Ganu somiņa: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Pazemīgs izskata augs no krustziežu dzimtas ir izplatīts visos kontinentos, praktiski visā Krievijas teritorijā un tās kaimiņvalstīs. Tā citi zināmie nosaukumi – sirds zāle, lauka griķi, zvirbulu acs, lebedecs, mokšļa zāle, somiņš, karotītes. Auga derīgās īpašības ir zināmas jau sen, pieminējumi par to sastopami Senās Grieķijas un Senās Romas avotos.

Ķīmiskais sastāvs

Ganu somiņa satur organisko skābju kompleksu, lielu daudzumu mikroelementu un citas derīgas vielas:

1. C vitamīns (askorbīnskābe) – palīdz stiprināt imunitāti, aizsargā organismu pret baktērijām un vīrusiem, veicina brūču dzīšanu, pozitīvi ietekmē asinsrades orgānus. Tas piedalās kolagēna sintēzē, kas nepieciešams skrimšļa un kaulu audu veselībai. Nepieciešams toksīnu izvadīšanai, žults izvades normalizēšanai un aizkuņģa dziedzera darbības atbalstīšanai.
2. K vitamīns (fillohinons) – palīdz normalizēt asins recēšanu, veicina kalcija uzsūkšanos organismā, novērš osteoporozi, aizsargā organismu no pārmērīgas kalcija nogulsnēšanās mīkstajos audos un asinsvados.
3. B1 vitamīns (tiamīns) – piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku vielmaiņā, aizsargā šūnas no toksisku vielu iedarbības. Tiamīns palīdz smadzeņu darbībai, uzmanības koncentrēšanās un domāšanas procesu uzlabošanai, paaugstina mācīšanās spējas. Pietiekams tiamīna daudzums organismā uztur noskaņojumu, veselīgu apetīti, sirds muskuļu un kuņģa–zarnu trakta orgānu tonusu, mazina zobu sāpes, palīdz pret šūpuļslimību, uzlabo stāvokli reibuma gadījumā.
4. B4 vitamīns (holīns) – novērš nervu sistēmas slimības, uztur to veselīgā stāvoklī. Aizsargā aknu šūnas, tostarp toksisku medikamentu, alkohola vai vīrusu slimību laikā. Tas novērš žultsakmeņu veidošanos. Holīns arī samazina «sliktā» holesterīna līmeni, samazina taukskābju koncentrāciju organismā, veicina homocisteīna izvadīšanu, tādējādi samazinot sirds un asinsvadu sistēmas slimību risku. Tas palīdz uzturēt normālu cukura līmeni asinīs. Pirmā tipa diabēta gadījumā samazinās organisma nepieciešamība pēc insulīna. Holīns ir nepieciešams prostatas dziedzera veselības profilaksei, kā arī paaugstina spermatozoīdu kustīgumu.
5. Vitamīns B8 (inozīts) – uzlabo vielmaiņu, tādēļ bieži tiek izmantots aptaukošanās ārstēšanā, stimulē smadzeņu darbību, palīdz koncentrēt uzmanību un attīstīt atmiņu, tāpēc bieži ietilpst bērnu un pusaudžu vitamīnu kompleksos. Inozīts ir svarīgs arī nervu sistēmas veselībai, tostarp miega ritmu regulēšanai. Šī viela novērš trombu veidošanos asinsvados, nostiprina to sienas, tādēļ ir būtiska sastāvdaļa līdzekļos aterosklerozes ārstēšanai.
6. Miecvielas (tanīni) – piešķir augam savelkošu un rūgtenu garšu, palīdz zarnu trakta traucējumu un caurejas ārstēšanā, piemīt baktericīdas un pretiekaisuma īpašības, kas paātrina brūču dzīšanu un dezinficē tās. Tanīni arī palīdz izvadīt no organisma toksīnus, ko var izmantot kompleksajā terapijā radioaktīvā apstarošanas gadījumā. Tiem piemīt asins apturēšanas īpašības, palīdz iekšējas un ārējas asiņošanas gadījumā.
7. Skābeņskābe – nepieciešama sieviešu un vīriešu neauglības, hroniskas tuberkulozes, reimatisku un galvassāpju ārstēšanā. Šī skābe spēj cīnīties organismā ar zarnu nūjiņu un stafilokoku.
8. Fumārskābe – medicīnā ietilpst līdzekļos psoriāzes ārstēšanai, kosmētikas rūpniecībā to izmanto pretblaugznu šampūnos.
9. Citronskābe – piedalās šūnu atjaunošanā, palīdz palēnināt novecošanās procesus, palielina ādas elastību un tādējādi samazina grumbas. Citronskābe spēj izvadīt toksīnus caur ādas porām.
10. Vīnskābe – pateicoties balinošām, mitrinošām un pīlinga īpašībām, bieži ietilpst kosmētikas losjonos, maskās, krēmos. Pievienojot ganu somiņas sulu mitrinošam krēmam vai izmantojot masku no medus, olīveļļas un ganu somiņas uzlējuma, palīdz atsvaidzināt sejas krāsu, uzlabot tās tonusu, izlīdzināt ādu. Farmakoloģijā to pievieno līdzekļos aizcietējumu, kuņģa slimību, grēmas ārstēšanai, kā arī paģiru sindroma mazināšanai.
11. Beta-sitosterīns – augu viela, fitosterīns. Nepieciešams kompleksajā terapijā asinsvadu aterosklerozes gadījumā, lai atvieglotu stāvokli menopauzes laikā un prostatas dziedzera slimībās. Tas novērš holesterīna nogulsnēšanos asinsvados, attīra tos, veicina stenokardijas lēkmju biežuma samazināšanos.

Flavonoīdi:

1. Diosmīns – aktīvs savienojums, flavonoīds. Tas samazina vēnu izstiepjamību, uzlabo to tonusu, novērš asiņu sastrēgumu, uzlabo šķidruma apmaiņu organismā, veicina tā pārpalikuma izvadīšanu un tūsku mazināšanu. Stiprina asinsvadu sienas, palielina to kontrakciju biežumu, nodrošina pretiekaisuma efektu, novērš iekaisuma procesu rašanos, mazina sāpes. Pateicoties savām īpašībām, to izmanto zāļu sastāvā varikozu vēnu un hemoroīdu ārstēšanai.
2. Vitamīns P (rutīns), bioflavonoīds. Paaugstina asinsvadu sieniņu elastību, veicina arteriālā un acs iekšējā spiediena normalizāciju, novērš glaukomas attīstību. Piemīt pretiekaisuma, pretalerģiska iedarbība, mazina tūsku un spazmas, paplašina asinsvadus. Tā pietiekams daudzums palīdz imūnsistēmai cīnīties ar saaukstēšanās slimībām un infekcijām. Vitamīnu P bieži lieto kuņģa-zarnu trakta slimību, reimatisma, aterosklerozes, hipertensijas gadījumā. Vitamīna P trūkuma gadījumā uz ādas spiediena vietās var parādīties asinsizplūdumi, nelieli zilumi.
3. Fitoncīdi – vielas, kas spēj iznīcināt vai palēnināt mikroorganismu augšanu. Tie veicina sirds ritma un arteriālā spiediena normalizāciju, samazina cukura līmeni asinīs, uzlabo smadzeņu asinsrites procesus, atbalsta aknu un nervu sistēmas veselību.
4. Kālijs – regulē ūdens saturu organisma audos, uztur optimālu sāļu, sārmu un skābju līdzsvaru, tādējādi palīdz mazināt tūsku. Kālijs veicina sirds ritma normalizāciju. Tas atbalsta smadzeņu darbību, uzlabo tās apgādi ar skābekli, atvieglo stāvokli alerģijas gadījumā.
5. Varš – tā trūkuma gadījumā var rasties kuņģa-zarnu trakta traucējumi, anēmija, apetītes zudums, problēmas ar matu izkrišanu un trauslumu, izsitumi un iekšēja asiņošana. Varš ir nepieciešams nervu un gremošanas sistēmas veselībai. Tas piedalās dzelzs pārvēršanā hemoglobīnā, nepieciešams kolagēna sintēzei, kas atbild par kaulu, zobu un skrimšļu veselību. Tāpat varš ir svarīgs endorfīnu ražošanai, kas nepieciešami garastāvokļa uzturēšanai.
6. Cinks – nepieciešams kaulu audu veidošanai. Palīdz novērst diabētu, reimatismu, artrītu, kavē epilepsijas attīstību, veicina brūču dzīšanu. Nepieciešams A vitamīna uzsūkšanai un garīgajai aktivitātei, pozitīvi ietekmē matu un zobu stāvokli.
7. Mangāns – normalizē nervu sistēmas darbību, stimulē smadzeņu darbību, palīdz askorbīnskābes (C vitamīna) ražošanā. Nepieciešams, lai novērstu cukura diabēta attīstību, regulē glikozes līmeni organismā, uzlabo vielmaiņu, novērš pārmērīgu tauku uzkrāšanos aknās un citos orgānos. Samazina «sliktā» holesterīna līmeni, kas ir sirds un asinsvadu slimību profilakse.
8. Hroms – tā trūkums izraisa bezmiegu, ātru nogurumu, paaugstinātu trauksmi, galvassāpju parādīšanos, roku trīci, ādas un matu stāvokļa pasliktināšanos. Hroms ir nepieciešams tauku un ogļhidrātu uzsūkšanai, atbild par lipīdu izvadīšanu un pārstrādi, nepieciešams ķermeņa masas samazināšanai un normāla svara uzturēšanai. Šis elements ir nepieciešams vairogdziedzera slimību un osteoporozes profilaksei. Tas stimulē audu reģenerāciju.

Kā tas izskatās un kur aug

Uz plāna kāta 20–50 cm augstumā aug plānas plūksnainas lapas. Ziedkopas no maziem dzeltenbaltiem vai sārtiem ziediem atgādina glītu somiņu. Augļiem ir trīsstūra forma, kas nogatavošanās brīdī iegūst brūnu krāsu. Auga saknes ir garas un tievas. Neprasīgs zieds aug gar ceļiem, ganībās, tīrumos.

Vākšana un uzglabāšana

Kā izejvielu medicīnisko līdzekļu izgatavošanai izmanto auga virszemes daļu. Vākšanu veic ziedēšanas un augļu parādīšanās laikā, bet pirms to nogatavošanās. Šis periods ilgst no aprīļa līdz jūnijam. Zāle jāvāc sausā laikā, dienas laikā, lai rasa paspētu izkust. Var izvilkt augu pilnībā ar saknēm un pēc tam tās noņemt, vai arī nogriezt zāli, atstājot saknes zemē.

Nedrīkst vākt ganu makus, kas skarti ar baltu aplikumu (sēnīti) vai ar pūšanas pazīmēm. Ganu maki, kas aug gar lieliem autoceļiem un citās piesārņotās vietās, uzsūc toksiskas vielas. Tāpēc zāles vākšanai labāk izvēlēties ekoloģiski tīras vietas.

Svaigi stublāji un lapas glabājas ļoti īsu laiku. Grozos, paplātēs tie sāk pelēt un bojāties, tāpēc starp vākšanu un sagatavošanu nedrīkst paiet daudz laika. Savāktos augus jāžāvē 5–7 dienas brīvā dabā, izvairoties no tiešas saules, lai nesadedzinātu izejvielu. Procesa paātrināšanai var izmantot žāvētāju aptuveni 40–50°C temperatūrā. Augs ir gatavs uzglabāšanai, ja stublāji kļuvuši trausli, bet lapas ieguvušas rūgtu garšu.

Izžāvētu zāli jāuzglabā lina maisiņos, salmu vai kartona kastēs, papīra maisiņos, sausā vēsā telpā. Laiks, kurā saglabājas derīgās īpašības, ir atkarīgs no uzglabāšanas apstākļiem, parasti tas ir 2–3 gadi.

Ganu somiņas zāles ārstnieciskās īpašības

Visbiežāk ganu makus izmanto kā asins apturēšanas līdzekli. To lieto arī kopā ar citiem līdzekļiem hipertensijas, cistīta, pielonefrīta ārstēšanai, tam piemīt drudzi pazeminoša un viegla pretsāpju iedarbība. Ganu maku lapās ir augsta pretmikrobu vielu koncentrācija, kas palīdz dezinficēt brūces un paātrināt to dzīšanu.

Sievietēm

Tautas medicīnā Krievijā sievietes lietoja ganu maku novārījumu kā kontracepcijas līdzekli. Augā esošās vielas patiešām veicina ovulācijas aizkavēšanu un nevēlamas grūtniecības novēršanu.

Pateicoties augstajam miecvielu un skābeņskābes saturam, ganu maku novārījums var mazināt asiņošanu un sāpju sindromu, atvieglot vispārējo stāvokli bagātīgu menstruāciju laikā.

Vitamīns B8 ganu maku sastāvā ir svarīgs reproduktīvās sistēmas veselībai un efektīvai darbībai, īpaši noderīgs sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Šis pats vitamīns, regulāri un pietiekami uzņemts, veicina matu veselības atjaunošanu un uzturēšanu, novērš to bojājumus un sausumu.

Beta-sitosterīns, kas atrodams ganu somiņā, aktivizē sieviešu dzimumhormona estradiola sintēzi. Tā ietekmē sejas āda kļūst maiga un samtaina, grumbas izlīdzinās, sejas krāsa uzlabojas. Estradiols uzlabo garastāvokli, paaugstina izturību pret stresu.

K vitamīna klātbūtne padara ganu somiņu vērtīgu sievietēm menopauzes periodā, jo šis vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos, attiecīgi novērš kaulu trauslumu, nodrošina zobu un matu veselību.

Vīriešiem

B4 vitamīns ganu somiņas sastāvā ir nepieciešams prostatas veselībai. Tas arī veicina spermatozoīdu kustīguma palielināšanos, tādējādi palīdzot cīnīties ar vienu no vīriešu neauglības cēloņiem.

Skābeņskābes saturs ganu somiņā padara to par svarīgu komponentu potences problēmu ārstēšanā. Šīs vielas palīdz normalizēt libido, veicina testosterona līmeņa paaugstināšanos, tāpēc ganu somiņas tinktūras ieteic lietot potences problēmu ārstēšanai un profilaksei.

Beta-sitosterīns ganu somiņas sastāvā ir nepieciešams prostatas hipertrofijas, kā arī prostatas karcinomas ārstēšanai. Prostatas slimību ārstēšanai ir nepieciešams lietot ganu somiņas tinktūras kursu 2 nedēļu garumā, 3 reizes dienā pa 2 pilieniem, izšķīdinot pusglāzē ūdens.

Grūtniecības laikā

Ganu somiņa pastiprina gludo muskuļu kontrakcijas. Tas ir labvēlīgi zarnu un kuņģa veselībai, tomēr ir bīstami grūtniecības laikā.

Barojot bērnu ar krūti
Kontrindikācijas ganu somiņas lietošanai zīdīšanas laikā nav. Novārījumi, tējas vai uzlējumi ar to jālieto ļoti piesardzīgi, sākot ar mazām devām. Daudzo dažādo dabisko spēcīgo vielu klātbūtne var izraisīt alerģiju vai citas negatīvas reakcijas bērnam.

Tajā pašā laikā pēcdzemdību atveseļošanās periodā ganu somiņa var labvēlīgi ietekmēt sievietes organismu, veicinot dzemdes kontrakciju paātrināšanos.

Bērniem

Tiek uzskatīts, ka līdz 12 gadu vecumam nav ieteicams lietot novārījumus un uzlējumus ar ganu somiņu, jo tie var izraisīt kuņģa-zarnu trakta sistēmas traucējumus, alerģiju vai citas negatīvas reakcijas bērna organismā. Vēlāk bērniem un pusaudžiem jāpiedāvā tēja ar minimālu ganu somiņas koncentrāciju, pakāpeniski palielinot devu, ja nepieciešams un ja nav komplikāciju.

Ganu somiņā esošie B1 un B8 vitamīni palīdz skolas vecuma bērniem apgūt lielu zināšanu apjomu, atcerēties informāciju un attīstīt analītiskās spējas.

Vakarā lietota tēja ar ganu somiņu var veicināt miega normalizāciju, kas arī nepieciešama bērnu augšanai un attīstībai. Šāds dzēriens ir arī dabisks C vitamīna avots, kas īpaši nepieciešams pavasara un rudens periodā saaukstēšanās slimību profilaksei.

Ganu somiņa tautas medicīnā

1. Mutes dobuma un rīkles slimību ārstēšanai. Skalošana ar ganu somiņas novārījumu veicina brūču un plaisu dzīšanu, atvieglo stāvokli stomatīta un citu mutes dobuma bojājumu gadījumā. Procedūra jāatkārto pēc katras ēdienreizes 2–3 dienas.
2. Kuņģa-zarnu trakta slimību ārstēšanai. Ikdienas ganu plikss novārījuma lietošana vismaz trīs reizes dienā (starp ēdienreizēm) veicina gremošanas normalizāciju, samazina iekaisuma procesus gastrīta un kolīta gadījumā.
3. Ārējai lietošanai izmanto kompreses un ziedes. Losjons, kas pagatavots no ganu plikss tinktūras, atšķaidīts ar ūdeni attiecībā 1:3, var samazināt izsitumus uz sejas, normalizēt taukainas ādas stāvokli, novērst nevēlamu spīdumu.
4. Ganu somiņas sulu var uzklāt uz marles un uzlikt uz brūces virsmas, lai paātrinātu tās dzīšanu un novērstu bakteriālu inficēšanos. Svarīgi šādu kompresi lietot pēc tam, kad asiņošana ir apstājusies un parādījusies rēta.
5. Ganu somiņas uzlējumu, uzklātu uz vates diska, var pielikt pie sasituma vietām, lai mazinātu audu tūsku un paātrinātu hematomas uzsūkšanos.
6. Nieru patoloģiju, tostarp nierakmeņu slimības gadījumā, ganu plikss uzlējums palīdz mazināt iekaisumu, samazina sāpes, veicina akmeņu izvadīšanu. Ārstēšanas kurss ar uzlējumu jāveic vismaz 2 nedēļas, līdzeklis jālieto 3 reizes dienā pa 2 ēdamkarotēm pirms ēšanas.
7. Deguna asiņošanas gadījumā var iepilināt sulu. Svaigas lapas sasmalcina javā vai blenderī, izspiež sulu caur marli. Atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1 un iepilina pa 1–2 pilieniem 2 reizes dienā. Skābeņskābe ganu somiņas sastāvā nodrošina baktericīdu iedarbību, kavē patogēno baktēriju augšanu.
8. Hipertensijas un citu sirds-asinsvadu sistēmas slimību gadījumā ieteicams uzlējums no ārstniecības augu kompleksa. 20 gramus kaltētas ganu plikss zāles, 20 gramus kaltētu vilkābeļu ziedu, 10 gramus kaltētas baldriāna saknes, 10 gramus kaltētu citronmētru lapu aplej ar trim glāzēm verdoša ūdens un atstāj termosā uz 3 stundām. Līdzekli lieto 3 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas, kursu vismaz 2 nedēļas. Pēc tam nepieciešams veikt pārtraukumu vismaz 10 dienas un atkārtot kursu.
9. Lai pazeminātu asinsspiedienu, lieto tinktūru, atšķaidot dažus pilienus 50 gramos ūdens. Lai sasniegtu stabilu rezultātu, ieteicams kursa ārstēšana vienas nedēļas garumā, tinktūras lietošana 3 reizes dienā 30 minūtes pēc ēšanas.
10. Reimatisma un podagras gadījumā lieto kompleksu uzlējumu, lai mazinātu iekaisumu un atvieglotu sāpes. 10 gramus kaltētas ganu plikss zāles, 10 gramus kaltētas kosas aplej ar verdošu ūdeni un atstāj termosā 2–3 stundas. Līdzekli lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms ēšanas 10 dienas.
11. Ja sievietēm ir dzemdību, menorāģijas vai menopauzes komplikāciju izraisīta asiņošana, ieteicams lietot zāļu maisījuma uzlējumu: 5 ēdamkarotes sausas ganu makas zāles, 5 ēdamkarotes žāvēta pelašķa, 2 ēdamkarotes žāvētas ozola mizas, 5 ēdamkarotes lačpēdas sakneņa sajauc. Vienu ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties vienu stundu, tad izkāš. Lieto pa pusglāzei dienā pirms ēšanas 5 dienas.
12. Ginekoloģisku slimību gadījumā ieteicams lietot vīna uzlējumu. Tas ir mazāk stiprs nekā degvīna vai spirta uzlējums, turklāt vīna labvēlīgās īpašības sniedz papildu terapeitisku iedarbību. Vīna uzlējums no ganu makas jālieto pa 1 ēdamkarotei 6 reizes dienā 1 mēnesi. Pēc mēneša pārtraukuma kurss jāatkārto. Lai pagatavotu ganu makas vīna uzlējumu, 50 gramus sausas zāles aplej ar 500 ml sausa baltvīna un atstāj ievilkties 2 nedēļas sausā, tumšā vietā.
13. Sieviešu reproduktīvās sistēmas iekaisuma slimību, tostarp neauglību izraisošu, gadījumā ieteicams lietot zāļu maisījumu no sausām sastāvdaļām: 1 ēdamkarote pieneņu saknes, 1 ēdamkarote āboliņa, 1 ēdamkarote kliņģerīšu ziedu, 1 ēdamkarote ganu makas, 1 ēdamkarote dzeloņnātres. Visu sasmalcina un aplej ar 1,5 litriem auksta ūdens. Maisījumu uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un vāra 5 minūtes. Pēc tam novārījumu atdzesē un iztvaicēto tilpumu papildina ar vārītu ūdeni. Zāļu maisījumu lieto pa vienai glāzei pusstundu pirms ēšanas 5 dienas līdz menstruāciju sākumam. Pēc to sākuma novārījuma lietošana jāpārtrauc. Zāļu maisījuma kursu jāatkārto vismaz 4 reizes.

Lietojums kulinārijā

Ganu maka bieži ir sastopama dažādu ēdienu sastāvā Ķīnas, Indijas, Kaukāza un dažu Eiropas valstu virtuvēs. Krievijā ganu maku sauca par zemnieku sinepēm, jo to bieži izmantoja, lai piešķirtu asu garšu dažādiem ēdieniem.

Kulinārijā visbiežāk izmanto svaigas lapas; sausa zāle ir rūgta un tiek lietota tikai ārstniecības un profilakses nolūkos. Augu pievieno salātiem, zupām, piedevām, izcepumu pildījumam. Salātos un uzkodās ganu maka lieliski sader ar seleriju.

Žāvētas sēklas var izmantot kā asu garšvielu piparu vai sinepju vietā. Sēklas izžāvē, samaļ kafijas dzirnaviņās, aplej ar verdošu ūdeni līdz iegūst skābā krējuma konsistenci, pievieno cukuru un sāli. Ar šo mērci var garšot zivju un gaļas ēdienus.

Salāti ar ganu maku iegūst patīkamu aromātu un maigu garšas niansi.

1. Vienu gurķi, vienu tomātu, 100 gramus ganu makas lapu, vienu vārītu olu sagriež, samaisa, pievieno sāli un garšo ar skābo krējumu.
2. 100 gramus ganu makas lapu samaisa ar 250 gramiem svaigu jaunu baltkāpostu, vienu gurķi un divām ķiploka daiviņām. Šādus salātus vislabāk garšot ar augu eļļu.
3. Pateicoties unikālajam mikroelementu un vitamīnu sastāvam, ganu makiņš var veicināt svara samazināšanu. Ēdieni ar to ir piemēroti diētiskai uzturam. 4 mazus kartupeļus novāra ūdenī vai liesā gaļas buljonā. 50 gramus sīpolu apcep augu eļļā kopā ar 100 gramiem ganu makiņa lapām. Zaļumus pievieno kartupeļiem un vāra zupu 5–10 minūtes. Zupai var pievienot skābo krējumu.

Vasaras periodā ganu makiņu var izmantot tradicionālo zaļo sīpolu vai diļļu vietā. Pildījumam no vārītām olām un rīsiem rauga vai kārtainās mīklas pīrādziņiem var pievienot svaigus ganu makiņa zaļumus. Izcepumi iegūs oriģinālu garšu un pikantu aromātu.

Ķīniešu virtuvē populāri ir pelmeņi ar ganu makiņa piedevu. To pagatavošanai būs nepieciešams:

• 300 grami ganu makiņa lapu,
• 200 grami šitake sēņu (var aizstāt ar šampinjoniem),
• 6 vistas olas,
• 5 ēdamkarotes miltu,
• 50 grami seleriju zaļumu,
• 5 vārītas garneles (vai dažas ēdamkarotes kaltētu),
• sāls, kā arī citas garšvielas un piedevas pēc garšas.

Sēnes, selerijas un garneles sasmalcina blenderī. Ja izmanto kaltētas sēnes, tās iepriekš iemērc siltā ūdenī uz 10–15 minūtēm. 5 olas sakuļ ar sāli un cep 5 minūtes, nepārtraukti maisot. Ganu makiņu apcep augu eļļā uz lielas uguns 1–2 minūtes. Visas pildījuma sastāvdaļas sajauc. Mīklu gatavo no miltiem, ūdens un olas. Pelmeņus var cept, vārīt vai tvaicēt.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Atkarībā no kontrindikāciju esamības un organisma stāvokļa no ganu makiņa var pagatavot dažādus dzērienus. Turklāt to var kombinēt ar citiem līdzekļiem, piemēram, pievienot dažas ēdamkarotes novārījuma vai uzlējuma medū.

Uzlējums

2 ēdamkarotes kaltētas zāles aplej ar 200 ml karsta ūdens un 15 minūtes uzstāj ūdens peldē, pēc tam atdzesē vienu stundu. Pēc tam šķīdumu filtrē un izņem no tā augu izejvielas. Šķidrumu papildina ar vārītu ūdeni līdz 200 ml un uzvāra. Iegūto uzlējumu pārlej burkā un atstāj tumšā vēsā vietā. To var lietot divu dienu laikā.

Uzlējumu var pagatavot arī vienkāršākā veidā: termosā pievieno 15 gramus kaltētas zāles, aplej ar glāzi vārīta ūdens, cieši aizver vāku un atstāj uz 2 stundām.

Tinktūra

Kaltētu zāli aplej ar degvīnu tā, lai šķidruma līmenis būtu par 1/3 tilpuma augstāks par augu izejvielām. Uzlējumu iztur vismaz 3 nedēļas. Pēc tam no tā izņem zāli un uzglabā tumšā vēsā vietā. Uzlējuma vietā var izmantot sulu, kas atšķaidīta ar degvīnu proporcijā 1:5.

Novārījums

Pagatavošanai kaltētu zāli pievieno ūdenim proporcijā 1 grams uz 30 ml ūdens. Novārījumu uzvāra un atstāj uz lēnas uguns 30 minūtes, pēc tam filtrē. Novārījums var uzglabāties sausā tumšā vietā līdz 3 dienām.

Tēja

Var brūvēt tēju tikai no ganu makiņa, pievienojot 1 tējkaroti zāles uz 1 glāzi ūdens. Tāpat ganu makiņu var kombinēt ar citiem augiem, piemēram, kumelītēm, timiānu, liepziediem.

Lietošanas kontrindikācijas

Ietekme uz asins recēšanu un gludo muskuļu kontrakciju padara gana somiņas lietošanu nevēlamu šādos gadījumos:

• nosliece uz pazeminātu asinsspiedienu;
• paaugstināta asins recēšana;
• asinsvadu trombembolija;
• grūtniecība.

Nieru slimību vai vielmaiņas traucējumu gadījumā neuzmanīga gana somiņas lietošana var izraisīt akmeņu veidošanos žultspūslī vai urīnpūslī, jo gana somiņā ir liels daudzums skābeņskābes, kas savienojas ar kalciju un kristalizējas organismā.

Gana somiņas foto