Īslandes sūnas: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas
Bija 1918. gads, Krievijā plosījās pilsoņu karš. Pārtikas situācija visā valstī bija ārkārtīgi sarežģīta – maizes katastrofāli trūka, it īpaši lielajās pilsētās. Maskavā izeja no šīs smagās situācijas tika atrasta negaidītā vietā – pilsētas aptiekās, kuru noliktavas bija piepildītas ar Īslandes sūnām. Tās nekavējoties tika liktas lietā: mērcētas sodas šķīdumā, kas noņēma rūgtumu, žāvētas un samaltas pulverī. Šis pulveris tika sajaukts vienādās daļās ar rudzu miltiem, un no šī maisījuma cepa maizi. Šo maizes cepšanas veidu bija aizguvuši no Tālo Ziemeļu iedzīvotājiem. Tā, pateicoties Īslandes sūnām, galvaspilsētā tūkstošiem dzīvību tika izglābtas no nāves badā.
- Ķīmiskais sastāvs
- Kā tas izskatās un kur aug
- Vākšana un uzglabāšana
- Īslandes sūnu ārstnieciskās īpašības
- Sievietēm
- Vīriešiem
- Grūtniecības laikā
- Bērniem
- Svara samazināšanai
- Īslandes sūnas tautas medicīnā
- Cukura diabēta gadījumā
- Pankreatīta gadījumā
- Gastrīta gadījumā
- Pret klepu
- Tuberkulozes gadījumā
- Pret alerģiju
- Pret aizcietējumiem
- Pret astmu
- Saaukstēšanās gadījumā
- Angīnas gadījumā
- Sinusīta gadījumā
- Prostatīta gadījumā
- Pret tārpiem
- Cistīta gadījumā
- Dziedniecisko sastāvu veidi
- Uzlējums
- Tinktūra
- Novārījums
- Tēja
- Ziede
- Sīrups
- Aptieku preparāti ar Īslandes sūnām
- Lietojums kosmetoloģijā
- Ietīšanas
- Jaunības eliksīrs
- Pret pinnēm
- Pret blaugznām
- Attīrošās ziepes
- Lietošanas kontrindikācijas
Ķīmiskais sastāvs
Īslandes sūnas sauc arī par maizes sūnām, Īslandes ķērpjiem, ērkšķaugu, sausieņu sūnām, daivainajām sūnām, plaušu sūnām, lai gan precīzs botāniķu dots nosaukums ir Cetraria islandica. Šis augs ir diezgan labi izpētīts, jo to sāka apgūt un attiecīgi lietot jau pirms vairākiem simtiem gadu. Ziemeļeiropas valstīs jau 17. gadsimta beigās sāka lietot Īslandes sūnu ekstraktus kā pretiekaisuma līdzekli brūču ārstēšanā.

Augam antiseptiskas īpašības piešķir tāda sastāvdaļa kā usnīnskābes nātrija sāls (vai nātrija usnināts). Turklāt Īslandes sūnās ir vairākas citas skābes, kurām piemīt augsta spēja cīnīties ar mikrobiem – lihesterīnskābe, protolihesterīnskābe, fumarprotocetrarskābe un neliels daudzums citu. Tās lieliski pretojas streptokokiem, stafilokokiem un citiem mikrobiem, piemīt tonizējošs efekts, bet arī piešķir augam rūgtu garšu.
Aptuveni 70–80% Īslandes sūnu ķīmiskā sastāva veido ogļhidrāti, pārsvarā polisaharīds lihenīns, kam piemīt spēja, saskaroties ar ūdeni, veidot glikozi, un izolihenīns. Bez tam starp cetrārijā esošajiem ogļhidrātiem ir monosaharīdi: glikoze un galaktoze.
Islandijas ķērpī ir askorbīnskābe (C vitamīns), turklāt tādā formā, kas cilvēka organismam ļauj to viegli uzņemt. Šo auga īpašību izmantoja jau pirms diviem gadsimtiem. Turklāt cetrārijā ir kristālisks organisks savienojums naftohinons (juglons), kam piemīt fungicīdas un antibakteriālas īpašības. Nelielā daudzumā (apmēram 0,5–2%) ir arī olbaltumvielas, tauki, vasks un 3% pigmentu un gumijas, ko ķīmiķi sauc par mīksto šķiedrvielu, kas spēj attīrīt ķermeni no atkritumvielām un toksīniem un labvēlīgi ietekmēt gremošanas sistēmas darbību.
Kā tas izskatās un kur aug
Islandijas ķērpis patiesībā nemaz nav sūna. Tas ir tipisks Parmēliju dzimtas ķērpju pārstāvis. Tāpat kā visi ķērpji, tas nav vienots organisms, bet ir divu veidu augu organismu – sēņu un aļģu – nesaraujamas līdzāspastāvēšanas produkts. Botāniķi šo apvienību sauc par simbiozi.
Auga pamatu veido sēņu pavedienu savijums. Uz virsmas tie ir blīvi sapīti, bet apakšējos slāņos – irdenāk. Šajos slāņos starp sēņu pavedieniem atrodas aļģes. Sanāk, ka aļģu šūnas ir it kā aptītas ar sēņu pavedieniem. Pateicoties šai ciešajai saiknei, sēne un aļģes baro viena otru: pirmā apgādā otro ar ūdeni un minerālsāļiem, bet pati saņem pretī organiskās vielas – ogļhidrātus.
Attiecīgi, cīņā par izdzīvošanu ķērpis iegūst divu organismu spēku, kas tam palīdz izdzīvot tādos apstākļos, kādi nav iedomājami citiem augiem. Tāpēc Islandijas ķērpis aug neauglīgās smilšainās augsnēs un kāpās, kailās klintīs, vecu koku mizā. Tam nekas nav par traucēkli – ne stipri vēji, ne skarbi dabas apstākļi.
Jau no nosaukuma ir skaidrs, ka pirmās liecības par augu parādījās Islandē, kas kopā ar Ziemeļskotiju, Velsu un Dienvidrietumīriju ir tā galvenā dzīvotne. Bet tas sastopams arī priežu mežos, purvos, mežatundrā un tundrā Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā, Krievijā visbiežāk – valsts Eiropas daļā, bet nereti tā kolonijas ir arī Altaja un Sajānu kalnos, Tālajos Austrumos un Kaukāza grēdas nogāzēs. Tieši Islandē šis ķērpis var klāt visu teritoriju ar nepārtrauktiem brikšņiem, citviet pasaulē tas parasti aug atsevišķos saliņveida puduros un pat atsevišķos eksemplāros. Augs attīstās lēni, gadiem ilgi, un ar nepieciešamo obligāto nosacījumu – tīru gaisu un pilnīgu rūpnīcu izmešu neesamību.
Islandes sūnu ķermeni, tāpat kā visiem ķērpjiem, sauc par tallomu. Pēc tā izskata nav iespējams noteikt, kur beidzas viens orgāns un sākas cits, kā tas ir citiem augiem. Piemēram, zālei robežas starp stublāju un lapu vai stublāju un ziedu ir diezgan skaidras. Par cetrāriju to nevar teikt. Ārēji viss augs atgādina zemus (ne vairāk kā 10–15 cm) krūmiņus, kas sastāv no plakanām zariņām, līdzīgām zaļgani brūnām vai brūnām lāpstiņām. Šīs lāpstiņas ir nedaudz uzliektas uz augšu, tām ir neregulāra lentveida forma, taustei tās ir ļoti mīkstas, bet diezgan elastīgas, ādaini-skrimšļainas struktūras. Ja, skatoties uz augu, ieslēdzat iztēli, nav grūti pamanīt, ka Islandes sūnas ir ļoti līdzīgas stipri sazarotiem briežu ragiem – tikai miniatūrā. Šo „ragiņu” pašos galos augļķermeņos, kam ir apakštasītes forma, veidojas sporas. Ragiņi var būt gan matēti, gan spīdīgi.
Talloma apakšējā daļa, kas piekļaujas augsnei, klintij vai koka stumbram, ir daudz gaišāka – no gaiši brūnas ar baltiem punktiņiem līdz gandrīz baltai krāsai. Uz tās novērojami nelieli pārtrūkumi, caur kuriem brīvi ieplūst gaiss.
Vākšana un uzglabāšana
Islandes sūnas vāc vasarā sausās, siltās dienās. Tallomu parasti vienkārši noplēš no pamatnes, pie kuras tas piestiprināts, kārtīgi izlasa visus netīrumus, un tad to izžāvē. Protams, labāk to darīt žāvētājā, bet derēs arī cita vieta, iespējams, pat vienkārši zem klajas debess, ja laiks atļauj. Tikai labi izžāvēts talloms ir derīgs turpmākai lietošanai. Ja piesmaržo, var uztvert vieglu smaržu ar nelielu rūgtenu noti; tikpat rūgtena garša būs arī izžāvētajām Islandes sūnām.
Kad izejviela izžuvusi, to izliek kartona kastēs, koka kastēs ar papīru uz grunts, pītos grozos vai sausās burkās. Tvertni novāc tumšā, sausā, vēsā telpā. Šādos apstākļos to uzglabā ne ilgāk par diviem gadiem.
Noteikt, cik labs ir izžāvētais materiāls, ir vienkārši: tikai jāappilda tā neliels gabaliņš ar vēsu ūdeni. Sūnas diezgan ātri uzbriest, kļūst spilgti zaļas un sāk izdalīt patīkamu meža aromātu. Taustei sūnu gabaliņam jākļūst nedaudz slidenam, un pagatavotais novārījums sāk līdzināties želejai.
Īslandes sūnu ārstnieciskās īpašības
Tautas medicīna Islandes sūnas lieto jau vairākus gadsimtus, tas ir zināms no Norvēģijas, Zviedrijas un Islandes traktātiem, kur tās plaši izmantoja saaukstēšanās un klepus ārstēšanai. Ar to palīdzību stiprināja organismu, apstrādāja brūces un apdegumus.

Auga potenciāla zinātniskā izpēte notika 20. gadsimta 40. gados. Tieši tad tika noteiktas galvenās aktīvās vielas, kas padara cetrāriju par pilntiesīgu ārstēšanas procesa dalībnieku. Un pirmais ārstu un farmaceitu atklājums bija ķērpja antibiotiskās spējas.
Lielā Tēvijas kara laikā bija vairākas slimnīcas, kur cetrāriju izmantoja gangrēnas ārstēšanai, turklāt ļoti veiksmīgi. Gangrēno brūču aplīmēšana ar sūnām ļāva glābt daudzu karavīru dzīvības.
Mūsdienās cetrārija ir iekļauta daudzu pasaules valstu farmakopejā, tostarp arī Krievijā.
Pirmajā vietā mediķi izvirza tās spēju tikt galā ar nopietnām bronhopulmonālām slimībām, pateicoties sastāvā esošajiem proteīniem, lipīdiem un gaistošajiem komponentiem, kam ir pretsāpju, atkrēpojoša un nomierinoša iedarbība.
Nākamās pieprasītās Īslandes ķērpja īpašības ir dziedinošas un atjaunojošas. Par to atbild ārstnieciskās gļotas, no kurām augs sastāv par 70%. Tā kā cetrārija satur lielu daudzumu cetrārskābes un usnīnskābes, tai piemīt pretmikrobu un reģenerējošas spējas, tā var samazināt vēža šūnu aktivitāti un pat paātrināt to nāvi, nomācot fermentus, kas veicina to vairošanos.
Ķērpim ir izteikta pretiekaisuma iedarbība, pateicoties polisaharīda lihēnīna klātbūtnei. Turklāt tam piemīt spēcīgas imūnmodulējošas un pretvīrusu spējas, un tas ir spēcīgs antioksidants, kas kavē šūnu oksidācijas un priekšlaicīgas novecošanās procesus. Miec vielas un mikroelementi piešķir augam stimulējošu un asiņošanu apturošu efektu.
Pateicoties tik bagātīgam komponentu arsenālam, mediķi ir iemācījušies izmantot Īslandes ķērpi cīņai ar plašu elpceļu un nazofaringeālo slimību spektru, tostarp infekciozām un vīrusu: laringītiem un pneimonijām, bronhiālo astmu un sinusītu, bronhītiem un tuberkulozi.
Ar ķērpi ārstē arī kuņģa-zarnu trakta, žultsceļu slimības, zarnu infekcijas, caureju, avitaminozi. Tas palīdz cilvēkiem ar nervu izsīkumu, novājinātiem pēc operācijām un smagām slimībām, kā arī tiem, kas cieš no ādas slimībām, piemēram, psoriāzes, ekzēmas un dažādu veidu dermatīta.
Sievietēm
Sievietes vienmēr vēlas būt skaistas un slaidas. Tāpēc lielākajai daļai no tām līdzekļi uz cetrārijas bāzes ir interesanti kā palīdzība svara zaudēšanā vai dažu kosmētisku problēmu risināšanā, ar ko augs labi tiek galā. Patiesībā Īslandes ķērpim ir dziļāka ietekme uz sievietes ķermeni, jo tas piedalās endokrīnās sistēmas precīzas darbības regulēšanā.
Arī ārstnieciskais ķērpis spēj cīnīties ar mastopātiju un toksikozēm. Ir novērots, ka ķērpja novārījumu lietošana zīdīšanas laikā palielina laktāciju.
Kā dabīgs antibiotiķis Īslandes ķērpis var tikt izmantots sievietēm, lai atbrīvotos no bakteriāla maksts un urīnizvadceļu iekaisuma.
Vīriešiem
Viens no Īslandes ķērpja komponentiem – usnīnskābe, ko sauc par spēcīgu dabīgu antibiotiku, efektīvi tiek galā ar uroģenitālās sistēmas problēmām. Tās ietekmei ir pakļautas baktērijas, kas ir šādu infekciju izraisītāji. Zinātāji ir novērojuši, ka ķērpja novārījums kombinācijā ar citronu mētras (melisas) zāli veicina vīriešu slimību – prostatīta un prostatas adenomas – izārstēšanu.
Grūtniecības laikā
Zāles uz cetrārijas bāzes nav kontrindicētas grūtniecēm, jo tajās nav bīstamu, indīgu vai kaitīgu sastāvdaļu, kas varētu kaitēt bērna veselībai. Turklāt topošās māmiņas, saslimstot ar angīnu vai saaukstējoties, dod priekšroku dabīgajam sastāvam — ķērpim, nevis aptieku sintētiskajām antibiotikām. Tas darbojas maigāk un ir audzis ekoloģiski labvēlīgos apgabalos. Tomēr zāļu un tautas līdzekļu devas vajadzētu nedaudz samazināt.
Vienīgais, par ko jārūpējas, – nenodarboties ar pašārstēšanos. Ir nepieciešams konsultēties ar ārstu, jo katra slimība grūtniecības laikā jānotiek ārstu uzraudzībā. Ir vēl viena piezīme – iespējama individuāla nepanesība pret cetrāriju.
Bērniem
Vēsture zina piemērus, kad veselas tautības izmantoja Islandes sūnas zīdaiņu kopšanai – tās tika izmantotas kā autiņbiksītes. Pateicoties ķērpja antiseptiskajām īpašībām, mazuļi auga veseli un nezināja, kas ir autiņbiksīšu izsitumi.
Mūsdienās zāles un līdzekļi uz Islandes sūnu bāzes tiek galvenokārt izmantoti garā klepus, bronhītu un saaukstēšanās klepus ārstēšanai dažāda vecuma bērniem. Tas nav ieteicams tikai bērniem līdz viena gada vecumam, bet pārējiem var droši pagatavot novārījumu un dot pret klepu. Tā kā šī auga novārījumi ir rūgti, bērniem jāpievieno medus. Ārstnieciskos sastāvus labāk gatavot nevis ar ūdeni, bet ar pienu vai kefīru, lai mīkstinātu garšu.
Piemēram, ja ar blenderi sajauc glāzi kefīra, 2 karotes medus un tikpat daudz sausā ārstniecības izejmateriāla, bērns nebūs kaprīzs un neatteiksies no zālēm: tās ir patīkamas pēc garšas. Arī bērniem der sīrupi uz ķērpju bāzes: saldās zāles viņi dzer ar prieku, un ieguvums no tām ir neparasts.
Turklāt ar sūnu bāzes sastāviem bērniem apstrādā skrāpējumus, brūces, nobrāzumus, apdegumus, dažādus izsitumus.
Svara samazināšanai
Cetrārijas spēja paātrināt vielmaiņu un iedarbināt metaboliskos procesus tiek izmantota, lietojot līdzekļus uz tās bāzes svara zaudēšanai. Ar labu vielmaiņu taukiem nav iespēju nogulsnēties kaut kur sānos vai sēžamvietās. Visefektīvāk šajā gadījumā darbosies ķīselis, kas pagatavots no šī auga.
Lai to pagatavotu, iepriekš sūnas uz nakti iemērc sālsūdenī, lai sāls izvadītu no tām rūgtumu. Uz 5 litriem ūdens būs nepieciešamas 3 karotes sāls. No rīta ūdeni nolej, katlā sajauc 2 glāzes akas ūdens ar pusglāzi sūnu un liek uz uguns. Uz plīts šo maisījumu vāra ilgi, līdz sūnas zaudē savu struktūru un katla saturs kļūst viendabīgs. Atdzesē un dzer pa 30 ml reizi dienā.
Protams, tikai ar ķērpja lietošanu vien neizdosies zaudēt svaru. Nevar iztikt bez sporta treniņiem un pareiza uztura organizēšanas. Tomēr Islandijas sūnas ir pilnībā to cilvēku pusē, kuri vēlas notievēt: tās palīdz mazināt tieksmi pēc saldumiem, samazina tūsku. Attiecīgi kļūs vieglāk nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem, kas novedīs pie plaušu attīrīšanās, un tas savukārt rosinās vēlmi palielināt sporta slodzi. Ja ievērosiet visus šī plāna punktus, jau pēc mēneša spogulī varēsiet redzēt krasas pārmaiņas, jo sūnas šajā laikā ļauj zaudēt no 5 līdz 10 kg.
Papildus želejas dzeršanai no ķērpja, varat tieši pievienot ēdienam sasmalcinātu augu. Pietiks pat ar mazu šķipsniņu dienā, lai iedarbinātu tauku dedzināšanas procesus.
Varat arī lietot novārījumu, kas pagatavots šādās proporcijās: viena ēdamkarote sūnu uz puslitru ūdens. Vārīt pusstundu, izkāst, atdzesēt. Dzert pusstundu pirms ēšanas no rīta un vakarā pa glāzei. Savukārt tinktūras, kā spirtu saturošus preparātus, svara zaudēšanas laikā neiesaka.
Īslandes sūnas tautas medicīnā
Tradīcija izmantot Islandijas sūnas ārstniecības nolūkos aizsākās 17. gadsimtā. Tobrīd vēl nebija antibiotiku un citu spēcīgu preparātu, bet Islandes un Dānijas aptiekāri jau izmantoja šo augu klepus ārstēšanai un gremošanas sistēmas problēmu novēršanai.

Rūpīgāka uzmanība un skrupuloza ķērpja iedarbības izpēte ļāva tautas dziedniekiem atklāt tajā pārsteidzošas īpašības, tostarp spēju tikt galā ar tuberkulozi jeb, kā to toreiz sauca, plaušu sērgu, no kuras vēl nebija glābiņa. Kopš tā laika receptes dziednieciskajiem līdzekļiem rūpīgi glabāja burvji un nodeva skolniekiem. Un līdz pat mūsdienām tautas medicīna uzskata cetrāriju par vienu no visnoderīgākajiem augiem.
Gļotains novārījums, ko iegūst, vārot ķērpjus, var tikt izmantots burtiski visu ķermeņa sistēmu ārstēšanai – no elpošanas un gremošanas līdz urīnizvades sistēmai, no parasto iesnu vai caurejas novēršanas līdz vissarežģītāko problēmu, piemēram, tuberkulozes, onkoloģijas, pneimonijas, astmas risināšanai. Tāpat tas veiksmīgi tiek galā ar brūcēm, apdegumiem, strutainiem izsitumiem uz ādas.
Papildus ārstniecisko uzdevumu veikšanai Islandijas sūnas tautas dziednieki lieto arī profilakses nolūkos: tās stiprina organismu, dod tam spēku, paaugstina imunitāti. Īpaši noderīgas tās ir novājinātiem, vājiem cilvēkiem.
Cukura diabēta gadījumā
Pētījumi, ko veica Jakutijas zinātnieki, liecina, ka tautības, kuras simtiem gadu pastāvīgi lietoja Islandijas sūnas, nekad neslimoja ar cukura diabētu.
Pētnieki šo fenomenu skaidro ar ķērpja spēju izvadīt no organisma ne tikai indes un smago metālu sāļus, bet arī holesterīnu, kā arī lieko glikozi. Tiem, kas dzīvo tālu no Islandes ķērpja augšanas vietām un tāpēc tam nav pieejami ikdienas uzturā, svarīgi, ka tas ne tikai veicina cukura līmeņa pazemināšanos asinīs, bet arī rada urīndzenošu efektu. Tas ir būtiski diabētiķiem, jo tādējādi mazinās tūska, uzlabojas asinsrite, attiecīgi samazinās risks veidoties šai slimībai raksturīgajām trofiskajām čūlām uz kājām.
Tiem, kam šādas čūlas ir izveidojušās, ķērpis palīdzēs tās sadziedēt un samazinās risku, ka šajās brūcēs var iekļūt streptokoku vai stafilokoku infekcija.
Pankreatīta gadījumā
Cetrārijas preparātus var izmantot hroniska pankreatīta kompleksajā terapijā, bet to nevajadzētu darīt slimības saasinājuma brīžos. Lietderīgi lietot līdzekli kā profilaktisku sastāvu, īpaši gadījumos, kad ir samazināta kuņģa sulas sintēze.
Lai pagatavotu šādu līdzekli, 1 ēdamkaroti sausa ķērpja izmaisa 250 ml kefīra, pievieno 1 tējkaroti medus, vēlreiz kārtīgi samaisa un ļauj ievilkties 15 minūtes. Maisījumu dzer vakariņu laikā. Tas veicina ne tikai aizkuņģa dziedzera, bet arī zarnu mikrobiotas un aknu veselību.
Pankreatīta komplikāciju gadījumā aizkuņģa dziedzerī var veidoties akmeņi. Ārsti šo stāvokli sauc par pankreolitiāzi. Tam raksturīgas spēcīgas jostas sāpes vēdera apvidū, kas jūtamas kā trulas, tā arī asas. Tās, kā parasti saka pacienti, spēj 'izstarot' uz labo vai kreiso sānu vai pat uz jostasvietu.
Ar Islandes ķērpja uzlējuma palīdzību var šķelt akmeņus. Lai to izdarītu, vairākas karotes sausa izejmateriāla ieber glāzē ābolu etiķa, samaisa un atstāj ievilkties vēsā, tumšā vietā uz divām dienām. Uzlējumu lieto pirms gulētiešanas, atšķaidot 1 tējkaroti līdzekļa glāzē ūdens.
Gastrīta gadījumā
Islandes ķērpis bez lielām pūlēm palīdz pie gremošanas sistēmas darbības traucējumiem, kuņģa-zarnu trakta slimībām. Šim nolūkam var izmantot gan tradicionālos auga novārījumus, gan garšīgas brokastis uz tā bāzes, kuras jālieto kūrēs 30–40 dienas. Pagatavotajos sastāvos ķērpjam raksturīgā rūgtuma nav jūtama.
- Musli ar cetrāriju. 1 kg parasto veikalā nopērkamo musli (var izvēlēties jebkurus, pie kādiem esat pieraduši un kas garšo) pievieno glāzi žāvēta un blenderī sasmalcināta ārstnieciskā izejmateriāla, samaisa. Katru rītu šāda maisījuma porciju aplej vai nu ar pienu, vai krējumu, vai rūgušpienu un ēd brokastīs.
- Jogurts ar cetrāriju. Lai pagatavotu dziedinošu jogurtu, vienu ēdamkaroti Islandes ķērpja ieliek glāzē kefīra, samaisa un nogaida 5 minūtes. Veselīgais produkts ir gatavs. Var pievienot 1 tējkaroti medus vai piecu minūšu ievārījuma no mellenēm, upenēm – būs pavisam garšīgi! Dzer vakaros, apmēram stundu pirms gulētiešanas. Starp citu, šis līdzeklis papildus aizkuņģa dziedzera veselības uzlabošanai palīdzēs arī svara zaudēšanā.
Pret klepu
Klepus līdzekļus gatavo gan no vienas Islandes sūnas, gan kombinē to ar citiem augiem.
- Klepus līdzeklis. To gatavo emaljētā kausā, kurā ielej glāzi piena. Liek uz lēnas uguns un pievieno 1 ēdamkaroti sausas ārstniecības izejvielas (ķērpja). Maisījumu tur uz plīts pusstundu, pārklātu ar apakštasīti vai šķīvi (metāla vāks nav ieteicams), pēc vajadzības apmaisot. Lieto karstu, pirms gulētiešanas izdzerot 2–3 malkus.
- Sastāvs ar timiānu. Ņem pavisam nedaudz (apmēram pa pusei tējkarotes) ķērpja un timiāna, aplej ar 250 ml verdoša ūdens. Šo maisījumu atstāj ievilkties 5 minūtes, pēc tam izkāš un dzer 3 reizes dienā pa glāzei.
- Ar medus pievienošanu. Katliņā ielej 200 ml auksta ūdens un ieber 2 ēdamkarotes žāvēto sūnu, uzvāra un tur uz lēnas uguns stundu. Pēc šī laika katla saturam jābūt līdzīgam želejai. Lai sastāvs nerūgtu, pievieno 1 ēdamkaroti medus. Gatavo zāļu līdzekli dzer siltu, pa 2–3 malkiem. Dienas laikā jāizdzer visa pagatavotā porcija.
Tuberkulozes gadījumā
Tik nopietnas un bīstamas slimības kā tuberkuloze gadījumā līdzekļi uz Islandes sūnu bāzes spēj ne tikai mazināt spēcīgu novājinošu klepu, bet arī sniegt vispārēju stiprinošu iedarbību, uzturēt imūnsistēmu. Tomēr šos līdzekļus var izmantot tikai kā papildinājumu un pilnībā ievērojot ārsta norādījumus.
- Kafijas dzirnaviņās vai blenderī sausās ārstniecības izejvielas pārvērš pulverī, ņem 30 g un aplej ar uzvārītu ūdeni (250 ml). Pēc tam maisījumu vāra 5–10 minūtes uz nelielas liesmas. Noņem no plīts, cieši pārklāj ar vāku, var pat pārsegt virsū ar dvieli, lai būtu siltāks. Ļauj ievilkties pusstundu. Dzer pa 2 ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes, 25–30 minūtes pirms.
- Ar glāzi verdoša ūdens aplej 2 ēdamkarotes žāvētu, sasmalcinātu Islandes sūnu. Tad trauku aizver un pusstundu gaida, kamēr uzlējums ir gatavs, pēc tam izkāš un dzer. Norma – 2 ēdamkarotes vienā reizē, jādzer pirms ēšanas 4 līdz 5 reizes dienā. Jāveic trīs šādi kursi pa 10 dienām ar 4–5 dienu pārtraukumiem.
Pret alerģiju
Ar alerģiju palīdzēs tikt galā novārījums, ko var gan lietot iekšķīgi, gan noslaucīt ar to kairinātās ādas vietas.
Labu sauju (apmēram 40–50 g) žāvētu ārstniecības izejvielu aplej ar vēsu ūdeni uz 2 stundām. Pēc tam ūdeni nolej un tajā pašā traukā ar uzbriedušo izejvielu ielej 500 ml verdoša ūdens un vāra 25–30 minūtes uz nelielas liesmas. Dzer no rīta tukšā dūšā pa 100 ml.
Pret aizcietējumiem
Aizcietējuma un zarnu darbības traucējumu gadījumā tautas medicīna iesaka pagatavot ārstniecisku ekstraktu no ķērpja.
100 g sasmalcinātu sausu sūnu aplejiet ar 1 l ūdens un atstājiet uz diennakti. Pēc 24 stundām ūdeni nokāšiet emaljētā katlįā un novietojiet to ūdens peldē. Turiet, līdz ūdens tilpums samazinās uz pusi. Iegūto ekstraktu uzglobājiet ledusskapī, bet dzeriet pusstundu pirms ēšanas pa 1 ēdamkarotei.
Varat normalizēt vēdera izeju arī ar visvienkāršāko uzlējumu, kad sasmacinātas sūnas vienkārši aplejat ar vārītu ūdeni (uz glāzi izejvielu – 2 l ūdens). Dzerat jau pēc dienakts – 3 reizes dienā pa nelielai glāzei (200 ml).
Pret astmu
Islandes sūnas ir ieteicamas arī pacientiem ar bronhiālo astmu, bet ne saasinājuma brīdī. Regulāra novārījuma lietošana no ķērpja palīdzēs stiprināt imunitāti, veicinās organisma attīrīšanos, un galu galā tas pozitīvi ietekmēs astmas gaitu.
Šādai dziednieciskai sastāvdaļai būs nepieciešams tikai apliet ārstniecības izejvielu ar karstu ūdeni un nedaudz uzvārīt. Uz 3 ēdamkarotēm izkaltētu sūnu ņemiet 600 ml ūdens. Iegūtais novārījums ir dienas norma, tas ir jāizdzer trīs reizes diennakts laikā.
Saaukstēšanās gadījumā
Saaukstēšanās gadījumos, kad tek no deguna, kutina kaklā, sākas klepus, savlaicīga Islandes sūnu lietošana spēj ietekmēt visu simptomu kompleksu un neļaut slimībai attīstīties. Lai izvairītos no komplikācijām pēc saaukstēšanās, Islandes sūnas uzvāra pienā: 1 tējkaroti izejvielu vāra ar glāzi piena 15 minūtes un dzer karstu. Dienā šī procedūra jātkārto vismaz 2 reizes, un jau nākamajā rītā varat justies daudz labāk. Bērniem šāds sastāvs palīdzēs ātrāk atbrīvot no klepus.
Angīnas gadījumā
Cilvēkam ar angīnu Islandes sūnas palīdz divējādi. Pirmkārt, tās paaugstina imunitāti un vairo organisma aizsargspējas. Otrkārt, tām ir viegla pretiekaisuma iedarbība. Ja sāp kakls, visvienkāršāk ir ielikt mutē nelielu sūnu gabaliņu un viegli to kost, bet izveidojušās sulas pamazām izsūkt un norīt. Tautas medicīna uzskata cerāriju par vienu no visefektīvākajiem līdzekļiem pret angīnu.
Sinusīta gadījumā
Lai iegūtu labu, kvalitatīvu līdzekli hroniska iesnu ārstēšanai, kam raksturīgs sinusīts, bez Islandes sūnām būs nepieciešama japāņu sofora, asinszāle un salvija. Salvijas ņemiet 2 ēdamkarotes, visu pārējo augu, ieskaitot sūnas, – pa 1. Maisījumu vāriet 1 l ūdens pusstundu, atdzesējiet un tikai tad nokāšiet novārījumu. Pirms gulētiešanas ar iegūto līdzekli izskalojiet deguna ejas, izmantojot gumijas bumbieri.
Prostatīta gadījumā
Cetrārijas spēja ārstēt prostatītu ir zināma jau sen. Tikpat sen gan tautas medicīna, gan oficiālā medicīna iesaka Islandes sūnas nevis kā neatkarīgu līdzekli, bet kā daļu no slimības kompleksās terapijas, kas veicina normālo organisma funkciju atjaunošanos. Šim nolūkam nav nepieciešams lietot lielus dziednieciskā novārījuma apjomus, pietiek ar 2 ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes. Sagatavot novārījumu ir vienkārši: 700 ml ieberiet 2 ēdamkarotes ķērpja un vāriet 10 minūtes.
Pret tārpiem
Eskimi un citas ziemeļu tautas ar Islandes sūnu palīdzību ne tikai apstrādāja brūces, apdegumus vai atbrīvojās no strutojošiem iekaisumiem, bet arī cīnījās ar iekaisumiem un pat izmantoja ķērpjus, lai izdzītu zarnu tārpus un citus parazītus. Tomēr mūsdienu pētnieki ir pārliecināti, ka pati par sevi cetrārija neietekmē izšķiroši olas, kāpurus un pieaugušos tārpus, lai varētu apgalvot, ka tā spēj izdzīt parazītus. Bet tos šim nolūkam ir jālieto, jo kopā ar ārsta nozīmētajiem prettārpu medikamentiem sūnas paātrinās cilvēka «iemītnieku» izvadīšanu, jo tām piemīt aptveroša īpašība, kas uzlabos zarnu stāvokli.
Cistīta gadījumā
Cistīts ir zināms katrai sievietei. Daudzas zina, cik smagi šī slimība tiek panesama, cik daudz sāpju un nepatīkamu mirkļu tā sagādā. Lai atvieglotu stāvokli, jāpagatavo līdzeklis uz piena un Islandes sūnu bāzes. 10 minūtes uz lēnas uguns plītī jāvāra 1 glāze piena ar 1 ēdamkaroti cetrārijas. Pēc tam stundu jāatstāj ievilkties, tad jāizkāš un jādzer karstu. Pēc šāda līdzekļa nakts paiet mierīgi, sāpes pamazām norimst, un arī pastāvīgās tieksmes urinēt izzudīs. Šī metode palīdzēs arī citām urīnrogu sistēmas slimībām – pielonefrītam un uretrītam.
Dziedniecisko sastāvu veidi

Uzlējums
Ārstējot elpošanas sistēmas slimības, tostarp smagas, bīstamas un hroniskas (piemēram, bronhiālo astmu, tuberkulozi, garo klepu un pneimoniju), tautas medicīna iesaka kompleksās terapijas ietvaros lietot Islandes sūnu uzlējumu.
Lai to pagatavotu, glāzē verdoša ūdens jāiebrūvē 2 tējkarotes kaltētu ķērpju un jāatstāj ievilkties zem vāka pusstundu. Lietot pa 1–2 ēdamkarotēm pirms ēšanas, apmēram 5–6 reizes dienā. Labāk ārstēties 10 dienu kursos, pēc kuriem veikt 3–4 dienu pārtraukumu, pēc tam ārstēšanu atkārtot. Jāiziet trīs kursi.
Šo pašu uzlējumu var lietot arī ārīgi. Mežizstrādes organizāciju darbinieki, prom no civilizācijas, ir iemācījušies to veiksmīgi izmantot čūlu un strutojošu brūču ārstēšanai. Lai brūces ātrāk sadzītu, tās mazgā un apsmidzina ar šī ķērpja uzlējumu.
Tinktūra
Tautas dziednieki iesaka lietot Islandes sūnu spirta tinktūru ne tikai kā ārstniecisku līdzekli, bet arī profilaktisku. Profilakses nolūkos tinktūru dzer kursā. Gadā jāiziet 2 kursi, katrs ilgstot divas līdz trīs nedēļas. Arī, apgalvo dziednieki, šis ir neaizstājams līdzeklis kuņģa-zarnu trakta slimību ārstēšanai, apetītes uzlabošanai un spēcīga, aizrāvēja klepus mazināšanai. Lai pagatavotu ārstniecisko tinktūru, 40 g sūnu ieber glāzē 60% spirta. Zāli atstāj ievilkties tumšā vietā 7 dienas. Lietot pa 2 reizēm dienā: 1 ēdamkarotē iepilina 10–15 pilienus, atšķaidot tos ar ūdeni līdz malām.
Novārījums
- Kuņģa tonusa atjaunošanai. Uz pusstundu novietot uz nelielas uguns 750 ml ūdens, pievienojot tam 3 ēdamkarotes sausas sūnas. Kad novārījums atdziest, tas būs līdzīgs ķīselim. Izdzert visu šo devu vienā reizē. Atkārtot novārījuma lietošanu 3 līdz 5 dienas.
- Universāls novārījums. Šāds līdzeklis ir piemērots iekšķīgai lietošanai pie jebkurām veselības problēmām, kuras spēj atrisināt Īslandes sūnas. Turklāt to var lietot arī ārīgi – ieziest ādu. Vajag 5 minūtes paturēt ūdens peldē 2 glāzes verdoša ūdens, kurā ieber 1 ēdamkaroti kaltēta ķērpja. Pēc izkāšanas dzert pa 30 ml 3 līdz 5 reizes dienā.
- Onkoloģisku slimību gadījumā. Šis novārījums ir indicēts kā palīglīdzeklis kompleksā onkoloģisko slimību ārstēšanā un onkoloģisku problēmu profilaksei. Būs nepieciešami strutenes, parastā sūrene, asinszāle, Īslandes sūnas – šos augus vajag sasmalcināt un ielikt plašā traukā pa divām daļām. Papildināt trauku ar pa trim daļām ņemtiem un arī sasmalcinātiem ūdenspipariem, ceļtekas lapām un nātrēm. Iebērt šajā sausajā masā zaļo tēju – 100 daļas. Sajaukt visus augus, no turienes ņemt 4 tējkarotes maisījuma, aplej ar 1 l karsta ūdens. Iegūs dienas devu novārījuma. Uzliet to stundu, pēc tam izkāst un dzert siltu 4 reizes dienā pa glāzei.
Tēja
Dzert pa tasi tējas no cetrārijas ir noderīgi saaukstēšanās slimībām, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem, bronhītam un astmai (ārpus paasinājuma perioda). Šis dziedinošais dzēriens palīdzēs atjaunot apetīti, stimulēs organisma aizsargspēku darbu. Tam ir vispārēji stiprinoša iedarbība, tāpēc tas būs ļoti noderīgs kā profilakses līdzeklis. Lai to pagatavotu, vajag aplej 0,5 l ūdens nelielā metāla tējkannā ar 2 tējkarotēm sasmalcinātas cetrārijas. Novietot uz plīts un uzvārīt uz lēnas uguns 10 minūtes. Noņemt tējkannu no plīts, ietīt to un paturēt tā vismaz ¾ stundas. Dzert var kā parastu tēju – vairākas reizes dienā nelielās tasītēs.
Ziede
Ziedes ar Īslandes sūnām var gatavot gan hidrofīlas (tas ir, ūdenī šķīstošas), gan uz taukiem vai uz sarežģītākas cietes-glicerīna bāzes. Ziedes uz tauku bāzes jālieto ātri, jo tām ir tendence bojāties. Ūdenī šķīstošās – tie būtībā ir atdzisuši un tāpēc ieguvuši želejveida konsistenci novārījumi. Tie rada uz ādas plānas elastīgas plēvītes, kuras diezgan labi turas.
- Želejveida ziede ādas problēmām. Pagatavot koncentrētu ķērpja novārījumu ir vienkārši: uz 1 l ūdens iebērt 1 kg sasmalcinātas (var ne pārāk smalki) cetrārijas. Vārīt apmēram 15 minūtes, atdzesēt. Ieziest skrāpējumus, apdegumus, griezumus, var uzlikt uz pūtītēm, aknes izsitumiem un citām problemātiskām ādas vietām.
- Ziede uz cietes-glicerīna bāzes. Ņem 7 g ūdens un kviešu cietes, samaisa, pievieno 93 g aptiekas glicerīna. Karsē ūdens peldē, nepārtraukti maisot, līdz iegūst gaišu, caurspīdīgu, viendabīgu masu (tās svars būs 100 g). Kad atdziest, šajā tilpumā pievieno 1–1,5 tējkarotes smalki saberztu Islandijas sūnu un samaisa. Ziede ir gatava. Tā lēnām uzsūksies, tāpēc spēj efektīvi risināt problēmas ar asinsvadu zvaigznītēm, apdegumiem.
Sīrups
Rudens-ziemas periodā, kad bieži ir saaukstēšanās, palīdzēs sīrups ar Islandijas sūnām. To lieto pret klepu, un to gatavo uz cetrārijas ekstrakta bāzes, pievienojot papildu sastāvdaļas. Ekstrakts ir bagātīgs, gļotains auga novārījums. To sajauc ar medu vai cukuru. Rezultātā iegūst patīkamu garšu līdzekli ar augstu derīgo vielu koncentrāciju, kas spēj izārstēt klepu 7–10 dienu laikā. Medus ārstnieciskā līdzekļa pagatavošanai ir derīgāks par cukuru, jo tam pašam piemīt pretmikrobu iedarbība. Bet to nedrīkst dot bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem.
Sīrups pret klepu
Lai pagatavotu sīrupu ar Islandijas sūnām, jāsagatavo novārījums: 250 ml ūdens pievieno 1 ēdamkaroti sausu izejvielu un vāra 15 minūtes. Novārījumu karstu izkāš, nedaudz atdzesē un samaisa ar medu: uz 1 daļu novārījuma ņem 3 daļas medus. Maisījumu karsē ūdens peldē, nepārtraukti maisot, līdz medus kļūst pavisam šķidrs. Sīrups gatavs!
Aptieku preparāti ar Īslandes sūnām
Aptieku plauktos ir daudz preparātu, kas izgatavoti uz Islandijas sūnu bāzes. Par to, kā pareizi un kādā devā to lietot, noteikti ir stāstīts instrukcijā. Lai gan šie preparāti tiek izsniegti bez receptes, pirms došanās uz aptieku jājautā ārsta viedoklis par to lietošanu. Aptiekās pārdod arī īstus, sausus ķērpjus. Tie ir iepakoti kartona kastītēs un var tikt uzrādīti kā vienkārši žāvēts ārstniecības augs vai kā tāda paša nosaukuma tēja.
Ar nosaukumu «Islandijas sūnas» var nopirkt pretiekaisuma, antiseptisku, sildošu un pretsāpju krēmu, kas indicēts kā ārējs līdzeklis ādas bojājumiem, sasitumiem, izmežģījumiem, brūcēm, saaukstēšanās slimībām, klepus, locītavu sāpēm.
Vīrieši var iegādāties vitamīnus «Mens formula prostata forte», kuru viena no sastāvdaļām ir ārstnieciskais ķērpis. Tie paredzēti vielmaiņas procesu normalizēšanai prostatā, iekaisuma un prostatas tūskas mazināšanai, diskomforta un sāpju sajūtu novēršanai urinēšanas laikā.
Bet lielākā Islandijas sūnu preparātu grupa ir zāles bronhu-plaušu slimību, saaukstēšanās un klepus ārstēšanai. Tie ir gan sīrupi, gan tabletes.
- Sīrups «Herbion» tiek lietots pret sausu klepu, sausām gļotādām un balss saišu noslogojumu. Preparātu var dot bērniem pēc viena gada vecuma.
- Sīrups «Pektolvans C» ārstē akūtas un hroniskas elpceļu slimības, ir efektīvs pret grūti atdalāmām viskozām krēpām. Smaržo pēc zemenēm. Nav lietojams pirmajā grūtniecības trimestrī preparātā esošo papildu sastāvdaļu dēļ.
- «Pektolvans Fito» ir fitopreparāts, spirta ekstrakts. To lieto pilienu veidā, kurus pirms lietošanas izšķīdina ūdenī. Tas ir efektīvāks par iepriekšējo preparātu, bet to nedrīkst dot bērniem līdz 12 gadu vecumam.
- Tabletes «Isla-moos». Patiesībā tās ir sūkājamās pastilas. Tās lieto pie bronhīta, faringīta, laringīta, balss aizsmakuma. Tās noder arī dziedātājiem un lektoriem – cilvēkiem, kuriem ir palielināta slodze uz balss saitēm. Var dot bērniem no 4 gadu vecuma.
- Sīrups «Bronhikāls plus bērniem». Nosaukums runā pats par sevi. Papildus Islandes ķērpim tas ir bagātināts ar C vitamīnu. To lieto pie saaukstēšanās un gripas, bronhītiem.
- «Nātrija usnināts». Aptiekās to pārdod dažādās formās: pulverī, eļļas un spirta šķīdumos, ar glicerīnu vai egļu balzama sastāvā. Pulveri var lietot iekšķīgi, šķīdumus un balzamu izmanto ārīgai brūču, apdegumu un ādas plaisu ārstēšanai.
Lietojums kosmetoloģijā
Islandes ķērpi kosmētikas nolūkos var lietot visi, vienīgā kontrindikācija var būt individuāla nepanesība. Reti gadās, kad āda ir hiperjutīga pret līdzekļiem uz cetrārijas bāzes. Šajā gadījumā no to lietošanas jāatsakās.

Kopumā šis augs nerada blakusparādības, kas spētu kaitēt cilvēka organismam. Turklāt tā antibakteriālās un pretiekaisuma īpašības ir neaizstājamas ādas kairinājuma nomierināšanai, ļoti efektīvas, lai atbrīvotos no pinnēm, melnajiem punktiem un cīnītos ar ādas infekcijas slimībām, labi veicina ādas bojājumu – autiņbiksīšu izsitumu, skrāpējumu, nobrāzumu, apdegumu un pat brūču – dzīšanu. Ar pēdējo uzdevumu palīdz tikt galā arī Īrijas sūnām piemītošās vazokonstriktīvās īpašības. Uz šīs spējas «savilkt» asinsvadus balstās arī tā izmantošana, lai samazinātu tā saukto asinsvadu zvaigznīšu jeb, zinātniski, kuperozes intensitāti un novērstu atsevišķu hroniska sejas apsārtuma jeb rozācijas formu simptomus.
Atbrīvojot seju no tūskas un noņemot maisiņus zem acīm, Īrijas sūnas darbojas kā prettūskas līdzeklis. Šīs pašas īpašības dēļ augu izmanto pēc traumām un griezumiem, lai samazinātu rētaudu veidošanos. Pateicoties augā esošajām miecvielām, to izmanto smaganu iekaisuma mazināšanai un mutes dobuma kopšanai.
Cetrāriju izmanto farmācijas firmas, ražojot dermatoloģiskus preparātus un ārstniecisko kosmētiku, lai risinātu problēmas ar asinsvadiem un atbrīvotos no iekaisuma problēmām. Tāpat Islandes ķērpis ietilpst matu kopšanas līdzekļos, dezodorantos un antiperspirantos, tiek izmantots dušas želejās. Saskaņā ar Eiropas Savienības Regulu, cetrārija veido līdz 5% no gatavās kosmētikas sastāvdaļu apjoma.
Ietīšanas
Mājas apstākļos var pagatavot ādai noderīgu sastāvu un pēc tam ietīt tajā problemātiskās zonas. Vajadzēs tikai 3 ēdamkarotes Islandes sūnu, kuras jāaplej ar nelielu daudzumu verdoša ūdens, lai iegūtu biezu masu. Nebūtu slikti pievienot tai nedaudz piparmētru, kā arī pāris pilienus apelsīna vai citrona eļļas (tās var nopirkt jebkurā aptiekā). Iegūto sastāvu uzklāt uz ādas, ietīt pārtikas plēvē un mierīgi nogulēt pusotru stundu. Pēc tam ieiet dušā. Šādi ietīšanas ir efektīvi kursos pa 8–10 procedūrām. Āda kļūst ievērojami gludāka, vienmērīgāka, elastīgāka. Tie, kas izmantoja šo metodi, atzīmē, ka no audiem izplūst liekais šķidrums, ķermenis pat samazinās apjomā.
Jaunības eliksīrs
Lielākā daļa sieviešu sapņo atrast burvju eliksīra recepti, kas ļautu palikt jaunai un skaistai daudzus gadus. Ziemeļvalstu skarbās zemes iedzīvotājas jau sen praktizēja Islandes sūnu sastāva lietošanu šim nolūkam. Lai to pagatavotu, ņēma 1,5 ēdamkarotes sausa izejmateriāla, apleja to ar 0,5 litriem auksta ūdens un uzvārīja, bet nevārīja, bet uzreiz izslēdza. Pēc atdzišanas izkāsa un dzēra trīs reizes dienā.
Pret pinnēm
Ar pūtītēm var cīnīties, lietojot Islandes sūnu novārījumu kā ārēju līdzekli, noslaukot problemātiskās vietas, un iekšķīgi. Lai to pagatavotu, 10 minūtes vāra uz lēnas uguns glāzē ūdens 2 ēdamkarotes sausa auga. Dzert iegūto sastāvu aukstu – pa pusglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Pret blaugznām
Uzvārīt 1 litru verdoša ūdens vienai trešdaļai glāzes izžāvētu Islandes sūnu, ļaut ievilkties apmēram pusstundu, izkāst. Pieliet ūdeni līdz 3 litriem, izskalot matus pēc mazgāšanas. Ja šo procedūru veic vismaz reizi nedēļā, blaugznas drīz izzudīs.
Attīrošās ziepes
Sarīvēt uz rīves gabalu bērnu ziepju. Ūdens peldē izkausēt iegūtās skaidas. Kamēr ziepes kūst, pagatavot novārījumu no 0,5 glāzes piena un saujas sasmalcinātas sausas cetrārijas, iegūto novārījumu ieliet izkausētajās ziepju skaidās, samaisīt. Paņemt silikona veidnes smalkmaizīšu cepšanai un ieliet tajās iegūto masu, iepriekš pievienojot tai pa pāris pilieniem kādas ēteriskās eļļas un glicerīna. No augšas masu veidnēs nedaudz apsmidzināt ar spirtu. Kad atdziest, var izmantot ādas attīrīšanai.
Lietošanas kontrindikācijas
Kontrindikāciju iekšķīgai lietošanai zāļu un tautas līdzekļu uz Islandes cetrārijas bāzes nav ļoti daudz. Nav ieteicams dzert šādus līdzekļus, ja ķermeņa temperatūra ir paaugstinājusies virs 39 grādiem, kā arī hronisku slimību saasinājumu gadījumā, piemēram, holecistīts, pankreatīts, čūlainais kolīts un bronhiālā astma. Tos nedrīkst lietot cilvēki, kas cieš no kuņģa čūlas un gastrīta ar paaugstinātu skābumu, aknu patoloģijām.

Pat ja cilvēkam nav šo kontrindikāciju, jāatceras, ka nav ieteicams pārlieku aizrauties ar Islandes sūnu līdzekļu lietošanu. Pieredzes ceļā ir pierādīts, ka ikdienas 0,1–1 g augā esošā nātrija usnināta uzņemšana organismā nerada nekādu negatīvu ietekmi. Palielinot devu līdz 3 g, parādījās sāpes aknu rajonā. Samazinot devu, sāpes beidzās.
Bērniem līdz viena gada vecumam iekšķīgi Islandes sūnu līdzekļus labāk nedot. Ārīgi šīs procedūras ir nekaitīgas.
Turklāt nedrīkst aizmirst, ka ārstēties tikai ar Islandes sūnām nedrīkst. Obligāti jāapvieno uz Islandes sūnām balstītu līdzekļu lietošana ar ārsta nozīmēto ārstēšanu, īpaši tādās smagās slimībās kā pneimonija, tuberkuloze, onkoloģija.
«Svarīgi: visa informācija vietnē ir sniegta tikai informatīvos nolūkos. Pirms kādu ieteikumu lietošanas konsultējieties ar attiecīgās jomas speciālistu. Ne redakcija, ne autori neuzņemas atbildību par jebkādu iespējamo kaitējumu, ko var nodarīt materiāli.»
