kaitīgā" cukura aizstājējs.

Agrīnā grūtniecības periodā vairāk nekā puse sieviešu cieš no toksikozes, kam raksturīga pastāvīga slikta dūša un vemšana. Pilnvērtīgi ēst neizdodas. Regulāra kalnu medus vai salda ūdens ar to lietošana palīdzēs papildināt barības vielas un derīgos elementus vismaz minimālos daudzumos.

Vēlīnā periodā, jo lielāks kļūst bērns, jo vairāk tas apgrūtina topošās māmiņas iekšējo orgānu darbību. Palielinātā dzemde saspiež zarnas, žultspūsli un urīnpūsli, kā arī orgānus savienojošos kanālus, kas izraisa šo sistēmu normālas darbības traucējumus. Kalnu medū esošie fermenti un skābes normalizē kuņģa-zarnu trakta darbību, kas ir tieši saistīts ar pareizu barības vielu uzsūkšanos.

Saaukstēšanās gadījumā grūtniecēm nevajadzētu lietot ierastos medikamentus. Medus palīdzēs atbrīvoties no elpceļu infekcijas, nekaitējot bērna organismam, pateicoties tā pretvīrusu īpašībām.

Zīdīšanas periodā

Viss, ko jaunā māmiņa ēd, nokļūst mātes pienā, ar kuru barojas jaundzimušais bērns. Tāpēc sievietes uzturs ir ierobežots, jo maza bērna vēl nenostiprinātais vēders ne vienmēr spēj uztvert "pieaugušo" pārtiku.

Pirmajā mēnesī pēc bērna piedzimšanas medus sievietes uzturā ir absolūti kontrindicēts. Biškopības produktu jaunās māmiņas uzturā ievada uzmanīgi, bērna 3. dzīves mēnesī un mazās devās, lai novērotu reakciju.

Medus daudzuma norma māmiņai zīdīšanas periodā pa bērna dzīves mēnešiem:

• 3 mēneši – 5 g nedēļā;
• 4 mēneši – 5 g nedēļā;
• 5 mēneši – 5 g nedēļā;
• 6 mēneši – 20 g medus 3 reizes nedēļā.

Ja alerģijas nav un medu labi panes gan māmiņa, gan mazulis, tad tā ieguvums zīdīšanas laikā ir liels:

1. Mātes piena garšas pastiprināšana, uzturvērtības un kaloriju satura palielināšana.
2. Nomierinoša iedarbība uz bērnu.
3. Bērna organismā nonāk derīgie vitamīni un mikroelementi, kas nepieciešami ķermeņa attīstībai un augšanai.
4. Hormonālā līdzsvara normalizēšana.
5. Kuņģa-zarnu trakta darbības regulēšana.

Bērniem

Bērnam vēl nav ideāla imūnsistēma – tā tikai veidojas un attīstās. Tāpēc bērni bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām. Lai atvieglotu sāpīgo stāvokli, kakla sāpes un palīdzētu bērna organismam tikt galā ar vīrusiem, viņam var dot medu, ievērojot vecuma normu:

• no 1 gada līdz 6 gadiem – 30 g dienā;
• no 6 gadiem līdz 9 gadiem – 50 g dienā;
• no 9 gadiem līdz 15 gadiem – 80 g dienā;
• bērniem, kas vecāki par 15 gadiem, dod pieaugušo devu – 100–150 g dienā.

Ārsti ir vienisprātis, ka līdz viena gada vecumam medu bērniem dot nav ieteicams, lai izvairītos no alerģiskas reakcijas rašanās. Pirms pirmās lietošanas reizes ir vērts uzsmērēt medu uz bērna plaukstas locītavas un novērot ādas reakciju 24 stundu laikā. Ja parādās apsārtums un nieze, tas nozīmē, ka bērnam ir alerģija pret šo produktu, un nepieciešams vērsties pie alergologa diagnozes precizēšanai.

Medus ieguvums bērnam:

• attīstība un augšana;
• imunitātes stiprināšana;
• nervu sistēmas veidošanās;
• kaulu audu nostiprināšana;
• gremošanas trakta darbības uzlabošana.

Redzes, urīnceļu sistēmas patoloģiju vai vairāku slimību, piemēram, saaukstēšanās, gripas, stenokardijas, tonsilīta, nieru iekaisuma gadījumā kalnu medus sniegs ārstniecisku iedarbību.

Svara samazināšanai

Medus ir kalorijām bagāts produkts, kas 99% sastāv no ogļhidrātiem (cukuriem). Bet cukuri tiek iedalīti divos veidos – ar augstu un zemu glikēmisko indeksu. Medus pieder pie produktiem ar zemu glikēmisko indeksu, proti, pēc tā lietošanas sāta sajūta ilgi nepazūd, tas neizraisa pēkšņus cukura līmeņa lēcienus asinīs, kas ir kaitīgi organismam, un neuzkrājas taukaudos, tāpēc neveicina svara pieaugumu. Tieši tādēļ šis biškopības produkts svara zaudēšanas laikā palīdz ne tikai kompensēt ogļhidrātu deficītu, bet arī papildināt uzturu ar vitamīniem, minerālvielām, aminoskābēm, kas nepieciešamas ķermenim kaloriju trūkuma apstākļos diētas laikā.

Kalnu medus palīdz:

• normalizēt gremošanas trakta darbību;
• samazināt vēlmi ēst saldumus;
• kontrolēt cukura līmeni asinīs;
• cīnīties ar nogurumu, kas var rasties diētas sākumā.

Vienīgā nianse – svara zaudēšanas laikā ieteicams samazināt medus kopējo devu līdz 50–80 g dienā, kas ir vienāds ar 3 tējk.

Kalnu medus pielietojums medicīnā

Medus deva pieaugušam cilvēkam ir 100–150 g atkarībā no svara un auguma. Norādītais daudzums jālieto nevis vienā reizē, bet jāsadala 5–6 reizēs dienas laikā. Vairāk nekā 200 g medus dienā var radīt negatīvu ietekmi, tāpēc ieteicams uzmanīt deserta daudzumu, īpaši, ja cilvēks to ēd regulāri.

Lai uzturētu vispārējo stāvokli un profilaktiski aizsargātos pret saaukstēšanās slimībām, ieteicams katru dienu no rīta brokastu laikā apēst 1 tējk. medus. Šī ir universāla recepte. Medu var pievienot arī putrai, biezpienam, dzērieniem vai kombinēt ar ogām, lai panāktu stiprinošu efektu un paaugstinātu imunitāti.

Kalnu medus tautas medicīnā tiek izmantots dažādās receptēs:

Pret saaukstēšanos, klepu, gripu vai iekaisušo kaklu

1. Tēja ar medu: ņem 25 g kalnu medus, pievieno karstajai tējai ar pienu. Papildus var pievienot nedaudz aveņu un citrona. Tēju dzert maziem malkiem, ne vairāk kā 6 krūzes dienā.
2. Piens ar medu: ņem 25 g kalnu medus un iemaisa 300 ml silta piena. Izdzert pirms miega.
3. Rieksti ar medu: ņem riekstus un medu attiecībā 1 pret 1, piemēram, puskilogramu medus un puskilogramu riekstu. Riekstus sasmalcina, liek medū, kārtīgi samaisa un uzglabā vēsā vietā. Lietot pa 1 ēd.k. trīs reizes dienā mēneša garumā.
4. Piens ar sviestu un medu pret nepārejošu klepu: ņem 300 ml piena, 30 g kalnu medus un 20 g sviesta. Uzsildi pienu, bet neuzvāri. Ieliec tajā medu un sviestu, visu kārtīgi samaisi un izdzer.
5. Medus ar ķiploku: ņem ķiploku un medu vienādā attiecībā, piemēram, pa 1 ēd.k. Samaisi sastāvdaļas un apēd pirms miega, uzdzerot siltu ūdeni.
6. Sildošs, vitamīniem bagāts medus dzēriens: ņemt 300 ml ūdens, 150 g kalnu medus un vienu citronu. Uzsildīt ūdeni, pievienot tam citronu un medu, samaisīt sastāvdaļas un izdzert.

Pret aterosklerozi

1. Medus ar alveju: ņemt 25 g kalnu medus, 1 ēd.k. alvejas sulas un 2 ēd.k. degvīna. Sajaūt visas sastāvdaļas un no iegūtā maisījuma pagatavot kompresi. Pielietot sāpīgajām locītavām līdz sāpju izzušanai.
2. Medus tinktūra ar augiem: ņemt pa 25 g māteres, purva kosmenes, pīpenes, āboliņa ziedu, 500 g kalnu medus un 500 ml degvīna vai spirta. Termosā pārliet verdošu ūdeni visiem augiem un ļaut ievilkties 30–40 minūtes. Iegūto uzlējumu izkāst. Pēc tam augu līdzekli sajaukt ar medu un degvīnu, cieši aizvērt un ļaut ievilkties 5 dienas tumšā, vēsā vietā. Tālāk lietot medus tinktūru iekšķīgi pa 1 ēd.k. trīs reizes dienā.

Pret vēža slimībām

Ņemt pa 300 ml konjaka, kalnu medus, alvejas auga sulas, mežrozīšu ogu, 1 ēd.k. pelāšķ un 3 l ūdens.

Visas komponentas, izņemot medu, konjaku un alvejas sulu, sasmācināt, ieliet kātlī, pārlieet ar ūdeni un ieslēgt uguni. Gaidīt, līdz uzvārās, noņemt no uguns, ļaut ievilkties 24 stundas, pēc tam iegūto līdzekli izkāst. Iegūtajā novārā pievienot konjaku, kalnu medu un alvejas sulu, pēc tam atkal ļaut ievilkties 5 dienas. Lietot 6 mēnešu garumā pa 40 ml pirms brokastam, pusdienam un vakarīņām.

Līdzekli uzglabāt vēsā vietā +2–3°C temperatūrā.

Pret sirds un asinsvadu sistēmas patoloģijām

Ņemt 25 g mežrozīšu ogu, medus un 500 ml ūdens. Ūdeni uzvārīt, pievienot verdošam ūdenim mežrozīšu ogas un vārīt vēl 8–10 minūtes. Pēc tam trauku ar novārījumu ielikt siltā vietā, ietīt ar plēdu vai šalli un ļaut ievilkties 30 minūtes. Iegūtajam līdzeklim pievienot kalnu medu, rūpīgi samaisīt. Novārījumu lietot 3 mēnešu garumā pa pusglāzi pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām.

Stomatīta gadījumā

Ņemt 25 g kumelīšu, kalnu medus un 300 ml ūdens. Ūdeni sasildīt un pārliet kumelītes. ļaut atdzist, pēc tam izkāst. Pievienot kalnu medu. Lietot iegūto līdzekli mutes skalošanai.

Lietojums kosmetoloģijā

Medu izmanto ne tikai iekšķīgi kā zāļu līdzekli, bet arī ārēji masku, skrubju, ietīšanu vai toniku veidā. Vitamīnu sastāvs, plašs aminoskābju, skābju un antioksidantu klāsts palīdz ādai kļūt elastīgai, pieceltai un stiprīgai. Derīgās vielas, kas atrodas biškopības produktā, viegli iekļūst augšējo ādas slāņu šūnās un baro tās. Kalnu medu izmanto ne tikai mājas recepšu gatavošanā, bet arī profesionālā kosmetoloģijā.

Regulārā lietošanā kosmētiskā aprūpē:

• poras samazinās;
• aktīvāk atjaunojas (reģenerējas) ādas šūnas;
• ūdens ādā aizturas ilgāk nekā parasti;
• ievērojami samazinās vai pilnībā izzūd visi iekaisuma izsitumi (pūtītes, mitesēri);
• āda iegūst gaišāku, vienmērīgāku tonu;
• pazūd krunciņas un nelīdzenumi.

Pirms kosmētikas līdzekļu izgatavošanas uz biškopības produkta bāzes ieteicams pārliecināties par alerģiskas reakcijas neesamību. Lai to izdarītu, jāuzklāj nedaudz kalnu medus uz plaukstas locītavas, jāpatur apmēram 10 minūtes, pēc tam jānoskalo. Ja diennakts laikā šajā vietā parādās kairinājums, apsārtums un nieze, visticamāk, tā ir alerģija.

Sejas maskas uz kalnu medus bāzes

1. Taukainai ādai: ņemiet vienu olu, 25 g medus, 25 g auzu miltu. Olu saplēsiet, atdaliet dzeltenumu no baltuma, pēdējo kārtīgi sakuliet. Pievienojiet olai medu un miltus. Visu vēlreiz samaisiet un vienmērīgi sadaliet pa seju. Atstājiet masku uz 15 minūtēm, pēc tam noskalojiet.
2. Normālai ādai: ņemiet kalnu medu, uzsildiet to ūdens peldē, lai tas iegūtu nedaudz šķidru konsistenci, un uzklājiet uz sejas ādas. Turiet masku 20 minūtes, pēc tam noskalojiet.
3. Sausai ādai: ņemiet 25 g kalnu medus, 25 ml krējuma un vienu olu. Medu uzsildiet ūdens peldē, lai tas kļūtu šķidrs. Olu saplēsiet un atdaliet baltumu no dzeltenuma. Dzeltenumu, šķidro medu un krējumu kārtīgi samaisiet, sadaliet iegūto maisījumu uz sejas ādas un noskalojiet ar ūdeni pēc 15 minūtēm.

Roku maska

Šādu masku bieži lieto ziemā, kad āda ir saplaisājusi, sausa un plaisā. Jāņem 25 g kalnu medus, 25 g rīvētas auzu putras un viena ola. Olu sasitiet, atdaliet baltumu no dzeltenuma. Sajauciet dzeltenumu, medu un putru, uzklājiet maisījumu uz rokām un turiet 30 minūtes, pēc tam noskalojiet. Var uzvilkt speciālus roku cimdus.

Matu maskas

1. Matu stiprināšanai un spīdumam: ņemiet 30 g kalnu medus un divas olas. Olas saplēsiet un atdaliet baltumus no dzeltenumiem. Ja mati ir garāki par lāpstiņām, tad sastāvdaļu daudzumu var palielināt vienādās proporcijās. Medu kārtīgi samaisiet ar dzeltenumiem, lai iegūtu aptuveni viendabīgu konsistenci. Iegūto līdzekli vienmērīgi sadaliet pa visu matu garumu. Ietiniet matus plastmasas maisiņā un dvielī uz 60 minūtēm. Pēc stundas masku pilnībā noskalojiet un izskalojiet matus ar siltu ūdeni.
2. Matu augšanas paātrināšanai: ņemiet 25 g kanēļa, 50 ml olīveļļas un 25 g medus. Kanēli ieberiet olīveļļā un nedaudz uzsildiet, lai tas izšķīst eļļā. Pēc tam samaisiet ar medu un labi samaisiet. Iegūto masu vienmērīgi sadaliet, atstājiet 30 minūtes, pēc tam izskalojiet matus ar siltu ūdeni.

Ādas ietīšana (aptinums)

Jāņem medus un piens vai jogurts par pamatu attiecībā 1 pret 1. Sastāvdaļas kārtīgi samaisiet un uzklājiet plānā kārtā uz ķermeņa ādas. Ar masku pārklātās vietas ietiniet plastmasas plēvē un atstājiet uz stundu. Pēc ietīšanas ieejiet siltā dušā, rūpīgi noskalojot no ādas visu līdzekli.

Masāžas līdzeklis

Jāņem kalnu medus, nedaudz uzsildiet to ūdens peldē, lai tas iegūtu šķidru konsistenci, sasiltu un būtu patīkams saskarē ar ķermeni. Paņemiet rokās nedaudz medus un ar piesitienu kustībām veiciet masāžu izvēlētajā zonā. Šādu kustību mērķis ir it kā iemasēt medu ādā ar pieskārieniem un piesitieniem. Masāžu veiciet ne ilgāk par stundu, ieteicamais laiks ir 20 minūtes.

Piedevas vannai uz kalnu medus bāzes

Ņemiet 1 litru piena, apmēram 300 ml kalnu medus un 50 ml rožu eļļas. Pienu sasildiet, bet nevāriet. Pievienojiet medu un eļļu, samaisiet un ielejiet karstā vannā. Guliet ūdenī 15–20 minūtes, pēc tam noberzējiet ķermeni ar skrubi un labi nomazgājiet ādu.

Kaitējums un kontrindikācijas

Kalnu medus, tāpat kā jebkura cita šķirne, ir alerģisks produkts. Pirms lietošanas obligāti jāveic alerģijas tests vai jānodod analīzes pie ārsta, lai pārliecinātos par tās esamību vai neesamību. Ja cilvēkam ir alerģija pret ziedputekšņiem, tad arī biškopības produkti jālieto piesardzīgi – pastāv liela varbūtība, ka būs alerģiska reakcija arī uz medu.

Kalnu medus ir aizliegts lietot bērniem līdz viena gada vecumam. Līdz trīs gadu vecumam jādod piesardzīgi un mazās devās. Pilnībā pieradināt pie kalnu medus lietošanas var tad, kad bērns jau pilnvērtīgi ēd "pieaugušo" pārtiku un viņam nav gremošanas un pārtikas uzsūkšanas problēmu.

Cilvēkiem ar cukura diabētu un grūtniecēm vajadzētu konsultēties ar savu ārstu un individuāli izlemt, vai viņi drīkst ēst medu un kādos daudzumos.

Kā izvēlēties un uzglabāt

Lai neiegādātos viltojumu, ir vērts zināt par kalnu medus fizikālajām īpašībām:

1. Tam jābūt šķidram, zeltainā vai tumši dzintara krāsā ar sarkanu nokrāsu.
2. Dabīgs kalnu medus nekad nav caurspīdīgs, tajā obligāti jābūt ziedputekšņu ieslēgumiem.
3. Ja paņem kalnu medu ar kociņu, tam jātecēt no tā nepārtraukti, veidojot lentu uz medus virsmas, kas kādu laiku saglabā formu.
4. Produktam nedrīkst putot, un iekšpusē nedrīkst būt burbuļu.

Ja iespējams, ieteicams veikt vairākus kvalitātes testus, piemēram, ar jodu vai etiķi. Pirmajā gadījumā karoti kalnu medus jāatšķaida ūdenī un jānovēro reakcija – nedabīgs produkts veido nogulsnes. Ja, pievienojot pāris pilienus joda, tas kļūst zils, tad labāk to nepirkt. Otrajam testam vajadzēs tējkarotei medus pievienot pilienu etiķa. Kvalitatīvs produkts ar etiķi nemaz nereaģē.

Kalnu medu ieteicams uzglabāt temperatūrā, kas nepārsniedz +10°C, tumšā vietā. Tieša saules gaisma un augsts gaisa mitrums kaitēs produkta sastāvam.

Tvertni vajadzētu izvēlēties stikla, nevis plastmasas. Lieliski derēs stikla burka no tumša stikla. To iepriekš vajadzētu labi izmazgāt nevis ar standarta mazgāšanas līdzekļiem, bet ar parastām ziepēm, papildus apstrādājot ūdens peldē. Ja tvertne nebūs pietiekami tīra, tad drīz vien tur savairosies slimību izraisošās baktērijas, un medus būs bojāts. Burkas vākam jābūt ciešam, jo produkts viegli ūzsūc jebkādas smaržas.

Kalnu medus satur dabiskus konservantus, pateicoties kuriem, ievērojot uzglabāšanas nosacījumus, tas saglabās savas īpašības vairākus gadus.

Tas ir dabīgs, garšīgs produkts ar daudzām ārstnieciskām īpašībām. Pareizi un devām lietojot medu, var ievērojami uzlabot savu veselību un izskatu.