Svaigi spiesta bumbieru sula: derīgās īpašības un kontrindikācijas

Bumbieru sula ir dzēriens no tāda paša nosaukuma sulīgiem un garšīgiem augļiem. Jau Senajā Ķīnā bumbieri tika uzskatīti par ilgmūžības simbolu, bet Senajā Grieķijā tie tika dziedāti dzejā un izrakstīti drudža gadījumā. Arī mūsdienās bumbieri un sula no tiem tiek uzskatīti par ļoti noderīgiem un pat ārstnieciskiem, un tos aktīvi izmanto tautas medicīnā un kosmetoloģijā. Apskatīsim bumbieru sulas ieguvumus un kaitējumu detalizēti.

Sastāvs un kaloriju saturs

Bumbieru sulas sastāvs ir ļoti bagāts ar cilvēka organismam labvēlīgām sastāvdaļām. Tās ir miecvielas un slāpekli saturošas vielas, saharoze un glikoze, šķiedra un biotīns, katehīni un pektīni. No minerālvielām tajā var atzīmēt: varš un mangāns, fluors, jods un sērs, niķelis un cinks, dzelzs, kālijs un kalcijs. Pēc derīgo minerālo mikroelementu satura bumbieris ir līderis starp visiem augļiem.

Bumbieru dzēriens nav atstāts bez vitamīniem: A, C, PP, P, K, E.

Bumbieru sulas kaloriju saturs – 45,5 kcal uz 100 g.

Kāpēc bumbieru sula ir noderīga

Vispārējais ieguvums

Tā kā bumbieru sula ir ārkārtīgi bagāta ar derīgām sastāvdaļām, tā ir ļoti noderīga un pozitīvi ietekmē cilvēka organismu.

Bumbieru sulas ieguvumi:

• sniedz enerģijas un dzīvības spēku lādiņu;
• attīra organismu no atkritumvielām, toksīniem un kancerogēniem;
• labvēlīgi ietekmē kuņģa-zarnu trakta darbību;
• normalizē sirds un asinsvadu sistēmas darbību;
• kalpo kā efektīva dabiska profilakse dažādām zarnu infekcijām;
• palīdz vēža profilaksē un apkarošanā;
• stabilizē arteriālo spiedienu;
• atbalsta vairogdziedzera veselību;
• «seko» līdzi normālai urīnizvades sistēmas darbībai;
• stiprina imunitāti un palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un baktērijām.

Sievietēm

E vitamīna saturs bumbieros padara sulu no tiem par lielisku līdzekli hormonālā fona normalizēšanai un kritisko dienu norises atvieglošanai. Šajās dienās labi mazina sāpes arī augstais dzelzs saturs šajā dzērienā. Regulāra tā lietošana palīdzēs normalizēt menstruālo ciklu.

Vīriešiem

Askorbīnskābes antiseptiskās īpašības bumbieru sulas sastāvā palīdz cīņā ar urīnizvades sistēmas iekaisuma procesiem, kuriem bieži ir pakļauti vīrieši. Pastāvīga bumbieru un to sulas lietošana nodrošinās vīrietim efektīvu profilaksi pret tādu nepatīkamu kaiti kā prostatīts.

Grūtniecības laikā

Pateicoties saharozei un fruktozei sastāvā, bumbieru sula lieliski stimulē apetīti, par kuras zudumu tik bieži sūdzas sievietes pirmajā grūtniecības trimestrī. Pāris malki sulas var viegli atrisināt šo problēmu.

Ļoti noderīgi grūtniecei ir organisma un imūnsistēmas stiprināšana, tās pretestības paaugstināšana vīrusiem un slimību izraisītājiem. To visu nodrošina regulāra bumbieru sulas lietošana.

Ja sieviete mazuļa gaidīšanas laikā saslimst ar gripu vai ARVI, viņai ir kontrindicētas daudzas efektīvas zāles. Arī šeit palīgā nāk ar vitamīniem bagātā bumbieru sula, kas atbalsta organismu slimības laikā, saīsina ārstēšanas laiku un novērš recidīvus.

Zīdīšanas periodā

Barojošām māmiņām ārsti iesaka atturēties no pārmērīgas bumbieru sulas lietošanas. Lieta tāda, ka, tāpat kā jebkurš auglis, bumbieris satur daudz šķiedrvielu, kas jaundzimušajam var izraisīt pastiprinātu gāzu veidošanos un kolikas.

Pēc konsultācijas ar ārstu var mēģināt iekļaut sulu uzturā sievietei laktācijas periodā, jo gan māmiņai, gan viņas mazulim ir nepieciešams pietiekams vitamīnu daudzums. Ir jāseko līdzi bērna reakcijai pēc pirmās sulas lietošanas. Ja parādās izsitumi vai citas alerģiskas izpausmes, rodas vēdera uzpūšanās vai izkārnījumu traucējumi, tad māmiņai vairs nevajadzētu dzert sulu.

Bērniem

Bumbieris ir viens no augļiem, ar ko sāk mazuļu piebarošanu. Iekļaut uzturā bumbieru sulu var pēc tam, kad bērna organisms ir pieradis pie āboliem.

Optimālais vecums pirmajai sulas paraugam ir 6 mēneši. Ja bērns ir alerģisks vai cieš no kuņģa-zarnu trakta problēmām, tad labāk atlikt bumbieru sulas paraugu līdz gadam.

Pirmajās reizēs bērnam jādod sula, kas sajaukta ar vārītu ūdeni, tikai vienas tējkarotes apjomā. Bet gada vecumā mazulis jau var izdzert līdz 100 ml sulas dienā.

Sula jādod pusstundu pirms ēšanas vai starp ēdienreizēm. Lai saglabātu zobu emalju no bojājumiem ar augļskābēm, ir vērts uzreiz pieradināt mazuli dzert sulu caur salmiņu.

Svara samazināšanai

Bumbieris ir mazkaloriju auglis ar urīndzenošu efektu. Tas nozīmē, ka bumbieru sulas lietošana neapdraud liekos kilogramus un atbrīvos no tūskas.

Bumbieru sula ilgstoši sniedz sāta sajūtu. Turklāt tā ir ļoti salda, ko novērtēs tie, kas tievē un ir saldummīļi, jo pēc tās nebūs kārdinājuma palutināt sevi ar kaloriju bagātām konfektēm vai kūciņām.

Tievējot bumbieri un to sula lieliski noder uzkodai, lieliski sader ar citiem augļiem un ogām, kā arī ar skābpiena produktiem. Piemēram, var apēst beztauku biezpienu un uzdzert ar glāzi bumbieru sulas vai pagatavot veselīgu augļu smūtiju.

Bumbieru sula medicīnā

Bumbieru sula tās labvēlīgās ietekmes dēļ uz cilvēka organismu bieži tiek izmantota kompleksā cīņā pret dažādām slimībām.

1. Cilvēkiem, kas cieš no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, bumbieru sula normalizē sirdsdarbību, stiprina asinsvadu sieniņas, uzlabo asinsriti un labvēlīgi ietekmē asins sastāvu.
2. Bumbieru sula normalizē kuņģa-zarnu trakta darbību un uzlabo zarnu peristaltiku.
3. Bumbieru diurētiskās īpašības palīdz cīnīties ar nierakmeņiem, bet pretiekaisuma īpašība papildus aizsargā pret cistītu.
4. Fruktoze labvēlīgi ietekmē vairogdziedzera darbību.
5. Pektīni izvada no organisma „slikto” holesterīnu, tādējādi novēršot holesterīna plāksnīšu veidošanos.
6. Augstais antioksidantu saturs bumbieru sulā ievērojami atvieglo stāvokli saindēšanās gadījumos. Īpaši efektīvi bumbieri ir pierādījuši saindēšanās ar sēnēm seku neitralizācijā.
7. Cilvēkiem, kuri cieš no kuņģa, žultspūšļa un aknu slimībām, bumbieru sula novērš sāpes, uzlabo pašsajūtu un atbrīvo no grēmas.
8. Šī veselīgā dzēriena nomierinošās īpašības noderēs depresijas, stresa, nervu sabrukumu un ar to saistītu bezmiegu gadījumos.
9. Bumbieru sula lieliski pazemina temperatūru, tāpēc tā ir neaizvietojama slimībām, kas pavadītas ar drudzi.
10. Bumbieru sula „atrelaksē” izkārnījumus, kas palīdz cilvēkiem, kuri cieš no periodiska aizcietējuma. Tomēr ilgstoša pastāvīga aizcietējuma gadījumā ārsti neiesaka šo problēmu risināt ar sulu.
11. Bumbieru sula uzlabo kapilāru asinsriti un pašu kapilāru sieniņas. Tas ir ļoti noderīgi cīņā pret bronhītu un citām elpceļu slimībām. Ātri pāriet slapjš un sauss klepus, atkrēpošanās, atvieglo astmas lēkmes un elpas trūkumu.
12. Fruktozes pārsvars pār glikozi padara šo sulu noderīgu cukura diabēta un aizkuņģa dziedzera slimību gadījumos.
13. Sula ir indicēta cilvēkiem ar artrozi, artrītu, osteoporozi, reimatismu. Tā novērš kalcija izskalošanos no kauliem sievietēm menopauzes periodā.
14. Auglis uzlabo redzi un samazina kataraktas attīstības risku ar gadiem.
15. Papildus bumbieru sula uzlabo audu reģenerāciju, paātrina dažādu brūču dzīšanu, atbrīvo no reiboņiem, uzlabo apetīti, samazina jutīgumu pret aukstumu.

Bumbieru sula pret paģirām

Saskaņā ar daudziem zinātnieku pētījumiem dažādās valstīs bumbieru sula ir efektīvs līdzeklis, kas atvieglo paģiru stāvokli cilvēkiem.

Sulu vajadzētu lietot nevis tad, kad nepatīkamie simptomi jau pilnībā izpaudušies, bet iepriekšējā dienā, proti, pirms plānotās alkohola lietošanas. Pietiks ar vienu glāzi sulas. Tai piemīt „burvju” īpašība samazināt alkohola saturu asinīs.

Visizteiktāk sulas lietošanas rezultāts ir redzams uzmanības koncentrācijas palielināšanā. To pirmām kārtām atzīmēja pētījuma dalībnieki. Viņiem bija vieglāk koncentrēties un savākt domas.

Precīzi pateikt, kā un kāpēc bumbieru sula šādi ietekmē alkoholu, zinātnieki nevar. Pašlaik zinātnei ir izdevies tikai noteikt, ka tas ir kaut kādā veidā saistīts ar ietekmi uz enzīmiem un fermentu ražošanu, kas šķeļ alkoholu.

Pētījumi tika veikti ar vienu bumbieru šķirni – korejiešu (līdzīgs tām ir ķīniešu veids). Bet tiek pieņemts, ka tas attiecas uz sulu no jebkuras šķirnes.

Kaitējums un kontrindikācijas

Lai gan bumbieru sula ir ļoti veselīga, tās pārmērīga lietošana var kaitēt organismam. No pārāk liela dzēriena daudzuma var rasties alerģiskas reakcijas, attīstīties smaga caureja, jo šķiedrvielas bumbieros stipri vājina izkārnījumus. Papildus var rasties gāzu veidošanās, vēdera uzpūšanās un sāpes vēderā.

Kontrindikācijas bumbieru sulas lietošanai:

• hronisks aizcietējums;
• tieksme uz caureju;
• hronisks gastrīts vai kuņģa čūla;
• vecāks gadagājums;
• bērna vecums līdz 6 mēnešiem;
• alerģija un individuāla nepanesība;
• kairinātās zarnas sindroms.

Bumbieru sula kosmetoloģijā

Bumbieru sulas derīgās īpašības ļauj saglabāt ādas jaunību, stiprināt matus un nagus. Tas ir ļoti pamanāms, ja to regulāri lieto iekšķīgi. Bet sula ir izmantota arī ārīgi dažādās sejas ādas maskās.

Sulu sajauc un uzklāj uz sejas ādas:

• ar skābo krējumu un mandeļu eļļu nobriedušai ādai;
• ar olas baltumu pie redzamām grumbām;
• ar citronu sulu pigmenta plankumu gaišināšanai;
• ar fermentētiem piena produktiem pie pārmērīgi taukainas ādas;
• ar medu un greipfrūtu sulu pārlieku sausai ādai;
• ar sīpoliem un pienu pie iekaisumiem un izsitumiem;
• ar riekstu eļļu, kviešu miltiem un citronu «nogurusai» sejas ādai ar neveselīgu krāsu.

Jau pēc pirmās bumbieru maskas lietošanas efekts būs pamanāms. Šādas procedūras jāveic 2–3 reizes nedēļā mēneša garumā. Ja nepieciešams, kursu var atkārtot pēc mēneša ilga pārtraukuma.

Kā pagatavot bumbieru sulu: receptes

Pašam pagatavot 100% dabīgu un veselīgu sulu mājas apstākļos nebūs nekādu grūtību. Pirmkārt, rūpīgi jānomazgā augļi. Lielveikalos pārdotās bumbieres bieži tiek apstrādātas ar ķimikālijām, ierīvētas ar vasku, un tās ir vienkārši netīras. Pēc tam nomazgātās un nosusinātās bumbieres jānomizo un jāsagriež vidēja lieluma kubiņos, izņemot serdi ar sēklām.

Klasiskā sulas recepte

Bumbieru šķēles izlaist caur gaļasmašīnu. Iegūto biezeni izspiest caur marli un ieliet emaljētā traukā. Šajā posmā sulu var saldināt pēc garšas. Jāatceras, ka bumbieru sula pati par sevi ir diezgan salda. Un labāk neizmantot cukuru, vēlams dot priekšroku medum. Sula jāvāra uz vidējas uguns apmēram 15 minūtes, pēc tam jāielej sterilizētās burkās vai pudelēs un jānoslēdz.

Recepte sulu spiedē

Jāielej ūdens īpašajā nodalījumā sulu vārītājā, jāielādē tajā bumbieru kubiņi un jāpārklāj ar vāku, jāieslēdz. Šāds sulas pagatavošanas process aizņem no 20 līdz 60 minūtēm atkarībā no tā, cik mīkstas ir bumbieres. Konservē līdzīgi kā iepriekšējā receptē.

Ar ābolu

Ābolu-bumbieru sula tiek gatavota pēc klasiskās bumbieru sulas receptes. Ābolus tāpat sasmalcina caur gaļasmašīnu, izspiež caur marli un vāra kopā ar bumbieriem katlā. «Standarta» proporcija – 2 kg ābolu uz 1 kg bumbieru, bet visu var ņemt tikai pēc garšas. «Vidējais» cukura daudzums šādai sulai ir 50 g uz 1 kg augļu.

Ar pīlādžiem

Bumbieru sula ar melno aroniju izceļas ar īpaši smalku un izsmalcinātu garšu, tai ir tumša piesātināta krāsa, vizuāli līdzīga vīnam.

Sastāvdaļas: uz 1 kg bumbieru jāņem 1 kg pīlādžogu un 250 g biešu, 250 g cukura.

Visi augļi un dārzeņi tiek sagatavoti vienādi: mazgā, tīra, izņem sēklas, sagriež kubiņos. Pēc tam tos izlaiž caur sulu spiedi vai gaļas maļamo mašīnu un marli. Sajauc un liek uz uguns, vāra 5–7 minūtes, tad izlej traukos. Burkas vai pudeles ietin. Siltā vietā tām jāstāv līdz pilnīgai atdzišanai, tad tās var pārvietot uz pastāvīgu uzglabāšanas vietu (piemēram, pagrabu).

Ar gurķi

Sastāvdaļas:

• 1 kg bumbieru;
• 1 kg gurķu;
• 100 g ingvera saknes;
• 5 ingvera stublāji.

Augļus un dārzeņus sagatavo kā parasti. Pēc tam izmanto sulu spiedi vai gaļas maļamo mašīnu. Šādu sulu nevāra, bet uzreiz izlej burkās. To nav nepieciešams konservēt, tā ir paredzēta ātrai lietošanai un nevar ilgi uzglabāties. Burkas un pudeles vienkārši cieši aizvāko un liek ledusskapī, kur tās var nostāvēt līdz divām nedēļām.

Kā izvēlēties bumbierus sulai

Visu šķirņu bumbieri ir piemēroti sulas pagatavošanai. Bet visaromātiskākais un gardākais dzēriens sanāk no augļiem ar blīvu mīkstumu un plānu miziņu.

Jāatceras, ka 1 litra sulas pagatavošanai būs nepieciešami apmēram 2 kg vidēja lieluma augļu.

Kā uzglabāt bumbieru sulu

Lai veselīgā un dabīgā pašgatavotā bumbieru sula labi uzglabātos, to sterilizē un satin karstu. Pasterizēt nepieciešams vismaz 15–20 minūtes.

Sulu var uzglabāt gan burkās, gan pudelēs. Burkas iepriekš obligāti jāsterilizē, bet pudeļu vāciņus jāaizlej ar parafīnu vai vasku. Sausā un vēsā vietā šāds konservs viegli nostāvēs visu ziemu. Uzticamības un uzglabāšanas uzlabošanai bumbieru sulu bieži “aizvāko” nevis tīrā veidā, bet ar citu augļu un ogu nektāru pievienošanu.

Var pagatavot bumbieru sulu arī īslaicīgai uzglabāšanai, vienkārši cieši aizvākojot burkas. Tā tās nostāvēs ledusskapī līdz divām nedēļām.

Kā pagatavot vīnu no bumbieru sulas

Lai no bumbieru sulas pagatavotu vīnu, tai jāuzrūgst. Var izmantot paskābušu sulu. Labāk, ja tā būs ar mīkstumu. Sulu var papildināt ar nedaudz bumbieru biezeņa.

Jāpievieno cukurs un dažas rozīnes vai svaigas nemazgātas vīnogas. Tas nepieciešams, lai aktivizētu rūgšanas procesu. Sulu ar piedevām pārklāj ar marli, lai tajā neiekļūtu punduri un gruži.

Sulai 2–3 dienas jānostāv siltā vietā. To periodiski apmaisa, nogremdējot dibenā putas un uzrūgušās ogas. Putas veidosies aktīvi (līdz šņākšanai) – tā ir laba zīme, ka process norit pareizi un aktīvi. Ja neapmaisa un nenolaiž mīkstumu šķidrumā, tad vīna izejviela var paskābt.

Pēc dažām dienām sulu izkāš caur marli vai smalku sietu un ielej vīna traukā. Tajā obligāti jāatstāj apmēram ceturtdaļa tukšas vietas, lai būtu kur pievienot cukuru, veidotos putas un izplūstu oglekļa dioksīds.

Ja sula šķiet pārāk duļķaina – nekas briesmīgs. Tai nav obligāti jābūt caurspīdīgai. Viss atkarīgs no bumbieru šķirnes un piedevām. Uz misas trauka jāuzliek aizbāznis ar hidraulisko slēdzi. Bet to var arī neiegādāties speciāli, bet vienkārši uzvilkt medicīnisko cimdu un vienā no pirkstiem ar adatu izdurt caurumu. Pie pamatnes tas cieši jāpiesien ar gumijām vai auklu pie kakliņa. Nedrīkst palikt nekādi caurumi vai spraugas, izņemot vienu izdurtu caurumu.

Tagad jāpārnes pudele uz tumšu vietu ar temperatūru 18–26 grādu pēc Celsija un jāatstāj tur uz vienu līdz diviem mēnešiem. Pēc piecām dienām jāpievieno 1 kg cukura porcija. Lai to izdarītu, jānoņem hidrauliskais slēdzis, caur caurulītēm jānolej apmēram puslitrs sulas un tajā jāizšķīdina cukurs. Šo sīrupu jāielej atpakaļ pudelē.

Pēc piecām dienām jāpievieno vēl 1 kg cukura. Vairāk nekas ar vīnu nav jādara, tikai jāgaida. Gadās, ka vīns rūgst ļoti ilgi – apmēram divus mēnešus. Tādā gadījumā pēc aptuveni 50 dienām vīns jāpārlej citā traukā, atdalot to no nogulsnēm, jāaizver ar hidraulisko slēdzi un jāatstāj "nobriest". Tas pasargās no iespējamās rūgtās garšas.

Zīme, ka vīns ir pārtraucis rūgt, ir nolaists cimds vai burbuļu trūkums hidrauliskajā slēdzī. Šajā posmā jāņem paraugs un jāpievieno cukurs pēc garšas vai spirts (degvīns), lai iegūtu stiprināto vīnu. Pēc tam to ieteic atstāt uz pusgadu, katru mēnesi filtrējot.

Gatavs bumbieru vīns var glabāties cieši noslēgtās pudelēs apmēram trīs gadus ar standarta stiprumu 10–12%. Ja tika pievienots spirts, uzglabāšanas laiks palielinās.

Svarīgi! Lai vīns nebojātos, normāli rūgtu un uzglabātos, nepaskābtu, neveidotos gļotas, nepieciešams skābums. Šim nolūkam pirmajā misas sagatavošanas posmā, kad pievieno ogas, jāieber citronskābe vai jāielej citronu sula. Daudzums atkarīgs no garšas vēlmēm un bumbieru sulas salduma.

Kā izvēlēties veikalā nopērkamo bumbieru sulu

Veikalu plaukti ir pilni ar dažādiem sulu un nektāru iepakojumiem un pudelēm. Bet vai tās var dzert? Un vai tās sniedz tādu pašu labumu kā pašu gatavotās? Kā izvēlēties kvalitatīvu un dabisku dzērienu?

Dabisks var būt sula, kas izgatavota no augļiem, kas aug konkrētā apvidū. Tas nozīmē, ka bumbieru sula teorētiski var būt dabiska, jo šie augļi Krievijā aug visur. Pēc tam jāpievērš uzmanība ražošanas datumam. Tam jāatbilst ražas novākšanas periodam. Ja datums ir aizpērn, tad šāda sula acīmredzami ir izgatavota no koncentrāta ar cukura un ūdens pievienošanu.

Koncentrāts pats par sevi nav bīstams, jo tas ir sabiezināta dabīgā sula. Bet ražotājam ir pienākums norādīt, cik procentu sulas ir kopējā šāda rekonstruēta dzēriena daudzumā. Un, ja šāds cipars uz iepakojuma nav, tad droši var pieņemt, ka negodprātīgs ražotājs slēpj nelielo dabīgās sulas daudzumu, pārkāpjot GOST. Tie var pat nenorādīt sastāvā ūdeni, kas nav iespējams, ja sula ir rekonstruēta.

Nektārs ir sula, kas sajaukta ar ūdeni un cukuru. Šādā dzērienā augļu daļa būs visniecīgākā. Jāpievērš uzmanība augļu daļas apjomam nektārā: tam nevajadzētu būt mazākam par likumā noteikto. Bumbieriem – tas ir 50%.

Pētot sastāvu, ir svarīgi atcerēties, ka aromatizētāji, krāsvielas, konservanti un saldinātāji ir aizliegti. Godprātīga ražotāja etiķetei jāiekļauj sastāvs, uzturvērtība, kaloriju saturs, derīguma termiņš un uzglabāšanas nosacījumi, ražotāja nosaukums, tā kontaktinformācija, dokuments, saskaņā ar kuru sula ražota. Apzīmējums UHT nozīmē, ka sula ir termiski apstrādāta, kas pagarina tās derīguma termiņu, bet “iznīcina” daļu derīgo vielu.

Ja sula stikla pudelē ir uzglabāta tiešos saules staros, tā sabojāsies ātrāk, nekā norādīts uz etiķetes.

Atvērtu sulu ledusskapī var uzglabāt no vienas dienas līdz trim.

Interesanti fakti par bumbieriem

1. Bumbieru dzimtene ir Dienvidāzija.
2. Amerika “iepazinās” ar bumbieriem tikai pirms 400 gadiem.
3. Senatnē bumbieri bija upuri dieviem.
4. Senos laikos ar bumbieriem glābās no jūras slimības garo jūras ceļojumu laikā. Nelielu bumbiera gabaliņu vienkārši sūca, un kustību slimības izpausmes izzuda.
5. Bumbieris pieder tai pašai augu ģimenei kā ābele, rozes un mežrozīte.
6. Senajā Ķīnā bumbieri tika uzskatīti par nemirstības simbolu, jo šis koks ir ļoti izturīgs. Atrast salauztu bumbieri bija ļoti slikta zīme. Un, ja cilvēks pats brīvprātīgi to salauza, tad pašrocīgi parakstīja sev nāves spriedumu.
7. Bumbieres koksne ir neparasti izturīga. No tās taisīja lineālus un citus mērinstrumentus, jo šāds materiāls nedeformējās. Mēbeles no šāda koka kalpo gadsimtiem un saglabā savu sākotnējo izskatu. Un mūsdienās no bumbieres koksnes gatavo traukus, kas lietošanā neatšķiras no keramikas vai stikla, un tos var mazgāt pat trauku mazgājamajā mašīnā. Tiesa, atšķirība ir – tie ir daudz izturīgāki.
8. Tie paši ķīnieši uzskatīja, ka dalīties ar bumbieri – tas ved uz šķiršanos.
9. Pirms Kolumbs atveda tabaku, cilvēki mēģināja smēķēt citus augus, viens no kuriem bija bumbieres lapas.
10. Bumbiere – ļoti kaprīzs koks. Tāpēc dārznieki izdomāja šādu viltību: viņi potē bumbieri uz pīlādža. Pīlādži ir ļoti vienkārši kopjams un nepretenciozs augs. Tādējādi augļi aug uz pīlādža, bet kļūst vairāk savelkoši.
11. Bumbieres lapas uz zariem nav izvietotas haotiski, bet stingrā kārtībā – vienādā attālumā viena no otras un vienādā 135 grādu leņķī. Tādējādi koks iegūst maksimālo saules gaismas daudzumu.
12. Svaigi bumbieri var glabāties līdz pat gadam. Lai to panāktu, jāizvēlas tikai veseli augļi un jāsaliek vienā kārtā tumšā vietā, kur temperatūra nepārsniedz 0 grādus pēc Celsija.
13. No alerģijas pret bumbieriem visbiežāk cieš cilvēki ar individuālu nepanesību pret alkšņa un bērza ziedputekšņiem.
14. Pavisam pastāv vairāk nekā 3000 bumbieru šķirņu.
15. Senajā Krievzemē vārda „bumbieris” vietā lietoja vārdu „duļa”. Savukārt krievu rakstos sastopama vārda forma „hruša”.
16. Galvenā bumbieru ražotājvalsts ir Ķīna.
17. Šveicē no bumbieriem gatavo ļoti koncentrētu saldu sīrupu, ko sauc par „bumbieru medu”.
18. Savukārt Itālijā pastāv bumbieru sinepes – tās ir sinepes ar augļu, tostarp arī bumbieru, piedevu.
19. Bumbieres koksne kalpo arī par materiālu reljefām dēlīšiem, ar kuriem izgatavo grebtas piparkūkas.
20. Pasaule lielākais bumbieris tika izaudzēts Japānā. Tā svars bija aptuveni 3 kg.

Bumbieru sulas foto