Lizimahija: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Zālaugu vībotne savu nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka tās lapas ir ļoti līdzīgas vītola lapām. Tautā to sauc arī par brūču zāli, pļavu tēju, čūsku sakni, monētu zāli.

Ķīmiskais sastāvs

Pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka vībotnes ķīmiskajā sastāvā ir daudz cilvēka organismam labvēlīgu vielu.

Miec vielas, tanīni un flavonoīdi ir pazīstami ar savām pretiekaisuma īpašībām un spēju dziedēt brūces. Tanīni, organiskās skābes (askorbīnskābe, silīcijskābe, hlorogēnskābe, kofeīnskābe), laktoni un saponīni normalizē gremošanas darbību, savedot kārtībā kuņģa-zarnu traktu.

Augā esošie vitamīni paaugstina organisma imūnspēkus un tā spēju pretoties baktēriju un vīrusu infekcijām. Īpaši augstas šīs spējas ir C vitamīnam, kas vībotnē lielā daudzumā atrodas tās ziedēšanas laikā. Turklāt vitamīni, kā arī vesels vielu komplekss, kas atrodas vībotnē, veic antioksidanta funkciju, tostarp minerālvielas un antociāni. Pateicoties to klātbūtnei, uzlabojas vielmaiņas process.

Jau minētajiem antociāniem un flavonoīdiem ir vēl viena svarīga loma – tie spēj paaugstināt asinsvadu sieniņu elastību un kavēt holesterīna pielipšanu tām. Jo īpaši par to ir atbildīgi flavonoīdi kempferols un kvercetīns, kā arī tā glikozīds rutīns (jeb P vitamīns) un vēl viena vībotnes sastāvdaļa – silīcijs.

Plašu darbības spektru piemīt augā esošajam arginīnam. Tas spēj atjaunot audus, uzturēt nieru un aknu attīrīšanu, nervu un sirds-asinsvadu sistēmas darbību, stimulēt insulīna sintēzi.

Kā tas izskatās un kur aug

Vībotne ir zālaugu augs, kas var būt gan viengadīgs vai divgadīgs, gan daudzgadīgs. Tas spēj izaugt līdz 2 m augstumā un ilgi – līdz divarpus mēnešiem – ziedēt ar dzelteniem ziediem, kas sapulcēti augstās ziedkopās-skārās, tādēļ tautā tas ieguvis vēl vienu iesauku – dzelten-galviņš.

Patiesībā vībotne var sastapt ne tikai ar dzelteniem, bet arī ar baltiem vai rozīgiem ziediem, tomēr visbiežāk tie ir dzelteni. Katrs zieds atsevišķi pēc formas ir līdzīgs zvaniņam ar pieciem zobiņiem un tikpat daudz tajā paslēptu putekšņlapu.

Vībotne zied no jūnija līdz augustam, pēc tam augustā-septembrī nogatavojas augļi – olveida vai lodveida pogaļas.

Auga lapas var būt iegarenas, lancetveidīgas, ar vienmērīgu veselu malu, olveida formas. Tās atrodas uz stumbra viena pret otru – gan pa pāriem, gan pa 3, un pat pa 4. Lapu augšējā virsma ir gluda, apakšējā – matota. Stublāji galvenokārt ir taisni, stāvi, uz augšu nedaudz zarainiem. Bet ir sugas ar ložņājošiem stublājiem.

Lielākā daļa verbeinšu pārstāvju aug Ziemeļu puslodē, vislielākā to sugu daudzveidība sastopama Ziemeļamerikas reģionos un Austrumāzijas valstīs. Bet atsevišķas sugas lieliski panes Dienvidu puslodes dabas apstākļus: tās aug Dienvidamerikas valstīs un aizņem teritorijas Āfrikas dienvidos. Ļoti plaši verbeinš izplatīts Baltkrievijā. Krievijā var sastapt 8 augu sugas, tas aug visā valsts teritorijā, galvenokārt tur, kur klimats ir mērens, lai gan tā biezokņi novēroti Kaukāzā un Krimā.

Verbeinš dod priekšroku augšanai saulainās mitrās vietās: gar upēm, ap ezeriem un dīķiem, labi samitrinātās, bet ne purvainās pļavās, meža joslu malās. Augsne viņam patīk kūdraini, labvēlīgos apstākļos verbeinš izplatās ātri un spēj pārvērsties par agresoru, iekarojot jaunas teritorijas.

Pateicoties iespaidīgajam izskatam, ilgajam ziedēšanas periodam un nepretenciozitātei, tas iemīļots dārzniekiem, kuri ar prieku rotā ar to savus piemājas dārziņus.

Sugas

Šodien tiek skaitītas gandrīz 150 verbeinšu sugu, ieskaitot dabiskās un kultivētās.

Visizplatītākais un visplašāk izmantotais medicīniskiem nolūkiem ir parastais verbeinš. Tas aug gan Eiropā, gan Āzijas valstīs, gan Krievijā, gan Ziemeļāfrikā. Zemi mīl mitru, nebaidās no ūdens stagnācijas augsnē, dārznieki pat ir pielāgojušies audzēt to nelielos dārza dīķīšos, stādot apmēram 10 cm dziļumā. Atšķiras ar lancetveida lapām, izaug līdz 1 m augstumā. Šī verbeinšu suga biškopju vidū tiek uzskatīta par labu medusaugu.

Ozolu verbeinš savvaļā aug Eiropā. Tas aug ap dīķiem un ezeriem, gar upēm un pat paceļas kalnos un sastopams subalpīnajā joslā. Šī suga neizaug augstāka par 30 cm, un tās lapas ir daudz platākas un lielākas nekā parastajam verbeinš. Ziedi neatrodas ziedkopās, bet atsevišķi, un tos raksturo augsti ziedneši. Ozolu verbeinš ziedēšanas sākuma mēnesis ir maijs.

Ķekarziedu verbeinš jeb kizļaks dod priekšroku apmešanai tieši ūdenī, tuvu krastam, vai pašā krasta malā. Izaug līdz 60 cm. Putekšņlapas ir tik garas, ka tās izspraucas no kausiņa, tāpēc ziedi izskatās pūkaini.

Punktainais verbeinš ir tipisks rietumu un centrālās Eiropas mežaino apvidu iemītnieks. Tā lapas ir platlančeta formas. Zied salīdzinoši neilgi – apmēram mēnesi. Punktainajam verbeinš ir divas populārākās šķirnes – Aleksandrs un Zelta Aleksandrs. Abas atšķiras ar apmalēm gar lapas malu: pirmajai šķirnei tā ir balta, otrajai – zelta krāsā.

Blīvziedu kurtiķene ir radusies Ķīnā un to puķkopji ir ieviesuši citos apvidos. Par tās dzimšanas gadu uzskata 1992. gadu, kad par to parādījās pirmās ziņas. Tai ir ļoti skaisti ziedi – dzelteni ar sarkanu plankumu. Blīvziedu kurtiķenes lapas ir ļoti sulīgas, bagātīgas, koši zaļas. Vislielāko dārznieku interesi izraisa šādas tās šķirnes:

1. Lisi – raksturojas ar lodveida formas ziedkopām.
2. Autbeka Saulriets – šai šķirnei raksturīga dzeltena josla uz tumši zaļām lapām.
3. Persiešu paklājs – tā zaļās lapas ir caurvītas ar sarkanām dzīslām.
4. Persiešu šokolāde – šai šķirnei ir purpursarkanas lapas, tās rudenī nenokalst.

Maijlīliju kurtiķene jeb klētveida kurtiķene dabiskos apstākļos aug Krievijas Piejūras novadā. Savu nosaukumu tā ieguvusi sakņu līdzības dēļ ar maijlīliju. Stublāji izaug tikai līdz 20 cm, to galos – tāda paša garuma vārpu ziedkopas, kas sastāv no sīkiem tīri baltiem ziediem. Maijlīliju kurtiķene uzzied vēlu, jūnija pēdējās dienās, un zied tikai 2 līdz 3 nedēļas. 90. gados šī suga kļuva par biežu viesi dārza gabalos. Visbiežāk sastopamas šādas tās šķirnes:

1. Lēdija Džeina – kopējais auga augstums (kopā ar ziedkopu) var sasniegt 60–90 cm.
2. Geiša – tā ir raiblapaina šķirne, tās lapu malas ir ietvertas ar bēši krēmkrāsas joslu.

Monētu kurtiķene – Japānā, Ziemeļamerikas kontinenta un Eiropas valstīs aug purvu, upju vai ezeru malās, palu pļavās, bet var panest noēnojumu birzīs. Tas ir daudzgadīgs zemsegas augs ar guļošiem stublājiem. Stublāja garums ir neliels – apmēram 30 cm. Tās ziedēšanas laiks pilnībā ir atkarīgs no tā, cik daudz saules nokļūst uz augu: labi apgaismotās vietās ziedi atveras no maija beigām, ēnainās – vēlāk. Visizplatītākā šķirne – Aurea, to raksturo zaļgani dzeltenas lapas.

Purpura kurtiķene jeb skropstainā kurtiķene – Ziemeļamerikas iedzīvotājs, bet tiek kultivēts arī Krievijā. Tas ir skaists augs, kura augstums nepārsniedz pusmetru. Tam ir neparasti skaistas lapas – platas, vīnsarkanā krāsā. Uzzied vēlu – augustā.

Melnpurpura kurtiķenes dzimtene ir Grieķija. Savu nosaukumu tā ieguvusi vārpas formas ziedkopu dēļ, kas sastāv no sīkiem, piesātināti tumši bordo ziediem. Visizplatītākā tās kultivētā šķirne – Božolē. Īpašnieku priecēt ar ziedēšanu sāk no jūlija beigām.

Ephemēra kurtiķene aug Eiropā, tās dienvidrietumu reģionos. Augs raksturojas ar sala izturību, izceļas ar strauju augšanu, spēj sasniegt 1 m augstumu. Tas ir viens no vecākajiem kultivētajiem augiem, dārzos audzēts no 19. gadsimta.

Vākšana un uzglabāšana

Kurtiķeni vāc, kad tā zied. Laikapstākļiem jābūt sausiem, saulainiem, diennakts laikam – tuvāk pusdienai, kad rasa ir nožuvusi. Labāk neņemt augus ceļu vai apdzīvotu vietu tuvumā. Lai nešaubītos par izejvielas ekoloģisko tīrību, jādodas uz mežmalu, pļavām, ezeru vai karjeru.

Medicīniskiem nolūkiem der viss auga zaļums. Tāpēc ar sekatoru, asu nazi vai pat sirpi, kādu lietoja vēl vecmāmiņas, nogriež stublāju apmēram 5–6 cm no zemes. Pēc tam zāles pārlasa, rūpīgi noņemot sausus, saplēstus, kukaiņu apēstus vai satumšus fragmentus, pēc tam sagriež nelielos gabaliņos 5 līdz 7 cm garumā un nomazgā. Nomazgāto izejvielu izklāj uz tīra papīra vai marles ēnā caurvējā. Gaisa temperatūrai jābūt vismaz 24–25 grādiem, pretējā gadījumā zāle neizžūs, bet sapūs. Ja laiks ir vēss, labāk verbenīku izžāvēt elektriskajā žāvētājā.

Gatavo izžuvušo izejvielu izklāj kartona kastēs, papīra maisiņos vai kokvilnas auduma maisiņos. Šādā veidā ārstniecības augs var uzglabāties līdz diviem gadiem.

Var pagatavot verbenīka sulu. Pēc zaļumu mazgāšanas ļaut ūdenim notecēt, tad blenderī sasmalcināt līdz putrai un izspiest cauri 4–6 kārtās salocītu marli. Sulu var ievietot ledusskapī, bet tur tā saglabāsies ne ilgāk par diviem mēnešiem, savukārt saldētavā tā paliks derīga vairākus gadus.

Lizimahijas ārstnieciskās īpašības

Ir konstatēts, ka no verbenīka sagatavotie ārstnieciskie līdzekļi labvēlīgi ietekmē asinsrites sistēmu, jo padara asinsvadus elastīgākus un neļauj uz tiem nosēsties holesterīna plāksnītēm, palīdz kontrolēt asinsvadu caurlaidību.

Uz ārstniecības auga bāzes veidotie sastāvi (un pat vienkārši līdz pulverveida stāvoklim samalta izžuvušā izejviela) ir ieteicami pie griezumiem, apdegumiem, nobrāzumiem, jo tiem piemīt asins apturēšanas, brūču dziedēšanas un savelkošas īpašības. Savelkošo iedarbību izmanto arī caurejas ārstēšanā.

Ārstniecības auga žultsdzinējās un pretkrampju īpašības ir izmantojamas, lai sakārtotu aknu, žultsceļu un kuņģa-zarnu trakta darbību. Šiem nolūkiem biežāk izmanto nevis auga zaļo daļu, bet gan sakneņus. Šajos gadījumos palīdz arī verbenīka pretsāpju spējas. Ar tā palīdzību mazina arī sāpīgas locītavas – kompreses, losjonus un aplikācijas uzliek pie reimatisma, traumām, sasitumiem, izmežģījumiem un izstiepumiem.

Turklāt verbenīkam piemīt antiseptiskas īpašības, tāpēc no tā sagatavotos preparātus var lietot mitra klepus ārstēšanai, rīkles skalošanai pie angīnas, kā arī zobārstniecības problēmu – brūču un čūliņu stomatīta gadījumā – novēršanai. Uzlējumi un novārījumi ne tikai ārstē iekaisuma procesus, bet arī novērš nepatīkamu smaku no mutes. Auga antiseptiskās un asinsapturošās īpašības izmanto arī ginekoloģijā.

Lielā C vitamīna daudzuma klātbūtne palīdz cilvēka organismam ātrāk atgūties ne tikai pēc saaukstēšanās un ARVI, bet arī piešķir spēku pēc ilgstošām novārgušām iekšējām slimībām, mazina vājumu un uzlabo garastāvokli. C vitamīns labi novērš skorbutu, un arī verbenīku var izmantot šīs slimības sākumposmu ārstēšanai.

Lizimahija tautas medicīnā

Naudeni jau izsenis izmanto Tibetas un ķīniešu medicīnas pārstāvji, kas pārņem no saviem gudrākajiem priekšgājējiem dziļās un senās dziedināšanas tradīcijas. Protams, saviem dziednieciskajiem sastāviem viņi izmanto tās retās augu sugas, kas aug viņu apvidos.

Taču arī mūsu valstī tautas dziednieki labi pārzina ārstēšanu ar augiem, bet viņu arsenālā ir parastā naudene. Tā ir visplašāk izplatīta visā pasaulē, bet tās lietošanas dziednieciskais efekts nav nekādā ziņā sliktāks.

Tautas medicīna ir iemācījusies ārstēt ar naudenes palīdzību piena sēnīti, reimatismu, atbrīvot no ekzēmas un dermatīta, dziedēt ārējas strutojošas brūces, skrāpējumus, apdegumus, apturēt asiņošanu, mazināt locītavu sāpes, palīdzēt stomatīta un parodontozes gadījumā, uzlabot gremošanas procesu. Ir atzīmēts, ka šis ārstniecības augs mazina sāpes un tūsku pēc kukaiņu kodumiem un risina vēl virkni citu problēmu: nomierina satrauktus nervus un palīdz normalizēt miegu, samazināt asinsspiedienu, uzlabo garastāvokli un stiprina imunitāti.

Dziednieki izraksta novārījumus, uzlējumus un tinktūras, svaigi spiestu ložņu sulu, pret saaukstēšanos iesaka tēju. Visas šīs zāļu formas ir labas – katra konkrētai slimībai. Galvenais – neaizmirst pirms līdzekļu lietošanas konsultēties ar ārstējošo ārstu.

Pret konjunktivītu

Izspiest 2 ēdamkarotes sulas, atšķaidīt to ar vārītu ūdeni tādā pašā daudzumā un pilināt abās acīs 2 reizes dienā, līdz iestājas atveseļošanās. Ar šiem pašiem pilieniem var ārstēt deguna aizlikumu saaukstēšanās gadījumā.

Aknu attīrīšanai

Lai attīrītu aknas, atbrīvotos no toksīniem un atkritumvielām, jāsagatavo degvīna tinktūra: 2 lielas ēdamkarotes ar kaudzi augu garšaugu samaisīt ar glāzi laba degvīna un uzstāt tumšā stikla traukā no 7 līdz 10 dienām. Izkāst un dzert pirms pusdienām un vakariņām, iepilinot glāzītē 20 pilienus un pielejot ūdeni līdz augšai.

Pret hepatītu un aknu slimībām

Jāsagatavo ekstrakts no 50 g žāvētu sakneņu. Turēt 500 ml laba, pārbaudīta degvīna 2 nedēļas tumšā, vēsā telpā. Lietot līdz 10 dienām pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām pa 20 pilieniem, atšķaidot tos 50 ml ūdens.

Gremošanas problēmu gadījumā

Lai novērstu gremošanas procesa traucējumus, atvieglotu kuņģa slimības un atbrīvotos no aizcietējumiem, dziednieki izraksta uzlējumu. Žāvētu garšaugu (apmēram tējkaroti) aplej ar 250 ml verdoša ūdens un atstāj zem vāka uz 50–60 minūtēm. Dzert vienreiz – 50 ml dienā. Šis līdzeklis palīdz arī pret anēmiju, artrītu un kā skalošanas līdzeklis stomatīta, gingivīta un parodontozes gadījumā.

Tēja pret saaukstēšanos

Šo tēju var dzert, kā arī ar to ir lietderīgi skalot kaklu pie angīnas. 60 g sausa auga zaļumu uzvārīt ar litru tikko uzvārīta ūdens un uzliet kā parastu tēju.

Asinsrites uzlabošanai

Šis līdzeklis uzlabo asinsvadus un kalpo kā aterosklerozes profilakse. Jāsamaļ kafijas dzirnaviņās 10 g izžāvēta zeltenes sakneņa, jāuzvāra termosā ar 250 ml verdoša ūdens un jāatstāj 40–45 minūtes. Jāizkāš un jādzer 2 nedēļas pa 50–70 ml pirms katras ēdienreizes. Var samitrināt siltajā dziednieciskajā sastāvā biezu kokvilnas drāniņu un uzlikt uz ādas, kas skārusi ekzēmu vai dermatītu. Procedūru atkārto no rīta un vakarā.

Pret slapjo klepu

Jāaplej 2 ēdamkarotes žāvētu ložmetēja zaļumu ar 500 ml verdoša ūdens un jāatstāj ievilkties 20–25 minūtes. Vienā reizē jāizdzer glāze uzlējuma, pievienojot tam karoti medus. Vislabāk lietot vakarā, pirms gulētiešanas.

Pret sastiepumiem un artrītu

Jānorauj svaigu zeltenes lapu, jāizskalo un jāsablendē. Iegūto masu jāuzliek uz kokvilnas drāniņas un jāpieliek uz 30–40 minūtēm uz sāpošās locītavas. Līdzeklis palīdz atvieglot stāvokli artrīta, reimatisma, sasitumu un sastiepumu gadījumā.

Pret piena sēnīti

Jāsagatavo maisījums skalošanai: jāuzstāj ūdens peldē 20–25 minūtes 2 ēdamkarotes sausas zeltenes zāles, aplejot ar 500 ml verdoša ūdens. Jāizkāš un jāveic makts skalošana pie kandidozes divreiz dienā. Ārstēšanas kurss – nedēļa. Līdzeklis, kas pagatavots pēc šīs receptes, ir efektīvs pret tūsku, ja to dzer no 4 līdz 5 reizēm dienā neatkarīgi no ēdienreizēm.

Asiņošanas apturēšanai

Menstruālo izdalījumu samazināšanai palīdz uzlējums, kas pagatavots no ēdamkarotes izžāvētu ložmetēja lapu un nelielas glāzes verdoša ūdens, ar kuru jāaplej ārstniecības augs un jāatstāj ievilkties 6 stundas. Jāizkāš un jāizdzer iegūtais sastāvs divās reizēs – no rīta un vakarā. Kurss – nedēļa.

Pret galvassāpēm

Saaukstēšanās vai gripas laikā bieži moka galvassāpes. Lai no tām atbrīvotos, jāuzvāra maisījums no pa 2 ēdamkarotēm izžāvētas zeltenes, aptiekas kumelītes un rozmarīna. Zaļumus jāsamaisa un jāaplej ar 400 ml verdoša ūdens. Jālieto pēc atdzišanas un izkāšanas. Iegūtais sastāvs jāsadala 2 porcijās – dienas un vakara lietošanai.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Lai izmantotu zelteni kā ārstniecības līdzekli, var pagatavot uzlējumus, acu pilienus un pilienus pret iesnām, novārījumus, tinktūras un uzvārīt tēju. Var vienkārši izžāvētu un pulverī saberztu ārstniecības izejvielu uzkaisīt uz griezumiem, brūcēm, nobrāzumiem un apdegumiem.

Uzlējums

Mājās pats var pagatavot ložmetēja uzlējumu. Lai to izdarītu, nelielā katliņā vai krūzē ar vāku aplej 0,5 l verdoša ūdens 2 ēdamkarotes (ar kaudzīti) sausas zāles. Jāatstāj ievilkties stundu, pēc tam jāizkāš un jādzer. Ja moka klepus, sāp galva, uzlējums jālieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. Šis līdzeklis palīdz arī novērst aizcietējumus, atbrīvoties no cingas un anēmijas.

Tinktūra

Lai atjaunotu spēkus pēc ilgstošas slimības, var lietot tinktūru uz degvīna bāzes. Tam 2 ēdamkarotes svaigu ložņu viršu zaļumu ielej tumša stikla pudelē ar 200 ml kvalitatīva degvīna, cieši aizvāko un novieto skapī, prom no saules stariem. Pudele laiku pa laikam jāizņem un jāsakrata. Pēc nedēļas izņem no skapja, izkāš un dzer četras reizes dienā, katru reizi uzņemot 15–20 pilienus.

Ar šādu tinktūru ir lietderīgi mazgāt netīras brūces vai nobrāzumus.

Novārījums

Lai pagatavotu ložņu viršu novārījumu, sauso ložņu viršu zaļumu aplej ar verdošu ūdeni. Uz 40 g ārstniecības izejvielu ņem 400 ml šķidruma. Liek tvaicēties uz pusstundu ūdens peldē. Noņem, atdzesē līdz istabas temperatūrai un izkāš. Dzer pa 100 ml pirms brokastīm un vakariņām. Palīdz stiprināt imunitāti, nomierināt klepu, atbrīvot no galvassāpēm.

Ar siltu novārījumu var veikt kompreses, ja sāp locītavas vai sāp sasista roka vai kāja, uzliekot uz sāpīgās vietas uz apmēram 3 stundām un sasildot ar šalli vai vilnas lakatiņu.

Lietojums kosmetoloģijā

Tā kā ložņu viršiem piemīt antiseptiskas un brūču dziedinošas īpašības, ar to palīdzību var mazināt dažādus ādas iekaisumus. Ar šī noderīgā auga sastāviem var arī mitrināt ādu, padarīt tās izskatu veselīgāku un pievilcīgāku. Tie ir noderīgi arī matiem, jo ar to palīdzību tos var stiprināt, atbrīvoties no izkrišanas. Ložņu viršu līdzekļi stimulē matu augšanu, un, tos sistemātiski lietojot, var panākt, ka cirtas kļūst skaistas un spīdīgas. Šiem nolūkiem visbiežāk izmanto novārījumu vai uzlējumu. Var pievienot 2–3 pilienus sulas, kas izspiesta no zaļumiem, matu kondicionierim, ko parasti izmanto. Efekts būs pamanāms jau pēc trešās vai ceturtās matu mazgāšanas reizes.

Sejas toniks

Lai pagatavotu toniku, vispirms jāpagatavo uzlējums: 200 ml karsta ūdens aplej 2/3 ēdamkarotes sasmalcinātas sausas ložņu viršu zāles. Ļauj ievilkties, līdz tas atdziest līdz istabas temperatūrai. Izkāš uzlējumu un ar to noslauka seju vakaros pirms gulētiešanas. Palīdz pie strutainiem iekaisumiem, izsitumiem un kairinājumiem.

Ārstnieciskie kubiņi

Sulu, kas izspiesta no ložņu viršu zaļumiem, atšķaida ar ūdeni: uz vienu daļu sulas ņem 5 daļas vārīta ūdens. Samaisa, ielej ledus veidnēs un ievieto saldētavā. Lieto sejas noslaucīšanai pēc vajadzības. Āda tiks piesātināta ar vitamīniem, sejas krāsa uzlabosies.

Matu skalošanas līdzeklis

Pagatavo ložņu viršu novārījumu: katliņā ar puslitru verdoša ūdens aplej 2 ēdamkarotes zāles – sausas vai tikko noplūktas. Liek ūdens peldē uz pusstundu, noņem un pagaidiet, līdz atdziest līdz istabas temperatūrai. Izkāš un iegūto novārījumu atšķaida ar ūdeni proporcijā 1:1. Izmazgājiet matus ar šampūnu, noskalojiet to un izskalojiet matus ar ložņu viršu dziedinošo uzlējumu.

Lietošanas kontrindikācijas

Tāpat kā jebkuram ārstniecības augam, verbejnikam ir vairāki ierobežojumi. To nedrīkst lietot cilvēki, kas slimo ar varikozi, trombozi, kā arī tie, kuriem ir paaugstināta asins recēšana. Pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un asinsvadu sklerozi preparāti uz tā bāzes ir aizliegti.

Turklāt ir iespējama individuāla nepanesamība pret augu.

Pirms sākt ārstēšanos ar verbejnika dziednieciskajiem sastāviem, noteikti jāparunā par šo tēmu ar savu ārstējošo ārstu un jāsaņem no viņa attiecīgi ieteikumi.

Verbejnika foto