Kalanhoe: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Kalanhoe bieži sauc par mājas žeņšeņu vai istabas ārstu.

Ķīmiskais sastāvs

Kalanhoe ir augs, bagāts ar dažādām derīgām vielām. Tā lapās atrodas sarežģīti ogļhidrāti, polisaharīdi, kas ir galvenie enerģijas avoti, flavonoīdi, kas pēc sastāva ir ļoti tuvi cilvēka hormoniem. To sastāvā ir daudz organisko skābju (citronskābes, ābolskābes, skābeņskābes, etiķskābes), kas uztur skābju-sārma līdzsvaru organismā.

Augā ir arī C un P vitamīni, miecvielas, sirds glikozīdi un liels daudzums minerālvielu, tostarp kalcijs, magnijs, alumīnijs, dzelzs, varš, silīcijs, mangāns. Katra no šīm vielām ir ārkārtīgi nepieciešama normālai organisma darbībai.

Kā izskatās kalanhoe

Bieži vien cilvēki strīdas savā starpā par istabas augu. Viens norāda uz ziedu ar asu lapu un saka, ka tas ir kalanhoe. Otrs nepiekrīt: viņš saka, ka kalanhoe lapām ir gludi noapaļotas malas. Visbiežāk taisnība ir abiem strīdētājiem: šajā ģintī botāniķi pieskaita gandrīz 200 augu sugu, un tās ļoti atšķiras viena no otras! Daži ir milzīgi koki gandrīz 4 m augsti, citi – pavisam mazi krūmiņi, kuru augstums nepārsniedz 20 cm.

Gan lapas, gan stublāji tiem atšķiras viens no otra: gan pēc izmēra, gan formas, gan krāsas, kas var būt sulīgi zaļa, bet var būt arī gandrīz zila.

Sugas

No šīs kalanhoe sugu daudzveidības ārstniecības nolūkos tiek izmantotas tikai trīs – Kalanhoe Degremona, Kalanhoe spalvainā un Kalanhoe Blosfelda.

1. Kalanhoe Degremona – šo ziedu vecmāmiņas mēdza saukt par ķirurgu bez naža un obligāti audzēja uz savas palodzes, jo bija labi informētas par tā ārstnieciskajām spējām. Un līdz pat šai dienai tieši to biežāk nekā citas sugas izmanto ārstēšanai mājas apstākļos. Šim augam lapas ir ādainas, iegarenas formas, spīdīgas, nedaudz saliektas gareniski uz pusēm, ar smailu galu un sīkiem zobiņiem pa visu lapas perimetru. Uz šiem zobiņiem izaug daudz sīku augu, kuriem, neskatoties uz to mazajiem izmēriem, ir pilnīgi izveidots izskats – pat ar savām saknēm. Kad šie augi nokrīt, tie lieliski iesakņojas un sāk dzīvot savu dzīvi. Šo neziedošo kalanhoe sugu parasti tur mājās tieši tā ārstniecisko īpašību dēļ.
2. Kalanhoe spalvainā – arī diezgan biežs istabas palodžu iemītnieks. To audzē dekoratīvuma dēļ, un visbiežāk pat nenojauš, ka patiesībā tas ir noderīgs. Bet tie, kas zina par tā ārstnieciskajām īpašībām, tam devuši nosaukumu mājas žeņšeņs. Šis augs zied, lai gan dzīvoklī tas reti izmet ziedus. Tie ir sīki – nedaudz mazāki par 1 cm, ir rozā-dzeltenīgā krāsā un sakopoti ziedkopās, kas atrodas lapu žāklēs. Pašas lapas ir lielas, dažreiz tās izaug garumā līdz 20 cm, platumā – līdz 12 cm. Lapu malas ir robainas, robiņos veidojas pumpuri, kurus izmanto auga pavairošanai. Šis kalanhoes veids tiek audzēts rūpnieciskā mērogā, lai iegūtu zāles zobārstniecībai, ķirurģijai, ginekoloģijai.
3. Kalanhoe Blosfelda – trešais veids, plaši izplatīts mājās un piemērots lietošanai ārstniecības nolūkos. Tas ļoti dekoratīvi zied ar baltiem, sarkaniem vai oranžiem sīkiem ziediem, kas sakopoti diezgan ievērojamās ziedkopās. Parasti uzzied ziemā un priecē ar spilgtiem ziediem gandrīz līdz maijam. Kalanhoe Blosfelda lapas nav ļoti lielas – apmēram 5 cm, bet sulīgas, spīdīgas un gaļīgas.

Šie trīs veidi praktiski sakrīt savās ārstnieciskajās īpašībās un var tikt izmantoti vienu un to pašu slimību ārstēšanai.

Puķu audzētāji, kas ir kaislīgi kalanhoes cienītāji, audzē vēl vairākus šī auga veidus, bet tiem vairs nav praktiskas nozīmes un tos neizmanto dziedniecisko līdzekļu pagatavošanai.

Vākšana un uzglabāšana

Tā kā kalanhoi audzē mājās visu gadu, nav īpašas vajadzības sagatavot kilogramus auga krājumiem. Jebkurā gadalaikā var pieiet pie palodzes un noplūkt vajadzīgo lapiņu, ja tas steidzami nepieciešams.

Ja tomēr pieņemts lēmums sagatavot dziedniecisku sastāvu plānveida ārstēšanai, nedēļu pirms izejvielu vākšanas jāpārtrauc auga laistīšana. Pēc šī termiņa beigām lapas jānogriež (vislabāk izvēlēties tās, kas aug apakšā), jānomazgā, jānoslauka ar dvieli un jāieliek ledusskapī vēl uz 5–7 dienām. Lai tās paguļ augļu atvilktnē: tādējādi tiek iedarbināti bioloģiskie mehānismi derīgo īpašību izstrādei un uzkrāšanai. Un tikai pēc tam var pagatavot novārījumus, tinktūras, uzlējumus un citas zāles, kā arī izspiest sulu.

Kalanhoe ārstnieciskās īpašības

Pateicoties lielajam vitamīnu, mikroelementu un citu dabas vielu daudzumam, kalanhoei ir plašs derīgo īpašību saraksts, kas ļauj augu izmantot medicīniskiem nolūkiem. Proti, tas spēj iznīcināt bīstamus mikroorganismus, proti, tam piemīt baktericīdas īpašības. Kalanhoe var apturēt baktēriju augšanu, citiem vārdiem sakot, tai piemīt bakteriostatiskas īpašības.

Praksē tiek izmantota tā spēja kavēt iekaisuma procesu, apturēt asiņošanu, izvilkt no brūcēm atmirušos audus (tādēļ radies nosaukums „ķirurgs bez naža”) un dziedēt bojājumus. Medicīna to izmanto dažādās jomās. Piemēram, otorinolaringologi ar šo augu ārstē angīnas, rinītus, augšžokļa dobuma iekaisumus, sinusītus. Gripa, akūtas elpceļu slimības un akūtas vīrusu elpceļu infekcijas ir arī šī auga pielietojuma jomā. Stomatoloģijā auga īpašības izmanto cīņā pret stomatītu, gingivītu un periodontozi. Tas palīdz arī risināt ādas problēmas un ārstē ekzēmu, pūtītes, psoriāzi.

Augs ļoti plaši tiek izmantots dažādu brūču, čūlu, eroziju, plaisu, vēnu varikozās paplašināšanās ārstēšanā.

Sievietēm

Kalanhoju veiksmīgi izmanto arī ginekoloģisko slimību ārstēšanā. Tā spēj palīdzēt dzemdes kakla erozijas dzīšanā, mazināt dzemdes kakla kanāla gļotādas iekaisumu (jeb cervicītu). Pēc dzemdībām ārstniecības auga sula veicina starpenes plīsumu un dziļu plaisu straujāku sadzīšanu. Šim nolūkam ieteicams uz dažām minūtēm uzlikt uz brūces marles salveti, kas samērcēta sulā, iepriekš iesmērējot ādu ap plaisu ar furacilīna ziedi vai sintomicīna emulsiju. Parasti šādām procedūrām pietiek ar 5 dienām.

Sadziedēt sprauslu plaisas, kas bieži rodas sievietēm tūlīt pēc dzemdībām, kuras tikai sāk barot bērnu ar krūti, arī palīdzēs Kalanhoja. Šim nolūkam tās sula jāpilina uz sprauslām 4 līdz 5 reizes dienā. Visērtāk ir izmantot pipeti. Plaisas izzudīs aptuveni pēc 6–7 dienām.

Ārstniecības augā esošie flavonoīdi palīdzēs vieglāk pārdzīvot nepatīkamos simptomus pirmsmenopauzes un pēcmenopauzes periodā. Pēc savas struktūras tie ir līdzīgi sieviešu dzimumhormoniem un spēj samazināt lipīdu daudzumu asinīs un vājināt oksidatīvo procesu ātrumu, tādējādi padarot organisma novecošanās procesu vienmērīgāku un mazāk sāpīgu.

Vīriešiem

Šīs dabīgās zāles veiksmīgi var lietot ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Konkrēti, tas palīdz uzlabot pašsajūtu prostatas adenomas un prostatīta gadījumā, kas nereti sastopams vīriešiem, kuri maz kustas un kuriem ir liekais svars. Šo iemeslu dēļ iegurņa orgānos tiek apgrūtināta asinsrite, kas arī kļūst par slimības cēloni. Ārstēšanai izmanto vai nu svaigas Kalanhojas lapas, vai spirta tinktūru. Lapu var pielikt pie sāpošās vietas veselu, no tinktūras veidot kompreses.

Tāpat, pateicoties augā esošajiem flavonoīdiem, tas kļūst par labu profilaktisku līdzekli, kas novērš prostatas vēzi. Kalanhojas derīgums ir apstiprināts pētījumos. Atsevišķi savienojumi spēj novērst prostatas vēža attīstību. Flavonoīdu labvēlīgās īpašības vīriešiem apstiprināja pētījums, kas pierādīja, ka šīs slimības risks samazinās par 30%, ja regulāri košļā Kalanhojas lapiņu.

Grūtniecības laikā

Katra grūtniece, cenšoties pasargāt gaidāmo mazuli no ķīmisko medikamentu negatīvās ietekmes, saaukstēšanās gadījumā cenšas atrast tautas līdzekļus ārstēšanai. Šajā gadījumā labs palīgs būs kalanhoe: tā sulu var lietot iesnu ārstēšanai. Lai neizraisītu gļotādas apdegumu, sulu labāk atšķaidīt uz pusi ar vārītu ūdeni. Iegūtos pilienus nepieciešams iepilināt degunā no rīta un vakarā. Rezultātā gļotu izdalās daudz mazāk, sieviete iegūst iespēju brīvi elpot.

Tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens vai ir nosliece uz to, šis līdzeklis jālieto ļoti uzmanīgi. Tāpat iespējama individuāla auga nepanesamība.

Bērniem

Ārstēt iesnas bērniem ar kalanhoe palīdzību ir daudzgadīga tradīcija; dažās ģimenēs šo metodi izmanto vairākās paaudzēs. Ir svarīgi atcerēties, ka zīdaiņiem līdz viena gada vecumam kalanhoe nevajadzētu lietot. Vecākiem bērniem var iepilināt tikai auga novārījumu, bet ne sulu. Kad bērns paaudzies un sasniedzis 10 gadu vecumu, var sākt gatavot pilienus no sulas, taču obligāti jāatšķaida ar vārītu ūdeni vienādās daļās. Labi palīdz arī vates tamponiņi, kas samērcēti šajos pilienos – tos var ievietot katrā nāsī uz 5–6 minūtēm no rīta un vakarā. Bērnu pilieniem nedrīkst pievienot citu augu sulu, piemēram, alvejas vai sīpolu.

Pirms ārstnieciskā šķidruma iepilināšanas bērna degunā jāveic jutīguma tests – jāiepilina viens piliens uz elkoņa iekšējās virsmas un jānovēro, vai neparādās apsārtums. Šis noteikums attiecas uz visu vecumu bērniem un visām zāļu formām – gan sulu, gan novārījumu.

Ārsti neiesaka lietot šī auga preparātus, ja bērnam ir paaugstināta temperatūra.

Vecākiem jāsaprot, ka pilieni no kalanhoe palīdz tikai pie iekaisušām adenoidām, saaukstēšanās, akūtām elpceļu slimībām vai vīrusinfekcijām. Ar tiem nevar atbrīvoties no alerģiskām vai fizioloģiskām iesnām – šādos gadījumos jāmeklē citi līdzekļi.

Svara samazināšanai

Skaidrs efekts svara samazināšanai no kalanhoe nav novērots, bet, ja to izmanto kā stiprinošu un gremošanu uzlabojošu līdzekli, tas ir piemērots iekļaušanai kompleksā svara samazināšanas programmā.

Kalanhoe tautas medicīnā

Cukura diabēta gadījumā

Ja pacients ar cukura diabētu konsultēsies ar ārstu par kalanhoe lietderību diabēta gadījumā, ārsts noteikti paskaidros, ka šīs slimības gadījumā organisms pastāvīgi jāapgādā ar kalciju, kura pietiekamā daudzumā ir auga lapu sulā. Ja pacients kalanhoe panes normāli, var droši lietot to dienā pa vienai ēdamkarotei. Galvenais – nepārspīlēt un necensties palielināt devu. Tas pozitīvi neietekmēs cukura diabēta gaitu, bet sev var nodarīt kaitējumu.

Sulai var pievienot insulīnu un lietot šo sastāvu mēneša garumā. Tomēr vispirms jākonsultējas ar ārstu.

Turklāt tiem, kas cieš no diabēta, bieži ir problēmas ar kājām. Pat vismazākā trauma, skramba vai tulzna var izraisīt lielu infekcijas procesu un pārvērsties par trofisku čūlu. Šādas čūlas ārstē arī ar kalanhoe sulu, kas sajaukta ar novokaīnu, lanolīnu un furazolidonu.

Ar šo līdzekli slimās vietas jāziež līdz 4 reizēm dienā. Sākumā pēc procedūras čūla samērā stipri dedzinās un tirps, bet pēc 7 minūtēm sāpīgās sajūtas pāries.

Čūlām var likt kompreses, izmantojot kalanhoe sulu ar alvejas sulas piedevu. Vienādās daļās jāsajauc sulas, tajās jāsamērcē marles saite un jāpieliek pie brūces.

Gastrīta gadījumā

Gastrītu ārstē, lietojot kalanhoe sulu iekšķīgi. Tā labvēlīgi ietekmē kuņģa gļotādu, mazinot un pēc tam noņemot iekaisuma procesu, veicina audu atjaunošanos un mazina sāpju sajūtas. Lai atvieglotu gastrīta gaitu, var dzert pa tējkarotei sulas 3 reizes dienā.

Ja sulu sajauc uz pusēm ar kadiķogu, zeltenes un trīslapu ūdenspupas lapu uzlējumu un pēc tam dzer šo līdzekli pa ēdamkarotei, pastiprinās kuņģa sekrēcijas darbība, atvieglosies pārtikas sagremošanas process. Tāpēc dziedinošais sastāvs jālieto pirms ēšanas.

Zarnām

Zarnu problēmu ārstēšanai jāsagatavo spirta tinktūra: pilnīgi sausā tumšā stikla burkā jāieber sasmalcinātas lapas apmēram trešdaļu tilpuma un jāuzpilda trauks līdz augšai ar spirtu. Aizkorķētā veidā jāuzstāj nedēļu, pēc izkāšanas jāuzglabā tādā pašā tumšā stikla traukā. Lietot ne tikai ārstēšanai, bet arī profilaksei pret gastroduodenītu, kolītu un enterokolītu: dienas deva – tējkarote 15–20 minūtes pirms katras pilnvērtīgas ēdienreizes (uzkodas neskaitās).

Lai atvieglotu stāvokli akūta kolīta gadījumā, tinktūra jāsajauc ar pelašķu zāles novārījumu. Šis līdzeklis iedarbojas maigāk, un garša nav tik asa. Ēdamkaroti zāles jāaplej ar nelielu glāzi ūdens, jāvāra uz lēnas uguns 10 minūtes un, kad atdziest, jāizkāš novārījums. Tinktūra jāatšķaida ar novārījumu uz pusēm, jālieto no 5 līdz 7 reizēm diennaktī pa ēdamkarotei. Sāpes mazināsies, izkārnījumi normalizēsies, uzlabosies apetīte un ķermeņa stāvoklis kopumā.

Hroniska kolīta saasinājumus var novērst, lietojot šādu līdzekli: ņemt vienādās daļās kalanhoe un ceļteku lapas, tās izlaist caur gaļas mašīnu un aplejot ar pavisam nelielu ūdens daudzumu – tā, lai tas tikai pārklātu lapu maisījumu. Pēc 20 minūtēm šķidrumu izspiest un dzert dziedinošo sastāvu pa ēdamkarotei 3 reizes dienā. Pēc kursa, kas ilgst 15–20 dienas, jāveic mēneša pārtraukums.

Aknām

Visas aknu un to pavadošās žultspūšļa darbības problēmas parasti rodas iekaisuma procesu dēļ, kā rezultātā tiek traucēta žults veidošanās, parādās dažādi sastrēguma fenomeni.

Šo problēmu gadījumā palīdzēs maisījums, kurā ir kalanhoe. Jāņem kliņģerītes, diļļu sēklas, kalanhoe bērni, kadiķa augļi (pa 2 ēdamkarotēm). Jāpievieno kumelītes, zemenu ogas, mežrozītes, kosas, kukurūzas drīksnas (pa 4 ēdamkarotēm). Jāaplej 3 ēdamkarotes maisījuma ar puslitru verdoša ūdens, jāuzstāj pusotru stundu, jāizkāš un jālieto pa pilnai glāzei 15 minūtes pirms ēšanas 3 reizes dienā.

Vēl viens maisījums: jāņem ēdamkarote asinszāles un tikpat daudz kalanhoe bērnu uz glāzi verdoša ūdens. Jāaplej un jāuzstāj 2 stundas. Jāpievieno tējai pa ēdamkarotei. Jālieto kursu no 5 līdz 7 dienām.

Svarīgi: pirms aknu maisījumu lietošanas jāveic ultrasonogrāfija!

Hemoroidu gadījumā

Sastāvu ar kalanhoe lietošana hemoroīdu ārstēšanai balstās uz tā spēju mazināt iekaisumu, normalizēt asinsriti un mazināt sāpes. Šim nolūkam var veidot kompreses, losjonus vai vannas.

Jāpiesūcina marles salvete ar auga sulu un uzmanīgi jāpieliek pie iekaisuša un palielināta hemoroīda mezgla. Jātur dziedinošais sastāvs uz sāpīgās vietas no 15 līdz 20 minūtēm.

Labi palīdz pret hemoroīdiem vannas. Tām jāsajauc pusglāze sulas ar uzlējumu no šāda ārstniecības augu komplekta: kosas (30 g), ozola miza (50 g), baldriāna sakne (20 g). Lai iegūtu uzlējumu, pietiek ar vienu ēdamkaroti maisījuma. Jāaplej to ar pusglāzi verdoša ūdens. Pēc stundas ievilkšanās dziedinošais sastāvs ir gatavs. Jāielej ar kalanhoe sulu sajauktais uzlējums traukā ar siltu ūdeni (tas nedrīkst būt karsts!) un jāiesēžas tajā uz 15 minūtēm.

Uz hemoroīda mezgliem diezgan labi iedarbojas ziede no kalanhoe sulas un vazelīna, kas ņemti proporcijā 1:3.

Pret prostatītu

Prostatas iekaisuma ārstēšanai izmanto spirta tinktūru. Jāņem 100 g lapu un jāaplej tās ar 200 ml spirta. Jāizkāš zāles pēc 10 dienu ievilkšanās tumšā vietā. Jālieto zāles iekšķīgi – pirms brokastīm pa tējkarotei, kā arī stundu pirms nakts miega. Tiklīdz jūtams stāvokļa uzlabojums, devu labāk samazināt.

Var izmantot citu tinktūras lietošanas shēmu – dzert 1 reizi dienā, tukšā dūšā, bet līdzekļa daudzumu palielināt līdz 1,5 tējkarotēm. Šajā gadījumā turpināt lietošanu līdz pilnīgai simptomu izzušanai.

Katrs pacients izvēlas sev piemērotu ārstēšanas veidu – bet tikai pēc konsultācijas ar ārstu.

Profilakses nolūkos ieteicams katru dienu košļāt svaigas kalanhoe lapas gabaliņu.

Pret klepu

Ja nomoka paroksizmāls ilgstošs klepus, palīdzēs kalanhoe sulas maisījums ar izkausētu sviestu proporcijā 1:1. Pirms brokastīm, pusdienām vai vakariņām jādzer pa ēdamkarotei šī līdzekļa.

Vēl viens sens vecvectēva, bet uzticams paņēmiens: nogriezt melnā rutka dibenu, izveidot tajā iedobi un ielikt tajā ļoti smalki sagrieztas kalanhoe lapas un karoti medus. Apsedz iedobi ar nogriezto dibenu un ieliec rutku ledusskapī. Kad izdalīsies sula, nolej to un izdzer ēdamkaroti pirms ēšanas. Rutku var izmantot atkārtoti, bet kalanhoe labāk sasmalcināt no jauna.

Pret iesnām

Brīnišķīgs līdzeklis pret iesnām tiek iegūts, sajaucot kalanhoja un alveju. Nepieciešams sajaukt vienādās daļās šo divu augu sulu. Jūs varat sagatavot vienreiz dienas devu un uzglabāt ledusskapī. Katrā nāsī iepiliniet pa 3 pilieniem.

Kalanhoja ir lieliski pierādījusi sevi iesnu ārstēšanā, arī duetā ar sīpolu – abu augu sulu arī jāsajauc uz pusēm. Tomēr ne katram šis diezgan agresīvais maisījums derēs – tas var apdedzināt gļotādu. Tāpēc pirms iepilināšanas degunā Jums jāuzklāj sastāvs uz elkoņa iekšējās krokas. Ja nerodas apsārtums, varat droši to lietot cīņai pret iesnām.

Vēl viens variants mājas pilieniem pret iesnām – kalanhojas sula ar asinszāles vai melisas novārījumu. Šķidrumus sajauc vienādās daļās. Šāds sastāvs ne tikai ļauj normāli elpot, bet tam ir arī pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība.

Šie līdzekļi ir piemēroti tikai pieaugušajiem – bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem, tie var apdedzināt gļotādu. Bērniem iesnas labāk ārstēt ar kalanhojas novārījumu.

Sinusīta gadījumā

Ja saaukstēšanās vai akūta elpceļu vīrusu infekcija ir aizgājusi pārāk tālu un pacientam diagnosticēts sinusīts, jāārstējas ar kalanhojas un alvejas tinktūru: 3 reizes dienā iepilināt pa 2 pilieniem. Galva šajā laikā jāatliec atpakaļ.

Lai ārstēšana noritētu ātrāk, papildus vienu reizi dienā, labāk pirms gulētiešanas, var ievietot nāsīs uz 5–6 minūtēm vates tamponiņus ar uzklātu ziedi. To arī ir viegli pagatavot mājas apstākļos: jāsajauc ēdamkarote kalanhojas sulas ar 50 g vazelīna un tikpat daudz lanolīna.

Ja iekaisums izplatījies uz vairākiem deguna blakusdobumiem un attīstījies sinusīts, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka ziede. Tās pagatavošanai iepriekšējai receptei jāpievieno pa tējkarotei alvejas, sīpola un ciklamena saknes sulas, samaisīt un iegūtajā maisījumā ielikt Višņevska ziedi (10 g). Ārstēšana ar šo sastāvu jāveic 3 reizes dienā. Kopējais kurss ilgst 25–30 dienas.

Locītavām

Jāatceras: sastāvus ar kalanhoju locītavu problēmu ārstēšanai lieto tikai ārīgi! Šajā gadījumā tie neizraisīs komplikācijas, būs labvēlīgi, uzlabos kustību aktivitāti, novērsīs iekaisumu un sāpes.

Lai pagatavotu sastāvu beršanai, 4 ēdamkarotes sasmalcinātu lapu jāaplej ar puslitru spirta stikla vai emaljētā traukā. Cieši noslēgtā traukā jāuzglabā sastāvs apmēram divas nedēļas. Gatavo līdzekli uzglabāt ledusskapī un berzēt ar to sāpīgās locītavas – vienu reizi dienā.

No sāpēm var atbrīvoties ar kompresi, kurai sajauc spirta tinktūru ar krītu un vienu līdz divām karotēm kefīra. Jāpanāk, lai pēc konsistences maisījums būtu līdzīgs skābam krējumam.

Vakarā, pirms došanās gulēt, jāieziež sāpīgā locītava ar sagatavoto līdzekli, jāapklāj ar polietilēna plēvi un jāaptin ar pārsēju vai piemērotu audumu. Jāguļ ar šādu kompresi visu nakti.

Var pagatavot vēl vienu maisījumu beršanai: samaisiet vienādās proporcijās medu, kalanhoes sulu un sarīvētu melno rutku. Pirms šī līdzekļa lietošanas ļaujiet tam nostāvēties pāris stundas.

Labs efekts tiek iegūts, berzējot ar maisījumu no sulas un sarīvētu (vai gaļasmašīnā samaltu) mārrutku.

Pret varikozi

Uz vēnām labu iedarbību nodrošina kalanhoes spirta tinktūra, kas stimulē asinsriti kājās. Tāpēc tiem, kas cieš no varikozām vēnām, var ierīvēt kājās no apakšas uz augšu – no pēdām līdz augšstilbiem – kalanhoes tinktūru. Tā uzlabo asins mikrocirkulāciju, tādējādi var ievērojami samazināt asinsvadu zvaigznīšu skaitu. Smaguma sajūtas atvieglošana kājās, sāpju mazināšana un krampju atbrīvošanās neliks ilgi gaidīt. Lai iegūtu ilgstošu dziedināšanas efektu, procedūras ar tinktūru jāveic vismaz četrus mēnešus.

Tinktūra jāsagatavo no 2 ēdamkarotēm sasmalcinātu kalanhoes lapu un puslitra degvīna. Maisījumu jāievilkt 10–12 dienas, apmaisot aptuveni reizi dienā.

Saaukstēšanās gadījumā

Lai atbrīvotos no mikrobiem un vīrusiem, ļoti labi ir košļāt kalanhoes lapas. Tas, starp citu, palīdzēs mīkstināt kaklu un atvieglot klepu.

Klepu var ārstēt, lietojot sulu, kas atšķaidīta uz pusi ar vārītu ūdeni. Pietiek ar divreizēju lietošanu dienā pa pusei ēdamkarotes. To pašu maisījumu var izmantot arī kā deguna pilienus. Saaukstēšanās gadījumā jāpilina pilieni – 3 līdz 4 reizes dienā. Ja pilieniem pievieno nedaudz alvejas sulas, tad šāds maisījums darbosies ātrāk un maigāk.

Pret kārpām

Kārpas un papilomas var izārstēt, izmantojot kalanhoes lapas un sulu. Labāk izmantot ārstniecības augu pēc tam, kad tas divas nedēļas atradies ledusskapī. Ir vairāki veidi, kā atbrīvoties no šīm ādas problēmām.

1. Pirmkārt, var vienkārši no rītiem un vakariem ierīvēt kārpā kalanhoes sulu. Jau otrajā dienā būs redzams, kā veidojums sāk reaģēt uz ārstēšanu, mainot krāsu.
2. Otrkārt, kā glābjošu līdzekli var izmantot kalanhoes spirta tinktūru. Tās pagatavošanai samaisiet 100 ml degvīna ar 3 ēdamkarotēm smalki sagrieztu auga lapu. Pēc nedēļas ievilkšanas tumšā siltā telpā ārstnieciskais līdzeklis ir gatavs. Ierīvējiet to kārpā no rītiem un vakariem, līdz tā pazūd.
3. Treškārt, kārpas var uzvarēt ziede, kas pagatavota no kalanhoes sulas. To jāsajauc ar olīveļļu, un eļļas jāņem 2 reizes vairāk nekā sulas. Iegūto maisījumu pusstundu jātur uz ūdens vannas, nepārtraukti maisot. Kad atdzisis, to var ierīvēt ādas veidojumos.

Lai kalanhoe darbotos efektīvāk, pirms jebkuras no minētajām procedūrām kārpa jāieziež ar vērmeles, struteņu vai kliņģerīšu novārījumu.

Angīnas gadījumā

Kalanhoe pilienus ar aloju, kas sagatavoti iepilināšanai degunā pret iesnām, var izmantot arī kakla iekaisuma (angīnas) un tonsilīta ārstēšanai. Skalošanai pilieni jāatšķaida ar vienādu daudzumu vārīta ūdens – un šķīdums ir gatavs. Lai ārstētu ne tikai kaklu, bet arī nazofarneksu, šo atšķaidīto šķīdumu var iepilināt degunā 4–5 reizes dienā – katrā nāsī pa 2 pilieniem. Šādu sastāvu var lietot arī bērnu ārstēšanai.

No apdegumiem

Pie apsaldēšanās var vienkārši pilināt kalanhoe sulu uz bojātās sāpīgās vietas. Procedūru atkārtot 3 līdz 4 reizes dienā.

Sulu var neizspiest, bet izmantot veselu auga lapu, pieliekot to brūcei un nostiprinot ar pārsēju. Pēc 4 stundām lapu nomainīt un ņemt svaigāku.

Ja brūce ir pietiekami plaša un ar vienu lapu nepietiek, var piesūcināt marles salveti ar sulu un pielikt to. Šāds pārsējs jānoņem pēc 5 stundām.

Pret herpesu

Niezi un dedzināšanu herpetiskas dabas izsitumos var mazināt ar kalanhoe sulu, pateicoties tās imūnstimulējošajai un antiseptiskajai iedarbībai. Sulas iedarbību var pastiprināt, pievienojot nedaudz medus. Šāds sastāvs der ne tikai izsitumu eļļošanai, bet arī iekšķīgai lietošanai.

Sulu var neizspiest, bet izmantot sasmalcinātas lapas. Lai to izdarītu, jāņem vienādi daudzumu lapu masas un medus, jāsamaisa sastāvdaļas un jāļauj ievilkties 10 stundas. Šīs gardās zāles jāēd pa ēdamkarotei 3 līdz 4 reizes dienā.

No zobu sāpēm

Kalanhoe sulas iedarbība ir ļoti līdzīga novokaīnam, tāpēc to var izmantot zobu sāpju neitralizēšanai. Sasmalcinātas lapas jāpieliek pie vaiga, jāpārklāj ar polietilēna plēvi un jāaptin ar siltu šalli, lai paātrinātu pretsāpju procesu.

Sāpes mazina spirta tinktūra arī pie dažādām mutes dobuma problēmām – stomatīta, gingivīta un periodontīta. Skalošanu var veikt tikai ar spirta tinktūru vai atšķaidīt to ar kalmes tinktūru. Skalošanas vietā var veikt aplikācijas: piesūcināt marles salvetes ar auga sulu un pielikt pie smaganām.

Pie stomatīta labu iedarbību nodrošina tamponi, kas samērcēti ar kalanhoe sulu. Šāda procedūra jāatkārto līdz 4 reizēm dienā, turot tamponus apmēram 10–12 minūtes. Atvieglojums iestāsies diezgan ātri.

Kalanhoe ārstniecisko maisījumu veidi

Uzlējums

Lai pagatavotu uzlējumu, sasmalcinātas kalanhoe lapas jāaplej ar verdošu ūdeni emaljētā katliņā. Ārīgai lietošanai proporcijām jābūt 1:5, iekšķīgai – 1:10. Pēc tam sastāvs jākarsē ūdens peldē 15 līdz 20 minūtes zem slēgta vāka.

Uzlējumu var izmantot kā kompreses apdegumu, strutojošu brūču, varikozu vēnu paplašināšanās un ādas problēmu ārstēšanai. Ar to skalo kaklu un muti iekaisuma gadījumos.

Iekšķīgi šo sastāvu ieteicams lietot gremošanas sistēmas slimību ārstēšanai un ginekoloģisko problēmu novēršanai. Tas ir labi pierādījies arī gastrīta ar pazeminātu skābumu un hroniska kolīta gadījumos. Pie kolīta uzlējumu ieteicams lietot pusstundu pirms ēšanas divas reizes dienā mēneša garumā.

Tinktūra

Uz spirta gatavotai tinktūrai ir diezgan ilgs derīguma termiņš – gads. Tāpēc šīs zāles var sagatavot uzreiz vairāk. Jāņem ledusskapī nostāvējušās lapas, tās jāsagriež un jāpiepilda ar tām puslitra pudele, turpat jāielej spirts vai degvīns. Pudele cieši jāaizvāko un jānoliek uz nedēļu tumšā vietā. Šajā laikā tā jāsakrata 6–7 reizes. Pēc tam maisījums jāfiltrē, jāpārlej citā stikla traukā un jānovieto ledusskapī līdz vajadzības brīdim. To var izmantot varikozu vēnu un strutainu iekaisumu ārstēšanai.

Novārījums

Šis novārījums, kas tautā tiek saukts par šķaudošo līdzekli, var ārstēt iesnas bērniem, kas jaunāki par trim gadiem. Lai to pagatavotu, 4–5 auga lapas jāaplej ar 100 ml ūdens un jāuzvāra uz lēnas uguns. Noņemt un atstāt vēl uz stundu, pēc tam izkāst un pārliet stikla traukā. Iepilināt pa vienam pilienam katrā nāsī. Parasti pēc iepilināšanas mazulis nošķaudās. Tā ir normāla reakcija uz zālēm. Iesnas pēc šādas ārstēšanas pāriet pēc divām trīs dienām.

Ziede

Kalanhoe ziede ir diezgan populāra. To uzziež uz izgulējumiem, apstrādā brūces un fistulas. Ja uzliek salveti ar ziedi uz strutaina iekaisuma, apsaldētas vietas vai iesmērē izsitumus uz ādas, tā diezgan ātri tiks galā ar asām sāpēm. Kosmetologi izmanto ziedi, lai atbrīvotos no pūtītēm un izgaismotu tumšus plankumus. Šis līdzeklis ir labs arī pacientiem ar varikozām vēnām. Pat iesnas var ārstēt ar ziedi: šādos gadījumos katra nāse no iekšpuses jāapstrādā ar zālēm, kas uzklātas uz vates kociņa. Gripas un akūtu elpceļu infekciju epidēmijas laikā šāds paņēmiens pasargās no vīrusa.

Lai pagatavotu ziedi, jāņem ēdamkarote Kalanhoe sulas un jāpievieno tai 100 g lanolīna un pa 0,25 g novokaīna un furazolidona. Visu kārtīgi jāsamaisa, lai sastāvs beigās iegūtu bieza krējuma konsistenci. Gatavā ziede glabājas istabas temperatūrā.

Eļļa

Olīveļļā jāielej svaigi spiesta Kalanhoe sula proporcijā 1:1. Maisījums jāsamaisa un jāuzstāj tumšā telpā trīs diennaktis. Eļļa ir gatava. To var izmantot kosmētiskiem nolūkiem (piemēram, uz tās bāzes gatavot maskas, pievienojot citu ārstniecības augu – kumelīšu, kliņģerīšu, diedzeņu – novārījumus) vai kompleksā kuņģa čūlas ārstēšanā. Tad eļļā jāpievieno nedaudz medus, kas pusstundu vārīts ūdens peldē.

Sula

Lai iegūtu pietiekami daudz sulas un turklāt labas kvalitātes, ar lielu daudzumu derīgo vielu, jāsagatavo lapas no auga, kas ir vismaz divus gadus vecs. Plānojot sulas sagādi, jāpārtrauc laistīšana 7 dienas pirms tam. Labāk nogriezt visvairāk gaļīgās un lielās lapas – no tām iegūs vairāk dziedinošas sulas.

Lapas jānomazgā, jāizžāvē ar dvieli un jāieliek ledusskapī. Kad tās nostāvējušas nedēļu un uzkrājušas derīgās vielas, tās jāsasmalcina. Kalanhoe var sasmalcināt ar blenderi, gaļas mašīnā vai ķiploku spiedē, pēc tam izspiest sulu caur marli. Izspiesto sulu ielej stikla traukā ar labi piegulošu aizbāzni un novieto ledusskapī. Gatavo produktu nedrīkst uzglabāt ilgāk par divām trīs nedēļām.

Lietojums kosmetoloģijā

Mājas kosmētikas līdzekļi no kalanhojas ir ļoti efektīvi un diezgan populāri. Sievietes ir iemācījušās izmantot tās derīgās īpašības, lai būtu skaistas, tāpēc gatavo maskas vai losjonus. Tomēr jāatceras: ja kosmētikas līdzeklis izraisījis kairinājumu vai parādījusies kāda cita negatīva reakcija, procedūras jāpārtrauc.

Skaistai sejas ādai

Kalanhoja spēj normalizēt ādu, attīrīt poras, novērst liekos taukus, atbrīvot no izsitumiem un gaišināt pigmenta plankumus.

Lai āda attīrītos un iegūtu skaistu krāsu, jānoloba no lapas miza un ar mīkstumu jāierīvē seja. Pēc tam viegli jāuzsit āda un jāgaida, kamēr ārstnieciskais sastāvs iesūcas. Nenomazgājot seju, uzreiz jāuzklāj mitrinošs krēms.

Ja nepieciešams nedaudz izkaltēt pārāk taukainu ādu, liepu, kumelīšu un piparmētru lapas jāaplej ar nelielu daudzumu verdoša ūdens, un pēc pusstundas ūdens jānolej. Kalanhojas sula jāsajauc ar tvaicētajiem augiem un jāuzklāj uz sejas ādas uz 20–25 minūtēm.

Ādas jaunības losjons

Šo līdzekli var lietot ne tikai taukainai, bet arī sausai ādai. Sajauc ēdamkaroti sulas un pusglāzi vārīta ūdens ar tējkaroti medus. Šo līdzekli var izmantot pēc vakara mazgāšanas kā kopšanas līdzekli.

Skaistiem matiem

Noderīgi līdzekļi uz kalanhojas bāzes – maskas un novārījumi – padara matus stiprākus, kuplākus un mīkstākus, piešķir tiem skaistu spīdumu.

Maskai jāsajauc pa tējkarotei kalanhojas, ķiploku un bērzu sulas, kā arī medus. Pievieno olas dzeltenumu, samaisa. Uzklāj uz matiem, sadala masku visā to garumā, aptin galvu ar pārtikas plēvi un virs tās – lielu dvieli. Pēc 2 stundām masku noskalo ar šampūnu.

Rokām un nagiem

Kalanhoja lieliski mīkstina rokas. Turklāt, pateicoties tās antiseptiskajām īpašībām, ar tās sulu ārstē nagu sēnīti, kā rezultātā gan nagu plāksne, gan kutikula diezgan ātri atgriežas normālā, veselīgā stāvoklī.

Var sajaukt vienu vai divus pilienus kalanhojas sulas ar parasto roku krēmu, ko lieto katru dienu. Labāk smērēt rokas pirms gulētiešanas un pēc tam uzvilkt speciālus kokvilnas cimdus.

Lai atbrīvotos no sēnītes, katrs nags jāaptin ar marli, kas samērcēta sulā. Pēc tam jāuzvelk kokvilnas cimdi. Procedūra jāatkārto katru dienu, ārkārtas gadījumā katru otro dienu, līdz sēnīte izzūd.

Kā pareizi kopt kalanhoe

Kalanhoja ir diezgan nepretencioza, bet nepatīk ļoti karsta saule, vislabākā vieta tai ir austrumu logs, kur saule ir tikai līdz pusdienlaikam. Telpa bieži jāvēdina, bet caurvējš augam nepatīk.

Temperatūra vasarā jāuztur +20…+25°C, bet ziemā – +15°C, pretējā gadījumā kalanhoja var aiziet bojā. Vasarā būtu labi iznest augu uz balkona vai verandas.

Kalanhoe nedrīkst laistīt pārāk bagātīgi, tas nepanes pārmērīgu mitrumu, jo saknes var sākt pūt. Augsnei starp laistīšanas reizēm jāpaspēj izžūt. Vasarā jālaista reizi 3–4 dienās, ziemā pārtraukumam jābūt no 8 līdz 15 dienām. Ūdenim pirms laistīšanas jānosēžas diennakti.

Augs aug ātri, tam bieži nepieciešama pārstādīšana, bet labāk to darīt pavasarī. Pods jāņem par 3–4 cm platāks nekā iepriekšējais, apakšā obligāti jāieber drenāža, lai saknes nepūt. Augsni vislabāk veidot no lapu un velēnu augsnes maisījuma.

Kalanhoe vairojas ar spraudeņiem, sēklām un atvasēm.

Vai kalanhoe lapas var ēst svaigas

Sākumā cilvēki pamanīja Kalanhoe ārstnieciskās īpašības un tikai vēlāk nolēma to izmantot arī kulinārijā. Augs ir bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, tāpēc ēdieni no tā ir patiešām veselīgi, bet, tā kā tā lapām ir diezgan asa, rūgtena garša, tie nav ieguvuši plašu izplatību. Šādi ēdieni labāk piemēroti tiem, kas interesējas par ārstniecisko uzturu, jo tie palīdz atjaunot organismu pēc operācijas vai novājinošas slimības, palīdz attīrīt asinis, pasargā no saaukstēšanās, izvada kaitīgās vielas.

Vislabāk Kalanhoe aso un rūgteno garšu mazina gurķis, tāpēc kombinācijā ar to ārstniecisko augu iespējams izmantot salātos.

Labi der Kalanhoe kombinācija ar burkāniem vai avokado, zaļajiem salātiem, svaigiem zirnīšiem olīveļļas mērcē ar citrona sulas piedevu.

Var mēģināt pagatavot vinegretu ar Kalanhoe. Tam, kā parasti šādam ēdienam, būs nepieciešams izvārīt 3 kartupeļus, pa vienai bietei un burkānam. Dārzeņus nomizot un sagriezt, pievienot tiem 2 sagrieztus sālītus gurķus, sauju skābētu kāpostu. Sagriezt arī marinētas šampinjonus (40 g), Kalanhoe lapas (30–40 g), zaļos sīpolus. Sālīt, pārliet ar saulespuķu eļļu – labāk nerafinētu, ar sēklu smaržu.

Vai kalanhoe ir indīgs kaķiem

Kaķi diezgan bieži mēģina grauzt istabas augus, un ne visi mājas palodzes iemītnieki viņiem ir noderīgi vai vismaz nekaitīgi. Piemēram, lai gan Kalanhoe tiek uzskatīts par ārstniecības augu, tas ir bīstams kaķim, jo var nopietni kaitēt mājdzīvnieka veselībai un pat izraisīt saindēšanos. Tas izraisa kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, kā rezultātā parādīsies vemšana un caureja. Auga sula dažos gadījumos pat var izraisīt sirds problēmas, līdz pat sirds ritma traucējumiem.

Lietošanas kontrindikācijas

Jebkuram ārstniecības augam ir kontrindikācijas, un Kalanhoe nav izņēmums. Un, ja kā ārējs līdzeklis tas ir praktiski drošs, tad dažu slimību gadījumā, lietojot iekšķīgi, var pasliktināties veselības stāvoklis. Lai no tā izvairītos, jāatceras, ka nedrīkst lietot Kalanhoe, ja ir alerģija pret auga sastāvdaļām un individuāla nepanesība.

Ārstēšana ir kontrindicēta arī pacientiem ar smagu bronhiālo astmu un cukura diabētu, kad organisms ir stipri novājināts. Tiešas kontrindikācijas ir pazemināts asinsspiediens, aknu ciroze un hepatīts, locītavu slimības un onkoloģiskas problēmas.

Iekšķīgi lietot kalanhojas līdzekļus ir aizliegts arī grūtniecēm, lai izvairītos no spontāna aborta. Savukārt auga ārēja lietošana topošajām māmiņām ir pilnīgi pieļaujama.

Kalanhojas foto