Astragals: ārstnieciskās īpašības un kontrindikācijas

Tautā astragalu ne velti sauc par nemirstības zāli. Šis leģendām apvītais augs ir ar izcilām īpašībām, kuras tūkstošiem gadu tiek izmantotas dažādu slimību ārstēšanai. Sengrieķu ārsts Dioskorīds, kurš ielika mūsdienu farmakoloģijas pamatus, deva šo neparasto nosaukumu ziedam tā pākšaugveidīgo sēklu līdzības dēļ ar spēļu kauliņiem, kurus senatnē darināja no aitas potītes kaula. Šim salīdzinājumam ir jēga, jo latīņu termins «Astragalus» ir cēlies no grieķu nosaukuma spēļu kauliņiem.

Pēc botāniķu domām, astragals ir vissenākais augs uz planētas, ko apstiprina vēsturnieki. Ārstniecisko zāli plaši izmantoja skitu ciltis. Taču šādas zāles bija pieejamas tikai augstākajai šķirai, un sievietēm un veciem cilvēkiem nāves sodu draudot, bija aizliegts gatavot un dzert brīnumzāles uzlējumus. Savukārt dižciltīgas personas, izmantojot ilgmūžības zāli, izārstējās no vissmagākajām slimībām. Ir ziņas, ka pat nespēcīgi sirmgalvji, iedzēruši astragala uzlējumu, spirgti uzlēca seglos.

Pastāv versija, ka leģendāro augu pagājušajā gadsimtā izmantoja ievērojami politiķi un valstu vadītāji. Arī mūsdienu dziednieki iesaka mājas apstākļos gatavot ekstraktus un uzlējumus profilaksei pret saaukstēšanos, sirds slimībām, gremošanas un citām problēmām.

Ķīmiskais sastāvs

Tūlīt gribas vērst uzmanību, ka astragals ir vesela krūmu un zālaugu grupa, kurā kopumā ir vairāk nekā pusotra tūkstoša sugu. Tāpēc katrai šķirnei ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs. Taču tā kā oficiālā medicīna atzinusi tikai divas pasugas – pūkaino un plēvaino astragalu, detalizētāk aplūkosim tieši to sastāvu. Lai gan pagaidām ārstniecības auga ķīmiskā formula ir maz pētīta, šādu bioloģiski aktīvo vielu klātbūtne ir precīzi noteikta.

Vitamīnu grupa ietver askorbīnskābi, tokoferolu (E vitamīns), folskābi (B9), retinolu (A).

Minerālie elementi. Zinātnieki pierādījuši astragāla spēju uzkrāt zeltu un pat tādus smagos metālus kā stroncijs. No šīs vielu grupas augā ir bārijs, mangāns, molibdēns, dzelzs un vēl vesela virkne elementu. No nemetāliskajiem elementiem jānosauc selēns, kam ir vislielākā vērtība, kā arī silīcijs un fosfors.

Papildus šīm galvenajām vielu grupām dažādās astragāla daļās ir konstatēta tādu svarīgu komponentu klātbūtne kā:

1. Flavonoīdi – piemīt izteiktas pretvēža īpašības.
2. Organiskās skābes – ir iesaistītas praktiski visos bioķīmiskajos procesos, kas notiek organismā.
3. Polisaharīdi – tiek uzskatīti par galvenajiem enerģijas avotiem, kas nepieciešami vielmaiņas procesiem.
4. Miecējvielas – dabiskie augstmolekulārie savienojumi, kas nodrošina organisma attīrīšanu no toksīniem un patogēnās mikrofloras.
5. Ēteriskās eļļas – mazina iekaisumu, mīkstina ādu, nomierina nervu sistēmu, piemīt antiseptiskas īpašības.
6. Alkaloīdi – izceļas ar nomierinošu un pretsāpju īpašību.
7. Fitosterīni – šīs vielas astragāls sintezē pats, tās stabilizē imūnsistēmas darbību, regulē holesterīna līmeni.

Bez uzskaitītajiem aktīvajiem komponentiem astragāls ir bagāts ar šķiedrvielu un ogļhidrātu saturu, kas jāņem vērā, vēloties augus izmantot ārstniecības nolūkiem.

Svarīga piezīme: dabisko cukuru klātbūtne lielā daudzumā nenozīmē, ka augu nevar lietot cilvēki ar lieko svaru un diabētiķi. Gluži pretēji, ārstnieciskie sastāvi uz šīs zāles bāzes regulē glikozes līmeni un uzlabo vielmaiņu, kas veicina svara zudumu.

Kā tas izskatās un kur aug

Astragāla zāle pārstāv vienu no visdaudzskaitlīgākajām dzimtām – tauriņziežu dzimtu. Atkarībā no pasugas augs var būt daudzgadīgs vai viengadīgs.

Sugu daudzveidība atspoguļojas astragāla ārējās pazīmēs un dzīves formā: biežāk tā ir zāle un nelieli krūmi, retāk – nelieli puskrūmi.

Ne mazāk bagāta ir nosaukumu kolekcija, kurā skaidri saskatāma tās teritorijas nacionālā piederība, kur aug katra pasuga. Piemēram, Korejā augs ir pazīstams kā «hvan-gi», Japānā to sauc par «taiturioģi», Tibetas apgabalos – «ņan-ar». Mūsu zemē astragāls arī ir ieguvis neskaitāmus metaforiskus nosaukumus: cara zāle, ķīniešu žeņšeņs, kaķu zirņi, dzeltenā sakne.

Neskatoties uz tik daudzveidīgām skanīgām iesaukām, visām sugām ir līdzīgas iezīmes, kas tās vieno vienā dzimtā. Apskatīsim šim augam raksturīgās pazīmes:

1. Saknes – tā ir vesela sistēma no centrālā blīvā sakneņa un daudziem atzarojumiem, kas iet dziļi zem zemes.
2. Lapas ir sīkas, iegarenas formas, izvietotas pa pāriem vai atsevišķi.
3. Ziedkopas pēc izskata ļoti atgādina akācijas ziedus. Tās var būt baltā vai violetā nokrāsā, bet biežāk sastopams astragāls ar dzelteniem sīkiem ziediņiem, kas sapulcējušies zvaniņam līdzīgā pumpurziedkopā.
4. Ķīniešu žeņšeņa ziedēšanas periods sākas maija beigās, bet jūlijā iestājas augļošanās laiks.
5. Astragala augļiem ir apaļas pāksts forma, kas raksturīga visiem pākšaugiem. Sēklām nogatavojoties, pāksts bieži spontāni atveras, un pupiņas nokļūst augsnē.
6. Izplatības areāls. Šīs ģints pārstāvjus var sastapt gandrīz visos pasaules nostūros, bet augam labvēlīgāki apstākļi ir reģionos ar mērenu klimatu. Tomēr ir viena unikāla īpatnība – kultūra labprāt apmetas vietās, kur atrodas urāna un mangāna rūdas. Šādas izvēles iemesls ir tas, ka astragals īpaši tiecas uz cēlmetālu, bet urāns un mangāns ir zelta pavadoņi.

Pavisam pasaulē ir aptuveni 1600 astragalu sugu, no kurām aptuveni deviņi simti sastopamas NVS valstu teritorijā. Pārsvarā dzeltenā sakne ir izplatīta Vidusāzijas reģionos. Vienīgi Kazahstānas teritorijā aug vairāk nekā 300 sugu.

Sugas

Neskatoties uz sugu daudzveidību, 11 astragalu šķirnes jau ir iekļautas Sarkanajā grāmatā. Kā jau minēts, tikai divas šī pākšaugu auga sugas oficiāli tiek izmantotas farmācijas rūpniecībā medikamentu ražošanai.

Uzskaitīsim tās sugas, kas sastopamas Krievijā un kaimiņvalstīs:

1. Smilšu astragals sastopams valstīs ar mērenu klimatu; Krievijā tas aug vidusjoslā. Tas labprāt apmetas gar ceļiem, pie upēm. Augs ir iekļauts reģionālajās Sarkanajās grāmatās. Plaši tiek izmantots tautas medicīnā.
2. Dānijas pasuga ir zems daudzgadīgs augs ar košām violetām ziedkopām. Sastopama Krasnodaras novadā, Tālajos Austrumos un Kaukāzā. Lielas teritorijas augs aptver Baltkrievijā un Ukrainā. Šī pasuga iecienījusi stepes un akmeņainas kalnu nogāzes. Visas Dānijas astragala daļas tiek izmantotas tautas medicīnā.
3. Olasveida astragals ir lakstaugs, kura augstums ir tikai 5–6 cm. Savu nosaukumu tas ieguvis balto ovālo augļu dēļ. Medicīniskiem nolūkiem netiek izmantots.
4. Lakricai līdzīgā pasuga ir ļoti vērtīga ķīniešu un tibetas medicīnā. NVS valstu teritorijā tā sastopama Ukrainā un Kaukāzā, un tā labprāt aug ozolu un priežu mežos. Tiek uzskatīts, ka tās dziednieciskās īpašības nav zemākas par žeņšeņa spēku. Šī ir viena no augstākajām sugām, sasniedzot līdz 90 cm. Lakricai līdzīgajam astragalam ir lielas lapas, bet ziediem ir iegarena forma. Ārstniecības izejvielu sagāde tiek veikta ziedēšanas un pupiņu veidošanās periodā.
5. Villainziedu astragals ir savvaļas daudzgadīgs augs, kas ir ļoti pieprasīts medicīnā. Šī suga izceļas ar bagātīgām ziedkopām un sastopama galvenokārt Krievijas dienvidu stepju plašumos. Mūsdienās šī pasuga tiek īpaši kultivēta medicīnas vajadzībām.
6. Plēvainais astragals tautā tiek saukts par „dzelteno princi”, pateicoties tā spējai spēcīgi tonizēt organismu. Arī medicīnā ļoti pieprasīta suga. Šis ir lakstaugs – daudzgadīgs augs, kurš atšķirībā no citiem dzimtas pārstāvjiem mīl sauli un atklātas vietas.
7. Purvu pasuga galvenokārt dzīvo Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Tā ir daudzgadīgs lakstaugs, līdz metram un vairāk augsts. Ziedkopas ir pūkainu pušķu veidā. Purva astragalu izmanto mājas ārstēšanā ginekoloģisko problēmu un kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā.
8. Permas pasuga ir ļoti reti sastopama un tikai Urālos. Tā ir ilgdzīvotāja, jo tās vecums bieži pārsniedz 30 gadu robežu. Šī retā suga medicīnā netiek izmantota.

Šeit nav uzskaitītas visas ārstniecības un savvaļas augu sugas. Bet no visa šī augu daudzveidības lielu interesi, kā jau minēts, izraisa plēvainā un vilnainziedu astragala sugas.

Vākšana un uzglabāšana

Medicīniskiem nolūkiem un kosmetoloģijā izmanto gan astragala virszemes daļas, gan tā saknes. Augu materiāla ievākšanai jāizvēlas eksemplāri, kas aug ekoloģiski tīrās teritorijās. Proti, nav vērts vākt zāli, kas izvēlējusies dzīvot vietas pie rūpniecības uzņēmumiem, gar ceļiem un tuvu lielām apdzīvotām vietām.

Šeit ir daži noderīgi padomi, kas palīdzēs pareizi savākt un uzglabāt vērtīgo materiālu:

1. Vislabvēlīgākais laiks auga virszemes elementu vākšanai ir aktīvās ziedēšanas periods.
2. Zāļu zinātāji iesaka nopļaut zāli vai uzmanīgi nogriezt, lai nesabojātu sakņu daļu.
3. Tālāk izejmateriāls jāattīra no svešiem gružiem.
4. Ja uz auga ir miltrasas pazīmes vai pamanīti citi kaitēkļi, šādi eksemplāri ir jāizbrāķē.
5. Kvalitatīvais materiāls jānogādā zem nojumes žāvēšanai.
6. Ja ir žāvētājs, tad izejmateriāls jāapstrādā temperatūrā, kas nepārsniedz 55°C.

Labi izžāvētu materiālu vislabāk uzglabāt auduma maisiņos vai hermētiski noslēgtos traukos. Jācenšas to pasargāt no vielām ar spēcīgu aromātu. Ja stingri ievēro visus uzskaitītos noteikumus, izejmateriālu var uzglabāt un izmantot visa gada garumā.

Simtgraudža saknes ievāc vēlā rudenī. Ievākšanas process sastāv no šādām darbībām:

• saknītes uzmanīgi izrakt ar parastu lāpstu no augsnes;
• tad materiālu notīrīt no zemes;
• bojātās vai sapuvušās daļas nogriezt;
• tad saknes nomazgāt ar ūdeni;
• sakneņus izžāvēt ēnā vai labi vēdināmā telpā;
• elektriskajā žāvētājā žāvēt saknes 25–28°C temperatūrā.

Tāpat kā žāvētās auga virszemes daļas, arī saknes, ievērojot nepieciešamos nosacījumus, var uzglabāt līdz gadam.

Pūkainā astragala ārstnieciskās īpašības

Tā kā medicīniā plašu pielietojumu ir atradusi tieši vilnainziedu astragala pasuga, cilvēkam labvēlīgās īpašības ir vērts aprakstīt, ņemot vērā šo faktu. “Ķēniņa zāle” jau senos laikos bija slavena ar savām spējām dziedēt pat visbezcerīgākos slimos. Patiešām, terapeitisko iespēju sarakstā ir šādas darbības:

• asins apturošs;
• pretvēža;
• hipotensīva;
• sedatīvs;
• antibakteriāli;
• brūču dziedinoša;
• pretdiabētiska;
• imūnstimulējošs;
• urīndzenoši;
• antioksidants;
• pretvīrusu;
• asinsvadus paplašinošs;
• pretnovecošanās.

Arī klīnisko pētījumu gaitā ir izdevies konstatēt, ka savvaļas augs ir lielisks aknu aizsarglīdzeklis (hepaprotektors). Novārījumi un uzlējumi stimulē sirds un smadzeņu darbību. Dažos gadījumos saindēšanās gadījumā augs darbojas kā antidots. Kā profilakses līdzeklis tas pēdējā laikā tiek aktīvi izmantots onkoloģisko slimību novēršanai.

Tautas medicīnas enciklopēdijā ir unikālas receptes tādu vienkāršu slimību ārstēšanai kā parasta saaukstēšanās, un sarežģītu patoloģiju, tostarp sirds mazspējas. Bet pat pilnīgi veseliem cilvēkiem astragals ir noderīgs, jo palīdz novērst bezmiegu un galvassāpes, mazināt nogurumu un aizkaitināmību. Apskatīsim, kādu labumu brīnišķīgais augs sniedz sievietes un vīrieša organismam, vai ir iespējams dot bērniem uz tā bāzes gatavotas mājas zāles.

Sievietēm

Astragals jau senatnē ieguva slavu kā spēcīgs līdzeklis pret neauglību. Tāpēc mūsdienu sievietes, kurām ir problēmas ar ieņemšanu, arī ārstējas mājās ar uzlējumiem no šī auga. Novārījumu gatavo pēc šādas receptes:

1. Sauju žāvētas zāles vai sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi ūdens.
2. Maisījumu liek uz uguns un vāra, līdz no sākotnējā šķidrās daļas tilpuma paliek puse.
3. Izkāšto silto novārījumu izdzer pirms dzimumakta. Šādu novārījumu ieteicams dzert, līdz iestājas vēlamā grūtniecība.

Ir arī cits dzēriena pagatavošanas variants: ar glāzi verdoša ūdens aplej 1 ēdmk. sausas zāles. Dzērienu atstāj ievilkties kā tēju, apmēram 10 minūtes. Dienā var izdzert līdz 5 tasēm šāda uzlējuma.

Astragala neapšaubāmais labums sievietēm slēpjas arī auga kosmetoloģiskajās spējās. Mājas maskas un losjoni palīdzēs novērst nelielus sejas defektus un grumbas, atgriezt novecojošajai ādai jaunekīgu elastību. Protams, visi šie efekti palielinās sievietes ārējo pievilcību.

Vīriešiem

Arī stiprā dzimuma pārstāvjiem vajadzētu izmantot šī pieticīgā auga iespējas, īpaši tiem, kam ir seksuālas problēmas.

Šim nolūkam jāsagatavo dzēriens no 1 ēdamk. žāvētu sakņu vai astragala virszemes daļas. Pēc divu stundu ievilkšanās šķidrums jāizkāš. Dzert pa 1/4 glāzes līdz 4 reizēm dienā. Ilgtspējīgam efektam šādas zāles jālieto vismaz mēnesi.

Tā kā astragals paplašina asinsvadu lūmenu, tas palīdzēs vīriešiem, kuri cieš no hipertōnijas un sirds problēmām. Dzērieni ar augu labi attīra organismu, un, ņemot vērā, ka astragala sastāvā ir arī selēns, ar auga palīdzību var normalizēt vielmaiņu.

Bērniem

Ņemot vērā nepietiekami izpētītās auga īpašības, bērniem zāles uz astragala bāzes jādod ļoti uzmanīgi. Šajā jautājumā labāk konsultēties ar pediatru, lai speciālists novērtētu šāda veida terapijas riskus. Neskatoties uz augsto drošību, astragals satur sastāvdaļas, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Zīdaiņa vecuma bērniem šādus preparātus dot ir aizliegts.

Svara samazināšanai

No iepriekš aprakstītajām astragala īpašībām ir redzams, ka augs stimulē galvenos procesus organismā, tai skaitā paātrina vielmaiņu. Visas šīs darbības tikai veicinās produktīvu svara samazināšanu. Bet vitamīnu un minerālvielu klātbūtne šajā grūtajā periodā nodrošinās organismu ar barības vielām.

Astragals tautas medicīnā

Lai gan šodien aptieku tīklā bez receptes var iegādāties preparātus, kuru sastāvā ir astragals, daudzi dabisko ārstēšanas metožu piekritēji dod priekšroku tautas līdzekļiem. No auga virszemes daļām un pašu savāktām saknēm var pagatavot vienkāršas, bet ļoti efektīvas mājas zāles. Piedāvājam vairākas efektīvas ārstēšanas receptes visbiežāk sastopamajām slimībām.

Cukura diabēta gadījumā

Lai normalizētu cukura līmeni, jāsagatavo ārstnieciska uzlējums pēc šādas shēmas:

1. Ņemt 1 ēdamkaroti sakņu (sasmalcinātu), aplej tās ar glāzi verdoša ūdens.
2. Lai aktivizētos derīgās sastāvdaļas, uzlējumu atstāt ievilkties 3–4 stundas.
3. Pēc izkāšanas lietot tukšā dūšā pa 40–50 ml trīs reizes. Ārstēšanas kurss – 3 mēneši.

Parasti terapeitiskais efekts ir novērojams jau pēc pirmajām regulārās uzlējuma lietošanas nedēļām.

Hipertensijas gadījumā

Nepatīkamo hipertensijas simptomatiku palīdzēs mazināt astragala uzlējums, kas pagatavots pēc klasiskās receptes:

1. 20 g sausas zāles aplej ar verdošu ūdeni (0,2 l).
2. Atstāt ievilkties 2 stundas.
3. Uzlējumu lietot pa 1 ēdamkarotei pirms ēšanas līdz 5 reizēm dienā. Ārstēšanas kurss – 3 nedēļas. Pēc neliela pārtraukuma ārstēšanu var atsākt, ja stāvoklis nav uzlabojies.

Onkoloģijas gadījumā

Īpaši aktīvi astragals tiek izmantots ginekoloģijā pie labdabīgām miomām. Šim nolūkam sagatavo koncentrētu šķīdumu skalošanai pēc šādas shēmas:

1. Sasmalcinātas saknes (6 ēdamkarotes) aplej ar litru ūdens.
2. Maisījumu uzliek uz uguns, vāra 10 minūtes.
3. Kad novārījums atdziest, izkāš.
4. Vienai procedūrai pietiek ar 200 ml šķīduma.
5. Vēlams veikt 4–5 procedūras dienā. Ārstēšanas kurss – 1,5 mēneši.

Papildus ginekoloģijas jomai astragalu plaši izmanto onkoloģijā pacientu rehabilitācijas periodā pēc staru un ķīmijterapijas, kā arī pēc audzēja ķirurģiskas izņemšanas. Šādos gadījumos uzlējumu gatavo no zāles vai saknēm (kā parastu tēju). Bet šādas zāles jālieto pa 1 ēdamkarotei tukšā dūšā līdz 5 reizēm.

Pret alerģiju

Alerģisku ādas izpausmju gadījumā līdzekļus ar astragalu lieto iekšķīgi, kā arī veido vannas vai gatavo ziedes ārīgai apstrādei, ja reakcija ir spēcīga. Iekšķīgai lietošanai labāk pagatavot spirta uzlējumu. Šādas zāles jālieto 15–20 pilieni līdz 4 reizēm dienā, līdz izzūd alerģijas pazīmes.

Šķīdumu ārstnieciskai vanniņai gatavo pēc aprēķina: uz katriem 10 litriem ūdens – 5 ēdamkarotes sausa augu materiāla. Bet vispirms visu nepieciešamo zāles daudzumu uzvāra 2 litros ūdens 10 minūtes. Pēc pusstundas ievilkšanās novārījumu izkāš un ielej piepildītā vannā ar ūdens temperatūru 36–38°C. Procedūras ilgums – 10 minūtes. Vannas jālieto katru otro dienu.

Pret prostatītu

Pret jebkādu prostatīta formu palīdzēs tikt galā ar nepatīkamiem simptomiem novārījums no 2 ēdamk. astragala zāles, aplietas ar 1 litru ūdens. Maisījumu ieteicams vārīt emaljētā traukā uz lēnas uguns un ar aizvērtu vāku. Novārījumam labi jāievilkties, tāpēc to labāk ieliet termosā un atstāt līdz rītam. Vienā reizē jāizdzer puse glāzes. Zāļu lietošanas laiks nav atkarīgs no ēdienreizes grafika. Ārstēšanas kurss – 2–3 nedēļas vai 2 mēneši. Novārījumu var izmantot arī mikroklizmu veikšanai, ja to atšķaida ar ūdeni proporcijā 1:2. Šāda procedūra mazina spazmu, uzlabo asinsriti mazajā iegurnī.

Piezīme: visas šeit piedāvātās receptes ieteicams lietot pēc konsultācijas ar ārstu. Astragalam ir daudz iespēju, bet uz tā bāzes veidotie sastāvi nav zāles tiešā vārda nozīmē.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Šķidrās zāļu formas uz astragala zāles un sakņu bāzes visbiežāk tiek izmantotas tautas medicīnā. To popularitāte izskaidrojama ne tikai ar spēcīgo terapeitisko efektu, bet arī ar vienkāršu pagatavošanu.

Uzlējums

Atkarībā no slimības uzlējumu gatavo pēc dažādām shēmām. Tradicionālā versija: uz 2 ēdamk. izejvielas – 200 ml ūdens. Augu daļu aplej ar verdošu ūdeni minētajā tilpumā. Pēc tam ļauj maisījumam ievilkties ūdens peldē ceturtdaļstundu. Kad uzlējums nedaudz atdzisis, to izkāš un papildina līdz sākotnējam 200 ml tilpumam. Tas ir labs vispārēji stiprinošs un profilaktisks līdzeklis. Šo uzlējumu dzer kursos pa 1,5 mēnešiem. Vienreizēja deva – 2 ēdamk.

Tinktūra

Uz degvīna uzlieta astragala zāle vai sakneņi tiek uzskatīti par universālu līdzekli, ko var lietot iekšķīgi vai izmantot ārīgai apstrādei. Recepte:

1. 40 g sakņu aplej ar 0,5 l degvīna.
2. Pudeli aizvāko, uz 10 dienām novieto tumšā vietā.
3. Katru dienu trauku sakrata.
4. Kad tinktūra gatava, to izkāš.
5. Lietot pirms ēšanas 20–30 pilienus.

Novārījums

Lai pagatavotu ārstniecisku novārījumu no astragala saknēm, vispirms tās jāsasmalcina, vēlams līdz pulverveida stāvoklim. Pēc tam ņem ēdamkaroti šāda augu materiāla, aplej ar glāzi verdoša ūdens un nekavējoties liek ievilkties uz mazas uguns, bet labāk darīt ūdens peldē. Šādā stāvoklī šķīdumam jābūt gatavībā pusstundu. Kad tas atdzisis, to filtrē. Deva vienā reizē – 2 ēdamk.

Tēja

Tēja ar ilgmūžības zāli ir noderīga cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Dzērienu gatavo kā parasto tēju, ar vienīgo atšķirību, ka vietā tējas lapu izmanto sausas saknītes. Sastāvdaļu proporcijas ir šādas: uz 0,5 l ūdens – 1 ēdamkarote izejvielu.

Svarīgi: Šādu tēju nedrīkst dzert paaugstinātas temperatūras gadījumā.

Sīrups

Mājas apstākļos astragala sīrupu pagatavot nav iespējams, turklāt tas būtu nedroši, pat ja tāda metode pastāvētu. Tas izskaidrojams ar to, ka augus, kurus izmanto sīrupa pagatavošanai, audzē īpaši ierādītos laukumos, izmantojot tehnoloģiju, kurā augsnē tiek iestrādāti mēslošanas līdzekļi ar selēnu. Kad veģetācija beidzas, tiek veikta astragala stublāju un saknīšu vākšana. No tiem pēc tam iegūst sīrupu. Bet aptiekā var brīvi iegādāties saldās zāles. Astragala sīrupu lieto ārstnieciskos un profilaktiskos nolūkos. Devas pieaugušajiem – 10–15 pilieni vienā reizē, bet bērniem – viens piliens sīrupa uz katru dzīves gadu. Tas nozīmē, ka trīs gadu vecam bērnam var dot 3 sīrupa pilienus.

Lietojums kosmetoloģijā

Daudzi kosmetologi ne bez pamata sauc astragala zāli par jaunibas un skaistuma avotu. Galu gala šis unikālais augs spēj ne tikai izārstēt, bet arī padarīt jebkura vecuma sievieti pievilcīgu. Darbību komplekss, kas balstās uz auga bagātīgo sastāvu, rada vislabvēlīgākās perspektīvas tā izmantošanai mājas kosmetoloģijā.

Minēsim tikai dažas vienkāršas receptes, kuras katrai sievietei būtu jāņem vērā.

Atjaunojoša maska

Sajauc 1 ēdamkaroti klāsiskā receptē pagatavota astragala zāles vai sakņu uzlējuma ar medu un biezpienu (pa 1 tējkarotei). Visu kārtīgi samaisa, un iegūto masu vienmērīgā slānī uzklāj uz sejas. Pēc 15 minūtēm masku noskalo.

Komprese

Šī universālā procedūra palīdzēs uzlabot problemātiskās dermas stāvokli un izlīdzināt smalkās grumbiņas. Ar siltu astragala zāles uzlējumu samitrina marles salveti un pēc tam uzliek uz sejas. Ik pēc 5 minūtēm salvete ir jāsamitrina. Visa procedūra ideālā gadījumā ilgst 20 minūtes.

Līdzeklis pret celulītu

Par pamatu arī tiek ņemts astragala uzlējums un medus. Abas sastāvdaļas vienādās proporcijās jāsajauc, un pēc tam iegūtais maisījums jāuzklāj uz problēmzonām, visu ietinot polietilēnā. Pēc pusstundas noskalot.

Lietošanas kontrindikācijas

Cieša iepazīšanās ar unikālo augu sniedz pilnīgu priekšstatu par tā derīgajām īpašībām, kuras jebkuram cilvēkam var sniegt nenovērtējamu palīdzību. Bet, kā zināms, pat Mēnesī ir otra, tumšā puse. Lai gan astragals ir pētīts nepietiekami, kontrindikācijas tā lietošanai ir noskaidrotas. Preparātus uz tā bāzes nedrīkst lietot:

1. Grūtniecēm un barojošām sievietēm.
2. Personām ar individuālu nepanesību pret jebkuru auga sastāva komponentu.
3. Zīdaiņa un agrā bērnības vecuma bērniem (izņemot aptiekas sīrupu).

Ļoti uzmanīgi jālieto novārījumi un uzlējumi pacientiem ar otrās pakāpes hipertensiju. Pārējos gadījumos var ārstēties, ievērojot ieteicamās devas un lietošanas noteikumus ar astragalu.

Daudzveidība astragala formu un sugu pārsteidz iztēli, bet tajā pašā laikā liek aizdomāties, cik dāsni daba apdāvina cilvēku ar savām bagātībām. Ārstniecības auga vērtību nav iespējams izteikt naudas ekvivalentā, jo nevienam vēl nav izdevies noteikt patieso veselības vērtību.

Astragala foto