Uzturs un diēta cukura diabēta gadījumā: ko drīkst un ko nedrīkst ēst?

Cukura diabēts pēdējās desmitgades laikā ir ieguvis pandēmijas apmērus. Gadījumu skaits ik gadu palielinās ģeometriskā progresijā. No šīs endokrīnās slimības cieš miljoniem cilvēku dažādās pasaules valstīs. Turklāt slimība skar ne tikai pieaugušos, bet pat pavisam mazus bērnus.

Pašlaik PVO veic daudzus pasākumus, kas vērsti uz šīs mānīgās patoloģijas profilaksi. Pēc vadošo endokrinoloģijas speciālistu domām, visefektīvākais pasākums, kas kavē slimības progresēšanu, ir kompetenti sabalansēta individuāla diētiskās uztura programma. Katrs cilvēks, kas cieš no diabēta, neatkarīgi no tā tipa, var pareizi organizēt savu uzturu, kas ļaus panākt veselības stāvokļa stabilizāciju. Bet, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu, jāapzinās, kāda loma diabētiķa dzīvē ir diētai.

Apskatīsim diabēta cēloņus un provocējošos faktorus, uztura veidošanas noteikumus pacientiem ar dažādu slimības tipu. Tāpat sniegsim dažas garšīgu un barojošu ēdienu receptes, kas rotās šādu pacientu stingo ēdienkarti.

Kas ir cukura diabēts

Tā ir sarežģīta slimība, kas saistīta ar nepietiekamu hormona insulīna sintēzi. Šo funkciju veic aizkuņģa dziedzeris. Šī endokrīnā traucējuma rezultātā asinīs palielinās glikozes saturs, kas savukārt noved pie visu vielmaiņas procesu traucējumiem. Cukura diabēts nekad neattīstās no tukšas vietas. To izraisa dažādi cēloņi, no kuriem viens ir nepareizs uztura režīms vai nelīdzsvarots uzturs.

Spriežot pēc jaunākajiem PVO datiem, šobrīd galvenais diabēta cēlonis ir aptaukošanās. Tāpēc riska grupā ir visas personas, kurām ir tendence uz lieko svaru. Šis moments vienmēr jāņem vērā. Tāpat ir ļoti svarīgi atpazīt slimību tās agrīnākajos attīstības posmos. Pastāv vesela pazīmju grupa, kuras nevar atstāt bez uzmanības. Par prediabēta stāvokli liecina:

• pastiprinātas slāpes;
• pastāvīga sausuma sajūta mutē;
• palielināta apetīte;
• bieža urinācija.

Šāds stāvoklis var ilgt vairākus gadus, jo diabēts vairumā gadījumu nemēdz strauji progresēt. Tomēr sastopamas ļaundabīgas slimības formas, kad novērojama strauja cilvēka stāvokļa pasliktināšanās.

Sugas

Saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju (SSK) jaunākajā redakcijā cukura diabēts tiek iedalīts divos galvenajos veidos: no insulīna atkarīgais (1. tips) un no insulīna neatkarīgais (2. tips).

Apskatīsim katra cukura diabēta veida īpatnības:

1. Pirmā tipa diabēts. Ar šo endokrīnās patoloģijas formu biežāk slimo bērni un jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam ar kalsnu ķermeņa uzbūvi. Aizkuņģa dziedzeris praktiski nespēj ražot insulīnu vai arī ražo to apjomos, kas nespēj tikt galā pat ar minimāla glikozes daudzuma pārstrādi. Šāda traucējuma rezultātā paaugstinās glikozes līmenis asinīs, un ļoti ātri cukurs parādās arī urīnā. Lai stabilizētu šādu pacientu stāvokli, viņiem tiek ievadīts insulīns. Katram pacientam ārsts nosaka individuālu preparāta devu. Šī iemesla dēļ šo slimības formu sauc par no insulīna atkarīgo. No kopējā klīnisko gadījumu skaita 1. tipa diabēts tiek reģistrēts 10–15 % no visiem slimniekiem. Šī ir vissmagākā slimības forma, jo pacientiem visu atlikušo mūžu jāveic insulīna injekcijas.
2. Otrā tipa diabēts ir visizplatītākais slimības variants. Ar to pārsvarā slimo sievietes pēc 50 gadu vecuma, kurām ir problēmas ar svaru. Tāpēc diezgan bieži šo formu dēvē par «vecāka gadagājuma cilvēku diabētu». Lai gan organisms ražo insulīnu pietiekamā daudzumā, audi zaudē pret to jutību. Tā kā šūnas nesaņem pietiekami daudz glikozes, proti, tām ir glikozes deficīts, pacienti pastāvīgi izjūt spēcīgu izsalkumu. Cenšoties to remdēt, viņi ēd ogļhidrātiem bagātu pārtiku, kas tikai pasliktina situāciju. Ar laiku attīstās aptaukošanās. Interesanti, ka otrā tipa diabēts 90 % gadījumu tiek pārmantots. Tā parādīšanos veicina arī hormonālie traucējumi, pārēšanās un mazkustīgs dzīvesveids. Šo slimības veidu labi iespējams koriģēt ar sabalansētu diētu.
3. Gestācijas diabēts. Šī cukura diabēta forma sastopama tikai grūtniecēm. Hormonālā pārkārtošanās topošo māmiņu organismā bloķē insulīna veidošanos, kas atspoguļojas cukura līmenī asinīs. Parasti pēc dzemdībām sievietes stāvoklis normalizējas.

Diabēta klasifikācija nebūtu pilnīga bez slimības gaitas formu apzīmēšanas. Pēc smaguma pakāpes diabētu iedala šādos veidos:

1. Pirmā pakāpe. Šī ir vislabvēlīgākā slimības gaitas forma pacientam. Glikozes līmenis asinīs nepārsniedz 6–7 mmol/l, urīnā cukura nav. Hemoglobīns un pārējie parametri ir normas robežās. Šajā diabēta pakāpē procesu izdodas kompensēt.
2. Otrā pakāpe. To raksturo daļēja kompensācija. Novērojamas komplikācijas – cukura diabētam raksturīgi acu, ādas, nervu un sirds un asinsvadu sistēmas bojājumi. Glikozes līmenis asinīs ir 7–10 mmol/l.
3. Trešā pakāpe. Tā ir strauja patoloģiskā procesa progresēšana. Cukura līmenis svārstās no 13 līdz 14 mmol/l, urīnā ir olbaltumvielas un glikoze. Progresē redzes asuma samazināšanās, parādās citu mērķorgānu disfunkcijas. Samazinās apakšējo ekstremitāšu jutība.
4. Ceturtā pakāpe. Patoloģiskais process nonāk absolūtas dekompensācijas stadijā, parādās smagas komplikācijas. Glikēmija sasniedz kritiskās vērtības: līdz 25 mmol/l un augstāk. Pacienta stāvoklis ir grūti koriģējams, attīstās nieru mazspēja, parādās nedzīstošas čūlas, nereti ir gadījumi ar gangrēnu uz kāju pēdām. Ceturtajai pakāpei raksturīgas biežas diabētiskās komas atkārtošanās.

Neatkarīgi no CD veida galvenā problēma slimajam cilvēkam ir tā, ka uz augsta cukura līmeņa fona audu šūnas nesaņem pietiekami daudz ogļhidrātu. Lai samazinātu slodzi uz aizkuņģa dziedzeri, kā arī lai mazinātu pēkšņus cukura lēcienus, no uztura jāizņem daļa patērēto ogļhidrātu. Vienlaikus jākoncentrējas nevis uz ātrajiem, bet gan uz lēnajiem ogļhidrātiem, kas sniedz sāta sajūtu. Tā kā trekni produkti stimulē aizkuņģa dziedzera enzīmu sekrēciju, tie pilnībā jāizslēdz no uztura.

Diabēta rašanās cēloņi

Cukura diabēts tiek uzskatīts par visizplatītāko mūsdienu problēmu. Turklāt patoloģija strauji paplašina savu ietekmes zonu. Īpaši bieži no endokrīnajiem traucējumiem cieš attīstīto valstu iedzīvotāji. Šī tendence ir izskaidrojama ar vides faktoru ietekmi. Bet galvenais provocējošais faktors ir aptaukošanās.

Dažādu veidu diabēta attīstības pamatā ir principiāli atšķirīgi iemesli. Pacientiem ar pirmo tipu, saslimstot ar vīrusu infekcijām vai autoimūnu reakciju laikā, novērojama beta šūnu, kas atbild par insulīna sintēzi, sabrukšana. Tā rezultātā rodas deficīts, kas draud ar traģiskām sekām. Otrais diabēta veids ļauj pacientam cerēt uz labvēlīgāku prognozi. Starp galvenajiem provocējošiem faktoriem, kas veicina CD attīstību, jāatzīmē:

1. Pārēšanās. Daudz kas ir atkarīgs no cilvēka ēšanas paradumiem. Ja viņam ir paaugstināta ēstgriba, kuras apmierināšanai nepieciešams liels daudzums kaloriju saturošas pārtikas, tad ir liela aptaukošanās iespējamība. Nedrīkst aizmirst, ka tieši aptaukošanās ir galvenais cukura diabēta iemesls. Zinātnieki ir pierādījuši, ka, ja svars ir par 50 % lieks, saslimšanas biežums ir 60 %.
2. Autoimūnas patoloģijas. Tireoidīts, vilkēde, hepatīts, glomerulonefrīts ļoti bieži tiek sarežģīti ar diabētu.
3. Ģenētika. Cukura diabēts daudz biežāk nekā citas slimības tiek pārmantots no vecākiem uz bērniem. Turklāt risks saglabājas visas dzīves garumā.
4. Vīrusu infekcijas. Par visbīstamākajiem tiek uzskatīti hepatīts, masaliņas, vējbakas, cūciņas.

Bez galvenajiem cēloņiem jāmin pavadošie faktori:

• stress, nervu spriedze;
• neregulārs ēšanas grafiks;
• trūcīgs vai pārāk bagātīgs uzturs;
• hipodinamija;
• mīlestība pret treknu, sālītu, saldu pārtiku;
• biežas uzkodas;
• pusfabrikātu lietošana;
• slikta ekoloģiskā vide.

Visi šie iemesli var izraisīt cukura diabētu noteiktu apstākļu sakritības dēļ. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodarboties ar profilaksi, un, ja parādās pirmie simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Īpaši uzmanīgiem pret savu veselību jābūt cilvēkiem, kuri ir riska grupā. Tiem, kuriem ir apgrūtināta iedzimtība, divreiz gadā jāiziet medicīniskā pārbaude, jāizvairās no pārēšanās un jāvada aktīvs dzīvesveids.

Slimības simptomi

Klīniskās izpausmes cukura diabēta gadījumā ir atkarīgas no trim galvenajiem momentiem:

1. Aizkuņģa dziedzera insulīna sekrēcijas līmenis.
2. Patoloģiskā procesa norises ilgums.
3. Pacienta individuālās īpatnības.

Pirmajā tipā parasti visi simptomi ir izteikti skaidri, bet insulīnneatkarīgajā formā sākotnējā stadijā klīniskās pazīmes ir neskaidras, taču laika gaitā slimība progresē. Bet abām formām ir raksturīgi kopīgi slimības simptomi, kuriem jākalpo par nopietnu signālu. Tostarp:

• paaugstināts nogurums;
• miegainība;
• pastāvīgs vājums;
• bieža urinēšana;
• pastāvīgas slāpes;
• sausums mutē;
• lēna brūču dzīšana;
• acetona smaka no mutes;
• ādas kairinājums;
• biežas infekcijas slimības;
• nieze uz ādas un dzimumorgānu rajonā;
• tahikardija;
• bieža elpošana;
• straujš ķermeņa masas zudums (1. tipa diabēta gadījumā);
• redzes pasliktināšanās.

Ja viens vai vairāki no šī saraksta simptomiem periodiski nomoka cilvēku, nekavējoties jādodas uz ārstniecības iestādi, lai nodotu asins analīzes uz cukuru. Īpaši jāuzmanās no klasisko diabēta pazīmju kombinācijas – biežas urinēšanas un slāpēm, kuras nav iespējams remdēt pat ar lielu izdzertā šķidruma daudzumu. Šie divi simptomi ir savstarpēji saistīti, jo ievērojamie izdzertā šķidruma apjomi palielina nieru slodzi. Turklāt kopā ar šķidrumu no organisma tiek izvadīts cukurs. Šo simptomu atkārtošanās cikliskums noved pie organisma dehidratācijas, liekot cilvēkam nepārtraukti dzert ūdeni.

Svarīgi: Pirmais trauksmes signāls ir hipertensija (paaugstināts asinsspiediens) kombinācijā ar lieko ķermeņa masu. Medicīnā šis pazīmju duets tiek saukts par metabolisko sindromu.

Cukura diabēta bīstamība

Cukura diabēts pat labvēlīgas norises gadījumā nepaliek bez sekām uz cilvēka vispārējo veselību. Endokrīnā sistēma regulē visus dzīvībai svarīgos procesus organismā, un diabēts ir viens no biežākajiem traucējumiem. Visas diabēta komplikācijas iedalās divās grupās: agrīnās un vēlīnās.

Agrīnās sekas attīstās dažu dienu, dažreiz pat stundu laikā. Bet pēc akūtu simptomu mazināšanas tās pāriet. Pie šādiem stāvokļiem pieder:

1. Diabētiskā ketoacidoze. Ārkārtīgi smags stāvoklis, kad asinīs uzkrājas ketonu ķermeņi – tauku starpmetabolisma produkti.
2. Hipoglikēmiskā koma. Tas ir kritisks stāvoklis, kad strauji pazeminās glikozes līmenis. Hipokoma rodas insulīna vai citu cukura līmeni pazeminošu zāļu pārdozēšanas dēļ. Bieži šāds stāvoklis attīstās uz stipra alkohola lietošanas fona.
3. Hiperosmolārā koma. Tā galvenokārt sastopama gados vecākiem pacientiem. Kritiskais stāvoklis ir saistīts ar dehidratāciju.
4. Laktacidozes koma. Attīstās diabētiķiem, kas vecāki par 50 gadiem, piena skābes līmeņa pārsnieguma dēļ asinīs. Parasti šī komplikācija izpaužas uz sirds vai nieru mazspējas, hipoksijas fona, bet var būt piena skābes uzkrāšanās sekas audos.

Vēlās komplikācijas attīstās vairāku mēnešu laikā vai progresē gadiem. Tālo seku sarakstā cukura diabēta gadījumā:

1. Diabētiskā retinopātija. Tas ir raksturīgs cukura diabēta acs tīklenes bojājums, kas īpaši bieži sastopams pacientiem ar pirmo tipu. Punktveida asiņošana sklērā, viltus asinsvadu veidošanās laika gaitā noved pie acs tīklenes atslāņošanās un pilnīga redzes zuduma.
2. Angiopātija. Ar šo medicīnisko terminu apzīmē asinsvadu caurlaidības traucējumus. Progresējot, slimība izraisa trombozi un agrīnu aterosklerozi. Cukura diabēta gadījumā galvenokārt tiek skarti mazi perifērie asinsvadi.
3. Polineiropātija. Uz progresējoša diabēta fona tā visbiežāk sākumā skar apakšējās ekstremitātes.
4. Nefropātija. Viena no biežākajām diabēta komplikācijām. Slimību sākumā pavada neliela olbaltumvielu daudzuma izdalīšanās ar urīnu, pēc tam veidojas proteīnūrija. Galu galā attīstās nieru mazspēja.
5. Artropātija. Attīstās sinoviālā šķidruma apjoma samazināšanās dēļ. Bez "smērvielas" palikušās locītavas sāk radīt kraukšķēšanu, un to kustīgums ierobežojas.
6. Oftalmopātija. Arī šī redzes orgāna komplikācija ļoti bieži sastopama diabētiķiem. Bez retinopātijas šādiem pacientiem agrīnā stadijā attīstās katarakta (lēcas apduļķošanās).
7. Encefalopātija. Uz smagas formas diabēta fona izpaužas kā izmaiņas psihē un emocionālajā noskaņojumā.
8. Diabētiskā pēda. Tā ir viena no slimības tālo seku formām, kad pēdas tiek skartas ar nedzīstošām dziļām čūlām. Process skar kaulaudus un locītavas, atstājot plašus nekrozes perēkļus. Tāpēc, lai novērstu tā izplatīšanos, tiek izmantota visradikālākā ārstēšanas metode – pēdas amputācija.
9. Intensīvs svara zudums. Galvenokārt pēc šāda nelabvēlīga scenārija norit insulīnatkarīgais diabēts. Turklāt dažos gadījumos šī procesa dinamika ir tik intensīva, ka dažu mēnešu laikā slims cilvēks zaudē līdz 20–30 % no sākotnējā ķermeņa svara. Un tas viss notiek uz bagātīga uztura fona. Progresējot procesam, viss beidzas ar galēju ķermeņa izsīkumu.

Kā redzam, visas diabēta sekas apdraud ne tikai veselību, bet kopumā apšauba šādu pacientu dzīves ilgumu. Pats bēdīgākais ir tas, ka smaga diabēta gadījumā šādas komplikācijas izpaužas ļoti īsā laikā. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības pirmos „signālus”, ko dod organisms. Galu galā labāk ir papildus pārbaudīties, nekā pēc tam visu atlikušo mūžu ciest no smagas slimības.

Pamatnoteikumi uzturam diabēta gadījumā

Diētiskais uzturs cukura diabēta gadījumā ir terapijas pamatkomponents. Kopā ar insulīnu vai medikamentu lietošanu, kas samazina cukura līmeni, pareizi izveidots uzturs nodrošina daļēju traucētas ogļhidrātu vielmaiņas kompensāciju. Jāatzīmē, ka otrā tipa slimības gadījumā izdodas atjaunot normālu vielmaiņu tikai ar sabalansēta uztura palīdzību. Īpaši labi rezultāti tiek sasniegti agrīnās slimības stadijās. Bet pirmā tipa cukura diabēta gadījumā diēta ir vitāli svarīgs standarts. Jebkura novirze var izraisīt katastrofālas sekas un pat beigties ar letālu iznākumu.

Noteikumi uztura plānošanai diabēta slimniekiem:

1. Diētai jābūt sabalansētai attiecībā uz taukiem, ogļhidrātiem un olbaltumvielām. Kaloriju saturs arī vienmēr tiek ņemts vērā.
2. No uztura pilnībā jāizslēdz viegli sagremojamie ogļhidrāti. Izņēmumi var būt tikai hipoglikēmijas gadījumos.
3. Pastāvīga ķermeņa masas kontrole ir viens no obligātajiem nosacījumiem. Īpaši svarīgi ir sekot svaram pacientiem ar otro tipa cukura diabētu.
4. Lai veiksmīgi īstenotu uztura programmu, ir jāved dienasgrāmata, kurā atzīmēt ikdienas ēdienkarti un maizes vienību skaitu. Kā aprēķināt šo rādītāju, pastāstīsim nedaudz vēlāk.

Starp citu, dienasgrāmatas vešana palīdz konstatēt hipo- vai hiperglikēmijas epizodes, kas palīdzēs koriģēt atbilstošas insulīna devas vai cukura līmeni pazeminošus preparātus.

Kas ir maizes vienība

Principā tas ir galvenais rādītājs diēterapijā jebkura tipa diabētam. Šis parametrs būtībā ir nosacīts mērs, kas ir salīdzināms ar 10–12 g ogļhidrātu vai 20–25 g maizes. Šo rādītāju var viegli aprēķināt, izmantojot īpašu tabulu, kurā uzrādītas maizes vienības dažādiem produktiem. Katram pacientam ir savas patērēšanas normas, bet vidēji kopējais maizes vienību skaits dienā nedrīkst pārsniegt 18–25 vienības. Protams, daudz kas ir atkarīgs no cilvēka svara un fiziskās slodzes pakāpes, ko viņš piedzīvo.

Diētas speciālisti iesaka vienā ēdienreizē ne vairāk par 7 maizes vienībām. Turklāt vēlams, lai šī norma tiktu ievērota visās dienas ēdienreizēs.

Jāatzīmē, ka, pateicoties plašai iedzīvotāju informētībai, mūsdienu diabēta slimnieki (ja tā drīkst teikt) ir labi informēti par ikdienas maizes vienību skaitīšanas nozīmi. Viņi patstāvīgi tiek galā ar šī rādītāja aprēķināšanu.

Svarīgi: alkohols var izraisīt hipoglikēmiju ar novēlotu iestāšanos vai kļūt par hipoglikēmiskas komas cēloni.

Paškontroles nozīme

Pastāvīga glikozes līmeņa kontrole ir vēl viens svarīgs visu veikto pasākumu aspekts, kas vērsti uz ogļhidrātu vielmaiņas kompensāciju. Diemžēl pašreizējais medicīnas tehnoloģiju līmenis vēl neļauj imitēt aizkuņģa dziedzera sekrēcijas aktivitāti. Turklāt glikozes līmeņa rādītāji dienas laikā nav stabili, jo tie mainās stresa, fiziskās slodzes un vispārējā veselības stāvokļa ietekmē.

Tā kā nav iespējas pastāvīgi turēt diabēta slimniekus stacionārā, viņiem pašiem jāveic glikozes līmeņa monitorings. Mūsdienās pastāv divas efektīvas kontroles metodes:

1. Īpašas teststrēmeles, kuras var iegādāties aptiekā. Šī metode sniedz aptuvenu glikēmijas līmeņa novērtējumu.
2. Glikometrs. Šī ierīce neprasa īpašas prasmes, taču ļauj iegūt precīzu mērījuma rezultātu. Portatīvos glikometrus mūsdienās aktīvi iegādājas cilvēki ar cukura diabētu. Testa veikšanas procedūra ir vienkārša: pietiek ar vienu asins pilienu uzlikt uz vienreizējās lietošanas plāksnītes, un pēc minūtes iekārta sniegs analīzes rezultātu. Lai arī šādā glikēmijas līmeņa mērīšanas veidā pastāv kļūdas, atšķirība šādā situācijā būs ne vairāk kā 1–2 vienības.

Neskatoties uz to, ka pacientiem ar jebkura veida CD ieteicams ievērot noteiktu diētu, tomēr pastāv dažas atšķirības šādu pacientu uzturā.

1. tipa
Šai pacientu kategorijai pareizs uzturs tiek uzskatīts par obligātu fonu adekvātas insulīnterapijas veikšanai. Ja netiek ievēroti diētas pamatprincipi, visi centieni, kas vērsti uz cukura līmeņa stabilizāciju, būs veltīgi. Šādas nevērīgas attieksmes rezultāts ir asinsvadu sistēmas, redzes un citu orgānu komplikāciju attīstība. Pacientiem ar 1. tipa CD ir nepieciešama zemu kaloriju diēta (līdz 30 kcal uz 1 kg ķermeņa svara) un stingra ēdienreižu grafika ievērošana. Sastādot ēdienkarti, prioritāte jāpiešķir OLT līdzsvaram.

2. tipa
Kā jau atzīmējām, 2. tipa diabēta gadījumā, īpaši agrīnās stadijās, var iztikt bez medikamentozas terapijas. Sākumā pacientam tiek nozīmēta diēta, kas palīdzēs atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Dienas uztura enerģētiskajai vērtībai jābūt ne lielākai par 1800 kcal. Šāds uzturs palīdzēs katru nedēļu samazināt svaru par aptuveni 400 g. Ja pacientam ir aptaukošanās, tad kaloriju daudzums tiek samazināts līdz 15–17 vienībām uz 1 kg ķermeņa svara. Pie pozitīvas dinamikas šāds uztura režīms būs pietiekams gan svara korekcijai, gan glikozes līmeņa stabilizēšanai asinīs.

Neatkarīgi no diabēta formas, šādu pacientu uzturam jāsatur vitamīni un minerālvielu piedevas. Tāpēc šim nolūkam dažreiz ir lietderīgi izmantot alus raugu, mežrozīšu novārījumu, uztura bagātinātājus.

Piezīme: Diabēta veidu nosaka tikai endokrinologs. Viņš arī izvēlas diētiskās ēdināšanas variantu.

Uzturs diabēta gadījumā: atļauto produktu saraksts

Galvenais jautājums, kas uztrauc visus diabēta slimniekus, attiecas uz pārtikas groza izvēli. Katra sastāvdaļa ir jāvērtē pēc dažādiem rādītājiem, bet galvenais – spēja paaugstināt cukura līmeni. Papildus pareizai pamatproduktu izvēlei jāpievērš uzmanība ēdienreižu režīmam, porciju lielumam un vairākiem citiem ļoti svarīgiem aspektiem. Tāpēc pirms atļauto un aizliegto produktu uzskaitīšanas apskatīsim galvenos diabēta slimnieku uztura principus.

Galvenie principi:

1. Slimnieka uzturam jābūt dalītam – līdz 5–6 reizēm.
2. Porciju apjomam jābūt saprātīgam. Pārāk mazas porcijas tikai pastiprinās izsalkumu.
3. Dienas kaloriju daudzumu vislabāk sadalīt vienādi uz katru ēdienreizi.
4. Dienas uztura kaloriju saturam jābūt samērīgam ar enerģijas patēriņu.
5. Lielākā daļa produktu ar augstu polisaharīdu saturu (augu izcelsmes) jāapēd dienas pirmajā pusē.
6. Slimniekam jācenšas ēst aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut izlaidumus grafikā. Stingra ēdienreižu režīma ievērošana ļaus izvairīties no hipoglikēmijas.
7. Ķermeņa svara kontrole ir vēl viens obligāts nosacījums visiem diabēta slimniekiem neatkarīgi no slimības veida.
8. Neskatoties uz ierobežojumiem, uzturam jābūt pilnvērtīgam. Cukura līmeņa paaugstināšanās nav jāuztver kā iemesls pilnībā atteikties no ogļhidrātiem. Vienkārši, sastādot ikdienas ēdienkarti, priekšroka jādod augu valsts produktiem, īpaši zaļumiem un griķu putraimiem. Ja ir grūti iztikt bez saldumiem, cukuru var aizstāt ar dabīgiem saldinātājiem no atļautā saraksta. Nedrīkst aizmirst, ka ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots.
9. Diabēta 2. tipa slimniekiem būs noderīgi pāriet uz diētiskiem produktiem, kas ražoti no amaranta miltiem. Tie palīdz pārvarēt tieksmi pārēsties un lieliski noder sātīgai uzkodai. Turklāt šādi produkti neveicina glikozes līmeņa paaugstināšanos.
10. Tāpat svarīgi pareizi izvēlēties tauku satura proporcijas uzturā. To pilnīga izslēgšana būtu liktenīga kļūda, jo tie ir nepieciešami organismam. Trekniem produktiem jāveido aptuveni trešdaļa, un priekšroka jādod augu eļļām: linsēklu, olīvu, amaranta.
11. Pilnvērtīgam uzturam nepieciešamas šķiedrvielas. Diētiskās šķiedras neizraisa cukura koncentrācijas palielināšanos, bet gan palīdz gremošanai un atjauno enerģijas rezerves.

Šie ir galvenie principi diētiskā uztura programmas izveidei cilvēkiem ar cukura diabētu (CD). Un tagad pāriesim pie atļauto produktu saraksta izpētes.

Kas obligāti jāiekļauj uzturā:

1. Maize. Labāk pirkt īpašu maizi diabēta slimniekiem vai melno maizi. Dienas norma – 200 g.
2. Dārzeņi, svaigi zaļumi. Kartupeļus, burkānus, bietes drīkst līdz 200 g, bet ne vairāk. Kāpostus, gurķus, redīsus, cukīni ar tomātiem drīkst ēst neierobežotā daudzumā. Arī diabētiķiem ir labi katru dienu ēst svaigus zaļumus jebkurā pagatavošanas veidā. Izņēmums – pikanti augi.
3. Graudaugu izstrādājumi un makaroni. Tos drīkst lietot 2 reizes nedēļā, tāpat kā pupiņu ēdienus. Bet tādā gadījumā būs jāsamazina citi ogļhidrāti.
4. Olas. Tās drīkst lietot (līdz 2 gab.) jebkurā veidā.
5. Skābie augļi un ogas. Tiem jābūt ikdienas ēdienkartē. Norma – līdz 300 g.
6. Piens un raudzētie piena produkti (ar ārsta atļauju). Tie tiek iekļauti uzturā tīrā veidā vai citu ēdienu sastāvā. Porcija rūgušpiena un kefīra – līdz 2 glāzēm. Īpaši jāliek uzsvars uz biezpienu. Pieļaujamā porcija dienā – līdz 200 g. Biezpienu var pievienot putrām vai pagatavot pudiņus, siera kūkas, kastroļus.
7. Klijas. Ļoti noderīgas diabētiķu uzturā. Tajās ir daudz šķiedrvielu, kas ir labvēlīgi gremošanai un aknu funkciju normalizēšanai.
8. Gaļas produkti. Ikdienas ēdieni jāgatavo tikai no diētiskām gaļas šķirnēm: teļa gaļa, truša gaļa, vista. Labāk to vārīt vai tvaicēt.
9. Zupas. Atļauts gatavot uz vāja gaļas vai dārzeņu buljona.
10. Zivis un jūras veltes (īpaši noderīga diabēta gadījumā ir jūraszāle). Tām jābūt nedēļas ēdienkartē 1–2 reizes.

Visiem diabēta slimnieku diētiskajiem pārtikas produktiem jābūt ar glikēmisko indeksu zem 50. Tas ļaus novērst hiperglikēmijas attīstību, bet tajā pašā laikā tie neļauj cukura līmenim pazemināties līdz kritiskajai atzīmei. Īpaši noderīgi šajā ziņā ir ķiploki, avokado, sparģeļi, lazdu rieksti, artišoki.

Noderīgs padoms: attiecībā uz iemīļotajiem saldumiem nāksies atrast tiem aizvietotāju. Piemēram, saldējuma vietā var apēst nelielu porciju saldētu banānu, kas saputoti ar mikseri. Iegūsiet brīnišķīgu desertu. Arī melnās šokolādes gabaliņu konfekšu vietā varat atļauties reizi nedēļā.

Ko nedrīkst ēst diabēta gadījumā

Tagad ir pienācis «melnā» pārtikas produktu saraksta laiks. Stingri aizliegti šādi pārtikas produkti:

1. Visi saldie gardumi: medus, konfektes, ievārījums, džemi.
2. Konditorejas izstrādājumi: kūkas un smalkmaizītes no kārtainās mīklas, maizītes no baltiem rafinētiem miltiem.
3. Baltmaize.
4. Sālījumi un marinādes no dārzeņu produktiem.
5. Garšvielas un veikalā pirktās garšvielas, ieskaitot mērces un majonēzes.
6. Saldie augļi un ogas, ieskaitot žāvētos augļus.
7. Pusfabrikāti un konservi.
8. Pilnpiens un iebiezinātais piens.
9. Iepakotās uzkodas.
10. Cūku tauki un trekna gaļa.
11. Kūpinājumi.
12. Treknas zivis.
13. Zupas uz trekna gaļas buljona.
14. Margarīns un sviestmaižu tauki.
15. Čipsi un citi ātrās ēdināšanas produkti.

Arī aizliegto pārtikas produktu sarakstā ir daži graudaugu izstrādājumi un ciete. No visiem "melnajā" sarakstā uzskaitītajiem produktiem nāksies atteikties uz visu atlikušo mūžu. Bet pat ar tik ierobežotu izvēli var sastādīt daudzveidīgu ēdienkarti. Ātro ogļhidrātu aizstāšana ar lēnajiem ļaus saglabāt veselību un nodrošinās organismu ar nepieciešamajiem enerģijas resursiem.

Ko drīkst un ko nedrīkst dzert diabēta gadījumā

Diemžēl pat diētiskās ēdināšanas rokasgrāmatās dzērieniem tiek pievērsts daudz mazāk uzmanības nekā pārtikas produktiem. Bet cukura diabēts ir slimība, kurā jebkura aizmirsta sīkums var nodarīt graujošu triecienu veselībai. Ņemot vērā arī to, ka lielākā daļa diabētiķu cieš no pastāvīgas slāpju sajūtas, mēs nolēmām pievērst uzmanību arī dzērieniem.

Vispirms uzskaitīsim aizliegtos dzērienus. Šajā sarakstā jāiekļauj:

1. Svaigas sulas. Kategoriski aizliegts dzert iepakotus dzērienus.
2. Alkohols, ieskaitot vīnus un alu, kas pagatavoti no pulverveida koncentrāta.
3. Jebkāda veida gāzētie dzērieni.
4. Svaigpiens (tam ir pārāk augsts GI).
5. Sīrupi.

Alkohols: par un pret
Atsevišķi jāpakavējas pie alkoholiskajiem dzērieniem. Pastāv uzskats, ko atbalsta arī daži endokrinologi, ka reizēm diabēta pacienti var atļauties izdzert glāzi laba vīna. Protams, nav iespējams izplānot visu dzīvi uz priekšu kā ēdienkarti. Patiešām, dažreiz ir vērts atpūsties. Bet tajā pašā laikā jāatceras, ka pat labi izturēti vīni nenes būtisku labumu, bet var izraisīt pastiprinātu izsalkuma sajūtu. Un nekontrolēta ēšana vienmēr noved pie cukura līknes pieauguma, kas bieži vien kļūst par hiperglikēmijas cēloni.

Noderīgo dzērienu saraksts
Gandrīz visi diabēta pacienti ir ne vienaldzīgi pret dzērieniem, jo pastāvīgi izjūt slāpes. Ūdens, tāpat kā neviens cits šķidrums, spēj remdēt šo sajūtu. Dienas patēriņa normai jābūt vismaz 1,5 litri tīra ūdens.

Tāpat bez bažām var dzert:

1. Ārstniecisko minerālūdeni. Tā sastāvā ir mikroelementi un sāļi.
2. Cigoriņi. Dietologi stingri iesaka visiem diabētiķiem gatavot no tā dzērienus.
3. Tējas. Īpaši veselīgas ir zaļās šķirnes, jo tām piemīt spēcīga antioksidantu aktivitāte. Melno tēju arī var dzert, bet labāk to atšķaidīt ar pienu, lai samazinātu kofeīna ietekmi.
4. Augu uzlējumi un novārījumi. Tos var dzert tējas vai ūdens vietā.
5. Kafija. Atļauts iekļaut ikdienas ēdienkartē vienu mazu tasi tonizējoša dzēriena, kas pagatavots no maltiem veseliem graudiem. Ja cukura diabētu pavada hipertensija, tad no kafijas dzēriena labāk atteikties.
6. Ķīseļi. Tie stimulē zarnu motilitāti. Bet kartupeļu vai kukurūzas cietei ir augsts GI. Lai neatteiktu sev prieku, ķīseli var pagatavot uz auzu miltiem, aizstājot cukuru ar jebkuru saldinātāju.
7. Piens labvēlīgi ietekmē aknu un kuņģa-zarnu trakta funkcijas. Diabēta slimniekiem obligāti jāizdzer līdz divām glāzēm atdzesēta piena dienā. Svaigpiens ir aizliegts lietošanai.
8. Kakao ar pienu. Šis visu iemīļotais dzēriens dos labumu slimam cilvēkam, ja to pagatavos no kvalitatīva pulvera ar tauku saturu ne vairāk kā 15 %. Dienā var izdzert divas tases svaigi pagatavota kakao ar pienu. Lai uzlabotu garšu un piešķirtu dzērienam krāsu, var pievienot ½ tējkarotes kanēļa.
9. Raudzētie piena dzērieni: rjaženka (rūgušpiens), kefīrs. Tos arī var iekļaut ikdienas ēdienkartē.
10. Tomātu un ķirbju sulas ienesīs vitamīnu dažādību uzturā.

Noderīgs padoms: pat ar tik diezgan ierobežotu izvēli, pielietojot fantāziju, var iegūt interesantas dzērienu variācijas. Piemēram, pagatavot zaļo tēju ar ledu vai pievienot kefīram upenes.

Cukura aizstājēji diabētiķiem

Kā saldinātājus dietologi iesaka diabēta slimniekiem izmantot cukura aizstājējus. Tie ir divu veidu: dabīgie un sintētiskie.

Īss dabisko cukura aizstājēju pārskats:

1. Fruktoze. Savā pamatā produkts satur ekstraktus no ogām, dārzeņiem un augļiem, kā arī medu. Fruktozi nevajadzētu lietot cilvēkiem ar svara problēmām. Lai gan tā ir divreiz saldāka par parasto cukuru, tai ir diezgan augsts kaloriju saturs – aptuveni 4 kcal/g, un GI ir 20.
2. Sorbīts. Tas ir sešatomu spirts, kam ir kristāliska pulvera veids ar saldenu garšu. Tas ir otrais populārākais dabiskais cukura aizstājējs. Tas pēc garšas nav tik salds kā oriģinālais produkts, bet tā kaloriju saturs ir 2,6 kcal/g. Lielos daudzumos sorbītu nevajadzētu lietot, jo tas var izraisīt komplikācijas: diabētisko retinopātiju, meteorismu un citus zarnu traucējumus.
3. Stevija. Šo cukura aizstājēju iegūst no tāda paša nosaukuma auga sēklām. Tas ir drošs un ļoti veselīgs produkts diabēta slimniekiem. Mērenos daudzumos to var lietot jebkura veida slimības gadījumā. Stevijas GI ir tuvu nullei. Bet šī saldinātāja pārmērīga lietošana var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos. Iespējamas blakusparādības alerģiskas reakcijas veidā.
4. Ksilīts. Tas ir vēl viens produkts, kas ir cukura spirta atvasinājums. To iegūst no lauksaimniecības produktu augu atkritumiem. Pēc salduma līmeņa ksilīts ir tuvāk saharozei, bet tam nav bioloģiskas vērtības. Turklāt produkts pasliktina zobu emaljas stāvokli un tam ir caureju veicinoša iedarbība.
5. Taumatīns. Tas ir aizliegts pārdošanai NVS valstīs, bet Izraēlā un Japānā to aktīvi izmanto kā olbaltumvielu izcelsmes cukura aizstājēju.

Sintētiskie cukura aizstājēji
Mākslīgie saldinātāji tiek iegūti ķīmiskās sintēzes ceļā. Tie tiek ražoti tablešu veidā. Šādu preparātu priekšrocība ir tā, ka tie ātri izvadās no organisma un neietekmē glikozes līmeni. Sintētiskos cukura aizstājējus var iegādāties aptiekā vai specializētajos veikalu nodaļās. Starp populārākajiem produktiem šajā līnijā ir:

1. Aspartāms. Sensacionāls preparāts, par kuru nerimst strīdi. To aktīvi izmanto pārtikas rūpniecībā, kur tas tiek apzīmēts ar marķējumu E-951. Zems kaloriju daudzums kopā ar nulles glikēmisko indeksu – tas neapšaubāmi ir pluss. Bet mīnusu ir daudz vairāk, jo biežas lietošanas gadījumā ir konstatētas daudzas blakusparādības. Šis saldinātājs ir kontrindicēts bērniem un grūtniecēm, aizliegts pie neiroloģiskiem traucējumiem un depresijas.
2. Ciklamāts (E952). Tas ir ļoti salds aizstājējs. Tas nezaudē savas īpašības augstu temperatūru ietekmē, tāpēc to drīkst pievienot tieši karstos ēdienos.
3. Saharīns (E954). Tas ir pats pirmais mākslīgais cukura aizstājējs. Bet lielos daudzumos to lietot nav ieteicams, jo zinātnieki ir pierādījuši, ka tas var izraisīt ļaundabīgu audzēju attīstību.
4. Sukrazīts. Sastāv no sodas, fumārskābes un saharīna. Produktam ir savi mīnusi, jo tā sastāvā ir saharīns.
5. Neotāms. Tas ir salīdzinoši jauns produkts, kas ir tūkstošiem reižu saldāks par parasto cukuru. Neotāmu iegūst no aspartāma, taču tas ir izturīgs pret temperatūrām. Šobrīd tieši neotāms tiek uzskatīts par drošāko sintētisko cukura aizstājēju.
6. Sukraloze. Vēl viens jaunās paaudzes aizstājēju pārstāvis. Produktu iegūst no cukura pēc īpašas tehnoloģijas. Ļoti salds un drošs analogs.

Jāatceras, ka pat drošs cukura aizstājējs, to ļaunprātīgi lietojot, var parādīt savas negatīvās īpašības. Tāpēc šādas piedevas ir stingri jādozē.

Diētas ēdienkarte cukura diabēta gadījumā

Zinot galvenos uztura principus diabēta gadījumā, slims cilvēks pats var sastādīt nedēļas ēdienkarti, nepieciešamības gadījumā to koriģējot. Skaidrs ceļvedis produktīvam darbam šajā virzienā būs atļauto produktu saraksts. Aizliegtos kulinārijas gardumus arī nedrīkst aizmirst. Sākotnēji vērts griezties pēc palīdzības pie speciālistiem, kuri izskaidros, kā aprēķināt maizes vienības un diennakts ēdienkartes kaloritāti. Ārstnieciskajā dietoloģijā galvenā uztura programma diabēta slimniekiem ir 9. diēta.

Galds Nr. 9

Šis diētas variants ir sastādīts cilvēkiem ar diabētu, ņemot vērā visus ierobežojumus, kā arī nepieciešamību organismam regulāri saņemt mikroelementus un vitamīnus.

Galvenie 9. diētas principi:

1. Dienas ēdienreizes grafiks ietver divas brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas.
2. Centieties ēst vienādos laika intervālos.
3. Pārtiku labāk vārīt vai tvaicēt. Bet var sautēt vai cept cepeškrāsnī, bet bez garozas.
4. Pārtiku pasniegt siltā stāvoklī.

Aptuvenā ēdienkarte nedēļai

Pirmdiena:

1. Pirmās brokastis: drupana griķu biezputra ar pienu, tēja, sviestmaize ar sviestu.
2. Otrās brokastis: apelsīns.
3. Pusdienas: veģetārie kāpostu zupa, zivju kotlete ar kartupeļu biezeni, kompots.
4. Pēcpusdienas uzkodas: kefīrs (tauku saturs 1%).
5. Vakariņas: pudiņš no beztauku biezpiena.

Otrdiena:

1. Pirmās brokastis: šķidra auzu putra ūdenī ar pienu, neliels siera gabaliņš, tēja.
2. Otrās brokastis: ābols.
3. Pusdienas: zupa uz viegla vistas buljona, vārīta liellopu gaļa ar ķirbju biezeni, kompots.
4. Pēcpusdienas uzkodas: mežrozīšu tēja.
5. Vakariņas: sautēti kāposti, vārīta ola.

Trešdiena:

1. Pirmās brokastis: tvaicēta proteīna omlete, zaļā tēja.
2. Otrās brokastis: kefīrs.
3. Pusdienas: griķu zupa ar vistas krūtiņas gabaliņu, vārīta zivs ar dārzeņiem.
4. Pēcpusdienas uzkodas: dārzeņu salāti (burkāni, āboli, kāposti).
5. Vakariņas: biezpiens ar ogām, tēja.

Ceturtdiena:

1. Pirmās brokastis: izvārīta rīsu biezputra, kakao.
2. Otrās brokastis: augļu smūtijs no ogām un āboliem.
3. Pusdienas: borščs uz viegla buljona, vārītas tītara gaļas gabaliņš, dārzeņu salāti.
4. Pēcpusdienas uzkodas: jogurts.
5. Vakariņas: sautēti burkāni, heks.

Piektdiena:

1. Pirmās brokastis: siera kūciņas ar skābo krējumu, tēja.
2. Otrās brokastis: ābolu-burkānu svaigi spiesta sula.
3. Pusdienas: dārzeņu zupa ar zirņiem, vistas tvaicēta kotlete ar vermicelli, mežrozīšu novārījums.
4. Pēcpusdienas uzkodas: jogurts bez piedevām.
5. Vakariņas: tvaicēta omlete.

Sestdiena:

1. Pirmās brokastis: griķi ar āboliem, zāļu tēja, siera šķēle.
2. Otrās brokastis: mežrozīšu un ķiršu novārījums.
3. Pusdienas: biešu zupa ar skābo krējumu, sautēta liellopu gaļa ar dārzeņiem, kompots.
4. Pēcpusdienas uzkodas: cepts ābols.
5. Vakariņas: mīksti vārīta ola, dārzeņu salāti ar sīpoliem, garšots ar olīveļļu.

Svētdiena:

1. Pirmās brokastis: šķidra auzu putra ar piena piedevu, cigoriņu dzēriens.
2. Otrās brokastis: svaigas ogas vai kefīrs.
3. Pusdienas: prosas dārzeņu zupa, sautēta zivs tomātu mērcē ar burkāniem, kartupeļi.
4. Pēcpusdienas uzkodas: ābolu sula.
5. Vakariņas: dārzeņu sacepums (cukīni, ziedkāposti).

Papildinājums: Endokrinologi uzskata, ka diēta Nr. 9 ir ideāls piemērs pareizam uzturam diabēta slimniekiem. Katra ēdienreize ir sabalansēta pēc olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu satura. Tāpēc šai uztura shēmai vajadzētu kļūt par standartu šādiem pacientiem.

Diēta 1. tipa cukura diabēta gadījumā

Lai izveidotu pareizu uztura programmu, labāk izmantot profesionāļu palīdzību. Laika gaitā pacients šo pasākumu varēs veikt patstāvīgi. Pa to laiku kā piemēru sniegsim divus diētas variantus dienai.

Pirmais variants:

1. Brokastis: vārīti pērļu mieži, tēja, cietais siers.
2. Uzkodas: augļu putas.
3. Pusdienas: borščs bez cepinājuma, vārīta vistas gaļa, sautēti kāposti.
4. Vakariņas: dārzeņu salāti, gabaliņš vārītas liellopu gaļas.
5. Vēlās vakara uzkodas: trīs siera kūciņas.

Otrais variants:

1. Brokastis: tvaicēta olbaltumvielu omlete, gabaliņš tvaicētas teļa gaļas, vāja kafija.
2. Uzkodas: greipfrūts, kefīrs.
3. Pusdienas: ķirbju zupa, tvaicēta zivju kotlete, dārzeņi.
4. Vakariņas: biezpiena suflē, mežrozīšu tēja.
5. Vēlās vakara uzkodas: jogurts.

Diēta 2. tipa cukura diabēta gadījumā

Tikai no pirmā skatiena var šķist, ka diētas ievērošana cukura diabēta (CD) gadījumā ir grūts uzdevums, kas saistīts ar ierobežojumiem. Protams, ir ievērojami ierobežojumi, bet, pareizi mainot ēdienus un dienas ēdienkartes, slims cilvēks var ēst garšīgi un veselīgi. Šajā ziņā pacienti ar 2. tipa CD ir izdevīgākā situācijā.

Ēdienkartes piemērs Nr.1:

1. 1. brokastis: biezpiens, burkānu-ābolu salāti, kliju maize, zaļā tēja.
2. 2. brokastis: ābols, minerālūdens.
3. Pusdienas: dārzeņu zupa ar soju, liellopa gulašs, cukini ikri, tēja.
4. Pēcpusdienas uzkodas: augļu salāti, jogurts.
5. Vakariņas: zivju tvaicēts šnicelis, sautēti kāposti, mežrozīšu novārījums.
6. Uz nakti: kefīrs.

Ēdienkartes piemērs Nr.2:

1. 1. brokastis: auzu pārslas ar pienu, ola, kafija.
2. 2. brokastis: mājas jogurts ar svaigām ogām.
3. Pusdienas: dārzeņu zupa, tvaicēta vistas gaļa, dārzeņu salāti, kompots.
4. Pēcpusdienas uzkodas: biezpiens, tēja.
5. Vakariņas: zivs (heks), cepta skābā krējumā, sautēti kāposti ar tomātiem un burkāniem, kakao.
6. Uz nakti: kefīrs vai cepts ābols.

Maizes norma katrai ēdienreizei – 50 g.

Svarīgi! Cilvēks ar 2. tipa cukura diabētu nedrīkst izjust badu. Tas vienmēr jāatceras. Ja starplaikos rodas vēlme uzkost, atļauts izdzert tēju vai kompotu.

Ēdienkarte gestācijas diabēta gadījumā

Šis slimības veids tiek uzskatīts par pagaidu, jo pēc bērniņa piedzimšanas endokrīnās sistēmas darbība normalizējas. Šāds stāvoklis attīstās galvenokārt tām sievietēm, kurām ir risks jebkurā iedzimtības līnijā. Visbiežāk patoloģija rodas otrajā vai trešā trimestra sākumā. Lai normalizētu topošās māmiņas stāvokli, arī jāorientējas uz veselīgiem produktiem, kuru saraksts ir sniegts iepriekš.

Piemēra ēdienkarte uz vienu dienu izskatīsies šādi:

1. Brokastis: vārīta vistas fileja, salāti, kakao.
2. Lunch: siera kūkas ar skābo krējumu (zems tauku saturs), ābols.
3. Pusdienas: zupa ar liellopa gaļas klimpām, zivs, cepta ar sautētiem dārzeņiem, kompots.
4. Pēcpusdienas uzkodas: jogurts, ogas.
5. Vakariņas: vārīta liellopa gaļa, sparģeļi.
6. Pirms miega: kefīrs.

Svarīgi: Sievietei jāatrodas ārsta uzraudzībā. Arī cukura līmeņa kontrole jāveic regulāri.

Diētas neievērošanas sekas

Ārstnieciskais uzturs diabēta gadījumā dod iespēju slimam cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un strādāt. Pareizi sastādīts uztura režīms un ēdienreižu grafika ievērošana uzturēs normālu glikozes līmeni. Turklāt īpaša diēta pacientiem ar 2. tipa diabētu kļūs par efektīvu svara samazināšanas līdzekli. Jau pēc pirmā šāda uztura mēneša var konstatēt vairāku kilogramu zudumu. Nav vērts satraukties par to, ka diēta Nr. 9 būs jāievēro visu mūžu. Šī uztura programma ir labi sabalansēta un izceļas ar ēdienu daudzveidību.

Cukura diabēta pacientiem jāatceras, ka diētas neievērošanas sekas var būt katastrofālas. Akūtas un ilgtermiņa diabēta komplikācijas destruktīvi ietekmē iekšējos orgānus. Tā, visbiežākā uztura noteikumu pārkāpuma sekas – hiperglikēmiskā koma – vairumā gadījumu attīstās strauja glikozes līmeņa pieauguma dēļ. Dažkārt rādītāji pārsniedz 50 mmol/l robežu. Izvest cilvēku no kritiska stāvokļa ir ļoti grūti, un dažreiz tas nav iespējams. Bet pat ja izdodas stabilizēt stāvokli, glikozes "intoksikācija" nepāriet bez pēdām pacientam. Bieža epizožu atkārtošanās noved pie šādām komplikācijām:

• smadzeņu audu bojājumiem;
• neatgriezeniskiem redzes traucējumiem līdz pat aklumam;
• nieru mazspējas gadījumā;
• aterosklerozei;
• asinsvadu komplikācijām;
• sieviešu reproduktīvo funkciju traucējumiem;
• perifērās nervu sistēmas bojājumiem;
• apakšējo ekstremitāšu gangrēnai.

Hipoglikēmija ir tikpat bīstama kā augsts cukura līmenis. Tāpēc paša pacienta interesēs ir regulāri kontrolēt ikdienas glikozes līmeņa rādītājus.

Ēdienu receptes cukura diabēta gadījumā

Stingri ierobežojumi neizslēdz iespēju bagātināt ikdienas ēdienkarti ar gardiem ēdieniem. Zemāk minētajām receptēm var pievienot nedaudz radošas izdomas, lai iegūtu brīnišķīgu un interesantu ēdienu.

Pica kā Itālijā

Nedaudz negaidīts piedāvājums pacientu ar cukura diabētu uzturam. Recepte ir vienkārša, produktu komplekts standarta, un šo šedevru pagatavot ir viegli un patīkami. Jāņem trīs veidu milti ar minimālu glikēmisko indeksu: aunazirņu, rudzu un griķu milti proporcijā 1:3:1.

Kā pagatavot:

1. Vispirms sagatavot mīklu: miltu maisījumam pievienot ½ tējkarotes sauso raugu, šķipsniņu sāls un ūdeni.
2. Lai mīkla būtu gaisīga, to ievietot ar eļļu ieziestā traukā uz pāris stundām, pārklāt.
3. Kad tilpums palielinājies, nedaudz mīcīt masu.
4. Ar rullīti izrullēt nelielas plācenītes.
5. Pildīt ar pildījumu.
6. Cept izstrādājumus 220°C temperatūrā 5–7 minūtes.

Piezīme: kā pildījumu var izmantot smalki sagrieztu vārītu vistas krūtiņu, sieru, tomātus, olas, dārzeņus un citas sastāvdaļas no atļautā saraksta.

Tomātu zupa ar ķirbi

Šis garšīgais un barojošais pirmais ēdiens arī vairāk piemērots pacientu ar pirmā tipa cukura diabētu uzturam. Produktu komplekts:

• vājš gaļas vai dārzeņu buljons – 0,7 l;
• ķirbis – 500 g;
• ķiploki – 3 daiviņas
• tomātu biezenis – 500 g;
• olīveļļa – 30 ml;
• sāls, rozmarīns, pipari.

Kā pagatavot:

1. Ķirbja mīkstumu sagriezt, viegli apcept eļļā.
2. Pievienot ķiploku un rozmarīnu.
3. Pievienot dārzeņiem tomātu biezeni, sautēt maisījumu 5 minūtes.
4. Tagad visu dārzeņu masu ielikt verdošā buljonā, uzvārīt zupu.

Pirms pasniegšanas var dekorēt ar sasmalcinātiem zaļumiem.

Biezpiena deserts ar ogām

Šāds gardums iepatiksies visiem mājiniekiem. Tāpēc šo recepti noteikti ir vērts paturēt prātā. Kas nepieciešams kulinārijas šedevram:

• jogurts – 100 g;
• beztauku biezpiens – 500 g;
• ogas – sauja.

Pēc vēlēšanās var pievienot riekstiņus.

Process:

1. Lai desertam piešķirtu nepieciešamo saldumu, masai pievienot 2–3 aizstājēja tabletes.
2. Saldā ēdiena pagatavošanas process ir vienkāršs: apvienojiet visas sastāvdaļas un pēc tam sablendējiet ar blenderi. Rezultātā jāiegūst bieza masa.
3. No augšas desertu izrotājiet ar riekstu drumstalām.

Piezīme! No šī produktu komplekta var pagatavot kastroli vai pudiņu. Tikai tam jāpievieno olas biezpiena masai un pēc tam jāliek cepties cepeškrāsnī.

Secinājums
Var izvēlēties daudz interesantu recepšu, kas atbildīs stingrajiem diētas programmas noteikumiem cukura diabēta gadījumā.

Bet pašam slimniekam, kā arī viņa tuvākajam lokam ir jāsaprot, ka tikai pareizi organizēta uztura dēļ būs iespējams nodrošināt normālu dzīves kvalitāti. Citām alternatīvām iespējām šai pacientu kategorijai nav. Citiem vārdiem sakot, pareizam uzturam jākļūst par viņu dzīves normu.