Harmala: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Ārstniecības augam, kuru botāniķi nosauca par parasto harmalu, ir vēl vairāki tautas nosaukumi, dažkārt ļoti necienīgi. To sauc par savvaļas vai kalnu rutu, pigānu, suņa mēsliem, streļinu, bibiku. Bet «izcilākie» nosaukumi – kapsētas zāle jeb kapavieta. Neskatoties uz to, ka harmala ir indīga, tai ir tik daudz noderīgu īpašību, ka, prasmīgi lietojot, tā pilnībā atklāj savas ārstnieciskās īpašības.

Ķīmiskais sastāvs

Harmala ir indīga, jo tā satur lielu daudzumu alkaloīdu, galvenokārt harmalīna, harmīna un peganīna. Tās ir galvenās auga aktīvās vielas.

Ievērojama daļa harmīna (tā otrais nosaukums ir banisterīns) atrodas saknēs, turklāt jaunie augi ir daudz bagātāki ar šo vielu nekā vecie. Harmalīns dominē sēklās, bet peganīns – auga zāles jeb zaļajā daļā. Turklāt vislielākā alkaloīdu koncentrācija ir sēklās, kur to saturs var sasniegt 9%.

Pateicoties alkaloīdu kompleksam, harmala atslābina gludo un šķērssvītroto muskulatūru, proti, tai ir miorelaksējoša iedarbība.

Mazās devās harmalīns spēj uzbudināt nervu sistēmu un aktivizēt kustību centru darbu smadzenēs. Tā iedarbības sarakstā ir dzemdes muskulatūras stimulācija, perifēro asinsvadu paplašināšana, kas veicina asinsspiediena pazemināšanos un sirds ritma normalizēšanos. Bet lielos daudzumos šis alkaloīds ir ārkārtīgi toksisks un nāvējoši bīstams.

Peganīns un harmīns darbojas atslābinoši uz vairāku orgānu muskulatūru – piemēram, dzemdes, sirds un zarnu. Harmīnam ir mazāka toksicitāte nekā peganīnam, tomēr arī tas spēj izraisīt krampjus. Peganīns var iedarboties uz bronhu sieniņu, to atslābinot, tādējādi padarot iespējamu tā lietošanu bronhiālās astmas gadījumā.

Tāpat harmalas sastāvā ir alkaloīds peganidīns (tas atrodams auga zaļajās daļās), kuram piemīt baktericīda un pretstafilokoku iedarbība.

Ķīmiķi no auga izdalīja vēl virkni alkaloīdu, visi tie dažādā mērā ir radniecīgi harmīnam un peganīnam, un tie ir atrodami nelielā daudzumā.

Sēklas satur arī taukainu eļļu, ko dziednieki īpaši iegūst un savāc. Turklāt harmala ir bagāta ar olbaltumvielām un veselu virkni citu derīgu vielu. Tie ir ar antioksidantu iedarbību apveltīti karotīnoīdi, muskuļu masas veidošanā iesaistītie steroīdi, holesterīna līmeni regulējošie un imūnsistēmu stiprinošie saponīni.

Auga zaļajā daļā ir ievērojams daudzums mikro- un makroelementu: kālija, magnija, dzelzs, alumīnija, vara, cinka, stroncija, mangāna, hroma, niķeļa, svina. Nokļustot cilvēka organismā, šīs sastāvdaļas piedalās praktiski visos dzīvības procesos.

Kā tas izskatās un kur aug

Harmala ir ļoti dzīvību mīlošs augs, par to liecina tās sakne – spēcīga, daudzgalvaina, kas meklējot mitrumu iet dzīļi zemē vismaz 3 m dziļumā. Šāda jaudīga sakne baro virszemes daļu, kas izaug 30 līdz 80 cm augstumā.

Pateicoties sazarotajiem stublājiem, kuru no vienas saknes var veidoties vairāk nekā 100, augam ir glīta lodveida forma. Paši stublāji lielākoties ir kaili un nesakārtoti savijušies, bet tos klājošās lapas ir sadalītas 3–5 šaurās un smailās daivās. Tās uz zaļā stublāja sēž pamīšus, piestiprinoties ar ļoti īsiem kātiņiem.

Augs zied no maija līdz jūlijam ar dzelteniem vai baltiem ziediem, kas var augt gan atsevišķi zara galā, gan pa 3 vienlaikus. Piecu lapu zieda kauss atgādinātu zvaniņu, ja tas nebūtu pārgriezts līdz pašai ziedlapu pamatnei. Katras ziedlapas garums ir līdz 2 cm.

Noziedējusi, harmala veido diezgan lielu un ievērojamu augli, tā diametrs ir no 6 līdz 10 mm. Tādēļ augļus nevar sajaukt ne ar vienu citu augu. Tā ir kapsula saplacinātas lodes formā, kas sastāv no trim daivām-kamerām, starp kurām ir starpsienas. Katrā kamerā atrodas trīsšķautņaina brūna vai pelēkbrūna sēkliņa, kuras izmērs ir no 3 līdz 4 mm. Sēklas nogatavojas no jūlija beigām, un katrs krūms var dot līdz 120 tūkstošiem sēklu.

Harmalai ir raksturīga spēcīga atpazīstama smarža, kuras dēļ tā ieguvusi nosaukumu «mogiļņiks». Tā ir līdzīga vērmeles smaržai, taču nav tik aizdusoša.

Augs ir cēlies no Āzijas valstīm, tā ir nezāle, kas labi panes sausumu, tādēļ tā jūtas lieliski uz mitruma trūcīgām augsnēm Jordānijā, Pakistānā, Indijā. Tās stihija ir pamestas teritorijas apdzīvotu vietu tuvumā, pamestas kapsētas un vecas atstātas ganības, kur harmala spēj veidot nepārtrauktus brikšņus. Oāzes tuksnešos, stepes, akmeņainas pakājes – tā iesakņosies visur.

Krievijā to var sastapt valsts Eiropas daļas dienvidu reģionos, kā arī Rietumsibīrijas stepju teritorijās. Kaimiņvalstīs harmala ir apdzīvojusi vairākus Ukrainas apgabalus, visas Centrālāzijas teritorijas.

Vākšana un uzglabāšana

Ar ārstniecību mērķi izmanto visas auga daļas – sakni, stublājus ar lapām un ziediem un sēklas. Turklāt austrumu dziednieki ir pārliecināti, ka labāk pēc harmalas doties tuksnesī, nevis uz pakājēm, jo tur tā uzkrāj vairāk ārstniecisku vielu.

Saknes vislabāk vākt no maija līdz jūlija vidum. Priekšroka tiek dota jaunākiem īpatņiem, jo tajos ir vairāk alkaloīdu. Tās izrok, labi nomazgā un izžāvē saulē. Ērtāk uzglabāt sagrieztā veidā. Nākamreiz šajā teritorijā saknes izrok tikai pēc trim gadiem. Pretējā gadījumā populācija neatjaunosies.

Sēklas ievāc, kad tās sāk nobriest, un pākstis drīz vien ir gatavas atvērties, tas ir, no jūlija beigām un augustā. Zāli sasien kūlīšos, izžāvē un pēc tam kulj, lai atdalītu sēklas. Pēc žāvēšanas caurvējā tās glabā kokvilnas maisiņos vai papīra iepakojumos.

Bet virszemes daļu – zaļumus – ievāc divreiz, dažādos termiņos. Sāk aprīlī, kad harmalā ir visvairāk alkaloīda peganīna. Attīstoties augam, peganīna daudzums samazinās, bet harmīna koncentrācija palielinās. Un augu vācēji dodas izejvielu ievākšanai otro reizi jau maijā. Aprīļa un maija harmīnu izžāvē un uzglabā atsevišķi vienu no otra, lai pēc tam maksimāli izmantotu derīgās īpašības. Tomēr jāpaspej savākt zāli ziedēšanas laikā, pirms augļu veidošanās.

Zāles ievākšanai izmanto asu sirpi. Zaļo auga daļu nogriež 15 cm no augsnes virsmas, izžāvē, izklājot uz tīra papīra slānī, kas nav biezāks par 8–10 cm, labi vēdināmā vietā zem jumta vai bēniņos. Žāvēto zāli sagriež 6–8 cm lielos gabaliņos un novieto uzglabāšanai sausā telpā, iepakojot papīra maisiņos. Augs nezaudē savas derīgās īpašības 2 gadu laikā.

Zāles pļaušanu vienā un tajā pašā lauciņā var veikt ar 2 gadu intervālu, šajā laikā harmala paspēs atjaunot savus biezokņus.

Ievācot augu, viss jādara ātri, precīzi un uzmanīgi, lai samazinātu saskares laiku ar to, izvairoties no galvassāpēm un sliktas dūšas.

Harmalas ārstnieciskās īpašības

1. Harmalas ķīmiskais sastāvs nosaka tās izmantošanu kā līdzekli, kas spēj uzbudināt nervu sistēmu un vienlaikus nomierināt, cīnīties ar infekciju un mazināt sāpes, novērst iekaisumu un stimulēt svīšanu, palielināt no organisma izvadāmā šķidruma daudzumu un iznīcināt helmintus. Tomēr Krievijā oficiālā medicīna neizmanto harmalas preparātus, to joprojām pēta biologi un mediķi, un tāpēc Krievijas farmakopejā šādu zāļu nav.
2. Āfrikas un Āzijas valstu teritorijā un vairākās Eiropas valstīs šo augu izmanto valsts klīnikās. Krievijas kaimiņvalstīs Vidusāzijā presēta harmala pat tiek pārdota aptiekās, tā ir līdzīga zīmuļiem. Bet Jemenā tās preparātus iesaka depresijas slimniekiem. Lapu uzlējumiem ārstē neirastēniju, atbrīvo no nieru slimībām un periodontīta.
3. Afganistānā ar harmalas dūmiem fumigē paralīzes slimniekus un no auga zaļumiem pagatavotus kompresus uzliek uz audzēju vietām. Indijā fumigēšana ir arī izplatīta procedūra. Bet tur aizdedz sēklas un to dūmus izmanto atvērtu, grūti dzīstošu brūču ārstēšanai. Vēl viena valsts, kur izmanto fumigēšanu, ir Uzbekistāna. Gripas epidēmijas laikā ar harmalas dūmiem apstrādā telpas, tādējādi tās dezinficējot. Visbiežāk fumigēšanai ņem sauso krūma augšējo daļu ar sēklu pākstīm. Sausas lapas arī tiek izmantotas, bet daudz retāk. Aizdedzot, sausā izejviela smaržo pēc labas tabakas, bet nekairina acis, atšķirībā no citu ārstniecības augu dūmiem.
4. Sastāvi ar harmalu tiek nozīmēti arī pie perifērās nervu sistēmas iekaisuma slimībām – neirītiem, gan mononeirītiem, kas skar atsevišķus nervus, gan polineirītiem, kam ir plašāka izplatība. Ārstniecības augs stimulē muskuļu sistēmas darbu un uzlabo nervu vadītspēju.
5. Ārzemju ārsti izmanto arī šī ārstniecības auga komponentu – alkaloīdu harmīna un peganīna – spēju centrālās nervu sistēmas patoloģiju ārstēšanai, piemēram, Parkinsona slimības vai trīces paralīzes.
6. Vairākās austrumu klīnikās tiek izmantota harmalas sastāvā esošo alkaloīdu spēja cīnīties ar smagu atkarību no kokaīna un heroīna.
7. Ārstniecības auga izmantošana balstās uz tā ārstnieciskajām īpašībām. Papildus tam, ka harmīns ir diezgan labs antidepresants, tas vēl spēj pazemināt asinsspiedienu un cīnīties ar Koha nūjiņu – tuberkulozes izraisītāju. Peganidīns ne tikai cīnās ar stafilokoku infekciju, bet arī stimulē sirds muskuli un aktivizē žults veidošanos. Alkaloīds vazicīns ir maigs caurejas līdzeklis, kā arī mazina bronhu spazmas, padarot iespējamu tā lietošanu astmas ārstēšanai.
8. Harmala ir apveltījusi novārījumus, uzlējumus, tinktūras un citus sastāvus ar spēju mazināt sāpes un nomierināt.
9. Gremošanas sistēmas problēmas, tārpu izdzīšana, stāvokļa atvieglošana pacientiem ar masalām, vējbakām un malāriju – šīs problēmas tiek risinātas arī ar harmalas palīdzību vairākās pasaules valstīs. Indijā ar harmalas uzlējumu stimulē dzemdes kontrakcijas aborta veikšanai.
10. Ārstniecības auga antiseptiskās īpašības tiek izmantotas pie drudža, saaukstēšanās, kā arī rīkles skalošanai pie angīnas un mutes dobuma skalošanai pie smaganu slimībām.
11. Svaigu auga sulu iepilina acīs, ārstējot kataraktu sākuma stadijās. Kaukāza dziednieki ir pārliecināti, ka šādā veidā katarakta izzūd. Lai uzlabotu redzi, ārstniecības izejvielu sajauc ar citām sastāvdaļām – piemēram, medu vai vīnu.
12. Plaši tiek izmantotas vannas ar harmalas novārījumu. Tās spēj remdēt sāpes un mazināt iekaisumu pie reimatisma. Vannas tiek ieteiktas arī kašķa, dermatīta un citu ādas slimību ārstēšanai.
13. Tautas dziednieki Krievijā izmanto šo augu, lai atbrīvotu slimos no hroniskiem aizcietējumiem, uzlabotu zarnu darbību un novērstu tās atoniju. Ginekoloģijā harmalu lieto mastopātijas un menstruālā cikla traucējumu ārstēšanai.

Parastā harmala tautas medicīnā

Dziednieki bieži var ieteikt dažādas zāļu formas, kas pagatavotas no ārstniecības auga, vienas slimības ārstēšanai. Tomēr ir vairāki tradicionāli lietojumi. Piemēram, lai remdētu sāpes un mazinātu pietūkumu slimajās locītavās, pieliek tvaicētas harmalas lapas. Novārījumus izmanto kā skalošanas līdzekli pret kakla sāpēm, stomatītu vai iekaisušām smaganām, kā arī, ja sāp zobs.

Depresiju mazina ar tēju, sejas nerva tiku sasilda ar karstu novārījumu vai iesmērē ar svaigu sulu. To pašu sulu iepilina acīs pret kataraktu, un sēklas tiek nozīmētas kā prettārpu līdzeklis. Sēklas, saberztas pulverī ar medus pievienošanu, ieteicams tiem, kuri bieži cieš no galvassāpēm un kuriem izkrīt mati.

Pat kosmētiskās problēmas tiek risinātas ar harmalas palīdzību. Tā, sēklas, iepriekš izmērcētas siltā ūdenī, lieto, lai atbrīvotos no pirmajiem sirmināšanas simptomiem – tās sajauc ar šampūnu un pēc tam ar šo maisījumu mazgā matus. Turklāt sēklas var veidot putas, tāpēc tās lieto sejas mazgāšanai, lai novērstu pūtīšu un aknes veidošanos. Lai ārstētu jau radušos pūtīšu izsitumus, gatavo sēklu tinktūru uz degvīna bāzes un pēc tam ar to vakaros berzē seju.

Pret saaukstēšanos un reimatismu

Šīs receptes uzlējumu var izmantot dažādu slimību ārstēšanai. Atkarībā no mērķa tiek izmantota dažāda deva. Uzlējumu gatavo, pamatojoties uz glāzi verdoša ūdens un ēdamkaroti sausas harmalas. Uzliet stundu, pēc tam izkāst.

Lai atvieglotu saaukstēšanās simptomus, nozīmē ēdamkaroti līdzekļa 20 minūtes pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām.

Reimatismu, miopātiju un miastēniju ārstē, trīs reizes dienā lietojot uzlējumu – 20–50 ml vienā reizē, un ārstēšanu sāk ar mazu devu, pakāpeniski palielinot līdz maksimālajai.

Sifilisa gadījumā ārstēšanu arī sāk ar mazu devu – 2 ēdamkarotes, pakāpeniski palielinot līdz 5 karotēm 2 līdz 3 reizes dienā.

Pret gremošanas sistēmas slimībām

Kā žulti veicinošs līdzeklis, gremošanas sistēmas uzlabošanai un atbrīvošanai no helmintiem tiek nozīmēta sēklu lietošana. Norma – 10 augļu dienā – jāsadala 2 devās. Jāuzdzer ar vārītu ūdeni. Jau pēc 3–4 dienām būs pamanāms efekts.

Nomierinošs novārījums

Šis novārījums tiek saukts par nomierinošu, bet patiesībā tas nomierina ne tikai nervu sistēmu, bet arī reimatiskās sāpes, elpas trūkumu, mazina astmas sindromu, kā arī uzrāda sviedrēšanas, žults un urīndzenošu efektu.

Jāsajauc vienā traukā harmalas un linu sēklas proporcijā 1:3. Ņem tējkaroti iegūtā maisījuma, aplej ar 250 ml uzvārīta ūdens un zem slēgta vāka pusstundu tur tvaika vannā. Pēc atdzišanas izkāš un dzer pa ēdamkarotei 3 reizes dienā – pusstundu pirms ēdienreizes.

Ja ieelpo šī novārījuma tvaikus, kamēr tas atrodas ūdens peldē, var izārstēt neiropātiju (sejas nerva neiralģiju).

Tēja nieru slimībām

Šo tēju ieteicams dzert pie nefrīta, pielonefrīta, urīnpūšļa iekaisumiem un nierakmeņu slimības.

Emaljētā vai porcelāna traukā ieberiet 2 tējkarotes ārstniecības auga. Aplejiet kā parastu tēju, pievienojot sausajai izejvielai 2 glāzes verdoša ūdens. Pārklājiet ar vāku, virsū vēl siltumam dvieli un gaidiet 2–3 stundas, kamēr dzēriens ievilksies. Pēc tam izkāš un dzeriet pa 2 ēdamkarotēm no rīta, pusdienās un vakarā. Zāļu lietošanu nav obligāti saistīt ar ēšanu. Ārstēšanas ilgums – pusgads.

Sastāvs vannai

Vannas ar harmalu ieteicamas reimatisku sāpju mazināšanai, kā arī vielmaiņas traucējumu ādas izpausmju likvidēšanai un kašķa ārstēšanai.

Uzvāriet 5 litrus ūdens un pārlejiet ar šķidrumu 100 gramus sausā ārstniecības auga. Vāriet sastāvu 15–20 minūtes uz mazas uguns zem slēgta vāka, pēc tam ļaujiet ievilkties 2 stundas.

Novārījumu izkāš un ielej sagatavotā vannā ar pacientam ērtas temperatūras ūdeni. Vannas ilgums – 15–20 minūtes. Viss kurss paredzēts 10 procedūrām, labāku efektu var panākt, ja to atkārto katru otro dienu.

Pret elpas trūkumu un astmu

Harmalas un linu sēklas ņemiet vienādās daļās, samaisiet un vienu tējkaroti maisījuma ieberiet nelielā termosā. Ielejiet turpat glāzi verdoša ūdens un atstājiet termosā ievilkties no 4 līdz 5 stundām.

Dzeriet pa ēdamkarotei 4 reizes dienā, nesaistot ar ēdienreizēm. Ārstēšanas kurss – no 1 līdz 3 mēnešiem. Pēc tam nepieciešams 3 mēnešu pārtraukums, pēc kura atsāciet lietošanu.

Afrodiziaks no harmalas

Apgrauzdējiet harmalas sēklas, atdzesējiet un samaļiet kafijas dzirnaviņās. Sajauciet pulveri ar medu attiecībā 1:3. Katru dienu apēdiet pa ēdamkarotei šī sastāva. Paaugstinās dzimumtieksme un spēja ieņemt.

Pret sēžas nerva iekaisumu

Lai atbrīvotos no ciešanām, ko izraisa vecs sēžas nerva iekaisums, jāsamaļ kafijas dzirnaviņās harmalas sēklas un jālieto tās katru dienu 2 nedēļas. Dienas norma – 3 grami pulvera. Var vienkārši uzdzert ar vārītu ūdeni vai apēst ar medu vai ievārījumu.

Pret locītavu sāpēm

Pagatavojiet maisījumu no vienādām daļām harmalas un fenheļa sulas, vistas žults, medus un sarkanvīna. Iegūsiet ziedi, ar kuru ārstē locītavas slimību saasinājuma laikā, kā arī uzziež sēžas nerva apvidu, lai remdētu mokošās sāpes. Tautas dziednieki Kaukāzā ar šo līdzekli ārstē arī novājinātu redzi, iepilinot pa pilienam katrā acī katru dienu.

Kūpināšana ar dūmiem

Saaukstēšanos var ārstēt ar ārstniecības auga dūmiem. Turklāt dziednieki uzskata, ka dūmi ir labs miegazāles un pretparazītu līdzeklis.

Tējkaroti sausas harmalas uzkarsējiet un apcepiet uz sausas pannas. Tiklīdz sāk rādīties dūmi, noliecieties pār tiem un ieelpojiet pāris minūtes. Bet nedariet to biežāk kā 2 reizes nedēļā.

Pret čūskas kodumu

Ņemiet proporcijā 1:4 harmalas sēklas un sarkanvīnu. Vāriet sēklas vīnā, līdz tās kļūst mīkstas. Izkāš un papildiniet iegūto novārījumu ar tādu pašu tilpumu puravu sulas. Dzeriet dienā 2 reizes pa glāzei novārījuma, starplaiks starp ārstēšanām ir 2 stundas. Uz koduma brūces uzlieciet kompreses, kas samērcētas šajā novārījumā.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Uzsākot ārstniecisko sastāvu gatavošanu no harmalas, jāatceras, ka šo augu mediķi uzskata par psihodēlisku jeb psihoaktīvu. Tie kardināli izkropļo cilvēka apkārtējās vides novērtējumu un pasaules uztveri, kā arī ietekmē viņa emocionālo stāvokli, izjauc vairākus psiholoģiskos procesus un var izraisīt halucinācijas vai apziņas izmaiņas. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt ieteicamās devas un sastāvu lietošanas shēmu.

Uzlējums

Pie saaukstēšanās, miastēnijas, reimatisma un ginekoloģiskām slimībām ir indicēta ārstnieciskā auga uzlējums. Lai to iegūtu, nepieciešams aplej ar verdošu ūdeni (1–1,5 glāzes) 1–2 ēdamkarotes žāvētas harmalas. Maisījumam jāievilkties 50–60 minūtes, pēc tam to izkāš, sadala šo dienas devu 3 porcijās un lieto 20 minūtes pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām.

Tinktūra

Uz degvīna
Lai pagatavotu spirta uzlējumu, ņemiet 100 gramus žāvētas sasmalcinātas harmalas un ieberiet to stikla pudelē. Pievienojiet tur pusi litru laba degvīna un novietojiet tumšā vietā uz 3 nedēļām istabas temperatūrā. Laiku pa laikam pudele jāsakrata.

Gatavo uzlējumu izkāš un lietojiet no rīta un vakarā pēc ēšanas. Vienreizēja deva – tējkarote, ne vairāk! Dziednieki iesaka šo līdzekli pacientiem, kuriem diagnosticēta hipertensija, neirastēnija, insults, encefalīts, kā arī tiem, kas cieš no epilepsijas lēkmēm un šizofrēnijas. Slimību spektrā, kurām indicēts šis uzlējums, ietilpst arī vēnu sastrēgums, bronhiālā astma, liesas slimības, miastēnija un sēžas nerva iekaisums.

Uz vīna
100 gramus sasmalcinātu sēklu ieberiet divu litru pudelē, kas piepildīta ar sausu sarkanvīnu. Sakratiet un novietojiet tumšā telpā uz mēnesi. Neaizmirstiet to katru dienu sakratīt.

Pēc 30 dienām izkāš un lietojiet pavisam nedaudz: nedrīkst aizrauties un aizmirst, ka tagad tas nav vīns, bet gan nopietnas, bīstamas zāles, un to pārdozēšana nav pieļaujama. Lietošanas norma ir 25 pilieni pirms ēšanas – 2 līdz 3 reizes dienā. Pielietojums – tām pašām problēmām kā uzlējumu uz degvīna.

Novārījums

No harmalas pagatavotam novārījumam ir spēcīga pretmikrobu iedarbība, tas uzrāda labus rezultātus skalojot slimīgu kaklu vai mutes dobumu pie stomatīta, gingivīta vai periodontozes.

Ar verdošu ūdeni (1 glāze) aplejiet tējkaroti žāvētas harmalas zāles, cieši aizveriet ar vāku un turiet pusstundu ūdens peldē. Pēc atdzesēšanas līdz siltam stāvoklim izkāš un izmantojiet vajadzīgajām procedūrām.

Eļļa

Auga eļļu iegūst visai interesantā veidā. Pirmajās pavasara dienās mazais krūms jāapseg ar vecu, caurumu pilnu katlu, caurumu metāla spaini vai bojātu, mājsaimniecībā nevajadzīgu dziļu trauku. Pēc mēneša visa trauka iekšpuse ir pārklāta ar eļļainu, lipīgu pārklājumu. Atliek to nokasīt, ievietot burkā, ko aizvāko. Tautas dziednieki uzskata, ka augs, kas izdzīvojis tik sarežģītos apstākļos un saglabājis tieksmi pēc dzīves, spēj nodot šo spēku cilvēkiem.

Jau viduslaiku persiešu ārsts Ibns Sīna ārstēja ar šo sastāvu savu pacientu slimos locītavas un sēžas nerva iekaisumus, iesmērējot eļļu sāpīgajās vietās. Bet problēmām ar menstruācijām, urīna aizturi un dažādiem kolītiem viņš ne tikai izmantoja eļļu kā ziedi, bet arī gatavoja uz tās pamata dziedinošus dzērienus.

Lietošanas kontrindikācijas

1. Harmala ir aizliegta cilvēkiem, kuriem ir dažāda veida tiki, trīce un citi hiperkinēzes.
2. Nedrīkst lietot uz šī auga bāzes veidotus sastāvus grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti.
3. Individuāla nepanesība un paaugstināta jutība pret zāles komponentiem arī ir kontrindikācija tās lietošanai.

Pārējiem cilvēkiem nav aizliegts lietot harmalas sastāvus. Taču nedrīkst aizmirst, ka šis augs ir indīgs, tāpēc preparātus, kas pagatavoti uz tā bāzes, drīkst lietot tikai stingri ievērojot ieteicamo devu. Ja to pārsniedz, iespējama miegainība un temperatūras pazemināšanās, kā arī nopietnākas problēmas – depresija, tahikardija, siekalošanās, krampji, konvulsijas, halucinācijas, trīce, paralīze – līdz pat elpošanas apstāšanās brīdim. Parādoties minimāliem šādiem simptomiem, obligāti jāizsauc ātrā palīdzība, un līdz tās ierašanās brīdim jāizskalo cietušajam kuņģis.

Ja bez pamata ilgstoši lieto līdzekļus uz ārstniecības auga bāzes, ir ļoti iespējama elpošanas problēmu, pastiprinātas urinācijas un gremošanas trakta darbības traucējumu parādīšanās.

Ārstēties ar harmalu un vienlaikus lietot alkoholiskos dzērienus nav pieļaujams. Bet, ja cilvēks pastāvīgi lieto kādus citus medikamentus, obligāti jāapspriež ar ārstējošo ārstu, cik tie ir saderīgi ar harmalu.

Harmalas foto