Dadža sakne: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Dadzis ir viens no visizplatītākajiem augiem, to var atrast pamestās vietās, gar ceļiem un dažreiz arī dārza gabalā, ja teritorija netiek pietiekami labi kopta. To plaši izmanto gan oficiālajā medicīnā, gan tautas medicīnā. Galvenokārt kā ārstniecības izejvielu izmanto dadža sakni, lapas – daudz retāk, jo tās satur mazāk derīgo vielu.

Kā izskatās augs

Ir vairākas dadžu sugas, taču atšķirības starp tām ir nelielas. Visbiežāk sastopams lielais dadzis – zālaugu divgadīgs augs, kas var sasniegt 0,6–1,8 m augstumu. Tā ievērojamākā daļa ir diezgan spēcīga mietsakņu tipa sakņu sistēma. Šī auga sakne ir liela, turklāt resna, un tās garums var sasniegt 60 cm.

Dadža stublājs ir taisns un rievots, augšējā daļā tas stipri zarojas. Pirmajā gadā uz tā veidojas tikai lapas, kas veido piezemes rozeti. Otrajā gadā dadzim jau jābūt gan taisniem stublājiem, gan parastām lapām – lielām, ar gludām malām, tumši zaļām no augšpuses un pelēcīgi filcveida no ārpuses.

Dadzis zied purpurvioletiem ziediem, kas savākti lodveida groziņos. To diametrs sasniedz 30–40 mm, ne vairāk. Tas notiek jūlijā–augustā. Bet vasaras beigās un rudens sākumā parādās augļi, kas ir brūni sēklenes.

Daudzi zina arī otro auga paveidu – filca dadzi. Tautā to biežāk sauc par dadzi. Tas arī ir divgadīgs augs un tam ir gara un miesīga sakne. Tā lapas ir lielas, bet kopumā tās ir mazākas nekā iepriekš aprakstītajam lielajam dadzim. Bet dadža ziedus, kuriem ir spēja ar maziem ērkšķiem pieķerties pie drēbēm, zina visi.

Kur aug

Šis augs ir plaši izplatīts visā Eirāzijā mērena klimata zonās. Tas sastopams gan Skandināvijā, gan Lielbritānijā, gan Vidusjūras reģionā. Turklāt Eiropā tas nokļuvis no Krievijas, kur ir izplatīts visā teritorijā, līdz pat Sibīrijai, Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem. Dadzis sastopams arī Japānā, Ķīnā un pat Indijā. Salīdzinoši nesen (pēc bioloģiskajiem mērogiem) dadzis ir ieviesies arī Ziemeļamerikas kontinentā un Latīņamerikā.

Tomēr dabiskos apstākļos dadzis var augt mežā un starp krūmu brikšņiem, bet dod priekšroku vietām tuvāk cilvēku mājokļiem. Tas bieži aug atkritumiem piesārņotos vai pamestos zemes gabalos, kur augsne ir bagāta ar slāpekli.

Vākšana un uzglabāšana

Kā zāļu izejvielu var izmantot tikai pirmā gada dadžu saknes. Otrā gada augam sakne kļūst koksnaina un praktiski nesatur derīgās vielas. Pirmā gada augu var atšķirt pēc ziedkopas neesamības.

Saknes jāizrok septembrī-oktobrī, tieši šajā laikā tajās ir visvairāk derīgo vielu. Saknes izņem uzmanīgi, lai nesabojātu, apraujot rozeti pietiekami dziļi un ņemot vērā ievērojamo garumu. Vispirms izraktajai saknei ļauj nožūt, pēc tam notīra atlikušo zemi. Daži ārstniecības augu speciālisti uzskata, ka sakni nedrīkst mazgāt, jo kopā ar ūdeni no virsmas aizplūdīs arī derīgās vielas. Bet lielākā daļa mūsdienu fitoterapeitu uzskata, ka sakne tomēr ir jānomazgā ar tekošu ūdeni, jānožāvē, jānogriež pie saknes kakla tā auga daļa, kas izceļas virs zemes, un tikai pēc tam jāsāk žāvēšanas process.

Tā kā auga saknes ir lielas, tās sagriež 5–10 cm garos gabalos. Un resnās saknes vēl jāpārgriež gareniski uz pusēm.

Augu žāvē svaigā gaisā vai telpā, ja tā ir labi vēdināta. Pie augsta gaisa mitruma labāk žāvēt saknes žāvētājos, ko izmanto dārzeņiem un augļiem, izvēloties saudzīgu temperatūras režīmu 45–50 grādi.

Žāvētas saknes uzglabā papīra maisiņos vai lina maisos tumšā un sausā vietā. Uzglabāšanas termiņš ir 3 gadi. Daži ārstniecības augu speciālisti iesaka izejvielu uzglabāt pulvera veidā, iepriekš to samaļot ar kafijas dzirnaviņām.

Vai var sasaldēt
Dadžu sakni var sasaldēt. Tā nezaudē ārstnieciskās īpašības. Saknes mazgā, šķiro, nožāvē, sagriež gabalos un ievieto saldētavā speciālos maisiņos vai plastmasas traukos.

Ķīmiskais sastāvs

Dadžu sakni lieto kā ārstniecības izejvielu. Bet tai ir arī pārtikas vērtība. Mūsdienu rūpniecība apsver iespēju izmantot dadžu sakņu biezeni kā izejvielu diētisko produktu, tostarp piena produktu, ražošanai. Un senāk pārtikā lietoja auga ceptas saknītes.

Visas dadžu saknes derīgās īpašības ir saistītas ar tās ķīmisko sastāvu. Ne visas tajā esošās vielas ir pilnībā izpētītas, taču jau šodien zinātnieki uzskata, ka dadzis ir vērtīgu elementu krātuve. Saknes sastāvā ietilpst:

1. Polisaharīds inulīns (turklāt tā saturs ir līdz 45%). Šī viela ir prebiotiķis (pateicoties tai, atjaunojas labvēlīgā mikroflora un uzlabojas gremošanas process), aktīvi piedalās vielmaiņā. Pateicoties inulīnam, labāk uzsūcas vitamīni un minerālvielas, izvadās toksīni, uzlabojas ogļhidrātu vielmaiņa, tāpēc pazeminās cukura līmenis asinīs. Šī viela palīdz stiprināt imūnsistēmu.
2. Dadžu ēteriskā eļļa.
3. Taukskābes (piemēram, stearīnskābe un palmitīnskābe).
4. Glikozīdi, kas ir nepieciešami normālai gremošanai un sirds darbībai.
5. Tanīni.
6. Sitosterīns un stigmasterīns ir fitosterīni, proti, vielas, kurām piemīt hormonu īpašības un kuras spēj aizstāt mūsdienās lietotos mākslīgos hormonus (taču bez to blakusefektiem).
7. Organiskās skābes (tostarp kafijskābe, kas ir pazīstama ar savām antioksidanta un pretiekaisuma īpašībām).
8. Liels proteīna daudzums (līdz 12%), kas padara diždadža sakni par vērtīgu pārtikas izejvielu, jo īpaši tāpēc, ka pēc garšas tā atgādina pastinaku vai pētersīļus.
9. Askorbīnskābe, kas ievērojami uzlabo asinsvadu stāvokli un ir antioksidants.
10. B grupas vitamīni, kas normalizē nervu sistēmas darbību un piedalās vielmaiņas procesos.
11. Minerālsāļi, tostarp kalcija un kālija sāļi, bez kuriem nav iespējama sirds muskuļa darbība.

Šāds sastāvs ir visu veidu diždadžu saknēm. Atšķirības galvenokārt ir proporcijās un konkrētā masas izteiksmē, taču tā nav pārāk būtiska. Medicīnā vislielāko izplatību ir ieguvis lielais diždadzis (Arctium lappa). Tas ir tāpēc, ka tas dabā sastopams biežāk, turklāt tā sakne ir lielāka izmēra.

No iepriekš minētajiem datiem redzams, ka vissvarīgākās sastāvdaļas diždadža sastāvā ir šķiedrvielas un uztura šķiedras, kā arī proteīni. Interesanti, ka daudzas minerālvielas atrodas nevis serdē, bet gan saknes ādainajā apvalkā. Tāpēc, gatavojot zāles uz šīs izejvielas bāzes, nav ieteicams to mizot.

Dadža saknes ārstnieciskās īpašības

Diždadža saknei ir plašs ārstniecisko īpašību spektrs. Proti, tā:

1. Nodrošina ātru audu reģenerāciju, kas ļauj to izmantot kā brūču dzīšanas līdzekli.
2. Piemīt spēja pazemināt cukura līmeni asinīs.
3. Mazina iekaisumu.
4. Veicina normālu aizkuņģa dziedzera enzīmu ražošanu.
5. Darbojas kā viegls caurejas līdzeklis.
6. Piemīt antiseptiska un baktericīda iedarbība.
7. Piemīt žults veidošanos veicinoša iedarbība un palīdz normalizēt aknu funkciju.
8. Normalizē gremošanas procesus.
9. Piemīt urīndzenoša iedarbība, kas ļauj to izmantot nieru slimību gadījumā, kā arī tūskas novēršanai citu patoloģiju gadījumā.
10. Paātrina vielmaiņas procesus.
11. Mazina niezi alerģisku reakciju gadījumā.
12. Uzlabo ādas un matu stāvokli.
13. Piemīt pretdrudža īpašības, pateicoties kurām to izmanto saaukstēšanās slimību ārstēšanā (jo īpaši tāpēc, ka diždadža saknei ir arī izteikta sviedrēšanas veicinoša iedarbība, un vīrusu gadījumā tas ir svarīgi, jo ļauj ātrāk izvadīt toksīnus).

Saprotams, ka pēc antibakteriālās iedarbības diždadža sakne ir zemāka par mūsdienu antibiotikām, un tās pretsāpju iedarbība būs vājāka nekā nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Tāpēc nopietnu bakteriālu infekciju gadījumā tā neaizvieto antibiotikas, bet tiek izmantota kā līdzeklis kompleksajā terapijā.

Sievietēm

Sieviešu dzimuma pārstāvēm šis līdzeklis būs noderīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā pretiekaisuma īpašības palīdz cīnīties ar dažādām iegurņa orgānu slimībām. Otrkārt, augstais fitosterīnu saturs ārstē PMS, mastopātiju, uzlabo stāvokli menopauzes laikā. Un, treškārt, diždadža antioksidanta īpašības ļauj to izmantot grumbu apkarošanai un ādas stāvokļa uzlabošanai.

Vīriešiem

Vīriešu dzimuma pārstāvjiem vislielākā nozīme ir diždadža saknes pretiekaisuma īpašībām, jo tieši tām ir īpaši svarīga loma prostatīta ārstēšanā. Tomēr vairāki pētījumi ir parādījuši, ka šajā augā ir sastāvdaļas, kas var apturēt audu augšanu, kas raksturīga prostatas adenomai, kas arī ir ļoti svarīgi. Visbeidzot, šis augs novērš aizcietējumus, no kuriem vīrieši cieš biežāk nekā sievietes.

Diždadža saknes novārījumi un uz tās bāzes gatavota tēja palīdz arī attīrīt asinsvadus, kas samazina holesterīna aplikumu veidošanās un KSS (koronārās sirds slimības) attīstības risku – vēl vienu patoloģiju, kas vairāk raksturīga vīriešiem.

Grūtniecības laikā

Tā kā pašlaik nav veikti pētījumi, kas pierādītu diždadža saknes lietošanas drošību grūtniecības laikā, daudzi ārsti iesaka atturēties no līdzekļu lietošanas uz tās bāzes. Sakne satur fitosterīnus, kas var ietekmēt topošās māmiņas hormonālo līmeni. Tomēr tas attiecas tikai uz diždadža preparātu iekšķīgu lietošanu. Grūtniecības laikā tās novārījumus var izmantot matu skalošanai. Tas attiecas arī uz laktācijas periodu, kad iekšķīga lietošana ir aizliegta, lai izvairītos no alerģijas.

Bērniem

Bērniem līdz divu gadu vecumam ir kontrindicēti preparāti uz diždadža saknes bāzes. Turpmāk pirmsskolas vecuma bērniem ekstraktus un novārījumus dod pret klepu, saaukstēšanās slimībām, alerģiju.

Svara samazināšanai

Dietoloģijā diždadža sakni izmanto vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir saistīts ar šķiedrvielu klātbūtni. Tām piemīt spēja ietekmēt vielmaiņas procesus, paātrinot metabolismu un uzlabojot toksīnu izvadīšanu no organisma. Interesanti, ka Klusā okeāna reģiona valstīs, kuras ir slavenas ar to, ka aptaukošanās to iedzīvotāju vidū ir retums, diždadža sakni bieži pievieno dažādiem augstas kaloritātes ēdieniem, kas satur daudz tauku. Ilgi pirms zinātnisko pētījumu veikšanas šo valstu tautām bija zināms, ka diždadža sakne uzlabo šādu komponentu uzsūkšanos. Un mūsdienu zinātne zina, ka tas notiek, pateicoties inulīnam.

Tas ir atrodams daudzos augos, tostarp topinambūrā. Bet diždadža sakne šajā rādītājā ir rekordiste. Inulīnam ir patīkama saldena garša un neitrāla smarža. Pati diždadža sakne arī nav ar izteiktu aromātu, tāpēc to var izmantot visdažādākajos diētiskajos ēdienos. Pietiek tikai ar 8–10 g inulīna dienā, lai normalizētu cukura līmeni asinīs, uzlabotu vielmaiņu un stimulētu bifidobaktēriju attīstību. Tas nozīmē, ka uzturā jālieto 25–30 g diždadža saknes. To var lietot sautējumos vai salātos, uz tās pagatavot ievārījumu pēc zemāk norādītās receptes. Protams, vienlaikus tauku ierobežošana palīdzēs ievērojami palielināt diždadža efektivitāti svara zaudēšanai.

Šī auga saknei ir arī diurētisks efekts, kas ļauj izvadīt no organisma lieko šķidrumu. Tas arī palīdz samazināt svaru. Lai sasniegtu šādu efektu, katru dienu var izdzert tasīti diždadža saknes tējas. Tā nepaaugstina asinsspiedienu un palīdz attīrīt asinsvadus, kas arī ir veselībai noderīgi.

Dadža sakne tautas medicīnā

Diždadzi izmanto tautas medicīnā ne tikai Krievijā, bet arī daudzās citās valstīs – Bulgārijā, Ķīnā, Japānā. To uzskata par labu līdzekli pret stomatītu, podagru, bronhiālo astmu un pat ginekoloģiskām slimībām.

Cukura diabēta gadījumā

Diždadža sakne satur vielas, kas palīdz normalizēt cukura līmeni asinīs. Tāpēc diždadža sakņu novārījumu dzer pie otrā tipa cukura diabēta. To gatavo šādi – ņem 4 ēdamkarotes sagrieztu un iepriekš izkaltētu sakņu un aplej ar 300 ml verdoša ūdens, pēc tam uzstāj divas stundas, vēlams termosā (vai vienkārši pārklājot trauku ar novārījumu siltu segu).

Līdzekli dzer trīs reizes dienā pēc galvenajām ēdienreizēm pa 100 ml (1/2 krūzes). Pirms lietošanas novārījumu obligāti izkāš.

Pankreatīta gadījumā

Šī slimība ir aizkuņģa dziedzera iekaisums. Akūta pankreatīta gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, nevar dzert nekādus novārījumus. Bet hroniskas slimības gadījumā ir pieļaujama fitoterapija (tomēr tikai pēc konsultācijas ar ārstu).

Pankreatīta gadījumā lieto diždadža sakņu uzlējumu. To gatavo šādi – ņem 1 ēdamkaroti kaltētu sasmalcinātu izejvielu, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens un pēc tam uzstāj divas stundas. Tad līdzekli uzvāra, patur uz lēnas uguns 15 minūtes un dzer atdzisušu un izkāstu uzlējumu tējas vietā trīs reizes dienā pa 100–120 ml.

Gastrīta gadījumā

Dadža pretiekaisuma īpašības palīdzēs arī gastrīta gadījumā. Tautas medicīnā ir populāras vairākas receptes. Pirmkārt, Jūs varat dzert dadža saknes uzlējumu. Lai to pagatavotu, ņemiet 1 tējkaroti sasmalcinātas sausas izejvielas, aplejiet ar 200 ml vārīta ūdens (nevis karsta, bet istabas temperatūras), atstājiet līdzekli ievilkties 8 stundas – vislabāk to atstāt uz nakti. No rīta uzlējumu izkāš un lietojiet pa 70 ml (apmēram trešdaļa glāzes) trīs reizes dienā pusstundu pirms brokastīm, pusdienām vai vakariņām.

Daži zāļu meistari piedāvā pagatavot uzlējumu citādi. Ņemiet 1 tējkaroti sasmalcinātas sausas saknes un aplejiet ar 400 ml verdoša ūdens. Atstājiet līdzekli ievilkties 12 stundas. Nākamajā dienā uzlējumu izkāš un dzeriet pa 100 ml 4 reizes dienā pirms ēdienreizēm.

Otrkārt, akūta gastrīta gadījumā ieteicams lietot jaunas dadža saknes (no pirmā gada auga), turklāt svaigā veidā. Daži zāļu meistari iesaka apēst 4–5 šādas saknes. Tām jābūt svaigām. Tās lietojamas tikai 24 stundu laikā pēc izrakšanas, jo pēc tam tās zaudē derīgās īpašības. Ārstēšanas kursa ilgums ir 2–3 nedēļas, pēc tam obligāti jāveic pārtraukums.

Treškārt, Jūs varat ņemt kafijas dzirnaviņās samaltu pulveri no kaltētas dadža saknes, samaisīt to vienādās proporcijās ar spirtu un medu un ēst pa 1 ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms galvenajām ēdienreizēm.

Zarnām

Zarnu čūlas slimības ārstēšanai tiek izmantotas tās pašas receptes, kas norādītas iepriekš gastrīta gadījumā.

Pret aizcietējumiem

Dadža saknē esošās šķiedrvielas padara to par lielisku līdzekli pret aizcietējumiem, ko izraisa zarnu darbības traucējumi. Tāpēc aizcietējumu profilaksei ieteicams pievienot auga sakni ikdienas uzturā. Tāpat Jūs varat dzert tēju, kas pagatavota pēc tālāk norādītās receptes.

Podagras gadījumā

Šo slimību izraisa sāls metabolisma traucējumi. Dadzis to nespēs normalizēt, bet mazinās tā izraisīto iekaisumu. Tāpēc šīs slimības gadījumā to lieto kompleksā terapijā.

Līdzekli gatavo šādi. Ņemiet 1 ēdamkaroti izžāvētas izejvielas un aplejiet ar 0,6 l tikko uzvārīta ūdens, pēc tam atstājiet termosā (vai dvielī ietītā katlā) ievilkties divas stundas. Pēc tam līdzekli izkāš caur jebkuru filtru (var izmantot marli) un dzeriet pa 40 ml vismaz trīs reizes dienā 10–15 minūtes pirms galvenajām ēdienreizēm.

Kolīta gadījumā

Dadža lapās ir daudz komponentu, kas padara to efektīvu pret zarnu čūlu un kolītu. Bet arī dadža saknē tie ir sastopami, kaut arī nedaudz mazākā daudzumā. Ārstēšanai ņemiet 1 tējkaroti sausas saknes, aplejiet ar 0,4 l verdoša ūdens, atstājiet uz nakti termokrūzē un dzeriet pa 100 ml uzlējuma 4 reizes diennaktī. Dzērienam jābūt siltam, jo auksts ūdens tikai pastiprinās simptomus.

Aknām

Diždadža saknes sastāvdaļas padara to ne tikai par gastro-, bet arī hepatoprotektoru – līdzekli, kas noderīgs aknu šūnām (un pat žults-ceļu sistēmai kopumā, jo tam ir žultsdzinēja iedarbība). Aknu slimību gadījumā lieto diždadža saknes uzlējumu. Tā pagatavošanai ņem 4 ēdamkarotes sasmalcinātas kaltētas izejvielas uz 2 krūzēm verdoša ūdens. Šo līdzekli uzlej visu nakti siltā traukā vai termosā, pēc tam uzvāra, atdzesē līdz pieņemamai temperatūrai (lai tas nebūtu pārāk karsts, bet labi silts) un izkāš. Iegūto uzlējumu dzer pamazām dienas laikā.

Hemoroidu gadījumā

Pie šīs slimības ir ļoti svarīgi noregulēt gremošanas procesu. To palīdz izdarīt prebiotiskais inulīns, kas atrodas diždadža saknē. Turklāt glikozīdiem ir viegla caurejas iedarbība, un tie veicina normālu defekācijas procesu, kas ir ļoti svarīgi hemoroīdu gadījumā. Šim augam ir arī pretsāpju iedarbība – saasināšanās fāzē tas palīdz mīkstināt nepatīkamos simptomus. Arī diždadža sakne mazina tūsku, kas ļauj samazināt iekaisumu. Visbeidzot, tas ir noderīgs asinsvadu stiprināšanai.

Šādos gadījumos iekšķīgi lieto diždadža saknes novārījumu, kas pagatavots pēc zemāk norādītās receptes. Novārījumu var izmantot arī mazgāšanai – tajā esošā salicilskābe palīdz ātrāk sadziedēt brūces.

Holecistīta gadījumā

Tā kā diždadža saknei ir žultsdzinēja iedarbība, to uzskata par labu līdzekli žults stagnācijai, ko izraisījusi šī slimība. Bet turklāt tā mazina iekaisumu, kas arī ir ļoti svarīgi holecistīta ārstēšanā. Šādos gadījumos ieteicams lietot diždadža saknes novārījumu. To gatavo šādi – ņem 2 ēdamkarotes svaigas vai kaltētas izejvielas, aplej ar glāzi verdoša ūdens un papildus karsē nevis tieši, bet liekot trauku lielākā katliņā ar ūdeni. To dara vēl 20 minūtes. Pēc tam līdzekli uzlej vēl pusstundu, līdz tas atdziest, filtrē un izdzer neatkarīgi no ēdienreizēm pa 1 ēdamkarotei no rīta, pusdienās un vakarā (bet ne uz nakti).

Cistīta gadījumā

Tā ir urīnpūšļa iekaisuma slimība, ko parasti izraisa baktēriju infekcija. Diždadzis mazina iekaisumu un ļauj novērst slimību izraisošos organismus. Turklāt tam ir urīndzenoša iedarbība, kas ļauj ātrāk izvadīt toksīnus un atvieglo stāvokli. Bet to lieto nevis antibiotikas vietā, bet kombinācijā ar ārsta nozīmētiem preparātiem. Šādā gadījumā ieteicams dzert novārījumu, kas pagatavots pēc zemāk norādītās receptes.

Prostatīta gadījumā

Diždadža saknes pretiekaisuma īpašības ļauj to izmantot arī kā līdzekli pret prostatītu. Lai to pagatavotu, ņem 2 ēdamkarotes svaigas saknes, sagrieztas mazos gabaliņos, uz glāzi istabas temperatūras ūdens. Līdzekli uzlej divas stundas, uzvāra, atdzesē, izlaiž caur smalku sietiņu un lieto pa 100 ml trīs reizes dienā. Šī recepte tiek uzskatīta par efektīvu arī priekšdziedzera adenomas gadījumā.

Klepus gadījumā

Diždadža saknes uzlējums, kas pagatavots pēc zemāk norādītās receptes, tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli rīkles skalošanai pie stenokardijas un citām elpceļu slimībām. Šo procedūru var atkārtot ik pēc divām stundām.

Bronhīta un citu slimību, ko pavada klepus, gadījumā lieto arī novārījumu – 1 tējkaroti žāvētas saknes uz glāzi verdoša ūdens. Pirms lietošanas līdzekli izkāš. To dzer pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā. Novārījums sašķidrina krēpas un palīdz tās ātri izvadīt no elpošanas sistēmas.

Pret alerģiju

Kā zināms, alerģija ir autoimūna slimība. Izārstēt to nav iespējams, taču var samazināt līdz minimumam risku, ka parādīsies spēcīga reakcija, un ar šo uzdevumu diždadzis lieliski tiek galā. Lai to panāktu, ieteicams dzert tēju, kas pagatavota pēc zemāk aprakstītās receptes. Tāpat diždadža saknes novārījums palīdz novērst ādas alerģiskās reakcijas izpausmes pie diatēzes.

Locītavām

Artrīta, reimatisma un iekaisīgu locītavu slimību gadījumā diždadža sakne ir noderīga, jo mazina tūsku un drudzi, kā arī piemīt baktericīda iedarbība (un artrīta cēlonis var būt arī infekcijas, ko izraisa patogēni mikroorganismi). Turklāt augam piemīt pretiekaisuma iedarbība.

Šo slimību gadījumā var iekšķīgi lietot novārījumu, kas pagatavots ūdens peldē, kā aprakstīts iepriekš. Vēl ieteicams pagatavot eļļas ekstraktu, piesūcināt ar to marli un uzlikt kompresi uz problēmu locītavas.

Mastopātijas gadījumā

Šo slimību bieži izraisa hormonālie traucējumi. Diždadža saknē esošie fitosterīni palīdzēs normalizēt situāciju. Ne velti šis augs ietilpst daudzu gatavu preparātu sastāvā. Tomēr pirms tā lietošanas tomēr jānodod analīzes un jākonsultējas ar ārstējošo ārstu.

Pret mastopātiju lieto gatavu aptiekas diždadža saknes ekstraktu, ievērojot ražotāja norādījumus. Bet labāk pagatavot uzlējumu pašu spēkiem – tam ņem 1 ēdamkaroti žāvētas diždadža saknes, aplej ar glāzi tikko uzvārīta ūdens, ļauj atdzist pusstundu, un pēc tam izdzer dienas laikā.

Onkoloģijas gadījumā

Diždadža saknes efektivitāte pret onkoloģiskām slimībām nav pierādīta, taču vairāki pētnieki to uzskata par perspektīvu profilakses līdzekli. Tautas medicīnā šim nolūkam piedāvā šādu recepti – 10 g žāvētas diždadža saknes sasmalcina, pievieno 1 tējkaroti ziedu medus, aplej ar glāzi degvīna un atstāj ievilkties 10 dienas tumšā un sausā vietā, periodiski sakratot trauku ar dzērienu. Pēc šī termiņa tinktūra tiek uzskatīta par gatavu lietošanai. Profilakses nolūkos ieteicams katru dienu lietot 15 ml līdzekļa, atšķaidīta ½ glāzē ūdens.

Pret parazītiem

Diždadža sakne palīdz atbrīvoties arī no tārpiem. Ņem 1 ēdamkaroti sasmalcinātu diždadža sakņu un ieber emaljētā katliņā (lai metāls nereaģētu ar augu izejvielu), pēc tam aplej ar glāzi verdoša ūdens un karsē maisījumu 10 minūtes, bet neuzvāra. Pēc tam noņem katliņu no uguns un ietin frotē dvielī vai segā, lai siltums nezustu. Šādos apstākļos ievilkties līdzekli pusstundu, pēc tam izkāš. Novārījumu dzer pa 50 ml trīs reizes dienā neatkarīgi no ēdienreizes. Maksimālu efektivitāti var sasniegt, ja katru dienu ar šo novārījumu veic apakšas mazgāšanu.

Sirdij

Vielas, kas atrodamas diždadža saknē, palīdz normalizēt sirds ritmu un uzlabot sirds darbu. Šim nolūkam žāvētu jaunu diždadža sakni samaļ kafijas dzirnaviņās līdz pulverim. Pēc tam ņem 1 tējkaroti šīs izejvielas un aplej ar glāzi verdoša ūdens vai karsta piena. Līdzekli atdzesē, to vairs nav nepieciešams izkāst. Lieto pa 1 tējkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Šādu uzlējumu lieto kursā, 10–14 dienas, pēc tam veic nedēļas pārtraukumu. Lai sasniegtu vēlamo efektu, kursu atkārto 2–3 reizes. Turklāt diždadža sakne palīdz samazināt "sliktā" holesterīna līmeni, kas bieži vien ir sirds un asinsvadu slimību cēlonis.

Pie disbakteriozes

Pārtikas šķiedras, kas ietilpst diždadža saknes sastāvā, ir prebiotikas. Tas nozīmē, ka tās rada labvēlīgus apstākļus labvēlīgās mikrofloras attīstībai, kuras trūkums provocē disbiozi. Tāpēc ir ļoti noderīgi iekļaut savā uzturā jaunās diždadža saknes, īpaši neapstrādātā vai vārītā veidā.

Bet tās pagatavot var tikai rudenī, bet žāvētā veidā kā uztura bagātinātājs tās vairs nav tik noderīgas. Tāpēc pārējā laikā disbiozes ārstēšanai izmanto diždadža un pieneņu sakņu novārījumu. Ņem šīs sastāvdaļas vienādās proporcijās, sajauc, saberž pulverī, atber 1 ēdamkaroti izejvielas, aplej ar glāzi verdoša ūdens, vēlreiz uzvāra un vāra 5 minūtes. Šo līdzekli dzer tējas vietā no rīta vai vakarā (tikai jāņem vērā, ka tam ir urīndzenoša iedarbība).

Pie asinsvadu slimībām

Diždadža sakne tiek uzskatīta par lielisku līdzekli tromboflebīta profilaksei un ārstēšanai. Bet šādos gadījumos izmanto tās eļļas ekstraktu. To gatavo šādi. Ņem 40 g svaigi izraktu sakņu un ievilcina ½ glāzē augu eļļas (saulespuķu vai olīveļļas) 24 stundas. Pēc tam iegūto līdzekli 15 minūtes karsē uz lēnas uguns, izkāš un iesmērē problemātisko vietu ar gatavo ekstraktu. Tāpat veido kompreses – ņem marles salveti, piesūcina ar ekstraktu un uz nakti pieliek sāpīgajai vietai, nostiprinot ar pārsēju.

Dziedniecisko sastāvu veidi

No diždadža saknes gatavo spirta tinktūru, eļļas un ūdens ekstraktu, novārījumu. Pastāv daudz šādu recepšu, tālāk tiks minētas visefektīvākās no tām.

Uzlējums

Ūdens uzlējumu gatavo ļoti vienkārši – ņem 10–25 g sasmalcinātu kaltētu sakņu (atkarībā no tā, cik spēcīgu koncentrāciju vēlas iegūt), aplej ar 2 krūzēm verdoša ūdens un atstāj ievilkties vienu stundu termosā. Šis līdzeklis palīdz pret gastrītu, nefrītu, dažām citām nieru patoloģijām, holecistītu un pat kuņģa un zarnu čūlu. Šādās situācijās to dzer pa 100 ml ne vairāk kā 3–4 reizes dienā pēc galvenajām ēdienreizēm. Ārstēšanas kursa ilgums ir 20–50 dienas.

Turklāt uzlējumu izmanto arī kā ārēju līdzekli. Tas mazina ādas iekaisumu pie eksudatīvā diatēza, dziedē brūces, dezinficē problemātiskās vietas pie furunkulozes. Šādā gadījumā ar to ieziež skarto ādu vai piesūcina kompreses.

Tinktūra

Aptiekās var atrast gatavu spirta ekstraktu no šī auga, bet mājas apstākļos gatavo tinktūru. Šim nolūkam izmanto vai nu svaigi spiestu sulu no tikko izraktas saknes, svaigu vai kaltētu izejvielu, kuru iepriekš sasmalcina. Otrs variants tiek uzskatīts par ērtāku. Diždadža sakni un spirta šķīdumu ņem proporcijā 1:5. Šajā gadījumā sasmalcinātu svaigu sakni aplej ar degvīnu vai 40% spirta šķīdumu un ievieto trauku ar šo līdzekli tumšā, vēsā vietā. Tur to tur divas nedēļas, periodiski kratot, pēc tam izkāš.

Ja ņem kaltētu sakni, tad tajā jau ir augstāka ārstniecisko vielu koncentrācija. Šeit proporcija būs šāda – 20 g izejvielas uz glāzi degvīna vai spirta šķīduma. Pagatavošanas algoritms būs tāds pats. Lai uzlabotu garšas īpašības, tinktūrai pievieno medu.

Novārījums

Diždadža saknes novārījumu var pagatavot divos veidos. Pirmajā variantā ņem 15–20 g kaltētas saknes, sasmalcina, aplej ar glāzi ūdens, uzvāra un pēc tam vāra uz lēnas uguns vēl 20 minūtes. Tad līdzekli atdzesē pusstundu, izkāš un lieto pa 1 ēdamk. dienā trīs reizes pēc ēšanas. Tas ir lielisks līdzeklis ne tikai pret holecistītu, bet arī pret podagru, muskuļu un skeleta sistēmas slimībām (piemēram, osteohondrozi), cistītu.

Otrajā variantā ņem 100 g sasmalcinātas svaigas izejvielas, aplej ar 1 l auksta ūdens, uzkarsē līdz vārīšanās un tur uz uguns tik ilgi, lai iztvaikotu apmēram puse no sākotnējā tilpuma. Šo līdzekli izkāš, pievieno medu pēc garšas un lieto pie tādām slimībām kā reimatisms un podagra. Daži ārstniecības augu speciālisti to iesaka arī pie eksudatīvā diatēza. Bet tad medu nevajadzētu pievienot, jo tas veicina organisma sensibilizāciju un pasliktina situāciju.

Tēja

Būtībā tā ir zāļu tējas paveids. Tā pagatavošanai ņem 1 tējk. kaltētas saknes, aplej ar glāzi verdoša ūdens un atstāj ievilkties 15 minūtes. Ārstniecisko sastāvdaļu koncentrācija šādā dzērienā ir neliela. Bet tas tiek uzskatīts par labu profilaktisku līdzekli pret saaukstēšanās slimībām.

Ziede

Šo līdzekli sagatavo šādi – ņem 25 g diždadža sakņu un tikpat daudz tā lapu, sasmalcina, aplej ar glāzi ūdens, uzvāra, tad tur uz lēnas uguns vēl 20 minūtes. Pēc tam gan augu izejvielu, gan šķidrumu samaļ ar 100 g nesālīta sviesta vai citu tauku bāzi. Šis līdzeklis labi dziedē brūces, ar to ārstē čūlas, apdegumus un pat apsaldētu ādu.

Eļļa

Pretēji pašam nosaukumam, pavisam nav runa par ēteriskajām un taukainajām eļļām, kas iegūtas no saknes, bet par tās eļļas ekstraktu. Šim nolūkam ņem 75 g svaigu izejvielu, aplej ar glāzi jebkuras rafinētas augu eļļas un atstāj uz diennakti. Pēc tam līdzekli vāra 15 minūtes un izkāš. To galvenokārt izmanto kā ārēju līdzekli, tostarp kosmetoloģijā.

Lietojums kosmetoloģijā

Diždadža saknē esošās labvēlīgās vielas ļauj to izmantot arī kosmetoloģijā, turklāt tas būs noderīgs gan ādai, gan matiem.

Dadža sakne ādai

Ir daudz efektīvu mājas kosmetoloģijas recepšu. Piemēram:

1. Toniks taukainai ādai ar paplašinātām porām. Tā pagatavošanai ņem 10–20 g svaiga diždadža saknes, aplej ar glāzi verdoša ūdens, atstāj ievilkties 20 minūtes, pēc tam izkāš. Ar šo toniku pēc mazgāšanas noslauka ādu. To izmanto arī kompresēm – ar to piesūcina marles salveti, kuru uzliek uz sejas ādas uz 10–15 minūtēm – iegūst efektīvu analogu mūsdienās populārajām auduma sejas maskām.
2. Losjons taukainai ādai. Tā pagatavošanai ņem 2 ēdamkarotes sasmalcinātu kaltētu izejvielu, aplej ar glāzi verdoša ūdens un atstāj uz lēnas uguns 10 minūtes. Līdzekli atdzesē līdz istabas temperatūrai un izkāš. Pēc tam ņem 1 ēdamkaroti iegūtā uzlējuma uz 100 ml degvīna vai spirta losjona. Ar šo līdzekli noslauka sejas ādu divreiz dienā tā vietā, lai mazgātos ar ierastajām želejām. Kursa ilgums – 2 nedēļas, pretējā gadījumā pastāv risks pāržāvēt ādu.
3. Maska problemātiskai ādai, kas ir pakļauta iekaisumiem un pinnēm. Parasti šim nolūkam izmanto diždadža lapas, kuras vienkārši pieliek pie iekaisušajām vietām. Bet var pagatavot putriņu no tvaicēta pulvera, kas iegūts no diždadža saknes, un izmantot to kā masku.

Tāpat var pagatavot ziedi pret pūtītēm. Tā ir efektīva, kad veidojas atsevišķi strutaini pūslīši. To gatavo šādi – ņem 1 ēdamkaroti sausas saknes uz glāzi ūdens, uzvāra un pēc tam vienkārši tur uz lēnas uguns, līdz iztvaiko puse šķidruma. Pēc tam tam pievieno nesālītu kausētu sviestu (4 daļas uz 1 daļu šķidruma) un rūpīgi samaisa. Iegūto ziedi uzklāj uz problemātiskajām ādas vietām.

Dadža sakne matu veselībai

Senatnē diždadža saknes novārnis tika uzskatīts par labāko līdzekli pret matu izkrišanu. Šī tā īpašība ir pierādīta arī mūsdienu kosmetoloģijā – ne velti diždadža saknes ekstraktu pievieno daudziem šampūniem, balzāmiem un maskām. Šis augs arī palīdz cīnīties ar tādām problēmām kā matu trauslums un sausums.

Pamatā novārījumu izmantojiet skalošanai pēc mazgāšanas. Sausiem un normāliem matiem šai procedūrai nav nekādu ierobežojumu, Jūs to varat lietot pat katru dienu, lai gan, lai sasniegtu vēlamo efektu, pilnīgi pietiek to darīt divas reizes nedēļā. Svarīgi tikai veikt šo procedūru kursā vismaz mēnesi, pēc tam ieturiet pārtraukumu.
Taukainiem matiem ir ierobežojumi – novārījumu varat lietot ne biežāk kā vienu reizi nedēļā.

Dadža sakni pagatavojiet šādi – ņemiet žāvētu izejvielu, sasmalciniet (bet ne līdz pulverim), ņemiet 2 ēdamkarotes šādu sakņu gabaliņu un aplejiet ar 0,5 l karsta ūdens. Līdzekli uzvāriet, pēc tam atstājiet uz lēnas uguns vēl 15 minūtes. Pēc tam noņemiet no plīts, atdzesējiet un izkāšiet.

Sagatavoto novārījumu pēc šīs receptes varat izmantot arī citā veidā – eliksīra vai tonika vietā. Lai to izdarītu, līdzekli katru dienu iemasējiet galvas ādā ar masējošām kustībām. Vislabāk to darīt naktī, lai pēc tam nenoskalotu. Šeit ārstēšanas shēma būs cita – vienu nedēļu veiciet masāžu katru dienu, nākamajā nedēļā ieturiet pārtraukumu. Ārstēšanu turpiniet, līdz tiek pamanīts uzlabojums.

Eļļas ekstrakts palīdzēs izārstēt seboreju. Turklāt tas ir pazīstams kā dadžu eļļa, kas ļauj uzlabot matu stāvokli. Lai to pagatavotu, ņemiet 100 g sasmalcinātas svaigas saknes un aplejiet ar glāzi rafinētas olīveļļas vai saulespuķu eļļas. Līdzekli uzstājiet 24 stundas, pēc tam uzvāriet un pēc atdzišanas iemasējiet galvas ādā 2–3 reizes nedēļā. Līdzekli atstājiet uz pusstundu, pēc tam rūpīgi noskalojiet. Lai pamodinātu matu folikulus, tam pievienojiet nedaudz sarkano aso piparu (maltu).

Dadža saknes izmantošana kulinārijā

Kulinārijā izmanto arī pirmā gada dadžu saknes. Dažās valstīs (piemēram, Japānā) dadzis tiek pat īpaši kultivēts kulinārijas vajadzībām. Tā, saknes, samaltas līdz pulvera stāvoklim, pievieno miltiem, no kuriem cep maizi.

Dadžu saknes var vārīt, cept, cept pannā. Salātos tās pievieno svaigā veidā. No tām gatavo arī biezeni un ievārījumu ar skābensaldinātu garšu. Daudzos ēdienos dadžu saknes var aizstāt kartupeļus. No tām pat gatavo pankūkas un kotletes. Bet grauzdētas saknes aizstāj cigoriņus un kalpo kā kafijas aizstājējs.

Daži ēdieni palīdzēs dažādot rudens ēdienkarti (jo saknes izrok septembrī):

1. Dārzeņu sautējums. Ņemiet 1 lielu dadža sakni, vāriet 10 minūtes. Notīriet burkānu un sīpolu, sagrieziet un apcepiet augu eļļā līdz pussagatavošanai, pēc tam pievienojiet salmiņos sagrieztu saldo piparu. Dadža sakni arī sagrieziet salmiņos, samaisiet ar citiem dārzeņiem, pievienojiet sāli, piparus un garšaugus pēc garšas un uzvāriet biezā pamata podā. Sautējumu pasniedziet kā piedevu gaļas un zivju ēdieniem.
2. Ievārījums. Uz 1 kg diždadža saknēm ņem 1 l ūdens un 50 ml etiķa esences. Cukuru nav jāpievieno – tas ir tā priekšrocība. Etiķa esenci atšķaida ar ūdeni saskaņā ar ražotāja instrukciju, pēc tam uzvāra, pievieno blenderī sasmalcinātas diždadža saknes un vāra uz lēnas uguns 2 stundas. Gatavo ievārījumu smērē uz grauzdiņiem, no tā gatavo arī marmelādi un citus veselīgus saldumus.

Kas attiecas uz kafijas aizstājēju, to gatavo šādi. Ņem jaunas saknes, nomazgā, bet nežāvē, bet cep cepeškrāsnī, līdz tās iegūst brūnu nokrāsu. Pēc tam tās samaļ kafijas dzirnaviņās pulverī. Lai pagatavotu no tām dzērienu, ņem 1–2 tējk. šāda pulvera uz glāzi verdoša ūdens. Pēc garšas tas vairāk atgādina cigoriņu dzērienu nekā dabisku kafiju, bet tas arī uzmundrina, turklāt bez blakusefektiem, ko izraisa kofeīns.

Lietošanas kontrindikācijas

Viena no diždadža saknes priekšrocībām kā ārstniecības līdzeklim ir tā, ka tai praktiski nav kontrindikāciju lietošanai. Viena no tām ir paaugstināta jutība pret tās sastāvā esošajām vielām. Tāpēc pirmajās reizēs to jālieto piesardzīgi.

Diždadža sakne ir kontrindicēta grūtniecības laikā, jo tā satur fitosterīnus, un to ietekme uz mātes organismu šajā periodā nav pētīta. Zīdīšanas laikā to nedrīkst lietot, lai neizraisītu alerģiju bērnam. Bērniem divu gadu vecumā preparātus uz diždadža saknes bāzes arī nedod, lai izvairītos no alerģiskām reakcijām.

Diždadža saknes foto