Dārza portulaks: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

No gandrīz 200 portulaka paveidiem un šķirnēm kā zāles, kulinārijā un kosmetoloģijā izmanto tikai vienu – dārza portulaku. Pārējos var vienkārši apbrīnot puķu dobē vai pat audzēt puķu podā uz mājas palodzes.

Ķīmiskais sastāvs

Tradicionālā oficiālā medicīna dārza portulaku plaši neizmanto, tomēr biologi ir labi izpētījuši tā ķīmisko sastāvu. Viņi ir konstatējuši, ka zaļajā, virszemes auga daļā ir olbaltumvielas, kas cilvēkam nepieciešamas muskuļu attīstībai, ādas un matu, nagu un skeleta sastāva un izskata uzlabošanai.

1. Auga sastāvdaļas – cukuri, kas cilvēkam ir enerģijas avots.
2. Mikroelementi portulakā ir varš, cinks, niķelis, mangāns un dzelzs.
3. Makroelementi – kālijs, kalcijs, nātrijs un magnijs.

Tie visi mikrodevās atrodas cilvēka organismā, un to trūkums vai nepietiekamība uzreiz atspoguļojas sirds un asinsvadu, endokrīnās, reproduktīvās un nervu sistēmas darba pasliktināšanā, imunitātes samazināšanā.

1. Augā esošās organiskās skābes ir noderīgas, jo spēj uzturēt skābju-bāzes līdzsvaru, bet vitamīni – tokoferols, karotīns, askorbīnskābe (C) un nikotīnskābe (PP), fillohinons (K1) – aktivizē organisma darbību un piepilda to ar enerģiju.
2. Portulaka sastāvā ir arī alkaloīdi – bīstamas vielas, taču, ārstējot vairākas sirds un onkoloģiskas patoloģijas, nervu un elpošanas sistēmas slimības, tās ir nepieciešamas.
3. Vēl viena vielu grupa portulakā ir glikozīdi un tiem radniecīgie saponīni, ar kuriem jābūt uzmanīgiem. Tie ietekmē sirds darbību un rada kairinošu iedarbību.
4. Zaļumos ir sveķainas vielas un gļotas, kurām arī ir derīgas īpašības.
5. Auga sēklas izceļas ar bagātīgu eļļas saturu, kas savukārt sastāv no taukskābēm – piemēram, oleīnskābes, linolskābes, palmitīnskābes un citām.

Kā tas izskatās un kur aug

Portulaks dārza ir viengadīgs sukulents. Tā sakņu sistēma ir mietsakņu, galvenā sakne ieaug zemē vismaz 20 cm dziļumā, tā ir drukna, sulīga, no tās atzarojas vairākas sānu saknes. Neskatoties uz ārējo stingrību, sakne ir diezgan trausla, un augšējā, virszemes daļa var viegli atdalīties. Tā kā šis augs ir diezgan dzīvotspējīgs, gandrīz pēc pusotras dienas atdalījusies daļa jau ar jaunām saknītēm pieķeras augsnei.

Šīs zāles stublājs ir sarkanīgā krāsā un var sasniegt garumu no 10 līdz 30 un pat 40 cm, turklāt tas ir tik gluds, ka šķiet nedaudz pulēts. Stublājs zarojas jau no pamatnes un parasti atrodas uz augsnes virsmas, tāpēc to sauc par guļošu. Tā galotnes stiepjas pret sauli un tāpēc paceļas uz augšu.

Auga lapas ir bez kātiņiem, tās atrodas tieši uz stublāja, botāniķi tās klasificē kā sēdošas. Tāpat kā visiem sukulentiem, katra lapa ir sulīga un gaļīga, pēc formas vienkārši ovāla, olveida vai lāpstiņveida. Stublāja apakšējā daļā lapas ir izvietotas pamīšus spirālē, augšējās – pa pāriem viena pret otru.

Neuzkrītoši dzelteni mazi ziediņi ir sapulcēti pa diviem trim nelielos ķekariņos, tie atrodas neuzkrītošās vietās – vai nu lapu piestiprināšanas punktos – lapu žāklēs, vai vietās, kur stublājs zarojas. Portulaka ziedēšanas periods ir no jūnija līdz augustam.

Pēc ziedēšanas beigām augs veido augļus – mazas apaļas vai olveida kapsulas, kuru diametrs nepārsniedz centimetru, iekšpusē ir daudz mazu spīdīgu melnu sēklu. Kapsulas atveras ar šķērsvirziena plaisu, dažādos virzienos – kā mazi vārtiņi. No tā cēlies auga nosaukums, jo "portula" latīņu valodā nozīmē "mazi vārti". Pašu augli kopumā botāniķi ir nosaukuši par "krūzīti". Augļi nogatavojas rudens sākumā.

Savvaļā portulaks aug Zemes ziemeļu puslodes siltajos reģionos. Daļa zinātnieku uzskata, ka tā dzimtene ir Indija, no turienes tas ir izplatījies uz citām valstīm. Siltā klimatā portulaks spēj augt no vienas saknes vairākus gadus, jo tas ir daudzgadīgs augs. Vidējā joslā tas krasi palēnina savu augšanu, rudenī pazeminoties gaisa temperatūrai, un ziemas salnas tas absolūti nevar izturēt un neizdzīvo pat ar papildu segumu, tāpēc to uzskata par viengadīgu augu, kas katru gadu izaug no sēklām.

Portulaks ir gaismas mīlošs, patīk saulainas vietas, bet vienlaikus mitras. Augsnei dod priekšroku smilšainai. To viegli sastapt gar strautiem un upēm, ap dīķiem un karjeriem, dārznieki noteikti ir sastapušies ar to savos zemes gabalos, dārzos. Un daudzi vasarnieki, kas zina par portulaka noderīgajām īpašībām, īpaši to kultivē savā zemes gabalā, stādot to saulainās dobēs ar labi drenētu, ar organiku bagātīgi iestrādātu augsni. Pēc zaļo dzinumu nogriešanas jauni ataug diezgan ātri, tāpēc vienā dārza sezonā ir pilnīgi iespējams iegūt līdz sešām septiņām ražām zaļās masas.

Vākšana un uzglabāšana

Tautas dziednieki izmanto auga zaļo, virszemes daļu. To vāc ziedēšanas laikā, jo tieši šajā periodā portulaka ir visbagātākā ar derīgām vielām.

Dzinumus var nogriezt pie pašas zemes, bet ievākšanai ņemt tikai jaunus un elastīgus zarus. Vecie dzinumi žāvēšanas laikā sāk ātri pūt.

Tā kā portulakas stublāji lielākoties atrodas uz zemes, tie ir netīri, putekļaini, pēc nogriešanas tie jānomazgā ar tekošu ūdeni: vispirms siltu, pēc tam temperatūru jāsamazina un jānoved līdz vēsam. Pēc mazgāšanas zaļumus jāizklāj uz dvieļa, lai ūdens notek, pēc tam sasiet mazos kūlīšos un pakārt ārā, ēnā – tā, lai uz tiem nelītu lietus, ja tas pēkšņi sāktu līt.

Pēc žāvēšanas portulaku izklāt kokvilnas maisiņos un uzglabāt sausā un vēsā telpā. Šādos apstākļos tas nezaudē derīgās īpašības pusotru gadu.

Ārstniecības auga sēklas novāc tuvāk septembra beigām, kad tās jau nogatavojušās. Zāli nopļauj, izkūļ, bet sēklas žāvē mājsaimniecības žāvētājos, temperatūru iestatot ne augstāku par 50 grādiem. Ja rudens ir silts, laiks saulains, sēklas var žāvēt arī svaigā gaisā – vietā, kur tās netrāpīs tieši saules stari. Sēklas saglabā savas derīgās īpašības ilgāk nekā zāle – līdz diviem gadiem.

1. Lai izmantotu portulaku kulinārijā, to sagatavo vai nu marinējot, vai sālījot.
2. Marinēšanai savākto zāli nomazgā un uz 5 minūtēm iegremdē verdošā ūdenī. Pēc tam to liek stikla burkās. Marinādei litrā ūdens ieber 2 ēdamkarotes sāls, karoti cukura un garšvielas – piparus, pētersīļus, dilles, lauru lapu, ķiploku, baziliku. Verdošajā sastāvā ielej lielu karoti etiķa, uzreiz to lej burkās ar portulaku un hermētiski aizvāko.
3. Sālīšanai var izmantot gan sālījuma metodi, gan sauso.
4. Sālījuma metodei nomazgātu portulaku sagriež gabaliņos, vāra līdz mīkstumam un izliek burkās. Sālījumu gatavo, rēķinot pusi ēdamkarotes sāls uz glāzi ūdens. Sastāvu uzvāra, pārlej portulaku un aizvāko.
5. Sausai sālīšanai sagriež 1 kg auga un sajauc to ar 200 g sāls, līdz tā izšķīst. Zaļumus izliek burkās un aizver ar plastmasas vākiem, uzglabā pagrabā. Pirms lietošanas tos labāk nomazgāt, lai noņemtu lieko sāli.

Dārza portulaka ārstnieciskās īpašības

Kā ārstniecības augu portulaku izmantoja jau Hipokrata laikos. Tā īpašības aprakstīja gan seno romiešu, gan arābu ārsti un zinātnieki. Jau tad ar to ne tikai ārstēja vājos, bet izmantoja arī skaistuma uzturēšanai.

Kā uzskatīja senie dziednieki, tā sēklas var attīrīt organismu, bet lapas dziedēt brūces un glābt tos, kurus sakodusi čūska vai indīgs kukainis. Ar šo ārstniecības augu ārstēja vitamīnu deficītu, skorbutu, apturēja caureju dizentērijas gadījumā.

Un joprojām tautas medicīna uzskata portulaku par vienu no vērtīgākajiem ārstniecības augiem. To joprojām, tāpat kā seno grieķu laikos, izmanto kā pretiekaisuma un brūču dzīšanas līdzekli. Tam piemīt pretindes un asiņošanu apturošas spējas, kā arī diurētiska, asinsvadus paplašinoša un pretsāpju iedarbība. Diurētiskais efekts joprojām tiek uzskatīts par vienu no maigākajiem, bet efektīvākajiem starp ārstniecības augiem ar līdzīgām spējām, tāpēc tas ir indicēts nieru slimībām, īpaši ja tās saistītas ar urīna veidošanās traucējumiem. To lieto arī grūti dzīstošu, pūstošu brūču un čūlu ārstēšanai. Turklāt portulaks ir slavens kā lielisks vispārēji stiprinošs līdzeklis.

1. Ārstniecības augs ir indicēts tiem, kas cieš no pazemināta asinsspiediena, jo pat pēc vienreizējas lietošanas tas spēj paaugstināt asinsspiedienu, bet kursa ārstēšana ļauj pilnībā atbrīvoties no problēmas.
2. Portulakam piemīt unikāla spēja pazemināt glikozes līmeni asinīs, palielinot tās sadalīšanās ātrumu, ko izmanto vieglu cukura diabēta formu ārstēšanai. Zāle spēj uzlabot pacienta pašsajūtu jau dažu dienu laikā pēc ārstniecisko preparātu lietošanas uz tās bāzes, īpaši gados vecākiem pacientiem.
3. Zāļu zinātāji iesaka portulaku arī tiem, kuriem novērojama sirds kontrakciju nepietiekamība. Tas stimulē sirds muskuli un veicina pulsa normalizēšanos un piepildījumu.
4. Spēcīgā dzimuma pārstāvjiem ārstniecības augs palīdz atrisināt vairākas delikātas problēmas vienlaikus. Līdzekļi uz portulaka bāzes atjauno vīriešu spēku un atbrīvo no impotences, aktivizē spermas ražošanu, uzlabo tās kvalitāti. Rezultātā vīriešiem, kuri iziet neauglības ārstēšanas kursu ar portulaka līdzekļiem, spermatozoīdu skaits palielinās, un to aktivitāte pieaug.
5. Kompleksās terapijas ietvaros pret veneriskām slimībām portulaks veicina organisma imūno spēku stimulāciju, saīsina ārstēšanas laiku un tuvina atveseļošanos.
6. Tā kā portulaks spēj ietekmēt centrālo nervu sistēmu, mazināt bezcēloņu trauksmi un uzlabot garastāvokli, to veiksmīgi izmanto depresijas, bezmiega un citu nervu sistēmas traucējumu ārstēšanai. Līdzekļi no ārstniecības auga uzlabo garastāvokli un dzīves kvalitāti.

Kā līdzeklis zarnu darbības traucējumu ārstēšanai portulaks labi tiek galā ne tikai ar caureju, bet arī atbrīvo no iekšējām asiņošanām. Viena no svarīgākajām auga īpašībām ir tā antibakteriālā iedarbība uz dizentērijas izraisītājiem – šigellas un salmonellas baktērijām. Tāpēc tas spēj ne tikai pasargāt no šīm zarnu infekcijām, bet arī izārstēt tās.

To izmanto arī kā prettārpu līdzekli. Un, pateicoties auga sastāvā esošajam A vitamīnam un beta-karotīnam – vielām, kas nepieciešamas redzes uzturēšanai kārtībā –, regulāra portulaka lietošana pārtikā var kļūt par kataraktas profilakses līdzekli.

Dārza portulaks tautas medicīnā

Nieru ārstēšanai

Svaigi nogrieztu portulaku mazgā, sagriež gabalos un izlaiž caur gaļas maļamo mašīnu. Pēc tam no iegūtās masas izspiež sulu. Sulu uzglabā ledusskapī, dzer 3 reizes dienā pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām. Ārstēšanu turpina līdz pilnīgai izveseļošanai, parasti tas aizņem vismaz divas nedēļas.

Uzlējums vīriešiem

Lai pagatavotu līdzekli pret impotenci un neauglību, vienu ēdamkaroti sausās izejvielas aplej ar glāzi verdoša ūdens, pārklāj ar vāku un atstāj ievilkties divas stundas. Pēc tam līdzekli izkāš un dzer četras reizes dienā pa 2 ēdamkarotēm. Ārstēšanas kurss ir vismaz 21 diena.

Venerisko slimību ārstēšanai

Šo līdzekli var iekļaut kompleksajā seksuāli transmisīvās slimības ārstēšanā. Ņem 50 g sausas portulaka zāles un aplej ar 250 ml vārīta ūdens, kuram jābūt siltam. Pēc 2 stundām līdzekli izkāš, masu izspiež. Šķidrumam pievieno 2 olu baltumus, kārtīgi samaisa. Izdzer dienas laikā, sadalot vienādās porcijās. Ārstēšanu turpina 10 dienas.

Auga lapas kukaiņu kodumu gadījumā

Lai atbrīvotos no tūskas un sāpēm, īpaši pēc lapseņu un bišu dzēlieniem, izmanto svaigas portulaka lapas. Dažas auga lapas noskalo ar tīru ūdeni, nedaudz samīca rokās un pieliek pie skartās vietas. Parasti viena procedūra ir pietiekama, lai novērstu nepatīkamos simptomus. Nepieciešamības gadījumā lapas uzklāj līdz 5 reizēm dienā.

Cukura diabēta gadījumā

Uz 400 ml verdoša ūdens vajag 2 ēdamkarotes sasmalcinātas zāles. Izejvielu aplej ar ūdeni un atstāj uz nakti. Izkāsto līdzekli dzer trīs reizes dienā pēc ēšanas, vienreizējā deva – 3–4 ēdamkarotes.

Pret hemoroīdiem

Portulaka klizmas ir ieteicamas kā papildu līdzeklis ārsta nozīmētajai terapijai. Klizmas pagatavošanai vajag pa 2 ēdamkarotēm silta ūdens un svaigi spiestas ārstniecības auga sulas. Šādu klizmu veic no rīta un vakarā. Lai iegūtu kvalitatīvu rezultātu, ārstēšanu turpina divas nedēļas.

Varžacu un kārpu ārstēšanai

Portulaka zaļumus izlaiž caur gaļas maļamo mašīnu, iegūto masu uzliek uz kailsāja vai kārpas, nostiprinot ar lipīgo plāksteri. Tas ir variants bez pārsēja. Vai arī masu var uzklāt uz pārsēja un pielikt to pie problēmzonas.

Tievēšanai

Krūzē ar verdošu ūdeni iemet ēdamkaroti smalki sagrieztas zāles, uz lēnas uguns vāra vēl 5 minūtes. Noņem no uguns, ielej termosā, cieši aizver un atstāj uz pusotru līdz divām stundām. Pēc tam novārījumu izkāš un dzer ceturtdaļu stundas pirms ēšanas 3 reizes dienā. Norma – viena ēdamkarote vienā reizē. Šis sastāvs ir noderīgs arī kā līdzeklis, kas atvieglo stāvokli pie slimām locītavām.

Sēklas kuņģim

Šis līdzeklis palīdz ne tikai pie kuņģa problēmām, bet arī kā pretdrudža līdzeklis un pie strutainām ādas slimībām. Tā pagatavošanai glāzē verdoša ūdens ieber tējkaroti auga sēklu un vāra apmēram 2–3 minūtes. Iegūto novārījumu sadala 3 daļās un izdzer visas dienas laikā 3 piegājienos.

Ziede pret psoriāzi

Portulakas sēklas (tējkarote) saberž javā pulverī, sajauc ar vazelīnu vai jebkuriem taukiem (ēdamkarote). Ierīvē ārstniecisko maisījumu ādā pie psoriāzes, lieto arī ādas audzēju ārstēšanai. Paralēli iekšķīgi lieto auga sēklu novārījumu.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Uzlējums

Ārējai lietošanai portulakas uzlējumu ieteicams lietot kompreses vai losjona pagatavošanai pie lišaja, psoriāzes vai dažādām ādas čūlām. Iekšķīgi to lieto pie kuņģa-zarnu trakta problēmām – piemēram, čūlu, dažādu gremošanas traucējumu ārstēšanai.

Lai pagatavotu uzlējumu, sasmalcinātu zāli (ēdamkarote) aplej ar glāzi verdoša ūdens. Maisījumu ievilcina 1,5 stundas. Iekšķīgi lieto pa 2 ēdamkarotēm no 4 līdz 5 reizēm dienā.

Tinktūra

Portulakas tinktūra – universāls līdzeklis. To var lietot gan pie bezmiega, gan pie aknu vai nieru slimībām, kā arī pie citām kaitēm. Standarta deva – 30 pilieni tinktūras 3 reizes dienā.

Uz 200 ml spirta ņem ēdamkaroti sasmalcinātas portulakas izejvielas, visu liek tumša stikla pudelē, cieši aizvāko un ievilcina 3 nedēļas vietā, kas nav pieejama dienas gaismai un saules stariem. Tajā pašā laikā pudeles saturu katru dienu sakrata. Pēc 21 dienas tinktūru izkāš un uzglabā tumšā, vēsā vietā.

Novārījums

Portulakas novārījums ir labs kā diurētisks un žulti veicinošs līdzeklis. Ar to tīra aknas, vīrieši ārstē impotenci, sievietes atbrīvojas no hormonāliem traucējumiem. Kā ārēju līdzekli novārījumu iesaka sarežģītu, grūti dzīstošu strutojošu brūču un citu ādas problēmu apstrādei.

Lai pagatavotu novārījumu, kausiņā ielej glāzi verdoša ūdens un ieber tajā ēdamkaroti sasmalcināta ārstniecības auga. Kausiņu liek uz mazas uguns un karsē maisījumu 10 minūtes. Noņem no plīts, ietin pledā un ļauj ievilkties vēl pāris stundas. Izkāš un iekšķīgi lieto pa 2 ēdamkarotēm 5 reizes dienā.

Lietojums kosmetoloģijā

Kosmetiskos nolūkos tiek izmantotas portulakas pretiekaisuma, nomierinošās, pretmikrobu, pretsēnīšu un pretniezes īpašības, kā arī spēja mazināt alerģijas izpausmes, tāpēc tās līdzekļi tiek lietoti ārstnieciskiem mērķiem.

Turklāt kosmetologi ir atzīmējuši, ka portulaka veicina pārkaltušas ādas mitrināšanu un mīkstināšanu, kā arī, pateicoties antioksidanta aktivitātei, kas balstīta uz dabīgā antioksidanta glutationa un C vitamīna klātbūtni augā, atjauno to, izlīdzina grumbas un novērš jaunu rašanos, kas ļauj iekļaut augu kompleksās atjaunošanas programmās.

Portulakas līdzekļus var lietot arī ādas kairinājumu, apsārtumu, niezes novēršanai un ādas iekaisumu – tādu kā rozācija un akne – ārstēšanai.

Arī zāli izmanto kā matu kopšanas līdzekli, pēc dažām procedūrām tie pārstāj lūzt un izkrist, sāk izskatīties ievērojami veselīgāki, pazūd blaugznas.

Sejas maska

Ieteicams, ja āda ir sausa, jutīga vai kairināta.

Lai pagatavotu šādu maisījumu, 2–3 ēdamkarotes ar blenderi sasmalcinātu garšaugu sajauc ar tādu pašu daudzumu biezpiena vai skābā krējuma. Uzklājiet uz sejas un kakla biezu maskas slāni un atstājiet 15–20 minūtes. Šajā laikā labāk mierīgi nogulties, lai masa labi iesūktos. Pēc tam nomazgājieties ar ūdeni vai kumelīšu novārījumu, kas uzsildīts līdz 38–40 grādiem, un uzklājiet jebkuru barojošu krēmu.

Sistemātiska maskas lietošana (apmēram reizi 7–10 dienās) izlīdzina grumbas, novērš ādas lobīšanos, dažādus izsitumus un iekaisumus.

Maska normālai un taukainai ādai

Ar gaļas mašīnu vai blenderi portulaka zaļumus pārvērš putrā. Ņem 2 ēdamkarotes masas un sajauc to ar tējkaroti pēc brokastām palikušās, uz ūdens vai piena vārītas auzu pārslu putras. Uzklājiet masku uz sejas ādas uz ceturtdaļstundu, pēc tam nomazgājieties ar vēsu ūdeni.

Maska sausai ādai

Ar blenderi vai gaļas mašīnu sasmalcina portulaka zaļumus līdz putrai. Ņem 2 ēdamkarotes iegūtās masas, pievieno tai tējkaroti medus un uzmanīgi, pa pilieniem, augu eļļu – līdz tādai konsistencei, lai gatavais līdzeklis neizplatītos. Uzklājiet to uz sejas ādas uz 15–20 minūtēm. Noņemiet maisījumu ar vates disku, kas samērcēts siltā zaļās tējas uzlējumā, pēc tam noskalojiet seju ar vēsu ūdeni.

Losjons matiem

Lai pagatavotu dziedniecisku sastāvu, ar glāzi verdoša ūdens aplej 2 ēdamkarotes sasmalcinātas zāles. Uzliet līdzekli 50–60 minūtes, pēc tam izmanto to matu sakņu skalošanai un ierīvēšanai galvas ādā. Sastāvu nenoskalo.

Pateicoties regulārai losjona lietošanai, matu spuldzes nostiprinās, izzūd blaugznas, uzlabojas matu struktūra, tie kļūst spīdīgi.

Pret taukainu seboreju

Lai cīnītos ar blaugznām un taukainu seboreju, vienu ēdamkaroti sasmalcināta portulaka aplej ar nelielu glāzi (200 ml) ūdens un vāra 10 minūtes. Uzliet trīs stundas, pēc tam atšķaida ar parastu ūdeni līdz skalošanai nepieciešamajam tilpumam.

Sejas krēms

Piliniet 1–2 pilienus no portulaka izspiestas sulas porcijā krēma, ko parasti lieto rīta vai vakara kopšanai. Tas ļaus papildus barot ādu ar derīgām vielām un uzlabos ierastā krēma darbību.

Portulaka izmantošana kulinārijā

Dārza portulaks sāka lietot uzturā apgaismotajā Eiropā 17. gadsimtā. Pirmie to "atklāja" franči, bet jau pēc viņiem visās pārējās valstīs sāka gatavot izcilus ēdienus no šī moderna auga.

Pateicoties cukuru un olbaltumvielu klātbūtnei sastāvā, dārza portulaks kļūst īpaši barojošs, turklāt šīs organismam derīgās vielas ir viegli sagremojamu savienojumu veidā. Un tas nav atklājums Krievijas kulinārijā – konservēta portulaka pagatavošanas recepte ir ierakstīta pat slavenajā un leģendārajā "Grāmatā par garšīgu un veselīgu pārtiku".

Jaunos zaļumus izmanto kulinārijā svaigā un vārītā veidā. Jaunās lapas un maigi sulīgie kāti ir patīkami, rosina apetīti, spēj remdēt slāpes, tos pat izmanto, lai pagatavotu vīna vitamīnu dzērienu. Vidusāzijas, Aizkaukāza un Vidusjūras valstu iedzīvotājiem portulaka ir ne tikai populāra, bet arī mīlēta. No auga sanāk garšīgas zupas, salāti, no tā gatavo biezeni, liek gaļas ēdienos kā garšvielu, un iegūtie ēdieni iegūst patīkamu, viegli asu garšu ar nelielu skābumu. Ar sālītu vai marinētu portulaku ziemai pat aizstāj kaparus. Augs labi sader ar gaļu, zivīm, olām, biezpienu un dārzeņiem, izņemot kartupeļus.

Pirms gatavošanas portulaka kārtīgi jānomazgā, lai no lapu padusēm noņemtu smiltis un kukaiņus.

Portulaks zem mērces

Šī ēdiena pagatavošanai sagatavojiet 250 g portulakas, nomizojiet 1–2 vidēja lieluma burkānus, vienu vidēju sīpolu, glāzi tomātu sulas, pa ķekaram pētersīļu un diļļu. Sāli un cukuru pievienojiet pēc savas gaumes.

Portulaku rūpīgi nomazgājiet, sagrieziet nelielos gabaliņos un vāriet 2–3 minūtes sālītā ūdenī. Pannā uz iecienītas augu eļļas apcepiet rīvētus burkānus un smalki sagrieztu sīpolu, pievienojiet turpat tomātu sulu un sasmalcinātas dilles ar pētersīļiem. Sautējiet 5 minūtes. Iegūto mērci pārlejiet vārītajai portulakai. Pasniedziet karstu.

Olu kultenis ar portulaku

Sagrieziet portulakas ķekaru gabaliņos, kas nav lielāki par 2 cm, vidēja lieluma tomātu – ripiņās. Apcepiet portulaku saulespuķu eļļā, līdz tā iegūst zeltainu krāsu, tad pievienojiet tomātus. Bļodā sakuļiet 4 olas ar 2 ēdamkarotēm majonēzes vai skābā krējuma, pievienojiet sāli un piparus, izlejiet šo maisījumu pannā ar portulaku un tomātiem, pārklājiet ar vāku un uz lēnas uguns sautējiet 10 minūtes. Pasniedzot, šķīvī ar olu kulteni ielieciet rukolu, sagrieziet svaigu gurķi un tomātu, pārkaisiet ēdienu ar sasmalcinātiem zaļumiem – var izmantot dilles, baziliku, pētersīļus, koriandru.

Dārzeņu salāti

Noplūkiet 2 tases portulakas lapu, nomazgājiet tās un ļaujiet ūdenim notecēt. Ja lapas ir lielas, tās var sagriezt, mazās atstāt veselas. Sagrieziet ripiņās lielu tomātu, sarkano sīpolu un sagrieziet kubiņos 2 cieti vārītas olas. Izklājiet sagatavotos produktus salātu traukā, pievienojiet pusi tases konservētas kukurūzas, sāliet (vislabāk ar jūras sāli), piparojiet un pārlejiet ar augu eļļu – to, ko parasti izmanto salātiem – saulespuķu, olīvu, sinepju vai riekstu eļļu. Pasniedziet uzreiz pēc pagatavošanas.

Pesto mērce no portulaka

450–500 g svaigu, jaunu portulaka zaļumu (lapu un dzinumu) sablenderēt virtuves kombaina traukā ar divām ķiploka daiviņām, nepilnu tasi rīvēta cietā siera – vislabāk parmezāna, ceturtdaļu tasi grauzdētu mandeļu. Procedūras beigās plānā strūklā ieliet pusi tases olīveļļas (nerafinētas) un pēc 15–20 sekundēm izslēgt kombainu. Pārlikt mērci stikla vai porcelāna traukā un ievietot ledusskapī, kur to var glabāt līdz divām nedēļām.

Garšviela gaļai

Rūpīgi nomazgāt un novārīt 100 g portulaka. Sasmalcināt to blenderī, sasmalcināšanas procesā pievienojot ķiploku (no 4 līdz 6 daiviņām), maltus piparus un lielu karoti etiķa. Piesālīt. Gatavo garšvielu uzglabāt ledusskapī ne ilgāk par pusmēnesi, pasniegt pie karstiem un aukstiem gaļas produktiem.

Uzkoda no portulaka un ķiploka

Jāņem vienādi – pa 500 g – portulaka un ķiploku bultas. Vēl vajadzēs vienu lielu burkānu un vienu sīpolu, bet cepšanai – augu eļļu.

Sīpolu sagriezt pusgredzenos un izlikt cepšanai uz karstas pannas. Burkānu, sarīvētu garās strēmelēs ar korejiešu burkānu rīvi, izlikt uz cepamā sīpola.

Portulaku un ķiploku bultas sagriezt gabaliņos 3–4 cm un ielikt tajā pašā pannā. Piesālīt, piparot un cept dārzeņus līdz zeltaini brūnai krāsai. Lai uzkoda būtu sātīgāka, pievienot tai malto gaļu. Ar malto gaļu ēdienu pasniedz tikai karstu, bez maltās gaļas – var arī aukstu, tas ne mazākā mērā nepasliktina garšas īpašības. Ja to lieto šādā veidā, var pievienot majonēzi.

Salāti ar pētersīļiem un portulaku

Uz 400 g portulaka zaļumu ņemt 2 saišķus pētersīļu un tikpat daudz ķiršu tomātu. Ja tomāti ir lieli, pārgriezt tos uz pusēm. Portulaku sagriezt gabaliņos 3–4 cm, pētersīļus – smalki, pievienot vidēja izmēra sīpolu, sagrieztu pusgredzenos. Ielikt dārzeņus dziļā salātu traukā, samaisīt, piparot, piesālīt, apslacīt ar ēdamkaroti svaigi spiestas citrona sulas un 3 ēdamkarotēm augu eļļas (vislabāk olīveļļas).

Sviestmaizes

Portulaka stublājus iegremdēt uz pāris minūtēm verdošā ūdenī. Izņemt, izspiest ar papīra salveti un smalki sagriezt. Var pārkaisīt ar portulaku jebkuras sviestmaizes – ar sieru, zivīm, sviestu, pievienot sakapātus pētersīļus, ķiploku, dilles, seleriju.

Viegla zupa

Izspiest caur ķiplokspiedi 2 ķiploka daiviņas un sagriezt vidēju sīpolu. Apcept tos pannā jebkurā augu eļļā, pēc tam pievienot tiem 2 mazus tomātus, sagrieztus kubiņos. Sautēt visu kopā. Nomazgāt un sagriezt portulaka saišķi, pievienot pannā un ielikt arī tasi lēcu. Ieliet ūdeni tik, lai tas būtu vismaz divu pirkstu augstumā virs satura. Ja gatavošanas procesā ūdens iztvaiko, var pieliet vārītu ūdeni. Piesālīt ēdienu pēc garšas un vārīt, līdz lēcas ir gatavas.

Plovs ar portulaku

Jālej puse glāzes rīsu ar glāzi ūdens un jāvāra uz lēnas uguns. Vienlaikus smalki jāsagriež sīpols un jācep pannā augu eļļā līdz zeltainam. Pannā jāpievieno ēdamkarote tomātu pastas un 150–200 g portulaka, sagriezta 1 līdz 1,5 cm lielos gabaliņos.

Kad rīsi ir izvārījušies, jāielej tajos pannā apceptā masa, jāpieliek sāls un jāpievieno 2–3 karotes vai nu skābā krējuma, vai nesaldināta jogurta.

Lietošanas kontrindikācijas

Lai gan dārza portulaks ir veselīgs, tāpat kā jebkurš produkts, ar to nevajag pārspīlēt. Pieļaujamā diennakts norma ir 200 g, vairāk ēst nav ieteicams.

Zīdītājām māmiņām ar auga lietošanu vajadzētu pagaidīt. Kad piedzims un paaugsies mazulis, varēs ēst savam priekam! Arī grūtniecēm nāksies atlikt portulaka lietošanu. Lieta tāda, ka tas spēj paaugstināt dzemdes tonusu, un sekas var būt ļoti bēdīgas.

Augs ir kontrindicēts cilvēkiem, kas slimo ar hipertensiju un bradikardijas lēkmēm. Uzmanīgi jārīkojas stipra nervu sasprindzinājuma stāvoklī. Portulaku nedrīkst ēst un ar to ārstēties tie, kam ir krampju lēkmes.

Tā kā portulaka virszemes daļā atrodas noradrenalīns – viela, kas līdzīga hormoniem, ko ražo cilvēka virsnieres, tā iedarbība veicina nervu sistēmas darbu un paaugstina kopējo tonusu, pievienojot enerģiju. Tas attiecas ne tikai uz slimiem, bet arī uz veseliem cilvēkiem. Bet paaugstinātas uzbudināmības gadījumā portulaks var nokalpot sliktu pakalpojumu. Iespējama pārmērīga uzbudināmība un nervu izsīkums, tāpēc tā lietošana nav vēlama.

Turklāt jebkuram, pat viss veselīgākajam cilvēkam, var būt alerģiska reakcija pret auga sastāvdaļām.

Dārza portulaka foto