Gravilāts: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Gravilāts uz planētas ir sastopams visur – izņemot, iespējams, Antarktīdu. Šo augu no rožu dzimtas iemīļojuši ainavu dizaineri un dārzkopji. Ar to ārstē daudzas dažāda profila slimības. Sievietes ar tā palīdzību uzlabo savu izskatu un ceļ galdā kulinārijas darbus, kas pagatavoti, pievienojot šo patīkamo, ar neļķu smaržu apveltīto augu. Turklāt dažreiz sakneņus izmanto kā miecvielu ādai un kā krāsu audumiem, piešķirot tiem zeltainus un brūnus toņus. Tauta tam izdomājusi daudz nosaukumu. Iespējams, visatmiņā paliekošākie no tiem ir neļķu dzira, neļķu gars un neļķu sakne, dzīvā zāle, tīrā zāle, mīlulis, mīļā zāle, sunīši.

Ķīmiskais sastāvs

1. Dzeltenais krāsojošais pigments un miecvielas atrodas auga sakneņos, turklāt miecvielu ir daudz – aptuveni 40% no ķīmiskā sastāva.
2. Papildus šiem komponentiem augā ir flavonoīdi, kas pazīstami ar savu stiprinošu iedarbību uz asinsvadu sienām. Tie nodrošina to elastību un samazina caurlaidību.
3. Augā ir arī liels ogļhidrātu komplekts. Kopā ar citām derīgām vielām – minerālvielām, vitamīniem, flavonoīdiem un flavoīniem – tās spēj nomākt brīvo radikāļu iedarbību, āpturēt audu oksidācijas procesus un attiecīgi aizkavēt gan ārējo, gan iekšējo organisma novecošanos. Pēc būtības šīs vielas ir īsti dabiski antioksidanti. No vitamīniem jāatzīmē augsts karotīna un askorbīnskābes saturs lapās, kas nosaka auga imūnstimulējošo iedarbību.
4. Draudzīgā sasaistē ar antioksidantiem darbojas arī rūgtvielas, kā arī ēteriskās eļļas sastāvdaļas – tās stimulē un kontrolē vielmaiņu organismā. Starp citu, ēteriskā eļļa sakneņos ir 0,4% apjomā. Šķiet, ka maz, bet tā piešķir augam diezgan noturīgu, patīkamu krustnagliņu smaržu. Gravilāta ēterisko eļļu īpaši iegūst ar tvaika destilāciju, tā ir sarkanīgā krāsā. To pat izmanto farmācijas rūpniecībā zāļu aromatizēšanai.
5. Gravilāta organiskās skābes, spēlējot ievērojamu lomu ķermeņa skābju-bāzes līdzsvara uzturēšanā, veicina visu gremošanas sistēmas funkciju uzlabošanos, atkritumvielu izvadīšanu un cilvēka darbspēju uzturēšanu kopumā.
6. Augā ir diezgan daudz tanīnu, dažādās gravilāta daļās to saturs ir atšķirīgs. Bet kopumā tas sasniedz 30%. Šīs vielas ir pazīstamas un plaši izmantotas medicīnā un farmācijā, jo tām piemīt vairākas derīgas īpašības – piemēram, asinsapturēšanas, pretiekaisuma, pretmikrobu, antiseptiska un pretmalārijas iedarbība.
7. Polisaharīdi un ciete, kas arī ir atrodami augā, kalpo kā enerģijas avots ķermenim.
8. Gravilātā ir glikozīds geīns. Tāpat kā visas glikozīdu grupas vielas, to var vērtēt gan no negatīvās, gan pozitīvās puses. Pārdozējot tie ir indīgi, bet saprātīgā lietošanā tie rosina apetīti un stimulē gremošanas trakta darbību, tiem piemīt lokāli kairinoša iedarbība, regulē sirds muskuļu darbību un normalizē asinsvadu sistēmu, kā arī aktīvi cīnās ar patogēniem mikroorganismiem.

Kā tas izskatās un kur aug

Šis daudzgadīgais lakstaugs sasniedz 30 līdz 60 cm augstumu. Tam ir diezgan resns saknenis, no kura iziet pamatlapu rozete. Tā sastāv no stipri zobainām lapām, kas piestiprinātas pie gariem kātiem. Stumbrs ir taisns, šķautņains, zarains. Uz tā ir maz lapu – tās dalās trīs smailos sektoros ar zobiņiem gar malu. Pie stumbra tās piestiprinātas ar tik īsiem kātiem, ka šķiet sēdošas. Lapas atšķiras pēc izmēra – pamatlapas ir lielākas nekā stublāja lapas. Visa auga zaļā daļa ir viegli klāta ar mīkstu apmatojumu – sīkiem matiņiem.

Ziedi atrodas katra stumbra atzara galā, to ziedu kātiņi ir īsi un arī pārklāti ar mīkstiem baltiem matiņiem. Katrs zieds ir piecziedlapu, tie ir plaši atvērti, to malā ir neliels iegriezums, kas atgādina maigi izgrieztu sirdi. Visizplatītākā gravilāta ziedu dabiskā krāsa ir dzeltena, retāk var sastapt arī baltus vai rozā ziedus. Tie ir sapulcēti ziedkopās pa 3 līdz 10 katrā. Ziedkopas ir dažādas – gan lietussarga, gan skaru formas.

Gravilāts zied no pavasara beigām līdz vasaras sākumam. Pēc noziedēšanas parādās augļi, ko sauc par daudzriekstiņiem, katrā no tiem ir daudz sēklu, kuru galā ir āķīša veidā izliekta astīte. Sēklas nogatavojas septembra pašā sākumā.

Gravilāts nav īpaši prasīgs pret augsni, tam tikai neder mitras un paskābinātas augsnes. Visbiežāk šo augu var sastapt mežmalās, un tas ir izplatīts visur – no Eiropas, Āzijas un Āfrikas līdz Austrālijai un abām Amerikām. Tam nav bīstami ne tropu vai pustuksnešu karstums, ne Krievijas ziemu sals. Vienīgais kontinents, kurā nav gravilāta, ir Antarktīda.

Sugas

Dabā ir aptuveni piecdesmit gravilāta šķirņu, no tām 20 tiek kultivētas. Krievijā var sastapt 11 sugas – gan dabiskajā vidē, gan kultivētās.

1. Kalnu gravilāts. Tā ierastā augšanas vieta ir Eiropas kalnu reģioni. Šī suga ir kupla, bet zema – ne vairāk kā 30 cm, tās lapas uz tausti ir raupjas. Zieds pilnībā neatveras un tāpēc ir kausa formā. Sāk ziedēt jūnijā. Ziedi ir spilgti dzeltenā krāsā, diezgan lieli – līdz 4 cm diametrā. Mīl sauli, necieš ēnu, aukstu laiku panes diezgan izturīgi.
2. Ložņu gravilāts. Ložņu gravilāts daudzējādā ziņā ir līdzīgs savam kalnu radiniekam un aug kaimiņos – Alpos, Balkānos, Karpatos. Augs ir zems – tikai 15 cm. Atsevišķi zeltainas krāsas ziedi sāk priecēt no vasaras sākuma. To bieži izmanto puķu dobju veidošanai.
3. Pilsētas gravilāts. Tas izceļas ar ļoti biezu sakneni, par ko to augstu vērtē tautas dziednieki. Tas aug visās valstīs, Krievijā visplašāk izplatīts Urālu apgabalā. Viena no augstākajām sugām – līdz 70 cm. Ziedi ir sīki – apmēram 1,5 cm, dzeltenā, bet diezgan gaišā krāsā, ja ne teikt, ka blāvā. Zied no maija un pēc tam veido daudz sēklu, kas dīgst diezgan viegli, rezultātā gravilāts ātri izplatās, izspiežot visas pārējās zāles.
4. Strauta gravilāts. Tipisks Amerikas kontinenta iedzīvotājs, bet sastopams arī Eirāzijas teritorijā. Viena no nedaudzajām gravilāta sugām, kas spēj augt bagātīgi mitrā augsnē, tostarp upju un ezeru krastos. Saknenis ir spēcīgs, augstums atbilst tā spēkam – līdz 70 cm. Izceļas ar stumbra brūno krāsu. Ziediem ir interesanta krāsa – dzelteni ar sarkanu vai sarkanbrūnu svītru, tie ir kausa formā.
5. Aleppo gravilāts. Neskatoties uz augsto augumu – 70 cm, tam ir īss saknenis. Tam ir ārēja līdzība ar pilsētas gravilātu, bet Aleppo gravilāts ir vairāk pūkains, pat var teikt – pinkains. Tā stihija ir bērzu meži, to malas, stepjotie pļavas. Plaši izplatīts visā Krievijā – no Eiropas daļas līdz Tālajiem Austrumiem, Vidusāzijā un Ziemeļamerikas kontinentā. Ar vēja palīdzību viegli izplatās pašsējas ceļā uz ievērojamiem attālumiem un lielām teritorijām. Lai ierobežotu tā izplatīšanos, nepieciešama savlaicīga pļaušana – pirms sēklu nogatavošanās sākuma.
6. Čīles gravilāts. Tā dzimtene ir Čīle, no tā arī radies nosaukums. Augsts un kupls augs, klāts ar biezu pūku. To raksturo lieli – apmēram 4 cm – pildīti purpursarkani ziedi, zied diezgan ilgi – no maija beigām līdz vasaras beigām.
7. Spilgti sarkanais gravilāts. Šī gravilātu sugu dzimtene ir Kaukāzs un Balkānu pussalas teritorija. No šo reģionu augu selekcionāri izveidojuši ļoti skaistu ziedu, ko novērtē ainavu dizaineri un dārznieki. Augsts, krūmains augs ar lieliem, spilgti sarkaniem ziediem, kas savākti pušķī pa 2–4 gabaliem. Zied no maija līdz vasaras beigām.
8. Lielapu gravilāts. No nosaukuma redzams, ka šīs sugas raksturīgā iezīme ir lielākas lapas salīdzinājumā ar citām sugām. Katra lapa ir plata, olveida formas. Bet ziedi ir mazāki, bālāki un neuzkrītošāki nekā radniecīgiem augiem – tikai 1 cm diametrā. Ziedēšana sākas maijā un beidzas vasaras vidū. Šīs šķirnes dzimtene ir Ziemeļamerika.
9. Gravilāts rossa. Šī šķirne ir ievērojama ar to, ka tā ir izplatīta galvenokārt aukstā klimatā – Arktikas reģionos Ziemeļamerikas kontinentā. Tā lieliski saglabājas un normāli pārziemo tik skarbos apstākļos.
10. Gravilāts triflorum. Zems daudzgadīgs augs, izaug ne augstāks par 30 cm. To veiksmīgi izmanto apmaļu un puķu dobju noformēšanai, plaši pielieto ne tikai privātajā, bet arī pilsētas ainavu dizainā. Spilgti dzeltenie ziedi sagādā estētisku baudījumu ar savu dzīvespriecīgumu. Starp spilgti dzeltenajiem ziediem var parādīties arī oranži.
11. Hibrīdais gravilāts. Selekcionāri ir izveidojuši daudzas šīs gravilātu šķirnes. Tās galvenokārt atšķiras ar lielām, oranžu un sarkanu toņu ziedkopām. Starp populārākajām ir tādas šķirnes kā maigi oranžie «Gladisa Perija» un «Princese Juliāna» un oranži sarkanais «Faijer Opals».

Vākšana un uzglabāšana

Tā kā gravilātam praktiski nav zemes, kas nav piemērota augšanai, to var sastapt gan pilsētas dabīgos zālājos, gan gar ceļiem. Šādus augus nedrīkst ņemt un sagatavot ārstniecības nolūkiem, jo tie uzsūc visas kaitīgās vielas no rūpnieciskajiem izmešiem un automobiļu izplūdes gāzēm. Labāk doties pēc izejvielām ārpus pilsētas, uz mežiem un pļavām.

Auga zaļo daļu, kā arī ziedus, jāvāc, kad tas sāk ziedēt, nogriežot gravilātu ar sirpi gandrīz pie paša stumbra pamata. Uz izejvielu vākšanu labāk doties dienas pirmajā pusē, bet ne pārāk agri: jāpagaida, kamēr rasa nožuvusi.

Var žāvēt zaļumus veselus vai atdalīt ziedus un pagatavot atsevišķu izejvielu. Žāvēšanas apstākļi tiem ir vienādi. Vispirms ārstniecības izejvielu vajag nedaudz novītināt ēnā, svaigā gaisā, bet pēc tam novītināto augu sagatavot elektriskajā žāvētājā, iestatot temperatūru 45–50 grādus. Lai būtu ērtāk ievietot augu žāvētājā, to labāk iepriekš sagriezt gabaliņos.

Gatavās ārstniecības izejvielas labāk ievietot papīra maisiņos, kartona kastēs vai kokvilnas maisiņos, kuros tās glabāt sausā telpā ne ilgāk par vienu gadu.

Sakneņus ir vērts sagatavot rudenī, līdz šim laikam tie paspēj uzkrāt vislielāko ārstniecisko vielu daudzumu. Medicīniskiem nolūkiem vislabāk piemēroti ir pieauguši augi. Izraktās saknes jānokrata no augsnes, rūpīgi jānomazgā, izmantojot suku, un tāpat kā zaļo daļu, vispirms jāvēdina gaisā un tikai pēc tam jāievieto elektriskajā žāvētājā vai žāvēšanas skapī, kur jāiestata temperatūra 45 grādi. Šādos apstākļos zāļu līdzeklis lieliski saglabā gan derīgās vielas, gan raksturīgo atšķirīgo gravilāta smaržu – krustnagliņu smaržu.

Ārstnieciskos sakneņus jāuzglabā kokvilnas maisiņos sausā telpā; šādos apstākļos tie ir derīgi lietošanai trīs gadus.

Gravilāta ārstnieciskās īpašības

Gravilāts ir augs, kas pazīstams kā ārstniecisks jau Senajā Grieķijā. Tieši grieķi to aprakstīja medicīnas traktātos. Savukārt mūsu valsts oficiālā medicīna to atzina 1818. gadā un iekļāva Krievijas farmakopejā.

Pateicoties vielām, kas ietilpst ārstniecības auga sastāvā, no tā pagatavotajiem līdzekļiem piemīt pretiekaisuma, brūču dziedinoša, antiseptiska, savelkoša, pretmalārijas, sviedrēšanas un vispārēji stiprinoša iedarbība. To sastāvi spēj mazināt vēdera sāpes, kas radušās spazmu dēļ, novērst žults aizturi, samazināt nogurumu un pievienot dzīvības spēkus, kā arī mazināt svīšanu.

No ārstniecības auga gatavo ūdens sastāvus – uzlējumus un novārījumus – un spirta tinktūras, gravilātu izmanto arī tieši – vienkārši sasmalcinot to pulvera veidā. To slimību sarakstā, ar kurām augs tiek galā, ir dažādas izcelsmes kolīti, kuņģa katarri, zarnu kolikas un palielināta gāzu veidošanās, vemšana un dizentērija. Gravilāts dziedē arī elpošanas orgānus – no vienkārša klepus līdz garajam klepum, pneimonijai, bronhiālajai astmai un pat tuberkulozei. Nefrīti un cistīti, holecistīti un problēmas ar aknām, neirozes un C-avitaminozes – visu šo slimību ārstēšanai ir recepte uz ārstnieciskā auga bāzes.

Gravilātu izmanto arī vīriešu un sieviešu delikātu problēmu risināšanai: atbrīvo no impotences, to lieto kā līdzekli dzemdes kontrakciju stimulēšanai un asiņošanas apturēšanai – turklāt ne tikai dzemdes, bet arī hemoroīdu asiņošanu.

Ārstnieciskā auga antiseptiskās un pretiekaisuma spējas tiek izmantotas arī ārējai lietošanai, ārstējot angīnas, periodontītu, gingivītus un stomatītus – turklāt ļoti sarežģītos un novārtā atstātos gadījumos, kad jau novērojamas audu nekrotiskas izmaiņas, lai paātrinātu brūču dzīšanu. Gravilāts izdzen tārpus un cīnās ar rahītu, tas ir iedarbīgs kā pretvīrusu, sviedrēšanas, pretmalārijas un tonizējošs līdzeklis.

Gravilāts tautas medicīnā

Saskaņā ar gadsimtiem senu tradīciju tautas medicīna izmanto ārstniecības augu, lai atbrīvotos no plaša problēmu loka – sākot no parastas svīšanas un beidzot ar nopietnām – piemēram, tādām kā audzēji.

Pret varžacīm

Lai atbrīvotos no sausajām tulznām, būs nepieciešams svaigs, tikko izrakts graviāta saknenis. Tas jāpārgriež gareniski uz pusēm un jāpiesien ar griezumu pie tulznas uz nakti. Procedūra jāatkārto katru dienu, līdz tulzna izzūd.

Saaukstēšanās gadījumā

Lai pagatavotu dzērienu, kas atvieglo stāvokli saaukstēšanās laikā, jāņem 15–20 grami pulvera, kas pagatavots no jebkurām auga virszemes daļām – lapām, stublājiem, ziediem, – to jāaplej ar verdošu ūdeni un jāgaida 3 stundas, kamēr uzlējums ievilksies. Pēc izkāšanas jādzer pa 2 malkiem no rītiem un vakaros. Dzēriens ne tikai palīdzēs ātrāk izveseļoties no saaukstēšanās, bronhīta vai angīnas, bet arī stiprinās imunitāti un kļūs par lielisku profilakses līdzekli pret turpmākajām slimībām.

Attīrošs līdzeklis

Šāds sastāvs tiek gatavots tikai no auga kaltētām lapām. Tās jāsaberž ar pirkstiem pulverī un jāņem 2 tējkarotes zāļu izejvielas. Aplejot ar 2,5 glāzēm uzvārīta ūdens, jāsilda 20 minūtes ūdens peldē. Ja dienā izdzer ēdamkaroti šāda sastāva, atjaunosies mikroelementu – dzelzs, nātrija un magnija – līdzsvars organismā. Šis līdzeklis arī attīra asinsvadus un palīdz dziedēt sarežģītas brūces.

Bērniem pret rahītu

Vannas ar šādu sastāvu tiek nozīmētas mazuļiem, kas vecāki par pusgadu.

Graviāts tiek izmantots kā zāļu tējas maisījuma sastāvdaļa, kurā šis augs tiek sajaukts vienādās daļās ar kumelīti, nātru un vīgriezi. Jāņem 4 ēdamkarotes maisījuma un jāvāra 15 minūtes ūdenī (3 litri). Pēc izkāšanas jāpievieno vannas ūdenim (20 litri). Ūdens procedūras ilgums – 10 minūtes.

Pret gremošanas slimībām

Aknu slimības, holecistītu un gastrītu var ārstēt ar sastāvu, kas pagatavots no graviāta saknes un zāles, no kuriem 10 grami jāsasmalcina un jāvāra 10 minūtes 250 ml ūdens, un maisījums jāielej termoskā uz 2 stundām. Pēc tam jāizkāš un šķidrums jāizdzer dienas laikā, sadalot 4 devās.

Pret nieru slimībām

Uz 250 ml ūdens jāņem 20 grami sausas zāles un jāvāra sastāvs pusstundu. Kad atdzisis, jāizkāš un jālieto 3 reizes dienā pirms sēšanās pie galda, pa ēdamkarotei novārījuma. To pašu var izmantot kakla skalotājā pie angīnas un mutes skalotājā pie stomatīta.

Bronhīta gadījumā

Lai atvieglotu klepu bronhiālās astmas un bronhīta gadījumā, pirms ēšanas ieteicams lietot pulveri no kaltētas graviāta saknes. Līdzekli jāņem uz tējkarotes gala, jāapēd ar medu un jāuzdzer ar ūdeni.

Līdzeklis asiņošanas apturēšanai

1. Dzemdes vai hemoroīda asiņošanas gadījumā 30 minūtes jāvāra 2 ēdamkarotes sarīvētas dziednieciskā auga saknes puslitrā ūdens. Pēc atdzišanas jāizkāš un iegūtais šķidrums jāizdzer visas dienas garumā nelielās devās.
2. Nopietnos gadījumos nepieciešams piesātinātāks novārījums, ko gatavo no 30–40 gramiem saknes un pusotras glāzes ūdens. To jāiztvaicē uz lēnas uguns uz pusi, jāizkāš un jālieto katru stundu pa ēdamkarotei.

Pret gastrītu

Gatavo ārstniecisku augu maisījumu no gravilāta, ceļtekas, asinszāles un timiāna, katru pa vienai ēdamkarotei. Tam vēl jāpievieno pa 3 ēdamkarotēm vīgriezes, kumelītes, linupe, māllapes, ugunspuķes, citronmētras un pa 2 karotēm apiņu čiekuru un viršu. Šis apjoms pietiks visam ārstēšanas kursam, jo diennakts devai gatavo tikai no 1 ēdamkarotes maisījuma, ko termosā aplej ar 300 ml tikko uzvārīta ūdens. Lieto pēc 6 stundu nostāvēšanas un izkāšanas. Šķidrumu sadala trīs porcijās un katru izdzer pusstundu pirms ēšanas.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Galvenās zāļu formas, kurās tautas medicīna izmanto ārstniecības augu, ir uzlējums, tinktūra un novārījums.

Uzlējums

1. Zāļu uzlējums. Šis ārstniecības augs labi nomierina nervus. Uzlējuma pagatavošanai vienu ēdamkaroti sasmalcinātu lapu aplej ar glāzi uzvārīta ūdens un atstāj ievilkties vismaz divas stundas, izkāš un iegūto šķidrumu izdzer dienas laikā, sadalot divās reizēs.
2. Sakņu uzlējums – 1. variants. Dziedēt slimas aknas, mazināt žultspūšļa spazmas un zarnu kolikas tautas dziedniekiem palīdz uzlējums no gravilāta saknēm. Sasmalcinātas saknes (vienu ēdamkaroti) applaucē ar glāzi uzvārīta ūdens un turi zem cieši noslēgta vāka un silta dvieļa vismaz divas stundas, labāk pat trīs. Trīs stundu ievilkšanos var aizstāt ar tvaicēšanu ūdens peldē pusstundu. Pēc atdzišanas sastāvu izkāš un lieto līdz 4 reizēm dienā – pirms ēšanas, vienā reizē izdzerot 2–3 ēdamkarotes.
3. Sakņu uzlējums – 2. variants. Meteorisma, caurejas, vemšanas, zarnu koliku un pat dizentērijas gadījumā indicēts uzlējums no 2 tējkarotēm smalki sagrieztas, tikko izraktas ārstniecības auga saknes, kas aplej ar 250 ml līdz vārīšanās uzkarsēta ūdens. Pēc divu stundu ievilkšanās cieši noslēgtā traukā līdzekli izkāš, sadala divās vienādās porcijās un izdzer no rīta un vakarā pusstundu pirms ēšanas.

Tinktūra

1. Tonizējoša tinktūra. 100 ml degvīna ieber vienu ēdamkaroti smalki sagrieztas svaigas auga saknes un atstāj ievilkties mēnesi tumšā vietā. Izkāš un dzer pa 10–15 pilieniem, atšķaidot tos 100 ml ūdens, pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām. Tam ir nomierinoša iedarbība, un to ieteic lietot nervu traucējumu ārstēšanai, kā arī tas piešķir dzīvības spēku.
2. Tinktūra kuņģa vēža gadījumā. Puslitrā degvīna izmērcē 5 lielas karotes iepriekš sasmalcinātas ārstniecības auga saknes. Atstāj ievilkties 2 nedēļas līdz gatavībai. Šī tinktūra indicēta kompleksās terapijas sastāvā pacientiem, kuri slimo ar kuņģa vēzi. Devas norma – 20 līdz 30 pilieni trīs reizes dienā stundu pēc ēšanas. Atsevišķos gadījumos dziednieki vienreizējai devai izraksta tējkaroti līdzekļa.
3. Tinktūra uz vīna. Uz puslitru vīna nepieciešamas 5 tējkarotes sasmalcinātu ārstniecības auga sakņu. Ievilksanās laiks – nedēļa. Izkāsto sastāvu var izmantot, lai uzlabotu pārtikas sagremošanas procesu, mazinātu gāzu veidošanos un novērstu vemšanu. Dzert 50–60 minūtes pēc ēšanas (3–4 reizes dienā) pa ēdamkarotei.

Novārījums

1. Pusstundas laikā uzvārīt 200 ml ūdens ar 15 gramiem svaigu sakņu izejvielas. Pēc atdzišanas izfiltrēt. Ar šo novārījumu skalot rīkli pie angīnas, kā arī uzlikt kompreses locītavu sāpju mazināšanai pie izmežģījumiem un reimatisma.
2. Vārot uz lēnas uguns 10 minūtes glāzi ūdens ar tējkaroti sarīvēta svaiga gravilāta sakneņa. Pēc tam vēl stundu ievilkties, pēc tam izkāst un izdzert visas dienas garumā, ik pa laikam pa mazam malciņam. Novārījums tiek nozīmēts dzemdes asiņošanas apturēšanai.
3. Uz lēnas uguns 10–15 minūtes vārīt 250 ml ūdens ar 2 tējkarotēm svaigu sasmalcinātu ārstniecības auga sakni, pēc tam atstāt uz 2 stundām ievilkties. Šis novārījums ir labs, lai ar to skalotu rīkli pie laringīta vai angīnas. Tāpat sastāvs palīdz mutes dobuma ārstēšanā pie gingivīta, stomatīta un citām gļotādas problēmām. Veikt skalošanas 4–5 reizes dienā, līdz pilnīgai simptomu izzušanai.
4. Glāzē karsta ūdens iemaisīt ēdamkaroti svaigu, mazos gabaliņos sagrieztu auga sakni un likt uz 20 minūtēm uz lēnas uguns, pēc tam noņemt un ļaut ievilkties vēl 50–60 minūtes. Izkāst un dzert pa ēdamkarotei 20 minūtes pirms ēšanas 3 līdz 4 reizes dienā. Ieteicams sausā klepus ārstēšanai pie bronhīta.

Lietojums kosmetoloģijā

Ēteriskā eļļa, ko iegūst no gravilāta, aktīvi tiek izmantota parfimērijas un kosmētikas līdzekļu ražošanas uzņēmumos. Tā piešķir produktiem patīkamu krustnagliņu aromātu, un, pateicoties auga antiseptiskajām spējām, no tās gatavo līdzekļus, kas uz ādu iedarbojas attīroši, pretsāpju un viegli žūstoši.

Mājas kosmetoloģijā gravilātu galvenokārt izmanto taukainai ādai. Ar ārstniecības auga palīdzību var samazināt ādas tauku daudzumu, sakārtot dermu un regulēt svīšanu.

Maska taukainai ādai

Tējkaroti gravilāta zaļumu pusstundu vārīt puslitrā ūdens. Noņemt sastāvu no plīts, izkāst karstu un uzmanīgi, nelielā strūkliņā, nepārtraukti maisot, pievienot šķidrumam 2 ēdamkarotes cietes. Iegūto masu atdzesēt ceturtdaļstundu un uz 30 minūtēm uzlikt uz sejas. Šajās pusstundās neņemties ne ar kādiem darbiem, atpūsties un noskatīties mīļu labu televīzijas pārraidi.

Ķermeņa vanna

Lai uzlabotu taukainas ādas stāvokli, attīrītu poras vai samazinātu pinnes izpausmes, kas bieži parādās uz muguras taukainas ādas gadījumā, jāsagatavo novārījums no 8 ēdamkarotēm auga (der jebkuras gravilāta daļas) un litra ūdens. Maisījumu vāra ceturtdaļstundu, pārlej termosā un tur tajā vēl pāris stundas, tad novārījumu izkāš un ielej vannā – un var iegremdēties ūdenī, baudīt un vienlaikus ārstēties.

Pret ādas izsitumiem

Žāvētu ārstniecības auga sakneni samaļ kafijas dzirnaviņās līdz pulverveida stāvoklim. Ņem 2 lielas karotes pulvera un samaisa to ar ēdamkaroti cūku tauku, ko vēlams nedaudz uzsildīt. Ieeļļot apsārtumus, pinnes tipa izsitumus no rītiem un vakariem.

Pret ekzēmu un ādas kairinājumiem

Uz ekzēmas skartās roku ādas uzliek auga lapas, lielākam efektam tās iepriekš saspaida, lai izdalītos sula. Ārstniecības zāli nostiprina ar sausu tīru pārsēju. Procedūru atkārto reizi dienā, līdz āda atgūstas. Šis līdzeklis palīdzēs arī atbrīvoties no citām ādas slimībām.

Pret sejas tūsku un asinsvadu zvaigznītēm

Parasto ikdienas krēma normu sajauc ar biezeni, kas iegūta, blenderējot svaigas gravilāta lapas. Uzklāt krēma-zāļu maisījumu uz sejas un pagulēt apmēram 20–25 minūtes, pēc tam noskalot atlikušās zāles ar siltu ūdeni. Ārstnieciskais efekts tiek panākts, pateicoties auga stiprinošajai iedarbībai uz asinsvadu sieniņām, to elastības palielināšanai. Ja šo procedūru veic regulāri, tūska neparādīsies, un asinsvadu zvaigznītes ar laiku izzudīs.

Lietošanas kontrindikācijas

Gravilāta īpatnība ir tā, ka tas veicina asins recēšanu, tāpēc to neiesaka pacientiem, kuriem ir nosliece uz trombu veidošanos, kuri slimo ar tromboflebītu. Tiem, kam ir pazemināts asinsspiediens, arī jāatsakās no mēģinājumiem ārstēties ar šo ārstniecības augu.

Pateicoties savelkošo un miecvielu sastāvdaļu klātbūtnei, gravilāts ir aizliegts tiem, kas labi pazīst hroniskus aizcietējumus. Grūtniecēm, barojošām mātēm un bērniem gravilāts arī ir kontrindicēts.

Un, tāpat kā katram ārstniecības augam, arī gravilātam noteikti ir sastāvdaļas, pret kurām kādam būs individuāla nepanesība. Šādiem cilvēkiem to lietot nedrīkst.

Gravilāta foto