Kā pareizi pagatavot garneles: receptes

Šodien gadā tiek iegūti vairāk nekā 3,5 miljoni tonnu garneļu: zvejas traļi tās ķer tālu no krasta dziļūdeņos, kur nozveju nekavējoties pārstrādā un sasaldē. Uz mazākiem kuģiem tās ķer piekrastes ūdeņos. Turklāt vēžveidīgos veiksmīgi audzē mākslīgos apstākļos, un šodien tas ir kļuvis par ienesīgu biznesu Dienvidamerikas, Dienvidaustrumāzijas, kā arī Indijas un Ķīnas valstīm.

Kas ir garneles

Garneles ir vēžveidīgie, kurus zoologi pieskaita desmitkāju kārtai. Papildus kārtai nosaukumu devušajām desmit staigāšanas kājām (vai pieciem pāriem), kas piestiprinātas pie krūškurvja, garnelēm ir vēl pieci pāri mazu peldēšanas ekstremitāšu (peldkājas) un trīs pāri augšējo, ko sauc par barības piedēkļiem.

Garneles elpo ar žaunām – tāpat kā visi vēžveidīgie. Tomēr tām ir vairākas interesantas īpašības. Piemēram, tās ik pa laikam nomet un maina čaulu, šāda spēja nav visiem vēžveidīgajiem. Bet sirds, vairošanās, gremošanas un urīnizvades orgāni atrodas blakus galvai.

Garneles ir apguvušas planētas lielāko okeānu ūdeņus – Klusā, Atlantijas okeāna, apmetušās siltajās jūrās – tādās kā Melnā, Vidusjūra un citas. Lielākais to daudzums apdzīvo ūdens plašumus gar ekvatoru, attālinoties vēsākās zonās, garneļu skaits samazinās. Dažas sugas pat ir apguvušas saldūdeņus.

Šie vēžveidīgie ir neizvēlīgi barībā, tie barojas ar planktonu, sīkām aļģu daļiņām, ar prieku ēd tārpus un dažādu kukaiņu kāpurus, kas nonākuši ūdenī. Un sevišķi lieli īpatņi spēj pat norīt mazuļus.

Sugas

Pieaugusi garnele var izaugt no 2 līdz 30 cm, tās izmērs ir atkarīgs no sugas, to kopā ir aptuveni 2000. Tās iedala jūras un saldūdens, siltūdens un ziemeļu garneļu sugās. Krievijas ūdeņos sastopamas aptuveni simts vēžveidīgo šķirņu.

Garneles, kas nonāk tirdzniecībā, iedala trīs grupās:

1. Pirmā – visplašākā, tai pieder ziemeļu jeb Atlantijas šķirne. Tai ir vēl daži nosaukumi: savvaļas, saldā, Magadanas. Šī garnele nav liela, un tās gaļa ir nedaudz saldena, diezgan blīva, elastīga, gaiši rozā krāsā. Uz cenu zīmēm šīm garnelēm un uz iepakojumiem ar tām raksta skaitļus, kas apzīmē aptuveno garneļu skaitu uz 1 kg – piemēram, visbiežāk sastopamā kombinācija ir 90/120, proti, 1 kg satur no 90 līdz 120 garnelēm.
2. Otrā grupa – tīģergarneles, savu nosaukumu tās ieguvušas tumšo svītru dēļ, kas iet gar to ķermeni. Šīs lielās – līdz 650 g – garneles mīt Indijas okeānā, Japāņu jūrā, bet tās, kas nonāk pārdošanā, visbiežāk ir mākslīgi audzētas. Atšķirt fermā audzētu īpatni nav grūti: jo melnāks bruņu vairogs un kontrastējošākas uz tā fona izskatās baltās svītras, jo lielāka iespēja, ka tā nav no jūras. Turklāt tieši mākslīgi audzētās garneles izceļas ar lielāku izmēru – līdz 35 cm, kamēr jūras garnele nepārsniedz 25 cm. Pēc garšas tīģergarneles gaļa ir maiga un sulīga, ne velti to uzskata par delikatesi. Parasti tās pārdod nevis vārītas, bet vienkārši saldētas: tādējādi ražotāji saglabā to bruņu vairoga dabisko krāsu.
3. Trešā garneļu grupa – karaliskās, un tas nav konkrētas sugas nosaukums, tas apvieno vairākas sugas. Tās ir daudz lielākas par parastajām, bet tām nav tīģeru krāsojuma. Tās ir viegli atpazīt pēc lielās galvas. Karalisko garneļu gaļa pēc garšas ir saldena un satur mazāk olbaltumvielu nekā citas vēžveidīgo šķirnes. Un parasti tās ir mākslīgi audzētas.

Ar ko garneles ir noderīgas

Garneļu gaļas labumu cilvēka organismam jau sen neviens neapstrīd, jo zinātnieki noskaidrojuši, ka šīs jūras velšu sastāvā ir ne tikai derīgas vielas, bet arī to unikāla kombinācija.

Būtībā tas ir olbaltumvielu produkts, tāpēc tas ne tikai «baro» cilvēka ķermeni, bet arī veido ķermeņa muskuļus un palīdz ādai ilgāk saglabāties tvirtai un elastīgai. Ogļhidrātu garneļu gaļā praktiski nav, tauku ir maz. Turklāt tās sastāvā ir bagātīgs vitamīnu komplekts: B grupa ir gandrīz pilnībā, ir arī A, C, E, K.

Garneļu gaļas «labumu» sarakstā ietilpst 12 vērtīgas un nepieciešamās aminoskābes, labvēlīgais holesterīns un omega-3 taukskābes, kā arī iespaidīgs mikro- un makroelementu komplekss, īpaši daudz joda, cinka, selēna, mangāna, dzelzs, kobalta, fluora, molibdēna, kalcija, nātrija, magnija, fosfora, kālija. Pateicoties šim līdzsvaram, garneles, ja tās ēd regulāri, palīdzēs novērst daudzas slimības, tostarp sirds-asinsvadu un pat tik nopietnas kā infarkts, insults un hipertensija.

Sistemātiska garneļu lietošana novērš traucējumus vairogdziedzera darbībā, novērš matu izkrišanu, un, pateicoties selēnam un astaksantīnam, novērš audzēju attīstību.

Šis jūras produkts ir noderīgs arī sievietēm, jo tas stabilizē hormonālo fonu un normalizē dzimumorgānu sistēmas darbību. Turklāt gandrīz visas sievietes vienmēr sapņo zaudēt svaru. Garneles ir produkts, ar kuru svara zaudēšanas process ir ne tikai efektīvs, bet arī patīkams. Tas ir ne tikai mazkaloriju, bet arī spēj paātrināt vielmaiņas procesus organismā, kas galu galā samazina ķermeņa masu.

Grūtnieces var lietot garneles, jo tas tikai pozitīvi ietekmēs augļa attīstību. Savukārt selēns un cinks garneļu gaļā lieliski kalpos stiprajam dzimumam, jo tie lieliski stimulē vīriešiem vērtīgā hormona testosterona ražošanu un uzlabo potenci.

Ja regulāri barot bērnu, kas vecāks par trim gadiem, ar garnelēm, tajās esošais vielu komplekss palīdzēs viņam harmoniski attīstīties ne tikai fiziski, bet arī garīgi.

Kā pareizi izvēlēties garneles

1. Izvēloties garneles, vispirms jāpievērš uzmanība iepakojuma vispārējam izskatam: tajā nepieļaujami lieks ledus vai sniegs, tas liecina, ka produkts ir atkausēts un atkārtoti sasaldēts, iespējams, pat vairākkārt.
2. Tālāk jāapskata iepakojuma marķējums: tajā jānorāda ražošanas datums, derīguma termiņš un uzglabāšanas apstākļi. Parasti uzglabāšanas laiks ir 4–10 mēneši.
3. No diviem iepakojuma veidiem – plastmasas maisiņš vai kartona kaste ar vaskotu slāni iekšpusē – labāk dot priekšroku otrajam, jo tā labāk iztur transportēšanu.
4. Izvēloties vārīti-saldētu produktu, jāpievērš uzmanība tā krāsai un formai. Labai garnelei jābūt vienmērīgā krāsā, tai nedrīkst būt plankumu, šķembu vai citu čaulas bojājumu, kuras krāsa svārstās no rozā-baltas līdz rozā-oranžai. Ja aste ir iztaisnota, tas nozīmē, ka starp nozveju un vārīšanu ir pagājušas vairāk nekā piecas stundas vai arī tā ir vārīta pēc sasaldēšanas. Kvalitatīvai garnelei aste vienmēr ir savīta, un jo vairāk, jo produkts svaigāks.

Kā atkausēt garneles, lai saglabātu to garšu

Tirdzniecības tīkli šodien piedāvā garneles gan svaigas, gan svaigi sasaldētas, gan vārīti-saldētas. Vārīti-saldētas ir visbiežāk, tāpēc tās parasti pērk. Tās jāatkausē un jāsagatavo tā, lai tās būtu garšīgas un saglabātu visas derīgās vielas.

Lai atkausētu pēc visiem noteikumiem, būs nepieciešams laiks, vismaz 8 stundas. Vislabāk ievietot garneles caurdurī un novietot zem tā tādu bļodu, lai caurduris nepieskartos tās dibenam. Tad ūdens brīvi notecēs no garnelēm. Tā ir vismaigākā metode.

Ja nepieciešams atkausēt ātrāk, var pārlikt garneles speciālā maisiņā, ko viegli nopirkt jebkurā mājsaimniecības preču veikalā dārzeņu vai ogu sasaldēšanai, un iegremdēt to traukā vai katlā ar ūdeni, kura temperatūra ir 39–41 grāds. Šāda metode arī ir pilnīgi piemērota, gaļa paliks maiga un patīkama.

Kad nepieciešams steidzami pasniegt uz galda tikko no veikala atnestās garneles, tās var likt tieši saldētas sālītā verdošā ūdenī un pārklāt ar vāku. Tiklīdz ūdens atkal uzvārās, pagaidiet 10–20 sekundes un izslēdziet uguni. Garneles atstājiet verdošā ūdenī vēl uz 20 minūtēm.

Garneles no saldētavas var uzreiz likt uz sakarsētas pannas ar augu eļļu un cept tās 5 minūtes, pastāvīgi maisot.

Nedrīkst:

1. Atkausēt garneles mikroviļņu krāsnī, jo tās zaudē gan derīgās vielas, gan sulu, gan aromātu.
2. Atkausējot produktu likt ūdenī bez maisiņa: sula aizies ūdenī, garneles kļūs sausas.

Kā pareizi vārīt garneles

Pagatavošanai aizņems ne vairāk kā 10 minūtes. Ja garneles jau ir atkausētas, tās jānomazgā zem tekoša ūdens un jāattīra no svešķermeņiem, kas varēja pieķerties pie čaulas vai kājiņām.

Ūdens katlā vārīšanai jāielej tik daudz, lai tā tilpums būtu 2,5–3 reizes lielāks par garneļu daudzumu. Produktu var ievietot tikai strauji verdošā ūdenī, kurā jau atrodas visas nepieciešamās garšvielas un izšķīdināts sāls. Lai gaļa būtu maigāka, katlā var pievienot citrona sulu. Kā ideālas sastāvdaļas vienmēr der lauru lapa un piparu graudi – melnie vai smaržīgie. Krustnagliņas arī labi sader ar garnelēm, šim ēdienam piestāv arī baziliks, malti sarkanie pipari, Provansas garšaugi, rozmarīns.

Šīs jūras veltes vislabāk vārīt 2–3 minūtes, ja lielas – nedaudz ilgāk, par to katrā receptē parasti ir īpaši norādīts. Tiklīdz tās sāk peldēt uz augšu – tas nozīmē, ka ir gatavas! Čaula šajā laikā kļūst spīdīga. Ūdens ātri jānolej, lai nepārgatavotu garneles verdošā ūdenī, jo tās var kļūt “gumijotas”.

Gatavos vēžveidīgos jāizkārto bļodā vai šķīvī, skaistumam var izveidot salātu lapu pamatni, apkaisīt garneles ar citrona sulu vai olīveļļu. Kā rotājums labi derēs zaļumi, olīvas vai melnās olīvas, kā arī citrona ripiņas.

Saldētas garneles

Plānojot gatavot saldētas garneles, jāatceras, ka tās labāk vispirms atkausēt. Ideāls variants – caurdurī vai sietā uz ledusskapja plaukta, bet var arī blīvā saldēšanas maisiņā siltā ūdenī. Pēc atkausēšanas izvēlieties kādu no zemāk piedāvātajām receptēm.

Klasiskā recepte

Gandrīz katra saimniece noteikti ķeras pie kāda eksotiska garneļu pagatavošanas receptes, bet ne vienmēr eksotiskās receptes garšo visiem. Toties klasiskā – laika pārbaudīta. Tai vajag sāli, piparus, lauru lapu un svaigu vai kaltētu diļļu.

Lai uzvārītu 1 kg vēžveidīgo, nepieciešams ietilpīgs katls – vismaz 4 litru. Ielejiet tajā 2,5 litrus ūdens un ieberiet 1,5 ēdamkarotes sāls. Nolieciet uz plīts, un, kad ūdens sāks vārīties, ielieciet tajā dilles, piparus un tikai pēc tam – garneles. Vāriet no uzvārīšanās brīža 3 minūtes un ielieciet 5 lauru lapas. Pēc vēl 2 minūtēm ūdeni nolejiet. Kopā ar garnelēm pasniedziet galdā sulu, kas izspiesta no citrona.

Ar garšvielām

Lai vārītu 1 kg garneļu, būs nepieciešami 3 litri ūdens. Novietojiet katlu ar ūdeni uz uguns, un tikmēr lielos īpatņus – tīģergarneles vai karaliskās garneles – vispirms nomizojiet, lai gaļa labi piesūktos ar garšvielu aromātiem un garšu.

Kad ūdens sāk vārīties, katlā ielieciet 8 smaržīgo piparu graudiņus, 2 krustnagliņas, ielejiet viena citrona sulu, 2 vidēja lieluma ķiploka daiviņas un 3 lauru lapas. Iemaisiet katlā 2 ēdamkarotes tomātu pastas. Tiklīdz ūdens atkal uzvārās, varat ievietot tajā garneles. Izņemiet tās ar caurduri, kad tās uzpeld – tas nozīmē, ka tās ir gatavas. Varat vienkārši notecināt ūdeni, izklaust garneles uz trauka, izspiest uz tām nedaudz citrona sulas, pievienot 0,5 ēdamkarotes olīveļļas.

Ar sīpoliem

Vidējo sīpolu sagrieziet pusgredzenos, 1–2 ķiploka daiviņas smalki sagrieziet vai izspiediet caur ķiplokspiedi. Katlā, kurā tiks gatavotas garneles, ielejiet nedaudz augu eļļas, vēlams olīveļļas. Novietojiet uz uguns un apcepiet sīpolu un ķiploku.

Šai pagatavošanas metodei nav nepieciešams atkausēt garneles – ielieciet tās katlā ar ķiploku un sīpolu, pārlejiet ar ūdeni, lai tas pārklāj produktus, un sāciet sautēt. Sālīt nav obligāti. No ūdens uzvārīšanās brīža līdz gatavošanas beigām vajadzētu paiet 3 minūtēm. Garneles izrādīsies neparasti maigas, ar neaizmirstamu aromātu. Pēc vēlēšanās varat tās apgaršot ar citrona sulu vai etiķi.

Ar vīnu

Atkausējiet garneles obligāti caurdurī, lai notecinātu lieko ūdeni.

Katlā ar 2 litriem ūdens ielejiet 2 glāzes jebkura vīna. Vienu vidēju burkānu sasmalciniet blenderī ar 3–5 ķiploka daiviņām. Iegūto masu ielieciet ūdenī ar vīnu un novietojiet katlu uz plīts. Pievienojiet piparu graudiņus, kaltētas dilles, lauru lapu. Tiklīdz ūdens uzvārās, ielieciet tajā garneles un vāriet 3 minūtes. Ūdeni noteciniet, bet garneles atstājiet ievilkties apmēram 25–30 minūtes.

Svaigas garneles

Diemžēl mājsaimnieces diezgan bieži vāra svaigas garneles ilgāk par ieteikto laiku, baidoties, ka tās iekšpusē paliks jēlas. Rezultātā tiek iegūts produkts, kas ir ļoti līdzīgs gumijai un gandrīz neēdams.

Tomēr īsti garneļu cienītāji uzskata tās par visgardākajām. Iepriecināt šādu pazinēju patiesībā nav ļoti sarežģīti, tikai precīzi jāievēro pagatavošanas tehnoloģija.

Tātad, lai nesajauktu, jāatceras – svaigas garneles vienmēr ir nevis sarkanīgi oranžā, bet pelēkā krāsā. Vārīšanai papildus jūras veltēm jāsagatavo pipari, sīpoli, citrons, sāls, kaltētas dilles un lauru lapas.

Ūdens būs nepieciešams divreiz vairāk nekā garneļu svars. Plašā traukā ar ūdeni ielieciet šķēlēs sagrieztu puscitrona, uz pusēm pārgrieztu sīpolu un pārējās garšvielas – katrs izvēlas proporcion pēc savas gaumes, un uzvāriet. Pēc tam ielieciet verdošajā šķidrumā garneles. Tās jāvāra, līdz parādās rozā vai sarkanīga nokrāsa. Šajā laikā produktam vajadzētu uzpeldēt. Orientējoši: parasti tam nepieciešams ne vairāk kā 6 minūtes mazām garnelēm un 10 minūtes – lielām. Nolejiet ūdeni, nokāšot jūras veltes caurdurī. Garneles jāpasniedz ar mērci uz olīveļļas un sulas bāzes, kas izspiesta no otrās citrona pusītes.

Neattīrītas

Garnelēm galvenais – nepārvārīt. Saskaņā ar noteikumiem, neattīrītas vārīti-saldētas garneles jāvāra 2 minūtes, ne vairāk! Citādi, nevis baudīsiet garšīgu ēdienu, bet nāksies ar grūtībām sakošļāt cietu gumiju.

Recepte «Vienkāršāk nekur»
Uzlieciet vārīties 1,5–2 l ūdens (uz 500–700 g garneļu). Sāliet pēc garšas, iemetiet katlā 3–4 lauru lapas, piparus (ja vēlaties). Kad ūdens sāk vārīties, ielieciet garneles, samaisiet ar putu karoti un pārklājiet ar vāku. Kad parādās atkārtota vārīšanās, uzlieciet laiku vienai minūtei, izslēdziet uguni un, netērējot laiku, nolejiet ūdeni.

Lai apēstu šādu garneli, tā ir jātīra. Vispirms atdaliet galvu no bruņām, pēc tam noņemiet arī tās. Lai to izdarītu, iegrieziet katru plāksnīti, un tad uzmanīgi noņemiet bruņas. Pēc tam izņemiet zarnu vēnu – tā ir tumša josla gar visu vēderu. Lai tā neplīstu izņemšanas procesā, labāk veikt iegriezumu garumā. Un viss – varat sūtīt gaļu mutē!

Attīrītas

Daži garneļu cienītāji saka, ka attīrītas garneles nav jāvāra, tām pietiek 3–4 minūtes pastāvēt verdošā ūdenī. Iestāvējušās tās būs gatavas lietošanai.

Citi, tikpat kaislīgi garneļu piekritēji, apgalvo, ka tās jāvāra, bet ne ilgāk par minūti verdošā šķidrumā.

Abos gadījumos gatavību nav grūti noteikt pēc krāsas: garneles kļūs oranžas.

Karaliskās
Lielas (pieauguša vīrieša plaukstas lielumā) karaliskās garneles tiek pārdotas gan attīrītas, gan neattīrītas. Kopumā to vārīšanas princips ir aptuveni vienāds, taču ir nelielas atšķirības.

Karalisko garneļu vārīšanai ūdens nepieciešams 3 reizes vairāk nekā produkta masa. Kad ūdens jau ir uzvārījies, pievienojiet tam sāli un ielieciet produktu. Neattīrītām garnelēm sāls nepieciešams no 1,5 līdz 2 ēdamkarotes uz 1 litru šķidruma. Attīrītās jāvāra ar 2 reizes mazāk sāls.

Neattīrītas jūras veltes vāriet līdz gatavībai no 7 līdz 8 minūtēm, attīrītas būs gatavas pēc 5 minūtēm. Pēc vārīšanas beigām nolejiet ūdeni. Pasniedzot, pikantumam varat pārkaisīt produktus ar sarkanajiem maltajiem pipariem.

Lai neattīrītas garneles vieglāk tīrītos, paturiet tās zem tekoša auksta ūdens strūklas.

Argentīnas
Argentīnas garneles veikalos ir ārkārtīgi reti, to īpatnība ir tā, ka fermas apstākļos tās nav iespējams audzēt, tās dzīvo tikai savvaļas apstākļos. Tās vienmēr pārdod nemizotas.

Pēc atkausēšanas garneles ir jānomazgā un jānogriež galva. Iegriezt gar muguru bruņas, tās nav obligāti jānoņem, no vārītas gaļas tās noņemsies ātrāk. Šajā posmā ir svarīgi izņemt zarnu vēnu.

Katliņā uzkarsēt līdz vārīšanās 3–4 l ūdens un ielikt tajā 3 ēdamkarotes sāls. Tā kā šīs garneles ir diezgan lielas, tās vārīt verdošā ūdenī no 4 līdz 5 minūtēm. Ūdeni pēc vārīšanas izliet, bet jūras veltes ar caurdura palīdzību noskalot minūti zem auksta tekoša ūdens. Izlikt garneles uz skaista trauka un apslacīt ar citrona sulu vai olīveļļu, pārkaisīt ar melnajiem maltajiem pipariem.

Tīģergarneles
Tīģergarneles parasti tiek pārdotas ar bruņām, un tas dod iespēju saprast, ka tas ir tieši tas gardums. Tas var būt ar galvu vai bez tās, bet ar bruņām. Tas ir jātīra pēc pagatavošanas, katlā vai uz pannas to sūta hitīna «apvalkā». Pirms vārīšanas gardumu atkausēt caurdurī, lai atbrīvotos no iztecējušā ūdens. Uzvārīt ūdeni no aprēķina 1 l uz 700 g produkta un iebērt tajā sāli – 2 tējkarotes uz 1 l šķidruma.

Pievienot sulu, kas izspiesta no puscitrona, ielikt 4–5 piparu graudus un ievietot garneles strauji verdošā novārījumā. Vārīt, vāroties, apmēram 2–3 minūtes, tad ātri notecināt ūdeni, bet garneles salikt uz plata šķīvja un notīrīt – noņemt bruņas un izņemt zarnu vēnu, pēc tam ar nazi pacelt un izņemt iekšas no vēdera. Atliek tikai noskalot gaļu ar tīru ūdeni – gardums ir gatavs lietošanai.

Ar citronu

Lai garšīgi pagatavotu garneles ar citronu, bez pašiem 1 kg jūras velšu, būs nepieciešama liela lauru lapa, pāris smaržīgo piparu graudi, 1 ēdamkarote sausu diļļu, viens vidēja izmēra citrons, 3–4 ķiploka daiviņas un 2,5–3 ēdamkarotes sāls (kam garšo sāļāk, var nedaudz palielināt normu).

Uz 1 kg garneļu būs nepieciešami 2 l ūdens, ko uzvārīt un vārīt 5 minūtes, pievienojot tam visas garšvielas (no citrona ņemt pusi un iepriekš sagriezt to gabaliņos). Tikai pēc tam var ielikt verdošā ūdenī garneles. No vārīšanās sākuma tās vārīt apmēram 5–6 minūtes, ne vairāk. Nolejiet šķidrumu, bet garneles apslacīt ar sulu, kas izspiesta no otrās citrona puses.

Pie alus

Ar krustnagliņām
Garneles pie alus jābūt pikantām, un tāpēc garšvielu jāņem vairāk un daudzveidīgāk. Uz 0,5 kg vēžveidīgo – 5 vidēja lieluma lauru lapas, 6–7 krustnagliņu ziedkopas, piparus graudiņos var neskopoties un ielikt 12–15 gabalus. Uz 1,5 l ūdens būs nepieciešama 1 tējkarote sāls. Uzvārīt marinādi uz visu garšvielu bāzes, uzmanīgi ievietot tajā jūras veltes un vārīt apmēram 3 minūtes. Pēc tam šķidrumu izliet, nokāšot garneles caur caurduri, bet jūras veltes izkārtot uz skaista trauka un apslacīt garšas dēļ ar sulu, kas izspiesta no puscitrona.

Ar sojas mērci
Lai pagatavotu garneles pēc šīs receptes, nebūs nepieciešams katls, bet gan panna. No produktiem bez 500–700 g garneļu, cepšanai jāsagatavo olīveļļa, pētersīļu zaļumu ķekars, puravi (1 gab.), ķiploki (2–3 daiviņas), citrons un sojas mērce. Ja garneles ir lielas – iepriekš jāpārgriež čaula uz muguras un jāizņem zarnu vēna.

Puravus sagriež gredzenos un liek uz sakarsētas pannas ar olīveļļu, nedaudz apcep, ugunij zem pannas jābūt nelielai. Pievieno puraviem caur spiedi izlaistos ķiplokus un pēc minūtes liek garneles. Palielina uguni zem pannas, pievieno pēc garšas izspiestu citronu sulu un vēl pēc minūtes ielej sojas mērci (100 g), pārkaisa ar pētersīļu zaļumiem, samaisa visas sastāvdaļas, pārklāj pannu ar vāku, samazina uguni un vēl pāris minūtes sautē saturu. Viss, garneles gatavas! Tās lieliski saderēs ar alu.

Alū ar ķiploku
Pie alus var garneles arī novārīt alū. Iegūs interesantu garšu ar vieglu patīkamu aromātu. Uz 0,5 kg jūras velšu jāņem 2 lauru lapas, tikpat ķiploka daiviņu, 6 smaržīgo piparu graudi, malti melnie pipari, sviests (4 ēd.k.), sāls pēc garšas un glāze alus, vēlams gaišā.

Katliņā pārlej jūras veltes ar alu, liek uz vidējas intensitātes uguns. Liek klāt visas garšvielas – ķiplokus, piparu graudus, lauru lapu. Sālī pēc garšas, uzvāra katla saturu un vāra garneles 2 minūtes.

Kamēr garneles gatavojas, izkausē sviestu ūdens peldē. Izņem garneles no trauka ar alu, liek tās uz šķīvja un pārlej ar izkausētu sviestu.

Salātiem

Salātiem vajag nomizotas garneles, bet var nopirkt arī čaulā un pēc vārīšanas notīrīt. Starp citu, tas ir gadījums, kad lieliski derēs arī mazas garneles.

Lai novārītu 1 kg nemizotu jūras velšu, jāņem 2,5 l ūdens, kurā ieber 1 ēd.k. sāls un liek 5 piparu graudus un 2 lauru lapas. Vāra garneles 4 minūtes, nokāš caur sietiņu un aplej ar aukstu tekošu ūdeni vienu minūti – tā tās labāk tīrīsies. Noņemot ķermeņa augšējo daļu (galvu), jānoņem čaula, turot katru garneļu aiz astītes – grūtību nebūs.

Sagatavoto gaļu var apslacīt ar izspiestu citronu sulu, ja vajag – vēl nedaudz piesālīt. Labi pievienot garneles 'Cēzara' salātiem.

Suši pagatavošanai

Vārītas
Suši garneles jāuzdur uz iesmiņiem un tieši uz tiem jāieliek verdošā, pēc garšas sālītā ūdenī. Gatavošanas laiks tieši atkarīgs no izmēra – no 5 līdz 10 minūtēm, ja garneles bijušas svaigas, ja tās jau vārītas, pietiek ar 2–3 minūtēm.

Tālāk nepieciešams izņemt iesmiņus no ūdens, noņemt garneles, atdzesēt un sākt tīrīšanu. Pirmkārt, noņemt kājiņas, pēc tam ar asu nazi uzmanīgi pārgriezt čaulu un tikpat rūpīgi noņemt. Pēc tam sekls iegriezt vēderiņu garumā, lai varētu viegli izņemt vēdera līniju. Astītes noņemšana vai nē ir atkarīga no apstākļiem; dažos suši tā ir nepieciešama.

Ceptas
Garneles suši pagatavošanai var sagatavot, apcepot tās pannā ar iecienītu augu eļļu, kurai aromātam pievieno ķiploka daiviņas veselas (2–3 gab.). Neatkarīgi no tā, vai tās ir ar čaulu vai bez, tās nedrīkst turēt uz plīts ilgāk par trim minūtēm, pēc tam izņemt no pannas ar rievkaroti un izlikt uz papīra dvieļa, lai noņemtu liekos taukus, un tikai tad notīrīt. Varat arī cept jūras veltes fritē, uzsašķējot tās uz iesmiņiem.

Mikroviļņu krāsnī

Pirms pagatavošanas mikroviļņu krāsnī garneles ir jāatkausē; labāk ņemt tās, kas ir čaulā – tā labāk saglabās sulu. Galvenais – nedrīkst pārcept jūras veltes ilgāk par ieteikto laiku, lai tās neizžūtu.

Salikt vēžveidīgos īpašā mikroviļņu krāsns traukā; tā vākam jābūt ar atveri, lai izplūstu tvaiks. Ieslēgt mikroviļņu krāsni uz maksimālo jaudu un gatavot apmēram 2–3 minūtes. Kad pagatavošana pabeigta, sālīt, pārkaisīt ar maltiem pipariem un pasniegt galdā.

Multivārītājā

Multivārāmā katlā ar ķiploku un sakapātiem zaļumiem pagatavotas garneles noteikti radīs sensāciju pie pusdienu galda. Uz 0,5 kg notīrītu jūras velšu nepieciešams sagatavot ķiploku (2 daiviņas), pētersīļus, dilles, zaļo sīpolu spalvas.

Zaļumus ar ķiploku sakapāt ar nazi. Multivārāmā katla bļodā ielej 1,5 līdz 2 litrus ūdens un ielieciet tajā zaļumus ar ķiploku. Pievienot sāli, piparus un pāris lauru lapas. Aizvērt multivārāmo katlu un iestatīt režīmu „Tvaicēšana” vai „Zupas vārīšana”. Atkausētās garneles likt verdošā ūdenī un vārīt 3 līdz 5 minūtes ar atvērtu vāku. Pēc tam izslēgt sildīšanu, nokāst novārījumu un garneles izlikt uz šķīvja. Ja plānotas vakariņas – var pagatavot rīsus kā piedevu.

Tvaika katlā

Ja garneles ar čaulu gatavo tvaicējot, tās paliks sulīgas. Vienai tvaikoņa iekraušanai nepieciešamas 12–14 lielas garneles bez galvas.

Atkausētās jūras veltes ielikt bļodā un iemērkt sālījumā uz pusstundu (uz 1 litru ūdens 2 ēdamkarotes sāls), pēc tam novietot uz tvaikoņa plauktiņiem, bet sālījumu ieliet tā mērcītes traukā. Pagatavošanas laiku iestatīt uz 10 minūtēm.

Tikmēr pagatavot mērci. Ar blenderi sajaukt paipalu olu, 3 ēdamkarotes olīveļļas, 1 tējkaroti gatavu sinepju, 1 ēdamkaroti citrona sulas, 0,5 tējkarotes maltu sarkano piparu, ķiploka daiviņu un bazilika zariņu.

Gatavās garneles novietot uz plata šķīvja un pasniegt tām klāt pašgatavotu mērci; papildus var pievienot tasīti vasabi.

Kā pareizi tīrīt garneles

Garneles var tīrīt gan ar rokām, gan ar virtuves šķērēm.

Kā tīrīt ar rokām

Jāsāk ar garneļu galvu un kāju noņemšanu. Bruņu jānoņem, bīdot pirkstus pa to no galvas uz asti, atdalot katru plāksni pēc kārtas. Tas jādara uzmanīgi, lai gaļa paliktu neskarta. Asti var noņemt vai atstāt kā dekorāciju – piemēram, suši vai ruloniem. Tomēr obligāti jānoņem gareniskā tumšā vēdera pavediens.

Ar virtuves šķērēm

Vispirms tāpat kā pirmajā variantā jānoņem kājas un galva, un pēc tam jāatbrīvo gaļa no bruņām. Ar šķērēm nedaudz iegriezt tā mugurpusē, no galvas puses, un turpināt griezt līdz pat astei. Pēc tam bruņas būs viegli atvērt un noņemt. Atliks tikai noņemt tumšo joslu gar vēderu, kam ar nazi uzmanīgi veikt seklu iegriezumu un to satvert ar naža galu.

Vai pirms cepšanas garneles ir jāvāra

Garnelēm nav nepieciešama papildu vārīšana pirms cepšanas, pat lielās karaļgarneles var uzreiz cept eļļā, turklāt tās var likt uz pannas tieši no saldētavas.

Šādu jūras velšu gatavošanas laiks ir 10 minūtes, ja tās ir svaigi saldētas un bruņās, 5 minūtes, ja tās ir netīrītas, bet vārīti-saldētas. Nomizotas un atkausētas karaļgarneles cep tikai 5 minūtes.

Uz pannas ielej eļļu, uzkarsē to uz lielas uguns un liek garneles, uguni samazinot. Pārklāj pannu ar vāku un pagaida pāris minūtes, pēc tam apgriež garneles, sāla, piparo, pārkaisa ar dillēm, ķimenēm, sasmalcinātu ķiploku. Pārklāj ar vāku un pēc minūtes izslēdz.

Garneļu foto