Maijpuķīte: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Maijpuķīte ir pazīstama daudziem. Šis zieds izceļas ar savu skaistumu un neatkārtojamo aromātu. To sauc par vienu no pavasara simboliem, jo tās ziedēšanas periods ir maijā. Bet ne visi zina, ka to izmanto arī tautas medicīnā. Pareizi lietojot, tā palīdz tikt galā ar lielāko daļu slimību, bet, ja ar to rīkojas neuzmanīgi, viss var beigties ar nāvi.

Preparātus uz šī auga bāzes medicīnā sāka lietot no 20. gadsimta beigām. Tos izmanto sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Piemēram, tos ievada intravenozi sirds mazspējas gadījumā. Nokļūstot iekšā, zāles palēnina sirds ritmu, mazina elpas trūkumu utt.

Ķīmiskais sastāvs

Maijpuķīte pieder pie augiem, kurus izmanto ne tikai tautas medicīnā, bet arī tradicionālajā medicīnā. Iemesls ir tās sastāvs. Laboratorijas pētījumi ir parādījuši, ka tajā ir ēteriskās eļļas, kas piešķir augam to unikālo smaržu, polisaharīdi, flavonoīdi un ābolskābe. Turklāt tajā ir atklāti glikozīdi (konvallatoksīns un konvallozīds) un alkaloīdi. Bez tam tajā ir ciete, citronskābe un dažādi kumarīni.

Pateicoties šādam iespaidīgam elementu sarakstam, maijpuķīti veiksmīgi izmanto dažu slimību, īpaši sirds, ārstēšanā.

Kā tas izskatās un kur aug

Tas ir viens no pazīstamākajiem un skaistākajiem ziediem. Augam ir 2–3 lapiņas, kuru pamatne atrodas gandrīz pie saknēm. Lapas ir tumši zaļā krāsā un iegarenas formas. Uz auga galvenā stumbra, kas atrodas starp lapām, atrodas zvanveida ziedi. To skaits var svārstīties no 5 līdz 20 gabaliem. Pats augs ir zems un reti sasniedz pat 30 cm. Ziedi izceļas ar īpašu raksturīgu aromātu, kas daudziem ir pavasara simbols.

Ziedēšanas periods ir īss, parasti ilgst 2–3 nedēļas. Apakšējie ziedi sāk ziedēt agrāk nekā pārējie. Ziedēšanas sākums dažādos platuma grādos notiek dažādos laikos, atkarībā no gaisa temperatūras.

Uz maijpuķītēm parādās arī augļi. Tie ir sarkanā krāsā un diametrā līdz 9 mm. Augļa iekšpuse ir doba, ar trim kamerām, katrā no kurām ir sēklas. Līdz vasaras iestāšanās brīdim ogas parasti paspēj izveidoties. Tās veido dažu putnu uzturu, neskatoties uz auga kopējo indīgumu cilvēkiem un dzīvniekiem.

Šis zieds nav īpaši izvēlīgs. Tas spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un aug pat Sibīrijā, taču galvenokārt sastopams mērena klimata vietās visā Eiropā, Āzijas kalnu nogāzēs un Ziemeļamerikā. Dabiskajā vidē šis zieds aug mežos, bieži sastopams skujkoku, lapkoku un jauktu mežu malās. To var atrast arī pļavās, kalnu nogāzēs un upju tuvumā. Nekontrolēta vākšana noveda pie tā, ka augs tika iekļauts Sarkanajā grāmatā.

Vākšana un uzglabāšana

Ārstniecības nolūkos izejvielu vākšanai jādodas maijā–jūnijā. Tieši šajā periodā zied ziedi, kurus visbiežāk izmanto ārstēšanai. Pēc ziedēšanas sākuma tajos ir visaugstākais bioloģiski aktīvo vielu daudzums. Lapas var ievākt 15–20 dienas pirms ziedēšanas sākuma.

Lai izvairītos no auga bojāejas, izejviela jānogriež ar nazi 2–3 cm attālumā no zemes. Žāvēt labāk ievākšanas dienā, jo, ja izejviela novīst, notiks glikozīdu šķelšanās un ārstnieciskās īpašības būs vājākas.

Tā kā maijpuķīte ir iekļauta Sarkanajā grāmatā, tad, vācot augu, jāievēro noteikti noteikumi. Pirmais un vissvarīgākais – vienā un tajā pašā vietā izejvielu drīkst vākt ne biežāk kā reizi trijos gados. Arī ziedi jāievāc ierobežotā daudzumā. Lai netraucētu ekosistēmu, jāsaglabā attālums starp nogrieztajiem augiem 70–100 cm.

Svarīgi arī atcerēties, ka ārstniecības izejvielu vākšana jāveic tikai saulainā laikā. Ideāli, ja dažas dienas pirms ievākšanas ir lijis neliels lietus. Tāpat nevajadzētu vākt augus, kas aug gar ceļiem un pilsētas teritorijā.

Vislabāk izmantot žāvētājus ar piespiedu ventilāciju. Izejvielu sagatavošanas procesā žāvētāja iekšpusē jāuztur temperatūra 55–60 grādi. Var izklāt izejvielu arī apsildāmā telpā, taču tad nāksies atvērt logus, lai nodrošinātu gaisa piekļuvi. Tāpat laiku pa laikam būs jāpārvieto izejviela.

Tiklīdz lapas un kātiņi kļūst trausli, izejviela ir pietiekami izžuvusi. Žāvēta auga smarža ir daudz vājāka nekā svaigam, un garša ir rūgtena. Auga ārstnieciskās īpašības saglabājas divus gadus papīra maisiņos. To var uzglabāt arī koka kastēs, ja tās ir izklātas ar baltu papīru.

Maijpuķītes ārstnieciskās īpašības

Maijpuķītes lapām piemīt nomierinoša iedarbība, lietojot iekšķīgi. Lietojot ārīgi, tās spēj ātrāk sadziedēt brūces. No šī zieda lapām gatavo preparātus neirožu, sirds un asinsvadu problēmu, kā arī vairogdziedzera ārstēšanai. Auga lapās esošās vielas spēj ārstēt dažas acu slimības un epilepsiju. Maijpuķītes lapu uzlējumam ir vispārēji stiprinoša iedarbība, tas paaugstina organisma tonusu un aizsargā to no vīrusiem un baktērijām.

Maijpuķīšu ziedi mazina galvassāpes un stiprina nervu sistēmu. Tos izmanto pat paralīzes ārstēšanai. Ļoti bieži ieelpo maijpuķīšu ziedu pulveri. Šāda lietošanas metode palīdz izārstēt saaukstēšanos vai migrēnu. To bieži izmanto fitoterapijā, kur zieds bieži kļūst par dažādu maisījumu sastāvdaļu.

Maijpuķīte tautas medicīnā

Tautas medicīnā maijpuķīti bieži izmanto kā pretiekaisuma un urīndzenošu līdzekli. Tas palielina no organisma izvadīto sāļu daudzumu. To izmanto arī rīkles un sirds slimību, īpaši tahikardijas, ārstēšanai.

Anglijā maijpuķīti izmanto imūnsistēmas stiprināšanai un vīrusu slimību novēršanai. Uzlējumus un novārījumus dzer pie galvassāpēm un nervu sistēmas traucējumiem.

Pret glaukomu

Šīs slimības ārstēšanai izmanto maijpuķītes un nātru lapu uzlējumu. Vajadzēs 1 tējkaroti maijpuķīšu lapu un trešdaļu glāzes nātru lapu. Rūpīgi sasmalciniet garšaugus, pēc tam samaisiet un pārlejiet ar glāzi vārīta ūdens. Pārklājiet glāzi un novietojiet tumšā vietā uz 9 stundām. Pēc tam uzlējumam pievienojiet 1/2 tējkarotes sodas. Maisījumu rūpīgi samaisiet un uzklājiet uz acīm divas reizes dienā. Līdzekļa efektivitāte būs daudz augstāka, ja ārstēšanai izmantos maijā savāktas izejvielas.

Pret neirozēm

Šo recepti vajadzētu izmantot tikai pēc konsultēšanās ar ārstu. Neirožu ārstēšanai un sirds uzturēšanai veselīgā stāvoklī pie kļūmēm izmanto maijpuķīšu ziedu tinktūru. Stikla pudeli jāpiepilda ar ziediem par 1/3. Pēc tam pudelē jāielej 95–97% spirts. Pudele cieši jāaizkorķē un jānovieto tumšā vietā. Jāuzstāj 14 dienas, vienu reizi nedēļā sakratot maisījumu. Iegūtajam šķidrumam jābūt caurspīdīgam, ar dzeltenīgu nokrāsu. Tam ir rūgta garša, bet patīkams aromāts. Dzert trīs reizes dienā pa 10 pilieniem tinktūras, atšķaidītus ar 1 ēdamkaroti ūdens, pēc ēšanas.

Pret bezmiegu

Daudzi cilvēki cieš no šīs kaites. Bezmiega attīstības iemeslu ir diezgan daudz, bet visbiežāk to izraisa stress, problēmas darbā vai nelabvēlīga ekoloģiskā vide. Maijpuķīšu ziedu uzlējumu jau sen lieto miega uzlabošanai. Vajadzēs 1 ēdamkaroti kaltētu maijpuķīšu ziedu. Tos pārlej ar glāzi verdoša ūdens un atstāj ievilkties 10 stundas termosā. Lietot pa 1–2 ēdamkarotēm trīs reizes dienā.

Hipertensijas gadījumā

Lai pazeminātu asinsspiedienu, jāizmanto tinktūra. Tā kā tās pagatavošana ir diezgan ilga, vēlams jau laikus sagādāt zāles. Jāatskaita 25–30 kaltētu ziedu, pēc tam tos jāsasmalcina un jāsajauc stikla traukā ar vienu glāzi degvīna. Cieši jāaizver trauks un jānovieto tumšā vietā uz nedēļu.

Tiklīdz tinktūra ir gatava, to rūpīgi jāizkāš, pēc tam jādzer vienu reizi dienā pa 15 pilieniem, iepriekš atšķaidītiem ar ūdeni. Zāles jālieto, līdz spiediens normalizējas, tomēr ieteicams ik pa laikam veikt pārtraukumus, jo tas ir bīstams līdzeklis.

Pret epilepsiju

Epilepsijas ārstēšanai izmanto tinktūru uz vīna. Tās pagatavošanai jāņem neliels daudzums svaigu maijpuķīšu ziedu (20–30), pēc tam tie rūpīgi jānomazgā un jānosusina, izklājot uz mīksta dvieļa 30–40 minūtes. Tālāk ziedi jāsasmalcina ar koka piestiņu.

Ziedi jāsajauc ar vīnu stikla pudelē proporcijā 1:10. Pēc tam vīnam jāpievieno medus. Uz 0,5 L tinktūras būs nepieciešamas 3 ēdamkarotes medus. Tāpat šim tinktūras daudzumam var papildus pievienot 1–2 ēdamkarotes sasmalcinātas melisas. Tinktūra cieši jāaizver ar vāku un jānovieto 2 nedēļas tumšā vietā.

Gatavās zāles jālieto trīs reizes dienā pa 1 tējkarotei.

Pret locītavu sāpēm

Locītavu sāpes bieži nomoka vecāka gadagājuma cilvēkus. Ne reti no tām cieš arī jaunieši, bet spirta tinktūras var īsā laikā mazināt iekaisumu un sāpju sajūtas. Tinktūra arī spēj mazināt tūsku. Pagatavošanai būs nepieciešami svaigi maijpuķīšu ziedi, tie jāsasmalcina un jāierīvē, pēc tam jāsajauc ar degvīnu proporcijā 1:10. Cieši jāaizver vāks un jānovieto 2 nedēļas tumšā vietā.

Locītavu ārstēšanai tinktūru lieto ārīgi. Būs nepieciešams mīksts audums, tas jāsaloka 4 kārtās, pēc tam jāpiesūcina ar tinktūru. Jāpieliek pie sāpīgās vietas uz 1–2 stundām. Ieteicams papildu aptīt kompresi ar mīkstu vilnas audumu. Vēlams kompresi likt divreiz dienā – no rīta un vakarā.

Arī labu rezultātu uzrāda ierīvēšana ar maijpuķītes tinktūru. Ik pēc 8 stundām sāpīgā vieta jāierīvē, pēc tam tā jāaptin ar siltu audumu.

Pret sirds slimībām

Tautas medicīna jau sen izmanto maijpuķītes tinktūru sirds slimību ārstēšanai. Visbiežāk tinktūra tiek gatavota no maisījuma, kurā papildus ietilpst arī citi augi. Tomēr jāatceras, ka pastāv vairāki ierobežojumi šī auga lietošanai, kas saistīti ar sirds slimībām. Piemēram, pie miokarda problēmām maijpuķītes tinktūras lietošana ir kategoriski aizliegta. Tāpēc to drīkst dzert tikai ar ārsta atļauju.

Lai pagatavotu maisījumu, kas kļūs par tinktūras pamatu, būs nepieciešams:

• svaigi maijpuķīšu ziedi;
• kaltētas vilkābeļu ziedkopas;
• mātere;
• meža burkānu sēklas.

Augi jāsajauc proporcijā 2:2:1:1. Piemēram, uz 50 g maijpuķīšu ziedu būs nepieciešams tikpat daudz vilkābeļu ziedkopu un 25 g māteres ar burkānu sēklām. Sastāvdaļas rūpīgi jāsasmalcina un jāsamaisa. Maisījums jāieber stikla traukā un jāsamaisa ar degvīnu proporcijā 1:5. Cieši jāaizver vāks un jānovieto 14 dienas tumšā vietā.

Tiklīdz tinktūra ir gatava, tā rūpīgi jāfiltrē. Šim nolūkam var izmantot divkārt salocītu marli. Jālieto pa 15–20 pilieniem, atšķaidītiem ar ūdeni, 2–3 reizes dienā.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Gatavojot jebkuras zāles, ir svarīgi atcerēties, ka tas ir bīstams augs. Maijpuķīte nepiedod pašdarbību, jo tas ir indīgs augs. Nav jānozīmē ārstēšanu pašam, pirms lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu. Ja ārsts atļaus lietot zāles uz maijpuķītes bāzes, nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt devu.

Uzlējums

Uzlējums ir ļoti efektīvs līdzeklis. Turklāt to ir viegli pagatavot, un tas nav jāiztur nedēļām. Parasti pietiek ar 1 līdz 8 stundu mērcēšanu, līdz zāles ir pilnībā gatavas. Uzlējumu lieto bezmiega ārstēšanai un sirds problēmu gadījumā. Tas var arī palīdzēt pret hipertensiju, acu slimībām. Uzlējumam ir diurētiska un pretiekaisuma iedarbība, to bieži lieto urīnceļu sistēmas slimību ārstēšanai.

Lai pagatavotu uzlējumu, nepieciešama 1 ēdamkarote kaltētu auga lapu vai ziedu. Izejvielu aplej ar verdošu ūdeni un atstāj termosā uz 9–10 stundām. Gatavo līdzekli izkāš un lieto pa 2 ēdamkarotēm dienā.

Ir arī ātrāka uzlējuma pagatavošanas recepte. Nepieciešama 1 tējkarote maijpuķīšu ziedu, to aplej ar glāzi verdoša ūdens un atstāj uz 30–40 minūtēm. Gatavo līdzekli lieto pa 1 deserta karotei trīs reizes dienā.

Tinktūra

Tinktūra tiek uzskatīta par vienu no visefektīvākajiem zāļu līdzekļiem uz maijpuķīšu bāzes. To ieteicams lietot kuņģa-zarnu trakta slimību, tahikardijas, sirds mazspējas, paralīzes, urīnceļu sistēmas problēmu gadījumā. Senos laikos dziednieki ļoti novērtēja maijpuķīšu tinktūru tās īpašību dēļ. Viņi sajauca izejvielu ar spirtu proporcijā 1:10, gatavoja tinktūras uz maijpuķīšu kolekcijas bāzes. Papildus šim ziedam kolekcijā ietilpa baldriāns, mātere vai melisa. Šie augi arī ir labvēlīgi organismam un lieliski papildina viens otru. Augu kolekcija ir daudz efektīvāka nekā viens augs un ļauj papildus ārstēt bezmiegu, aterosklerozi, vairogdziedzera slimības.

Pagatavot tinktūru uz spirta ir vienkārši. Nepieciešama tikai izejviela, stikla trauks un spirts. Puslitra burku līdz trešdaļai piepilda ar svaigiem maijpuķīšu ziediem. Tad līdz pašai malai burkā ielej spirtu. Atkarībā no spirta stipruma iegūtais produkts būs vairāk vai mazāk koncentrēts. Dažos gadījumos var būt nepieciešams tīrs spirts no 90%, bet klasiskā recepte paredz spirta lietošanu ar stiprumu 65–70%. Burku cieši aizvāko, pēc tam novieto to tumšā vietā uz 2 nedēļām. Vismaz reizi 7 dienās kārtīgi sakrata burku. Gatavās zāles lietot ne biežāk kā 3 reizes dienā pa 10–15 pilieniem, kurus atšķaida ar trešdaļu glāzes ūdens.

Novārījums

Novārījumus bieži lieto kā kompreses reimatisma vai glaukomas gadījumā, tomēr, atšķirībā no uzlējumiem un tinktūrām, tos lieto retāk. Komprese spēj mazināt sāpes, bet glaukomas gadījumā – pazemināt spiedienu acs iekšienē. Novārījums ir arī efektīvs līdzeklis pret galvassāpēm. To lieto kā pretvīrusu līdzekli un menopauzes gadījumā.

Novārījumi no maijpuķīšu lapām vai ziediem izteikti veicina urinēšanu, tāpēc tos bieži lieto nieru un urīnceļu sistēmas slimību ārstēšanai.

Lai pagatavotu novārījumu, jāņem 15 g kaltētu maijpuķīšu lapu. Aplej ar glāzi verdoša ūdens, pēc tam vāra ūdens peldē vēl 15–20 minūtes. Dzert līdzekli pa 2 tējkarotēm 2–3 reizes dienā.

Novārījumu var pagatavot arī no auga ziediem. Nepieciešams 15 g kaltētu ziedu aplej ar glāzi nedaudz karsta ūdens, pēc tam uz pusstundu ievieto ūdens peldē. Pēc tam noņem novārījumu no uguns, atdzesē un izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm divreiz dienā.

Tēja

Maijpuķīšu tēja ir lielisks stiprinošs un relaksējošs līdzeklis. Tā palīdz cīnīties ar bezmiegu un nomierina nervu sistēmu. Ieteicams to lietot depresijas gadījumā. Turklāt tēja ir labvēlīga sirds un asinsvadu sistēmai, pievienojot tai citus augus, var stiprināt imunitāti pirms gaidāmajiem aukstajiem laikapstākļiem.

Tējas pagatavošanai nepieciešami tikai 3–4 ziediņi uz 200 ml šķidruma. Tēju pagatavo tieši krūzītē, aplejot ar verdošu ūdeni. Ļauj ievilkties apmēram 10 minūtes, pēc tam izņem ziedus. Pēc tam pievieno cukuru pēc garšas un dzer parastās tējas vietā. Neskatoties uz nelielo devu, nav ieteicams to pilnībā aizstāt parasto tēju. Dienā pietiks ar 1–2 tasēm. Šādu tēju īpaši efektīvi dzert pirms gulētiešanas, tā var palīdzēt ātrāk aizmigt. Var papildus palielināt tās efektivitāti, pievienojot melisu vai citrona šķēlīti, kas palīdzēs stiprināt imunitāti.

Maijpuķītes eļļa: īpašības un pielietojums

Maijpuķīšu eļļu iegūst, destilējot ziedus un lapas ar ūdens un tvaika palīdzību. Tā ir gandrīz bezkrāsaina, bet tai ir vāji dzeltens nokrāsa, un konsistence ir šķidra, viskozitātes praktiski nav. Gatavais produkts ar izteiktu maijpuķīšu ziedu aromātu, kurā jūtamas arī zaļās zāles smaržas notis. Tai ir tonizējoša un barojoša iedarbība, piemīt atjaunojošs efekts. Maijpuķīšu eļļa mitrina sausu ādu un labvēlīgi ietekmē cilvēka emocionālo fonu.

Galvenās maijpuķīšu eļļas pielietojuma nozares ir smaržu un kosmētikas rūpniecība. Tā bieži ir sastāvdaļa populārākajos ziedu aromātos. Īpaši harmoniski tās aromāts sader ar rozi vai jasmīnu.

Kosmētikā to izmanto ādas kopšanai. Eļļa spēj ne tikai mitrināt un tonizēt ādu, bet arī uzlabot tās reģenerācijas īpašības. Maijpuķīšu eļļa atjauno ādas dabisko krāsu, veicina grumbu mazināšanu. To lieto arī cīņai ar pigmenta plankumiem un mikroorganismu izraisītiem strutainiem ādas bojājumiem. Eļļa spēj paātrināt brūču dzīšanu, to bieži izmanto pie dermatīta un citām ādas slimībām, tā mazina iekaisuma procesu. Bieži vien maijpuķīšu eļļa ir novecošanās terapijas sastāvdaļa.

Parastajā medicīnā to praktiski neizmanto. Bet tā var palīdzēt cilvēkiem pie spēcīgām galvas vai muskuļu sāpēm. Šim nolūkam maijpuķīšu eļļu lieto ārīgi, tā veicina asinsvadu paplašināšanos, tādējādi mazinot sāpju intensitāti.

Maijpuķīšu eļļu izmanto arī aromterapijā tās tonizējošā efekta dēļ. Tā veicina cilvēka atslābšanu, mazina trauksmi un stresu. Aromāts spēj paaugstināt cilvēka garīgās spējas un palielināt fizisko izturību. Eļļa labvēlīgi ietekmē cilvēka nervu sistēmu, palīdz cīnīties ar bezmiegu. Ļoti bieži ētera aromāts tiek izmantots meditācijai.

Bez tam maijpuķīšu eļļu izmanto masāžā. Tā veicina muskuļu atslābināšanos, uzlabo asinsriti, palīdz mazināt muskuļu sāpes.

Maijpuķīšu eļļu drīkst izmantot tikai ārīgai lietošanai. Iekšķīga lietošana pat nelielās devās var izraisīt smagu organisma intoksikāciju un dažos gadījumos pat nāvi.

Lietojums kosmetoloģijā

Kosmetoloģijā maijpuķīšu eļļu izmanto ļoti bieži. Mājas apstākļos tās lietošana ir mazāk izplatīta, jo to nevar izspiest pašu spēkiem. Tomēr var atrast gatavu izejvielu, bet tā jālieto uzmanīgi. Pārāk augsta maijpuķīšu ēteriskās eļļas koncentrācija var atstāt uz ādas apdegumus. Arī dažiem cilvēkiem ir alerģija pret šo produktu, un tā lietošana var novest pie bēdīgām sekām.

Maijpuķīšu eļļa ir neatņemama daudzu ādas kopšanas līdzekļu sastāvdaļa. Piemēram, to pievieno roku krēmam. Bet eļļu var pievienot saviem kosmētikas līdzekļiem pašu spēkiem. Ieteicamā deva ir 4–5 pilieni vienā reizē. To var pievienot šampūnam, roku vai sejas krēmam. Pārāk biezām matu šķipsnām atļauts pievienot līdz 7 pilieniem ēteriskās eļļas.

No ēteriskās eļļas var pagatavot sejas un matu masku. Tās pagatavošanai nepieciešams 1 olas dzeltenums, 1 ēdamkarote medus un 2 pilieni eļļas. Sastāvdaļas rūpīgi samaisīt, pēc tam uzklāt uz sejas un matiem. Masku turēt ne ilgāk kā 25 minūtes.

Var pagatavot lielisku sejas toniku ar ēterisko eļļu. Nepieciešams vienādās proporcijās sajaukt zaļo tēju, kumelītes un salviju, apliet tās ar verdošu ūdeni, nedaudz ievilkties, pēc tam ņemt 30 ml uzlējuma, pievienot tam ne vairāk kā 2 pilienus ēteriskās eļļas un 1–2 ēdamkarotes alvejas sulas. Sastāvu ļoti uzmanīgi uzklāt uz tīras sejas ādas uz nakti, bet no rīta noskalot ar nedaudz siltu ūdeni.

Parasto maijpuķīšu novārījumu var izmantot arī matiem. Tomēr ar to jārīkojas uzmanīgi. Ar ūdeni atšķaidītu novārījumu nepieciešams skalot matus pēc galvas mazgāšanas. Tas var atjaunot zaudēto apjomu, kā arī nostiprināt saknes.

Lietošanas kontrindikācijas

Par maijpuķīšu lietošanu jāaizmirst cilvēkiem, kas cieš no miokarda problēmām. Tāpat to nedrīkst lietot grūtniecēm, barojošām māmiņām un bērniem. Viņiem ir aizliegts lietot maijpuķītes pat ārīgai lietošanai. No lietošanas jāatsakās hronisku slimību saasinājuma, aknu patoloģiju un kardiosklerozes gadījumā.

Nekādā gadījumā nedrīkst lietot maijpuķītes individuālas nepanesības gadījumā, pat berzes veidā. Ārīga lietošana var izraisīt apdegumus pat ievērojot devu, bet iekšķīga – smagu alerģisku reakciju un nāvi.

Pareizi lietojot maijpuķīti, blakusparādības nav bīstamas, bet, pārsniedzot devu, var rasties slikta dūša, vemšana, caureja. Dažos gadījumos iespējams ģībonis.

Interesanti fakti par maijpuķīti

1. Maijpuķīšu ieguvumi ir nenoliedzami, tās bieži tiek izmantotas ne tikai tautas medicīnā, bet arī tradicionālajā. Intensīvas vākšanas dēļ to skaits ik gadu samazinās. Tās ir iekļautas Sarkanajā grāmatā kā izzūdoša suga.
2. Nīderlandē ir tradīcija, saskaņā ar kuru jaunlaulātajiem pēc kāzām savā dārzā jāiestāda maijpuķītes. Tradīcija tiek ievērota, ja viņiem ir personīgais dārzs.
3. Maijpuķīte ir indīgs augs, tomēr Pirmā pasaules kara laikā lauka mediķi to izmantoja kā pretindes līdzekli saindēšanai ar gāzēm.
4. Tiek uzskatīts, ka maijpuķīte ir monotipiska ģints. Pastāv viena maijpuķītes suga – maija maijpuķīte, bet atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem var parādīties jaunas šķirnes, kas izaug par atsevišķām pasugām. Tām praktiski nav nekādu atšķirību no maija maijpuķītes. Viena no šādām sugām ir kalnu maijpuķīte, tās vienīgā atšķirība no maija maijpuķītes – nedaudz lielākas lapas.
5. Maijpuķītes aromātu mīl gandrīz visi, šo patīkamo smaržu nevar sajaukt ar neko citu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka no šī auga gatavo arī smaržas. No tā iegūst ēterisko eļļu, kas piešķir tam šādu aromātu, pēc tam smaržas. Tomēr ziedā nav tik daudz ēteriskās eļļas, tāpēc ražotāji bieži to sintezē mākslīgi.
6. Parīzē maija pirmā svētdiena tiek uzskatīta par maijpuķītes dienu. Šajā dienā pieaug pieprasījums pēc šī auga. Tos lielos daudzumos sūta no provincēm uz pilsētu, kur tos izplata veikalos. Cilvēki dāvina viens otram šos augus, un, kad zieds izkalst, to glabā mājās. Šī tradīcija sniedzas tālu pagātnē, toreiz tika uzskatīts, ka maijpuķītei piemīt maģiskas īpašības. Mūsdienās tic, ka šis zieds nes veiksmi un laimi.
7. 20. gadsimta 60. gados Somija pasludināja maijpuķīti par savu nacionālo ziedu.
8. Medicīnā plaši izplatīti ir Zeļeņina pilieni. To sastāvā ietilpst maijpuķītes, baldriāna un belladonnas tinktūra ar mentolu. Tos lieto sirds neirožu ārstēšanai.
9. Koperniks cilvēkiem pazīstams kā astronoms, bet maz kurš zina, ka viņš bija ļoti prasmīgs dziednieks. Uz dažiem seniem portretiem viņš attēlots ar maijpuķīšu pušķi rokās. Tāpat kādu laiku maijpuķīte bija attēlota ārstu emblēmā.
10. Senatnē Francijā pastāvēja paraža, saskaņā ar kuru vīrietis, aicinot meiteni dejot, dāvināja viņai maijpuķīšu pušķi. Ja viņa pieņēma pušķi no viņa rokām, tas nozīmēja, ka viņa piekrīt ne tikai dejot, bet arī sākt romantiskas attiecības. Nomest pušķi pie dāvinātāja kājām tika uzskatīts par maksimālas nepatikas izpausmi.
11. Cilvēkiem indīgas tiek uzskatītas visas auga daļas. Turklāt saindēšanās efekts var izpausties pat smaržas dēļ, tāpēc nedrīkst atstāt ziedu pušķi istabā uz nakti. Arī dienā nav vēlams pārāk ilgi turēt pušķi telpā.
12. Kāzu pušķus nereti veido no maijpuķītes. Šis zieds simbolizē līgavas šķīstību un viņas tīros nolūkus.

Maijpuķītes foto