Pļavas brūtgāze: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Neapšaubāmi, pļavas brūtgāzi ir redzējuši visi, tikai ne visi zina šī neuzkrītošā izskata auga pareizo nosaukumu. Un retais zina par tās labvēlīgajām īpašībām un spējām dziedēt.

Ķīmiskais sastāvs

Pļavas brūtgāzes ķīmiskais sastāvs dod tiesības runāt par to kā apbrīnojamu un unikālu augu, kas apvieno veselu komponentu kompleksu – gan labvēlīgus, gan tādus, pret kuriem jāizturas piesardzīgi.

No labvēlīgajiem – flavonoīdi, kas slaveni ar antioksidantu īpašībām, spēj neitralizēt brīvos radikāļus, plaša iedarbības spektra saponīni un glikozīdi. Savukārt tioglikozīdi var izraisīt caureju. Auga lapas ir vērtīgas askorbīnskābes satura dēļ.

Sēklas vairāk nekā par trešdaļu sastāv no taukeļļām, tomēr tās satur arī toksiskas vielas, kā arī erukskābi, kas ilgstošas lietošanas gadījumā spēj uzkrāties organismā.

Bez organiskajām skābēm un B grupas vitamīniem ķīmiskā sastāva aina būtu nepilnīga, šīs pļavas brūtgāzes sastāvdaļas ir nepieciešamas sirds, nervu sistēmas nevainojamai darbībai un cilvēka emocionālā stāvokļa uzturēšanai normā.

Kā tas izskatās un kur aug

Vēlā pavasarī uz ceļmalām, laukos, dārzos, pļavās, upju, ezeru un dīķu krastos un parkos jau var sastapt augu, kas nokaisīts ar mazām dzeltenām zvaigznīšveida puķītēm un atgādina krūmu ar augstu stublāju. Tas sastopams kails vai ar vieglu pūciņu, ar nelielām lapām un klāts ar maziem dzelteniem ziediem. Tā ir pļavas brūtgāze – nezāle, kas aug visā pasaulē – no Eiropas līdz Ziemeļamerikai, no Āfrikas līdz Austrālijai un Jaunzēlandei. Krievijā pļavas brūtgāze ir sastopama visur – no rietumu Eiropas robežām līdz Sibīrijai.

Pļavas brūtgāze ir Kāpostu (Krustziežu) dzimtas pārstāvis, pieder pie mietsakņu daudzgadīgajiem augiem: tas nozīmē, ka katrs augs no vienas sezonas uz nākamo atjauno savu attīstību uz vienas primārās saknes, kas izaugusi no sēklas. Sakne gadu gaitā ieaug arvien dziļāk augsnē, un katru pavasari uz tās atkal un atkal parādās jauni dzinumi, kas spēj ziedēt un vairoties.

Pļavas brūtgāzei ir divu veidu lapas. Dažas nāk tieši no saknes, ar kātiņiem, tās ir it kā grieztas, ar lielām ovāli iegarenas formas daļām sānos un lielu vidusdaļu. Augšējām lapām gar maliņu ir zobiņi, bez kātiņiem, sēdošas, tās it kā apskauj stublāju.

Rapša ziedkopa ir divdzimumu ziedu ķekars tīri saulainā krāsā. To ziedlapiņas, kuru garums ir nedaudz vairāk par 5 mm, ieskauj putekšņlapas ar spilgti dzelteniem ziedputekšņiem. Pēc ziedēšanas beigām uz rapša sāk veidoties pāksts, un tajā nogatavojas pelēkbrūnas ovālas sēklas ar sīkiem bumbuļveida virsmu.

Augs ir tik auglīgs, ka spēj dot dzīvību 10 tūkstošiem sēklu. Nogatavojušās sēklas izklīst diezgan tālu no mātes auga – 3 un vairāk metru attālumā. Nākamajā gadā no tām izaug jauns augs, kas vēl nav spējīgs vairoties: sēklas uz tā parādīsies tikai otrajā gadā, bet pēc pirmā gada beigām augsnē pārziemos stipra, attīstīta sakne.

Dīgšanai nepieciešama temperatūra ne zemāka par 6–8 grādiem, turklāt, ja ārā ir karstums virs 38–40 grādiem, sēklas arī nespēj dīgt. Sēklas dīgst ātri – tas ir iespējams gan pavasarī, gan rudenī, gan vasarā.

Rapša augšanai piemērotas ne tikai saulainas, labi apgaismotas vietas, tas ir pilnīgi spējīgs ērti eksistēt un dot pēcnācējus arī pusēnā. Augu augstums atkarībā no augšanas vietas un apstākļiem var svārstīties no 30 līdz 80 cm. Rapšam ir labvēlīgi gan pļavas vai meža izcirtumi, gan krūmu biezokņi, mitras vietas ap dīķiem, pie upītēm vai citām ūdenstilpēm, normāli jūtas ceļu, grāvju, atkritumu kaudžu tuvumā.

Tā kā rapša dīgsti parādās agri pavasarī, tad vasaras sākumā augi jau izmet sēklas, kas aktīvi iekļūst tīrumos. Tās pamatīgi piesārņo kultūraugu sējumus, īpaši uz mālainām augsnēm, kuras nav ļoti labi pakļautas mehanizētai apstrādei. Turklāt ne visi herbicīdi spēj pārvarēt šo nezāli.

Sugas

Dabā ir sastopamas aptuveni 20 rapšu sugas, bet visizplatītākās no tām ir tikai 4. Tās ir savvaļas, akmeņu, lokveida un parastā.

1. Parastais rapsis ir augsts – līdz 80 cm, ar gludu taisnu stublāju, zied maijā-jūnijā.
2. Savvaļas rapsis ārēji ir līdzīgs parastajam, atšķiras tikai ar stublāju – zarainu un matiņiem klātu. Zied ilgstoši – sākot no maija un beidzot ar novembri, pākstis nogatavojas līdz vasaras beigām. Papildus visām rapšu sugām kopīgajām vielām, savvaļas rapsis ir bagāts ar bāriju, magniju, niķeli un cinku.
3. Lokveida rapsis ieguvis savu nosaukumu pākstu dēļ, kurām ir izliekta lokveida forma. Tā ir visvairāk mitrumu mīlošā no visiem rapšiem, tāpēc visbiežāk to var sastapt ap ūdenstilpēm. Zied agrāk nekā tās radinieces – aprīlī-maijā.
4. Akmeņu rapsis atšķiras no radiniekiem ar nelielu augumu – tikai 20–30 cm un nedaudz vēlāku ziedēšanu, kas sākas jūnijā un ilgst līdz oktobrim. Tieši šo rapšu sugu kā visdekoratīvāko var redzēt puķu dobēs: daži puķu audzētāji to izmanto kā fona augu.

Vākšana un uzglabāšana

Lai pareizi sagatavotu sūreni un iegūtu no tās patiešām kvalitatīvu ārstniecības izejvielu, jāatceras: augs jākaltē tā, lai uz to nekristu saules stari. Vislabākās vietas žāvēšanai būs veranda, lapene vai bēniņi, kur var nodrošināt caurvēju. Izkaltēto sūreni nedrīkst uzglabāt ilgāk par gadu. Papīra maisiņš vai saplākšņa kaste būs ideāli – zāle tajos 'elpos' un nezaudēs priekšlaicīgi savu vērtību.

Ar zāli jākrāj no maija vidus. Šajā laikā sūrene pārklājas ar ziediem, tos nogriež kopā ar stublājiem un lapām, neaizmirstot arī apakšējās, no saknes augošās lapiņas. Pēc tam pārlasa, lai izmestu visu, kas ir saplēsts, kukaiņu apēsts vai satumis, un nosūta žāvēšanai. Lapas un ziedkopas atdala jau sausiem augiem.

Sakņu sagatavošanu neuzsāk agrāk par rudeni, jo tuvāk sezonas beigām tās uzkrāj maksimālo derīgo vielu daudzumu. Izvēlas vecākus augus ar lielāku, resnāku sakni, no tiem vairāk labuma. Izrakto sakni noskalo tekošā ūdenī, noslauka ar papīra dvieli un novieto nožūšanai ēnā – tā, lai to apvējo svaigs vējiņš.

Sēklu sagatavošanas laiks iestājas jūlijā, tās vāc vēl zaļas, un pēc tam dokaltē – bet tikai ne saulē, nodrošinot svaiga gaisa pieplūdi, lai sēklas nesapelētu. Tās jāuzglabā tieši pākstīs, no kurienes izņemt, kad un cik vajadzēs.

Pļavas brūtgāzes zāles ārstnieciskās īpašības

Katra sūreņu daļa dažādā pakāpē ir bagāta ar vienu vai otru aktīvo vielu, un tas ir iemesls, kāpēc dažu slimību ārstēšanai izmanto, piemēram, lapas, citu – sakni.

Tā, saknē galveno lomu spēlē flavonoīdi, to darbība ir urīndzenoša un viegli caureju veicinoša. Šo vielu darbības mehānisms ir šāds: tās normalizē asinsvadu stāvokli, kā rezultātā paplašinās lūmenis. Galu galā veidojas lielāks urīna daudzums. Un tā sekas ir tūskas samazināšanās un detoksikācijas efekts. Turklāt līdzekļiem uz sūreņu saknes bāzes piemīt pretsēnīšu un antibakteriālas īpašības.

Lapās fotosintēzes laikā uzkrājas daudz vitamīnu, tai skaitā askorbīnskābes, organiskās skābes un dažādi mikroelementi. Tie ir atbildīgi par skābuma regulēšanu cilvēka organismā. Viņu 'pienākums' ir arī sakārtot gremošanu, paaugstināt kuņģa sulas skābumu, normalizēt holesterīna un cukura daudzumu asinīs.

Pateicoties vitamīniem, galvenokārt askorbīnskābei, lapas ir lielisks vispārēji stiprinošs un imūnstimulējošs līdzeklis. Augu var izmantot kā cingas profilaksi, bet salāti ar jaunajām sūreņu lapiņām agrā pavasarī bagātina organismu ar vitamīniem.

Ziedkopu ķīmiskajā sastāvā, tāpat kā citās augu daļās, ir pietiekams daudzums flavonoīdu, vitamīnu, mikroelementu, organisko skābju, glikozīdu. Ziedus var izmantot kā diurētisku un vispārēji stiprinošu līdzekli. Raksturīga ziedkopu iezīme ir tā, ka tajās ir paaugstināta B grupas vitamīnu koncentrācija, kas var būt pamats nervu sistēmas normalizācijai.

Sēklās ir daudz tioglikozīdu, kas, pateicoties maigam kairinošam efektam, spēj palielināt apetīti un uzlabot gremošanu, stimulējot gremošanas sulu sekrēciju.

Sievietēm

Dažādos sieviešu hormonālos traucējumos un patoloģijās pļavas krustainīte uzrāda pozitīvu efektu. Un tas ir pierādīts praksē. Ja diagnosticēta mastopātija, mioma vai iekaisuma process, pļavas krustainīte būs labs līdzeklis slimības kompleksajā terapijā.

Vīriešiem

Pļavas krustainīte vēl nav atzīta par oficiālu zāļu līdzekli, tomēr gan tautas dziednieki, gan urologi iesaka tās dziedinošos uzlējumus, tinktūras un novārījumus tieši vīriešu dzimumsfēras veselības uzlabošanai. Impotence, nepieciešamība uzlabot sēklas šķidruma kvalitāti un daudzumu, prostatīta saasinājumi – tie ir gadījumi, kad nepieciešama pļavas krustainīte. Turklāt šis ārstniecības augs spēj uzlabot vīriešu dzimumhormonu ražošanu un novērst hormonālo nelīdzsvarotību.

Pateicoties asinsvadu sieniņu stiprināšanai un asinsrites uzlabošanai, ko nodrošina pļavas krustainīte, var risināt erektilās disfunkcijas ārstēšanas problēmu. Šajā jautājumā palīdzēs tēja no auga lapām, kas cīnās ar stresa, nelabvēlīgu ekoloģijas apstākļu, nepareiza uztura sekām, kas negatīvi ietekmē vīriešu veselību.

Pļavas krustainītē esošā aktīvā viela kvercetīns darbojas kā antibiotika un cīnās ar baktērijām-izraisītājiem, kas traucē spermatogenēzes procesu.

Tomēr nevajag cerēt, ka vīriešu problēmas var izārstēt tikai ar pļavas krustainīti. Ir jāapvieno uz pļavas krustainītes bāzes gatavotu līdzekļu lietošana ar ārsta nozīmēto ārstēšanu. Jāatceras: ārsta konsultācija ir obligāta!

Grūtniecības laikā

Daudzas grūtnieces, cenšoties nekaitēt savam topošajam mazulim, izvairās no aptieku medikamentu lietošanas un aizstāj tos ar dabīgiem analogiem. Piemēram, uzzinot par pļavas krustainītes īpašību mazināt tūsku, viņas mēģina lietot dziedinošus uzlējumus no šīs zāles. Bet to nevajadzētu darīt. Jo pļavas krustainītes sastāvā ir daudz dažādu vielu, un iepriekš nevar paredzēt, kādu ietekmi katra no tām atstās uz vēl nedzimušo bērnu. Pilnīgi iespējams, ka mazulim ir individuāla nepanesība pret kādu no zāles sastāvdaļām.

Zīdīšanas periodā

Arī mātēm, kas baro bērnu ar krūti, nevajadzētu steigties ar tēju, uzlējumu vai novārījumu lietošanu no pļavas krustainītes. Tās aktīvās vielas var nokļūt mātes pienā un izraisīt alerģisku reakciju mazulim – pilnīgi iespējami izsitumi uz ādas. Nav izslēgta arī caureja, pateicoties pļavas krustainītes spējai radīt caureju veicinošu efektu.

Bērniem

Nevajadzētu steigties dot mazuļiem līdz trīs gadu vecumam ripeni, jo tās sastāvā ir vielas, kas var izraisīt alerģiju. No trīs gadu vecuma (vēl labāk – pat no piecu gadu vecuma) var mēģināt iekļaut zaļumus salātos, dot zivis, sautētas vai ceptas ar ripeni. Vitamīnu tajā ir daudz, īpaši vērtīgas ir ripenes lapas maijā.

Pļavas brūtgāze tautas medicīnā

Lai gan ripene tiek uzskatīta par nezāli, to nedrīkst novērtēt par zemu: tai ir daudz labvēlīgu īpašību. Pirmkārt, tā ir lielisks medus augs, no kura bites savāc pirmo pavasara nektāru. Medus, kas savākts no ripenes, satur paaugstinātu glikozes daudzumu, tas ir dzeltenīgi zaļā krāsā ar patīkamu, bet vāju aromātu. Pateicoties derīgajām vielām, augs ir pieprasīts tautas medicīnā. Dziras, kas gatavotas pēc receptēm no senām dziednieku grāmatām, ir labi profilakses līdzekļi pret vecuma slimību attīstību, tām ir attīroša iedarbība uz organismu un labs dziedinošs efekts pie dažādām vīriešu kaitēm.

Pret vīriešu neauglību

Neauglības gadījumā, kuras cēlonis ir nepietiekama spermatozoīdu kustīgums un mutācijas, ir efektīvs šāds līdzeklis. Pudelei degvīna pievienot trīs ēdamkarotes sausas sasmalcinātas ripenes. Uzstāt divas nedēļas, laiku pa laikam sakratīt. Pēc tam izkāst un lietot tukšā dūšā trīs reizes dienā – vismaz pusi, bet ne vairāk kā vienu ēdamkaroti reizē.

Prostatīta gadījumā

Tikko salasītās ripenes lapas un stublājus sasmalcināt blenderī vai izlaist caur gaļas mašīnā. No iegūtās masas izspiest sulu. Dzert to divus mēnešus – katru dienu pirms ēšanas 4 reizes pa pusei ēdamkarotes.

Erektilās disfunkcijas gadījumā

Ņemt vienādās proporcijās šādu garšaugu žāvētas lapas: nātres, ceļmallapas, asinszāles, salvijas, ripenes, tās samaisīt un sasmalcināt, atsvērt 10 g, aplieti ar 200 ml verdoša ūdens, pārklāt ar kaut ko siltu un pagaidīt, kamēr atdziest. Trīs nedēļas dzert no rīta un vakarā pirms ēšanas.

Vīriešu dzimumfunkcijas traucējumu ārstēšanai

Sasmalcināt pulverveida stāvoklī auga žāvētu sakni. Divas reizes nedēļā lietot to pa 0,5 g, uzdzerot ar ūdeni. Pozitīvs rezultāts būs redzams pēc trim nedēļām.

Sula vīriešu veselībai

Lai uzlabotu vīriešu spermas kvalitāti, ir piemērota ripenes sula. Lai to iegūtu, ir jāizlaiž caur gaļas mašīnu jebkuras auga virszemes daļas un pēc tam jāizspiež sula caur marli. Vismaz divus mēnešus 3 reizes dienā pēc ēšanas dzert pa 50 ml sulas.

Lietojums kulinārijā

Parastā ripene ir diezgan biežs viesis uz pusdienu galda, īpaši bieži to ēdiena pagatavošanai izmanto Amerikas un Kanādas iedzīvotāji. Šis augs lieliski papildina daudzus ēdienus, piešķirot tiem nelielu pikantumu, kas ir ļoti līdzīgs vieglai sinepju garšai ar riekstu aromāta noti. Ēdienu gatavošanai ir piemērotas jaunas lapas vai vēl neizplaukušie ziedi. Japāņi gatavo ziedkopas kā piedevu. Vienkāršākie ēdieni – salāti.

Lai rapšu lapas nebūtu rūgtas, pirms salātu pagatavošanas tās nedaudz jānovāra, bet ne ilgāk par trim minūtēm, jo ilgāka saskare ar verdošu ūdeni padara tās bezgaršīgas. Pēc šādas procedūras rūgtums vairs nav jūtams, paliek tikai viegla riekstu garša.

Pļavas brūtgāzes salāti

Ņemiet pa saujai sasmalcinātu rapšu lapu un zaļo sīpolu, pievienojiet šai masai divas sagrieztas vistas olas, sāliet, samaisiet un garšojiet ar majonēzi vai skābo krējumu.

Pļavas brūtgāzes salāti ar avokado

Viena avokado mīkstumu sagrieziet nelielos kubiņos, pievienojiet kubiņos sagrieztu vistas olu, sasmalciniet 30 g sīpolu un 100 g jaunu rapšu lapiņu. Sāliet, pievienojiet garšvielas – šeit derēs malti melnie pipari un muskatrieksts, pārlejiet ar augu eļļu un samaisiet.

Pankūkas ar pļavas brūtgāzi

Smalki sagrieziet apmēram 100 g nomazgātu un nosusinātu rapšu ziedu un vienu nelielu sīpolu. Vienu vidēju kartupeli sarīvējiet uz smalkās rīves. Sajauciet kartupeļu masu ar sīpolu un rapšiem. Pievienojiet vienu vistas olu, divas ēdamkarotes miltu, sāliet pēc garšas un piparojiet. Kārtīgi samaisiet. Iegūto mīklu lieciet ar karoti uz uzkarsētas pannas un cepiet no abām pusēm. Labāk pasniegt ar skābo krējumu.

Zāļu rullīši

Nomazgātu jaunu un maigu cukini sagrieziet gareniski – plānās šķēlītēs. Sāliet un ievietojiet ledusskapī uz divām līdz trim stundām; pēc šādas procedūras tas kļūs elastīgāks. Tīras rapšu lapiņas (apmēram 60 g) un divas nomizotas ķiploka daiviņas sasmalciniet blenderī. Ķiploku-rapšu masu pievienojiet 150 g biezpiena, pielieciet arī sauju ar nazi sasmalcinātu valriekstu, kā arī timiānu un ķimenes. Kārtīgi samaisiet iegūto maisījumu. Ja tas ir par sausu, ielejiet nedaudz piena – apmēram vienu ēdamkaroti, vēlreiz samaisiet. Izklājiet uz cukini šķēlītēm, satiniet ruļļus un gatavos ruļļus ievietojiet ledusskapī uz pāris stundām.

Pīrāgs ar pļavas brūtgāzi

Bļodā ieplēsiet trīs olas, ielejiet 250 ml kefīra, pievienojiet pa tējkarotei sāls un sodas. Pēc tam nepārtraukti maisot pakāpeniski iemaisiet 350 g miltu un vienu tējkaroti sodas. Iegūto masu rūpīgi samaisiet, lai mīkla būtu viendabīga.

Ņemiet 300 g sēņu (var atnest no meža, var nopirkt šampinjonus), izmērcējiet, lai atdalītos visi netīrumi, noskalojiet, sagrieziet nelielās šķēlītēs. Uzvāriet 200 g rīsu.

Izklājiet veidni ar cepamo papīru, uz tās vienā kārtā izklājiet sēnes. Uz sēnēm otrajā kārtā uzlieciet 300 g rīvēta siera. Trešajā kārtā izklājiet rīsus. Ceturtā kārta būs no sīpola: šim nolūkam vidēja lieluma sīpolu notīriet un smalki sagrieziet. Piektajai kārtai sagrieziet 300 g nomazgātu rapšu ziedu.

Uzmanīgi uzlejiet virsū mīklu un vienmērīgi sadaliet to pa visu virsmu. Ievietojiet veidni cepeškrāsnī, kas iepriekš uzkarsēta līdz 180 grādiem. Aptuvenais cepšanas laiks – 45 minūtes.

Pļavas brūtgāzes biezenis

Sagrieziet vidēja izmēra sīpolu, uz smalkās rīves sarīvējiet nelielu burkānu, pievienojiet 200 g sasmalcinātu lapu. Visu lieciet pannā un sautējiet ar saulespuķu eļļu, līdz dārzeņi kļūst biezenveida. Garnīrs gatavs!

Cepta zivs ar pļavas brūtgāzes biezeni

400 g nomazgātu mencas fileju nosusiniet ar papīra dvieli, sāliet, apkaisiet ar sauso maltu ingveru un melnajiem pipariem. Katru gabalu no visām pusēm apziežiet ar rapšu biezeni. Pēc tam apviļājiet zivis miltos un cepiet augu eļļā ar atvērtu vāku. 5 minūtes pirms gatavības ielieciet pannā pusgredzenos sagrieztu sīpolu un pārklājiet ar vāku.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Ārstniecisko uzlējumu un novārījumu pagatavošanai no rapšiem der jebkuras auga daļas, vien iepriekš jānomazgā zaļumi. Svarīgi atcerēties: nedrīkst pārmērīgi lietot dzīvinošos sastāvus, pirms pašam nozīmēt ārstēšanu, labāk konsultēties ar ārstu.

Uzlējums

Uzlējums vīriešiem. Rapsi var izmantot prostatīta simptomu atvieglošanai. Ārstnieciskajam uzlējumam vajadzēs vienu ēdamkaroti sausu sasmalcinātu lapu, tās jāaplej ar verdošu ūdeni (250 ml). Pēc tam cieši aizskrūvējiet vāku un ļaujiet ievilkties apmēram 2–3 stundas. Dzeriet pusotru līdz divas ēdamkarotes 3–4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Pilns kurss – apmēram divi mēneši.

Tinktūra

1. Tinktūra sieviešu problēmu ārstēšanai. Ja sievietei ir konstatēta mioma, mastopātija vai hormonālie traucējumi, nepieciešamas kaltētas rapšu lapas. Uzkarsējiet 1 litru ūdens līdz vārīšanās temperatūrai katliņā, ieberiet tajā divas ēdamkarotes zāles, samaziniet uguni līdz minimumam un vāriet vēl 20 minūtes. Karsto maisījumu pārlejiet burkā, cieši aizskrūvējiet vāku un ļaujiet ievilkties vismaz 2 stundas. Pēc tam izkāš caur sietiņu un dzeriet 4 reizes dienā pa pusotrai ēdamkarotei. Pilns kurss – trīs mēneši.
2. Tinktūra neirotisku problēmu ārstēšanai. Šo ieteikumu var izmantot ne tikai pie neirozēm, epilepsijas, bet arī pie tūskām. Uzkarsējiet 1 litru ūdens līdz vārīšanās temperatūrai, ieberiet četras ēdamkarotes sausu rapšu lapu un vāriet vēl pusstundu. Noņemiet no uguns, izkāšiet un atšķaidiet ar tīru vārītu ūdeni, lai iegūtu 1 litru šķīduma. Ļaujiet ievilkties 6 līdz 8 stundas zem hermētiski noslēgta vāka. Dzeriet pusstundu pirms ēšanas, lietojiet pa pusotrai ēdamkarotei. Kurss – divas nedēļas.
3. Tinktūra urinācijas problēmu novēršanai. Urinācijas aiztures gadījumā, ko pavada stipras sāpes, nepieciešama rapšu virszemes daļa – der gan lapas, gan stublāji. No tām gatavo tinktūru, kam 20 g sasmalcinātas zāles aplej ar nelielu glāzi verdoša ūdens (200 ml) un cieši aizver ar vāku. Tinktūra būs gatava pēc 2 stundām. To dzer trīs reizes dienā pēc ēšanas, vienreizējā deva – pusotra ēdamkarote.

Tēja

Tēja, kas pazemina asinsspiedienu. Ja spiediens ir paaugstinājies, palīdzēs tēja no žāvētas rapšu zaļuma. Tā ne tikai normalizēs tonometra rādījumus, bet arī pievienos spēka. Lai to pagatavotu, divas ēdamkarotes žāvētas zāles aplej ar 300 ml verdoša ūdens, vāra vēl 10 minūtes un atstāj ievilkties pusstundu. Šādu tēju dzer pa krūzei no rīta, pusdienlaikā un vakarā.

Pļavas brūtgāzes eļļas derīgās īpašības

Rapšu eļļu spiež no auga sēklām. Eļļas aktīvās vielas padara to unikālu. Produkts tiek novērtēts par tā spēju pozitīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, asinsriti, samazināt holesterīnu un normalizēt vielmaiņu. Par to "atbild" eļļā esošie vitamīni E un K, koenzīms Q10, lecitīns un fitosteroli.

Salīdzinot ar citām augu eļļām, rapšu eļļa satur mazāk piesātināto tauku un vairāk omega-3 taukskābju, kas nepieciešamas visiem cilvēkiem, un īpaši pilsētu iedzīvotājiem.

Tomēr rapšu eļļa pagaidām tiek maz izmantota ēdiena gatavošanā, jo viens no tās komponentiem – erukskābe – vēl nav pietiekami izpētīts. Zināms, ka tā, pakāpeniski uzkrājoties organismā, var negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, palēnināt augšanu un atlikt reproduktīvās brieduma iestāšanos. Tāpēc pastāvīgai lietošanai šī eļļa nav ieteicama. Taču kursa veidā tā ir ļoti noderīga – kā līdzeklis aptaukošanās un aterosklerozes profilaksei. Tā atbalstīs sirds, asinsvadu, muskuļu un nervu sistēmas darbu, uzlabos ādas un matu stāvokli, paaugstinās vispārējo organisma tonusu, palīdzēs atgūties pēc lielām fiziskām slodzēm un pat uzlabos uzmanību.

Vai trušiem var dot pļavas brūtgāzi

Katrs truškopis zina, cik rūpīgi jāizturas pret ausaino dzīvnieciņu barību. Ne visi augi un zāles ir piemēroti gan lauksaimniecības trušiem, gan dekoratīvajiem trušiem. Šiem dzīvniekiem ir trausla veselība, tāpēc viņi viegli var ne tikai iegūt nopietnus kuņģa-zarnu trakta traucējumus, bet pat saindēties un mirt.

Īpaši bīstama ir pirmā pavasara zāle: ja to dod bez ierobežojumiem, truši, kas ziemā ilgojušies pēc svaigiem zaļumiem, metas un apēd tik daudz, ka viņiem uzbriest vēderi, un tas var būt nāvējoši. Ripene ir tieši viena no tām zālēm, kas pavasarī parādās vienas no pirmajām, tāpēc dzīvnieki uz to ir ļoti kāri. Tomēr trušiem ripeni var un vajag dot, īpaši pēc ziemas, jo šajā gadalaikā tā ir vitamīnu krātuve. Bet nedrīkst dot svaigi nopļautu zāli – pirms izbarošanas tā jāpavītina.

Nedaudz vēlāk, tuvāk vasaras vidum, kad augiem jau izveidojušās sēklas, ripene nav derīga trušu barošanai. Tās sēklas ir indīgas.

Ripeni trušiem var sagatavot ziemai: nožāvēt ēnā un noglabāt siena šķūnī.

Lietošanas kontrindikācijas

Ne visiem ir piemērota ārstēšanās ar surpeni vai tās lietošana pārtikā. Pirmkārt, tas attiecas uz cilvēkiem ar sliktu asinsreces spēju. Nav ieteicams aizrauties ar surpeni tiem, kam ir konstatēta nierakmeņu vai urīnakmeņu slimība, jo flavonoīdi var izraisīt akmens kustību un pat urīnvadu aizsprostošanos.

Grūtniecības un zīdīšanas laikā arī nav ieteicams ārstēties ar surpeni, jo pastāv alerģijas attīstības risks.

Tiem, kuru organisms dažādu iemeslu dēļ nespēj uzņemt dažādus kāpostu veidus, var sagaidīt negatīvu reakciju arī uz surpeni. Jāņem vērā arī tas, ka individuālas nepanesības rezultātā pret surpenes komponentiem var parādīties alerģiski izsitumi uz ādas.

Surpenes foto