Ādama sakne: ārstnieciskās īpašības un lietošana

No kurienes cēlies auga nosaukums 'Ādama sakne' – stāsta aizraujoša leģenda. It kā Ādams, pastaigājoties paradīzes dārzā, nepamanīja izspraukušās vecās saknes un paklupa. Šī neveiklība izraisīja ievainotu kāju. Viņa uzticīgā sieva un draudzene Ieva, meklēdama dabīgas zāles, nejauši atrada iepriekš nezināmu vīteņaugu. Viņa nolēma mēģināt palīdzēt mīļotajam, izmantojot šo augu. Izrādījās, ka intuīcija viņu nepievīla, un Ieva atrada pareizo veidu, kā to lietot: viņa sagrieza sakni un uzlika to uz brūces, pēc tam nostiprināja ar apsēju. Pateicoties vīteņauga unikālajām īpašībām, Ādama slimā kāja sadzija diezgan ātri. Un kopš tā laika Ādama sakni plaši sāka izmantot tautas dziednieki Kaukāzā.

Ķīmiskais sastāvs

Ādama saknes zinātniskais nosaukums ir parastais tamuss (jeb parastā dioskorija). Biologi ir atklājuši, ka visas auga daļas – gan pazemes, gan virszemes – ir bagātas ar bioloģiski aktīvām vielām un savienojumiem.

1. Tā, tamusā ir saponīni un miecvielas, pateicoties kurām vīteņaugam piemīt pretiekaisuma iedarbība. Pektīnu klātbūtne piešķir augam spēju aktivizēt asinsriti. Savukārt asinis attīra un asinsvadus stiprina steroīdās vielas, ko satur Ādama sakne.
2. Dabīgais pigments likopēns piešķir tamusam antioksidanta īpašības, bet triterpēnu savienojumi un gļotas paātrina gļotādu atjaunošanos, mazina iekaisumus un kairinājumus.
3. Auga saknes ir piesātinātas ar dabiskām skābēm, tostarp skudrskābi, kas ir labs šūnu metabolisma stimulators, skābeņskābi, kas piegādā cilvēka organismam dzelzi un magniju, kā arī brīnolskābi, kas piedalās lipīdu vielmaiņas regulēšanā.
4. Ādama saknes sastāvā ir taukainas eļļas, kas palīdz mazināt sāpes, pateicoties to spējai ietekmēt nervu galus.
5. Ēteriskā eļļa un sveķi arī ir Ādama saknes sastāvdaļas. Turklāt auga derīgo vielu sarakstā ir mikroelementi un ogļhidrāti, kas izraisa histamīna efektu.
6. Tamus satur vielu grupu, kuru dēļ augu uzskata par indīgu: tie ir alkaloīdi, kumarīni un glikozīdi. Pareizi lietojot un ievērojot devu, tie rada ārstniecisku efektu, bet nekontrolēta lietošana var izraisīt halucinācijas, sirds darbības traucējumus – pat līdz letālam iznākumam.

Kā tas izskatās un kur aug

Ādama sakne ir daudzgadīgs augs, kas pieder pie lakstaugiem, bet nemaz neizskatās pēc zāles, jo izaug līdz 4 m. Tā kā pēc būtības tā ir liāna, uz stublājiem ir īsi ērkšķi un stīgas, ar kuru palīdzību tā pieķeras pie balsta un ložņā augšup, pretī saulei.

Auga lapas ir stipri smailas olveida formas, tās ir vidēja lieluma – apmēram 10 cm garas, piestiprinātas pie gariem kātiem un uz stublāja izvietotas pamīšus. Lapu mala ir zobaina vai robaina, taustei nedaudz raupja.

Tamus ir divmāju augs, proti, vīrišķie un sievišķie ziedi veidojas uz dažādiem īpatņiem, un tie apputeksnējas krusteniski. Viena dzimuma ziedi ir nelieli, ar vienkāršu dzeltenīgi zaļganu apziedi. Ziedi ir salikti ziedkopās – ķekarveida: vīrišķie – diezgan gari, sievišķie – īsāki un neuzkrītošāki. Ziedēšana sākas atkarībā no apvidus, kur liāna aug – no aprīļa līdz jūnijam.

Augļi ir apaļas sarkanas ogas apmēram 1 cm diametrā, tās var redzēt jau no jūlija. Katrā ogā ir 3 līdz 6 apaļu sarkanbrūnu sēklu, kuru izmērs ir aptuveni 3 mm. Augļi ir ļoti indīgi. Tāpēc tos nekādā gadījumā nedrīkst lietot iekšķīgi.

Tamusam raksturīga ļoti resna, sulīga un gaļīga bumbuļsakne. Tai ir stieņveida forma, tā var dziļi augsnē sadalīties 2 vai pat 3 atsevišķos stieņos. Iekšpusē tā ir sniegbalta, tīra, sulīga un it kā pat eļļaina, taukaina uz tausti. Ārpusē tā ir brūnā krāsā un klāta ar daudzām piesaknēm. Sakne var izaugt līdz 1 m garumā, vecam augam tās svars var sasniegt 15 kg.

Dabā Ādama sakne dod priekšroku mežainai kalnainai apvidum. Lielākā daļa no 600 augu sugām mīt tropos, bet ir paveidi, kas iesakņojas kalnu mežainos rajonos ar mērenu klimatu. Tas ir sastopams Vidusjūras un Āzijas valstīs, Ziemeļāfrikas reģionos, Austrumeiropā, tostarp reizēm arī Ukrainā, Moldovā, Baltkrievijā. Krievijas teritorijā tas aug Krimā un Kaukāzā.

Tamuss var izaudzēt arī vidējā joslā, ja tiek ievēroti noteikti apstākļi. Lai gan šis augs ir diezgan sala izturīgs, to labāk nosegt gadījumam, ja ziema ir bez sniega un sala bagāta – aptuveni tāpat kā rozes.

Jāņem vērā, ka Ādama sakne nepanes pārmērīgu augsnes applūšanu, lai gan tai patīk mitra zeme. Drenāža stādīšanas laikā ir obligāta, papildus jāpieber augam kaļķi. Lai augsne neizžūtu pārāk ātri, to labāk stādīt pusēnā, regulāri laistīt un obligāti mulčēt augsni. Rudenī, kad dzinumi atmirst, augs ir īsi jāapgriež, un nākamajā gadā no saknes atkal parādīsies dzinumi.

Ievērojot šos vienkāršos noteikumus, var izaudzēt liānu, kas kļūs par īstu dārza teritorijas rotājumu.

Vākšana un uzglabāšana

Ārstniecības nolūkos parasti izmanto tamusa sakni. Izejvielas sagatavo tad, kad nav zaļo dzinumu. Teorētiski tas var būt gan pavasaris, gan rudens. Bet pavasarī ir grūti atrast sakni zemē, tāpēc labāk to darīt uzreiz pēc dzinumu nogriešanas, sākot no septembra līdz pat salnām.

Tā kā Ādama saknes sula parasti izraisa kairinājumu uz ādas, tās izrakšanai jāsagatavojas: jāuzvelk garām piedurknēm apģērbs un biezi gumijas cimdi. Rakt nāksies ilgi, jo sakne ir gara un dziļi iet augsnē. Turklāt tā cieši pieķeras akmeņainai augsnei un sapinas ar citu augu sakneņiem. Iespējams, tieši tāpēc cilvēki Ādama saknei ir devuši vēl vienu nosaukumu – Perputs.

Tiklīdz sakne ir izrakta, tā kārtīgi jānokrat no zemes un rūpīgi jānomazgā. Pēc tam to sagriež plānās plāksnītēs, kas nav garākas par 8 cm, un izžāvē. Protams, var izklāt labi vēdināmā vietā. Bet, kā rāda prakse, rudenī vai agrā pavasarī, kad tiek vāktas ārstniecības izejvielas, laiks parasti ir nelabvēlīgs: bieži līst, iespējami auksti rīti ar rasu. Tāpēc izejvielas var sākt bojāties – sapelēt vai sapūt. Ir jēga žāvēt sakni elektriskajā žāvētājā minimālā temperatūrā. Gatavā izejviela ir rūgteni, tumšas krāsas cieti gabaliņi.

Ilgstošai uzglabāšanai izejvielas jānovieto siltā, sausā telpā, kur lina maisiņā vai stikla traukā tās nezaudēs savas derīgās īpašības 2 gadu laikā. Ja nepieciešams saglabāt sakni svaigā veidā, to ievieto ledusskapī. Bet šāda izejviela uzglabājas ne ilgāk par mēnesi.

Ādama saknes ārstnieciskās īpašības

Protams, stāsts par Bībeles Ādamu un Ievu un Ādama saknes nosaukumu ir tikai skaista pasaka. Bet tas, ka augu kopš seniem laikiem izmantoja tautas dziednieki Kaukāzā, ir vēsturisks fakts. Pārējā pasaule par tā dziednieciskajām īpašībām uzzināja daudz vēlāk – jau 17. gadsimtā. Bet dokumentāli apstiprinājumi par Ādama saknes izmantošanu ārstniecības nolūkos parādījās vēl vienu gadsimtu vēlāk, kad Kristofors Gūfelands, Prūsijas karaļa galma ārsts, aprakstīja tās īpašības zinātniskos rakstos, uzsverot, ka augs ir efektīvs plaušu slimību un citu slimību gadījumā.

Vēl joprojām gan tautas, gan oficiālā medicīna atzīst Adama sakni (Tamus) par ārstniecības augu. Tās lietošana balstās uz Tamus spēju stimulēt lokālo asinsriti, kā arī zarnu peristaltiku, tādējādi uzlabojot gremošanas sistēmas darbību. Medicīna izmanto arī auga spējas paātrināt audu reģenerāciju, apturēt asiņošanu, nodrošināt vispārēji stiprinošu, antioksidantu, pretklepus un diurētisku efektu, kā arī mazināt tūsku.

Pamatojoties uz šīm ārstnieciskajām īpašībām, Adama sakni var lietot bronhīta un dažādu iekaisumu ārstēšanai: vidusauss, urīnpūšļa un nieru, dzemdes piedēkļu, pneimonijas. Auga efektivitāte ir atzīta, lai atvieglotu stāvokli hemoroīdu un varikozu vēnu gadījumā, kā arī kuņģa čūlas ārstēšanai kā papildu līdzeklis. Adama sakni izmanto, lai atbrīvotos no kārpām un ekzēmas.

Īpašu mediķu uzmanību ir izpelnījušās iespējas izmantot Adama sakni dažādu kaulu audu, saišu, muskuļu un locītavu slimību gadījumā, kā arī iekaisuma procesu saasināšanās gadījumā nervu galos. Ārstnieciskie sastāvi, kas pagatavoti, izmantojot Tamus, nodrošina pretsāpju iedarbību reimatisma, radikulīta, osteohondrozes, papēža piešu, izmežģījumu un sastiepumu, podagras, artrīta, artrozes un išiasa gadījumā. Un augstais minerālvielu saturs nodrošina ātrāku atveseļošanos pēc sasitumiem un kaulu lūzumiem. Spēja stimulēt audu reģenerāciju ir pieprasīta, kad nepieciešams ātrāk atbrīvoties no zilumiem, asinsizplūdumiem, sadziedēt brūces.

Ādama saknes lietošana medicīnā

No ārstniecības augiem mediķi Adama sakni iesaka vispirms, ja runa ir par locītavu slimībām vai asinsrites sistēmas traucējumiem. Tamusam ir augsta spēja mazināt sāpes – spēcīgāk nekā citiem dabiskajiem līdzekļiem – un tāpēc to īpaši iesaka tiem pacientiem, kuriem kādu iemeslu dēļ ir kategoriski kontrindicēti farmaceitiskie preparāti.

Medicīnas praksē visbiežāk izmanto līdzekļus no kaltētas vai svaigas auga saknes, daudz retāk – no lapām. Sakne parasti tiek lietota sasmalcinātā veidā līdz pulverveida stāvoklim. No ārstniecības izejvielas parasti gatavo uzlējumu un tinktūru, balzamu un novārījumu vai ziedi. Šos sastāvus lieto ārīgi, ierīvējot sāpīgo vietu vai veicot kompresi, aplikāciju un losjonu. Dažkārt Adama sakni saturošus līdzekļus izmanto masāžas laikā.

Ārstnieciskos sastāvus lieto arī iekšķīgi, taču ar īpašu piesardzību, jo augs ir indīgs. Galvenais – nepārsniegt noteikto devu un lietošanas biežumu.

Aptiekā Adama sakni pārdod kaltētā veidā, sasmalcinātu līdz pulverveida stāvoklim, kā arī kā spirta tinktūru.

Masāžas eļļa

Lai pagatavotu masāžas eļļu, 50 grami sausa adamova saknes pulvera jāaplej ar puslitru saulespuķu eļļas (ar smaržu, nerafinētu). Līdzeklis jāuzstāj divas nedēļas ledusskapī. Nokāst nav nepieciešams! Šādu eļļu izmanto sāpīgo vietu beršanai un masāžai pret varikozām vēnām, sasitumiem. Tas ir efektīvs arī locītavu sāpju maigai mazināšanai.

Līdzeklis pret sasitumiem

Aptuveni šo recepti izmantoja Bībeles Ieva, lai dziedinātu Ādama kāju. Tam nepieciešama svaiga auga sakne, kas jāierīvē uz rīves vai vienkārši smalki jāsagriež ar nazi. Iegūto masu jāaplej ar verdošu ūdeni, tūlīt jāietin marlē un jāuzliek uz sāpīgās vietas – sasituma vai nobrāzuma. Ja nav laika vai iespējas nodarboties ar verdošu ūdeni, var vienkārši uzkaisīt brūci ar sausu adamova saknes pulveri. Arī efekts būs labs.

Komprese pret reimatismu

Lai mazinātu locītavu sāpes reimatisma vai sāpīgās sajūtas jostasvietā išiass gadījumā, var pagatavot kompresi. Tās pagatavošanai jāaplej glāze verdoša ūdens ar 2 ēdamkarotēm sasmalcinātas sausas adamova saknes. Pārklājiet trauku ar apakštasīti vai vāku un ļaujiet nostāvēties 10 minūtes, lai līdzeklis nedaudz tvaicētos. Pēc tam ūdeni nokāš, bet saknes ietiniet marlē vai kokvilnas drānā. Uzlieciet kompresi uz sāpīgās vietas un turiet aptuveni stundu. Atkārtojiet šo procedūru 2 vai 3 reizes dienā; ārstniecības izejvielai jābūt siltai, tikko tvaicētai. Šo līdzekli var lietot pat katru dienu ilgu laiku.

Tinktūra pret radikulītu

Papildus radikulītam šo līdzekli var lietot arī reimatisma, locītavu un saišu slimību gadījumā.

Jāņem 200 grami sausas sasmalcinātas adamova saknes. Ārstniecības augs jāaplej tumšā stikla traukā ar puslitru labas degvīna. Jāuzstāj 12–15 dienas istabas temperatūrā, vēlams ievietot skapī, lai izvairītos no saules staru iedarbības. Šajā laikā trauka saturs jāmaisa vai jāsakrata.

Lietojiet iegūto tinktūru pirms miega: ierīvējiet sāpīgo vietu un ietiniet to siltā lakatiņā vai šallē. Šo procedūru drīkst atkārtot katru dienu.

Locītavu ārstēšanai

Lai pagatavotu ārstnieciskus sastāvus no adamova saknes, var izmantot citas sastāvdaļas, kas pastiprinās auga labvēlīgo vielu iedarbību. Piemēram, sakni var papildināt ar medu. Šim nolūkam uz 50 gramiem sausas sasmalcinātas ārstniecības izejvielas jāņem 300 grami medus, sastāvdaļas labi jāsajauc.

Slimo locītavu ierīvējiet ar spirtu vai degvīnu un iesmērējiet ar iegūto maisījumu. Pēc tam pārklājiet locītavas zonu ar polietilēna plēvi un ietiniet siltā šallē vai lakatiņā. Turiet šo kompresi 3 stundas.

Pret kārpām

Adamova sakni sasmalciniet pulverī, varat izmantot gatavu aptiekas pulveri. Rūpīgi samaisiet to ar borskābes ziedi un uzlieciet uz kārpas. No augšas apsieniet. Pēc diennakts nomainiet pārsēju pret svaigu. Atkārtojiet, līdz kārpa kļūst melna.

Šī pati recepte ir piemērota lietošanai pret dermatītu un ekzēmu.

Uzlējums pret hemoroīdiem

0,5 tējkarotes Ādama saknes pulvera aplej ar glāzi verdoša ūdens. Uzlējums gatavs pēc 3 stundām. Dzert iekšķīgi 3 reizes dienā – pa 1 ēdamkarotei. Sarežģītos gadījumos ir pieļaujams palielināt lietošanas biežumu līdz 5 reizēm, bet ne vairāk – un tikai pēc saskaņošanas ar ārstu. Ārstēšanas ilgums – 3 nedēļas, pēc kurām jāveic nedēļas pārtraukums, pēc tam kursu atkārto.

Tautas dziednieki apliecina, ka šis pats līdzeklis pozitīvi iedarbojas uz reimatisma un impotences ārstēšanu.

Pret stomatītu

Rīkles skalošanai pie angīnas vai mutes dobuma skalošanai pie stomatīta, gingivīta ir indicēts ārstniecības auga uzlējums. Tā koncentrācijai jābūt augstākai nekā iekšķīgai lietošanai. Proti, uz glāzi verdoša ūdens jāņem pilna, ar kaudzīti, tējkarote žāvētas Ādama saknes pulvera. Applaucēt, ievilkties 3 stundas – un var sākt skalošanu.

Tinktūra asinsvadiem

Tinktūra palīdzēs stiprināt asinsvadus tiem, kas cieš no varikozes, kā arī pacientiem, kas pārcietuši insultu.

300 ml kvalitatīva degvīna aplej ar 1 ēdamkaroti līdz pulverveida stāvoklim sasmalcinātas Ādama saknes. Uzstāj tumšā vietā, katru dienu kratot. Pēc 10 dienām var lietot, atšķaidot pa 10 pilieniem pusē glāzes ūdens. Dzert no rītiem un vakaros, 10 minūtes pirms ēšanas. Ārstēties var mēneša garumā, pēc tam veikt 2 nedēļu pārtraukumu un atkārtot ārstēšanu. Kursu skaits nav ierobežots.

Pret varikozi

Labi palīdz atgriezt asinsvadus normā līdzeklis, kura papildus Ādama saknei ietilpst zirgkastanis un japāņu sofora. Jāņem 1 tējkarote pulvera no saknes un pa 1 ēdamkarotei soforas augļu un sasmalcinātas kastaņa mizas. Aplej maisījumu ar glāzi verdoša ūdens. Uzstāj 3 stundas, ietītu siltā segā. Lieto pa 1 ēdamkarotei pirms katras ēšanas, t.i., 3–4 reizes dienā.

Pret kuņģa čūlu

Sasmalcināt sauso Ādama sakni līdz pulverveida stāvoklim un sajaukt ar sviestu un medu. Visus komponentus ņemt vienādi – pa 1 ēdamkarotei. Iegūto maisījumu ēst pa 1 tējkarotei pirms katras pilnvertīgas ēdienreizes – brokastīm, pusdienām un vakariņām.

Pret cistītu

Cistītu patīkamāk ārstēt ar Ādama saknes tinktūru uz vīna. Šim nolūkam pudelē sarkanā sausā vīna ieber 100 gramus izejvielas. Var izmantot gan žāvētu sakni, gan svaigu. Līdz pulverveida stāvoklim to nav nepieciešams novest, pietiekami rupji sasmalcināt. Uzstāj vismaz 3 dienas, nokāš un uzglabā ledusskapī. Būtu labi, ja šis līdzeklis vienmēr būtu mājas arsenālā, ja ir nosliece uz cistītu. Slimības lēkmju laikā dzert vīna tinktūru pa 1 ēdamkarotei pēc katras ēdienreizes.

Pret neauglību

Šī recepte der gan sievietēm, gan vīriešiem, bet ārstnieciskā līdzekļa pagatavošanai izmanto nevis saknes, bet gan zaļo auga daļu – stumbrus un lapas.

Zaļumi jāsasmalcina, jāņem 1 ēdamkarote un jāaplej ar glāzi verdoša ūdens, pēc tam jāatstāj zem vāka uz 3–4 stundām. Kad maisījums ir izmērcējies, tas jāzkāš un jādzer 4 reizes dienā.

Pret piedēkļu iekaisumu

Sieviešu dzimumorganu iekaisumu ārstēšanā ieteicama tinktūra, ko gatavo no 1 ēdamkarotes svaigas, smalki sagrieztas saknes un 0,5 litra spirta. Līdzeklis jāuzstāj 10 dienas. Pēc tam obligāti jāzkāš, uzglabāt var istabes temperatūrā, bet tumšā skapī. Dzert 30 minūtes pēc ēšanas. Vienai devai 1 ēdamkarote tinktūras jāatšķaida pusglāzē vārīta ūdens.

Organisma stiprināšanai

Vispārējai ķermeņa stiprināšanai un tonusa paaugstināšanai pagatavojiet tinktūru uz baltvīna. Vīna pudelē ieber 100 gramus sausas izejvielas un uzstāj 3 nedēļas. Galvenais – neaizmirst, ka tās ir zāles, tāpēc nedrīkst ar tām pārspīlēt. Dzert pēc izkāšanas terapeitiskās devās – pa 30 gramiem ne vairāk kā 3 reizes dienā.

Dziedniecisko sastāvu veidi

Aptiekās Ādama sakni pārdod kā gatavu sausu pulveri un balzamu locītavu ārstēšanai. Bet zāles var pagatavot arī mājas apstākļos, pašu spēkiem.

Uzlējums

Vismazāk blakusparādību, tostarp alerģisku reakciju, rada tāds maisījums kā uzlējums. To var lietot iekšķīgi, kā arī veidot no tā kompreses un losjonus daudzu slimību ārstēšanai. Uzlējumam ir vieglāk regulēt koncentrāciju nekā citām zāļu formām.

Lai pagatavotu klasisku uzlējumu, 0,5 tējkarotes žāvētas, sasmalcinātas Ādama saknes aplej ar glāzi verdoša ūdens un uzstāj zem slēgta vāka 2 stundas. Izkāš un var lietot. Ieteicamā deva iekšķīgai lietošanai – 1 ēdamkarote 3 reizes dienā, vēlams pēc ēšanas.

Tinktūra

Tinktūras no Ādama saknes var gatavot uz spirta, degvīna vai eļļas. Lai atvieglotu stāvokli locītavu patoloģiju gadījumā un mazinātu sāpes, visvairāk piemērotas ir tinktūras, kas pagatavotas uz degvīna. Jāatceras vispārējs noteikums: spirta tinktūras jāuzstāj tumšā stikla traukā tādā vietā, kur nekrīt tieši saules stari. Gaismas ietekmē sakne zaudē savas derīgās īpašības.

1. Ar degvīna pudeli (500 ml) pārlej 200 gramus žāvētas izejvielas. Uzstāt nedēļu, pēc tam var izmantot berzēšanai. Ja paredzēts lietot tinktūru iekšķīgi, uz tādu pašu degvīna daudzumu jāņem 100 grami saknes.
2. Pārlej 400 gramus žāvētas, sasmalcinātas Ādama saknes ar 1 litru spirta. Uzstāt 2 nedēļas vēsā vietā. Laiku pa laikam trauku sakrata. Gatavo līdzekli labāk lietot, uzklājot nevis uz ādas, bet uz marles vai kokvilnas auduma, ko pēc tam uzliek uz sāpīgās vietas.
3. Eļļas tinktūru gatavo no 50 gramiem sasmalcinātas sausas Ādama saknes un 1 litra augu eļļas. Uzstāt 10 dienas vēsā vietā. Lietot ārīgi – sāpju mazināšanai saišu izstiepuma, sasituma vai išiass gadījumā.
4. Kā alternatīvu degvīnam vai spirtam var izmantot sauso vīnu kā tinktūras pamatu. Proporcija: uz 100 gramiem kaltētas saknes – 500 ml vīna. Var pievienot pilīti medus. Šāda tinktūra ir laba nieru un izvadīšanas sistēmas slimību ārstēšanai.

Ziede

Ziede ar Ādama sakni ir piemērota sildīšanai, kā arī tā ir efektīva sāpju mazināšanai locītavās, muskulos un saitēs. Lai pagatavotu ziedi, nepieciešama svaiga auga sakne. Tā jāierīvē un jāsajauc ar vazelīnu vai masāžas gēlu. Uz 100 gramiem gēla vai vazelīna ņemt 10 gramus rīvētas saknes. Uzglabāt ziedi ledusskapī.

Locītavas zona jāierīvē ar mājās gatavotu ziedi un jāsasilda ar vilnas šalli vai lakatu.

Kompreses

Pēc pacientu atsauksmēm, kompreses no Ādama saknes palīdz mazināt muskuļu vai reimatiskās sāpes, nomierināt sāpošo papēža ostenis, atvieglot stāvokli pēc sasituma vai izmežģījuma, sēžas nerva iekaisumu.

Lai pagatavotu kompresi, jāpārlej ar verdošu ūdeni 2 ēdamkarotes sasmalcinātas saknes un jāpagaida apmēram 10 minūtes, līdz tā tvaicējas. Tad ūdeni noliet, bet karsto izejvielu ietin marlē vai kokvilnas drānā un uz pāris stundām pieliek pie sāpīgās locītavas vai muskuļa.

Lietošanas kontrindikācijas

Pacienti, kas lietojuši Ādama sakni, parasti atsaucas par ārstniecības augu pozitīvi. Bet tomēr katram ārstniecības līdzeklim ir kontrindikācijas. Pirmkārt, nav jālieto iekšķīgi sastāvus, kas pagatavoti no Ādama saknes, barojošām mātēm un grūtniecēm. Ārēja lietošana – kompresu, losjonu, ierīvēšanu veidā – ir atļauta, bet jāsamazina sākotnējā līdzekļa koncentrācija 2 reizes.

Parasti dažiem cilvēkiem var būt individulāla nepanesība pret tamusa sastāvdaļām. Lai izvairītos no nopietnām alerģiskām reakcijām, viņiem labāk nelietot līdzekļus, kas satur šo augu.

Ārstnieciskie sastāvi no Ādama saknes ir kontrindicēti arī onkoloģiskajiem pacientiem.

Turklāt, lietojot līdzekļus no šī ārstniecības auga, stingri jāievēro ieteicamā deva. Tās pārsniegšana, lietojot iekšķīgi, var izraisīt vemšanu, caureju, spēku izsīkumu, reiboni.

Nedrīkst aizmirst, ka Ādama saknes ogas ir indīgas. Tās nedrīkst lietot ne iekšķīgi, ne ārējai lietošanai: iespējami ādas apdegumi.

Bērniem līdz 3 gadu vecumam nevajadzētu dot preparātus, kas izgatavoti no Ādama saknes, jo nav datu par to drošību. Labāk neriskēt ar bērna veselību.