Lavanda: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Ja kāds izrunā vārdu «lavanda», katra dzirdētāja prātā uzreiz uzplaiksnī emocijas. Vienam atmiņā nāk vecās vecmāmiņas kumode, kuras stūrī atradās paciņa ar šo brīnišķīgi smaržojošo augu. Citam acu priekšā stājas skats uz bezgalīgi tālumā aizejošām zili violetām plantācijām, kas redzētas kādā grāmatā vai pat klātienē ceļojumā. Bet trešais vienkārši sāk dungot: «Lavānda, kalnu lavānda…». Šis augs patiešām ir leģendārs.

Ķīmiskais sastāvs

Patīkamā atpazīstamā lavandas smarža ir saistīta ar ēterisko eļļu, kas atrodas visās auga daļās, bet visvairāk ziedkopās – līdz 5%. Lielākoties tieši eļļas dēļ lavanda tiek vērtēta, un tās ražošanai to audzē. Lavandas ēteriskā eļļa ir sarežģīts dažādu skābju atvasinājumu komplekss, kas ne tikai kombinācijā, bet arī atsevišķi ir cilvēka organismam labvēlīgas vielas.

Tā, tā sastāvā esošā ursolskābe var nodrošināt muskuļu masas palielināšanos, kontrolēt vielmaiņu un glikozes līmeni asinīs, cīnīties ar lieko svaru. Turklāt šī lavandas sastāvdaļa kavē ļaundabīgo šūnu vairošanos.

Valerīnskābe ir atbildīga par sirds darbu, kapronskābe pilda pretiekaisuma un asins apturēšanas lomu. Antiseptiska un atkrēpošanas iedarbība ir raksturīga cineolam – vielai ar kamparveida smaržu. Kā antiseptisks un pretiekaisuma līdzeklis darbojas citrāls, tam ir arī spēja pazemināt asinsspiedienu. Lavandas eļļā ir arī tanīns – plaši pazīstama miecviela, ko medicīna jau sen izmanto kā pretcaurejas un prethemoroīdu līdzekli.

Turklāt lavanda satur veselu kompleksu smaržīgu vielu, ko izmanto parfimērijas ražošanā – geraniols, borneols, kumarīns, garnierīts, amilspirts, lavandulols.

Kā tas izskatās un kur aug

Botāniķi lavandu pieskaita puskrūmiem – proti, augiem, kuru stublājs apakšā ir pārkoksnējies, bet augšpusē lakstaugains. Šis daudzgadīgais mūžzaļais augs parasti izaug no 50 līdz 70 cm augstumā, dažreiz sasniedz 80 cm. Tā raksturīgā iezīme ir spēcīga zarainība – uz pieauguša auga var izaugt no 700 līdz 800 dzinumu, kā rezultātā krūmiņš kļūst izplests, pūkains un pievilcīgs, par ko to iemīļojuši arī dārznieki.

No attāluma jaunie lavandas dzinumi izskatās zilganpelēki, jo tās garās, sīkās lancetveida lapiņas, kas apakšā ieritinātas, klātas ar sīkiem matiņiem, kas piešķir tām šādu krāsu. Vecākas lapiņas iegūst piesātinātāku zaļu krāsu, bet apmatojums tām saglabājas – lapas apakšpusē. Lapas var būt gan robainām malām, gan gludas, un tās atrodas uz stublāja pa pāriem – viena pret otru.

Bet kad augs uzzied – tas sākas jūnijā un turpinās līdz augustam – lapas kļūst nemanāmas. Pats krūmiņš iegūst valdzinoši zilu vai zilgani violetu krāsu, pateicoties daudzajiem ziediem, kas sakopoti šaurās četršķautņainās ziedkopās garas, šauras vārpas veidā. Sastopama arī balta, rozā un purpura lavanda, bet tie galvenokārt ir selekcionēti veidi; tās dabiskā krāsa tomēr ir zilā tonī.

Katrs atsevišķs zieds ir sīks, ne vairāk kā 1 cm, ar divlūpveida formu. Noziedējis tas pārvēršas par nelielu augli, kas sastāv no četriem sīkiem brūngani brūniem riekstiņiem. Sēklas parasti nogatavojas līdz septembrim.

Lavandas sakne ir spēcīga, pārkoksnējusies, tā var iedziļināties augsnē krietni vairāk par metru.

Lavandas dabiskais areāls ir Dienvideiropas reģioni, Vidusjūras piekraste, Kanāriju salas, Āfrikas ziemeļaustrumu rajoni, Indija, Austrālija, Arābijas pussala. Krievijā šis smaržīgais augs ir iemīļojis Kaukāzu, precīzāk – tā Melnās jūras piekrasti. Lavanda dod priekšroku kalnainām vietām, un, pateicoties garajai saknei, tā spēj iegūt ūdeni arī sausās vietās.

Neskatoties uz auga dienvidu izcelsmi, dārznieki ziemeļu reģionos ir pielāgojušies to audzēt savos lauciņos: daži atklātā zemē, iemācījušies radīt piemērotus apstākļus ziemā, citi – kā podu kultūru, izstādot to dārzā tikai siltajā gadalaikā.

Kā saimnieciski nozīmīgu kultūru lavandu audzē veselās plantācijās Dienvideiropā – Itālijā, Francijā, Spānijā.

Sugas

Mūsdienās ir zināmas apmēram 50 lavandas šķirnes, kas apvienotas 6 galvenajās grupās. Turklāt 4 grupas tiek izmantotas parfimērijas vai ārstniecības nolūkiem.

Visplašāk izplatītā suga ir šaurlapu lavanda. Ārstniecības un parfimērijas nolūkiem izmanto tās ziedkopas. Tā ir cēlusies no Rietumvidusjūras, un tur šo augu var redzēt augstu kalnos – līdz 1500 metriem virs jūras līmeņa.

Platlapu lavanda – Balkānu pussalas, Itālijas, Spānijas un Francijas iemītniece. Tā nav iemācījusies uzkāpt tik augstu kalnos kā tās šaurlapu radiniece. Tai ir divas raksturīgas īpatnības: zarojas ne tikai stublāji, bet arī ziedneši, un lapu smaržā ir jūtamas kamforas notis.

Starpsugu lavanda radusies dabiskas krustošanās rezultātā starp šaurlapu un platlapu lavandu. No tās var iegūt divreiz vairāk ēteriskās eļļas. Šo īpatnību ievērojuši cilvēki un, veicot mākslīgu krustošanu, radījuši šķirnes, kuras tagad audzē rūpnieciskā mērogā eļļas iegūšanai. Tomēr šī eļļa ir saglabājusi kamparas smaržas nokrāsu, tāpēc tās cena ir divreiz zemāka nekā produktam no šaurlapu lavandas. To galvenokārt izmanto ikdienā.

Vilnainās lavandas nosaukums runā pats par sevi: tās lapas izceļas ar īpaši biezu matiņu segumu. Tā ļoti baidās no mitruma un lietus un iet bojā pie mazākās augsnes pārmitrināšanās.

Franču lavanda atšķiras ar tumši purpursarkanām ziedkopām, tā ir diezgan mitrumizturīga, tāpēc piemērota audzēšanai kaut kur zemienē.

Vākšana un uzglabāšana

Lavandas vākšanu sāk, kad uzzied vairāk nekā puse ziedu, jo tas ir auga dzīves periods, kad tas ir uzkrājis maksimālo ēterisko eļļu daudzumu. Uzminēt šo laiku nav grūti – krāsa un aromāts kļūst visspēcīgākie. Parasti tas ir periods no jūnija vidus līdz jūlija beigām.

Dekoratīviem nolūkiem – proti, ziemas sausajiem pušķiem – lavanda jāgriež nedaudz agrāk, pumpuru stadijā, kamēr ēterisko eļļu vēl ir par maz. Tad to smarža nebūs pārāk spēcīga un nepanesama. Tajā pašā stadijā lavandu plūc arī izmantošanai kulinārijā.

Tāpat kā jebkuru citu ārstniecības augu, lavandu vāc sausā laikā, turklāt nepieciešams nosacījums – lai nebūtu lietus 2–3 dienas. Vislabākais diennakts laiks tam ir rīts, pēc tam, kad rasa ir nožuvusi. Nav jāgaida pusdienas karstums, jo tad no auga sāk iztvaikot ēteriskās eļļas.

Ar asu dārza šķērēm vai šķērēm nogriež stublāja augšējo daļu ar ziednesi – apmēram 20 cm. Zariņus ar rokām lauzt nevajag – var nodarīt augam ļaunu.

Pēc tam sagrieztās izejvielas pušķu veidā izkarina zem verandas griestiem, bēniņos, kur staigā caurvējš, vai siena šķūnī – tur, kur tām nepiekļūs saules stari un mitrums. Ja ziedkopu ir maz, tās var nevis piekārt, bet žāvēt izklātā stāvoklī. Dažādas krāsas ziedkopas – baltas, zilas vai rozā – ir jāžāvē atsevišķi, lai saglabātu katras tīro un spilgto nokrāsu.

Žāvētas lavandas uzglabāšanai izvēlas kartona vai saplākšņa kastes ar caurumiem papildu ventilācijai. Sausās izejvielas var izdalīt kokvilnas auduma maisiņos un nolikt skapī – augs gan labi saglabāsies, gan pildīs paciņas (sachet) funkciju.

Ja augu pareizi sagatavo un uzglabā, smarža un derīgās īpašības paliks nemainīgas ne vienu gadu.

Ar ko salvija atšķiras no lavandas

Lavanda un salvija nāk no dienvidu vietām. Viņi mīl aptuveni vienādu augsni, prasa daudz saules, abi tiek izmantoti parfimērijas rūpniecībā, un arī izskatās līdzīgi. Tomēr tiem ir dažas atšķirības.

1. Pirmkārt, smarža. Par lavandu saka: "Tai ir biezs, savelkošs aromāts", kamēr salvijai ir pikantāka, svaigāka un bagātīgāka smarža, tajā pat skan priežu skuju vai ambra nots.
2. Otrkārt, stublājs. Lavandai tas ir pilnīgi gluds, salvijai tas ir klāts ar baltiem matiņiem, to pat sauc par vilnainu.
3. Treškārt, lapas. Lavandas lapas visas ir vienādas – mazas un sēdošas. Salvijai ir divu veidu lapas: apakšējās – uz kātiņiem, augšējās – sēdošas. Un arī izmērā salvijas lapas ir lielākas.
4. Ceturtkārt, ziedkopas. Lavandai – tieva, gara un diezgan blīva vārpa, salvijai tās ir zarainas un ārēji skatoties vairāk irdenas. Un salvijas ziedi ir ievērojami lielāki.

Bet gan lavanda, gan salvija ir vienlīdz derīgas cilvēkam.

Lavandas ārstnieciskās īpašības

Lavandas neticamā ārstnieciskā vērtība ir zinātniski pierādīta. Pašlaik medicīna ir apliecinājusi tās pozitīvo efektu 167 slimību ārstēšanā.

Lavandas bāzes sastāvi piemīt nomierinošas, tonizējošas, pretiekaisuma, antibakteriālas un pretsāpju īpašības. Augs tiek izmantots gremošanas sistēmas slimību ārstēšanai, mazina galvassāpes migrēnas gadījumā, regulē paaugstinātu asinsspiedienu, nomierina nervu sistēmu, atbrīvo no depresijas. Lavandas ziedu tēja nebaidās no jebkāda stresa, tā lieliski tiek galā ar bezmiegu, nodrošinot ātru iemigšanu un klusu mierīgu miegu.

Lavandas eļļa atvieglo locītavu sāpes, to izmanto apdeguma brūču dziedēšanai un niezes mazināšanai pēc kukaiņu kodumiem. Nomierinoša masāža ar šo līdzekli ir efektīva vissarežģītākajos un novārtā atstātajos gadījumos, kad nepieciešams atslābināt muskuļus, mazināt vispārēju sasprindzinājumu un pat nomierināt galvassāpes.

Sievietēm

Sievietēm lavanda var kļūt par sava veida draudzeni, jo ar šo augu vieglāk pārcieš stress, depresija, nervu sabrukums. Ja nepieciešams nomierināt nervu sistēmu, pirmais palīgs ir lavanda.

Lavandas eļļa spēj palīdzēt arī delikātās sieviešu problēmās: pie cistīta, ginekoloģiskām slimībām. Lavandas eļļa, pateicoties savām antiseptiskajām īpašībām, ātri tiek galā ar iekaisuma procesu un atbrīvo no sāpēm. Lai atrisinātu tādu problēmu kā piena sēnīte, veic skalošanu ar kumelīšu uzlējumu, pievienojot lavandas ēterisko eļļu.

Turklāt lavanda palīdz normalizēt menstruālo ciklu, novēršot hormonālā fona traucējumus.

Vīriešiem

Vīriešiem – treknas, smagas pārtikas, alkohola un cigarešu cienītājiem, parasti ir augsts holesterīna līmenis asinīs, kas var izraisīt agrīnu insultu vai infarktu. Samazināt šos riskus līdz minimumam palīdzēs lavandas preparāti, tie labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, attīra un uzlabo organismu.

Turklāt lavandas eļļa ir dabisks afrodiziaks, tā palīdz samazināta potences gadījumos. Un lavandas spēja nomierināt ne tikai normalizē nervu sistēmu, novērš aizkaitināmību un agresiju, bet arī dod pašapziņu.

Grūtniecības laikā

Vai lavandas lietošana grūtniecības laikā ir pieļaujama? Par šo jautājumu pastāv dažādi viedokļi. Daži speciālisti apgalvo, ka bērna gaidīšanas laikā lavanda nav pieļaujama. Citi uzskata, ka mērena tās preparātu lietošana nerada nekādus draudus. Bet abi ir vienisprātis, ka iekšķīgi preparātus ar šo augu labāk nelietot. Īpaši tas attiecas uz pirmajām grūtniecības nedēļām, jo lavanda stimulē dzemdes saraušanos.

Ja nepieciešams novērst nelabumu toksikozes gadījumā, mazināt aizkaitināmību, atjaunot normālu miegu, var izmantot lavandas ārēju lietošanu, piemēram, iet vannā. Turklāt labāk nepirkt gatavu eļļu, bet pagatavot mājās gatavotu novārījumu no auga sausiem ziediem.

Gatavu eļļu var izmantot masāžai, ja pēdējās grūtniecības nedēļās nomoka muguras sāpes, pievienojot pāris pilienus masāžas eļļai. Ja tos pašus pāris pilienus lavandas eļļas pievieno olīveļļai, šo maisījumu var ierīvēt vēdera ādā un masēt kājas, tam būs profilaktiska iedarbība pret strijām un varikozām vēnām.

Zīdīšanas periodā

Zīdīšanas periodā preparātus ar lavandu atļauts lietot tikai ārēji. Barojošās mātes var veikt masāžas seansus ar lavandas eļļas pievienošanu, tie palīdzēs zaudēt svaru un sakārtot ķermeni pēc dzemdībām.

Vannas ar lavandas novārījumu pievienošanu arī ir pieļaujamas, lai mazinātu stresu, uzturētu nervu sistēmu kārtībā. Ja grūtniecības laikā hormonālo pārmaiņu dēļ mātes āda ir cietusi, vannas un mazgāšanās ar lavandu atjaunos bijušo pievilcību.

Bērniem

Pediatri apgalvo, ka iekšķīgu lavandas lietošanu bērniem līdz 12 gadu vecumam labāk izslēgt. Vēlāk – var, bet pārliecinoties, ka bērnam nav alerģijas pret to. Jāņem vērā, ka lavandas eļļa nav ieteicama zēniem, kas sasnieguši pubertātes vecumu, jo tā var ietekmēt hormonālā fona veidošanos.

Lavanda bērniem ir laba vannu veidā, tā palīdz mazināt paaugstinātu uzbudināmību, nomierina un veicina mierīgu miegu. Tā atvieglo stāvokli bērniem, kuri cieš no autiņbiksīšu izsitumiem vai ādas sausuma. Tāpat preparātus ar lavandu var lietot bērniem inhalāciju veidā, lai ārstētu iesnas un klepu saaukstēšanās gadījumā.

Svara samazināšanai

Ir atzīta lavandas īpašība cīnīties ar aptaukošanos un veicināt liekā svara samazināšanu. To var izmantot vannu, masāžas procedūru un ietīšanu veidā. Vannām jāpievieno novārījums, bet masāžai un ietīšanai – ēteriskā eļļa.

Turklāt diētiskā uztura laikā katru dienu būs noderīgi apēst 2–3 pilienus lavandas eļļas, pievienojot tos medum vai skābpiena produktiem. Neatšķaidītu eļļu nedrīkst lietot iekšķīgi – tā var atstāt apdegumu uz gļotādām.

Lavanda tautas medicīnā

Tautas medicīna jau sen ir novērtējusi lavandas ārstnieciskās īpašības. No lavandas gatavotos līdzekļus lieto gan iekšķīgi, gan izmanto kompresēm, losjoniem, inhalācijām, vannām. Ārstniecisko līdzekļu pagatavošanai izmanto gan ziedus, gan sasmalcinātus zaļumus.

Lavandas inhalācijas ir labas, tiklīdz ir aizķēries kakls vai sācies klepus. Nav jāgaida, kamēr savārgums sāks pastiprināties, labāk nekavējoties iepiliniet 3 pilienus eļļas glāzē ūdens, uzsildiet līdz 50–55 grādiem, pēc tam, noliecoties virs šķīduma, pārklājiet galvu ar lielu dvieli, lai līdzeklis netiktu izkliedēts bez mērķa, un elpojiet šos dziedinošos tvaikus 5–7 minūtes.

Lielu labumu nervu sistēmai sniedz vannas ar lavandas eļļu. Tās spēj mazināt stresu, nomierināt, uzlabot garastāvokli, no jauna atdzīvināt interesi par dzīvi un sakārtot ādu, sadziedēt visas brūces un plaisiņas, atjaunot, atsvaidzināt. Tam pietiek tikai ar 5 pilieniem eļļas. Bet iekaisumu, niezes un tūskas gadījumā kukaiņu kodumu vietās vairākas reizes dienā jāieziež āda ar jebkuru sastāvu uz lavandas bāzes.

Turklāt bieži vien vienas problēmas risināšanai tautas medicīna piedāvā vairākus lavandas izmantošanas variantus: tā, galvassāpju un migrēnas gadījumā var ieiet ārstnieciskā vannā ar ēterisko eļļu, izdzert siltu tēju no sausiem ziediem, iedegt aromlampu un dziedināties, baudot lavandas aromātu.

Ārstniecisko sastāvu veidi ar lavandu

Uzlējums

1. Paaugstinātas noguruma gadījumā. Aplejiet vienu lielu karoti ziedu ar 2 glāzēm tikko uzvārīta ūdens. Ļaujiet ievilkties 2 stundas, ietinot segā. Ievilktos līdzekļus izkāš un lietojiet. Dienas norma – četras reizes dienā pa ceturtdaļglāzei pusstundu pirms ēšanas.
2. Žultsdzinēja uzlējums. 3 tējkarotes ziedu un 400 ml vārīta ūdens 15 minūtes karsējiet ūdens peldē, vāku turot aizvērtu. Noņemiet no peldas un ļaujiet ievilkties 45 minūtes. Uzlējumu izkāš un lietojiet šo līdzekli pusstundu pirms ēšanas pa 100 ml.
3. Tahikardijas gadījumā. 3 tējkarotes ziedu aplejiet ar 400 ml vārīta ūdens un karsējiet 30 minūtes ūdens peldē, laiku pa laikam apmaisot. Noņemiet no peldas un ļaujiet ievilkties 10 minūtes. Uzlējumu izkāš, sadaliet vienādās porcijās un izdzeriet dienas laikā vairākās reizes.
4. Kāju vanna pret svīšanu. Lavandai piemīt spēja regulēt svīšanu, ko izmanto, ja kājas stipri svīst un līdz ar to nepatīkami smaržo. Šādos gadījumos ir ieteicamas noderīgas vannas. Lai tās pagatavotu, vispirms jāsagatavo uzlējums: ņemiet 20 g sausas lavandas un salvijas maisījuma un aplejiet to ar 0,5 l verdoša ūdens. Ļaujiet ievilkties un pēc 30 minūtēm izkāš. Lielākam efektam iepiliniet šajā uzlējumā lavandas (5 ml) un salvijas eļļu (3 ml). Iegūto maisījumu ielejiet baseinā ar karstu ūdeni un 20 minūtes tvaicējiet kājas. Procedūru atkārtojiet vairākas reizes katru otro dienu.

Tinktūra

Recepte pret migrēnu: 3 tējkarotes ar labu kaudzīti ziedu aplejiet termosā ar 0,5 l uzvārīta ūdens. Ļaujiet ievilkties stundu. Izkāsiet, sadaliet šo normu vairākās daļās un izdzeriet visu dienas laikā.

Novārījums

Lavandas novārījumus var lietot gan iekšķīgi, gan ar tiem iet vannā.

Ārstnieciska vanna ar novārījumu
Katlā aplejiet 60 g ziedu ar 1 l ūdens, uz lēnas uguns uzvāriet un noņemiet no plīts. Pēc 10 minūtēm izkāšiet. Novārījumu ielejiet vannā, kas piepildīta ar ūdeni. Tajā varat nomazgāt bērnu, ja ir laiks gulēt, bet viņš ir ļoti satraukts. Šādu vannu var lietot arī pieaugušais, lai paaugstinātu dzīvības tonusu vai novērstu jebkādu ādas kairinājumu.

Tēja

Ja vakarā izdzerat lavandas tēju, tā nomierinās nervus un noskaņos uz labu miegu. Saaukstēšanās gadījumā labāk to dzert ar citrona šķēlīti.

Tēja pret bezmiegu
Ar glāzi verdoša ūdens aplejiet 2 tējkarotes (ar kaudzīti) ziedu. Atstājiet ievilkties kā parastu tēju, ne ilgāk par 10 minūtēm. Lai dzēriens paspētu iedarboties, labāk to izdzert stundu pirms gulētiešanas.

Ziede

Ar lavandas ziedēm var ierīvēt deniņus migrēnas gadījumā, ārstēt ādas kairinājumus, pūtītes, apdegumus. Ārstniecības augu šādā formā izmanto arī reimatisma simptomu atvieglošanai.

Ziede pret sausu ekzēmu
0,5 l olīveļļas ar divām ēdamkarotēm lavandas ziedu turiet ūdens peldē 2 stundas. Pēc tam atstājiet ievilkties vēl apmēram 10 stundas. Šāda ziede glabājas pusotru mēnesi.

Sīrups

Lavandas sīrups noder vienmēr. Ja kāds ģimenē ir samirkušas kājas un saaukstējies, kādam sāp kakls, sākusies migrēna, sirds pukst satraukti un biežāk nekā parasti, nav apetītes – šīs problēmas tiek novērstas, lietojot 1 tējkaroti sīrupa 30 minūtes pirms ēšanas.

Lavandas sīrups
Pagatavot sīrupu ir vienkārši: vāriet 20 minūtes 2 l ūdens un 2 kg cukura ar 100 g lavandas ziedu. Pēc diennakts sīrupu izkāšiet un varat novietot uzglabāšanai tumša stikla burkā.

Lavandas eļļa: īpašības un pielietojums

Lavandas ēterisko eļļu iegūst no svaigiem, tikko noplūktiem augiem. Ziedos ir visvairāk eļļas, lapās un stublājos nedaudz mazāk, bet arī tie ir piemēroti, lai no tiem iegūtu ārstniecības līdzekli.

Augus karsē ūdens peldē, kas sadala to struktūru un pārvērš ziedu esenci tvaikā. Tvaikus savāc un atdzesē, kā rezultātā tie kondensējas un veidojas ēteriskā eļļa, kas notek vienā kopējā traukā. Savākt eļļu no kondensāta virsmas nav grūti. Šo procesu sauc par tvaika destilāciju.

Īsta lavandas ēteriskā eļļa ir bezkrāsaina, dažreiz tā var būt dzeltena vai gaiši zaļa. Šis produkts baidās no saules, tāpēc to uzglabā tumša stikla traukā.

Lai pārbaudītu, vai eļļa ir dabiska, varat to uzkapināt uz baltas papīra. Dabiskajam produktam pēc iztvaikošanas nevajadzētu atstāt tauku traipu. Tam raksturīgs saldens un sīvs aromāts ar rūgtuma piegaršu. Gatavais produkts ir bagāts ar derīgām vielām – limonēnu, aldehīdu, miecvielām, linalilacetātu, kumarīnu, baldriānskābi un sviestskābi.

Lavandas ēteriskā eļļa tiek novērtēta tās plašā darbības spektra dēļ, kas ļauj to izmantot gan medicīnā, gan kosmetoloģijā. Tā spēj cīnīties ar baktērijām un vīrusiem, mazināt spazmas un krampjus, anestizēt, nodrošināt diurētisku un nomierinošu efektu, uzlabot sirds darbību un asinsriti, tostarp smadzenēs, samazināt asinsspiedienu.

Pateicoties tik bagātīgam derīgo īpašību kopumam, to izmanto terapeiti, lai ārstētu SARS, kakla iekaisumu, pneimoniju. Ar tās palīdzību paaugstina imunitāti, stabilizē nervu sistēmas stāvokli, normalizē miegu, paātrina depresijas ārstēšanu, atbrīvojas no galvassāpēm. Lavandas eļļa ir efektīva, lai novērstu paātrinātu sirdsdarbību, reimatisma, paralīzes gadījumā.

Lietojot eļļu, brūces, apdegumi un citi ādas bojājumi sadzīst ātrāk un bez pēdām. Ar tās palīdzību uzlabojas asins mikrocirkulācija ādā, mazinās apsārtums, nieze un lobīšanās. Pateicoties spējai attīrīt un atjaunot ādu, eļļa ir kļuvusi par Nr.1 līdzekli kosmetoloģijā, tostarp matu kopšanā. Eļļu izmanto arī ginekologi sieviešu problēmu ārstēšanai.

Lietojums kosmetoloģijā

Lavandai ar pilnām tiesībām var piešķirt pirmo vietu starp kosmetoloģijā izmantotajiem augiem, jo, iespējams, tā spēj tikt galā ar gandrīz jebkuru problēmu šajā jomā. Auga pielietojuma loks kosmetoloģijā ir plašs, jo tam piemīt spēja novērst kairinājumus un cīnīties ar alerģiskām izpausmēm. Pateicoties savām pretiekaisuma un antiseptiskajām īpašībām, lavanda ir veiksmīga pūtīšu ārstēšanā, pēc kurām pat nepaliek pēdas, izlīdzinās rētas. Regulējot sebuma izdalīšanos un spēju sašaurināt poras, tā novērš jaunu pūtīšu rašanos.

Turklāt lavanda uzlabo asinsriti un izlīdzina grumbas. Lavandas eļļu izmanto ietīšanas sastāvos, izmantojot tās pretcelulīta īpašības. Tā ne tikai ārstē un baro ādu, bet arī stiprina matus un nagus, kā arī veiksmīgi tiek galā ar blaugznu ārstēšanu.

Kosmetoloģijā izmanto novārījumus un eļļas uzlējumus no žāvētām lavandas izejvielām un ēterisko eļļu. Turklāt pati ēteriskā eļļa ir tik koncentrēta, ka tā var izraisīt apdegumu, to var izmantot tikai kā papildu sastāvdaļu kopā ar citām vielām – eļļām, krēmiem utt. Gatavojot mājas kosmētikas līdzekļus, jāatceras, ka lavanda ir savdabīgs vadītājs, kas palīdz šiem pamata krēmiem un eļļām dziļāk iekļūt ādā, tāpēc tiem jābūt nevainojamas kvalitātes. Ja lavandas eļļu pirms lietošanas nedaudz uzsilda, tas pastiprina tās ārstniecisko efektu.

Kakla atjaunošanai

Sievietes vecums bieži vien ir redzams ne tik daudz uz sejas, cik uz kakla un dekoltē zonā – tieši šeit bieži var redzēt agrīnas grumbas. Lavandas eļļa spēj izlīdzināt un atjaunot ādu. Lai veiktu šo procedūru, 2 karotes medus jāsajauc ar 2 pilieniem ēteriskās eļļas un šis maisījums jāuzklāj uz pusstundu uz krūšu augšdaļas un kaklu.

Elastīgai ādai

Cīņa ar celulītu sievietēm dažkārt kļūst par ilgu un bezrezultātu. Lavanda ne tikai veiksmīgi tiek galā ar problēmu, bet arī savelk ķermeņa kontūras, atjaunojoši iedarbojas un novērš striju parādīšanos. Lai to panāktu, eļļā, ko izmanto parastajai masāžai, jāpievieno lavandas eļļa: 5 pilieni uz 10 ml masāžas eļļas. Kombinācijā ar lavandas vannām šī procedūra darbojas īpaši efektīvi.

Stipriem nagiem

Lai nagi pārstātu šķelties un kļūtu stipri, katru dienu jāierīvē viens piliens lavandas eļļas katrā naga plāksnē vienu minūti. Tādā veidā arī kutikula kļūs mīkstāka, un nagiem parādīsies veselīgs spīdums.

Smalkām rokām un veseliem nagiem

250 ml ūdens jāizšķīdina viena karote jūras sāls, jāiepilina 10 pilieni lavandas eļļas un šis sastāvs jāizmanto kā roku vanniņas. Pēc 15 minūtēm rokas jāizņem, jānosusina ar dvieli un jāuzklāj krēms.

Sejas ādai

2 pilieni lavandas eļļas jāiepilina bļodiņā ar 2 karotēm olīveļļas. Jāsamaisa un jāuzliek uz sejas. Pēc 20 minūtēm jānoskalo ar tīru siltu ūdeni.

Sejas maska pret grumbām

Ūdens peldē jāuzsilda karote medus, jānoņem no plīts, jāpievieno tam sakults olas baltums, 50 g jogurta, 3 pilieni lavandas eļļas, jāsamaisa. Maska jāuzliek uz sejas uz 15–20 minūtēm. Pēc tam jānomazgājas ar nedaudz siltu ūdeni.

Pretpinnes maska

Jāsakuļ olas dzeltenums, jāpievieno pāris pilieni ēteriskās eļļas, jāsamaisa. Maisījums jāizklāj pa seju un mierīgi jāguļ 15–20 minūtes. Pēc tam sastāvs jānoskalo ar tīru ūdeni.

Pret blaugznām

Tādā šampūna daudzumā, kā parasti matu mazgāšanai, jāiepilina 3–4 pilieni lavandas eļļas. Pēc tam jārīkojas kā parasti.

Maska matu augšanai

Lai mati labi augtu un blaugznas vairs nemocītu, jāsamaisa 3 pilieni lavandas eļļas un 2 karotes dadžu eļļas, maisījums jāizklāj pa visiem matiem un jāierīvē galvas ādā. Uz 40–50 minūtēm galva jāietin polietilēnā un siltumam – frotē dvielī. Šāda maska labi nomazgājas ar šampūnu.

Losjons

Vienā traukā jāsakrata 100 ml glicerīna, 150 ml ūdens, 100 ml laba degvīna un 10 pilieni lavandas eļļas. Jālieto ādas noslaucīšanai no rīta un vakarā.

Lavanda kulinārijā

Ja uz lavandu raugās tikai kā uz ārstniecības, parfimērijas vai kosmētikas līdzekli, tas nav gluži pareizi. Krievijas virtuvei tā ir brīnišķīga, bet pagaidām mazpazīstama dāma. Savukārt franču, spāņu un itāļu saimnieču arsenālā ir daudz kulinārijas recepšu, kurās šis augs tiek izmantots. Vidusjūras valstīs sausos lavandas ziedus samaļ pulverī un apkaisa gatavus ēdienus kā ar pipariem. Ungārijā pat gatavo saldējumu ar lavandu.

Augu var pievienot gan mērcei, gan zupai, gan desertam, ar to garšot gaļu un salātus – visur lavandas aromāts nāk par labu. Gaļa, kas marinēta ar lavandu un rozmarīnu, ir kļuvusi par vienu no bieži lietotiem Eiropas ēdieniem. Kulinārijas kompozīcija no medus un lavandas jau tiek uzskatīta par augstās virtuves klasiku; šādā savienībā tos izmanto pīrāgos, cep ar tiem cepumus un maizi, vāra želeju un ievārījumus, pievieno biezpienam. Bet lavandu jālieto ļoti uzmanīgi, nelielos daudzumos, pretējā gadījumā aromāts sabojās visu ēdienu.

Lavandas cukurs

Cukurtraukā ielieciet 3–4 lavandas ziedus, un pēc dienas lavandas cukurs būs gatavs. Tas iegūs interesantu smaržu un palīdzēs ienest dažādību vakara tējas dzeršanā.

Lavandas etiķis

Iemetiet 5–6 sausas lavandas ziedus puslitra etiķa pudelē. Ļaujiet ievilkties nedēļu. Etiķis uzsūks lavandas aromātu un būs pikanta piedeva salātiem vai mērcei.

Lavandas limonāde

Lai iegūtu 1 l limonādes, pietiek ar 1 tējkaroti kaltētas lavandas. Aplejiet to ar glāzi verdoša ūdens, samaisiet ar 5 ēdamkarotēm cukura un izkāš, kad atdziest. Izspiediet tur sulu no citrona. Sagrieziet otro citronu mazos gabaliņos. Skaistā krūzē ieberiet sasmalcinātu ledu, ielieciet sagrieztu citronu, ielejiet lavandas novārījumu. Pielejiet 750 ml gāzēta ūdens.

Vista ar lavandu

Marinādei jāņem pa 1 ēdamkarotei rozmarīna, timiāna, puscitrona sulas, pa 2 ēdamkarotēm olīveļļas un medus, 1 tējkarote sāls un puse tējkarotes lavandas ziedu. 1 kg vistas filejas marinējiet pāris stundas, pēc tam lieciet to uz grila.

Lavandas izmantošana ikdienā

Pateicoties savai patīkamajai smaržai, lavandas ēteriskā eļļa tiek plaši izmantota ikdienā. Jau mūsu vecmāmiņas glabāja kumodes stūrītī mazu maisiņu ar sausu lavandu, šī tradīcija ir veiksmīgi saglabājusies līdz mūsdienām. Šāds paciņš piesūcina ar ziedu aromātu visu, kas glabājas plauktos. Īpaši patīkami gulēt uz šādas gultas veļas. Otrs uzdevums, ko šādā veidā izdodas atrisināt, – padzīt no skapja kodes.

Turklāt šodien ikdienā tiek izmantota lavandas eļļas dezinficējošā īpašība, kādēļ to bieži pievieno veļas mašīnā mazgāšanas laikā. Gaisa aromatizēšanai un dezinficēšanai putekļsūcēja maisiņā ieliek vates disku, kas samērcēts eļļā.

Atbrīvoties no ledusskapja vai virtuves skapīšu nepatīkamajām smaržām palīdzēs to noslaucīšana ar sūkli, uz kura uzpilināta ēteriskā eļļa.

Ja mājās iededzat aromlampu ar lavandu, varat ne tikai piepildīt mājokli ar patīkamu smaržu, bet arī atbrīvoties no odiem un mušām. Bet, ja vāzē ievietojat ziemas sausu lavandas pušķi, viegls aromāts mājā būs nodrošināts uz ilgu laiku.

Kā audzēt lavandu mājas apstākļos

Daudzi gribētu uz savas palodzes ienest nelielu Vidusjūras daļiņu – kaut vai lavandas veidā. Gadiem ilgi tika uzskatīts, ka mājas apstākļos tās pastāvēšana nav iespējama, taču pieredzes ceļā kaislīgi augu mīļotāji atminēja tās audzēšanas noslēpumus dzīvoklī. Galvenais – rūpīga temperatūras kontrole un visu skaistules „kaprīžu“ izpilde.

Lavandas stādīšanai jāņem vismaz divu litru pods, tā diametram jābūt 30 cm. Apakšā jāuzliek drenāža, var izmantot keramzītu, sīkus oļus vai riekstu čaulas, jāsagatavo irdena smilšaina augsne ar sārmainu reakciju.

Augam piemērotas ir palodzes, kur ir pietiekami daudz spilgtas saules gaismas, pretējā gadījumā tas aizies bojā. Bieža laistīšana lavandai ir kaitīga, pietiek laistīt reizi nedēļā, bet rudeņu lietainajā laikā, kad gaisā ir paaugstināts mitruma saturs, – reizi 10 dienās. Ziemai lavandu nedaudz apgriež un noliek vēsā (bet ne aukstā!) vietā, laistīšanu samazina līdz vienai reizei 2 nedēļās.

Lai lavanda ilgi priecētu īpašnieku, tai nepieciešama regulāra papildu barošana, var izmantot tos mēslojumus, ko parasti lieto istabas augiem.

Kad auga sakne sasniegs poda dibenu, nekavējoties tas jāpārstāda, lai tas nesaslimtu. Izvēlas podu ar lielāku diametru, un pēc tam rīkojas saskaņā ar parastajiem augu pārstādīšanas noteikumiem. Starp citu, lavandas mīļotāji atzīmē, ka gaišos podos tā aug labāk nekā tumšos, jo tumšie spēcīgāk piesaista saules gaismu, un augsne stipri pārkarst, kas kaitē saknēm.

Ar ko noderīgs lavandas medus

Pastāv divi veidi medus, ko sauc par lavandas medu. Pirmais – dabīgais, ko bites savākušas no lavandas plantācijām. Tas ir rets, nav lēts, un tautas medicīna to vērtē ļoti augstu. Otrais – parasts medus, kas sajaukts ar lavandu un uzkarsēts. Tas atgādina dabisko tikai pēc smaržas, tam nav lavandas ārstniecisko īpašību.

Dabīgais lavandas medus ir neparasti skaists. Svaigs, nesen savākts produkts burtiski dzirkstī un pārplūst, it kā izkusis zelta stienis, kas nes lavandas aromātu. Pēc garšas tas ir salds, bet ne par saldu. Medus nekristalizējas līdz trim mēnešiem, bet, kad tas notiek, tas iegūst baltu krāsu un kļūst līdzīgs krēmam.

Lavandas medus pats par sevi var kalpot kā nomierinošs līdzeklis. Lieta tā, ka tas satur lielu daudzumu aminoskābes ar nosaukumu tirozīns, kas labvēlīgi ietekmē smadzenes. Medicīnā šo īpašību izmanto nervu sistēmas patoloģiju, piemēram, stresa, depresijas, Alcheimera vai Pārkinsona slimību, ārstēšanai. Tas palīdz tikt galā arī ar hroniskā noguruma sindromu.

Turklāt medus labi atbalsta organismu, kas novājināts pēc smagas slimības vai operācijas, palīdz cilvēkam ātrāk atgūt spēkus pēc sarežģīta prāta darba. Neskatoties uz to, ka tas ir salds produkts, tas samazina glikozes līmeni asinīs, kā arī samazina holesterīna daudzumu.

Medus no lavandas ir pārņēmis visas tās labākās īpašības, tāpēc to ir lietderīgi lietot, lai uzlabotu atmiņu un stimulētu smadzeņu darbību, kā arī svara samazināšanai, jo tas paātrina vielmaiņas procesus organismā, attīra no toksīniem un atkritumvielām. Medus palīdz dziedēt brūces, skrāpējumus un apdegumus mutē, iznīcina vīrusus un citus patogēnus organismus, kā arī labvēlīgi ietekmē gremošanu un sirds un asinsvadu darbību.

Lietošanas kontrindikācijas

Parasti ne sausā lavanda, ne lavandas eļļa neizraisa izteiktas alerģiskas reakcijas, taču joprojām ir iespējami individuālas nepanesības gadījumi. Šādos gadījumos augs ir kontrindicēts jebkādā formā.

Grūtniecēm, barojošām mātēm un bērniem līdz 12 gadu vecumam lavandu nedrīkst lietot iekšķīgi.

Lavandai piemīt labas žults izvadīšanas īpašības, un tas var kaitēt cilvēkiem, kuri cieš no žultspūšļa slimībām, kas saistītas ar tā motorikas traucējumiem un akmeņu klātbūtni. Ja ir paaugstināts kuņģa sulas skābums, no auga lietošanas iekšķīgi arī jāatsakās, jo tas var izraisīt grēmas. Tā kā lavandai piemīt spēja pazemināt asinsspiedienu, hipotoniķiem to lietot nedrīkst. Tāpat būs jāatsakās no lavandas, ja ārsts ir izrakstījis jodu saturošu medikamentu lietošanu.

Ja tiek ievēroti šie ieteikumi un netiek pārsniegtas norādītās devas tās lietošanā, augs dos tikai labumu. Ja normas tiek pārsniegtas, iespējamas blakusparādības, piemēram, vājums, slikta dūša, paātrināta sirdsdarbība, reibonis, svīšana, drebuļi un pat krampji.

Lavandas fotogrāfija